Ministru kabineta noteikumi Nr.725
Rīgā 2004.gada 17.augustā (prot. Nr.48 14.§)
Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju (turpmāk – transportlīdzekļi) pārbūve, prasības transportlīdzekļu konstrukcijai un aprīkojumam pēc pārbūves un kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības tehnisko normatīvu prasībām (turpmāk – ekspertīzes akts). 2
2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē. 3
3. Par transportlīdzekļa pārbūvi tiek uzskatīta transportlīdzekļu agregātu, mezglu, sistēmu vai iekārtu uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, kuras dēļ mainās transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai galvenie konstruktīvie parametri (1.pielikums). 4
4. Par transportlīdzekļa pārbūvi neuzskata: 4.1. līdz 2001.gada 1.janvārim izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa un tā paša veida (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru, ja šādu motoru transportlīdzeklim paredz tā izgatavotājs un ja, mainot motoru, netiek mainītas motora stiprinājuma vietas, kā arī ja motora maiņa būtiski neietekmē automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un efektivitāti; 4.2. pēc 2001. gada 1. janvāra izgatavotam transportlīdzeklim – motora maiņu pret tās pašas transportlīdzekļa markas un tipa tā paša veida motoru; 4.3. vinču uzstādīšanu vai demontāžu; 4.4. līdz 2004.gada 1.septembrim izgatavotam transportlīdzeklim – kravas liftu un paceļamo bortu uzstādīšanu vai demontāžu; 4.5. pilnpiedziņas automobiļa priekšējā vai pakaļējā tilta piedziņas atvienošanu; 4.6. sakabes ierīces (izņemot seglu ierīci) uzstādīšanu vai demontāžu; 4.7. automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg un kas aprīkoti ar stūres pastiprinātāju, – stūres rata maiņu pret cita izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu; 4.8. gaismas vai gaismas signalizācijas ierīču maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa attiecīga lietojuma gaismas un gaismas signalizācijas ierīcēm; 4.9. papildu gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšanu atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; 4.10. līdz 2001. gada 1. janvārim izgatavotam transportlīdzeklim – sēdekļu maiņu pret citas transportlīdzekļa markas un modeļa vai tās pašas transportlīdzekļa markas cita modeļa sēdekļiem, ja netiek mainītas sēdekļu stiprinājuma vietas; 4.11. priekšējo, sānu un pakaļējo dekoratīvo aizsargstieņu (aizsargrežģu) uzstādīšanu vai demontāžu; 4.12. sēdvietu īslaicīgu demontāžu, saglabājot to stiprinājuma vietas; 4.13. tenta karkasa un tenta uzstādīšanu (demontāžu) kravas kastei; 4.14. gaisa aptecētāju (spoileru, anti-spārnu) uzstādīšanu (demontāžu); 4.15. logu pārklāšanu ar gaismas caurlaidību samazinošiem materiāliem atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; 4.16. piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg, – sakabes ierīces maiņu un jūgstieņa konstrukcijas pastiprināšanu, ja nemainās jūgstieņa gabarītizmēri un stiprinājuma vietas; 4.17. blakusvāģa demontāžu motociklam; 4.18. pielāgošanu labās puses kustībai atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajā aktā par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa, nemainot vadības ierīču novietojumu. 5
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr. 286; MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409; 4.18. apakšpunktā minētās prasības stājas spēkā 01.11.2018., sk. 71. punktu) II. Pārbūves veidi un to iedalījums 5. Pieļaujamie transportlīdzekļa pārbūves veidi iedalāmi trijās kategorijās: 5.1. pirmās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai nav nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu; 5.2. otrās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļa individuālā pārbūve, kuras veikšanai ir nepieciešams izstrādāt un saskaņot transportlīdzekļa pārbūves tehnisko projektu; 5.3. trešās kategorijas pārbūve – transportlīdzekļu sērijveida pārbūve, kuru kā pakalpojumu veic komersants (turpmāk – pārbūves uzņēmums). 6
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 6. Pirmās kategorijas pārbūves veidi minēti šo noteikumu 2.pielikumā. 7
7. Pārbūves veidi, kas nav minēti šo noteikumu 2.pielikumā, tiek uzskatīti par otrās kategorijas pārbūvi. 8
8. Ja pirmās un otrās kategorijas pārbūvi veic sērijveidā, tā uzskatāma par trešās kategorijas pārbūvi. 9
III. Aizliegtie pārbūves veidi 9. Vieglajam automobilim (izņemot sporta automobiļus) aizliegts: 9.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu un riteņu arku paplašināšanu; 9.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība); 9.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 9.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas vai tās pašas markas cita modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu paredz izgatavotājs); 9.5. uzstādīt cita modeļa rāmi; 9.6. nomainīt virsbūvi pret citas markas vai tās pašas markas cita modeļa vai tipa virsbūvi (virsbūves tips atbilst valsts standartam LVS 87 “Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas”); 9.7. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 9.8. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 9.9. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā). 10
10. Sporta automobiļiem aizliegts veikt tādas izmaiņas automobiļa konstrukcijā, kuras nepieļauj attiecīgās klases sporta automobiļu tehniskie noteikumi vai kuras nav paredzētas sporta automobiļa homologācijas dokumentos. 11
11. Kravas automobilim aizliegts: 11.1. veikt izmaiņas virsbūves (kabīnes) konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves (kabīnes) tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu un riteņu arku paplašināšanu; 11.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība); 11.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 11.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu izgatavotājs iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 11.5. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, kā arī bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 11.6. uzstādīt citas markas kabīni; 11.7. uzstādīt citas markas rāmi; 11.8. nomainīt virsbūvi pret citas markas vai tās pašas markas cita modeļa vai tipa virsbūvi; 11.9. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 11.10. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 11.11. uzstādīt citas markas stūres ratu; 11.12. mainīt asu un riteņu skaitu; 11.13. veikt izmaiņas sakabes (arī seglu) ierīces konstrukcijā; 11.14. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286); 11.15. vienlaikus veikt kabīnes un rāmja maiņu; 11.16. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286). 12
12. Autobusam aizliegts: 12.1. veikt izmaiņas virsbūves konstrukcijā, ja to dēļ mainās virsbūves tehniskie parametri (piemēram, garums, platums, augstums) vai vizuālais izskats. Šī prasība neattiecas uz papildu aprīkojuma (gaisa aptecētāju – spoileru, antispārnu) uzstādīšanu; 12.2. veikt izmaiņas stūres iekārtas konstrukcijā (izņemot tās pašas markas cita modeļa stūres pastiprinātāja uzstādīšanu, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta stūres iekārtas atbilstoša darbība); 12.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā; 12.4. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas markas un modeļa tiltu (izņemot gadījumu, ja tie ir analoģiski un šādu tiltu uzstādīšanu izgatavotājs iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 12.5. uzstādīt citas markas vai tās pašas markas cita modeļa virsbūvi; 12.6. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot tās pašas markas cita modeļa bremžu vakuuma pastiprinātāja uzstādīšanu kopā ar galveno bremžu cilindru, kā arī bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 12.7. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 12.8. uzstādīt papildu degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 12.9. uzstādīt citas markas stūres ratu; 12.10. mainīt asu un riteņu skaitu; 12.11. likvidēt (piemēram, aizmetināt) durvis, logus, avārijas izejas. Šī prasība neattiecas uz pakaļējo logu; 12.12. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286). 13
13. Piekabei (puspiekabei) aizliegts: 13.1. veikt izmaiņas sakabes ierīces konstrukcijā; 13.2. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot bremžu loku izvērsuma regulēšanas mehānisma, bremžu kameru un energoakumulatoru maiņu pret citu marku un modeļu attiecīgajām sastāvdaļām, ja pēc šādas pārbūves tiek nodrošināta bremžu iekārtas atbilstoša darbība); 13.3. veikt izmaiņas balstiekārtas konstrukcijā, ja piekabes (puspiekabes) pilna masa pārsniedz 3500 kg; 13.4. uzstādīt degvielas tvertni (izņemot gadījumus, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā); 13.5. uzstādīt oriģinālās degvielas tvertnes vietā pašizgatavotu vai citas markas un modeļa degvielas tvertni vai degvielas tvertni, kas nav iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā; 13.6. uzstādīt oriģinālā tilta vietā citas kategorijas transportlīdzekļa tiltus ar neatbilstošu tehniski pieļaujamo maksimālo slodzi uz ass; 13.7. uzstādīt citas markas rāmi; 13.8. palielināt asu un riteņu skaitu. 14
(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 14. Mopēdam, motociklam, triciklam (kvadriciklam) aizliegts: 14.1. uzstādīt pašizgatavotu vai citas markas un modeļa rāmi; 14.2. veikt izmaiņas rāmja konstrukcijā; 14.3. uzstādīt pašizgatavotu priekšējo dakšu; 14.4. veikt izmaiņas bremžu iekārtā (izņemot priekšējās dakšas vai pakaļējā riteņa maiņu komplektā ar bremžu iekārtu); 14.5. uzstādīt blakusvāģi motocikla kreisajā pusē; 14.6. uzstādīt automobiļa riteņus; 14.7. uzstādīt pašizgatavotu stūri; 14.8. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286); 14.9. uzstādīt pašizgatavotus vai pārbūvētus trokšņu slāpētājus un izpūtēja caurules; 14.10. (svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286); 14.11. mainīt kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības ierīču izvietojumu. 15
14.1 Ja transportlīdzeklim veikta kāda no šo noteikumu III nodaļā minētajām aizliegtajām pārbūvēm un par tās atbilstību satiksmes drošības tehnisko normatīvu prasībām saņemts transportlīdzekļa izgatavotāja vai tehniskā dienesta atzinums, transportlīdzeklim atļauts veikt otrās kategorijas pārbūvi, saskaņojot to Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD). 16
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) IV. Pirmās un otrās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība 15. Pārbūvi atļauts veikt: 15.1. Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim; 15.2. ārvalstīs reģistrētam transportlīdzeklim, ja tam jau ir veikta numurēto agregātu salīdzināšana; 15.3. iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim. 17
