Ministru kabineta noteikumi Nr.725
Rīgā 2004.gada 17.augustā (prot. Nr.48 14.§)
Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju (turpmāk – transportlīdzekļi) pārbūve, prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un aprīkojumam pēc pārbūves un kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības tehnisko normatīvu prasībām (turpmāk – ekspertīzes akts). 2
2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē. 3
3. Par transportlīdzekļa pārbūvi tiek uzskatīta transportlīdzekļu agregātu, mezglu, sistēmu vai iekārtu uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, kuras dēļ mainās transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai galvenie konstruktīvie parametri (1.pielikums). 4
4. Par transportlīdzekļa pārbūvi neuzskata: 4.1. līdz 2001.gada 1.janvārim izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa un tā paša veida (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz tā izgatavotājs un ja, mainot motoru, netiek mainītas motora stiprinājuma vietas, kā arī ja motora maiņa būtiski neietekmē automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un efektivitāti; 4.2. pēc 2001. gada 1. janvāra izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas un tipa tā paša veida motoru; 4.3. vinču uzstādīšanu vai demontāžu; 4.4. līdz 2004.gada 1.septembrim izgatavotam transportlīdzeklim – kravas liftu un paceļamo bortu uzstādīšanu vai demontāžu; 4.5. pilnpiedziņas automobiļa priekšējā vai pakaļējā tilta piedziņas atvienošanu; 4.6. sakabes ierīces (izņemot seglu ierīci) uzstādīšanu vai demontāžu; 4.7. automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas aprīkoti ar stūres pastiprinātāju, – stūres rata maiņu pret cita izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu; 4.8. gaismas vai gaismas signalizācijas ierīču maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa attiecīga lietojuma gaismas un gaismas signalizācijas ierīcēm; 4.9. papildu gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšanu atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; 4.10. līdz 2001. gada 1. janvārim izgatavotam transportlīdzeklim – sēdekļu maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa vai tās pašas transportlīdzekļa markas cita modeļa sēdekļiem, ja netiek mainītas sēdekļu stiprinājuma vietas; 4.11. priekšējo, sānu un pakaļējo dekoratīvo aizsargstieņu (aizsargrežģu) uzstādīšanu vai demontāžu; 4.12. sēdvietu īslaicīgu demontāžu, saglabājot to stiprinājuma vietas; 4.13. tenta karkasa un tenta uzstādīšanu (demontāžu) kravas kastei; 4.14. gaisa aptecētāju (spoileru, anti-spārnu) uzstādīšanu (demontāžu); 4.15. logu pārklāšanu ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; 4.16. piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg, – sakabes ierīces maiņu un jūgstieņa konstrukcijas pastiprināšanu, ja nemainās jūgstieņa gabarītizmēri un stiprinājuma vietas; 4.17. blakusvāģa demontāžu motociklam; 4.18. pielāgošanu labās puses kustībai atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa, nemainot vadības ierīču novietojumu. 5
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr. 286; MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409; 4.18. apakšpunktā minētās prasības stājas spēkā 01.11.2018., sk. 71. punktu) II. Pārbūves veidi un to iedalījums 5. Pieļaujamie transportlīdzekļa pārbūves veidi iedalāmi trijās kategorijās:
5.1. pirmās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai nav nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu;
5.2. otrās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai ir nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu;
5.3. trešās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļu sērijveida pārbūve, kuru kā pakalpojumu veic komersants (turpmāk – pārbūves uzņēmums). 6
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 6. Pirmās kategorijas pārbūves veidi minēti šo noteikumu 2.pielikumā. 7
7. Pārbūves veidi, kas nav minēti šo noteikumu 2.pielikumā, tiek uzskatīti par otrās kategorijas pārbūvi. 8
8. Ja pirmās un otrās kategorijas pārbūvi veic sērijveidā, tā uzskatāma par trešās kategorijas pārbūvi. 9
III. Aizliegtie pārbūves veidi 9. Vieglajam automobilim (izņemot sporta automobiļus) aizliegts:
9.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu un riteņu arku paplašināšanu;
9.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība);
9.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā;
9.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas vai tās pašas markas cita modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu paredz izgatavotājs);
9.5. uzstādīt cita modeļa rāmi;
9.6. nomainīt virsbūvi pret citas markas vai tās pašas markas cita modeļa vai tipa virsbūvi (virsbūves tips atbilst valsts standartam LVS 87 “Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas”);
9.7. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība);
9.8. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā;
9.9. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā). 10
10. Sporta automobiļiem aizliegts veikt tādas izmaiņas automobiļa konstrukcijā, kuras nepieļauj attiecīgās klases sporta automobiļu tehniskie noteikumi vai kuras nav paredzētas sporta automobiļa homologācijas dokumentos. 11
11. Kravas automobilim aizliegts:
11.1. veikt izmaiņas virsbūves (kabīnes) konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves (kabīnes) tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu un riteņu arku paplašināšanu;
11.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība);
11.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā;
11.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu izgatavotājs iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);
11.5. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, kā arī bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība);
11.6. uzstādīt citas markas kabīni;
11.7. uzstādīt citas markas rāmi;
11.8. nomainīt virsbūvi pret citas markas vai tās pašas markas cita modeļa vai tipa virsbūvi;
11.9. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā;
11.10. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);
11.11. uzstādīt citas markas stūres ratu;
11.12. mainīt asu un riteņu skaitu;
11.13. veikt izmaiņas sakabes (arī seglu) ierīces konstrukcijā;
11.14. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286);
11.15. vienlaikus veikt kabīnes un rāmja maiņu;
11.16. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286). 12
12. Autobusam aizliegts:
12.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu;
12.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība);
12.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā;
12.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu izgatavotājs iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);
12.5. uzstādīt citas markas vai tās pašas markas cita modeļa virsbūvi;
12.6. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, kā arī bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība);
12.7. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā;
12.8. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā);
12.9. uzstādīt citas markas stūres ratu;
12.10. mainīt asu un riteņu skaitu;
12.11. likvidēt (piemēram, aizmetināt) durvis, logus, avārijas izejas. Šī prasība neattiecas uz pakaļējo logu;
12.12. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286). 13
13. Piekabei (puspiekabei) aizliegts: 13.1. veikt izmaiņas sakabes ierīces konstrukcijā; 13.2. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 13.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā, ja piekabes (puspiekabes) pilna masa pārsniedz 3500 kg; 13.4. uzstādīt degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 13.5. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 13.6. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas kategorijas transportlīdzekļa tiltus ar neatbilstošu tehniski pieļaujamo maksimālo slodzi uz ass; 13.7. uzstādīt citas markas rāmi; 13.8. palielināt asu un riteņu skaitu. 14
(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 14. Mopēdam, motociklam, triciklam (kvadriciklam) aizliegts:
14.1. uzstādīt pašizgatavotu vai citas markas un modeļa rāmi;
14.2. veikt izmaiņas rāmja konstrukcijā;
14.3. uzstādīt pašizgatavotu priekšējo dakšu;
14.4. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot priekšējās dakšas vai pakaļējā riteņa maiņu komplektā ar bremžu iekārtu);
14.5. uzstādīt blakusvāģi motocikla kreisajā pusē;
14.6. uzstādīt automobiļa riteņus;
14.7. uzstādīt pašizgatavotu stūri;
14.8. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286);
14.9. uzstādīt pašizgatavotus vai pārbūvētus trokšņu slāpētājus un izpūtēja caurules;
14.10. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286);
14.11. mainīt kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības ierīču izvietojumu. 15
14.1 Ja transportlīdzeklim veikta kāda no šo noteikumu III nodaļā minētajām aizliegtajām pārbūvēm un par tās atbilstību satiksmes drošības tehnisko normatīvu prasībām saņemts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tehniskā dienesta atzinums, transportlīdzeklim atļauts veikt otrās kategorijas pārbūvi, saskaņojot to Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD). 16
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) IV. Pirmās un otrās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība 15. Pārbūvi atļauts veikt:
15.1. Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim;
15.2. ārvalstīs reģistrētam transportlīdzeklim, ja tam jau ir veikta numurēto agregātu salīdzināšana;
15.3. iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim. 17
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 16. Pārbūvi (izņemot virsbūves maiņu) transportlīdzekļa pārbūvētājs var veikt bez iepriekšējas saskaņošanas. Pirms virsbūves maiņas transportlīdzekļa pārbūvētājs izvēlēto pārbūvi saskaņo šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā. Lai pārliecinātos par izvēlētās pārbūves atbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs pirms transportlīdzekļa pārbūves izvēlēto pārbūvi var saskaņot arī citos gadījumos. 18
17. Pārbūves saskaņošanu veic arī tad, ja pārbūvējot var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs. 19
18. Pārbūves saskaņošanu veic jebkurā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā (turpmāk – tehniskās apskates stacija). 20
