Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.578

Rīgā 2003.gada 21.oktobrī (prot. Nr.55 26.§)
Noteikumi par cilvēku pārvadāšanai paredzētām trošu ceļu iekārtām
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu'' 7.pantu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. trošu ceļu iekārta — īpaši projektēta un noteiktā vietā uzstādīta iekārta (arī pamati), kas sastāv no infrastruktūras un šo noteikumu 6.punktā minētajām apakšsistēmām un ir paredzēta cilvēku pārvadāšanai kabīnēs vai vilcējierīcēs. Iekārtas piekari vai vilkmi nodrošina troses, kas novietotas visā trases garumā;

1.2. apkopes prasības — trošu ceļu iekārtas apkopes tehniskās prasības un pasākumi, kas jāievēro, projektējot, izgatavojot un uzstādot attiecīgo iekārtu, lai nodrošinātu tās drošu darbību;

1.3. lietošanas prasības — trošu ceļu iekārtas lietošanas tehniskās prasības un pasākumi, kas jāievēro, projektējot, izgatavojot un uzstādot attiecīgo iekārtu, lai nodrošinātu tās drošu lietošanu;

1.4. drošības sastāvdaļa — trošu ceļu iekārtas pamatelements, pamatelementu kopa, apakšsistēma vai apakšsistēmu komplekss, kā arī jebkura ierīce, kas nodrošina attiecīgās iekārtas drošu lietošanu;

1.5. infrastruktūra — noteiktai vietai projektētu un izkārtotu trošu ceļu sistēmas objektu (piemēram, stacijas, trošu ceļu elementi) kopums;

1.6. galvenais darbuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas nodrošina trošu ceļu iekārtas izgatavošanas pasūtījuma izpildi.

2. Noteikumi nosaka trošu ceļu iekārtu projektēšanas, izgatavošanas un uzstādīšanas būtiskās prasības un kārtību, kādā tiek uzraudzīta minēto prasību ievērošana, kā arī trošu ceļu iekārtu atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.

3. Trošu ceļu iekārtas ir:

3.1. trošu dzelzceļi un citas transportiekārtas, kas aprīkotas ar riteņiem vai piekarierīcēm un kuru vilkmi nodrošina viena vai vairākas troses;

3.2. trošu gaisa piekarceļi ar kabīni (vagonu) pasažieriem, arī ierīces cilvēku pārvietošanai pa gaisu pusvagonos un krēslos;

3.3. slēpotāju pacēlāji un vilcēji, ja lietotājus un viņu aprīkojumu pārvieto, izmantojot trosi.

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. liftiem, kuru darbību reglamentē normatīvie akti par liftiem;

4.2. tradicionālās uzbūves trošu piedziņas tramvajiem;

4.3. trošu ceļu iekārtām, ko izmanto lauksaimniecībā;

4.4. stacionārām vai pārvietojamām trošu ceļu iekārtām, ko izmanto gadatirgos un atrakciju parkos un kuras paredzētas cilvēku izklaidēšanai un nav paredzētas izmantošanai par transportlīdzekli (pārvadāšanai);

4.5. trošu ceļu iekārtām, ko izmanto kalnrūpniecībā, vai stacionārām trošu ceļu iekārtām, ko izmanto rūpniecībā;

4.6. trošu piedziņas prāmjiem;

4.7. zobstieņa tipa dzelzceļiem;

4.8. ķēžu piedziņas iekārtām.

5. Trošu ceļu iekārtas apakšsistēmas iedala atkarībā no to lietošanas un apkopes prasībām.

6. Trošu ceļu iekārtām ir šādas apakšsistēmas:

6.1. troses un trošu savienojumi;

6.2. piedziņas mehānismi un bremzes;

6.3. mehāniskās ierīces:

6.3.1. trošu uztīšanas ierīces;

6.3.2. stacijas mehānismi;

6.3.3. inženierkomunikācijas;

6.4. šādas transportlīdzekļu daļas:

6.4.1. kabīnes, sēdekļi vai vilcējierīces;

6.4.2. piekarierīces;

6.4.3. vadības ierīces;

6.4.4. savienojumi ar trosi;

6.5. elektrotehniskās ierīces:

6.5.1. uzraudzības, kontroles un drošības ierīces;

6.5.2. komunikācijas un informācijas ierīces;

6.5.3. zibensaizsardzības ierīces;

6.6. glābšanas ierīces:

6.6.1. stacionāras glābšanas ierīces;

6.6.2. pārvietojamas glābšanas ierīces.

7. Trošu ceļu iekārtām, to infrastruktūrai, apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām jāatbilst šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām.

8. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojam Eiropas Savienības adaptējamo standartu sarakstu.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.342 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1427)

9. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu statusā adaptēto Eiropas harmonizēto standartu sarakstu, kurus piemēro šajos noteikumos noteikto prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.342; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1427)

10. Trošu ceļu iekārtas, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas tiek uzskatītas par atbilstošām šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajām būtiskajām drošības prasībām, ja tās izgatavotas saskaņā ar prasībām, kas noteiktas piemērojamajos standartos, un šo prasību izpilde ir apliecināta ar apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstības apliecināšanas procedūrām.

11. Galvenais darbuzņēmējs, tā pilnvarotais pārstāvis vai trošu ceļu iekārtu jomā kompetenti speciālisti katrai trošu ceļu iekārtai veic (pēc galvenā darbuzņēmēja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma) šo noteikumu 3.nodaļā noteikto riska analīzi, kas ietver trošu ceļu sistēmas un apkārtējās vides drošības prasību ievērošanu, projektējot, izgatavojot un lietojot trošu ceļu iekārtu, kā arī, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, noskaidro riska iespējamību iekārtas lietošanas laikā.

12. Trošu ceļu iekārtas riska analīzē gūtos atzinumus apkopo drošības protokolā. Protokolā norāda ieteicamos pasākumus, kas būtu veicami saistībā ar jebkuru riska veidu, lai apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas atbilstu attiecīgi šo noteikumu 16., 17. un 18.punktā vai 19., 23., 24., 25., 26. un 27.punktā noteiktajām prasībām.