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 16. Pārbūvi (izņemot virsbūves maiņu) transportlīdzekļa pārbūvētājs var veikt bez iepriekšējas saskaņošanas. Pirms virsbūves maiņas transportlīdzekļa pārbūvētājs izvēlēto pārbūvi saskaņo šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā. Lai pārliecinātos par izvēlētās pārbūves atbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs pirms transportlīdzekļa pārbūves izvēlēto pārbūvi var saskaņot arī citos gadījumos. 18
17. Pārbūves saskaņošanu veic arī tad, ja pārbūvējot var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs. 19
18. Pārbūves saskaņošanu veic jebkurā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā (turpmāk – tehniskās apskates stacija). 20
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 19. Pirms otrās kategorijas pārbūves uzsākšanas transportlīdzekļa pārbūvētājs šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā pārbūves tehnisko projektu un to saskaņo CSDD. 21
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 20. Transportlīdzekļa pārbūvi veic saskaņā ar būtiskajām tehniskajām prasībām transportlīdzekļu pārbūvei (3.pielikums), bet otrās kategorijas pārbūvi – arī saskaņā ar CSDD saskaņoto pārbūves tehnisko projektu. 22
21. Pēc pārbūves transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda pārbūvēto transportlīdzekli tehniskajai ekspertīzei, lai saņemtu atzinumu par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. 23
22. Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīzi veic transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk - inspektors) tehniskās apskates stacijā. 24
23. Pēc tehniskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi ne vēlāk kā piecu dienu laikā reģistrē CSDD. 25
24. Ja automobilim ir demontēta gāzes barošanas sistēma, mācību automobiļa dublējošā vadības sistēma vai personai ar invaliditāti speciāli paredzētā vadības sistēma, pārbūvi reģistrē bez ekspertīzes veikšanas un ekspertīzes akta iesniegšanas, ja netiek izdarītas izmaiņas automobiļa pamatvadības ierīču darbībā. 26
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 25. Reģistrējot pārbūvi, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk – reģistrs) un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā sadaļā "Veids" norāda veiktajai pārbūvei atbilstošu kodu (4. pielikums). 27
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) V. Transportlīdzekļa pārbūves saskaņošana 26. Pārbūvi saskaņo šādā kārtībā: 26.1. transportlīdzekļa pārbūvētājs transportlīdzekli uzrāda tehniskās apskates stacijā un informē inspektoru par izvēlēto pārbūvi; 26.2. inspektors veic transportlīdzekļa vizuālo apskati un noformē pārbūves iesniegumu reģistrā tiešsaistes režīmā, norādot ziņas par transportlīdzekli un izvēlēto pārbūvi; 26.3. pēc izvēlētās pārbūves izvērtēšanas inspektors pārbūves iesniegumā sniedz atzinumu par izvēlētā pārbūves veida atbilstību šo noteikumu prasībām un papildus norāda pārbūves galvenās tehniskās prasības, kuras transportlīdzekļa pārbūvētājam jāievēro, veicot transportlīdzekļa pārbūvi. 28
(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 27. Attiecībā uz virsbūves maiņu inspektors pārbūvi nesaskaņo, ja: 27.1. pārbūves saskaņošanai uzrādīts nenokomplektēts automobilis (tam demontētas galvenās iekārtas vai agregāti (motors, transmisija, balstiekārta, tilti, bremžu iekārta, stūres iekārta)); 27.2. pārbūves saskaņošanai uzrādītais automobilis un tā agregāti ir tiktāl deformēti vai citādi bojāti, ka automobilis, veicot tikai virsbūves maiņu, nav atjaunojams. 29
28. Pārbūvi, kuras dēļ var tikt bojāts vai likvidēts transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numurs, inspektors saskaņo tikai tad, ja pārbūvi nav iespējams veikt bez transportlīdzekļa identifikācijas (šasijas) numura bojāšanas vai likvidēšanas. 30
VI. Pārbūves tehniskā projekta izstrādāšana un saskaņošana 29. Transportlīdzekļa pārbūvētājs, izstrādājot pārbūves tehnisko projektu, tajā iekļauj šādas sadaļas: 29.1. aprakstošo daļu, kurā ietver pārbūves nepieciešamības pamatojumu un pārbūves tehniskā risinājuma izklāstu; 29.2. konstruktīvo daļu, kurā ietver pārbūves galveno konstruktīvo risinājumu rasējumus vai skices; 29.3. aprēķinu daļu, kurā ietver galveno konstruktīvo risinājumu stiprības un slodzes aprēķinus; 29.4. transportlīdzekļa tehnisko aprakstu, kurā ietver šo noteikumu 1. pielikumā minētos transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus un galvenos konstruktīvos parametrus pirms un pēc pārbūves. Pārbūves tehniskajā projektā konstruktīvo un aprēķinu daļu var neiekļaut, ja pārbūvē izmanto transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto tehnoloģiju konkrētās izmaiņas veikšanai, izgatavotāja paredzētos mezglus un agregātus un tie tiek uzstādīti transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās vietās, kā arī citos pamatotos gadījumos, to iepriekš saskaņojot CSDD. 31
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 30. Transportlīdzekļa pārbūvētājs saskaņošanai CSDD iesniedz pārbūves tehnisko projektu un kvīti, kas apliecina samaksu par tehniskā projekta saskaņošanu. 32
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 31. CSDD reģistrē iesniegto pārbūves tehnisko projektu, izvērtē to un ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par tehniskā projekta saskaņošanu vai saskaņošanas atteikumu. Tehniskais projekts netiek saskaņots, ja tas neatbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām. 33
32. Ja CSDD rodas šaubas par to, vai plānotā pārbūve atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām vai rekomendācijām, CSDD ir tiesīga pieprasīt pārbūves tehniskā projekta iepriekšēju saskaņošanu ar transportlīdzekļa izgatavotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi Latvijā, vai ar sertificēšanas institūciju, kas sertificējusi transportlīdzekli vai tā attiecīgo sistēmu, mezglu vai agregātu. 34
33. Ja pārbūvē transportlīdzeklim veikta rāmja vai svarīgu mezglu metināšana, CSDD ir tiesīga pieprasīt veikt metināto šuvju pārbaudi attiecīgā testēšanas laboratorijā. 35
34. Pēc saskaņošanas pārbūves tehniskais projekts tiek glabāts CSDD. Tehniskā projekta kopiju CSDD nosūta projekta iesniedzējam. 36
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) VII. Tehniskās ekspertīzes veikšana 35. Pirms transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu. Ja transportlīdzeklim veikta virsbūves maiņa, transportlīdzekļa pārbūvētājs uzrāda arī uzstādītās virsbūves uzskaites tehniskos datus apliecinošu dokumentu. Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, transportlīdzekļa pārbūvētājs iesniedz arī CSDD saskaņoto pārbūves tehnisko projektu. 37
(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 36. Tehniskā ekspertīze netiek uzsākta šādos gadījumos: 36.1. likvidēts šasijas (identifikācijas) numurs vai veikta virsbūves maiņa bez pārbūves saskaņošanas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; 36.2. pārbūve veikta neatbilstoši pārbūves iesniegumā norādītajam pārbūves veidam un noteiktajām tehniskajām prasībām; 36.3. transportlīdzeklis aprīkots ar materiāliem vai elementiem (piemēram, motora aizsargi, dekoratīvas uzlikas, skaņu vai siltumu izolējoši materiāli), kas apgrūtina, traucē vai liedz veikt pārbūvētā transportlīdzekļa tehnisko kontroli; 36.4. transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu. 38
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 37. Pēc dokumentu uzrādīšanas un iesniegšanas pārbūvēto transportlīdzekli transportlīdzekļa pārbūvētājs nodod inspektoram tehniskās ekspertīzes veikšanai. 39
38. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt pārbūves tehniskā ekspertīze netiek turpināta, un viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta. 40
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 39. Pēc uzskaites tehnisko datu salīdzināšanas inspektors veic transportlīdzekļa tehnisko kontroli, lai izvērtētu tā atbilstību šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām un pārbūves tehniskajam projektam (ja veikta otrās kategorijas pārbūve). 41
40. Transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes aktu inspektors noformē reģistrā tiešsaistes režīmā. 42
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 42. Ja, veicot tehnisko ekspertīzi pēc virsbūves maiņas, inspektors konstatē, ka virsbūves maiņa faktiski nav veikta un ekspertīzei tiek uzrādīts cits automobilis, tiek uzskatīts, ka pārbūve nav veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, un tehniskās ekspertīzes atzinums ir negatīvs. 44
43. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir pozitīvs, inspektors kopā ar tehniskās ekspertīzes aktu normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā izsniedz arī izziņu par transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu. 45
44. Ja tehniskās ekspertīzes atzinums ir negatīvs, inspektors pamato lēmumu, tehniskās ekspertīzes aktā norāda tā iemeslu un sniedz skaidrojumu par konstatētajiem trūkumiem. 46
45. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors ir konstatējis neatbilstību šo noteikumu prasībām, transportlīdzekļa pārbūvētājs to novērš un atkārtoti nodod transportlīdzekli tehniskās ekspertīzes veikšanai. 47
46. Ja transportlīdzekļa tehniskās ekspertīzes laikā inspektors konstatē atkāpes no pārbūves tehniskā projekta, transportlīdzekļa pārbūvētājs tās novērš vai izdara attiecīgas izmaiņas pārbūves tehniskajā projektā, saskaņo tās CSDD un atkārtoti nodod transportlīdzekli tehniskās ekspertīzes veikšanai. 48
VIII. Trešās kategorijas pārbūves vispārīgā kārtība 47. Pirms transportlīdzekļu sērijveida pārbūves uzsākšanas pārbūves uzņēmums šo noteikumu IX nodaļā noteiktajā kārtībā izstrādā, saskaņo un reģistrē transportlīdzekļu pārbūves tehniskos noteikumus. 49
48. Katra transportlīdzekļa pārbūvi pārbūves uzņēmums veic saskaņā ar pārbūves tehniskajiem noteikumiem un apliecina to ar sērijveidā pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstības apliecinājumu (turpmāk – atbilstības apliecinājums). 50
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 50. Atbilstības apliecinājumu pārbūves uzņēmums noformē reģistrā tiešsaistes režīmā. 52
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 51. Piecu dienu laikā pēc atbilstības apliecinājuma saņemšanas transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) veikto pārbūvi reģistrē CSDD. 53