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 19. Pirms otrās kategorijas pārbūves uzsākšanas transportlīdzekļa pārbūvētājs šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā pārbūves tehnisko projektu un to saskaņo CSDD. 21
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 20. Transportlīdzekļa pārbūvi veic saskaņā ar būtiskajām tehniskajām prasībām transportlīdzekļu pārbūvei (3.pielikums), bet otrās kategorijas pārbūvi – arī saskaņā ar CSDD saskaņoto pārbūves tehnisko projektu. 22
21. Pēc pārbūves transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda pārbūvēto transportlīdzekli tehniskajai ekspertīzei, lai saņemtu atzinumu par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. 23
22. Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīzi veic transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk - inspektors) tehniskās apskates stacijā. 24
23. Pēc tehniskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi ne vēlāk kā piecu dienu laikā reģistrē CSDD. 25
24. Ja automobilim ir demontēta gāzes barošanas sistēma, mācību automobiļa dublējošā vadības sistēma vai personai ar invaliditāti speciāli paredzētā vadības sistēma, pārbūvi reģistrē bez ekspertīzes veikšanas un ekspertīzes akta iesniegšanas, ja netiek izdarītas izmaiņas automobiļa pamatvadības ierīču darbībā. 26
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 25. Reģistrējot pārbūvi, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk – reģistrs) un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā sadaļā "Veids" norāda veiktajai pārbūvei atbilstošu kodu (4. pielikums). 27
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) V. Transportlīdzekļa pārbūves saskaņošana 26. Pārbūvi saskaņo šādā kārtībā: 26.1. transportlīdzekļa pārbūvētājs transportlīdzekli uzrāda tehniskās apskates stacijā un informē inspektoru par izvēlēto pārbūvi; 26.2. inspektors veic transportlīdzekļa vizuālo apskati un noformē pārbūves iesniegumu reģistrā tiešsaistes režīmā, norādot ziņas par transportlīdzekli un izvēlēto pārbūvi; 26.3. pēc izvēlētās pārbūves izvērtēšanas inspektors pārbūves iesniegumā sniedz atzinumu par izvēlētā pārbūves veida atbilstību šo noteikumu prasībām un papildus norāda pārbūves galvenās tehniskās prasības, kuras transportlīdzekļa pārbūvētājam jāievēro, veicot transportlīdzekļa pārbūvi. 28
(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 27. Attiecībā uz virsbūves maiņu inspektors pārbūvi nesaskaņo, ja:
27.1. pārbūves saskaņošanai uzrādīts nenokomplektēts automobilis (tam demontētas galvenās iekārtas vai agregāti (motors, transmisija, balstiekārta, tilti, bremžu iekārta, stūres iekārta));
27.2. pārbūves saskaņošanai uzrādītais automobilis un tā agregāti ir tiktāl deformēti vai citādi bojāti, ka automobilis, veicot tikai virsbūves maiņu, nav atjaunojams. 29
28. Pārbūvi, kuras dēļ var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs, inspektors saskaņo tikai tad, ja pārbūvi nav iespējams veikt bez transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numura bojāšanas vai likvidēšanas. 30
VI. Pārbūves tehniskā projekta izstrādāšana un saskaņošana 29. Transportlīdzekļa pārbūvētājs, izstrādājot pārbūves tehnisko projektu, tajā iekļauj šādas sadaļas:
29.1. aprakstošo daļu, kurā ietver pārbūves nepieciešamības pamatojumu un pārbūves tehniskā risinājuma izklāstu;
29.2. konstruktīvo daļu, kurā ietver pārbūves galveno konstruktīvo risinājumu rasējumus vai skices;
29.3. aprēķinu daļu, kurā ietver galveno konstruktīvo risinājumu stiprības un slodzes aprēķinus;
29.4. transportlīdzekļa tehnisko aprakstu, kurā ietver šo noteikumu 1. pielikumā minētos transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus un galvenos konstruktīvos parametrus pirms un pēc pārbūves. Pārbūves tehniskajā projektā konstruktīvo un aprēķinu daļu var neiekļaut, ja pārbūvē izmanto transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto tehnoloģiju konkrētās izmaiņas veikšanai, izgatavotāja paredzētos mezglus un agregātus un tie tiek uzstādīti transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās vietās, kā arī citos pamatotos gadījumos, to iepriekš saskaņojot CSDD. 31
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 30. Transportlīdzekļa pārbūvētājs saskaņošanai CSDD iesniedz pārbūves tehnisko projektu un kvīti, kas apliecina samaksu par tehniskā projekta saskaņošanu. 32
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 31. CSDD reģistrē iesniegto pārbūves tehnisko projektu, izvērtē to un ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par tehniskā projekta saskaņošanu vai saskaņošanas atteikumu. Tehniskais projekts netiek saskaņots, ja tas neatbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām. 33
32. Ja CSDD rodas šaubas par to, vai plānotā pārbūve atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām vai rekomendācijām, CSDD ir tiesīga pieprasīt pārbūves tehniskā projekta iepriekšēju saskaņošanu ar transportlīdzekļa izgatavotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi Latvijā, vai ar sertificēšanas institūciju, kas sertificējusi transportlīdzekli vai tā attiecīgo sistēmu, mezglu vai agregātu. 34
33. Ja pārbūvē transportlīdzeklim veikta rāmja vai svarīgu mezglu metināšana, CSDD ir tiesīga pieprasīt veikt metināto šuvju pārbaudi attiecīgā testēšanas laboratorijā. 35
34. Pēc saskaņošanas pārbūves tehniskais projekts tiek glabāts CSDD. Tehniskā projekta kopiju CSDD nosūta projekta iesniedzējam. 36
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) VII. Tehniskās ekspertīzes veikšana 35. Pirms transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu. Ja transportlīdzeklim veikta virsbūves maiņa, transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda arī uzstādītās virsbūves uzskaites tehniskos datus apliecinošu dokumentu. Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, transportlīdzekļa pārbūvētājs iesniedz arī CSDD saskaņoto pārbūves tehnisko projektu. 37
(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 36. Tehniskā ekspertīze netiek uzsākta šādos gadījumos: 36.1. likvidēts šasijas (identifikācijas) numurs vai veikta virsbūves maiņa bez pārbūves saskaņošanas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; 36.2. pārbūve veikta neatbilstoši pārbūves iesniegumā norādītajam pārbūves veidam un noteiktajām tehniskajām prasībām; 36.3. transportlīdzeklis aprīkots ar materiāliem vai elementiem (piemēram, motora aizsargi, dekoratīvas uzlikas, skaņu vai siltumu izolējoši materiāli), kas apgrūtina, traucē vai liedz veikt pārbūvētā transportlīdzekļa tehnisko kontroli; 36.4. transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu. 38
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 37. Pēc dokumentu uzrādīšanas un iesniegšanas pārbūvēto transportlīdzekli transportlīdzekļa pārbūvētājs nodod inspektoram tehniskās ekspertīzes veikšanai. 39
38. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt pārbūves tehniskā ekspertīze netiek turpināta, un viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta. 40
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 39. Pēc uzskaites tehnisko datu salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehnisko kontroli, lai izvērtētu tā atbilstību šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām un pārbūves tehniskajam projektam (ja veikta otrās kategorijas pārbūve). 41
40. Transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes aktu inspektors noformē reģistrā tiešsaistes režīmā. 42
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 42. Ja, veicot tehnisko ekspertīzi pēc virsbūves maiņas, inspektors konstatē, ka virsbūves maiņa faktiski nav veikta un ekspertīzei tiek uzrādīts cits automobilis, tiek uzskatīts, ka pārbūve nav veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, un tehniskās ekspertīzes atzinums ir negatīvs. 44
43. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir pozitīvs, inspektors kopā ar tehniskās ekspertīzes aktu normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā izsniedz arī izziņu par transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu. 45
44. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir negatīvs, inspektors pamato lēmumu, tehniskās ekspertīzes aktā norāda tā iemeslu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem. 46
45. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors ir konstatējis neatbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs to novērš un atkārtoti nodod transportlīdzekli tehniskās ekspertīzes veikšanai. 47
46. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors konstatē atkāpes no pārbūves tehniskā projekta, transportlīdzekļa pārbūvētājs tās novērš vai izdara attiecīgas izmaiņas pārbūves tehniskajā projektā, saskaņo tās CSDD un atkārtoti nodod transportlīdzekli tehniskās ekspertīzes veikšanai. 48
VIII. Trešās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība 47. Pirms transportlīdzekļu sērijveida pārbūves uzsākšanas pārbūves uzņēmums šo noteikumu IX nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā, saskaņo un reģistrē transportlīdzekļu pārbūves tehniskos noteikumus. 49
48. Katra transportlīdzekļa pārbūvi pārbūves uzņēmums veic saskaņā ar pārbūves tehniskajiem noteikumiem un apliecina to ar sērijveidā pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstības apliecinājumu (turpmāk – atbilstības apliecinājums). 50
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 50. Atbilstības apliecinājumu pārbūves uzņēmums noformē reģistrā tiešsaistes režīmā. 52
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 51. Piecu dienu laikā pēc atbilstības apliecinājuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi reģistrē CSDD. 53
IX. Pārbūves tehnisko noteikumu izstrādāšana, saskaņošana un reģistrēšana 53. Pārbūves uzņēmums pārbūves tehniskajos noteikumos iekļauj šādas sadaļas:
53.1. “Ievads”. Šajā sadaļā ietver transportlīdzekļa pārbūves nepieciešamības skaidrojumu;
53.2. “Tehniskās prasības”. Šajā sadaļā norāda pārbūves, ekspluatācijas un kvalitātes raksturojumus šādās apakšsadaļās:
53.2.1. “Pamatparametri un izmēri”. Šajā apakšsadaļā norāda pārbūves galvenos parametrus, gabarītu un montāžas izmērus vai sniedz atsauci uz pārbūves konstruktoru izstrādāto dokumentāciju;
53.2.2. “Raksturojumi”. Šajā apakšsadaļā norāda galveno ekspluatācijas parametru rakturlielumus;
53.2.3. “Komplektācija”. Šajā apakšsadaļā ietver komplektējošo daļu un dokumentu uzskaitījumu;