13. Trošu ceļu iekārtu, to drošības sastāvdaļu un apakšsistēmu atbilstību novērtē akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas (turpmāk — paziņotā institūcija), par kuru akreditāciju publicēti paziņojumi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.342 redakcijā)

14. Paziņotā institūcija ir tiesīga novērtēt trošu ceļu iekārtu, to drošības sastāvdaļu un apakšsistēmu atbilstību, ja tā nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:

14.1. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par trošu ceļu iekārtu, to drošības sastāvdaļu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu un atbilstības apliecināšanas procedūrām, nav pārbaudāmo trošu ceļu iekārtu, to drošības sastāvdaļu vai apakšsistēmu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs vai uzstādītājs vai minēto personu pilnvarotais pārstāvis, kā arī nepārstāv fizisko vai juridisko personu, kura piedāvā attiecīgās drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas tirgū (šis aizliegums neliedz iespēju apmainīties ar tehnisko informāciju starp ražotāju un paziņoto institūciju);

14.2. paziņotā institūcija un tās personāls novērtēšanu un apliecināšanu veic profesionāli, godprātīgi un tehniski kompetenti. Tie ir brīvi no jebkādas ietekmes (arī finansiālas), kas var iespaidot lēmuma vai pārbaudes rezultātus, īpaši attiecībā uz personām, kam ir svarīgi novērtēšanas rezultāti;

14.3. institūcijas rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums tehnisko un administratīvo uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām;

14.4. par pārbaudēm atbildīgajam institūcijas personālam ir:

14.4.1. atbilstoša profesionālā un tehniskā sagatavotība;

14.4.2. pietiekamas zināšanas par pārbaudes procedūrām un pieredze pārbaužu īstenošanā;

14.4.3. iemaņas pārskatu, ziņojumu un sertifikātu noformēšanā;

14.5. institūcijas personāla atalgojums nav atkarīgs no pārbaužu daudzuma un rezultātiem;

14.6. institūcija ir apdrošinājusi civiltiesisko atbildību attiecībā uz darbību rezultātiem, kuras tā ir tiesīga veikt;

14.7. institūcijas personāls ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ko tas ieguvis, pildot darba uzdevumus (izņemot informāciju, kas pēc pamatota pieprasījuma tiek sniegta tirgus uzraudzības iestādēm).

(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.342)

15. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas ir novērtējis paziņotās institūcijas kompetenci, regulāri pārbauda šo noteikumu 14.punktā minēto prasību izpildi.

(Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1427)

16. Apakšsistēmu piedāvā tirgū, ja, to lietojot, tiek nodrošināta trošu ceļu iekārtas atbilstība šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajām prasībām.

17. Apakšsistēma uzskatāma par atbilstošu šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajām prasībām, ja tā atbilst šo noteikumu 16. un 18.punktā noteiktajām prasībām, kā arī tai ir pievienota šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minētā tehniskā dokumentācija un 168.punktā minētā atbilstības deklarācija.

18. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai persona, kura apakšsistēmu piedāvā tirgū, izvēlas paziņoto institūciju apakšsistēmas atbilstības novērtēšanai. Pēc tam, kad paziņotā institūcija novērtējusi apakšsistēmu saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļu:

18.1. ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai persona, kura apakšsistēmu piedāvā tirgū, sastāda atbilstības deklarāciju;

18.2. paziņotā institūcija sagatavo un izsniedz tipa pārbaudes sertifikātu un tam pievienojamo tehnisko dokumentāciju. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

18.2.1. dokumentus par apakšsistēmas raksturlielumiem;

18.2.2. trošu ceļu iekārtas lietošanas noteikumus un ierobežojumus;

18.2.3. trošu ceļu iekārtas apkalpošanas instrukcijas;

18.2.4. ja nepieciešams, dokumentus, kas apliecina drošības sastāvdaļu atbilstību.

19. Drošības sastāvdaļas:

19.1. piedāvā tirgū, ja, tās lietojot, tiek nodrošināta trošu ceļu iekārtas atbilstība šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajām prasībām;

19.2. nodod lietošanā, ja tās nodrošina, ka iekārta, kas ir pareizi uzstādīta un uzturēta, un tiek izmantota paredzētajiem mērķiem, neapdraud cilvēku veselību un cilvēka vai īpašuma drošību.

20. Piedāvāt iekšējā tirgū — pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās — atļauts tikai tādas trošu ceļu iekārtas, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir marķētas ar CE marķējumu (pielikums).

21. Trošu ceļu iekārtas, drošības sastāvdaļas un apakšsistēmas iekšējā tirgū piedāvā:

21.1. trošu ceļu iekārtas galvenais darbuzņēmējs vai tā pilnvarotais pārstāvis;

21.2. drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas ražotājs (arī persona, kura attiecīgo drošības sastāvdaļu vai apakšsistēmu projektē un izgatavo personīgai lietošanai);

21.3. drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas ražotāja pilnvarotais pārstāvis;

21.4. drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas importētājs;

21.5. Latvijas iedzīvotāju reģistrā reģistrēta fiziskā persona vai komercreģistrā reģistrēta juridiskā persona.

22. Par drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas piedāvāšanu iekšējā tirgū netiek uzskatītas šādas darbības:

22.1. drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas nosūtīšana ražotāja pilnvarotajam pārstāvim Latvijā, kas nodrošina drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām pirms tās piedāvāšanas tirgū;

22.2. drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas ievešana apstrādei vai pilnveidošanai, ja pēc minēto darbību veikšanas drošības sastāvdaļa vai apakšsistēma tiek izvesta no Latvijas;

22.3. drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas izgatavošana Latvijā realizācijai ārējā tirgū.

23. Drošības sastāvdaļa uzskatāma par atbilstošu šo noteikumu prasībām, ja tā atbilst šo noteikumu 19., 24., 25., 26. un 27.punktā noteiktajām prasībām, tai ir CE marķējums un tai pievienota šo noteikumu 167.punktā minētā atbilstības deklarācija.

24. Pirms drošības sastāvdaļas piedāvāšanas tirgū ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis:

24.1. novērtē drošības sastāvdaļas atbilstību saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšnodaļu;

24.2. marķē drošības sastāvdaļu ar CE marķējumu un sastāda šo noteikumu 167.punktā minēto atbilstības deklarāciju atbilstoši šo noteikumu 4.1.apakšnodaļā minētajiem moduļiem.

25. Drošības sastāvdaļas atbilstības novērtēšanu veic ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja izvēlēta paziņotā institūcija.

26. Ja uz drošības sastāvdaļu attiecas arī citi normatīvie akti, kuros tai paredzēts CE marķējums, marķējumā norāda attiecīgos normatīvos aktus, kuriem atbilst drošības sastāvdaļa.

27. Ja ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis (arī persona, kas drošības sastāvdaļas izgatavo personīgai lietošanai) nav nodrošinājis šo noteikumu 23., 24., 25. un 26.punktā minēto prasību izpildi, to nodrošina persona, kas piedāvā drošības sastāvdaļu tirgū.

28. Drošības sastāvdaļas un apakšsistēmas, kas iekļautas izgatavotajā trošu ceļu iekārtā, atļauts uzstādīt un nodot lietošanā tikai tad, ja tās nodrošina tādu trošu ceļu iekārtu izgatavošanu, kuras, pareizi uzstādītas, apkalpotas un lietotas paredzētajiem mērķiem, neapdraud cilvēku veselību un drošību, kā arī īpašumu.