IX. Pārbūves tehnisko noteikumu izstrādāšana, saskaņošana un reģistrēšana 53. Pārbūves uzņēmums pārbūves tehniskajos noteikumos iekļauj šādas sadaļas: 53.1. “Ievads”. Šajā sadaļā ietver transportlīdzekļa pārbūves nepieciešamības skaidrojumu; 53.2. “Tehniskās prasības”. Šajā sadaļā norāda pārbūves, ekspluatācijas un kvalitātes raksturojumus šādās apakšsadaļās: 53.2.1. “Pamatparametri un izmēri”. Šajā apakšsadaļā norāda pārbūves galvenos parametrus, gabarītu un montāžas izmērus vai sniedz atsauci uz pārbūves konstruktoru izstrādāto dokumentāciju; 53.2.2. “Raksturojumi”. Šajā apakšsadaļā norāda galveno ekspluatācijas parametru rakturlielumus; 53.2.3. “Komplektācija”. Šajā apakšsadaļā ietver komplektējošo daļu un dokumentu uzskaitījumu; 53.2.4. “Marķēšana”. Šajā apakšsadaļā norāda transportlīdzekļu marķēšanas nosacījumus atbilstoši valsts standarta LVS 88 “Transportlīdzekļu marķēšana” prasībām; 53.3. “Pieņemšanas noteikumi”. Šajā sadaļā norāda pārbūves uzņēmuma tehniskās kontroles dienesta veiktās pārbūves kontroles kārtību un nosacījumus; 53.4. “Kontroles metodes”. Šajā sadaļā norāda sadaļā “Tehniskie noteikumi” minēto parametru, izmēru, raksturojumu un normu kontroles metodes un kontroles mērinstrumentus; 53.5. “Ekspluatācijas noteikumi”. Šajā sadaļā norāda ekspluatācijas nosacījumus, tehniskās apkopes periodiskumu un materiālus; 53.6. “Pārbūves uzņēmuma garantijas”. Šajā sadaļā norāda pārbūves uzņēmuma garantijas nosacījumus. 55
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 54. Pārbūves uzņēmums saskaņošanai CSDD iesniedz pārbūves tehniskos noteikumus divos eksemplāros. 56
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 55. CSDD izvērtē iesniegtos pārbūves tehniskos noteikumus un, apsekojot pārbūves uzņēmumu, pārliecinās, vai pārbūves uzņēmums ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus un procedūras, lai varētu efektīvi kontrolēt pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām. Lēmumu par pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanu vai saskaņošanas atteikumu CSDD pieņem 15 dienu laikā. Tehniskie noteikumi netiek saskaņoti, ja tie izstrādāti nekvalitatīvi vai ja tehniskajos noteikumos norādītais pārbūves tehniskais risinājums neatbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām būtiskajām tehniskajām prasībām. 57
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 56. Pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas CSDD vienu no pārbūves tehnisko noteikumu eksemplāriem pārbūves uzņēmums nodod CSDD glabāšanai arhīvā. 58
X. Tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontrole 57. Lai nodrošinātu tehniskās ekspertīzes procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD veic tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontroli. 59
58. Tehniskās ekspertīzes procesa kvalitātes kontroles ietvaros transportlīdzekli tehniskās apskates stacijā var pakļaut atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās ekspertīzes veikšanas. 60
XI. Ražošanas atbilstības nodrošināšana un tās kontrole 59. Pārbūves uzņēmums pēc pārbūves tehnisko noteikumu saskaņošanas CSDD: 59.1. nodrošina katra pašu pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām; 59.2. veic paškontroli transportlīdzekļu pārbūves procesā; 59.3. nodrošina veikto pārbaužu rezultātu uzskaiti (fiksējot laiku, vietu un konstatētos trūkumus) un pieejamību CSDD pēc tās pieprasījuma vismaz triju gadu laikā. 61
60. Pārbūvēto un pārbūves procesā esošo transportlīdzekļu atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām CSDD pārbauda, izmantojot nejaušās atlases paņēmienu, – izvēloties paraugus, kuru atbilstību pārbūves tehnisko noteikumu prasībām pārbauda pārbūves uzņēmumā vai tehniskās apskates stacijā. Ražošanas atbilstības kontroli CSDD veic pārbūves uzņēmumā. 62
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 61. Ja CSDD konstatē pārbūvētā transportlīdzekļa neatbilstību saskaņoto tehnisko noteikumu prasībām vai šo noteikumu prasībām vai konstatē neatbilstības ražošanas procesā, CSDD atkarībā no neatbilstības veida veic kādu no šādām darbībām: 61.1. izsaka brīdinājumu pārbūves uzņēmumam un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš; 61.2. atzīst par nederīgiem izsniegtos transportlīdzekļu atbilstības apliecinājumus; 61.3. CSDD saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus atzīst par nederīgiem līdz brīdim, kad novērsta neatbilstība šo noteikumu prasībām; 61.4. anulē CSDD saskaņotos pārbūves tehniskos noteikumus. 63
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) XII. Rīcība strīda gadījumos un lēmumu apstrīdēšanas kārtība (Nodaļas nosaukums MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 62. Noteikumos neatrunātos gadījumos jautājumus par transportlīdzekļa pārbūvi izskata un lēmumu pieņem CSDD saskaņā ar administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem. 64
63. Ja transportlīdzekļa pārbūvētājs nepiekrīt CSDD atzinumam par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumu vai konstatētajām neatbilstībām ražošanas procesā, tas piecu dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas iesniedz iesniegumu CSDD vadītājam. 65
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 64. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atkārtotas novērtēšanas vietu un laiku vai laiku, kad paredzēta atkārtota ražošanas kontrole pārbūves uzņēmumā. 66
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) 66. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanai jebkādu remontdarbu vai komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta. 68
(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 67. Ja atkārtotajā transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšanā tiek konstatēts, ka veikti remontdarbi vai komplektācijas izmaiņas, vai ja iesnieguma iesniedzējs atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai novērtēšanai vai neierodas uz to, paliek spēkā iepriekš sniegtais atzinums par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumu. Ja iesnieguma iesniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ noteiktajā laikā nav iespējams veikt atkārtotu ražošanas kontroli pārbūves uzņēmumā, paliek spēkā iepriekš sniegtais atzinums par konstatētajām neatbilstībām ražošanas procesā. 69
(MK 09.06.2015. noteikumu Nr.286 redakcijā) XIII. Noslēguma jautājumi (Nodaļa MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 70. Šo noteikumu 3. pielikuma 8., 9. un 13. punktā minētās prasības stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī. 72
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 71. Šo noteikumu 4.18. apakšpunktā minētās prasības stājas spēkā 2018. gada 1. novembrī. 73
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) Ministru prezidents I.Emsis
Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
1.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Galvenie konstruktīvie parametri (Pielikums grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) Nr.
p.k. | Nosaukums | 1. | Transportlīdzekļa kategorija | 2. | Transportlīdzekļa veids | 3. | Asu un/vai riteņu skaits | 4. | Garenbāze, mm | 5. | Garums, mm | 6. | Platums, mm | 7. | Augstums, mm | 8. | Pilna masa, kg | 9. | Pilnās masas sadalījums pa asīm, kg | 10. | Motora darba tilpums, cm3 | 11. | Motora maksimālā lietderīgā jauda, kW | 12. | Motora maksimālais lietderīgais griezes moments, Nm | 13. | Degvielas veids | 14. | Atgāzu emisijas klase | 15. | Degvielas tvertņu skaits un/vai tilpums | 16. | Sēdvietu skaits un/vai sēdvietu rindu skaits | 17. | Autobusa klase | 18. | Stāvvietu skaits | 19. | Pasažieru sēdvietu skaits | 20. | Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai izmantojamo durvju skaits | 21. | Ratiņkrēslu vietas | 22. | Papildiekārtas (piemēram, manipulatori, kravas lifti) | 23. | Dublējošās vadības ierīces |
Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Pirmās kategorijas pārbūves veidi (Pielikums MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā) 1. tabula Pirmās kategorijas pārbūves veidi vieglajam automobilim Nr.
p. k. | Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids | Vieglais pasažieru automobilis | Plašlietojuma vieglais automobilis | Speciālais vieglais automobilis | 1. | Pārbūve par kravas furgonu | | X | X | 2. | Pielāgošana labās puses kustībai | X | X | X | 3. | Pielāgošana personai ar invaliditāti | X | X | | 4. | Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru | X | X | X | 5. | Virsbūves maiņa | X | X | X | 6. | Rāmja maiņa | X | X | X | 7. | Jebkura pieļaujamā pārbūve sporta automobilim | X | X | | 8. | Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu | X | X | X | | Apzīmējums. X – pārbūve pieļaujama. |
2. tabula Pirmās kategorijas pārbūves veidi kravas automobilim Nr.
p. k. | Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids | Kravas šasija | Kravas transporta automobilis | Kravas seglu vilcējs | Universālais kravas automobilis | Speciālais kravas automobilis | 1. | Pārbūve par kravas šasiju | X | X | X | X | X | 2. | Pārbūve par kravas kasti | X | X | X | X | X | 3. | Pārbūve par kravas furgonu | X | X | X | X | X | 4. | Pārbūve par kravas cisternu | X | X | X | X | X | 5. | Pārbūve par kravas platformu | X | X | X | X | X | 6. | Kabīnes maiņa | X | X | X | X | X | 7. | Rāmja maiņa | X | X | X | X | X | 8. | Virsbūves maiņa | | X | X | | X | 9. | Kabīnes uzstādīšana | X | X | X | X | X | 10. | Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru | X | X | X | X | X | 11. | Degvielas tvertnes maiņa | X | X | X | X | X | 12. | Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana/demontāža | X | X | X | X | X | 13. | Hidromanipulatora demontāža | X | X | X | X | X | 14. | Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu | X | X | X | X | X | 15. | Pēc 2004. gada 1. septembra izgatavotam kravas automobilim – kravas liftu un paceļamo bortu demontāža | | X | | X | X | | Apzīmējums. X – pārbūve pieļaujama. |
3. tabula Pirmās kategorijas pārbūves veidi autobusam Nr.
p. k. | Transportlīdzekļa tips/pārbūves veids | Pasažieru
autobuss | Speciālais autobuss | 1. | Pārbūve par kravas furgonu | X | X | 2. | Pārbūve par plašlietojuma vieglo automobili (sēdvietu demontāža) | X | X | 3. | Motora maiņa pret tās pašas transportlīdzekļa markas un modeļa cita veida motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida motoru | X | X | 4. | Virsbūves maiņa | X | X | 5. | Rāmja maiņa | X | X | 6. | Sēdvietu demontāža, nemainot pārējo (atlikušo) sēdekļu izvietojumu | X | X | | Apzīmējums. X – pārbūve pieļaujama. |
4. tabula Pirmās kategorijas pārbūves veidi piekabei (puspiekabei) Nr.
