Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.858

Rīgā 2004.gada 19.oktobrī (prot. Nr.60 10.§)
Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta ceturto,
astoto un devīto daļu un desmitās daļas 1., 3. un 4.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu un virszemes ūdensobjektu klasifikāciju;

1.2. antropogēnās slodzes noteikšanas kārtību, kā arī prioritārās vielas un to emisijas ierobežošanas kārtību;

1.3. virszemes ūdeņu augstas, labas, vidējas, sliktas un ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, labas un sliktas ķīmiskās kvalitātes kritērijus, kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritērijus (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritērijus).

2. Lai sagatavotu upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmas, kā arī noteiktu apsaimniekošanas plānā iekļaujamos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķis), valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs), pamatojoties uz esošajiem monitoringa un citiem pirms apsaimniekošanas plānu izstrādes ilgākā laikposmā iegūtiem, apstrādātiem un apkopotiem datiem:

2.1. nosaka upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdeņu ūdensobjektu tipus atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā dotajiem kritērijiem;

2.2. atbilstoši tipam iedala upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos;

2.3. klasificē virszemes ūdensobjektus un stipri pārveidotus vai mākslīgus ūdens­objektus;

2.4. nosaka vides kvalitātes mērķus virszemes ūdensobjektiem un, ņemot vērā konkrētā ūdensobjekta kvalitāti un antropogēnās slodzes ietekmi uz to, nosaka virszemes ūdensobjektus, kuros ir risks nesasniegt vides kvalitātes mērķus.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā)

3. Pēc centra pieprasījuma valsts un pašvaldību institūcijas sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus, kas nepieciešami, lai raksturotu virszemes ūdensobjektu tipus un novērtētu to kvalitāti, kā arī noteiktu virszemes ūdensobjektu antropogēno slodzi.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896)

II. Virszemes ūdensobjektu tipu raksturojums

4. Virszemes ūdensobjektu tipa noteikšanā ņem vērā šo noteikumu 1.pielikumā minētos virszemes ūdensobjektu tipu kritērijus. Mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta tipu nosaka, izmantojot tā iezīmēm visprecīzāk atbilstošā virszemes ūdensobjekta tipa kritērijus.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā)

5. Iedalot upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos, izvērtē būtiskus apstākļus (piemēram, antropogēnās slodzes ietekmi (arī ūdenstilpes vai ūdensteces morfoloģiskās pārmaiņas), ūdeņu izmantošanu dzeramā ūdens ieguvei, to saistību ar aizsargājamām teritorijām), kā arī ievēro šādus nosacījumus:

5.1. vienā ūdensobjektā apvieno tikai attiecīgajam ūdensobjektu tipam atbilstošus virszemes ūdeņus;

5.2. ūdensobjekts nepārklājas ar citu ūdensobjektu un nešķērso cita ūdensobjekta robežas;

5.3. ūdensobjekts atbilstoši ekoloģiskajai un ķīmiskajai kvalitātei ir viendabīgs;

5.4. ūdensobjekta ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.

6. Ņemot vērā šo noteikumu 5.punktā minētos nosacījumus, atsevišķs ūdensobjekts ir:

6.1. upe vai upes, kuru sateces baseins ir lielāks par 100 km2;

6.2. ezers, kura virsmas laukums ir 0,5 km2 vai lielāks;

6.3. upe, kurai ir mazāks sateces baseins, vai ezers, kuram ir mazāks virsmas laukums, nekā minēts attiecīgi šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakšpunktā, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā)

7. Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajās aizsargājamās teritorijās esošie virszemes ūdeņi var būt atsevišķi ūdensobjekti, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai nodrošinātu konkrētās teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu, un ja šie ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.