29. Trošu ceļu iekārtas uzstāda un nodod lietošanā, ja tās projektētas un uzstādītas tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 2.nodaļā noteikto būtisko drošības prasību ievērošanu.

2. Būtiskās drošības prasības trošu ceļu iekārtām, drošības sastāvdaļām un apakšsistēmām

30. Šajā nodaļā noteiktās būtiskās drošības prasības, arī apkopes un lietošanas prasības, attiecas uz trošu ceļu iekārtu projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu.

31. Projektējot, izgatavojot un lietojot trošu ceļu iekārtas, nodrošina to apkalpojošā personāla un citu personu drošību.

32. Projektējot, lietojot un apkalpojot trošu ceļu iekārtas, veic šādus pasākumus:

32.1. projektēšanas un izgatavošanas laikā novērš vai, ja tas nav iespējams, samazina risku;

32.2. nosaka un īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no riska, ja to nevar novērst projektēšanas un izgatavošanas laikā;

32.3. ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nosaka drošības pasākumus, kas jāveic, lai izvairītos no riska, ja risku nevar pilnībā novērst, veicot šo noteikumu 32.1. un 32.2.apakšpunktā minētos pasākumus.

33. Trošu ceļu iekārtas projektē un izgatavo, ņemot vērā trošu ceļu iekārtas tipu, attiecīgās teritorijas raksturu un īpatnības, apkārtni, atmosfēras un meteoroloģiskos faktorus, kā arī iespējamos objektus un šķēršļus, kas atrodas trošu ceļu iekārtas tuvumā uz zemes vai gaisā, lai būtu iespējams iekārtu droši lietot un tā neatkarīgi no lietošanas vai apkalpošanas apstākļiem (arī veicot glābšanas darbus) neradītu kaitīgu ietekmi vai draudus.

34. Trošu ceļu iekārtas, tās apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu izmēri, konstrukcija un uzbūve ir tāda, lai varētu ar pietiekamu drošības rezervi izturēt jebkuru slodzi visos iespējamos apstākļos (arī tad, kad trošu ceļu iekārtu, tās apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas neizmanto).

35. Trošu ceļu iekārtas, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas projektē un izgatavo, ņemot vērā paredzamās ārējās ietekmes, dinamisko slodzi un materiāla nogurumu, kā arī ievērojot vispāratzītos tehnikas atzinumus, īpaši attiecībā uz materiālu izvēli saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Trošu ceļu iekārtas, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas projektē un izgatavo tā, lai tās varētu droši samontēt un uzstādīt noteiktā vietā.

36. Drošības sastāvdaļas projektē tā, lai to uzbūve vai marķējums nepieļautu montāžas kļūmes.

37. Drošības sastāvdaļas projektē, izgatavo un lieto tā, lai būtu nodrošināts to funkcionālais veselums, drošības rezerve un trošu ceļu iekārtas drošība, kā arī defektu rašanās iespēja būtu minimāla.

38. Trošu ceļu iekārtu projektē un būvē tā, lai jebkura elementa defektu, kas atklājas tās lietošanas laikā un varētu ietekmēt drošību (arī netieši), būtu iespējams laikus novērst.

39. Trošu ceļu iekārtas lietošanas instrukcijā nosaka drošības sastāvdaļu plānveida pārbaužu periodiskumu. Šo noteikumu 37. un 38.punktā minēto prasību izpildi nodrošina visā laikposmā starp attiecīgās drošības sastāvdaļas divām plānveida pārbaudēm.

40. Drošības sastāvdaļas, kas iekļautas trošu ceļu iekārtās kā rezerves daļas, nodrošina šajā nodaļā noteikto prasību izpildi, kā arī nosacījumu izpildi par saskaņotu mijiedarbību ar pārējām trošu ceļu iekārtas daļām.

41. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis veic pasākumus, lai pārvadājamie cilvēki un darbinieki netiktu apdraudēti, ja trošu ceļu iekārtā izceļas ugunsgrēks.

42. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis veic pasākumus, lai pasargātu iekārtas un cilvēkus no zibens iespējamās iedarbības.

43. Drošības ierīces atklāj jebkuru trošu ceļu iekārtas defektu, kas var radīt draudus drošībai, un brīdina par to, kā arī reaģē uz jebkuru paredzamo ārējo norisi, kas var radīt draudus drošībai.

44. Drošības ierīce nodrošina iespēju jebkurā laikā trošu ceļu iekārtu atvienot, izmantojot rokas vadību.

45. Pēc tam, kad drošības ierīce atvienojusi trošu ceļu iekārtu, to nevar iedarbināt no jauna, kamēr nav veikti nepieciešamie drošības pasākumi.

46. Trošu ceļu iekārtu projektē un būvē tā, lai:

46.1. būtu iespējams droši veikt kārtējo vai ārpuskārtas apkopi un remontu;

46.2. nodrošinātu, ka jebkura iekšēja vai ārēja kaitīga ietekme, ko rada indīgas gāzes, trokšņu emisija vai vibrācija, nepārsniedz noteiktās robežvērtības.

47. Starp trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļiem, vilcējierīcēm, sliedēm, trosēm, kā arī iespējamajiem objektiem un šķēršļiem, kas atrodas trošu ceļu iekārtas tuvumā, uz zemes vai gaisā, nepieciešams ievērot drošības attālumus, ņemot vērā trošu un transportlīdzekļu vertikālo, garenisko un sānisko kustību visnelabvēlīgākajos paredzamajos lietošanas apstākļos.

48. Izvēloties maksimālo attālumu starp trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļiem un zemi, ņem vērā trošu ceļu iekārtas īpatnības, transportlīdzekļa tipu un glābšanas procedūras. Vaļējiem vagoniem ņem vērā arī pasažieru izkrišanas risku, kā arī psiholoģiskos apsvērumus.

49. Transportlīdzekļu vai vilcējierīču maksimālo ātrumu, minimālo attālumu starp transportlīdzekļiem vai vilcējierīcēm, kā arī paātrinājuma un bremzēšanas režīmu nosaka tādu, lai garantētu cilvēku drošību un drošu trošu ceļu iekārtas lietošanu.

50. Trošu ceļu iekārtas stacijas un trases objektus projektē, uzstāda un aprīko tā, lai tiktu nodrošināta to stabilitāte. Attiecīgie objekti jebkuros lietošanas apstākļos garantē trošu, transportlīdzekļu un vilcējierīču drošu vadību un apkopi.

51. Trošu ceļu iekārtas ieejas un izejas projektē tā, lai garantētu transportlīdzekļu, vilcējierīču un cilvēku kustības drošību. Transportlīdzekļu un vilcējierīču kustība stacijās notiek tā, lai nepakļautu riskam cilvēkus, ņemot vērā viņu iespējamo aktīvo ietekmi uz transportlīdzekļu un vilcējierīču kustību.