p. k. | Transportlīdzekļa tips vai veids/ pārbūves veids | Piekabe (puspiekabe) šasija | Transporta piekabe (puspiekabe) | Universālā piekabe (puspiekabe) | Speciālā piekabe (puspiekabe) | 1. | Pārbūve par piekabi (puspiekabi) kravas kasti | X | X | X | X | 2. | Pārbūve par piekabi (puspiekabi) furgonu | X | X | X | X | 3. | Pārbūve par piekabi (puspiekabi) cisternu | X | X | X | X | 4. | Pārbūve par piekabi (puspiekabi) platformu | X | X | X | X | 5. | Rāmja maiņa | X | X | X | X | 6. | Ass un balstiekārtas veida maiņa piekabēm, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg | X | X | X | X | | Apzīmējums. X – pārbūve pieļaujama. |
5. tabula Pirmās kategorijas pārbūves veidi mopēdiem, motocikliem, tricikliem (kvadricikliem) Nr.
p. k. | Transportlīdzekļa tips vai veids/pārbūves veids | Mopēds | Motocikls | Tricikls, kvadricikls | 1. | Motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes) motoru | X | X | X | 2. | Rāmja maiņa | X | X | X | 3. | Blakusvāģa uzstādīšana, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs | | X | | | Apzīmējums. X – pārbūve pieļaujama. |
3.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Būtiskās tehniskās prasības transportlīdzekļu pārbūvei (MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 409 redakcijā; 8., 9. un 13. punktā minētās prasības stājas spēkā 01.09.2018., sk. noteikumu 70. punktu) Nr.
p. k. | Prasības | | 1. | Vispārīgās prasības | | 1.1. | Pārbūvē ieteicams izmantot attiecīgās markas un modeļa transportlīdzekļa izgatavotāja ražotās detaļas, mezglus un agregātus | | 1.2. | Transportlīdzekļa gabarīti pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības. Tas neattiecas uz speciālajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas pārbūvēti nedalāmu lielgabarīta kravu pārvadāšanai | | 1.3. | Transportlīdzekļa pilna masa pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt šādus lielumus: 1) transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo masu; 2) ceļu satiksmes noteikumos noteiktās robežvērtības, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis pārbūvēts nedalāmu smagsvara kravu pārvadāšanai | | 1.4. | Vieglā automobiļa pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa. Ja pēc virsbūves maiņas transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē norādītā pilnā masa atšķiras no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītās pilnās masas, par automobiļa pilno masu tiek uzskatīta masa, kas norādīta uzstādītās virsbūves transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītē. Vieglajam automobilim pašmasa tiek mainīta tikai tad, ja pārbūvējot mainīts sēdvietu skaits. Pašmasu nosaka, transportlīdzekli nosverot. Piezīme. Vieglā automobiļa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst: 1) automobiļa masa; 2) vadītāja masa (75 kg); 3) dzesēšanas šķidruma masa; 4) eļļu masa; 5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma); 6) instrumentu komplekta masa; 7) rezerves riteņa(-u) masa. Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3; dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3; sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65 g/cm3 | | 1.5. | Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pilnas masas maiņa ir atļauta, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un tiek mainīta izgatavotāja plāksnīte, kurā norādīta atbilstošā masa. Kravas automobiļa, autobusa, piekabes un puspiekabes pašmasu pēc jebkura veida pārbūves nosaka, transportlīdzekli nosverot. Piezīme. Kravas automobiļa un autobusa pašmasa ir pilnībā nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju bez pasažieriem un kravas. Tajā ietilpst: 1) kravas automobiļa vai autobusa masa; 2) vadītāja masa (75 kg); 3) dzesēšanas šķidruma masa; 4) eļļu masa; 5) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma); 6) instrumentu komplekta masa; 7) rezerves riteņa(-u) masa. Piekabes un puspiekabes pašmasā ietilpst: 1) piekabes (puspiekabes) masa; 2) degvielas masa* (degvielas tvertnei jābūt piepildītai 90 % apmērā no izgatavotāja noteiktā tilpuma); 3) instrumentu komplekta masa; 4) rezerves riteņa(-u) masa. Piezīme. * Benzīna blīvums ρ = 0,74 g/cm3; dīzeļdegvielas blīvums ρ = 0,83 g/cm3; sašķidrinātās naftas gāzes blīvums ρ = 0,65 g/cm3 | | 1.6. | Ar pilnu masu slogotam kravas automobilim, autobusam, piekabei un puspiekabei ass slodze pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto tehniski pieļaujamo maksimālo ass slodzi | | 1.7. | Automobiļa pašmasas slodze uz stūrējamo asi pēc pārbūves nedrīkst būt mazāka par 20 % no automobiļa pašmasas | | 1.8. | Nomainītie un/vai uzstādītie agregāti, mezgli, sistēmas, iekārtas un to tehniskais stāvoklis atbilst normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa (turpmāk – tehniskās apskates noteikumi). Bruņoto spēku, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzekļiem, kas paredzēti speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes no šajā punktā minētajām prasībām | | 1.9. | Transportlīdzekļa tipam pēc pārbūves jāatbilst valsts standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" prasībām | | 2. | Kabīnes uzstādīšana | | 2.1. | Kravas automobilim oriģinālās kabīnes vietā pieļaujams uzstādīt tās pašas markas cita modeļa kabīni | | 2.2. | Uzstādāmās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam jāatbilst oriģinālās kabīnes stiprinājuma elementiem, to skaitam un izvietojumam. Pretējā gadījumā šāds pārbūves veids tiek uzskatīts par otrās kategorijas pārbūvi | | 3. | Motora maiņa | | 3.1. | Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja šāda veida motoru automobilim paredz tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus. Jebkura cita veida motora maiņa tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi. Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un atbilst tādai pašai vai augstākai emisijas klasei | | 3.2. | Uzstādītā motora jaudas un griezes momenta izmaiņas ne tieši, ne netieši nedrīkst būtiski ietekmēt automobiļa iekārtu (piemēram, bremžu iekārtas, stūres iekārtas) un sistēmu darbību un efektivitāti. Ja vieglajam vai kravas automobilim ar pilnu masu līdz 3500 kg uzstādītā motora jauda ir lielāka par tās pašas transportlīdzekļa markas un tipa izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams iesniegt akreditētas testēšanas laboratorijas vai tehniskā dienesta atzinumu par bremžu iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un gaitā | | 3.3. | Motora stiprinājuma vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie automobiļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas kronšteinus metināt pie automobiļa rāmja ir aizliegts | | 3.4. | Akumulatora baterijai jānodrošina motora palaišanai nepieciešamā palaišanas strāva un spriegums (12 V vai 24 V) | | 3.5. | Ģeneratoram jānodrošina attiecīgs automobiļa elektroiekārtai nepieciešamais barošanas un akumulatora baterijas lādēšanas spriegums | | 3.6. | Ja automobiļa salonā vai slēgtas virsbūves bagāžas nodalījumā tiek uzstādīta papildu akumulatora baterija, tai jāatrodas izolētā un vēdināmā akumulatora kastē | | 3.7. | Ja automobiļa darba bremžu iekārta aprīkota ar vakuuma pastiprinātāju, mainot motoru pret kompresijas aizdedzes motoru, papildus jāuzstāda vakuumsūknis, kura ražībai jānodrošina bremžu pastiprinātāja efektīva darbība | | 3.8. | Ja automobiļa stūres iekārta aprīkota ar stūres pastiprinātāju, eļļas sūkņa darbībai jānodrošina stūres pastiprinātāja efektīva darbība | | 3.9. | Motora izplūdes gāzu sistēmai jābūt hermētiskai | | 3.10. | Ja tiek mainītas transmisijas elementu (piemēram, pārnesumu kārbas, sadales kārbas, diferenciāļa) stiprinājuma vietas vai lietoti pašizgatavoti stiprinājuma elementi, vai tiek izmantoti speciāli savienojoši atloki, tā tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi. Nav atļauts veikt konstruktīvas izmaiņas sajūga kartera korpusā | | 3.11. | Mainot motoru, aizliegts pagarināt kardānpārvadu. Atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu | | 3.12. | Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2012. gada 1. janvāra, mainot motoru, jānodrošina izgatavotāja paredzētās pašdiagnostikas sistēmas (OBD) pareiza darbība | | 3.13. | Transportlīdzeklim atļauts uzstādīt tikai tādu motoru, kas ir identificējams (piemēram, pēc motora koda, motora numura) | | 3.14. | Transportlīdzeklim, kas izgatavots pēc 2008. gada 31. decembra, mainot motoru pret cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts | | 4. | Kravas tilpnes (kravas kastes, furgona, cisternas, platformas) maiņa vai uzstādīšana | | 4.1. | Kravas tilpnes stiprinājuma elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes | | 4.2. | Ja kravas tilpne tiek stiprināta pie virsrāmja, pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) virsrāmja stiprinājuma elementam pie automobiļa rāmja jābūt elastīgam, bet pēdējam – nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Ja kravas tilpni stiprina tieši pie automobiļa rāmja, elastīgie savienojumi nav nepieciešami un ir pieļaujami nekustīgie kravas tilpnes stiprinājuma elementi visa automobiļa rāmja garumā | | 4.3. | Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi | | 4.4. | Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25 % no transportlīdzekļa maksimālās tehniski pieļaujamās masas | | 4.5. | Kravas cisternu uzstādīšana vai nomaiņa bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētiem kravas automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) uzskatāma par otrās kategorijas pārbūvi | | 4.6. | Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas automobiļa šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu: k = B / 2Hsc, kur B – automobiļa šķērsbāze; Hsc – automobiļa smaguma centra augstums. Bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta kravas automobiļa vai piekabes (puspiekabes) šķērsstabilitātes parametriem jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Ženēvā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros 1958. gada 20. martā noslēgtajam nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem" pievienoto noteikumu (turpmāk – ANO EEK noteikumi) Nr. 111 prasībām | | 5. | Pārbūve par kravas pašizgāzēju | | 5.1. | Kravas tilpnes stiprinājuma elementu konstrukcijai un skaitam jāatbilst kravas tilpnes izgatavotāja noteiktām prasībām un jānodrošina ar pilnu masu slogotas kravas tilpnes noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes | | 5.2. | Ja kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi pārsniedz vienu trešo daļu no automobiļa garenbāzes, pārbūve tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi | | 5.3. | Ja veikta otrās kategorijas pārbūve, kravas tilpnes pārkare pār pakaļējo asi nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura ar maksimālo tehniski pieļaujamo masu slogota transportlīdzekļa slodze uz stūrējamo asi būs mazāka par 25 % no transportlīdzekļa pilnas masas | | 5.4. | Pašizgāzēja kravas tilpnei jābūt droši nofiksējamai paceltā un nolaistā stāvoklī. Kravas tilpnes maksimālais pacelšanas augstums jāierobežo ar speciālu maksimālā pacelšanas augstuma ierobežotāju | | 5.5. | Hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama | | 5.6. | Darba cilindriem jābūt droši nostiprinātiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem | | 5.7. | Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē viegli pieejamā vietā | | 5.8. | Kravas tilpnes pacelšanas (nolaišanas) hidrosistēmai jābūt darba kārtībā | | 5.9. | Kravas pašizgāzēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. To aprēķina, izmantojot šādu formulu: k = B / 2Hsc, kur B – automobiļa šķērsbāze; Hsc – automobiļa smaguma centra augstums | | 6. | Pārbūve par kravas seglu vilcēju | | 6.1. | Seglu ierīci atļauts montēt tikai pie virsrāmja, kuru attiecīgi stiprina pie automobiļa rāmja | | 6.2. | Seglu ierīces stiprinājuma elementiem pie virsrāmja un to skaitam jāatbilst seglu ierīces izgatavotāja noteiktajām prasībām | | 6.3. | Virsrāmja stiprinājuma elementiem un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogotas seglu ierīces noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes | | 6.4. | Virsrāmja stiprinājuma elementiem jābūt nekustīgiem | | 6.5. | Seglu ierīces izvietojumam attiecībā pret automobiļa pakaļējo tiltu jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām prasībām un jānodrošina vilcēja un puspiekabes pagrieziena leņķis ap pulkas asi horizontālā plaknē ne mazāk kā 90 grādi uz abām pusēm | | 6.6. | Seglu ierīcei jānodrošina puspiekabes pulkas automātiska bloķēšana pēc puspiekabes un vilcēja sakabes. Atbloķēšana jāveic ar speciālas sviras palīdzību, kurai jāatrodas uz seglu ierīces | | 6.7. | Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, atļauts uzstādīt tikai tādu seglu ierīci, kas sertificēta un marķēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 7. | Pārbūve par konteinervedēju | | 7.1. | Konteinera stiprinājuma elementiem jābūt izgatavotiem un marķētiem atbilstoši tehnisko normatīvu un piemērojamo standartu prasībām | | 7.2. | Konteineru stiprinājuma elementu izvietojumam jānodrošina standartveida konteineru stiprināšana uz transportlīdzekļa visās šim nolūkam paredzētajās konteineru stiprināšanas vietās | | 7.3. | Konteinervedēja šķērssiju konstrukcijai jānodrošina ar pilnu masu slogota konteinera noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes | | 7.4. | Konteinervedēja rāmim jābūt aprīkotam ar speciālām konteinera atbalsta virsmām. Tām jābūt izvirzītām par 12,5 mm virs konteinera stiprinājuma elementu atbalsta plaknes | | 7.5. | Attāluma starpība starp konteinera stiprinājuma elementu centriem, mērot attālumu starp konteinera stiprinājuma elementiem pa diagonāli, nedrīkst pārsniegt 13 mm | | 8. | Automobiļa pārbūve par kravas furgonu vai papildu sēdvietu rindas uzstādīšana kravas furgonā | | 8.1. | Kravas furgona virsbūve ir slēgta (vienapjoma) – vadītāja un pasažieru telpa apvienota vienā apjomā ar slēgtu kravas telpu (sienas un jumts ir monolīts, cietas konstrukcijas, netiek izmantots tents vai viegli demontējams plastikāta vai cita materiāla pārsegums) | | 8.2. | Kravas furgonā jābūt ne vairāk kā: a) septiņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) – automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg; b) deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāju) – automobilim, kura pilna masa pārsniedz 3500 kg | | 8.3. | Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem: a) ja N = 0: P – M ≥ 100 kg; b) ja 0 < N ≤ 2: P – (M + N x 68) ≥ 150 kg; c) ja N > 2: P – (M + N x 68) ≥ N x 68, kur P – automobiļa pilna masa (kg); M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; 68 – pasažiera masa (kg) | | 8.4. | Sēdekļiem jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas: a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa); b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem punktiem). 
1. att. Sēdekļu izvietojuma minimālie attālumi Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošajam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu). Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot automobiļa kravas nodalījumā | | 8.5. | Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam: a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā aizmugurējā stāvoklī; b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25 grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī; c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa izgatavotāja noteiktajam | | 8.6. | Kravas nodalījums ir automobiļa daļa, kas atrodas aiz sēdekļu rindas(-ām) vai starpsienas, vai aiz vadītāja sēdekļa, ja automobilis ir aprīkots tikai ar vadītāja sēdekli. Pēc pārbūves automobiļa kravas nodalījumam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: a) ar vienu sēdekļu rindu, ieskaitot rindu, kurā izvietots vadītāja sēdeklis: Y ≥ 0,6 m;  ≥ 0,4;
b) ar divām vai vairāk sēdekļu rindām, ieskaitot rindu, kurā izvietots vadītāja sēdeklis: Y ≥ 0,8 m; Y x X ≥ 1,28 m2; ≥ 0,3, kur Y – kravas nodalījuma durvju augstums (m) – vertikālais attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailes apakšdaļas augstākajam punktam un durvju ailes augšdaļas zemākajam punktam (skat. 2. att.); X – kravas nodalījuma durvju platums (m) – horizontālais attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailes kreisās un labās puses visvairāk uz iekšpusi izvirzītajam punktam. (skat. 2. att.); 
2. att. Kravas nodalījuma durvju augstums un platums Z – kravas nodalījuma garums (m) – horizontālais attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi pēdējās sēdekļu rindas vai starpsienas visvairāk uz aizmuguri izvirzītajam punktam un aizvērta kravas nodalījuma durvju visvairāk uz iekšpusi (priekšu) izvirzītajam punktam. Ja pēdējā sēdekļu rinda ir transformējama (piemēram, sēdekļus ir iespējams ielocīt grīdā, pa sliedēm pārbīdīt vai sagāzt uz priekšu, tādējādi palielinot kravas nodalījuma garumu), tad kravas nodalījuma garumu nosaka, sēdekļus iestatot pasažieru pārvadāšanai paredzētā pozīcijā, atbilstoši šā pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām (skat. 3. att.); L – automobiļa garenbāze (m) – divasu automobilim attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un otrā tilta ass centra līniju. Trīsasu automobilim – attālums starp priekšējā tilta ass centra līniju un līniju, kas atrodas vienādā attālumā starp otrā un trešā tilta ass centriem (skat. 3. att.) 
3. att. Kravas nodalījuma garums un automobiļa garenbāze | | 8.7. | Mērījumu veikšanas kritēriji kravas nodalījumam: a) sēdekļu izvietojumam un regulējumam jāatbilst šā pielikuma 8.4. un 8.5. punktā noteiktajām prasībām; b) ja pēdējās rindas sēdekļi ir vērsti pretēji braukšanas virzienam, tad kravas nodalījuma garumu mēra horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvena augstākajam punktam, sākot no vertikālas plaknes, kas atrodas 0,65 m attālumā no sēdekļa atzveltnes priekšējās daļas (skat. 4. att.); 
4. att. Mērījumu veikšanas kritēriji pretēji braukšanas virzienam vērstam sēdeklim c) ja kravas nodalījums no pasažieru nodalījuma ir atdalīts ar starpsienu, tad kravas nodalījuma garums tiek mērīts no starpsienas | | 8.8. | Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas) atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām: a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas paredzētajiem urbumiem; b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4 mm); c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku par 8.8.; d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 8.9. | Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 8.10. | Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ. Kravas nodalījuma grīdai (slogošanas virsmai) ir jābūt līdzenai un paralēlai attiecībā pret automobiļa grīdu | | 8.11. | Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu). Kravas nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un tehnoloģiju. Pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai atvērtā stāvoklī | | 8.12. | Ja pēdējā sēdekļu rinda ir vērsta pretēji braukšanas virzienam, tad automobilis jāaprīko ar starpsienu vai kravas stiprināšanas ierīcēm. Starpsienai un kravas stiprināšanas ierīcēm ir jāatbilst Komisijas 2011. gada 14. jūlija Regulas (ES) Nr. 678/2011, ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva), 3.4. punktā noteiktajām prasībām | | 8.13. | Šā pielikuma 8. punkta prasības netiek piemērotas nepārbūvētiem automobiļiem, kas ir rūpnieciski izgatavoti, sertificēti un marķēti kā kravas furgoni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 9. | Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona vai autobusa pārbūve par vieglo plašlietojuma automobili | | 9.1. | Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu: N ≤ (P – M) / 68, kur P – automobiļa pilna masa (kg); M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; 68 – pasažiera masa (kg). Kopējais sēdvietu skaits kopā ar vadītāju nav mazāks par četrām vietām, bet nedrīkst pārsniegt deviņas vietas | | 9.2. | Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem: P – (M + N × 68) < N × 68, kur P – automobiļa pilna masa (kg); M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; 68 – pasažiera masa (kg) | | 9.3. | Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu uzstādīšana tiek uzskatīta par pirmās kategorijas pārbūvi, ja to stiprinājuma vietas pie automobiļa virsbūves (grīdas) atbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām: a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas paredzētajiem urbumiem; b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4 mm); c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku par 8.8.; d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes | | 9.4. | Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 9.5. | Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja transportlīdzeklī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu) | | 9.6. | Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums | | 9.7. | Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 9.8. | Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu). Izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un tehnoloģiju, atļauts likvidēt logus vietās, kur pretī neatrodas sēdvietu rinda | | 9.9. | Sēdekļiem jābūt izvietotiem vismaz divās rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4. punkta 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas: a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa); b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru ar atzveltņu priekšpusēm), ir 1,3 m (attālums starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem punktiem). Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvis iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu). Sēdekļus pasažieru pārvadāšanai nedrīkst izvietot automobiļa kravas nodalījumā | | 9.10. | Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam: a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā aizmugurējā stāvoklī; b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25 grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī; c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa izgatavotāja noteiktajam | | 9.11. | Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdvietas nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ | | 10. | Vienapjoma virsbūves tipa kravas furgona un plašlietojuma vieglā automobiļa pārbūve par pasažieru autobusu | | 10.1. | Pieļaujamo pasažieru sēdvietu un stāvvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu: N ≤ (P – M – K*) / Mpasažiera*, kur P – automobiļa pilna masa (kg); M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; K – papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg); Mpasažiera – pasažiera masa (kg). Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām. Sēdvietu skaitam kopā ar vadītāja vietu jābūt lielākam par deviņām vietām | | 10.2. | Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādam nosacījumam: P – (M + K* + N × Mpasažiera*) ≥ N × Mpasažiera*, kur P – automobiļa pilna masa (kg); M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; K – papildu masa (piemēram, bagāžas masa) (kg); Mpasažiera – pasažiera masa (kg). Piezīme. * Masa ir atkarīga no autobusa klases atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām | | 10.3. | Autobusa konstrukcijai, aprīkojumam (piemēram, avārijas izejas un to skaits, durvju skaits un izvietojums, ugunsdzēšamo aparātu skaits un izvietojums, lūka) un sēdekļu izvietojumam jāatbilst ANO EEK noteikumu Nr. 36 vai noteikumu Nr. 52, vai noteikumu Nr. 107 prasībām | | 10.4. | Atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus kopā ar sēdekļu kronšteiniem un to stiprinājuma elementiem | | 10.5. | Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 10.6. | Automobiļa grīdai sēdekļu kronšteinu stiprinājuma vietās jābūt pastiprinātai (skavas, kronšteini, paplāksnes) | | 10.7. | Sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums | | 10.8. | Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 10.9. | Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, bremžu iekārtai jābūt sertificētai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un jābūt aprīkotai ar bremžu antibloķēšanas (ABS) sistēmu | | 11. | Automobiļa pielāgošana labās puses kustībai | | 11.1. | Pārbūvi atļauts veikt tikai tad, ja izgatavotājs izgatavo arī tādus attiecīgās markas un modeļa automobiļus, kas paredzēti braukšanai pa ceļa labo pusi | | 11.2. | Pārbūvei atļauts izmantot tikai tās pašas markas un modeļa sastāvdaļas | | 11.3. | Stūres mehānismam jābūt piemērotam labās puses kustībai | | 11.4. | Automobilis jāaprīko ar Eiropas tipa labās puses kustībai paredzētiem lukturiem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 11.5. | Mēraparātu panelī izvietotajām mērīšanas un indikācijas ierīcēm jābūt izvietotām atbilstoši labās puses kustībai un jāveic paredzētās funkcijas | | 11.6. | Stikla tīrītājiem jābūt izvietotiem atbilstoši labās puses kustībai | | 11.7. | Kravas automobiļa kabīnes pacelšanas mehānismam jābūt izvietotam atbilstoši labās puses kustībai | | 12. | Pārbūve par mācību automobili vai speciālā aprīkojuma demontāža | | 12.1. | Par mācību automobili atļauts pārbūvēt jebkuru vieglo automobili, kravas automobili vai autobusu | | 12.2. | Mācību automobili jāaprīko ar papildu (dublējošo) sajūga un bremžu pedāli braukšanas mācību instruktoram. Pieļaujams mācību automobiļa dublējošo vadību papildus aprīkot arī ar akseleratora pedāli. Papildu (dublējošām) vadības ierīcēm jābūt mehāniski (ar svirām, stiepņiem, trosēm) saistītām ar automobiļa pamatvadības ierīcēm un jānodrošina automobiļa pamatvadības un dublējošās vadības ierīču neatkarīga darbība | | 12.3. | Bremžu iekārtas dublējošai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām | | 12.4. | Nav pieļaujama palielināta brīvkustība dublējošās vadības ierīču mehānismu šarnīros | | 12.5. | Dublējošās vadības iekārtas elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos | | 12.6. | Automobili jāaprīko ar normatīvajiem aktiem atbilstošu pazīšanas zīmi. Tai jābūt no iekšpuses apgaismotai un novietotai vertikālā plaknē perpendikulāri transportlīdzekļa garenasij uz transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta. Pazīšanas zīmei jābūt droši nostiprinātai. Vienā līmenī ar pazīšanas zīmi jebkurā plaknē aizliegts izvietot jebkuru papildu informāciju. Citu informāciju atļauts piestiprināt zem pazīšanas zīmes, šī informācijas bloka augstums no transportlīdzekļa kabīnes vai salona jumta nedrīkst pārsniegt 100 mm, un tas nedrīkst būt izgaismots | | 12.7. | Mācību automobili, kas paredzēts BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli katrā pusē | | 12.8. | Mācību automobili, kas paredzēts B kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu papildu ārējo atpakaļskata spoguli katrā pusē un vienu transportlīdzeklim paredzētu un regulējamu atpakaļskata spoguli salonā | | 12.9. | Ja veikta demontāža, visiem dublējošās vadības ierīču elementiem, pazīšanas zīmei un dublējošiem atpakaļskata spoguļiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība | | 12.10. | Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar citu netiešās redzamības ierīci (piemēram, videokameru ar monitoru), kas ir sertificēta un marķēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un nodrošina tai atbilstošu redzamību braukšanas apmācības instruktoram, papildu atpakaļskata spoguļa uzstādīšana nav obligāta | | 13. | Pārbūve par katafalkautomobili | | 13.1. | Pieļaujamo pasažieru sēdvietu skaitu aprēķina, izmantojot šādu formulu: N ≤ (P – M – 150) / 68, kur P – automobiļa pilna masa (kg); M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N – pasažieru vietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; 150 – kravas masa (kg); 68 – pasažiera masa (kg) | | 13.2. | Pēc pārbūves automobiļa vestspējas sadalījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem: P – (M + 150 + N × 68) ≥ N × 68, kur P – automobiļa pilna masa (kg); M – automobiļa pašmasa pēc pārbūves (kg); N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu; 150 – kravas masa (kg); 68 – pasažiera masa (kg) | | 13.3. | Pasažieru nodalījumam no speciālā nodalījuma jābūt hermētiski atdalītam ar starpsienu. Speciālajā nodalījumā jāizveido piespiedu ventilācijas sistēma | | 13.4. | Cilvēka mirstīgo atlieku pārvadāšanai paredzētajam aprīkojumam ir jābūt stacionāri nostiprinātam, stiprinājuma elementiem jānodrošina aprīkojuma noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, automobili maksimāli paātrinot (palēninot) bez nobīdes | | 13.5. | Automobilim, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, atļauts uzstādīt tikai rūpnieciski ražotus sēdekļus (sēdeklis sastāv no sēdekļa spilvena, atzveltnes, atbalsta kājām, regulēšanas, pārvietošanas un fiksēšanas mehānisma, savienotājelementiem, kas paredzēti sēdekļa sastāvdaļu savstarpējai stiprināšanai, un pagalvja, ja to ir paredzējis izgatavotājs). Sēdekļu stiprinājuma vietām pie automobiļa virsbūves (grīdas) ir jāatbilst sēdekļa izgatavotāja vai šādām prasībām: a) tiek izmantotas grīdai caurejošas skrūves, kuru diametrs atbilst sēdekļa kājās esošajiem un stiprināšanai pie grīdas paredzētajiem urbumiem; b) bultskrūves no automobiļa apakšas tiek pastiprinātas ar metāla leņķiem (minimālie izmēri 120 x 32 x 32 x 4 mm) vai ar paplāksnēm (četrstūrainas formas paplāksnes minimālie izmēri 60 x 60 x 4 mm, apaļas formas paplāksnes minimālais ārējais diametrs 70 mm, minimālais biezums 4 mm); c) tiek izmantotas bultskrūves ar stiprības klasi, ne mazāku par 8.8.; d) sēdekļu stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs sēdekļu stiprinājums, automobili maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 13.6. | Sēdekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši tehniskās apskates noteikumu prasībām. Automobilim, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, drošības jostām un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu | | 13.7. | Sēdekļiem ir jābūt izvietotiem rindās. Sēdekļu izvietojuma pamatprasības norādītas šā pielikuma 8.4. punkta 1. attēlā. Minimālais attālums starp sēdekļu rindām, kas vērstas: a) vienā virzienā, ir 0,65 m (attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes priekšējai daļai un priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmugures daļai, mērot horizontālā plaknē, jebkurā augstumā no sēdekļa spilvena augstākā punkta līdz punktam, kas atrodas 0,62 m virs grīdas līmeņa); b) pretējā virzienā (viena sēdekļu rinda vērsta pret otru ar atzveltņu priekšpusēm) ir 1,3 m (attālums starp sēdekļu atzveltņu priekšējām daļām, mērot horizontālā plaknē, kas pieskaras sēdekļu spilvenu augstākajiem punktiem). Sēdekļu izvietojumam jānodrošina droša un ērta pasažieru iekāpšana un izkāpšana. Ja automobilī nav paredzētas speciālas ejas, lai pasažieri varētu pārvietoties, un pretī sēdekļu rindai nav durvju iekāpšanai un izkāpšanai, tad priekšā esošam sēdekļu rindas sēdeklim jābūt transformējamam (ielokāmam grīdā, pa sliedēm pārbīdāmam vai sagāžamam uz priekšu) | | 13.8. | Mērījumu veikšanas kritēriji sēdekļu izvietojumam: a) pirmās rindas sēdekļi tiek noregulēti galējā aizmugurējā stāvoklī; b) regulējama sēdekļa atzveltni noregulē ne mazāk kā 25 grādu leņķī virzienā uz automobiļa aizmuguri no vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra automobiļa garenasij, un sēdekļa augstumu iestata zemākajā stāvoklī; c) neregulējama sēdekļa stāvoklim jāatbilst automobiļa izgatavotāja noteiktajam | | 13.9. | Demontēto sēdekļu stiprinājuma vietām jābūt likvidētām (aizmetinātām, aizkniedētām, nogrieztām, nosegtām ar cieta materiāla plāksni, kas nekustīgi nostiprināta pie automobiļa virsbūves, vai līdzvērtīgā veidā likvidētām) tā, lai ar vienkāršu instrumentu palīdzību sēdekļus