Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.15

Rīgā 2005.gada 11.janvārī (prot. Nr.3 12.§)
Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmo un otro daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu.

II. Alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā

2. Alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks vai — uz valsts robežas — Valsts robežsardzes darbinieks (turpmāk — darbinieks), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk — mēraparāts). Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs.

3. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku piekrišanu.

4. Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

5. Ja ceļu satiksmes negadījuma vietā transportlīdzekļa vadītājam ir sniegta medicīniskā palīdzība, viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādā, neveicot alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā.

6. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus, ar 15-20 minūšu intervālu.

7. Ja pirmajā mērījumā konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru mērījumu neveic un protokolu nesastāda.

8. Ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, darbinieks aizpilda un paraksta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu (turpmāk — protokols) (2.pielikums). Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus.

9. Transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem.

10. Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājs pārbaudes izdevumus nesedz.

11. Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.916 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.742)

III. Medicīniskās pārbaudes kārtība

12. Medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai izelpotajā gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm (turpmāk — ārstniecības iestāde) vai šo ārstniecības iestāžu specializētajām medicīniskajām autolaboratorijām.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1636)

13. Medicīniskā pārbaude ietver:

13.1. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem;

13.2. ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;

13.3. alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpotajā gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.

(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.57; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1636)

14. Medicīnisko pārbaudi, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu (3.pielikums), veic šādos gadījumos:

14.1. ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

14.2. saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.punktu.

15. Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas:

15.1. apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi alkohola koncen­trācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida konsta­tēšanai kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, kurā iespējams veikt izmeklējumus, izmantojot enzimatīvo imūnmetodi, gāzu hromatogrāfijas metodi un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodi, un kurā ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi veic sertificēti tiesu eksperti (turpmāk - specializētā ārstniecības iestāde);

15.2. normatīvajos aktos par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgu ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu (turpmāk - ārsts).

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.268 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1636)

16. Pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas ārsts, pamatojoties uz personu apliecinošiem dokumentiem, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai darbinieka iegūto informāciju, pārliecinās par pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja identitāti.

16.1 Nosakot alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā, izdara divus mērījumus ar 15-20 minūšu intervālu. Ņemot vērā nosacījumus, kas minēti normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktajām prasībām, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1636 redakcijā)

17. Lai laboratoriski noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, izmanto enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi.

18. Materiālu paraugus (izņemot urīnu) laboratoriskiem izmeklējumiem saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu ņem ārstniecības personas un darbinieka klātbūtnē. Urīna paraugus ņem laboranta uzraudzībā.

19. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās no medicīniskās pārbaudes, atsakās nodot bioloģiskās vides (asiņu, urīna vai siekalu) paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, ārsts šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā. Atzinumu sniedz, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka atzinuma pamatā ir klīniskā simpto­mātika.

(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.57 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1636)

20. Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā pārbaudē nosaka klīniskos simptomus un veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1636)

21. Lai bioloģiskajā vidē kvalitatīvi noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, sertificēti tiesu eksperti veic ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1636 redakcijā)

22. Ja medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai nevar veikt pilnā apjomā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida klīnisko simptomu noteikšana ir apgrūtināta pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vispārējā stāvokļa dēļ, novērtē konstatējamos klīniskos simptomus un veic laboratoriskos izmeklējumus divās dažādās bioloģiskajās vidēs.

23. Datus par materiālu paraugu ņemšanu ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā.

24. Lai noteiktu alkohola koncentrāciju bioloģiskajā vidē, materiālu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē (5.pielikums), kurā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, lietas apstākļus, ņemtā parauga nosaukumu, parauga kārtas numuru (pēc reģistrācijas žurnāla), ņemšanas datumu un laiku, ādas apstrādes veidu, parauga glabāšanas apstākļus, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, kā arī nosūtītājas iestādes nosaukumu.

25. Materiālu paraugus ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai (6.pielikums), kurā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi, nosūtītāju iestādi, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, materiālu uzskaitījumu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās apskates rezultātus, klīnisko diagnozi, protokola numuru un adresi, uz kuru nosūtāma atbilde.

26. Pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu, sastāda medicīniskās pārbaudes protokolu (divos eksemplāros), piešķir tam numuru, kā arī ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā. Ja transportlīdzekļa vadītājs, kuram veikta medicīniskā pārbaude, nepiekrīt analīžu rezultātiem, galīgo atzinumu sniedz un medicīniskās pārbaudes protokolu sastāda pēc atkārtotas materiālu paraugu analīžu veikšanas.

27. Medicīniskās pārbaudes protokolā detalizēti apraksta rezultātus, kas iegūti, veicot šo noteikumu 13., 20. un 22.punktā minētās darbības, un apstiprina vienu no šādiem pārbaudītās personas stāvokļiem:

27.1. nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs;

27.2. nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids;

27.3. ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles);

27.4. ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids (norādot, vai iespaids konstatēts klīniski vai laboratoriskos izmeklējumos);

27.5. nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana;

27.6. ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles), gan narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids (vienlaikus);

27.7. ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1636)

28. Medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītājam paziņo mutiski. Pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja mutiska pieprasījuma izsniedz rakstisku medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu).

29. Pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs medicīniskās pārbaudes protokolā ar parakstu apliecina, ka medicīniskā pārbaude veikta viņam. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās vai nav spējīgs parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā.

30. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, materiālu paraugus nosūta specializētajai ārstniecības iestādei, lai veiktu atkārtotus laboratoriskos izmeklējumus. Ja pirmā pārbaude veikta specializētajā ārstniecības iestādē, materiālu paraugus atkārtoti labora­toriski izmeklē un galīgo atzinumu sniedz cits šīs ārstniecības iestādes ārsts.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.268 redakcijā)

31. Vienu medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru ārstniecības iestāde nodod Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, bet otru — uzglabā piecus gadus.

32. Medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz iestāde, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.916 redakcijā)

33. Ja transportlīdzekļa vadītājam medicīniskajā pārbaudē konstatē Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai šo noteikumu 27.4. vai 27.6. apakšpunktā minēto stāvokli, medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs, iemaksājot attiecīgo naudas summu tās iestādes budžeta kontā, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.916 redakcijā)

34. Līdzekļu ieskaitīšanu attiecīgās ārstniecības iestādes kontā nodrošina tās iestādes vadītājs, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.

IV. Noslēguma jautājums

35. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā un medicīniskajā pārbaudē nav konstatēta Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājam šo noteikumu 11.punktā minētie pārbaudes izdevumi nav jāsedz.

36. Šo noteikumu 15.2.apakšpunkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(MK 15.04.2008. noteikumu Nr.268 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15
Ārstniecības iestādes, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai

(Pielikums MK 20.09.2011. noteikumu Nr.715 redakcijā)

1. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".

2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"".

3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas slimnīca".

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca".

5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca".

6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles slimnīca".

7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca".

8. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca".

9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika".

10. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca".

11. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca".

12. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Krāslavas slimnīca".

13. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca".

14. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca".

15. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ludzas rajona slimnīca".

16. Madonas novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca".

17. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ogres rajona slimnīca".

18. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Preiļu slimnīca".

19. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs".

20. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca".

21. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca".

22. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".

23. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība".

24. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca".

2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15

Veselības ministrs G.Bērziņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15

Veselības ministrs G.Bērziņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15
Materiālu paraugu ņemšana laboratoriskiem izmeklējumiem un to glabāšana

I. Materiālu paraugu ņemšana alkohola noteikšanai bioloģiskā vidē un to glabāšana

1. Asins paraugam ņem 15-20 ml asiņu no virspusējās vēnas vakutainerā, kas apstrādāts ar hepartīnu.

2. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegts ādu apstrādāt ar ēteri un spirta šķīdumiem.

3. Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas vakutainera saturu vairākas reizes viegli sakrata.

4. Urīna paraugam ņem 15-20 ml urīna sausā vienreizējās lietošanas konteinerā, atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

5. Siekalu paraugam ņem 10 ml siekalu sausā vienreizējās lietošanas konteinerā, atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

6. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem apzīmogo un glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4 °C.

7. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru, ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu vai personas kodu un tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu.

8. Pēc laboratoriskiem izmeklējumiem atlikušo izmeklējamā parauga daļu hermētiski aizvāko un 35 dienas glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4 °C, iespējamiem kontroles izmeklējumiem. Pēc minētā termiņa paraugu iznīcina un sastāda norakstīšanas aktu.

II. Materiālu paraugu ņemšana ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai un to glabāšana

9. Urīna paraugam ņem 100-200 ml urīna sausā vienreizējās lietošanas konteinerā. Konteineru noslēdz ar vāciņu. Urīna paraugiem nav nepieciešami konservanti.

10. Asins paraugam ņem 20-30 ml asiņu no virspusējās vēnas vakutainerā, kas apstrādāts ar heparīnu.

11. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegts ādu apstrādāt ar ēteri un spirta šķīdumiem.

12. Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas vakutainera saturu vairākas reizes viegli sakrata.

13. Siekalu paraugam ņem 10 ml siekalu no personas, par kuru ir aizdomas par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar narkotiskajām vielām.

14. Pēc siekalu parauga ņemšanas mutes dobumu izskalo ar 10-20 ml 70 % etilspirta (lai nepieļautu rīšanu, spirtu piesātina ar nātrija hlorīdu).

15. Siekalas un šī pielikuma 14.punktā minēto noskalojumu sajauc kopā vienā konteinerā.

16. Šī pielikuma 13.punktā minētajā gadījumā pārbaudāmai personai ņem arī nomazgājumus no rokām. Nomazgājumus no delnas un roku pirkstiem iegūst, tos noberžot ar vates tamponu, kas samērcēts 70 % etilspirtā.

17. Tamponu iesaiņo atsevišķi no noskalojumiem un siekalām (uz izmeklēšanu nosūta arī atsevišķi iesaiņotu tīru vates tamponu).

18. Siekalu paraugu un noskalojumus ņem pēc personas izmeklēšanas un pēc paraugu ņemšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai.

19. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4 °C. Ja nepieciešama ilgāka glabāšana, materiālu paraugus ievieto ledusskapī saldējamā kamerā.

20. Paraugus, kurus izmeklē, lai noteiktu kokaīnu, trankvilizatorus un tropāna alkaloīdus, uzreiz sasaldē un glabā saldējamā kamerā.

21. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru, ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu vai personas kodu, nosūtījuma protokola numuru, tās vielas nosaukumu, kuras noteikšanai izmeklējums paredzēts, un tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu.

Veselības ministrs G.Bērziņš
5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15


Veselības ministrs G.Bērziņš
6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.15


Veselības ministrs G.Bērziņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 15Pieņemts: 11.01.2005.Stājas spēkā: 15.01.2005.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 8 (3166), 14.01.2005.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Skaidrojumi
99469
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"30.09.2011","iso_value":"2011\/09\/30","content":"<font class='s-1'>30.09.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2009","iso_value":"2009\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2009.-29.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.04.2008","iso_value":"2008\/04\/19","content":"<font class='s-1'>19.04.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-18.04.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.01.2007","iso_value":"2007\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.01.2005","iso_value":"2005\/01\/15","content":"<font class='s-1'>15.01.2005.-18.01.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva