Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Grāmatvedības padomes lēmums

Rīgā 2004.gada 5.februārī (prot. Nr.2, 2.p.)

Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.2 "Naudas plūsmas pārskats" pieņemšanu

Pamatojoties uz likuma "Par grāmatvedību" 15.2 pantu un Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.437 "Grāmatvedības padomes nolikums" 4.5. un 4.7.apakšpunktu,

Grāmatvedības padome nolemj:

1. Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr.2 "Naudas plūsmas pārskats" (pielikums).

2. Noteikt, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr.2 "Naudas plūsmas pārskats" stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ir piemērojams saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar likumu "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2004.gadā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.2 "Naudas plūsmas pārskats"

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.2 "Naudas plūsmas pārskats" (turpmāk - standarts) nosaka naudas plūsmas pārskata struktūru, saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī uzrādāmo informāciju par uzņēmuma naudas un tās ekvivalentu izmaiņām pārskata periodā, lai finanšu pārskata lietotāji, pamatojoties uz naudas plūsmas pārskatu, varētu novērtēt uzņēmuma spēju iegūt naudu un tās ekvivalentus, kā arī paredzēt to iegūšanas laiku, avotus, izlietojumu un naudas plūsmas stabilitāti.

2. Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas sagatavojams saskaņā ar šī standarta prasībām.

3. Standarts attiecas uz uzņēmuma naudas plūsmas pārskatu un konsolidēto naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" vai likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" prasībām.

4. Standartā lietotie termini:

4.1. darbības kapitāls ir uzņēmuma kapitāla daļa, kas tiek izmantota uzņēmuma pamatdarbībā un kas sastāv no apgrozāmajiem līdzekļiem, no kā atskaitītas īstermiņa saistības;

4.2. finansēšanas darbība ir darbība, kas rada izmaiņas uzņēmuma pašu kapitāla un aizņēmumu apjomā un sastāvā;

4.3. ieguldīšanas (ieguldījumu) darbība ir ilgtermiņa ieguldījumu un citu ieguldījumu, kas nav naudas ekvivalenti, iegāde un atsavināšana;

4.4. nauda ir skaidrā nauda un pieprasījuma noguldījumi;

4.5. naudas ekvivalenti ir augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā, un pastāv maza iespēja, ka to vērtība būtiski mainīsies;

4.6. naudas plūsma ir naudas un tās ekvivalentu pieaugums vai samazinājums;

4.7. pamatdarbība ir uzņēmuma darbība, kas nodrošina uzņēmuma nozīmīgākās ienākumu daļas gūšanu, un citas darbības, kas nav saistītas ar ieguldīšanu un finansēšanu.

II. Naudas ekvivalenti

5. Naudas ekvivalenti galvenokārt nepieciešami uzņēmuma īstermiņa saistību nokārtošanai, nevis ieguldījumu veikšanai vai citiem mērķiem. Lai ieguldījumu varētu uzskatīt par naudas ekvivalentu, tam jābūt ātri pārvēršamam naudā, un riskam, ka ieguldījuma vērtība mainīsies, jābūt nelielam. Parasti ieguldījumu uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja, skaitot no iegādes dienas, tā dzēšanas termiņš nepārsniedz 3 mēnešus. Par naudas ekvivalentiem var tikt uzskatīti, piemēram, termiņa noguldījumi vai aizdevumi. Ieguldījumus akcijās nedrīkst uzskatīt par naudas ekvivalentiem, izņemot ieguldījumus noteikta termiņa priekšrocību akcijās, ja, skaitot no iegādes dienas, to atpirkšanas termiņš nepārsniedz 3 mēnešus.

6. Uzņēmums finanšu institūciju piešķirtos aizdevumus, tajā skaitā pieprasījuma noguldījumu kontu atlikumu pārtēriņu, naudas plūsmas pārskatā uzrāda kā finansēšanas darbības naudas plūsmu.

III. Naudas plūsmas pārskata sagatavošana

7. Pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmu uzņēmums uzrāda atbilstoši tā darbības specifikai.

8. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda pārskata perioda naudas plūsmu, atsevišķi uzrādot pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmu.

9. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda tikai saņemtās un izmaksātās summas naudā un tās ekvivalentos. Līdzekļu kustība no viena naudas un tās ekvivalenta veida uz otru nav uzskatāma par naudas plūsmu un to naudas plūsmas pārskatā neuzrāda. Naudas plūsmas pārskatā neiekļauj darījumus, kas nav saistīti ar naudas un tās ekvivalentu plūsmu, piemēram, aktīvu pārņemšanu kā neatmaksāto aizdevumu nodrošinājumu, aktīvu pārņemšanu vienlaikus ar attiecīgo saistību pārņemšanu, saistību pārveidošanu kapitālā un rezervēs.

10. Ar ārkārtas posteņiem saistīto naudas plūsmu attiecīgi uzrāda pēc tās piederības kā pamatdarbības, ieguldīšanas darbības vai finansēšanas darbības naudas plūsmu, ko uzrāda atsevišķi no citiem naudas plūsmas pārskata posteņiem, lai finanšu pārskata lietotāji varētu izprast to būtību un izvērtēt to ietekmi uz uzņēmuma pārskata perioda un nākamo periodu naudas plūsmu.