nebūtu iespējams uzstādīt atpakaļ | | 13.10. | Pasažieru nodalījumā pretī sēdekļu rindai jābūt sānu logiem. Logiem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Ja automobilis izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehniskajiem normatīviem, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu). Speciālajā nodalījumā atļauts likvidēt logus un sānu durvis, izmantojot automobiļa izgatavotāja paredzētos materiālus un tehnoloģiju | | 14. | Pielāgošana personai ar invaliditāti (personai ar invaliditāti paredzētās vadības sistēmas demontāža) | | 14.1. | Personai ar invaliditāti pielāgoto vadības iekārtu atkarībā no kustību ierobežojuma veida veido uz sajūga, bremžu, ātrumu pārslēgšanas, stūres, barošanas un apgaismes sistēmām vai paralēli tām | | 14.2. | Bremžu iekārtas alternatīvajai vadībai jābūt saistītai ar bremzēšanas signāllukturu ieslēgšanas mehānismu un jānodrošina automobiļa bremzēšanas efektivitāte atbilstoši izgatavotāja noteiktajām prasībām | | 14.3. | Izslēgtai sajūga vadības ierīcei jābūt ar fiksējamu gala stāvokli | | 14.4. | Nav pieļaujama palielināta brīvkustība vadības mehānismu šarnīros | | 14.5. | Visiem vadības iekārtu elementu savienojumiem jābūt nostiprinātiem, stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos | | 14.6. | Vadības iekārtu sviras nedrīkst pieskarties citām automobiļa daļām, un to iekārtu elementi nedrīkst ierobežot automobiļa vadības pamatiekārtu darbību | | 14.7. | Vadības iekārtu elementiem jābūt izveidotiem bez asiem izvirzījumiem un izvietotiem tā, lai ceļu satiksmes negadījumā iespējami mazāk traumētu vadītāju | | 14.8. | Stūres ratam atļauts uzstādīt speciālu rokturi automobiļa vadīšanai ar vienu roku | | 14.9. | Ja veikta demontāža, visiem alternatīvās vadības ierīču elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība | | 15. | Pārbūve par kravas kokvedēju | | 15.1. | Kravas kokvedēja statņu maksimālo augstumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Hmax ≤ P / (L × B × k1 × k2), kur Hmax – kravas statņu maksimālais augstums (m); P – transportlīdzekļa kravnesība pēc pārbūves (t); L – kravas garums (m); B – kravas statņu iekšējais platums (m); k1 – koksnes krāvuma koeficients (k1 = 0,52); k2 – koksnes blīvuma koeficients (k2 = 0,58) | | 15.2. | Statņu minimālais augstums Hmin = 180 cm | | 15.3. | Kravas kokvedējam, izņemot piekabes, jābūt aprīkotam ar priekšējo aizsargsienu, kas pasargā vadītāja kabīni, ja notiek kravas nobīde. Priekšējās aizsargsienas augstums nedrīkst būt mazāks par kokvedēja statņu augstumu H mīnus 10 cm, un priekšējai aizsargsienai jānotur puse kravas maksimālā svara, ja notiek kravas nobīde. Tas attiecas arī uz puspiekabēm | | 15.4. | Kravas kokvedēja virsrāmja stiprinājuma elementiem pie automobiļa rāmja un to skaitam jānodrošina ar pilnu masu slogota virsrāmja noturēšana garenvirzienā un šķērsvirzienā, transportlīdzekli maksimāli paātrinot (palēninot), bez nobīdes. Virsrāmja pirmajam (aiz vadītāja kabīnes) stiprinājuma elementam jābūt elastīgam, bet pēdējam – nekustīgam. Elastīgo stiprinājuma elementu skaita attiecībai pret nekustīgajiem stiprinājuma elementiem visā virsrāmja sijas garumā jābūt 1:3. Ja virsrāmim ir tikai trīs stiprinājuma vietas visas virsrāmja sijas garumā, pieļaujamā attiecība ir 1:2. Stiprinājuma elementiem jānodrošina kravas tilpnes noturēšana šķērsvirzienā | | 15.5. | Kravas statņu siju maksimālajam pieļaujamam spriegumam σmax jābūt mazākam par siju materiāla pieļaujamo spriegumu σpieļ. Slodzi, kas darbojas uz statņu vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu formulu: Qs = Qkr x sinβ / n, kur Qkr = L x B x H1 x k1 x k2; Qs – slodze, kas darbojas uz vertikālo siju; Qkr – kravas maksimālais svars; H1 – statņu konstruktīvais augstums; n – kravas statņu skaits. Maksimālo lieces momentu (Mmax), kas darbojas uz statnes vertikālo siju, aprēķina, izmantojot šādu formulu: Mmax = qs x H12 / 2, kur qs = Qs : H1 , kur qs – vienmērīgi izkliedēta slodze uz statņa vertikālo siju; σmax = Mmax : Wx, < σpieļ , kur σmax – statņu vertikālās sijas maksimāli pieļaujamais spriegums; σpieļ – statņu vertikālās sijas materiāla pieļaujamais spriegums; Wx – statņu vertikālās sijas pretestības moments | | 15.6. | Kravas statņu stiprinājumam pie transportlīdzekļa pamatrāmja vai virsrāmja jābūt mehāniskam (skavas, bultskrūves). Kravas statnes pie transportlīdzekļa rāmja vai virsrāmja metināt aizliegts. Statņu stiprinājuma skrūvju cirpes spriegumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: τs = N / As ≤ Rbs x yb x yc , kur τs – skrūves cirpes spriegums; N – spēks, kas darbojas uz skrūvi; As – summārais skrūvju cirpes laukums; yb – skrūvju nevienmērīgās darbības koeficients; yc – daudzskrūvju savienojumu darbības koeficients | | 15.7. | Kravas kokvedēja šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,45. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu: k = B / 2Hsc , kur B – automobiļa šķērsbāze; Hsc – automobiļa smaguma centra augstums | | 16. | Degvielas tvertnes maiņa | | 16.1. | Oriģinālās degvielas tvertnes maiņa pret citu degvielas tvertni atļauta tikai tad, ja šādas degvielas tvertnes uzstādīšanu transportlīdzeklim paredz izgatavotājs un tā ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā | | 16.2. | Degvielas tvertnei jābūt droši nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem stiprinājuma elementiem | | 16.3. | Degvielas tvertnei jābūt izvietotai izgatavotāja paredzētajā vietā. Novietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā | | 16.4. | Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē | | 17. | Papildu degvielas tvertnes uzstādīšana (demontāža) | | 17.1. | Automobiļa motora darbināšanai paredzētu papildu degvielas tvertni atļauts uzstādīt tikai tad, ja to paredz transportlīdzekļa izgatavotājs un šāda transportlīdzekļa modifikācija ir iekļauta transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā | | 17.2. | Kopējais transportlīdzekļa motora darbināšanai paredzēto degvielas tvertņu skaits transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 12 t, nedrīkst būt lielāks par divām vienībām, bet transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir 12 t un vairāk, nedrīkst būt lielāks par trim vienībām. Šī prasība neattiecas uz gāzes baloniem | | 17.3. | Kopējais degvielas tvertņu tilpums nedrīkst pārsniegt šādus lielumus: a) kravas automobilim, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kg, – 150 l; b) autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 5000 kg, un kravas automobilim, kura pilna masa ir no 3501 kg līdz 7000 kg, – 500 l; c) autobusam, kura pilna masa pārsniedz 5000 kg, un kravas automobilim, kura pilna masa ir no 7001 kg līdz 12000 kg, – 800 l; d) kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 12000 kg, – 1500 l | | 17.4. | Degvielas tvertnei jābūt droši nostiprinātai ar izgatavotāja paredzētiem speciāliem stiprinājuma elementiem izgatavotāja paredzētajā vietā | | 17.5. | Papildu degvielas tvertnes izvietojumam jābūt tādam, lai tvertne ar transportlīdzekļa konstrukcijas elementiem iespējami vairāk būtu aizsargāta no ārējo faktoru (piemēram, akmeņu, ledus) nelabvēlīgās iedarbības transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā un no tiešas sadursmes ceļu satiksmes negadījumā. Ja virsbūvei ir vienapjoma tips, degvielas tvertne nedrīkst atrasties transportlīdzekļa salonā | | 17.6. | Degvielas tvertnes uzpildes kakliņam jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē | | 17.7. | Demontējot papildu degvielas tvertni, jādemontē tvertnes stiprinājuma elementi, attiecīgās degvielas šļūtenes un cauruļvadi, papildus uzstādītie sūkņi, krāni u. tml. | | 18. | Gāzes barošanas iekārtas uzstādīšana vai demontāža | | 18.1. | Sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) un saspiestās dabas gāzes (SDG) barošanas iekārtu atļauts uzstādīt jebkuram mehāniskajam transportlīdzeklim | | 18.2. | Visām iekārtas sastāvdaļām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām | | 18.3. | Uzstādītājai iekārtai jāatbilst ANO EEK noteikumu Nr. 67 un (vai) noteikumu Nr. 110 prasībām un tehniskajam stāvoklim – tehniskās apskates noteikumu prasībām | | 18.4. | Ja veikta demontāža, visiem iekārtas elementiem jābūt demontētiem. Demontēto ierīču dēļ nedrīkst būt traucēta automobiļa pamatvadības ierīču darbība | | 19. | Hidromanipulatora uzstādīšana vai demontāža | | 19.1. | Hidromanipulatora stiprinājumam pie automobiļa rāmja jāatbilst hidromanipulatora izgatavotāja noteiktajām prasībām | | 19.2. | Hidromanipulatora hidrosistēmas šļūtenēm un cauruļvadiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem. Hidraulisko šļūteņu un cauruļvadu savienojuma vietās eļļas noplūde nav pieļaujama. Hidrosistēmai jābūt darba kārtībā | | 19.3. | Šķērsstabilitātes koeficientam k jābūt ne mazākam par 0,5. Šķērsstabilitātes koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu: k = B / 2Hsc, kur B – automobiļa šķērsbāze; Hsc – automobiļa smaguma centra augstums | | 19.4. | Demontējot hidromanipulatoru, jābūt demontētām hidromanipulatora stiprinājuma vietām, hidrosistēmas elementiem, sūkņiem, slēdžiem u. tml. | | 20. | Rāmja pagarināšana vai saīsināšana | | 20.1. | Rāmja pagarināšana (saīsināšana) jāveic saskaņā ar attiecīgās transportlīdzekļu markas izgatavotāja rekomendācijām par ieteicamām rāmja griezuma vietām un veidiem, pagarinājuma un pastiprinājumu materiāliem, metināšanas tehnoloģiju, stiprināšanai paredzēto bultskrūvju skaitu, izmēru un izvietojumu | | 20.2. | Rāmja daļu stiprinājuma veidam un izpildījumam jābūt tādam, kas nodrošina stiprinājumu vietu izturību un drošību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā | | 20.3. | Pagarinot transportlīdzekļa rāmi, transportlīdzekļa garums nedrīkst palielināties vairāk kā par 22 % | | 20.4. | Ja, pagarinot (saīsinot) rāmi, mainās kardānpārvada garums, atļauts kārdānpārvadu saīsināt līdz nepieciešamajam izmēram. Ja nepieciešama kardānpārvada pagarināšana, atļauts izmantot citu marku un modeļu attiecīga garuma un griezes momenta kardānpārvadu | | 20.5. | Nav pieļaujama bremžu cauruļvadu pagarināšana (saīsināšana), cauruļvadu metinot (lodējot). Pagarinot cauruļvadu, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai analogus cauruļvadus. Cauruļvadu savienojuma vietu konstrukcijai jānodrošina bremžu sistēmas hermētiskums | | 20.6. | Pagarinot elektroinstalācijas vadus, atļauts izmantot izgatavotājrūpnīcas paredzētos vai analogus elektroinstalācijas vadus. Elektroinstalācijas vadu savienojuma vietām jābūt izolētām. Elektroinstalācijas vadiem jābūt attiecīgi nostiprinātiem | | 21. | Priekšējās