III. Antropogēnās slodzes noteikšanas kārtība un prioritāro vielu emisijas ierobežošanas kārtība

8. Lai katrā upju baseinu apgabalā virszemes ūdensobjektiem noteiktu antropogēnās darbības radīto slodzi, centrs:

8.1. apkopo un analizē informāciju par nozīmīgākajām antropogēnajām slodzēm, tai skaitā par ūdens ieguvi (ņemot vērā ūdens ieguves sezonālo mainību, kopējo ūdens ieguves daudzumu gadā un ūdens zudumus sadales sistēmā) un nosaka tās saimnieciskās darbības, kas saistītas ar rūpniecību, lauksaimniecību, komunālo saimniecību un citām darbības jomām un kuru dēļ:

8.1.1. rodas punktveida vai difūzais piesārņojums;

8.1.2. ūdeņos nonāk ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās piesārņojošās vielas – prioritārās vielas, arī ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās vielas;

8.1.3. mainās virszemes ūdeņu hidroloģiskais režīms vai morfoloģija, tai skaitā ūdens plūsmas novirzīšanas vai pārdales dēļ;

8.2. apzina spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteikto pašreizējo un plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanas veidu (ja šāda teritorijas plānojuma nav, apzina zemes lietojuma veidu);

8.3. nosaka saimnieciskās darbības, kuras nepieciešams ņemt vērā, raksturojot upju, ezeru, pārejas un piekrastes ūdeņu, kā arī mākslīgo un stipri pārveidoto ūdensobjektu antropogēno slodzi;

8.4. izstrādā kritērijus, pēc kuriem izvērtē antropogēno slodžu nozīmīgumu, kā arī antropogēno slodžu cēloņus, apjomu un ietekmi;

8.5. novērtē, vai iespējams sasniegt ūdensobjektam izvirzītos vides kvalitātes mērķus vai pastāv risks tos nesasniegt.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 896; MK 10.11.2020. noteikumiem Nr. 670)

9. Novērtējot antropogēno slodzi, centrs izmanto ūdeņu monitoringa datus un informāciju, kas iegūta, sagatavojot upju baseina raksturojumu.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896)

10. Prioritārās un bīstamās vielas un kārtība to emisiju ierobežošanai noteikta normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

(MK 10.11.2020. noteikumu Nr. 670 redakcijā)

IV. Virszemes ūdensobjektu klasifikācija un kvalitātes kritēriji, kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritēriji

11. Virszemes ūdensobjektus iedala ekoloģiskās kvalitātes klasēs un ķīmiskās kvalitātes klasēs.

12. Virszemes ūdensobjektus saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem (bioloģiskajiem, hidromorfoloģiskajiem, ķīmiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem) un 4.pielikumā noteikto kritēriju skaidrojumu iedala augstas (etalonstāvokļa) ekoloģiskās kvalitātes klasē, labas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai vidējas ekoloģiskās kvalitātes klasē. Ja dati liecina, ka ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir sliktāka par vidējo, to iedala sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē, lai varētu izvēlēties piemērotākos pasākumus attiecīgā ūdensobjekta stāvokļa uzlabošanai.

12.1 Nosakot ekoloģiskās kvalitātes klasi, centrs ņem vērā:

12.11. monitoringa un citus ilgākā laikposmā iegūtos datus;

12.12. modelēšanas rezultātus;

12.13. antropogēnās darbības radīto slodzi uz ūdensobjektu, kas ir noteikta saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā)

13. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir augsta (etalonstāvoklis), ja monitoringā konstatēts, ka:

13.1. bioloģisko, fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju vērtības atbilst antropogēnās darbības neskartiem vai nenozīmīgi ietekmētiem attiecīgā tipa ūdeņiem un novērotie biotopi ir raksturīgi attiecīgā tipa ūdeņiem;

13.2. ūdensobjektā netiek konstatētas sintētiskas (mākslīgas izcelsmes) vielas vai to koncentrācija ūdenī ir zemāka par laboratorijā nosakāmo (par mazāko nosakāmo koncentrāciju uzskata tādu koncentrāciju, ko var konstatēt ar etalonstāvokļa definēšanas laikā pieejamajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem);

13.3. ūdensobjektā konstatēto dabiskas izcelsmes piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī atbilst antropogēnās darbības neskartiem attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajam fona līmenim.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896)

14. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir laba, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības tikai nedaudz atšķiras no vērtībām, kādas noteiktas augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) virszemes ūdensobjektam.

15. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas labas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam.

16. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas vidējas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam, un ūdensobjektā sastopamās sugas un biotopi būtiski atšķiras no tiem, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības.

17. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir ļoti slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības ir zemākas par vērtībām, kādas noteiktas sliktas ekoloģiskās kvalitātes virszemes ūdensobjektam, un ūdensobjektā nav sastopams vairākums no tām sugām un biotopiem, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības.

18. Mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ekoloģiskajai kvalitātei iedala augstākajā iespējamā ekoloģiskā potenciāla klasē, laba ekoloģiskā potenciāla klasē, vidēja ekoloģiskā potenciāla klasē, slikta ekoloģiskā potenciāla klasē vai ļoti slikta ekoloģiskā potenciāla klasē. Lai noteiktu mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta ekoloģisko potenciālu, ūdensobjektu pielīdzina upju, ezeru, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu ūdensobjektu tipam, kuram mākslīgā vai stipri pārveidotā ūdensobjekta īpašības atbilst visvairāk. Iedalot konkrēto mākslīgo vai stipri pārveidoto ūdensobjektu ekoloģiskā potenciāla klasē, izmanto ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, kādi šajos noteikumos noteikti atbilstošajam virszemes ūdensobjektu tipam.

19. Virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ķīmiskajai kvalitātei iedala labas ķīmiskās kvalitātes klasē vai sliktas ķīmiskās kvalitātes klasē. Labas ķīmiskās kvalitātes klasē iedala virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus, kuros ķīmisko vielu koncentrācija nepārsniedz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.

20. Ja monitoringa dati liecina, ka virszemes ūdensobjekts, ņemot vērā dažādus bioloģiskos, hidromorfoloģiskos, ķīmiskos vai fizikāli ķīmiskos kritērijus, atbilst dažādām kvalitātes klasēm (nav viendabīgs), to iedala zemākajā kvalitātes klasē.

21. Lai noteiktu, kādas ekoloģiskās kvalitātes kritēriju vērtības atbilst katrai kvalitātes klasei, un nodrošinātu klašu savstarpējo salīdzināmību, centrs:

21.1. etalonstāvoklim (augstai kvalitātei vai augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam) atbilstošās kvalitātes kritēriju vērtības nosaka, pamatojoties uz etalonobjektu monitoringa datiem, modelēšanas ceļā vai kombinējot abas minētās metodes. Ja šādus paņēmienus izmantot nav iespējams, etalonstāvokli var noteikt, ņemot vērā ekspertu atzinumu;

21.2. ja etalonstāvokli nosaka, pamatojoties uz monitoringa datiem, izveido etalon­objektu tīklu, ietverot tajā visiem šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem tipiem piederīgus ūdensobjektus, kas atbilst augstas (etalonstāvokļa) kvalitātes klasei. Izvēlas tādu etalonobjektu skaitu, kas ļauj noteikt ticamas kvalitātes kritēriju vērtības, ņemot vērā šo kritēriju mainību un modelēšanai nepieciešamo informāciju;

21.3. ja etalonstāvokli nosaka modelēšanas ceļā, izmanto ilgākā laikposmā iegūtu informāciju, nogulumu sastāva un citus datus, kas nodrošina etalonstāvokli raksturojošo kritēriju vērtību ticamību un atbilstību attiecīgajam ūdensobjektu tipam;

21.4. ja kādam virszemes ūdensobjektu tipam nav iespējams noteikt ticamas etalonstāvokļa kritēriju vērtības to lielā dabiskā mainīguma dēļ, attiecīgo kvalitātes kritēriju var neizmantot attiecīgā tipa kvalitātes novērtēšanai. Šādā gadījumā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā pamato, kāpēc šis kvalitātes kritērijs nav izmantots;

21.5. mākslīgiem vai stipri pārveidotiem ūdensobjektiem noteiktās augstākā iespējamā ekoloģiskā potenciāla vērtības pārskata reizi sešos gados.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā)

21.1 Lai nodrošinātu monitoringa sistēmu salīdzināmību Eiropas Savienībā, centrs:

21.11. veic monitoringu, lai iegūtu datus bioloģiskās kvalitātes kritēriju vērtību noteikšanai;

21.12. izsaka šo noteikumu 21.11.apakšpunktā minētā monitoringa rezultātus ekoloģisko kvalitātes koeficientu veidā, kas parāda attiecību starp ūdensobjektā novēroto bioloģisko kritēriju vērtību un šo pašu kritēriju vērtību etalonobjektā. Koeficientus izsaka skaitliskās vērtībās no nulles līdz vienam, kur uz augstu kvalitātes klasi norāda vērtība, kas tuva vienam, bet sliktas kvalitātes klases vērtības ir tuvas nullei;