11. Atsevišķi darījumi var būt saistīti ar vairākām naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrādāmām naudas plūsmām. Piemēram, ar aizņēmuma atmaksu saistītos procentu maksājumus var uzrādīt kā pamatdarbības vai finansēšanas darbības naudas plūsmu, bet aizņēmuma pamatsummas atmaksu uzrāda finansēšanas darbības naudas plūsmu.

12. Naudas plūsmas pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šā standarta 1. un 2.pielikumā norādītajām shēmām un ievērojot šādus nosacījumus:

12.1. posteņus uzrāda katru atsevišķi shēmās norādītajā secībā;

12.2. shēmās ar arābu cipariem un burtiem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk, tiem var pievienot jaunus posteņus, ja tam ir pamatojums, tos var arī apvienot, ja posteņu summas ir nenozīmīgas vai ja šāds apvienojums rada lielāku skaidrību;

12.3. katram postenim parāda attiecīgos iepriekšējā pārskata perioda datus. Ja šie dati nav salīdzināmi, to paskaidro pielikumā;

12.4. naudas plūsmas pārskata shēmu nākamajā pārskata gadā maina tikai tad, ja to prasa īpaši apstākļi un ja pēc vienas un tās pašas shēmas pārskats ir sagatavots vismaz divus gadus pēc kārtas. Maiņas iemeslu paskaidro finanšu pārskatu pielikumā;

12.5. posteni, kurā nav skaitļa, parāda tikai tad, ja iepriekšējā pārskata periodā ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli.

IV. Pamatdarbības naudas plūsma

13. Pamatdarbības naudas plūsma galvenokārt rodas uzņēmuma neto apgrozījumu veidojošo darījumu rezultātā. Naudas plūsmu parasti izraisa darījumi un notikumi, kurus ņem vērā, nosakot uzņēmuma neto peļņu vai zaudējumus. Piemēram, par pamatdarbības naudas plūsmu uzskata naudu un tās ekvivalentus, kas:

13.1. saņemti par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

13.2. saņemti autoratlīdzības, komisijas maksas un citu ieņēmumu veidā;

13.3. samaksāti preču un pakalpojumu piegādātājiem;

13.4. samaksāti darbiniekiem vai viņu labā;

13.5. samaksāti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi;

13.6. samaksāti vai saņemti saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

14. Atsevišķi darījumi var ietekmēt uzņēmuma peļņu vai zaudējumus, kaut arī ar tiem saistītā naudas plūsma ne vienmēr ir uzskatāma par pamatdarbības naudas plūsmu. Piemēram, naudas plūsma no pamatlīdzekļu pārdošanas ir uzskatāma par ieguldīšanas darbības naudas plūsmu.

15. Ja uzņēmums ir iegādājies vērtspapīrus tirdzniecības nolūkā, šos aktīvus uzskaita līdzīgi krājumiem un ar to iegādi un atsavināšanu saistīto naudas plūsmu uzrāda kā pamatdarbības naudas plūsmu.

16. Pamatdarbības naudas plūsmu uzrāda, izmantojot:

16.1. tiešo metodi, t.i., uzrādot saņemto un samaksāto bruto naudas summu sadalījumā pa nozīmīgākajiem veidiem;

16.2. netiešo metodi, t.i., koriģējot peļņu vai zaudējumus pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem, ņemot vērā ar naudu un tās ekvivalentiem nesaistītos darījumus, atliktās prasības un saistības, uzkrājumus, kas saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, kā arī ienākumus un izmaksas, kas saistīti ar ieguldīšanu un finansēšanu.

17. Lietojot tiešo metodi, informāciju par saņemto un samaksāto bruto naudas summu nozīmīgākajiem veidiem var iegūt:

17.1. no uzņēmuma grāmatvedības datiem;

17.2. koriģējot neto apgrozījumu, sniegto pakalpojumu vai pārdoto preču ražošanas izmaksas un citus peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus ar:

17.2.1. krājumu un ar pamatdarbību saistīto debitoru parādu un saistību atlikumu izmaiņām pārskata periodā;

17.2.2. citu ar naudu un tās ekvivalentiem nesaistīto posteņu atlikumiem;

17.2.3. citu posteņu atlikumiem, kas saistīti ar ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmu.

18. Saskaņā ar netiešo metodi neto pamatdarbības naudas plūsmu nosaka, koriģējot peļņu vai zaudējumus pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem ar:

18.1. krājumu un ar pamatdarbību saistīto debitoru parādu un saistību atlikumu izmaiņām pārskata periodā;

18.2. ar naudu un tās ekvivalentiem nesaistīto posteņu atlikumiem, piemēram, nolietojumu, uzkrājumiem, atliktajiem nodokļiem, nerealizēto peļņu vai zaudējumiem ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā, asociēto uzņēmumu nesadalīto peļņu un mazākuma līdzdalību;

18.3. citu posteņu atlikumiem, kas saistīti ar ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmu.

V. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

19. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrādītā ieguldīšanas darbības naudas plūsma finanšu pārskata lietotājiem sniedz informāciju par aktīvu iegādi, kas paredzēti ienākumu gūšanai un naudas plūsmas radīšanai nākotnē. Piemēram, par ieguldīšanas darbības naudas plūsmu uzskata naudu un tās ekvivalentus, kas samaksāti vai saņemti par:

19.1. nekustamo īpašumu un iekārtām (arī pašbūvētiem un pašražotiem pamatlīdzekļiem), nemateriālajiem un citiem ilgtermiņa ieguldījumiem;

19.2. parāda vērtspapīriem un kapitāla daļām citos uzņēmumos (izņemot tos, kas iekļauti naudas plūsmas pārskatā kā naudas ekvivalenti, kā arī tos, kas iegādāti tirdzniecības nolūkā);

19.3. citām personām izsniegtajiem aizdevumiem;

19.4. atvasinātajiem finanšu instrumentiem, piemēram, nākotnes darījumu līgumiem (futures un forwards), iespēju līgumiem (options), mijmaiņas līgumiem (swaps), izņemot gadījumus, kad šie finanšu instrumenti iegādāti tirdzniecības nolūkā vai ar tiem saistītie saņemtie maksājumi uzrādīti kā finansēšanas darbības naudas plūsma.

20. Ja uzņēmums ir noslēdzis līgumu, kas iegrāmatots kā kādas noteiktas atklātās pozīcijas vai finanšu pārskata posteņa risku ierobežojošs darījums (hedge), tad ar šo līgumu saistīto naudas plūsmu uzņēmums uzrāda tāpat kā ar attiecīgo pozīciju vai posteni saistīto naudas plūsmu.

21. Ieguldīšanas darbības rezultātā saņemto un samaksāto bruto naudas summu nozīmīgākos veidus uzrāda atsevišķi, ja vien naudas plūsma nav uzrādīta kā neto naudas plūsma, kā tas minēts šī standarta 25.punktā.

VI. Finansēšanas darbības naudas plūsma

22. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrādītā finansēšanas darbības naudas plūsma finanšu pārskata lietotājiem sniedz informāciju par kapitāla ieguldītājiem pienākošos daļu no uzņēmuma naudas plūsmas nākotnē. Piemēram, par finansēšanas darbības naudas plūsmu uzskata naudu un tās ekvivalentus, kas:

22.1. saņemti par uzņēmuma akciju vai citu pašu kapitāla instrumentu emisiju;

22.2. samaksāti uzņēmuma īpašniekiem par uzņēmuma akciju iegādi vai to dzēšanu;

22.3. saņemti par emitētajām obligācijām, diskonta parādzīmēm, ķīlu zīmēm un citiem īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumiem;

22.4. samaksāti, atmaksājot aizņēmumus. Arī maksājumus, kas veikti, lai dzēstu finanšu nomas saistības, nomnieks uzrāda kā finansēšanas darbības naudas plūsmu.

23. Saņemto valdības palīdzību (piemēram, subsīdijas, dotācijas) un tai pielīdzināmu finanšu palīdzību, kas domāta ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai, uzrāda kā finansēšanas darbības naudas plūsmu. Dotācijas un subsīdijas, kas saņemtas, lai kompensētu kādas pamatdarbības vai citas izmaksas, kas nav saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumiem (piemēram, par pasažieru pārvadājumiem, par procentu izmaksām saistībā ar graudu iepirkumu, par peļņas zaudējumu, ko izraisījušas dabas katastrofas), uzrāda pie tās naudas plūsmas, kurā iekļauts konkrētais izmaksu veids.

24. Finansēšanas darbības rezultātā saņemto un samaksāto bruto naudas summu nozīmīgākos veidus uzrāda atsevišķi, ja vien naudas plūsma nav uzrādīta kā neto naudas plūsma, kā tas minēts šī standarta 25.punktā.

VII. Neto naudas plūsmas uzrādīšana

25. Pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmu uzrāda kā neto naudas plūsmu šādos gadījumos:

25.1. naudas saņemšana un izmaksāšana veikta klienta uzdevumā, un šī naudas plūsma ir vairāk saistīta ar klienta, nevis uzņēmuma darbību. Naudas plūsmas piemēri:

25.1.1. īpašnieku uzdevumā veiktā īres maksas iekasēšana un norēķināšanās ar īpašniekiem;

25.1.2. konsignācijas preču piegādātājam paredzēto maksājumu iekasēšana un norēķināšanās ar šo piegādātāju;

25.2. saņemtais vai izdarītais naudas maksājums attiecas uz aktīvu vai saistību posteņiem, kuriem raksturīga ātra aprite, lieli apjomi un īss dzēšanas vai maksāšanas termiņš. Naudas plūsmas piemēri:

25.2.1. vērtspapīru pirkšana un pārdošana;

25.2.2. aizņēmumu, kuru atmaksāšanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, saņemšana un atmaksāšana.

VIII. Naudas plūsma ārvalstu valūtā

26. Naudas plūsmu, kas saistīta ar darījumiem ārvalstu valūtā, uzrāda latos, izmantojot naudas plūsmas dienā spēkā esošo Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu.

27. Ārvalstīs esošo meitasuzņēmumu naudas plūsmu izsaka latos, izmantojot naudas plūsmas dienā spēkā esošo Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu vai pārskata perioda vidējo ārvalstu valūtas kursu, kas noteikts, pamatojoties uz Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu attiecīgajā periodā.

28. Izsakot ārvalstīs esošā meitasuzņēmuma naudas plūsmu konsolidētajā naudas plūsmas pārskatā latos, mātesuzņēmums nedrīkst izmantot pārskata perioda beigās spēkā esošo ārvalstu valūtas kursu.