dakšas maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam | | 21.1. | Priekšējās dakšas stiprinājuma vietām pie rāmja jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām | | 21.2. | Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs dakšas stiprinājums | | 21.3. | Priekšējās dakšas sagāzuma leņķis pret horizontālo plakni nedrīkst pārsniegt lielumu, pie kura, iedarbojoties vertikālai dinamiskai slodzei uz priekšējo dakšu, amortizatoru darbība kļūst neefektīva | | 21.4. | Atļauts mainīt priekšējo dakšu komplektā ar priekšējo riteni un esošo bremžu sistēmu | | 22. | Pakaļējo amortizatoru maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam | | 22.1. | Mainot motocikla pakaļējo amortizatoru pret cita gabarītizmēra amortizatoru, tā stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja prasībām | | 22.2. | Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs amortizatora stiprinājums | | 22.3. | Mainot amortizatoru, jānodrošina atbilstoša riteņa piedziņas ķēdes vai siksnas spriegošana | | 23. | Stūres maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam | | 23.1. | Atļauts stūri mainīt pret citas markas un modeļa motocikla stūri | | 23.2. | Stūres stiprinājuma vietām jāatbilst izgatavotāja noteiktajām prasībām | | 23.3. | Stiprinājuma elementiem jānodrošina drošs stūres stiprinājums | | 24. | Motora maiņa mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam | | 24.1. | Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavots līdz 2001. gada 1. janvārim, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja šāda veida motoru transportlīdzeklim paredz tā izgatavotājs un, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus. Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, par pirmās kategorijas pārbūvi tiek uzskatīta motora maiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) motoru, turklāt tikai tad, ja, veicot motora maiņu, nav nepieciešams mainīt motora stiprinājuma vietas un motora stiprināšanai nav nepieciešams lietot pašizgatavotus stiprinājuma elementus. Mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam, kas izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra, mainot motoru, atļauts uzstādīt tikai tādus motorus, kuri sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Jebkura cita veida motora maiņa mopēdam, motociklam, triciklam un kvadriciklam tiek uzskatīta par otrās kategorijas pārbūvi | | 24.2. | Motora stiprinājuma vietu skaitam un izvietojumam jāatbilst uzstādītā motora izgatavotāja noteiktajām prasībām. Motora stiprināšanai pie transportlīdzekļa rāmja atļauts lietot pārejas kronšteinus. Pārejas kronšteinus metināt pie rāmja aizliegts | | 24.3. | Ja mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam uzstādītā motora jauda ir lielāka par transportlīdzekļa markas un tipa transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto motoru ar vislielāko motora jaudu, tad CSDD nepieciešams iesniegt akreditētas testēšanas laboratorijas vai tehniskā dienesta atzinumu par bremžu iekārtas darbību un efektivitāti un transportlīdzekļa trokšņu līmeni, stāvot un gaitā | | 24.4. | Mopēdam, motociklam, triciklam vai kvadriciklam mainot motoru pret cita veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) vai tā paša veida (dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes) citas jaudas vai tilpuma motoru, ieraksts par transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu reģistrā tiek dzēsts |
4.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Transportlīdzekļa pārbūves kodi un to apraksts (Pielikums grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) Nr. p.k. | Kods | Koda nosaukums (ieraksts datu bāzē) | Veikta pārbūve | 1 | 2 | 3 | 4 | 1. | A1 | Virsbūves maiņa | Transportlīdzeklim nomainīta virsbūve pret tās pašas markas, modeļa un tipa virsbūvi | 2. | A3 | Uzstādīts motors (%) | Transportlīdzeklim nomainīts motors pret citas markas un modeļa motoru. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītā motora marku un modeli (piemēram, MB 617) | 3. | A4 | Motora maiņa | Transportlīdzeklim nomainīts motors pret tās pašas markas un modeļa cita veida (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes) motoru vai pret tā paša transportlīdzekļa tipa cita varianta (versijas) motoru | 4. | A5 | Uzstādīta kabīne (%) | Transportlīdzeklim nomainīta kabīne pret tās pašas markas cita modeļa kabīni. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītās kabīnes marku un modeli (piemēram, GAZ 3307) | 5. | A6 | Uzstādīts rāmis (%) | Transportlīdzeklim nomainīts rāmis pret tās pašas markas cita modeļa rāmi. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītā rāmja marku un modeli (piemēram, GAZ 3307) | 6. | A7 | Kabīnes maiņa | Transportlīdzeklim nomainīta kabīne pret tās pašas markas un modeļa kabīni | 7. | A8 | Rāmja maiņa | Transportlīdzeklim nomainīts rāmis pret tās pašas markas un modeļa rāmi | 8. | (Svītrots ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) | 9. | B4 | Mācību | Norāda, ja transportlīdzeklis pārbūvēts par mācību automobili un tam uzstādīta dublējošās vadības sistēma un speciālais aprīkojums | 10. | B5 | Uzstādīts kravas lifts (paceļamais borts) (%) | Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts kravas lifts vai paceļamais borts. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītās iekārtas modeli | 11. | B6 | Uzstādīta gāzes barošanas sistēma (%) | Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīta gāzes barošanas sistēma. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē transportlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas sistēma darbam ar sašķidrinātu naftas gāzi, norāda simbolus “SNG”, bet transportlīdzekļiem, kam uzstādīta gāzes barošanas sistēma darbam ar saspiestu dabas gāzi, – simbolus “SDG” | 12. | B7 | Uzstādīts hidromanipulators (%) | Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts hidromanipulators. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītā hidromanipulatora modeli | 13. | B8(%) | Uzstādīta vairāk nekā viena degvielas tvertne (%) | Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīta vairāk nekā viena degvielas tvertne. Norāda arī izgatavotāja uzstādītās degvielas tvertnes. Piezīme. Simbola “%” vietā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norāda kopējo degvielas tvertņu skaitu (piemēram, B8(2)) | 14. | (Svītrots ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) | 15. | B11 | Pielāgots labās puses kustībai | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots labās puses kustībai | 16. | B12(10) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts pārnesumkārbas ieslēgšanas mehānisms | 17. | B12(15) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts sajūga pedālis (ar roku darbināms, automātisks, sadalāms, salokāms vai noņemams) | 18. | B12(20) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam izmainīta bremžu sistēmas vadība (piemēram, palielināts bremžu pedālis, pedālis spiešanai ar kreiso kāju, ar roku darbināms bremžu pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams bremžu pedālis) | 19. | B12(25) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts akseleratora pedālis (piemēram, spiešanai ar visu pēdu pielāgots akseleratora pedālis, darbināšanai ar roku (celi) pielāgots akseleratora pedālis, kreisajā pusē novietots akseleratora pedālis, sadalāms, salokāms vai noņemams akseleratora pedālis) | 20. | B12(30) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam izmainīta bremžu sistēma un akselerators (piemēram, vienā līmenī novietoti pedāļi, nobīdāmi (pārvietojami) akseleratora un bremžu pedāļi, atvāžami (noņemami) akseleratora un bremžu pedāļi) | 21. | B12(35) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīti gaismu, logu tīrītāju, skaņas signāla un virziena rādītāja slēdži | 22. | B12(40) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts stūres mehānisms (piemēram, rokturis uz stūres rata, pagarināts stūres statnis, mainīts stūres rata noliekuma leņķis, ar kāju vadāms stūres mehānisms, ar kursorsviru ierīci vadāms stūres mehānisms) | 23. | B12(42) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts atpakaļskata spogulis (spoguļi) | 24. | B12(43) | Pielāgots personai ar invaliditāti | Norāda, ja transportlīdzeklis pielāgots personai ar invaliditāti un tam mainīts vadītāja sēdeklis (pacelts vadītāja sēdeklis, ķermeņa formām pielāgots vadītāja sēdeklis, vadītāja sēdeklis ar rokas balstu, regulējamas drošības jostas) | 25. | B14 | Degvielas tvertnes maiņa (%) | Norāda, ja transportlīdzeklim oriģinālā degvielas tvertne nomainīta pret tās pašas markas un modeļa cita tilpuma degvielas tvertni. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda uzstādītās degvielas tvertnes tilpumu litros | 26. | B15 | Uzstādīts autoceltnis (%) | Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts autoceltnis. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda autoceltņa modeli | 27. | B16 | Uzstādīts autotornis (%) | Norāda, ja transportlīdzeklim uzstādīts autotornis. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda autotorņa modeli | 28. | C1 | Priekšējās dakšas maiņa | Norāda, ja motociklam uzstādīta citas markas un modeļa priekšējā dakša | 29. | C2 | Pakaļējo amortizatoru maiņa | Norāda, ja motociklam uzstādīti citas markas un modeļa pakaļējie amortizatori | 30. | C3 | Stūres maiņa | Norāda, ja motociklam uzstādīta citas markas un modeļa stūre | 31. | D1 | Rāmja pagarināšana | Norāda, ja transportlīdzeklim pagarināts rāmis | 32. | D2 | Rāmja saīsināšana | Norāda, ja transportlīdzeklim saīsināts rāmis | 33. | E | Cita pārbūve (%) | Šo kodu lieto, ja transportlīdzeklim veiktajai pārbūvei nav paredzēts speciāls pārbūves kods. Tas neattiecas uz tipa maiņu. Piezīme. Simbola “%” vietā datu bāzē norāda veiktās izmaiņas (piemēram, uzstādīti KamAZ energoakumulatori) |
Satiksmes ministra vietas izpildītājs – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
5.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Pārbūves iesniegumā norādāmā informācija (Pielikums svītrots ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 409) 6.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Tehniskās ekspertīzes aktā norādāmā informācija (Pielikums svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286) 7.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.725 Sērijveidā pārbūvēta transportlīdzekļa atbilstības apliecinājuma veidlapas paraugs (Pielikums svītrots ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.286)
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozījumi
-
Izdoti saskaņā ar
-
Latvijas standarti
|