21.13. izsaka ekoloģisko kvalitātes klašu robežas skaitliskās vērtībās, iedalot ekoloģiskās kvalitātes koeficientus piecās kvalitātes klasēs;

21.14. nodrošina robežu vērtību salīdzināšanu starp augstu un labu kvalitātes klasi, kā arī starp labu un vidēju kvalitātes klasi Eiropas Komisijas organizētā kvalitātes novērtēšanas sistēmu salīdzināšanas (turpmāk – interkalibrācija) procesa ietvaros un lieto interkalibrācijas rezultātus, lai noteiktu kvalitātes klašu robežas;

21.15. interkalibrācijas procesā katram izvēlētajam tipam veic atbilstošu ūdensobjektu monitoringu.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr. 896 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.11.2020. noteikumiem Nr. 670)

V. Noslēguma jautājumi

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumus Nr.93 “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 30.nr.).

23. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.896 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK,
ar ko nosaka sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK.

Ministru prezidents I.Emsis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858
Virszemes ūdensobjektu tipi

(Pielikums grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 896; MK 10.11.2020. noteikumiem Nr. 670)

1. Upes

Nr.
p.k.

Sateces baseina laukums

Gultnes dibena garenslīpums
(1–3 km garā posmā)

Tips

Tipa raksturojums

1.1.

Mazs
(< 100 km2)

Liels
(> 1,0 m/km)

Ritrāla tipa maza upe

Upe ir sekla, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, grants un akmeņi

1.2.

Mazs
(< 100 km2)

Mazs
(< 1 m/km)

Potamāla tipa maza upe

Upe ir sekla, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām

1.3.

Vidēji liels
(100–1000 km2)

Liels
(> 1 m/km)

Ritrāla tipa vidēja upe

Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, grants un akmeņi

1.4.

Vidēji liels
(100–1000 km2)

Mazs
(< 1 m/km)

Potamāla tipa vidēja upe

Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, kas ir klāta ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām

1.5.

Liels
(1000–10000 km2)

Liels
(> 1 m/km)

Ritrāla tipa liela upe

Upe ir dziļa, straumes ātrums lielāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, grants un akmeņi, vietām dolomīts vai smilšakmens

1.6.

Liels
(1000–10000 km2)

Mazs
(< 1 m/km)

Potamāla tipa liela upe

Upe ir dziļa, straumes ātrums mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido smilts, vietām dolomīts vai smilšakmens, kas ir klāts ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām

1.7.Ļoti liels
(> 10000 km2)
Mazs
(< 1 m/km)
Potamāla tipa ļoti liela upeUpe ir dziļa, straumes ātrums mazs. Gultnes substrātu veido smilts, vietām dolomīts vai smilšakmens, kas ir klāts ar organiskas izcelsmes detrītu un dūņām

Piezīmes.

1. Upju tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Savienības B sistēmu.

2. Pēc augstuma virs jūras līmeņa, ģeogrāfiskā garuma un platuma visi Latvijas upju ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp upēm šo rādītāju dēļ.

3. Latvijas upju gultnēm galvenokārt ir karbonātiska izcelsme, tādēļ tipoloģijā izdalīta viena klase – upes ar karbonātu gultni.

4. Nosakot atsevišķo ūdensobjektu (upju) tipu saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu, straumes vidējo ātrumu aprēķina atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"" prasībām.

2. Ezeri

Nr.
p.k.

Vidējais dziļums

Ūdens cietība

Krāsainība

Tips

2.1.

Ļoti sekls
(< 2 m)

Cietūdens
(> 165 mkS/cm)

Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)

Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību

2.2.

Ļoti sekls
(< 2 m)

Cietūdens
(> 165 mkS/cm)

Polihumozs
(> 80 Pt-Co)

Ļoti sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību

2.3.

Ļoti sekls
(< 2 m)

Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)

Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)

Ļoti sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību

2.4.

Ļoti sekls
(< 2 m)

Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)

Polihumozs
(> 80 Pt-Co)

Ļoti sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību un pH ≥ 5,5

2.5.

Sekls
(2–9 m)

Cietūdens
(> 165 mkS/cm)

Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)

Sekls dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību

2.6.