29. Peļņa vai zaudējumi, kas rodas ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā, nav uzskatāmi par naudas plūsmu. Tomēr, lai salīdzinātu naudu un tās ekvivalentus pārskata perioda sākumā un beigās, naudas plūsmas pārskatā uzrāda ārvalstu valūtas kursa svārstību ietekmi uz naudu un tās ekvivalentiem ārvalstu valūtā. Šo ietekmi uzrāda atsevišķi no pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas īpašā rindā pirms naudas un naudas ekvivalentu neto pieauguma vai samazinājuma summas.

30. Atmaksāto aizņēmuma vai saņemtā aizdevuma summu uzrāda faktiski samaksātajā summā, kas aprēķināta saskaņā ar šī standarta 26.punktu. Ja pamatdarbības naudas plūsma tiek uzrādīta, izmantojot netiešo metodi, tajā iekļauj korekciju ārvalstu valūtas kursa svārstībām, kas saistītas ar šī aizņēmuma un aizdevuma pārvērtēšanu.

IX. Procenti un dividendes

31. Naudas plūsmu, kas saistīta ar procentu un dividenžu saņemšanu un izmaksāšanu, uzrāda atsevišķos naudas plūsmas posteņos. Katru no šīm naudas plūsmām konsekventi uzrāda kā pamatdarbības, ieguldīšanas darbības vai finansēšanas darbības naudas plūsmu.

32. Pārskata periodā samaksāto procentu kopsummu uzrāda naudas plūsmas pārskatā neatkarīgi no tā, vai šī summa ir atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai uzrādīta bilancē.

33. Uzņēmumi samaksātos procentus uzrāda kā pamatdarbības vai finansēšanas darbības naudas plūsmu un saņemtos procentus - kā pamatdarbības vai ieguldīšanas darbības naudas plūsmu.

34. Uzņēmumi izmaksātās dividendes uzrāda kā pamatdarbības vai finansēšanas darbības naudas plūsmu un saņemtās dividendes - kā pamatdarbības vai ieguldīšanas darbības naudas plūsmu.

X. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

35. Naudas plūsmu, kas saistīta ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu, uzrāda atsevišķā naudas plūsmas postenī kā pamatdarbības naudas plūsmu.

36. Šajā postenī uzrāda arī ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli. Ārvalstīs samaksātā nodokļa summu skaidro pielikumā.

37. No maksājumiem citiem uzņēmumiem ieturēto un budžetā pārskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēram, darījumos ar nerezidentiem, neuzrāda pie uzņēmuma pašu nodokļa maksājumiem, bet gan pieskaita attiecīgajai naudas plūsmai, kas bijusi par pamatu šī nodokļa ieturēšanai.

XI. Ieguldījumi meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

38. Naudas plūsmas pārskatā iekļauj tikai maksājumus (piemēram, dividenžu maksājumus) starp uzņēmumu, kas savu līdzdalību meitas vai asociētajā uzņēmumā uzskaita saskaņā ar iegādes izmaksu vai pašu kapitāla metodi, un attiecīgo meitasuzņēmumu vai asociēto uzņēmumu.

39. Uzņēmums, kas savu līdzdalību kopuzņēmumā uzrāda saskaņā ar pašu kapitāla metodi, naudas plūsmas pārskatā iekļauj ar ieguldījumu kopuzņēmumā saistīto naudas plūsmu un citus uzņēmuma un kopuzņēmuma savstarpēji veiktos maksājumus (piemēram, saņemtos naudas ieņēmumus no kopuzņēmuma saražoto preču pārdošanas vai peļņas sadales, kas uzņēmumam pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem).

40. Uzņēmums, kas savu līdzdalību kopuzņēmumā uzrāda saskaņā ar proporcionālās konsolidācijas metodi, konsolidētajā naudas plūsmas pārskatā iekļauj savu proporcionālo daļu no kopuzņēmuma naudas plūsmām.

XII. Uzņēmumu iegāde un atsavināšana

41. Kopējo naudas plūsmu, kas saistīta ar uzņēmumu iegādi vai atsavināšanu, uzrāda atsevišķos naudas plūsmas pārskata posteņos ieguldīšanas darbības naudas plūsmu.

42. Ja uzņēmums pārskata periodā ir iegādājies vai atsavinājis citu uzņēmumu, finanšu pārskata pielikumā uzrāda:

42.1. kopējo iegādes vērtību vai kopējo atlīdzību;

42.2. to iegādes vērtības vai atlīdzības daļu, kas samaksāta vai saņemta naudā un tās ekvivalentos;

42.3. naudas un tās ekvivalentu summu iegādātajā vai atsavinātajā uzņēmumā;

42.4. ar naudu un tās ekvivalentiem nesaistītos aktīvus un saistības iegādātajā vai atsavinātajā uzņēmumā, kas apkopoti atsevišķās bilances posteņu grupās.

43. Uzņēmums uzrāda cita uzņēmuma iegādes vai atsavināšanas rezultātā radušos naudas plūsmu atsevišķos naudas plūsmas pārskata posteņos, lai finanšu pārskata lietotāji šo naudas plūsmu varētu atšķirt no pārējās uzņēmuma pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas. Uzņēmums pārskata periodā veiktās uzņēmuma atsavināšanas rezultātā radušos naudas plūsmu uzrāda atsevišķi no naudas plūsmas, kas saistīta ar cita uzņēmuma iegādi. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmums sniedz atsevišķu skaidrojumu par iegādātajiem vai atsavinātajiem aktīviem vai saistībām.

44. Kopējo samaksāto vai saņemto atlīdzību par cita uzņēmuma iegādi vai atsavināšanu uzrāda naudas plūsmas pārskatā, no šīs atlīdzības atskaitot iegādātā vai atsavinātā uzņēmuma naudu un tās ekvivalentus.

XIII. Ar naudu un tās ekvivalentiem nesaistītie darījumi

45. Naudas plūsmas pārskatā neiekļauj ar naudu un tās ekvivalentiem nesaistītus ieguldījumu un finanšu darījumus. Informāciju par šādiem darījumiem uzņēmums uzrāda finanšu pārskata pielikumā.

46. Daudzi ar ieguldīšanas darbību un finansēšanas darbību saistītie darījumi tieši neietekmē pārskata perioda naudas plūsmu, kaut gan to rezultātā mainās uzņēmuma pašu kapitāla un aktīvu struktūra. Šādi ar naudu un tās ekvivalentiem nesaistītie darījumi ir, piemēram:

46.1. aktīvu iegāde uzņēmuma saistību palielināšanas rezultātā (tieši vai ar finanšu nomu);

46.2. līdzdalības iegūšana citā uzņēmumā, veicot pašu uzņēmuma akciju emisiju;

46.3. akciju vai daļu iegāde, veicot mantisku ieguldījumu;

46.4. parādu kapitalizācija.

XIV. Citi skaidrojumi

47. Papildus likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un šajā standartā citos punktos noteiktajai informācijai finanšu pārskata pielikumā uzņēmums sniedz šādu informāciju:

47.1. naudas un tās ekvivalentu sastāvu, kā arī naudas plūsmas pārskatā norādīto naudas un tās ekvivalentu atlikumu salīdzinājumā ar bilances postenī "Nauda" norādītajām summām, pamatojot starpības, ja tādas ir;

47.2. uzņēmuma naudas un tās ekvivalentu sastāva noteikšanas politika atbilstoši Latvijas grāmatvedības standarta Nr.1 "Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes" prasībām;

47.3. naudas un tās ekvivalentu nozīmīgākās summas, kuru izmantošana ir apgrūtināta. Naudas un tās ekvivalentu izmantošanu uzskata par apgrūtinātu, piemēram, ja koncerns nevar brīvi rīkoties ar tajā ietilpstošā un ārvalstīs esošā uzņēmuma naudu un tās ekvivalentiem, pamatojoties uz attiecīgajā valstī spēkā esošo valūtas maiņas režīmu vai citiem juridiskiem ierobežojumiem.

48. Ar tiešo un netiešo metodi sagatavota naudas plūsmas pārskata ilustratīvs piemērs sniegts šā standarta 3.pielikumā.

Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs

 

1.pielikums

Ar tiešo metodi sagatavota naudas plūsmas pārskata shēma

I. Pamatdarbības naudas plūsma

1. Ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas.

2. Maksājumi piegādātājiem, darbiniekiem, pārējiem pamatdarbības izdevumiem.

3. Pārējās uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumi vai izdevumi.

4. Bruto pamatdarbības naudas plūsma.

5. Izdevumi procentu maksājumiem.

6. Izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem.

7. Naudas plūsma pirms ārkārtas posteņiem.

8. Naudas plūsma no ārkārtas posteņiem.

9. Pamatdarbības neto naudas plūsma.

II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

1. Radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu iegāde.

2. Ieņēmumi no radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu atsavināšanas.

3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde.

4. Ieņēmumi no pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu pārdošanas.

5. Izsniegtie aizdevumi.

6. Ieņēmumi no aizdevumu atmaksas.

7. Saņemtie procenti.

8. Saņemtās dividendes.

9. Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma.

III. Finansēšanas darbības naudas plūsma

1. Ieņēmumi no akciju un obligāciju emisijas vai kapitāla līdzdalības daļu ieguldījumiem.

2. Saņemtie aizņēmumi.

3. Saņemtās subsīdijas, dotācijas, dāvinājumi vai ziedojumi.

4. Izdevumi aizņēmumu atmaksāšanai.

5. Izdevumi nomāta pamatlīdzekļa izpirkumam.

6. Izmaksātās dividendes.

7. Finansēšanas darbības neto naudas plūsma.

IV. Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts

V. Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums vai samazinājums

VI. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā

VII. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās

 

2.pielikums

Ar netiešo metodi sagatavota naudas plūsmas pārskata shēma

I. Pamatdarbības naudas plūsma

1. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

Korekcijas:

a) pamatlīdzekļu nolietojums;

b) nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumi;

c) uzkrājumu veidošana (izņemot uzkrājumus nedrošiem parādiem);

d) peļņa vai zaudējumi no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;

e) ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos;

f) ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus;

g) pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi;

h) ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana;

i) procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

2. Peļņa vai zaudējumi pirms apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību atlikumu izmaiņu ietekmes korekcijām.