53.2.4. “Marķēšana”. Šajā apakšsadaļā norāda transportlīdzekļu marķēšanas nosacījumus atbilstoši valsts standarta LVS 88 “Transportlīdzekļu marķēšana” prasībām;
53.3. “Pieņemšanas noteikumi”. Šajā sadaļā norāda pārbūves uzņēmuma tehniskās kontroles dienesta veiktās pārbūves kontroles kārtību un nosacījumus;
53.4. “Kontroles metodes”. Šajā sadaļā norāda sadaļā “Tehniskie noteikumi” minēto parametru, izmēru, raksturojumu un normu kontroles metodes un kontroles mērinstrumentus;
53.5. “Ekspluatācijas noteikumi”. Šajā sadaļā norāda ekspluatācijas nosacījumus, tehniskās apkopes periodiskumu un materiālus;
53.6. “Pārbūves uzņēmuma garantijas”. Šajā sadaļā norāda pārbūves uzņēmuma garantijas nosacījumus. 55
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 54. Pārbūves uzņēmums saskaņošanai CSDD iesniedz pārbūves tehniskos noteikumus divos eksemplāros. 56
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 55. CSDD izvērtē iesniegtos pārbūves tehniskos noteikumus un, apsekojot pārbūves uzņēmumu, pārliecinās, vai pārbūves uzņēmums ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus un procedūras, lai varētu efektīvi kontrolēt pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām. Lēmumu par pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanu vai saskaņošanas atteikumu CSDD pieņem 15 dienu laikā. Tehniskie noteikumi netiek saskaņoti, ja tie izstrādāti nekvalitatīvi vai ja tehniskajos noteikumos norādītais pārbūves tehniskais risinājums neatbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām. 57
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 56. Pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas CSDD vienu no pārbūves tehnisko noteikumu eksemplāriem pārbūves uzņēmums nodod CSDD glabāšanai arhīvā. 58
X. Tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontrole 57. Lai nodrošinātu tehniskās ekspertīzes procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD veic tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontroli. 59
58. Tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontroles ietvaros transportlīdzekli tehniskās apskates stacijā var pakļaut atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās ekspertīzes veikšanas. 60
XI. Ražošanas atbilstības nodrošināšana un tās kontrole 59. Pārbūves uzņēmums pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas CSDD:
59.1. nodrošina katra pašu pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām;
59.2. veic paškontroli transportlīdzekļu pārbūves procesā;
59.3. nodrošina veikto pārbaužu rezultātu uzskaiti (fiksējot laiku, vietu un konstatētos trūkumus) un pieejamību CSDD pēc tās pieprasījuma vismaz triju gadu laikā. 61
60. Pārbūvēto un pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām CSDD pārbauda, izmantojot nejaušās atlases paņēmienu, – izvēloties paraugus, kuru atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām pārbauda pārbūves uzņēmumā vai tehniskās apskates stacijā. Ražošanas atbilstības kontroli CSDD veic pārbūves uzņēmumā. 62
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 61. Ja CSDD konstatē pārbūvētā transportlīdzekļa neatbilstību saskaņoto tehnisko noteikumu prasībām vai šo noteikumu prasībām vai konstatē neatbilstības ražošanas procesā, CSDD atkarībā no neatbilstības veida veic kādu no šādām darbībām:
61.1. izsaka brīdinājumu pārbūves uzņēmumam un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš;
61.2. atzīst par nederīgiem izsniegtos transportlīdzekļu atbilstības apliecinājumus;
61.3. CSDD saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus atzīst par nederīgiem līdz brīdim, kad novērsta neatbilstība šo noteikumu prasībām;
61.4. anulē CSDD saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus. 63
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) XII. Rīcība strīda gadījumos un lēmumu apstrīdēšanas kārtība (Nodaļas nosaukums MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 62. Noteikumos neatrunātos gadījumos jautājumus par transportlīdzekļa pārbūvi izskata un lēmumu pieņem CSDD saskaņā ar administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem. 64
63. Ja transportlīdzekļa pārbūvētājs nepiekrīt CSDD atzinumam par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumu vai konstatētajām neatbilstībām ražošanas procesā, tas piecu dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas iesniedz iesniegumu CSDD vadītājam. 65
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 64. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atkārtotas novērtēšanas vietu un laiku vai laiku, kad paredzēta atkārtota ražošanas kontrole pārbūves uzņēmumā. 66
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 66. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanai jebkādu remontdarbu vai komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta. 68
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 67. Ja atkārtotajā transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanā tiek konstatēts, ka veikti remontdarbi vai komplektācijas izmaiņas, vai ja iesnieguma iesniedzējs atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai novērtēšanai vai neierodas uz to, paliek spēkā iepriekš sniegtais atzinums par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumu. Ja iesnieguma iesniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ noteiktajā laikā nav iespējams veikt atkārtotu ražošanas kontroli pārbūves uzņēmumā, paliek spēkā iepriekš sniegtais atzinums par konstatētajām neatbilstībām ražošanas procesā. 69
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) XIII. Noslēguma jautājumi (Nodaļa MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 70. Šo noteikumu 3. pielikuma 8., 9. un 13. punktā minētās prasības stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī. 72
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 71. Šo noteikumu 4.18. apakšpunktā minētās prasības stājas spēkā 2018. gada 1. novembrī. 73
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) Ministru prezidents I.Emsis
Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Galvenie konstruktīvie parametri (Pielikums grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286)
|
Nr.
p.k.
|
Nosaukums
|
|
1.
|
Transportlīdzekļa kategorija |
|
2.
|
Transportlīdzekļa veids |
|
3.
|
Asu un/vai riteņu skaits |
|
4.
|
Garenbāze, mm |
|
5.
|
Garums, mm |
|
6.
|
Platums, mm |
|
7.
|
Augstums, mm |
|
8.
|
Pilna masa, kg |
|
9.
|
Pilnās masas sadalījums pa asīm,
kg |
|
10.
|
Motora darba tilpums,
cm3 |
|
11.
|
Motora maksimālā lietderīgā jauda,
kW |
|
12.
|
Motora maksimālais lietderīgais
griezes moments, Nm |
|
13.
|
Degvielas veids |
|
14.
|
Atgāzu emisijas klase |
|
15.
|
Degvielas tvertņu skaits un/vai
tilpums |
|
16.
|
Sēdvietu skaits un/vai sēdvietu
rindu skaits |
|
17.
|
Autobusa klase |
|
18.
|
Stāvvietu skaits |
|
19.
|
Pasažieru sēdvietu skaits |
|
20.
|
Pasažieru iekāpšanai un
izkāpšanai izmantojamo durvju skaits |
|
21.
|
Ratiņkrēslu vietas |
|
22.
|
Papildiekārtas (piemēram,
manipulatori, kravas lifti) |
|
23.
|
Dublējošās vadības ierīces |
Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Pirmās kategorijas pārbūves veidi (Pielikums MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā)
1. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi vieglajam automobilim
|
Nr.
p. k.
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids/pārbūves veids
|
Vieglais pasažieru automobilis
|
Plašlietojuma vieglais
automobilis
|
Speciālais vieglais automobilis
|
|
1.
|
Pārbūve par kravas furgonu |
|
X
|
X
|
|
2.
|
Pielāgošana labās puses
kustībai |
X
|
X
|
X
|
|
3.
|
Pielāgošana personai ar
invaliditāti |
X
|
X
|
|
|
4.
|
Motora maiņa pret tās pašas
transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret
tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru |
X
|
X
|
X
|
|
5.
|
Virsbūves maiņa |
X
|
X
|
X
|
|
6.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
X
|
|
7.
|
Jebkura pieļaujamā pārbūve sporta
automobilim |
X
|
X
|
|
|
8.
|
Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo
(atlikušo) sēdekļu izvietojumu |
X
|
X
|
X
|
| Apzīmējums.
X – pārbūve pieļaujama.
|
2. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi kravas automobilim
|
Nr.
p. k.
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids/pārbūves veids
|
Kravas šasija
|
Kravas transporta automobilis
|
Kravas seglu vilcējs
|
Universālais kravas automobilis
|
Speciālais kravas automobilis
|
|
1.
|
Pārbūve par kravas šasiju |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
2.
|
Pārbūve par kravas kasti |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
3.
|
Pārbūve par kravas furgonu |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
4.
|
Pārbūve par kravas cisternu |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
5.
|
Pārbūve par kravas platformu |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
6.
|
Kabīnes maiņa |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
7.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
8.
|
Virsbūves maiņa |
|
X
|
X
|
|
X
|
|
9.
|
Kabīnes uzstādīšana |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
10.
|
Motora maiņa pret tās pašas
transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret
tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
11.
|
Degvielas tvertnes maiņa |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
12.
|
Papildu degvielas tvertnes
uzstādīšana/demontāža |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
13.
|
Hidromanipulatora demontāža |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
14.
|
Sēdvietu demontāža, nemainot
pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu |
X
|
X
|
X
|
X
|
X
|
|
15.
|
Pēc 2004. gada 1. septembra
izgatavotam kravas automobilim – kravas liftu un paceļamo bortu
demontāža |
|
X
|
|
X
|
X
|
| Apzīmējums.
X – pārbūve pieļaujama.
|
3. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi autobusam
|
Nr.
p. k.
|
Transportlīdzekļa tips/pārbūves
veids
|
Pasažieru
autobuss
|
Speciālais autobuss
|
|
1.
|
Pārbūve par kravas furgonu |
X
|
X
|
|
2.
|
Pārbūve par plašlietojuma vieglo
automobili (sēdvietu demontāža) |
X
|
X
|
|
3.
|
Motora maiņa pret tās pašas
transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret
tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru |
X
|
X
|
|
4.
|
Virsbūves maiņa |
X
|
X
|
|
5.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
|
6.
|
Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo
(atlikušo) sēdekļu izvietojumu |
X
|
X
|
| Apzīmējums.