52. Trošu ceļu iekārtas projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai:

52.1. nepieļautu trošu trūkšanu vai to atbalstu lūšanu;

52.2. troses iekļautos trošu minimālās un maksimālās slodzes robežās;

52.3. troses varētu droši novietot uz atbalstiem un pēc iespējas nepieļautu trošu noslīdēšanu;

52.4. nodrošinātu trošu uzraudzību.

53. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis projektē, izgatavo un uzstāda trošu ceļu iekārtu tā, lai nerastos draudi cilvēkiem un būtu nodrošināta trošu bloķēšana un trošu ceļu iekārtas apstādināšana, ja notikusi trošu noslīdēšana.

54. Trošu ceļu iekārtas piedziņas sistēmas ir ar pietiekamu jaudu un piemērotas izmantošanai dažādās funkcionālajās sistēmās un režīmos.

55. Trošu ceļu iekārta ir aprīkota ar rezerves piedziņu, kuras enerģijas avots ir neatkarīgs no galvenās piedziņas sistēmas. Rezerves piedziņa nav nepieciešama, ja trošu ceļu iekārtas riska analīze liecina, ka cilvēki neskarti var viegli un ātri atstāt transportlīdzekļus, īpaši vilcējierīces, pat tad, ja nav rezerves piedziņas.

56. Ārkārtējā situācijā ir nodrošināta iespēja jebkurā brīdī apstādināt iekārtu un/vai transportlīdzekļus visnelabvēlīgākajos lietošanas apstākļos attiecībā uz pieļaujamo slodzi un trīšu saķeres spējām. Bremzēšanas ceļš ir tik īss, cik nepieciešams trošu ceļu iekārtas drošībai.

57. Palēninājuma vērtību robežas ir tādas, kas garantē cilvēku drošību, kā arī transportlīdzekļu, trošu un pārējo trošu ceļu iekārtas daļu apmierinošu funkcionēšanu.

58. Visām trošu ceļu iekārtām ir divas vai vairākas bremžu sistēmas, un katra no tām var apstādināt trošu ceļu iekārtu. Bremžu sistēmu darbība ir saskaņota, lai automātiski aizstātu aktīvo sistēmu, ja tās darbība ir nepietiekama. Velkošās troses pēdējā bremžu sistēma iedarbojas tieši uz piedziņas trīsi (šis nosacījums neattiecas uz slēpotāju vilcējiem un pacēlājiem).

59. Trošu ceļu iekārta ir aprīkota ar iedarbīgu bloķēšanas un slēgierīces mehānismu, kas nodrošina pret priekšlaicīgu gaitas atsākšanu.

60. Trošu ceļu iekārtas vadības ierīces projektē un izgatavo tā, lai tās būtu drošas, izturētu normālo lietošanas slodzi un ārējo faktoru (piemēram, mitrums, augsta vai zema temperatūra, elektromagnētiskie traucējumi) iedarbība neradītu bīstamas situācijas arī tad, ja notikusi kļūme lietošanā.

61. Iekārtai ir nodrošinātas piemērotas saziņas iekārtas, kas ļauj apkalpojošam personālam pastāvīgi savstarpēji sazināties, kā arī informēt lietotājus ārkārtējās situācijās.

62. Trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļus un vilcējierīces projektē un aprīko tā, lai paredzamos lietošanas apstākļos nepieļautu cilvēku izkrišanu vai pakļaušanu citām briesmām.

63. Trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļu un vilcējierīču izmērus nosaka un izgatavo tā, lai transportlīdzekļi un vilcējierīces pat visnelabvēlīgākajos apstākļos nesabojātu trosi un neslīdētu, izņemot gadījumus, kad slīdēšana neietekmē transportlīdzekļa, vilcējierīces vai trošu ceļu iekārtas drošību.

64. Trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļa (vagonu, kabīņu) durvis projektē un izgatavo tā, lai tās varētu aizvērt un nobloķēt. Transportlīdzekļa grīdu un sienas projektē un izgatavo tā, lai tās jebkādos apstākļos izturētu pasažieru radīto spiedienu un slodzi.

65. Ja paredzēts, ka transportlīdzekli vada vadītājs, transportlīdzekli nodrošina ar aprīkojumu, kas nepieciešams vadītāja pienākumu veikšanai.

66. Transportlīdzekļus un vilcējierīces, īpaši to piekares mehānismus, projektē un uzstāda tā, lai garantētu apkalpojošā personāla drošību saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem.

67. Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atvienojamām sakabes ierīcēm, trošu ceļu iekārtu projektē un izgatavo tā, lai, neradot draudus pasažieriem, apstādinātu jebkuru transportlīdzekli, kam atiešanas brīdī sakabes ierīce ir nepareizi savienota ar trosi, un jebkuru transportlīdzekli, kam pienākšanas brīdī sakabes ierīce nav atvienojusies, lai nepieļautu transportlīdzekļa krišanu.

68. Ja tiek pieļauta cēlājtroses pārtrūkšanas iespēja, funikulera tipa transportlīdzekļus un divkabeļu trošu vagonus aprīko ar trases automātisko bremzēšanas ierīci (ja to ļauj trošu ceļu iekārtas konfigurācija).

69. Ja ar citiem paņēmieniem nevar pilnīgi novērst trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļa noslīdēšanu, to aprīko ar aizsargierīci pret noslīdi, kas ļauj transportlīdzekli apstādināt, neradot draudus cilvēkiem.

70. Pieeju iekāpšanas vietām un izeju no izkāpšanas vietām ierīko, kā arī pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu organizē, ņemot vērā transportlīdzekļu kustību un apstāšanos, lai garantētu cilvēku drošību, īpaši vietās, kur ir nokrišanas risks.

71. Ja trošu ceļu iekārta paredzēta bērnu un cilvēku ar kustību traucējumiem pārvadāšanai, iekārtu nodrošina ar viņiem piemērotām ierīcēm.

72. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina tehnisko prasību un pasākumu izpildi, kuri nodrošina trošu ceļu iekārtas izmantošanu paredzētajam mērķim saskaņā ar tehnisko specifikāciju un konkrētiem lietošanas nosacījumiem, kā arī atbilstību drošas lietošanas un apkopes instrukcijām. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis instrukcijas un attiecīgos norādījumus sagatavo valsts valodā.

73. Projektēšanas laikā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nosaka, kāda kvalifikācija un darba aprīkojums nepieciešams par trošu ceļu iekārtas lietošanu atbildīgajām personām.

74. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina visu tehnisko prasību ievērošanu un pasākumus (atkarībā no trošu ceļu iekārtas tipa un apkārtnes), kas garantē pasažieru nogādāšanu drošā vietā noteiktā laikā, ja trošu ceļu iekārta neparedzēti apstājas un to nevar īsā laikā iedarbināt.