Korekcijas:

a) debitoru parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums;

b) krājumu atlikumu pieaugums vai samazinājums;

c) piegādātājiem, darbuzņēmējiem un pārējiem kreditoriem maksājamo parādu atlikumu pieaugums vai samazinājums.

3. Bruto pamatdarbības naudas plūsma.

4. Izdevumi procentu maksājumiem.

5. Izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem.

6. Naudas plūsma pirms ārkārtas posteņiem.

7. Naudas plūsma no ārkārtas posteņiem.

8. Pamatdarbības neto naudas plūsma.

II. Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

1. Radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu iegāde.

2. Ieņēmumi no radniecīgo vai asociēto uzņēmumu akciju vai daļu atsavināšanas.

3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde.

4. Ieņēmumi no pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu pārdošanas.

5. Izsniegtie aizdevumi.

6. Ieņēmumi no aizdevumu atmaksas.

7. Saņemtie procenti.

8. Saņemtās dividendes.

9. Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma.

III. Finansēšanas darbības naudas plūsma

1. Ieņēmumi no akciju un obligāciju emisijas vai kapitāla līdzdalības daļu ieguldījumiem.

2. Saņemtie aizņēmumi.

3. Saņemtās subsīdijas, dotācijas, dāvinājumi vai ziedojumi.

4. Izdevumi aizņēmumu atmaksāšanai.

5. Izdevumi nomāta pamatlīdzekļa izpirkumam.

6. Izmaksātās dividendes.

7. Finansēšanas darbības neto naudas plūsma.

IV. Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts

V. Pārskata gada neto naudas plūsma

VI. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā

VII. Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās

 

3.pielikums

Latvijas grāmatvedības standarta Nr.2 pielikums ir ilustratīvs, un tā mērķis ir palīdzēt izprast šī standarta piemērošanu.

Uzņēmuma naudas plūsmas pārskata piemērs

1. Piemērā rādītāji ietverti tikai naudas plūsmas sagatavošanas nolūkiem un to mērķis nav uzrādīt peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci tā, kā to prasītu citi Latvijas grāmatvedības standarti vai likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

2. Lai sagatavotu naudas plūsmas pārskatu, izmantojama šāda informācija:

2.1. pārskata periodā uzņēmums par Ls 590 iegādājies meitasuzņēmumu, nopērkot visus 100 % akciju, un pievienoja šo meitasuzņēmumu sev. Iegādātā meitasuzņēmuma aktīvu un saistību patiesā vērtība iegādes brīdī bija šāda:

 

(latos)

pamatlīdzekļi

650

krājumi

100

pircēju parādi

100

nauda

40

ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm

200

parādi piegādātājiem

100;

2.2. jaunu akciju emisijas rezultātā uzņēmums piesaistījis Ls 250. Pārskata periodā uzņēmums saņēmis arī ilgtermiņa aizdevumu Ls 230 apmērā;

2.3. pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzņēmums atzinis Ls 400 lielas procentu izmaksas. No šīs summas uzņēmums pārskata periodā samaksājis Ls 170. Pārskata periodā uzņēmums samaksājis arī iepriekšējā perioda beigās uzkrātos procentus Ls 100 apmērā;

2.4. pārskata periodā uzņēmums izmaksājis dividendes Ls 1200 apmērā;

2.5. uzņēmuma nodokļu saistības pārskata perioda sākumā bija Ls 1000, bet perioda beigās - Ls 400. Pārskata periodā uzņēmumam radušās uzņēmumu ienākuma nodokļu izmaksas Ls 300 apmērā;

2.6. pārskata periodā uzņēmums iegādājies pamatlīdzekļus Ls 1250 vērtībā. Uzņēmums par pamatlīdzekļu iegādi samaksāja Ls 350. Pamatlīdzekļus Ls 900 vērtībā uzņēmums iegādājies atbilstoši finanšu līzinga līgumam no kredītiestādes. Pārskata gadā atmaksāti Ls 90 no pamatsummas;

2.7. pārskata periodā uzņēmums par Ls 20 pārdeva iekārtu, kuras iegādes vērtība bija Ls 80, bet uzkrātais nolietojums pārdošanas brīdī - Ls 60;

2.8. debitoru parāda atlikums pārskata perioda un iepriekšējā perioda beigās:

(latos)

 

Pārskata perioda beigās

Iepriekšējā perioda beigās

Pircēju parādi

1800

1200

Procentu parādi

100

-

Parāds par subsīdiju

-

350;

2.9. peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītie procentu ienākumi bija Ls 500, no kuriem Ls 100 perioda beigās vēl nebija saņemti;

2.10. pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas ietver pamatlīdzekļu nolietojumu Ls 450 apmērā;

2.11. peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Ārkārtas ienākumi" iekļauta saņemtā apdrošināšanas atlīdzība par plūdu nodarītajiem postījumiem;

2.12. zaudējumi ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā sastāv no Ls 10, kas attiecas uz naudas līdzekļu ārvalstu valūtās pārvērtēšanu, un Ls 30, kas saistīti ar ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestādēm pārvērtēšanu;

2.13. pārskata gadā uzņēmums saņēma subsīdijas Ls 400 apmērā, no kurām Ls 350 bija finanšu palīdzība par iepriekšējā periodā uzstādīto gaisa piesārņojuma kontroles iekārtu, bet Ls 50 attiecās uz pārskata gadā sniegtajiem pakalpojumiem par pazeminātu samaksu rajona izglītības iestādēm. Šie Ls 50 iekļauti pārskata gada neto apgrozījumā. Debitoru parāds par saņemamo subsīdiju Ls 350 apmērā bija atzīts jau iepriekšējā pārskata perioda bilancē.