X – pārbūve pieļaujama.
|
4. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi piekabei (puspiekabei)
|
Nr.
p. k.
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids/
pārbūves veids
|
Piekabe (puspiekabe) šasija
|
Transporta piekabe (puspiekabe)
|
Universālā piekabe (puspiekabe)
|
Speciālā piekabe (puspiekabe)
|
|
1.
|
Pārbūve par piekabi
(puspiekabi) kravas kasti |
X
|
X
|
X
|
X
|
|
2.
|
Pārbūve par piekabi
(puspiekabi) furgonu |
X
|
X
|
X
|
X
|
|
3.
|
Pārbūve par piekabi
(puspiekabi) cisternu |
X
|
X
|
X
|
X
|
|
4.
|
Pārbūve par piekabi
(puspiekabi) platformu |
X
|
X
|
X
|
X
|
|
5.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
X
|
X
|
|
6.
|
Ass un balstiekārtas veida
maiņa piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg |
X
|
X
|
X
|
X
|
| Apzīmējums.
X – pārbūve pieļaujama.
|
5. tabula
Pirmās
kategorijas pārbūves veidi mopēdiem, motocikliem, tricikliem
(kvadricikliem)
|
Nr.
p. k.
|
Transportlīdzekļa tips vai
veids/pārbūves veids
|
Mopēds
|
Motocikls
|
Tricikls, kvadricikls
|
|
1.
|
Motora maiņa pret tās pašas markas
un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes)
motoru |
X
|
X
|
X
|
|
2.
|
Rāmja maiņa |
X
|
X
|
X
|
|
3.
|
Blakusvāģa uzstādīšana, ja to paredz
transportlīdzekļa izgatavotājs |
|
X
|
|
| Apzīmējums.
X – pārbūve pieļaujama.
|
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Būtiskās tehniskās prasības transportlīdzekļu pārbūvei (MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā; 8., 9. un 13. punktā minētās prasības stājas spēkā 01.09.2018., sk. noteikumu 70. punktu)
|
Nr.
p. k.
|
Prasības
|
| 1. |
Vispārīgās prasības |
| 1.1. |
Pārbūvē ieteicams izmantot
attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja
ražotās detaļas, mezglus un agregātus |
| 1.2. |
Transportlīdzekļa gabarīti pēc
pārbūves nedrīkst pārsniegt ceļu satiksmes noteikumos
noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem
transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti
nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai |
| 1.3. |
Transportlīdzekļa pilna masa pēc
pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:
1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski
pieļaujamo maksimālo masu;
2) ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības,
izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts nedalāmu
smagsvara kravu pārvadāšanai
|
| 1.4. |
Vieglā automobiļa pilnas masas
maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs
un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta
atbilstošā masa. Ja pēc virsbūves maiņas transportlīdzekļa
izgatavotāja plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītās
pilnās masas, par automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas
norādīta uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa
izgatavotāja plāksnītē.
Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja
pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka,
transportlīdzekli nosverot.
Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā
nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez
pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:
1) automobiļa masa;
2) vadītāja masa (75 kg);
3) dzesēšanas šķidruma masa;
4) eļļu masa;
5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai
90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);
6) instrumentu komplekta masa;
7) rezerves riteņa(-u) masa.
Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;
dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;
sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65
g/cm3
|
| 1.5. |
Kravas automobiļa,
autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas masas maiņa ir atļauta,
ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta
izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa.
Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pašmasu
pēc jebkura veida pārbūves nosaka, transportlīdzekli
nosverot.
Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir pilnībā
nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez
pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst:
1) kravas automobiļa vai autobusa masa;
2) vadītāja masa (75 kg);
3) dzesēšanas šķidruma masa;
4) eļļu masa;
5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai
90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);
6) instrumentu komplekta masa;
7) rezerves riteņa(-u) masa.
Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst:
1) piekabes (puspiekabes) masa;
2) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai
90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma);
3) instrumentu komplekta masa;
4) rezerves riteņa(-u) masa.
Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3;
dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3;
sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65
g/cm3
|
| 1.6. |
Ar pilnu masu slogotam
kravas automobilim, autobusam, piekabei un puspiekabei ass slodze
pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa
izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo ass
slodzi |
| 1.7. |
Automobiļa pašmasas
slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka
par 20 % no automobiļa pašmasas |
| 1.8. |
Nomainītie un/vai
uzstādītie agregāti, mezgli, sistēmas, iekārtas un to
tehniskais stāvoklis atbilst normatīvajiem aktiem par
transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz
ceļa (turpmāk – tehniskās apskates noteikumi).
Bruņoto spēku, neatliekamās medicīniskās palīdzības,
ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un
tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzekļiem, kas paredzēti
speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes no šajā
punktā minētajām prasībām
|
| 1.9. |
Transportlīdzekļa tipam
pēc pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997
"Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" prasībām |
|
2. |
Kabīnes uzstādīšana |
| 2.1. |
Kravas automobilim
oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas
markas cita modeļa kabīni |
| 2.2. |
Uzstādāmās kabīnes
stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst
oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un
izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek
uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi |
|
3. |
Motora maiņa |
| 3.1. |
Automobilim, kas
izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par pirmās
kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās
pašas markas un modeļa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai
tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā izgatavotājs
un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora
stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams
lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta
motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai
tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora
stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams
lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.
Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās
kategorijas pārbūvi.
Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus
motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu un atbilst tādai pašai vai augstākai emisijas
klasei
|
| 3.2. |
Uzstādītā motora jaudas
un griezes momenta izmaiņas ne tieši, ne netieši nedrīkst
būtiski ietekmēt automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu
iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un
efektivitāti.
Ja vieglajam vai kravas automobilim ar pilnu masu līdz 3500 kg
uzstādītā motora jauda ir lielāka par tās pašas
transportlīdzekļa markas un tipa izgatavotāja paredzēto motoru
ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams iesniegt
akreditētas testēšanas laboratorijas vai tehniskā dienesta
atzinumu par bremžu iekārtas darbību un efektivitāti un
transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un gaitā
|
| 3.3. |
Motora stiprinājuma vietu
skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora
izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie
automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas
kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts |
| 3.4. |
Akumulatora baterijai
jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva
un spriegums (12 V vai 24 V) |
| 3.5. |
Ģeneratoram jānodrošina
attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas
un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums |
| 3.6. |
Ja automobiļa salonā vai slēgtas
virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu
akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā
akumulatora kastē |
| 3.7. |
Ja automobiļa darba bremžu iekārta
aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru pret
kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda vakuumsūknis,
kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja efektīva
darbība |
| 3.8. |
Ja automobiļa stūres iekārta
aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai
jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība |
| 3.9. |
Motora izplūdes gāzu sistēmai
jābūt hermētiskai |
| 3.10. |
Ja tiek mainītas transmisijas
elementu (piemēram, pārnesumu kārbas, sadales kārbas,
diferenciāļa) stiprinājuma vietas vai lietoti pašizgatavoti
stiprinājuma elementi, vai tiek izmantoti speciāli savienojoši
atloki, tā tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi. Nav
atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga kartera
korpusā |
| 3.11. |
Mainot motoru, aizliegts pagarināt
kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga
garuma un griezes momenta kardānpārvadu |
| 3.12. |
Transportlīdzeklim, kas izgatavots
pēc 2012. gada 1. janvāra, mainot motoru, jānodrošina
izgatavotāja paredzētās pašdiagnostikas sistēmas (OBD) pareiza
darbība |
| 3.13. |
Transportlīdzeklim atļauts
uzstādīt tikai tādu motoru, kas ir identificējams (piemēram,
pēc motora koda, motora numura) |
| 3.14. |
Transportlīdzeklim, kas izgatavots
pēc 2008. gada 31. decembra, mainot motoru pret cita
veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša
veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai
tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja
noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu
reģistrā tiek dzēsts |
| 4. |
Kravas
tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa vai
uzstādīšana |
| 4.1. |
Kravas tilpnes stiprinājuma elementu
konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja
noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo tehniski
pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana
garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli
paātrinot (palēninot), bez nobīdes |
| 4.2. |
Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie
virsrāmja, pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja
stiprinājuma elementam pie automobiļa rāmja jābūt elastīgam,
bet pēdējam – nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu
skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā virsrāmja sijas
garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma
vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir
1:2.
Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja,
elastīgie savienojumi nav nepieciešami un ir pieļaujami
nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa automobiļa
rāmja garumā
|
| 4.3. |
Ja kravas tilpnes pārkare pār
pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa
garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi |
| 4.4. |
Ja veikta otrās kategorijas
pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst
pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo
masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs
mazāka par 25 % no transportlīdzekļa maksimālās tehniski
pieļaujamās masas |
| 4.5. |
Kravas cisternu uzstādīšana vai
nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas
automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās
kategorijas pārbūvi |
| 4.6. |
Ja veikta otrās kategorijas
pārbūve, kravas automobiļa šķērsstabilitātes koeficientam k
jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
k = B / 2Hsc, kur
B – automobiļa šķērsbāze;
Hsc – automobiļa smaguma centra augstums.
Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa vai
piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem jāatbilst
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas
Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā ANO Eiropas Ekonomiskās
komisijas ietvaros 1958. gada 20. martā noslēgtajam
nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu
riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var
uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un
saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības
novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas
nosacījumiem" pievienoto noteikumu (turpmāk – ANO EEK
noteikumi) Nr. 111 prasībām
|
| 5. |
Pārbūve
par kravas pašizgāzēju |
| 5.1. |
Kravas tilpnes stiprinājuma elementu
konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja
noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu slogotas
kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā,
automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes |
| 5.2. |
Ja kravas tilpnes pārkare pār
pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa
garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi |
| 5.3. |
Ja veikta otrās kategorijas
pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst
pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo
masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs
mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas |
| 5.4. |
Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt
droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas
tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar speciālu
maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju |
| 5.5. |
Hidrosistēmas šļūtenēm un
cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko
šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav
pieļaujama |
| 5.6. |
Darba cilindriem jābūt droši
nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem |
| 5.7. |
Kravas tilpnes pacelšanas
(nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē
viegli pieejamā vietā |
| 5.8. |
Kravas tilpnes pacelšanas
(nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā |
| 5.9. |
Kravas pašizgāzēja
šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45.
To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
k = B / 2Hsc, kur
B – automobiļa šķērsbāze;
Hsc – automobiļa smaguma centra augstums
|
| 6. |
Pārbūve
par kravas seglu vilcēju |
| 6.1. |
Seglu ierīci atļauts montēt tikai
pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa
rāmja |
| 6.2. |
Seglu ierīces stiprinājuma
elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu ierīces
izgatavotāja noteiktajām prasībām |
| 6.3. |
Virsrāmja stiprinājuma elementiem un
to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas seglu ierīces
noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili
maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes |
| 6.4. |
Virsrāmja stiprinājuma elementiem
jābūt nekustīgiem |
| 6.5. |
Seglu ierīces izvietojumam
attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst
transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un
jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziena leņķis ap
pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90 grādi uz abām
pusēm |
| 6.6. |
Seglu ierīcei jānodrošina
puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un
vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras
palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces |
| 6.7. |
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu
seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu |
| 7. |
Pārbūve
par konteinervedēju |
| 7.1. |
Konteinera stiprinājuma elementiem
jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši tehnisko normatīvu
un piemērojamo standartu prasībām |
| 7.2. |
Konteineru stiprinājuma elementu
izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru stiprināšana
uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam paredzētajās
konteineru stiprināšanas vietās |
| 7.3. |
Konteinervedēja šķērssiju
konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera
noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili
maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes |
| 7.4. |
Konteinervedēja rāmim jābūt
aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām
jābūt izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma
elementu atbalsta plaknes |
| 7.5. |
Attāluma starpība starp konteinera
stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu starp konteinera
stiprinājuma elementiem pa diagonāli, nedrīkst pārsniegt 13
mm |
| 8. |
Automobiļa
pārbūve par kravas furgonu vai papildu sēdvietu rindas
uzstādīšana kravas furgonā |
| 8.1. |
Kravas furgona virsbūve ir slēgta
(vienapjoma) – vadītāja un pasažieru telpa apvienota vienā
apjomā ar slēgtu kravas telpu (sienas un jumts ir monolīts,
cietas konstrukcijas, netiek izmantots tents vai viegli
demontējams plastikāta vai cita materiāla pārsegums) |
| 8.2. |
Kravas furgonā jābūt ne vairāk
kā:
a) septiņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) –
automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg;
b) deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) – automobilim,
kura pilna masa pārsniedz 3500 kg
|
| 8.3. |
Pēc pārbūves automobiļa
vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
a) ja N = 0:
P – M ≥ 100 kg;
b) ja 0 < N ≤ 2:
P – (M + N x 68) ≥ 150 kg;
c) ja N > 2:
P – (M + N x 68) ≥ N x 68,
kur
P – automobiļa pilna masa (kg);
M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
68 – pasažiera masa (kg)
|
| 8.4. |
Sēdekļiem jābūt izvietotiem
rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas
1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām,
kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā
no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas
0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru
ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp
sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
1. att. Sēdekļu izvietojuma
minimālie attālumi
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošajam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu).
Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot
automobiļa kravas nodalījumā
|
| 8.5. |
Mērījumu veikšanas kritēriji
sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa
augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
|
| 8.6. |
Kravas nodalījums ir automobiļa
daļa, kas atrodas aiz sēdekļu rindas(-ām) vai starpsienas, vai
aiz vadītāja sēdekļa, ja automobilis ir aprīkots tikai ar
vadītāja sēdekli.
Pēc pārbūves automobiļa kravas nodalījumam ir jāatbilst
šādiem nosacījumiem:
a) ar vienu sēdekļu rindu, ieskaitot rindu, kurā izvietots
vadītāja sēdeklis:
Y ≥ 0,6 m;
 ≥
0,4;
b) ar divām vai vairāk sēdekļu rindām, ieskaitot rindu,
kurā izvietots vadītāja sēdeklis:
Y ≥ 0,8 m;
Y x X ≥ 1,28 m2;
≥
0,3, kur
Y – kravas nodalījuma durvju augstums (m) – vertikālais
attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras
attiecīgi durvju ailes apakšdaļas augstākajam punktam un durvju
ailes augšdaļas zemākajam punktam (skat. 2. att.);
X – kravas nodalījuma durvju platums (m) – horizontālais
attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras
attiecīgi durvju ailes kreisās un labās puses visvairāk uz
iekšpusi izvirzītajam punktam. (skat. 2. att.);
2. att. Kravas nodalījuma
durvju augstums un platums
Z – kravas nodalījuma garums (m) – horizontālais attālums
starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi
pēdējās sēdekļu rindas vai starpsienas visvairāk uz aizmuguri
izvirzītajam punktam un aizvērta kravas nodalījuma durvju
visvairāk uz iekšpusi (priekšu) izvirzītajam punktam. Ja
pēdējā sēdekļu rinda ir transformējama (piemēram, sēdekļus
ir iespējams ielocīt grīdā, pa sliedēm pārbīdīt vai sagāzt
uz priekšu, tādējādi palielinot kravas nodalījuma garumu), tad
kravas nodalījuma garumu nosaka, sēdekļus iestatot pasažieru
pārvadāšanai paredzētā pozīcijā, atbilstoši šā pielikuma
8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām (skat.
3. att.);
L – automobiļa garenbāze (m) – divasu automobilim
attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un otrā
tilta ass centra līniju. Trīsasu automobilim – attālums starp
priekšējā tilta ass centra līniju un līniju, kas atrodas
vienādā attālumā starp otrā un trešā tilta ass centriem
(skat. 3. att.)
3. att. Kravas nodalījuma
garums un automobiļa garenbāze
|
| 8.7. |
Mērījumu veikšanas kritēriji
kravas nodalījumam:
a) sēdekļu izvietojumam un regulējumam jāatbilst šā
pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām;
b) ja pēdējās rindas sēdekļi ir vērsti pretēji
braukšanas virzienam, tad kravas nodalījuma garumu mēra
horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvena
augstākajam punktam, sākot no vertikālas plaknes, kas atrodas
0,65 m attālumā no sēdekļa atzveltnes priekšējās daļas
(skat. 4. att.);
4. att. Mērījumu veikšanas
kritēriji pretēji braukšanas virzienam vērstam sēdeklim
c) ja kravas nodalījums no pasažieru nodalījuma ir atdalīts
ar starpsienu, tad kravas nodalījuma garums tiek mērīts no
starpsienas
|
| 8.8. |
Automobilim, kas izgatavots līdz
2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai
rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa
spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas,
pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem,
kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai
stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs).
Sēdekļu uzstādīšana tiek uzskatīta par pirmās kategorijas
pārbūvi, ja to stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves
(grīdas) atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs
atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas
paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar
metāla leņķiem (minimālie izmēri
120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar
paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri
60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes
minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4
mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku
par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt
sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
|
| 8.9. |
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām
jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu
atbilstības novērtēšanu |
| 8.10. |
Demontēto sēdekļu stiprinājuma
vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām,
nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi
nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā
veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu
palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ.
Kravas nodalījuma grīdai (slogošanas virsmai) ir jābūt
līdzenai un paralēlai attiecībā pret automobiļa grīdu
|
| 8.11. |
Pasažieru nodalījumā pretī
sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt
sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu. Ja automobilis izgatavots līdz 2001. gada
1. janvārim, stikli var būt sertificēti un marķēti
atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot
transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).
Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis,
izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un
tehnoloģiju.
Pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to
noturēšanai atvērtā stāvoklī
|
| 8.12. |
Ja pēdējā sēdekļu rinda ir
vērsta pretēji braukšanas virzienam, tad automobilis jāaprīko
ar starpsienu vai kravas stiprināšanas ierīcēm.
Starpsienai un kravas stiprināšanas ierīcēm ir jāatbilst
Komisijas 2011. gada 14. jūlija Regulas (ES)
Nr. 678/2011, ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV,
IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā
2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu
un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu
sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību
apstiprināšanai (pamatdirektīva), 3.4. punktā noteiktajām
prasībām
|
| 8.13. |
Šā pielikuma
8. punkta prasības netiek piemērotas
nepārbūvētiem automobiļiem, kas ir rūpnieciski izgatavoti,
sertificēti un marķēti kā kravas furgoni saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu |
| 9. |
Vienapjoma
virsbūves tipa kravas furgona vai autobusa pārbūve par vieglo
plašlietojuma automobili |
| 9.1. |
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu
skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
N ≤ (P – M) / 68, kur
P – automobiļa pilna masa (kg);
M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
68 – pasažiera masa (kg).
Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nav mazāks par
četrām vietām, bet nedrīkst pārsniegt deviņas vietas
|
| 9.2. |
Pēc pārbūves automobiļa
vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
P – (M + N × 68) < N × 68,
kur
P – automobiļa pilna masa (kg);
M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
68 – pasažiera masa (kg)
|
| 9.3. |
Automobilim, kas izgatavots līdz
2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai
rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa
spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas,
pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem,
kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai
stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs).