Sekls
(2–9 m)

Cietūdens
(> 165 mkS/cm)

Polihumozs
(> 80 Pt-Co)

Sekls brūnūdens ezers ar augstu ūdens cietību

2.7.

Sekls
(2–9 m)

Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)

Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)

Sekls dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību

2.8.

Sekls
(2–9 m)

Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)

Polihumozs
(> 80 Pt-Co)

Sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību un pH ≥ 5,5

2.9.

Dziļš
(> 9 m)

Cietūdens
(> 165 mkS/cm)

Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)

Dziļš dzidrūdens ezers ar augstu ūdens cietību

2.10.

Dziļš
(> 9 m)

Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)

Oligohumozs
(< 80 Pt-Co)

Dziļš dzidrūdens ezers ar zemu ūdens cietību

2.11.Ļoti sekls
(< 2 m)
vai sekls (2–9 m)
Mīkstūdens
(< 165 mkS/cm)
Polihumozs
(> 80 Pt-Co)
Ļoti sekls vai sekls brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību un pH < 5,5

Piezīmes.

1. Ezeru tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Savienības B sistēmu.

2. Pēc augstuma virs jūras līmeņa, ģeogrāfiskā garuma un platuma visi Latvijas ezeru ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp ezeriem šo rādītāju dēļ.

3. Ūdens cietība (elektrovadītspēja) izvēlēta kā ezerdobes ģeoloģisko struktūru raksturojošs rādītājs.

4. Pēc lieluma visi Latvijas ezeru ūdensobjekti iedalīti vienā klasē – ezeri, kuru ūdens virsmas laukums ir lielāks par 50 hektāriem.

3. Pārejas ūdeņi

Nr.
p.k.

Ūdens sāļums (promiles)

Vidējais dziļums
(m)

Pakļautība viļņu iedarbībai

Sajaukšanās

Dominējošais substrāts

Tips

3.1.

0,5 < 5–6

< 30

Mēreni atklāti

Daļēji stratificēta

Dūņas

Rīgas līča pārejas ūdeņi

Piezīmes.

1. Pārejas ūdeņu tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Savienības B sistēmu.

2. Pēc ģeogrāfiskā garuma un platuma Latvijas pārejas ūdeņu ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp pārejas ūdeņiem šo rādītāju dēļ.

3. Eiropas Savienības B sistēmas kritērijs “plūdmaiņu amplitūda” nav izmantots, jo Latvijas piekrastē nav ievērojamu plūdmaiņu.

4. Piekrastes ūdeņi

Nr.
p.k.

Ūdens sāļums (promiles)

Vidējais dziļums
(m)

Pakļautība viļņu darbībai

Sajaukšanās

Ūdens apmaiņas laiks
(dnn)

Dominējošais substrāts

Tips

4.1.

6 < 18–20

< 30

Atklāti

Pilnīga

< 7

Smilts–grants

Baltijas jūras dienvidaustrumu atklātā smilšainā piekraste

4.2.

6 < 18–20

< 30

Atklāti

Pilnīga

< 7

Lauk­akmeņi

Baltijas jūras dienvidaustrumu atklātā akmeņainā piekraste

4.3.

0,5 < 6

< 30

Mēreni atklāti

Pilnīga

< 7

Smilts–grants

Rīgas līča smilšainā piekraste

4.4.

0,5 < 6

< 30

Mēreni atklāti

Pilnīga

< 7

Lauk­akmeņi

Rīgas līča akmeņainā piekraste

Piezīmes.

1. Piekrastes ūdeņu tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Savienības B sistēmu.

2. Pēc ģeogrāfiskā garuma un platuma Latvijas piekrastes ūdeņu ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp piekrastes ūdeņiem šo rādītāju dēļ.

3. Eiropas Savienības B sistēmas kritērijs “plūdmaiņu amplitūda” nav izmantots, jo Latvijas piekrastē nav ievērojamu plūdmaiņu.

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858
Prioritārās vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot

(Pielikums svītrots ar MK 10.11.2020. noteikumiem Nr. 670)

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858
Ekoloģiskās kvalitātes kritēriji virszemes ūdensobjektu klasifikācijai

(Pielikums grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896)

Nr.
p.k.