Informācija par uzņēmuma

pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinu

 

Pārskata periods (latos)

1

2

Neto apgrozījums

30 650

Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

(26 400)

Bruto peļņa

4250

Administrācijas izmaksas

(910)

Procentu ieņēmumi

500

Procentu izmaksas

(400)

Zaudējumi ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā

(40)

Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem

3400

Ārkārtas ienākumi

180

Peļņa pirms nodokļiem

3580

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

 

par pārskata periodu

(300)

Pārskata perioda peļņa

3280

Informācija par uzņēmuma bilanci

(latos)

 

Pārskata perioda beigās

Iepriekšējā perioda beigās

1

2

3

Aktīvs

   

Ilgtermiņa ieguldījumi

   

Pamatlīdzekļi

2280

850

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

2500

2500

Apgrozāmie līdzekļi

   

Krājumi

1000

1950

Debitori

1900

1550

Nauda

760

160

 

8440

7010

Pasīvs

   

Pašu kapitāls

   

Pamatkapitāls

1500

1250

Nesadalītā peļņa

3460

1380

Kreditori

   

Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm

2310

1040

Parādi piegādātājiem

250

1890

Nodokļi

400

1000

Uzkrātās procentu izmaksas

230

100

Nākamo periodu ieņēmumi

290

350

 

8440

7010

Uzņēmuma naudas plūsmas pārskats, kas sagatavots, izmantojot tiešo metodi

(latos)

 

Pielikums

Pārskata periods

Iepriekšējais periods *

1

2

3

4

Pamatdarbības naudas plūsma

     

No pircējiem saņemtā nauda

 

30 100

 

Saņemtās dotācijas

 

50

 

Piegādātājiem un darbiniekiem samaksātā nauda

 

(27 610)

 

Pamatdarbības rezultātā saņemtā nauda

 

2540

 

Samaksātie procenti

 

(270)

 

Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis

 

(900)

 

Naudas plūsma pirms ārkārtas posteņiem

 

1370

 

Saņemtā apdrošināšanas atlīdzība par plūdu nodarītajiem postījumiem

 

180

 

Pamatdarbības neto naudas plūsma

 

1550

 

Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

     

Meitasuzņēmuma iegāde neto naudas summā

A

(550)

 

Pamatlīdzekļu iegāde

B

(350)

 

Pamatlīdzekļu pārdošana

 

20

 

Saņemtie procenti

 

400

 

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma

 

(480)

 

Finansēšanas darbības naudas plūsma

     

Akciju emisija

 

250

 

Saņemtie ilgtermiņa aizņēmumi

 

230

 

Samaksātās finanšu līzinga saistības

 

(90)

 

Saņemtās subsīdijas

 

350

 

Samaksātās dividendes

 

(1200)

 

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma

 

(460)

 

Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts

 

(10)

 

Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums

 

600

 

Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā

C

160

 

Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās

C

760

 

* - naudas plūsmas pārskatā uzrāda arī iepriekšējā pārskata perioda datus.

 

Uzņēmuma naudas plūsmas pārskats, kas sagatavots, izmantojot netiešo metodi

(latos)

 

Pielikums

Pārskata periods

Iepriekšējais periods *

1

2

3

4

Pamatdarbības naudas plūsma

     

Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem

 

3400

 

Korekcijas:

     

Pamatlīdzekļu nolietojums

 

450

 

Zaudējumi ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultātā

 

40

 

Ienākumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem

 

(500)

 

Atzītie ieņēmumi no subsīdijām

 

(60)

 

Procentu izmaksas

 

400

 

Peļņa pirms darbības kapitāla izmaiņām

 

3730

 

Pircēju parādu pieaugums

 

(500)

 

Krājumu samazinājums

 

1050

 

Parādu piegādātājiem samazinājums

 

(1740)

 

Pamatdarbības naudas plūsma

 

2540

 

Samaksātie procenti

 

(270)

 

Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis

 

(900)

 

Naudas plūsma pirms ārkārtas posteņiem

 

1370

 

Saņemtā apdrošināšanas atlīdzība par plūdu nodarītajiem postījumiem

 

180

 

Pamatdarbības neto naudas plūsma

 

1550

 

Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

     

Meitasuzņēmuma iegāde neto naudas summā

A

(550)

 

Pamatlīdzekļu iegāde

B

(350)

 

Pamatlīdzekļu pārdošana

 

20

 

Saņemtie procenti

 

400

 

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma

 

(480)

 

Finansēšanas darbības naudas plūsma

     

Akciju emisija

 

250

 

Saņemtie ilgtermiņa aizņēmumi

 

230

 

Samaksātās finanšu līzinga saistības

 

(90)

 

Saņemtās subsīdijas

 

350

 

Samaksātās dividendes

 

(1200)

 

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma

 

(460)

 

Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts

 

(10)

 

Naudas un tās ekvivalentu neto pieaugums

 

600

 

Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā

C

160

 

Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās

C

760

 

* - naudas plūsmas pārskatā uzrāda arī iepriekšējā pārskata perioda datus.