75. Trošu ceļu iekārtu staciju kustīgās daļas projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai novērstu jebkuru risku, bet, ja tas nav iespējams, stacijas aprīko ar aizsargierīcēm, lai nepieļautu saskari ar trošu ceļu iekārtas daļām, kuras var izraisīt negadījumu. Aizsargierīces ir tādas, ko nevar viegli noņemt vai padarīt nederīgas.

76. Darba telpas un darba teritorijas (arī tādas, kas netiek izmantotas pastāvīgi), kā arī pieejas tām projektē un izbūvē tā, lai pasargātu no nokrišanas cilvēkus, kuri tur strādā vai pārvietojas. Ja konstrukcija nav pienācīgi nodrošināta, paredz individuālo aizsarglīdzekļu stiprinājumu pievienošanu, kas pasargā no nokrišanas.

3. Riska analīze

77. Riska analīzi veic katrai trošu ceļu iekārtai. Riska analīzē iekļauj visus paredzētos trošu ceļu iekārtas lietošanas veidus, kā arī apkārtējās vides un visnelabvēlīgāko situāciju ietekmi. Analīzē izmanto atzītu vai noteiktu metodi, ņemot vērā attiecīgās tehniskās iespējas un trošu ceļu iekārtas sarežģītību.

78. Riska analīzi veic katrai drošības ierīcei. Riska analīzē iekļauj drošības ierīču ietekmi uz trošu ceļu iekārtu un ar to saistītajām apakšsistēmām, lai pārliecinātos, ka:

78.1. drošības ierīces var reaģēt uz sākotnēji konstatēto traucējumu vai kļūmi un saglabā stāvokli, kas garantē drošību, ja nepieciešams pāriet uz darbošanos mazāk aktīvā režīmā vai bezatteices stāvoklī;

78.2. drošības ierīces ir ar divkāršu aizsardzību un uzraudzību;

78.3. drošības ierīces ļauj novērtēt to traucējumu varbūtību un atbilst drošības līmenim, kas ir līdzvērtīgs tam, ko var panākt ar drošības ierīcēm, kuras atbilst šo noteikumu 78.1. un 78.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām.

4. Atbilstības novērtēšanas procedūras
4.1. Drošības sastāvdaļu atbilstības novērtēšana

79. Pirms drošības sastāvdaļas piedāvāšanas tirgū ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis katrai drošības sastāvdaļai izvēlas vienu no šajā apakšnodaļā noteiktajām atbilstības novērtēšanas procedūrām (moduļiem).

80. Ražotājs izvēlas šādas atbilstības novērtēšanas procedūras:

80.1. projektēšanas stadijā — tipa pārbaude (B modulis) un izgatavošanas stadijā — ražošanas kvalitātes nodrošināšana (D modulis) vai ražojuma verifikācija (F modulis);

80.2. projektēšanas stadijā un izgatavošanas stadijā — pilna kvalitātes nodrošināšana (H modulis);

80.3. projektēšanas stadijā un izgatavošanas stadijā — eksemplāra verifikācija (G modulis).

4.1.1. Tipa pārbaude (B modulis)

81. Tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā paziņotā institūcija pārliecinās un apstiprina (sertificē), ka izraudzītais un novērtētais drošības sastāvdaļas paraugs atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

82. Lai veiktu tipa pārbaudi, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis izvēlas paziņoto institūciju un iesniedz tajā šādus dokumentus:

82.1. iesniegumu, kurā norādīts ražotāja nosaukums un adrese (ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā nosaukums un adrese);

82.2. rakstisku paziņojumu, ka šāds iesniegums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā;

82.3. šo noteikumu 84.punktā noteikto tehnisko dokumentāciju.

83. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodod paziņotās institūcijas rīcībā attiecīgās drošības sastāvdaļas paraugu. Paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tas nepieciešams saskaņā ar pārbaužu plānu.

84. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj informāciju par drošības sastāvdaļas projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu un šādas ziņas par drošības sastāvdaļas paraugu:

84.1. vispārīgs apraksts;

84.2. projekta skices, ražošanas rasējumi un elementu, montāžas mezglu un strāvas slēgumu shēmas;

84.3. šo noteikumu 84.2.apakšpunktā minēto rasējumu un shēmu skaidrojumi, kā arī drošības sastāvdaļas darbības apraksts;

84.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts. Ja piemērojamie standarti nav izmantoti, to risinājumu apraksts, kuri lietoti, lai izpildītu būtiskās drošības prasības;

84.5. projektēšanas aprēķini, veikto pārbaužu un izmēģinājumu rezultāti;

84.6. testēšanas pārskati;

84.7. drošības sastāvdaļas lietošanas joma.

85. Paziņotā institūcija:

85.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārbauda, vai paraugs ir izgatavots saskaņā ar iesniegto dokumentāciju, un identificē sastāvdaļas, kuru projektēšanā izmantoti piemērojamie standarti, un sastāvdaļas, kuru projektēšanā piemērojamie standarti nav izmantoti;

85.2. ja piemērojamie standarti nav izmantoti, veic pārbaudes un testus (vai nodrošina to veikšanu), lai konstatētu, vai ražotāja izvēlētais risinājums atbilst būtiskajām drošības prasībām;

85.3. veic pārbaudes un testus (vai nodrošina to veikšanu), lai konstatētu, vai ražotājs ievērojis tos standartus, par kuru izmantošanu ir paziņojis;

85.4. saskaņo ar ražotāju vietu, kur veikt pārbaudes un nepieciešamos testus.

86. Ja drošības sastāvdaļas paraugs atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim drošības sastāvdaļas tipa pārbaudes sertifikātu.

87. Drošības sastāvdaļas tipa pārbaudes sertifikātā norāda ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes atzinumu, sertifikāta derīguma termiņu, nosacījumus un nepieciešamos datus, lai varētu identificēt apstiprināto drošības sastāvdaļas tipu.

88. Sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas daļu sarakstu. Saraksta kopiju glabā paziņotā institūcija.

89. Ja paziņotā institūcija pieņem lēmumu neizsniegt tipa pārbaudes sertifikātu, tā sniedz motivētu atteikumu ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Atteikumā norāda lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

90. Par visām izmaiņām, kas veiktas drošības sastāvdaļām, uz kurām attiecas tipa pārbaudes sertifikāts, ražotājs informē paziņoto institūciju, kura glabā ar tipa pārbaudes sertifikātu saistīto tehnisko dokumentāciju.

91. Ja izdarītās izmaiņas var ietekmēt drošības sastāvdaļas atbilstību būtiskajām drošības prasībām vai mainīt lietošanas nosacījumus, ražotājam nepieciešams papildu apliecinājums. To izsniedz kā papildinājumu tipa pārbaudes sertifikātam.

92. Paziņotā institūcija informē citas paziņotās institūcijas par izsniegtajiem un anulētajiem tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, kā arī par atteikumiem izsniegt tipa pārbaudes sertifikātu.