Sēdekļu uzstādīšana tiek uzskatīta par pirmās kategorijas
pārbūvi, ja to stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves
(grīdas) atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs
atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas
paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar
metāla leņķiem (minimālie izmēri
120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar
paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri
60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes
minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums
4 mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku
par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes
|
| 9.4. |
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma
vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
| 9.5. |
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina
droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja
transportlīdzeklī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri
varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvju
iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu
rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa
sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu) |
| 9.6. |
Sēdekļu stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums |
| 9.7. |
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām
jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu
atbilstības novērtēšanu |
| 9.8. |
Pasažieru nodalījumā pretī
sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt
sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu. Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz
2001. gada 1. janvārim, stikli var būt sertificēti un
marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas
piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu
(sertificēšanu).
Izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un
tehnoloģiju, atļauts likvidēt logus vietās, kur pretī
neatrodas sēdvietu rinda
|
| 9.9. |
Sēdekļiem jābūt izvietotiem vismaz
divās rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas
šā pielikuma 8.4. punkta 1. attēlā. Minimālais
attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā
no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas
0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru
ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp
sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvis iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu).
Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot
automobiļa kravas nodalījumā
|
| 9.10. |
Mērījumu veikšanas kritēriji
sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa
augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
|
| 9.11. |
Demontēto sēdekļu stiprinājuma
vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām,
nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi
nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā
veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu
palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ |
| 10. |
Vienapjoma
virsbūves tipa kravas furgona un plašlietojuma vieglā
automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu |
| 10.1. |
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un
stāvvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
N ≤ (P – M – K*) /
Mpasažiera*, kur
P – automobiļa pilna masa (kg);
M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
K – papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);
Mpasažiera – pasažiera masa (kg).
Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases
atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu
Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām.
Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam
par deviņām vietām
|
| 10.2. |
Pēc pārbūves automobiļa
vestspējas sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam:
P – (M + K* + N ×
Mpasažiera*) ≥ N × Mpasažiera*, kur
P – automobiļa pilna masa (kg);
M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
K – papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg);
Mpasažiera – pasažiera masa (kg).
Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases
atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu
Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām
|
| 10.3. |
Autobusa konstrukcijai, aprīkojumam
(piemēram, avārijas izejas un to skaits, durvju skaits un
izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un izvietojums, lūka)
un sēdekļu izvietojumam jāatbilst ANO EEK noteikumu Nr. 36
vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107
prasībām |
| 10.4. |
Atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski
ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un to
stiprinājuma elementiem |
| 10.5. |
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma
vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
| 10.6. |
Automobiļa grīdai sēdekļu
kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas,
kronšteini, paplāksnes) |
| 10.7. |
Sēdekļu stiprinājuma elementiem
jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums |
| 10.8. |
Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar
drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu
prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām
jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu
atbilstības novērtēšanu |
| 10.9. |
Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, bremžu iekārtai jābūt
sertificētai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu
un jābūt aprīkotai ar bremžu antibloķēšanas (ABS)
sistēmu |
| 11. |
Automobiļa
pielāgošana labās puses kustībai |
| 11.1. |
Pārbūvi atļauts veikt tikai tad, ja
izgatavotājs izgatavo arī tādus attiecīgās markas un modeļa
automobiļus, kas paredzēti braukšanai pa ceļa labo pusi |
| 11.2. |
Pārbūvei atļauts izmantot tikai
tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas |
| 11.3. |
Stūres mehānismam jābūt
piemērotam labās puses kustībai |
| 11.4. |
Automobilis jāaprīko ar Eiropas tipa
labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt
sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu |
| 11.5. |
Mēraparātu panelī izvietotajām
mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām
atbilstoši labās puses kustībai un jāveic paredzētās
funkcijas |
| 11.6. |
Stikla tīrītājiem jābūt
izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai |
| 11.7. |
Kravas automobiļa kabīnes
pacelšanas mehānismam jābūt izvietotam atbilstoši labās puses
kustībai |
| 12. |
Pārbūve
par mācību automobili vai speciālā aprīkojuma demontāža |
| 12.1. |
Par mācību automobili atļauts
pārbūvēt jebkuru vieglo automobili, kravas automobili vai
autobusu |
| 12.2. |
Mācību automobili jāaprīko ar
papildu (dublējošo) sajūga un bremžu pedāli braukšanas
mācību instruktoram. Pieļaujams mācību automobiļa dublējošo
vadību papildus aprīkot arī ar akseleratora pedāli. Papildu
(dublējošām) vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām,
stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības
ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un
dublējošās vadības ierīču neatkarīga darbība |
| 12.3. |
Bremžu iekārtas dublējošai
vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu
ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas
efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām
prasībām |
| 12.4. |
Nav pieļaujama palielināta
brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu
šarnīros |
| 12.5. |
Dublējošās vadības iekārtas
elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma
elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem
pret atskrūvēšanos |
| 12.6. |
Automobili jāaprīko ar
normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Tai jābūt no
iekšpuses apgaismotai un novietotai vertikālā plaknē
perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz
transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta. Pazīšanas zīmei
jābūt droši nostiprinātai. Vienā līmenī ar pazīšanas zīmi
jebkurā plaknē aizliegts izvietot jebkuru papildu informāciju.
Citu informāciju atļauts piestiprināt zem pazīšanas zīmes,
šī informācijas bloka augstums no transportlīdzekļa kabīnes
vai salona jumta nedrīkst pārsniegt 100 mm, un tas nedrīkst būt
izgaismots |
| 12.7. |
Mācību automobili, kas paredzēts
BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju
apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim
paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli
katrā pusē |
| 12.8. |
Mācību automobili, kas paredzēts B
kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanai, jāaprīko ar
vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu ārējo
atpakaļskata spoguli katrā pusē un vienu transportlīdzeklim
paredzētu un regulējamu atpakaļskata spoguli salonā |
| 12.9. |
Ja veikta demontāža, visiem
dublējošās vadības ierīču elementiem, pazīšanas zīmei un
dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem.
Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa
pamatvadības ierīču darbība |
| 12.10. |
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar
citu netiešās redzamības ierīci (piemēram, videokameru ar
monitoru), kas ir sertificēta un marķēta saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un nodrošina tai
atbilstošu redzamību braukšanas apmācības instruktoram,
papildu atpakaļskata spoguļa uzstādīšana nav obligāta |
| 13. |
Pārbūve
par katafalkautomobili |
| 13.1. |
Pieļaujamo pasažieru sēdvietu
skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
N ≤ (P – M – 150) / 68,
kur
P – automobiļa pilna masa (kg);
M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
150 – kravas masa (kg);
68 – pasažiera masa (kg)
|
| 13.2. |
Pēc pārbūves automobiļa
vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
P – (M + 150 + N × 68) ≥ N ×
68, kur
P – automobiļa pilna masa (kg);
M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg);
N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu;
150 – kravas masa (kg);
68 – pasažiera masa (kg)
|
| 13.3. |
Pasažieru nodalījumam no speciālā
nodalījuma jābūt hermētiski atdalītam ar starpsienu.
Speciālajā nodalījumā jāizveido piespiedu ventilācijas
sistēma |
| 13.4. |
Cilvēka mirstīgo atlieku
pārvadāšanai paredzētajam aprīkojumam ir jābūt stacionāri
nostiprinātam, stiprinājuma elementiem jānodrošina aprīkojuma
noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili
maksimāli paātrinot (palēninot) bez nobīdes |
| 13.5. |
Automobilim, kas izgatavots līdz
2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai
rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa
spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas,
pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem,
kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai
stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs).
Sēdekļu stiprinājuma vietām pie automobiļa virsbūves
(grīdas) ir jāatbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām
prasībām:
a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs
atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas
paredzētajiem urbumiem;
b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar
metāla leņķiem (minimālie izmēri
120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar
paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri
60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes
minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4
mm);
c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku
par 8.8.;
d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs
sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot
(palēninot), bez nobīdes.
Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada
1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt
sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu
transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu
|
| 13.6. |
Sēdekļiem jābūt
aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates
noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc
2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to
stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu
un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu |
| 13.7. |
Sēdekļiem ir jābūt
izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības
norādītas šā pielikuma 8.4. punkta 1. attēlā.
Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas:
a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām
vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes
priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes
aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā
no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas
0,62 m virs grīdas līmeņa);
b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru
ar atzveltņu priekšpusēm) ir 1,3 m (attālums starp
sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā
plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem
punktiem).
Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru
iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas
speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī
sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad
priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt
transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai
sagāžamam uz priekšu)
|
| 13.8. |
Mērījumu veikšanas
kritēriji sēdekļu izvietojumam:
a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā
aizmugurējā stāvoklī;
b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25
grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas
plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa
augstumu iestata zemākajā stāvoklī;
c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa
izgatavotāja noteiktajam
|
| 13.9. |
Demontēto sēdekļu
stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām,
aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla
plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves,
vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu
instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt
atpakaļ |
| 13.10. |
Pasažieru nodalījumā
pretī sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt
sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanu. Ja automobilis izgatavots līdz 2001. gada
1. janvārim, stikli var būt sertificēti un marķēti
atbilstoši tehniskajiem normatīviem, kas piemēroti, veicot
transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).