Uzņēmuma finanšu pārskata pielikums

Naudas plūsmas pārskata, kas sagatavots, izmantojot tiešo vai netiešo metodi, skaidrojumi

A pielikums. Meitasuzņēmuma iegāde

Pārskata periodā uzņēmums iegādājās meitasuzņēmumu "A", kurš iegādes brīdī tika pievienots mātesuzņēmumam. Šīs iegādes rezultātā iegūto aktīvu un saistību patiesā vērtība iegādes brīdī bija šāda:

 

(latos)

Pamatlīdzekļi

650

Krājumi

100

Pircēju parādi

100

Nauda

40

Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm

(200)

Parādi piegādātājiem

(100)

Kopējā iegādes vērtība

590

Meitasuzņēmuma nauda

(40)

Par meitas uzņēmuma iegādi samaksātā neto naudas summa

550

B pielikums. Pamatlīdzekļi

Pārskata periodā uzņēmums iegādājās pamatlīdzekļus, kuru kopējā vērtība bija Ls 1250. Uzņēmums par pamatlīdzekļiem samaksāja Ls 350. Pārējos pamatlīdzekļus Ls 900 vērtībā uzņēmums iegādājās atbilstoši finanšu līzinga līgumam. Pārskata gadā uzņēmums saņēma subsīdiju Ls 350 apmērā saistībā ar iepriekšējā gadā uzstādītajiem pamatlīdzekļiem.

C pielikums. Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ietver naudu kasē, noguldījumus kredītiestādēs un īstermiņa ieguldījumus likvīdos parāda vērtspapīros. Naudas plūsmas pārskatā uzrādītā nauda un tās ekvivalenti ietver šādus posteņus:

(latos)

 

Pārskata perioda beigās

Iepriekšējā perioda beigās

Nauda kasē un noguldījumi kredītiestādēs

390

25

Īstermiņa ieguldījumi vērtspapīros

370

135

Nauda un tās ekvivalenti

760

160

Aprēķini naudas plūsmas pārskatu sagatavošanai

1

2

1. No pircējiem saņemtā nauda (pēc tiešās metodes)

(latos)

Neto apgrozījums

30 650

Pircēju parādu kopējais pieaugums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

(600)

Meitasuzņēmuma pircēju parādi iegādes brīdī

100

Neto apgrozījumā iekļautās saņemtās dotācijas

(50)

 

30 100

2. Piegādātājiem un darbiniekiem samaksātā nauda (pēc tiešās metodes)

 

Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

26 400

Administrācijas izmaksas

910

Kopējais parādu piegādātājiem samazinājums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

1640

Meitasuzņēmuma parādi piegādātājiem iegādes brīdī

100

Kopējais krājumu samazinājums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

(950)

Meitasuzņēmuma krājumi iegādes brīdī

(100)

Pamatlīdzekļu nolietojums

(450)

Ieņēmumos atzītā subsīdija (no nākamo periodu ieņēmumiem)

60

 

27 610

3. Ieņēmumos atzītā subsīdija

 

Nākamo periodu ieņēmumu atlikums iepriekšējā perioda beigās

350

Nākamo periodu ieņēmumu atlikums pārskata perioda beigās

(290)

Starpība - ieņēmumos atzītā subsīdijas daļa

60

   

4. Pircēju parādu palielinājums (pēc netiešās metodes)

 

Pircēju parādu kopējais pieaugums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

600

Meitasuzņēmuma pircēju parādi iegādes brīdī

(100)

 

500

5. Parādu piegādātājiem samazinājums (pēc netiešās metodes)

 

Parādu piegādātājiem kopējais samazinājums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

1640

Meitas uzņēmuma parādi piegādātājiem iegādes brīdī

100

 

1740

6. Krājumu samazinājums (pēc netiešās metodes)

 

Krājumu kopējais samazinājums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

950

Meitasuzņēmuma krājumi iegādes brīdī

100

 

1050

7. Samaksātie procenti

 

Procentu izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā

400

Uzkrāto procentu izmaksu palielinājums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

(130)

 

270

8. Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis

 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā

300

Uzņēmumu ienākuma nodokļa parāda samazinājums

600

 

900

9. Saņemtie procentu maksājumi

 

Procentu ieņēmumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā

500

Debitoru parāda par procentiem palielinājums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

(100)

 

400

10. Saņemtā ilgtermiņa aizņēmumu summa

 

Kopējais ilgtermiņa aizņēmumu palielinājums (starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

1270

Meitasuzņēmuma ilgtermiņa aizņēmumi iegādes brīdī

(200)

Finanšu līzinga saistību pieaugums (ar naudu nesaistīts, starpība starp bilances atlikumu pārskata perioda beigās un iepriekšējā perioda beigās)

(900)

Līzinga saistību pamatsummas atmaksa

90

Zaudējumi no valūtas kursu svārstībām

(30)

 

230

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr.2 "Naudas plūsmas pārskats" pieņemšanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Grāmatvedības padome Veids: lēmums Numurs: 2Pieņemts: 05.02.2004.Stājas spēkā: 05.02.2004.Zaudē spēku: 22.05.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 23, 12.02.2004.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
84250
05.02.2004
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)