93. Citas paziņotās institūcijas var pieprasīt attiecīgajai paziņotajai institūcijai tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un to papildinājumus. Sertifikātu pielikumi ir pieejami citām paziņotajām institūcijām.

94. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju tehniskajai dokumentācijai un tipa pārbaudes sertifikāta un tā papildinājumu kopijām vismaz 30 gadus pēc pēdējās drošības sastāvdaļas izgatavošanas. Ja drošības sastāvdaļas ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis neatrodas Latvijā, tehnisko dokumentāciju uzglabā persona, kura drošības sastāvdaļu piedāvā tirgū.

4.1.2. Drošības sastāvdaļas ražošanas kvalitātes nodrošināšana (D modulis)

95. Drošības sastāvdaļas ražošanas kvalitātes nodrošināšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā ražotājs nodrošina un apliecina drošības sastāvdaļas atbilstību tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

96. Katru drošības sastāvdaļas eksemplāru ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju. Blakus CE marķējumam norāda tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veic uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu 109.punktu.

97. Ražotājs ražo drošības sastāvdaļu un veic tās galīgo novērtējumu un pārbaudi atbilstoši apstiprinātai (sertificētai) kvalitātes sistēmai saskaņā ar šo noteikumu 98., 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107. un 108.punktu. Sertifikācijas institūcija sertificēto kvalitātes sistēmu uzrauga saskaņā ar šo noteikumu 109.punktu.

98. Ražotājs ievieš uzņēmumā kvalitātes sistēmu un izvēlas paziņoto institūciju, kurā iesniedz iesniegumu kvalitātes sistēmas novērtējumam.

99. Iesniegumā iekļauj atbilstības novērtēšanai nepieciešamo informāciju par drošības sastāvdaļu. Iesniegumam pievieno:

99.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

99.2. apliecinātā (sertificētā) drošības sastāvdaļas tipa tehnisko dokumentāciju un drošības sastāvdaļas tipa pārbaudes sertifikāta vai projekta pārbaudes sertifikāta kopiju.

100. Ja uzņēmumā ieviesta kvalitātes sistēma, tiek uzskatīts, ka drošības sastāvdaļa atbilst tipa pārbaudes sertifikātā apliecinātajam (sertificētajam) tipam un šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

101. Ražotājs izstrādā visus kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

102. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un pierakstu konsekventu izpratni. Kvalitātes sistēmas dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

102.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķis un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un tās pilnvaras drošības sastāvdaļas kvalitātes nodrošināšanā;

102.2. izgatavošanas, kvalitātes vadības un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesi un sistemātisku pasākumu apraksti;

102.3. pārbaudes un testi, kas veicami pirms drošības sastāvdaļas izgatavošanas, izgatavošanas laikā un pēc izgatavošanas, un šo pārbaužu un testu periodiskums;

102.4. kvalitātes pieraksti (piemēram, pārbaužu pārskati, testēšanas dati, pārskati par personāla kvalifikāciju);

102.5. kvalitātes uzraudzības līdzekļi un kvalitātes sistēmas vadība.

103. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 100., 101. un 102.punktā noteiktajām prasībām (kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst piemērojamo standartu prasībām, tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 100., 101. un 102.punktā noteiktajām prasībām).

104. Pārbaudes (audita) grupā ir vismaz viens eksperts ar pieredzi attiecīgās drošības sastāvdaļas izgatavošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā iekļauj arī pārbaudes (audita) grupas apmeklējumu drošības sastāvdaļas izgatavošanas vietā.

105. Paziņotā institūcija ražotājam septiņu dienu laikā izsniedz vai nosūta pa pastu paziņojumu par pieņemto lēmumu. Lēmumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu novērtējumu, kā arī norāda lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

106. Ražotājs pilda saistības, ko nosaka apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, un nodrošina tās atbilstību un efektivitāti.

107. Par kvalitātes sistēmā paredzētajām izmaiņām ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis rakstiski informē paziņoto institūciju, kas apstiprinājusi (sertificējusi) kvalitātes sistēmu.

108. Paziņotā institūcija ne ilgāk kā triju mēnešu laikā novērtē paredzētās izmaiņas un izlemj, vai mainītā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 100., 101. un 102.punktā noteiktajām prasībām un vai ir nepieciešams atkārtots tās novērtējums. Paziņotā institūcija ražotājam septiņu dienu laikā izsniedz vai nosūta pa pastu paziņojumu par pieņemto lēmumu. Lēmumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu novērtējumu, kā arī norāda lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

109. Lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi uztur apstiprināto (sertificēto) kvalitātes sistēmu, paziņotā institūcija veic ražotāja kvalitātes sistēmas uzraudzību:

109.1. uzrauga drošības sastāvdaļu izgatavošanu, pārbaudes, testēšanu un glabāšanu. Ražotājs nodrošina iespēju piekļūt drošības sastāvdaļām to izgatavošanas, pārbaudes, testēšanas un uzglabāšanas vietās, kā arī nodrošina vismaz šādu informāciju:

109.1.1. kvalitātes sistēmas dokumentācija;

109.1.2. kvalitātes pieraksti (piemēram, pārbaužu pārskati, testēšanas un kalibrēšanas dati, pārskati par personāla kvalifikāciju vai kvalifikācijas apstiprinājumiem);

109.2. periodiski veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos, kā ražotājs uztur un lieto kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam uzraudzības pārbaudes (audita) pārskatu;

109.3. izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, pārbauda kvalitātes sistēmas darbību vai nodrošina attiecīgo pārbaužu veikšanu. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam pārskatu par apmeklējumu un testēšanas pārskatus (ja ir veikti testi).

110. Ražotājs vismaz 30 gadus pēc pēdējās drošības sastāvdaļas izgatavošanas nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju:

110.1. kvalitātes sistēmas dokumentācijai;

110.2. informācijai par papildinājumiem kvalitātes sistēmā;

110.3. paziņotās institūcijas lēmumiem un pārskatiem.

111. Paziņotā institūcija rakstiski informē citas paziņotās institūcijas par izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

4.1.3. Verifikācija (F modulis)

112. Drošības sastāvdaļas verifikācija ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina un apliecina drošības sastāvdaļas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām un tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam.

113. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu drošības sastāvdaļas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām un tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam.

114. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru drošības sastāvdaļas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

115. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju vismaz 30 gadus pēc pēdējās drošības sastāvdaļas izgatavošanas.

116. Lai noteiktu drošības sastāvdaļas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ražotājs izvēlas vienu no šādām procedūrām:

116.1. katras drošības sastāvdaļas pārbaude un testēšana (verifikācija) atbilstoši šo noteikumu 117.punktam;

116.2. drošības sastāvdaļu pārbaude un testēšana (statistiskā verifikācija) atbilstoši šo noteikumu 118., 119., 120., 121., 122. un 123.punktam.