Kvalitātes kritēriji

Upes

Ezeri

Pārejas ūdeņi

Piekrastes ūdeņi

1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.

Fitoplanktona sastāvs, sastopamība un biomasa

(1)

v

v

v

1.2.

Makrofītu sastāvs un sastopamība

v

v

v

v

1.3.

Zoobentosa sastāvs un sastopamība

v

v

v

v

1.4.

Zivju sugu sastāvs un sastopamība

v

v

v

1.5.

Zivju populāciju vecuma struktūra

v

v

2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu

2.1.

Hidroloģiskais režīms

2.1.1.

caurteces apjoms un dinamika

v

v

2.1.2.

ūdens apmaiņas periods

v

2.1.3.

saistība ar pazemes ūdensobjektiem

v

v

2.1.4.

upes nepārtrauktība

v

2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

2.2.1.

dziļuma svārstības

v

v

v

v

2.2.2.

platuma svārstības

v

2.2.3.

gultnes dominējošais substrāta sastāvs

v

v

v

v

2.2.4.

gultnes šķērsgriezums

v

v

2.2.5.

krasta zonas struktūra

v

2.2.6.

krastu struktūra

v

2.2.7.

plūdmaiņu zonas struktūra

v

v

2.3.

Paisuma–bēguma režīms

2.3.1.

saldūdens plūsma

v

2.3.2.

galveno straumju virziens

v

2.3.3.

pakļautība viļņu iedarbībai

v

v

3.

Ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu

3.1.

Vispārīgie kritēriji

3.1.1.

ūdens caurredzamība

v

v

v

3.1.2.

temperatūras režīms

v

v

v

v

3.1.3.

skābekļa daudzums

v

v

v

v

3.1.4.

sāļums

v

v

v

v

3.1.5.

paskābināšanās

v

v

3.1.6.

biogēno elementu koncentrācija

v

v

v

v

3.2.

Piesārņojošās vielas

3.2.1.

konkrētajā ūdensobjektā novadītās mākslīgās piesārņojošās vielas

v

v

v

v

3.2.2.

citas konkrētajā ūdensobjektā novadītās piesārņojošās vielas

v

v

v

v

Piezīmes.

1. v – kritērijs, pēc kura vērtē attiecīgās grupas ūdeņu ekoloģisko kvalitāti.

2. (1) – novērtē tikai upēs, kuru garums pārsniedz 100 km un sateces baseina laukums ir lielāks par 1000 km2.

3. – zoobentosa paraugu ņemšanai izmanto šādus standartus:

3.1. standarts LVS EN ISO 5667-3:2007 “Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 3.daļa: Norādījumi ūdens paraugu konservēšanai un glabāšanai”;

3.2. standarts LVS EN 27828:2003 “Ūdens kvalitāte –- Bioloģisko paraugu ņemšanas metodes – Vadlīnijas ūdens makrozoobentosa paraugu ņemšanai ar skrāpi”;

3.3. standarts LVS EN 28265:2003 “Ūdens kvalitāte – Kvantitatīvu makrozoobentosa paraugu ņemšanas ierīču konstrukcija un lietošana seklu saldūdeņu akmeņainos substrātos”;

3.4. standarts LVS EN ISO 9391:2003 “Ūdens kvalitāte – Makrozoobentosa paraugu ņemšana dziļos ūdeņos – Norādījumi par koloniju, kvalitatīvo un kvantitatīvo paraugu ņemšanas iekārtu lietošanu”;

3.5. standarts LVS EN ISO 8689-1:2004 “Ūdens kvalitāte – Upju bioloģiskā klasifikācija – 1.daļa: Vadlīnijas bioloģiskās kvalitātes datu interpretācijai, pamatojoties uz makrozoobentosa monitoringu”;

3.6. standarts LVS EN ISO 8689-2:2004 “Ūdens kvalitāte – Upju bioloģiskā klasifikācija – 2.daļa: Vadlīnijas bioloģiskās kvalitātes datu prezentācijai, pamatojoties uz makrozoobentosa monitoringu”.

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858
Kritēriji augstas, labas un vidējas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai

(Pielikums grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.896)

1. Upes

Nr.p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1.1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Fitoplanktona vidējais sastopamības bie­žums pilnībā atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķī­miskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tipam specifisko ūdens caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji, un var rasties nozīmīgas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu raksturojošo parametru vērtību nevēlamas izmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

1.1.2.