Speciālajā nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu
durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos
materiālus un tehnoloģiju
|
|
14. |
Pielāgošana personai ar invaliditāti (personai ar invaliditāti
paredzētās vadības sistēmas demontāža) |
| 14.1. |
Personai ar invaliditāti
pielāgoto vadības iekārtu atkarībā no kustību ierobežojuma
veida veido uz sajūga, bremžu, ātrumu pārslēgšanas, stūres,
barošanas un apgaismes sistēmām vai paralēli tām |
| 14.2. |
Bremžu iekārtas
alternatīvajai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas
signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina
automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja
noteiktajām prasībām |
| 14.3. |
Izslēgtai sajūga
vadības ierīcei jābūt ar fiksējamu gala stāvokli |
| 14.4. |
Nav pieļaujama
palielināta brīvkustība vadības mehānismu šarnīros |
| 14.5. |
Visiem vadības iekārtu
elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma
elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem
pret atskrūvēšanos |
| 14.6. |
Vadības iekārtu sviras
nedrīkst pieskarties citām automobiļa daļām, un to iekārtu
elementi nedrīkst ierobežot automobiļa vadības pamatiekārtu
darbību |
| 14.7. |
Vadības iekārtu
elementiem jābūt izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un
izvietotiem tā, lai ceļu satiksmes negadījumā iespējami mazāk
traumētu vadītāju |
| 14.8. |
Stūres ratam atļauts
uzstādīt speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu
roku |
| 14.9. |
Ja veikta demontāža,
visiem alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt
demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta
automobiļa pamatvadības ierīču darbība |
| 15. |
Pārbūve
par kravas kokvedēju |
| 15.1. |
Kravas kokvedēja statņu maksimālo
augstumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Hmax ≤ P / (L
× B × k1 × k2), kur
Hmax – kravas statņu maksimālais augstums
(m);
P – transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (t);
L – kravas garums (m);
B – kravas statņu iekšējais platums (m);
k1 – koksnes krāvuma koeficients
(k1 = 0,52);
k2 – koksnes blīvuma koeficients
(k2 = 0,58)
|
| 15.2. |
Statņu minimālais augstums
Hmin = 180 cm |
| 15.3. |
Kravas kokvedējam, izņemot piekabes,
jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas pasargā
vadītāja kabīni, ja notiek kravas nobīde. Priekšējās
aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks par kokvedēja
statņu augstumu H mīnus 10 cm, un priekšējai aizsargsienai
jānotur puse kravas maksimālā svara, ja notiek kravas nobīde.
Tas attiecas arī uz puspiekabēm |
| 15.4. |
Kravas kokvedēja virsrāmja
stiprinājuma elementiem pie automobiļa rāmja un to skaitam
jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana
garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli
paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Virsrāmja pirmajam (aiz
vadītāja kabīnes) stiprinājuma elementam jābūt elastīgam,
bet pēdējam – nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu
skaita attiecībai pret nekustīgajiem stiprinājuma elementiem
visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai
trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā,
pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem
jānodrošina kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā |
| 15.5. |
Kravas statņu siju maksimālajam
pieļaujamam spriegumam σmax jābūt mazākam par
siju materiāla pieļaujamo spriegumu σpieļ.
Slodzi, kas darbojas uz statņu vertikālo siju, aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
Qs =
Qkr x sinβ / n, kur
Qkr = L x B x H1 x
k1 x k2;
Qs – slodze, kas darbojas uz vertikālo
siju;
Qkr – kravas maksimālais svars;
H1 – statņu konstruktīvais augstums;
n – kravas statņu skaits.
Maksimālo lieces momentu (Mmax), kas darbojas uz
statnes vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Mmax =
qs x H12 / 2, kur
qs = Qs : H1 ,
kur qs – vienmērīgi izkliedēta slodze uz
statņa vertikālo siju;
σmax = Mmax : Wx,
< σpieļ , kur
σmax – statņu vertikālās sijas maksimāli
pieļaujamais spriegums;
σpieļ – statņu vertikālās sijas
materiāla pieļaujamais spriegums;
Wx – statņu vertikālās sijas pretestības
moments
|
| 15.6. |
Kravas statņu stiprinājumam pie
transportlīdzekļa pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam
(skavas, bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa
rāmja vai virsrāmja metināt aizliegts.
Statņu stiprinājuma skrūvju cirpes spriegumu aprēķina,
izmantojot šādu formulu:
τs = N /
As ≤ Rbs x
yb x yc , kur
τs – skrūves cirpes spriegums;
N – spēks, kas darbojas uz skrūvi;
As – summārais skrūvju cirpes laukums;
yb – skrūvju nevienmērīgās darbības
koeficients;
yc – daudzskrūvju savienojumu darbības
koeficients
|
| 15.7. |
Kravas kokvedēja
šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45.
Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu
formulu:
k = B / 2Hsc ,
kur
B – automobiļa šķērsbāze;
Hsc – automobiļa smaguma centra augstums
|
| 16. |
Degvielas
tvertnes maiņa |
| 16.1. |
Oriģinālās degvielas tvertnes
maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai tad, ja šādas
degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz
izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa
apstiprinājumā |
| 16.2. |
Degvielas tvertnei jābūt droši
nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem
stiprinājuma elementiem |
| 16.3. |
Degvielas tvertnei jābūt izvietotai
izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam jābūt tādam,
lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem
iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru (piemēram,
akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa
ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes
negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips, degvielas tvertne
nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā |
| 16.4. |
Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam
jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē |
| 17. |
Papildu
degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža) |
| 17.1. |
Automobiļa motora darbināšanai
paredzētu papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai tad,
ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda
transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa
tipa apstiprinājumā |
| 17.2. |
Kopējais transportlīdzekļa motora
darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits
transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12 t, nedrīkst
būt lielāks par divām vienībām, bet transportlīdzekļiem,
kuru pilna masa ir 12 t un vairāk, nedrīkst būt lielāks par
trim vienībām. Šī prasība neattiecas uz gāzes baloniem |
| 17.3. |
Kopējais degvielas tvertņu tilpums
nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:
a) kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500
kg, – 150 l;
b) autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 5000 kg, un
kravas automobilim, kura pilna masa ir no 3501 kg līdz 7000 kg,
– 500 l;
c) autobusam, kura pilna masa pārsniedz 5000 kg, un kravas
automobilim, kura pilna masa ir no 7001 kg līdz 12000 kg, – 800
l;
d) kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 12000 kg,
– 1500 l
|
| 17.4. |
Degvielas tvertnei jābūt droši
nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem
stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajā vietā |
| 17.5. |
Papildu degvielas tvertnes
izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa
konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no
ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās
iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no
tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir
vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties
transportlīdzekļa salonā |
| 17.6. |
Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam
jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē |
| 17.7. |
Demontējot papildu degvielas tvertni,
jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās degvielas
šļūtenes un cauruļvadi, papildus uzstādītie sūkņi, krāni
u. tml. |
| 18. |
Gāzes
barošanas iekārtas uzstādīšana vai demontāža |
| 18.1. |
Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG)
un saspiestās dabas gāzes (SDG) barošanas iekārtu atļauts
uzstādīt jebkuram mehāniskajam transportlīdzeklim |
| 18.2. |
Visām iekārtas sastāvdaļām
jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu
Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām |
| 18.3. |
Uzstādītājai iekārtai jāatbilst
ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110
prasībām un tehniskajam stāvoklim – tehniskās apskates
noteikumu prasībām |
| 18.4. |
Ja veikta demontāža, visiem
iekārtas elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču
dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču
darbība |
| 19. |
Hidromanipulatora uzstādīšana vai demontāža |
| 19.1. |
Hidromanipulatora stiprinājumam pie
automobiļa rāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja
noteiktajām prasībām |
| 19.2. |
Hidromanipulatora hidrosistēmas
šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem.
Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas
noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba
kārtībā |
| 19.3. |
Šķērsstabilitātes koeficientam k
jābūt ne mazākam par 0,5. Šķērsstabilitātes koeficientu
aprēķina, izmantojot šādu formulu:
k = B / 2Hsc, kur
B – automobiļa šķērsbāze;
Hsc – automobiļa smaguma centra augstums
|
| 19.4. |
Demontējot hidromanipulatoru, jābūt
demontētām hidromanipulatora stiprinājuma vietām,
hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u. tml. |
| 20. |
Rāmja
pagarināšana vai saīsināšana |
| 20.1. |
Rāmja pagarināšana (saīsināšana)
jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas
izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma
vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu materiāliem,
metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto bultskrūvju
skaitu, izmēru un izvietojumu |
| 20.2. |
Rāmja daļu stiprinājuma veidam un
izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu
izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas
laikā |
| 20.3. |
Pagarinot transportlīdzekļa rāmi,
transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk kā par
22 % |
| 20.4. |
Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi,
mainās kardānpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu
saīsināt līdz nepieciešamajam izmēram. Ja nepieciešama
kardānpārvada pagarināšana, atļauts izmantot citu marku un
modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu |
| 20.5. |
Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu
pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot).
Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas
paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma
vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas
hermētiskums |
| 20.6. |
Pagarinot elektroinstalācijas vadus,
atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai analogus
elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu savienojuma
vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem jābūt
attiecīgi nostiprinātiem |
| 21. |
Priekšējās dakšas maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai
kvadriciklam |
| 21.1. |
Priekšējās dakšas stiprinājuma
vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja noteiktajām
prasībām |
| 21.2. |
Stiprinājuma elementiem jānodrošina
drošs dakšas stiprinājums |
| 21.3. |
Priekšējās dakšas sagāzuma
leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu, pie
kura, iedarbojoties vertikālai dinamiskai slodzei uz priekšējo
dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva |
| 21.4. |
Atļauts mainīt priekšējo dakšu
komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu |
| 22. |
Pakaļējo
amortizatoru maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai
kvadriciklam |
| 22.1. |
Mainot motocikla pakaļējo
amortizatoru pret cita gabarītizmēra amortizatoru, tā
stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām |
| 22.2. |
Stiprinājuma elementiem jānodrošina
drošs amortizatora stiprinājums |
| 22.3. |
Mainot amortizatoru, jānodrošina
atbilstoša riteņa piedziņas ķēdes vai siksnas
spriegošana |
| 23. |
Stūres
maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam |
| 23.1. |
Atļauts stūri mainīt pret citas
markas un modeļa motocikla stūri |
| 23.2. |
Stūres stiprinājuma vietām
jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām |
| 23.3. |
Stiprinājuma elementiem jānodrošina
drošs stūres stiprinājums |
| 24. |
Motora
maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam |
| 24.1. |
Mopēdam, motociklam, triciklam un
kvadriciklam, kas izgatavots līdz 2001. gada
1. janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek
uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita
veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt
tikai tad, ja šāda veida motoru transportlīdzeklim paredz tā
izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt
motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav
nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.
Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavots
pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās kategorijas
pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša
transportlīdzekļa tipa cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai
tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora
stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams
lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus.
Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavots
pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot motoru, atļauts
uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu.
Jebkura cita veida motora maiņa mopēdam, motociklam, triciklam
un kvadriciklam tiek uzskatīta par otrās kategorijas
pārbūvi
|
| 24.2. |
Motora stiprinājuma vietu skaitam un
izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja
noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie
transportlīdzekļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus.
Pārejas kronšteinus metināt pie rāmja aizliegts |
| 24.3. |
Ja mopēdam, motociklam, triciklam vai
kvadriciklam uzstādītā motora jauda ir lielāka par
transportlīdzekļa markas un tipa transportlīdzekļa
izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad
CSDD nepieciešams iesniegt akreditētas testēšanas laboratorijas
vai tehniskā dienesta atzinumu par bremžu iekārtas darbību un
efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un
gaitā |
| 24.4. |
Mopēdam, motociklam, triciklam vai
kvadriciklam mainot motoru pret cita veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida
(dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai
tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja
noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu
reģistrā tiek dzēsts |
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Transportlīdzekļa pārbūves kodi un to apraksts (Pielikums grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409)
|
Nr. p.k.
|
Kods
|
Koda nosaukums (ieraksts datu
bāzē)
|
Veikta pārbūve
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1.
|
A1
|
Virsbūves maiņa
|
Transportlīdzeklim nomainīta
virsbūve pret tās pašas markas, modeļa un tipa virsbūvi
|
|
2.
|
A3
|
Uzstādīts motors (%)
|
Transportlīdzeklim nomainīts
motors pret citas markas un modeļa motoru.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda
uzstādītā motora marku un modeli (piemēram, MB 617)
|
|
3.
|
A4
|
Motora maiņa
|
Transportlīdzeklim nomainīts
motors pret tās pašas markas un modeļa cita veida
(dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru vai pret tā
paša transportlīdzekļa tipa cita varianta (versijas) motoru
|
|
4.
|
A5
|
Uzstādīta kabīne (%)
|
Transportlīdzeklim nomainīta
kabīne pret tās pašas markas cita modeļa kabīni.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda
uzstādītās kabīnes marku un modeli (piemēram, GAZ 3307)
|
|
5.
|
A6
|
Uzstādīts rāmis (%)
|
Transportlīdzeklim nomainīts
rāmis pret tās pašas markas cita modeļa rāmi.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda
uzstādītā rāmja marku un modeli (piemēram, GAZ 3307)
|
|
6.
|
A7
|
Kabīnes maiņa
|
Transportlīdzeklim nomainīta
kabīne pret tās pašas markas un modeļa kabīni
|
|
7.
|
A8
|
Rāmja maiņa
|
Transportlīdzeklim nomainīts
rāmis pret tās pašas markas un modeļa rāmi
|
|
8.
|
(Svītrots ar MK 10.07.2018.
noteikumiem Nr. 409) |
|
9.
|
B4
|
Mācību
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pārbūvēts par mācību automobili un tam uzstādīta
dublējošās vadības sistēma un speciālais aprīkojums
|
|
10.
|
B5
|
Uzstādīts kravas lifts (paceļamais
borts) (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
uzstādīts kravas lifts vai paceļamais borts.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda
uzstādītās iekārtas modeli
|
|
11.
|
B6
|
Uzstādīta gāzes barošanas
sistēma (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
uzstādīta gāzes barošanas sistēma.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē
transportlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas sistēma
darbam ar sašķidrinātu naftas gāzi, norāda simbolus “SNG”,
bet transportlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas
sistēma darbam ar saspiestu dabas gāzi, – simbolus
“SDG”
|
|
12.
|
B7
|
Uzstādīts hidromanipulators (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
uzstādīts hidromanipulators.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda
uzstādītā hidromanipulatora modeli
|
|
13.
|
B8(%)
|
Uzstādīta vairāk nekā viena
degvielas tvertne (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
uzstādīta vairāk nekā viena degvielas tvertne. Norāda arī
izgatavotāja uzstādītās degvielas tvertnes.
Piezīme. Simbola “%” vietā transportlīdzekļa
reģistrācijas apliecībā norāda kopējo degvielas tvertņu
skaitu (piemēram, B8(2))
|
|
14.
|
(Svītrots ar MK 10.07.2018.
noteikumiem Nr. 409) |
|
15.
|
B11
|
Pielāgots labās puses kustībai
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots labās puses kustībai
|
|
16.
|
B12(10)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts
pārnesumkārbas ieslēgšanas mehānisms
|
|
17.
|
B12(15)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts sajūga
pedālis (ar roku darbināms, automātisks, sadalāms, salokāms
vai noņemams)
|
|
18.
|
B12(20)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam izmainīta bremžu
sistēmas vadība (piemēram, palielināts bremžu pedālis,
pedālis spiešanai ar kreiso kāju, ar roku darbināms bremžu
pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams bremžu pedālis)
|
|
19.
|
B12(25)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts akseleratora
pedālis (piemēram, spiešanai ar visu pēdu pielāgots
akseleratora pedālis, darbināšanai ar roku (celi) pielāgots
akseleratora pedālis, kreisajā pusē novietots akseleratora
pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams akseleratora
pedālis)
|
|
20.
|
B12(30)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam izmainīta bremžu
sistēma un akselerators (piemēram, vienā līmenī novietoti
pedāļi, nobīdāmi (pārvietojami) akseleratora un bremžu
pedāļi, atvāžami (noņemami) akseleratora un bremžu
pedāļi)
|
|
21.
|
B12(35)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīti gaismu, logu
tīrītāju, skaņas signāla un virziena rādītāja slēdži
|
|
22.
|
B12(40)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts stūres
mehānisms (piemēram, rokturis uz stūres rata, pagarināts
stūres statnis, mainīts stūres rata noliekuma leņķis, ar kāju
vadāms stūres mehānisms, ar kursorsviru ierīci vadāms stūres
mehānisms)
|
|
23.
|
B12(42)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts atpakaļskata
spogulis (spoguļi)
|
|
24.
|
B12(43)
|
Pielāgots personai ar
invaliditāti
|
Norāda, ja transportlīdzeklis
pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts vadītāja
sēdeklis (pacelts vadītāja sēdeklis, ķermeņa formām
pielāgots vadītāja sēdeklis, vadītāja sēdeklis ar rokas
balstu, regulējamas drošības jostas)
|
|
25.
|
B14
|
Degvielas tvertnes maiņa (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
oriģinālā degvielas tvertne nomainīta pret tās pašas markas
un modeļa cita tilpuma degvielas tvertni.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda
uzstādītās degvielas tvertnes tilpumu litros
|
|
26.
|
B15
|
Uzstādīts autoceltnis (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
uzstādīts autoceltnis.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda autoceltņa
modeli
|
|
27.
|
B16
|
Uzstādīts autotornis (%)
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
uzstādīts autotornis.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda autotorņa
modeli
|
|
28.
|
C1
|
Priekšējās dakšas maiņa
|
Norāda, ja motociklam uzstādīta
citas markas un modeļa priekšējā dakša
|
|
29.
|
C2
|
Pakaļējo amortizatoru maiņa
|
Norāda, ja motociklam uzstādīti
citas markas un modeļa pakaļējie amortizatori
|
|
30.
|
C3
|
Stūres maiņa
|
Norāda, ja motociklam uzstādīta
citas markas un modeļa stūre
|
|
31.
|
D1
|
Rāmja pagarināšana
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
pagarināts rāmis
|
|
32.
|
D2
|
Rāmja saīsināšana
|
Norāda, ja transportlīdzeklim
saīsināts rāmis
|
|
33.
|
E
|
Cita pārbūve (%)
|
Šo kodu lieto, ja
transportlīdzeklim veiktajai pārbūvei nav paredzēts speciāls
pārbūves kods. Tas neattiecas uz tipa maiņu.
Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda veiktās
izmaiņas (piemēram, uzstādīti KamAZ energoakumulatori)
|
Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Pārbūves iesniegumā norādāmā informācija (Pielikums svītrots ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 6.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Tehniskās ekspertīzes aktā norādāmā informācija (Pielikums svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 7.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Sērijveidā pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstības apliecinājuma veidlapas paraugs (Pielikums svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286)
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozījumi
-
Izdoti saskaņā ar
-
Latvijas standarti
|