Makrofīti un fitobentoss

Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Nav novērotas makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma izmaiņas

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātu augšanu, kas izraisa virszemes ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem.

Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības izraisīta baktēriju apaugumu konkurence, un dažās vietās sabiedrības ir aizvietotas ar baktērijām

1.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupām ir tāda pati kā vidē, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji neatšķiras no rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē antropogēnā darbība

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajām.

Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē antropogēnā darbība

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība un daudzveidības rādītāji ir būtiski zemāki par attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas kvalitātes rādītājiem

1.1.4.

Zivis

Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgās zivju sugas.

Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas vairošanās vai attīstības traucējumus

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas nav sastopamas vai sastopamas ļoti reti

1.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

1.2.1.

Hidroloģiskais režīms

Caurplūdumi un to režīmi, kā arī saistība ar pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.2.2.

Upes nepārtrauktība

Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir iespējama netraucēta ūdens organismu migrācija un sedimentu pārvietošanās

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.2.3.

Morfoloģiskie apstākļi

Upes gultnes veids, platuma un dziļuma izmaiņas, straumes ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas struktūra un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

1.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmisko elementu vērtības atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem. Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem

Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu.

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2. Ezeri

Nr.
p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

2.1.

Bioloģiskie kritēriji

2.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Fitoplanktona vidējās biomasas rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji un liecina, ka var rasties nozīmīgas un nevēlamas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju raksturojošo parametru vērtību izmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

2.1.2.

Makrofīti un fitobentoss

Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāva rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Nav novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības izmaiņas

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas augšanas izraisītām virszemes ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamām izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām. Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas.

Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības izraisīta baktēriju apaugumu konkurence un dažās vietās sabiedrības aizvietotas ar baktērijām

2.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupām ir tāda pati kā antropogēnās darbības neietekmētā vidē.

Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji neatšķiras no antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem rādītājiem

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajām.

Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība un daudzveidības rādītāji ir zemāki par attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas kvalitātes rādītājiem

2.1.4.

Zivis

Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgās zivju sugas.

Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas vairošanās vai attīstības traucējumus

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas nav sastopamas

2.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

2.2.1.

Hidroloģiskais režīms

Caurplūdumi un to režīmi, ūdens līmenis, ūdens apmaiņas biežums, kā arī saistība ar pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Ezera dziļuma izmaiņas, substrāta sastāvs un daudzums, ezera piekrastes zonas stāvoklis un struktūra atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

2.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem. Temperatūra, ūdens caurredzamība, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums un skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem

Temperatūra, ūdens caurredzamība, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums un skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu.

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām, plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3. Pārejas ūdeņi

Nr.
p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

3.1.

Bioloģiskie kritēriji

3.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Fitoplanktona biomasas rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji.

Biomasas izmaiņas ir lielākas un var rasties nozīmīgas un nevēlamas citu bioloģisko kvalitātes elementu izmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

3.1.2.

Makrofītiskās aļģes

Makrofītisko aļģu taksonomisko grupu sastāva rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Nav novērojamas antropogēnās darbības izraisītas makrofītisko aļģu seguma rādītāju izmaiņas

Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas augšanas izraisītām ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējo attiecību nevēlamām izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām

Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir novērojamas makrofītisko aļģu sastopamības biežuma rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, kuras var būt saistītas ar ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara izmaiņām

3.1.3.

Segsēkļi

Segsēkļu taksonomisko grupu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Nav novērojamas antropogēnās ietekmes izraisītas segsēkļu sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas

Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.

Segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielu traucējumu

Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji.

Segsēkļu taksonomisko grupu sastopamības biežuma rādītāji, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir mainījušies vairāk

3.1.4.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Ir sastopami visu antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem. Vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismu ir sastopams

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir sastopami piesārņotiem ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi.

Daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismi nav sastopami

3.1.5.

Zivis

Sugu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Jutīgo sugu sastopamības biežuma rādītāji liecina par tādām nelielām attiecīgajam pārejas ūdeņu tipam raksturīgā stāvokļa izmaiņām, kuras skaidrojamas ar antropogēnās darbības ietekmi uz fizikāli ķīmiskajiem vai hidromorfoloģiskajiem kritērijiem

Antropogēnā ietekme uz fizikāli ķīmiskajiem un hidromorfoloģiskajiem kritērijiem ir tik nozīmīga, ka nav sastopamas samērā daudzas sugas, kuras raksturīgas attiecīgajam ūdeņu tipam

3.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

3.2.1.

Paisuma–bēguma režīms

Saldūdens plūsmas režīms un pakļautība viļņu iedarbībai atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Dziļuma rādītāju izmaiņas, substrāta stāvoklis, plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

3.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim.

Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnas darbības neietekmētam stāvoklim

Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens caurredzamība, kā arī biogēno vielu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis)

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4. Piekrastes ūdeņi

Nr.
p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

4.1.

Bioloģiskie kritēriji

4.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Fitoplanktona vidējā biomasa pilnībā atbilst attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tiem raksturīgo ūdens caurredzamību.

Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes izmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielām izmaiņām.

Aļģu biomasa būtiski atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgās un var ietekmēt citus bioloģiskās kvalitātes elementus.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā var būt novērojama pastāvīga fitoplanktona ziedēšana

4.1.2.

Makrofītiskās aļģes un segsēkļi

Ir sastopamas visas makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomiskās grupas, kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Ir sastopams vairākums makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomisko grupu, kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielu traucējumu

Salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir sastopams mazāk makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomisko grupu, kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par iespējamām ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamām izmaiņām

4.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Ir sastopami visu taksonomisko grupu organismi, kuri raksturīgi apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem. Ir sastopams vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem. Ir sastopami piesārņotiem ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi.

Nav sastopami daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismi

4.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

4.2.1.

Paisuma–bēguma režīms

Saldūdens plūsmas režīms, valdošo straumju virziens un ātrums un pakļautība viļņu iedarbībai atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Dziļuma rādītāju izmaiņas, struktūra un piekrastes zonas gultne, plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

4.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim.

Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim

Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens caurredzamība nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības. Biogēno vielu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis)

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

5. Mākslīgi vai stipri pārveidoti virszemes ūdensobjekti

Nr.
p.k.

Visaugstākais iespējamais ekoloģiskais potenciāls

Labs ekoloģiskais potenciāls

Vidējs ekoloģiskais potenciāls

5.1.

Bioloģiskie kritēriji

Atbilstošo bioloģisko kvalitātes kritēriju raksturojošo parametru vērtības ir iespējami tuvas tām, kādas raksturīgas tam virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā virszemes ūdensobjekta īpašībām tādos fizikālajos apstākļos, kādus nosaka mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta raksturs

Novērojamas nelielas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo parametru vērtībām

Novērojamas nelielas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar labam ekoloģiskajam potenciālam raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo parametru vērtībām

5.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst izmaiņām, kādas rodas, izveidojot mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu, un visi antropogēnās darbības ietekmes samazināšanas pasākumi ir nodrošinājuši labāko ekoloģisko pēctecību, īpaši attiecībā uz faunas pārstāvju migrāciju un piemērotām vairošanās un nārsta vietām

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības

5.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

5.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem, kādi ir raksturīgi tādam virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri pārveidotā virszemes ūdensobjekta īpašībām vai nedaudz atšķiras.

Biogēno elementu koncentrācijas saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas šādiem antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem.

Temperatūra, skābekļa bilance un pH līmenis atbilst antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem, kādi ir raksturīgi tādam virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri pārveidotā virszemes ūdensobjekta īpašībām

Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības nepārsniedz robežas, kādās funkcionē ekosistēma un iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības.

Temperatūra un pH līmenis nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana un iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības. Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana, iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības

5.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas parametriskās vērtības

5.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

Koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

Koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas parametriskās vērtības

Vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 858Pieņemts: 19.10.2004.Stājas spēkā: 23.10.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 168, 22.10.2004.
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
95432
{"selected":{"value":"12.11.2020","content":"<font class='s-1'>12.11.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.11.2020","iso_value":"2020\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"15.08.2009","iso_value":"2009\/08\/15","content":"<font class='s-1'>15.08.2009.-11.11.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.10.2004","iso_value":"2004\/10\/23","content":"<font class='s-1'>23.10.2004.-14.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.11.2020
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"