117. Paziņotā institūcija veic katras drošības sastāvdaļas pārbaudi un testēšanu (verifikāciju) šādā kārtībā:

117.1. pārbauda katru drošības sastāvdaļas eksemplāru un veic piemērojamos standartos noteiktos testus vai ekvivalentus testus, lai pārbaudītu (verificētu), vai drošības sastāvdaļa atbilst tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

117.2. katru drošības sastāvdaļas eksemplāru marķē (vai nodrošina tā marķēšanu) ar paziņotās institūcijas identifikācijas numuru un sastāda drošības sastāvdaļas atbilstības sertifikātu.

118. Paziņotā institūcija veic statistisko verifikāciju, izmantojot statistikas metodi un atbilstošu paraugu ņemšanas plānu.

119. Ražotājs piedāvā drošības sastāvdaļas vienādās partijās un ražošanas procesā nodrošina katras saražotās partijas viendabīgumu.

120. Visas drošības sastāvdaļas ir pieejamas verifikācijai viendabīgas partijas sastāvā. No katras partijas ņem paraugu izlases veidā. Pārbauda katru drošības sastāvdaļu paraugu atsevišķi un veic piemērojamos standartos noteiktos testus vai ekvivalentus testus, lai pārliecinātos, vai drošības sastāvdaļa atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, un noteiktu, vai attiecīgā partija ir apstiprināma (sertificējama).

121. Ja apstiprināta drošības sastāvdaļu partija atbilst noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija nodrošina katras apstiprinātās drošības sastāvdaļas marķēšanu ar paziņotās institūcijas identifikācijas numuru un sagatavo atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm. Visas attiecīgās partijas drošības sastāvdaļas drīkst piedāvāt tirgū, izņemot tos drošības sastāvdaļas paraugus, kuri neatbilst prasībām.

122. Ja drošības sastāvdaļu partija neatbilst noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija vai tirgus uzraudzības iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas piedāvāšanu tirgū. Ja neatbilstība tiek konstatēta atkārtoti, paziņotā institūcija var apturēt statistisko verifikāciju.

123. Ražotājs drīkst izmantot paziņotās institūcijas identifikācijas numuru ražošanas procesā, ja paziņotā institūcija tam piekritusi.

124. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina paziņotās institūcijas izsniegtā atbilstības sertifikāta pieejamību pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma.

4.1.4. Drošības sastāvdaļas eksemplāra verifikācija (G modulis)

125. Drošības sastāvdaļas eksemplāra verifikācija ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā ražotājs nodrošina un apliecina, ka drošības sastāvdaļa, kurai ir izsniegts šo noteikumu 129.punktā minētais drošības sastāvdaļas eksemplāra atbilstības sertifikāts, atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

126. Ražotājs marķē katru drošības sastāvdaļas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

127. Lai saņemtu drošības sastāvdaļas eksemplāra atbilstības sertifikātu, ražotājs izvēlas paziņoto institūciju un tajā iesniedz:

127.1. iesniegumu par drošības sastāvdaļas eksemplāra verifikāciju. Iesniegumā norāda ražotāja nosaukumu, adresi un drošības sastāvdaļas atrašanās vietu (adresi);

127.2. rakstisku apliecinājumu, ka šāds iesniegums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā institūcijā;

127.3. tehnisko dokumentāciju.

128. Lai nodrošinātu drošības sastāvdaļas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija pārbauda katras drošības sastāvdaļas projektu un uzbūvi un izgatavošanas laikā veic piemērojamos standartos noteiktos testus vai ekvivalentus testus.

129. Paziņotā institūcija marķē drošības sastāvdaļu (vai nodrošina tās marķēšanu) ar paziņotās institūcijas identifikācijas numuru un sastāda drošības sastāvdaļas eksemplāra atbilstības sertifikātu.

130. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju par drošības sastāvdaļas projektēšanu, izgatavošanu un lietošanu:

130.1. drošības sastāvdaļas vispārīgs apraksts;

130.2. konstrukcijas kopsalikuma rasējums, drošības sastāvdaļas, elementu un strāvas slēgumu shēmas;

130.3. šo noteikumu 130.2.apakšpunktā minēto rasējumu un shēmu skaidrojumi, kā arī drošības sastāvdaļas darbības apraksts;

130.4. pilnībā vai daļēji izmantoto piemērojamo standartu saraksts. Ja piemērojamie standarti nav izmantoti, to risinājumu apraksts, kuri lietoti, lai izpildītu būtiskās drošības prasības;

130.5. projektēšanas aprēķini un veikto pārbaužu rezultāti;

130.6. testēšanas pārskati;

130.7. drošības sastāvdaļas izmantošanas jomas.

4.1.5. Drošības sastāvdaļas pilna kvalitātes nodrošināšana (H modulis)

131. Drošības sastāvdaļas pilna kvalitātes nodrošināšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā ražotājs nodrošina un apliecina drošības sastāvdaļas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

132. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis marķē katru drošības sastāvdaļas eksemplāru ar CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju. Blakus CE marķējumam norāda tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veic uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu 145.punktu.

133. Ražotājs drošības sastāvdaļas projektēšanu, izgatavošanu, galīgo novērtējumu un pārbaudes veic atbilstoši apstiprinātai (sertificētai) kvalitātes sistēmai.

134. Ražotājs ievieš uzņēmumā kvalitātes sistēmu, izvēlas paziņoto institūciju un tajā iesniedz iesniegumu par kvalitātes sistēmas novērtēšanu.

135. Iesniegumā iekļauj atbilstības novērtēšanai nepieciešamo informāciju par drošības sastāvdaļu. Iesniegumam pievieno kvalitātes sistēmas dokumentāciju.

136. Kvalitātes sistēma nodrošina drošības sastāvdaļas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

137. Ražotājs izstrādā visus kvalitātes sistēmas elementus, prasības un nosacījumus un sistemātiski un secīgi tos rakstiski dokumentē kā kvalitātes sistēmas politiku, procedūras un instrukcijas.

138. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un pierakstu konsekventu izpratni. Kvalitātes sistēmas dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

138.1. kvalitātes nodrošināšanas mērķis un organizatoriskā struktūra, vadības atbildība un tās pilnvaras drošības sastāvdaļas kvalitātes nodrošināšanā;

138.2. tehniskā projekta specifikācijas, arī piemērojamie standarti (ja piemērojamie standarti nav lietoti pilnībā, apraksta risinājumus, ko paredzēts izmantot, lai nodrošinātu būtisko drošības prasību izpildi;

138.3. drošības sastāvdaļas projekta vadība un verifikācijas tehnika, kā arī procesi un sistemātiskie pasākumi, ko paredzēts izmantot, projektējot drošības sastāvdaļu;

138.4. izgatavošanas, kvalitātes vadības un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesi un sistemātisku pasākumu apraksti;

138.5. pārbaudes un testi, kas veicami pirms drošības sastāvdaļas izgatavošanas, izgatavošanas laikā un pēc izgatavošanas, un šo pārbaužu un testu periodiskums;

138.6. kvalitātes pieraksti (piemēram, pārbaužu pārskati, testēšanas dati, pārskati par personāla kvalifikāciju);

138.7. kvalitātes uzraudzības līdzekļi un kvalitātes sistēmas vadība.

139. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šo noteikumu 136., 137. un 138.punktā noteiktajām prasībām (kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst piemērojamo standartu prasībām, tiek uzskatīti par atbilstošiem šo noteikumu 136., 137. un 138.punktā noteiktajām prasībām).

140. Pārbaudes (audita) grupā ir vismaz viens eksperts ar pieredzi attiecīgās drošības sastāvdaļas izgatavošanas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā iekļauj arī pārbaudes (audita) grupas apmeklējumu drošības sastāvdaļas izgatavošanas vietā.

141. Paziņotā institūcija ražotājam septiņu dienu laikā izsniedz vai nosūta pa pastu paziņojumu par pieņemto lēmumu. Lēmumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu novērtējumu, kā arī norāda lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

142. Ražotājs pilda saistības, ko nosaka apstiprinātā (sertificētā) kvalitātes sistēma, un nodrošina tās atbilstību un efektivitāti.

143. Par kvalitātes sistēmā paredzētajām izmaiņām ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis rakstiski informē paziņoto institūciju, kas apstiprinājusi (sertificējusi) kvalitātes sistēmu.

144. Paziņotā institūcija ne ilgāk kā triju mēnešu laikā novērtē paredzētās izmaiņas un izlemj, vai mainītā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 136., 137. un 138.punktā noteiktajām prasībām un vai ir nepieciešams atkārtots tās novērtējums. Paziņotā institūcija ražotājam septiņu dienu laikā izsniedz vai nosūta pa pastu paziņojumu par pieņemto lēmumu. Lēmumā iekļauj atzinumu par pārbaudi un pamatotu novērtējumu, kā arī norāda lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

145. Lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi uztur apstiprināto (sertificēto) kvalitātes sistēmu, paziņotā institūcija veic ražotāja kvalitātes sistēmas uzraudzību:

145.1. uzrauga drošības sastāvdaļu izgatavošanu, pārbaudes, testēšanu un glabāšanu. Ražotājs nodrošina iespēju piekļūt dokumentācijai, kā arī drošības sastāvdaļām to izgatavošanas, pārbaudes, testēšanas un uzglabāšanas vietās, kā arī nodrošina vismaz šādu informāciju:

145.1.1. kvalitātes sistēmas dokumentācija;

145.1.2. kvalitātes pieraksti, kas attiecas uz kvalitātes sistēmas projektēšanu (piemēram, analīžu rezultāti, aprēķini, pārbaudes);

145.1.3. kvalitātes pieraksti, kas attiecas uz kvalitātes sistēmas ražošanu (piemēram, pārskatu pārbaudes, testēšanas un kalibrēšanas datu pārbaudes, personāla kvalifikācijas pārbaudes);

145.2. periodiski veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos, kā ražotājs uztur un lieto kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam uzraudzības pārbaudes (audita) pārskatu;

145.3. izmantojot nepieteikto apmeklējumu metodi, pārbauda kvalitātes sistēmas darbību vai nodrošina attiecīgo pārbaužu veikšanu. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam apmeklējuma pārskatu un testēšanas pārskatus (ja ir veikti testi).

146. Lai veiktu drošības sastāvdaļas projekta pārbaudi, ražotājs iesniedz paziņotajā institūcijā iesniegumu par drošības sastāvdaļas projekta pārbaudi.

147. Iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos iekļauj šādu informāciju par drošības sastāvdaļas konstrukciju, ražošanu un darbību:

147.1. drošības sastāvdaļas projekta tehniskās specifikācijas, arī piemērojamie standarti;

147.2. specifikāciju atbilstības pierādījumus (īpaši, ja piemērojamie standarti nav lietoti pilnībā), piemēram, ražotāja laboratorijas vai citas atbilstošas laboratorijas ražotāja uzdevumā veikto testu rezultātus.

148. Paziņotā institūcija ne ilgāk kā triju mēnešu laikā izvērtē iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja drošības sastāvdaļas projekts atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, septiņu dienu laikā izsniedz ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim drošības sastāvdaļas projekta pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā norāda tā nosacījumus un derīguma termiņu, kā arī iekļauj pārbaudes atzinumus, datus, kas ļauj identificēt apstiprināto projektu, un, ja nepieciešams, drošības sastāvdaļas darbības aprakstu.

149. Ražotājs vai tā pilnvarotā persona rakstiski informē paziņoto institūciju, kas izsniegusi drošības sastāvdaļas projekta pārbaudes sertifikātu, par visām izmaiņām apstiprinātajā projektā. Ja izmaiņas var ietekmēt projekta atbilstību būtiskajām drošības prasībām vai drošības sastāvdaļas lietošanas nosacījumus, ražotājam nepieciešams papildu apliecinājums. To izsniedz kā papildinājumu projekta pārbaudes sertifikātam.

150. Paziņotās institūcijas nosūta pārējām paziņotajām institūcijām informāciju par:

150.1. izsniegtajiem un anulētajiem projekta pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem;

150.2. projekta apstiprinājumiem un papildu apstiprinājumiem, kuru izsniegšana ir atteikta.

151. Paziņotā institūcija rakstiski informē citas paziņotās institūcijas par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā anulējusi, kā arī par apstiprinājumu iesniegumiem, kurus tā noraidījusi.

152. Ražotājs vismaz 30 gadus pēc pēdējās drošības sastāvdaļas izgatavošanas nodrošina tirgus uzraudzības iestādēm pieeju:

152.1. kvalitātes sistēmas dokumentācijai;

152.2. informācijai par papildinājumiem kvalitātes sistēmā;

152.3. paziņotās institūcijas lēmumiem un pārskatiem.

4.2. Apakšsistēmu atbilstības novērtēšana

153. Apakšsistēmas atbilstības novērtēšana ir procedūra, kurā pēc ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja vai, ja tāda nav, pēc tās personas iesnieguma, kura piedāvā apakšsistēmu tirgū, paziņotā institūcija pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst tehniskajai dokumentācijai un šo noteikumu prasībām.

154. Apakšsistēmas pārbaudi veic projektēšanas, izgatavošanas un pieņemšanas stadijā.

155. Tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota pārbaudes sertifikātam, iekļauj šādus dokumentus:

155.1. montāžas plānus un aprēķinus, elektriskās un hidrauliskās shēmas, vadības slēguma shēmas, datorizēto un automātisko sistēmu aprakstu, norādījumus par lietošanu un apkalpošanu;

155.2. riska analīzē identificēto un apakšsistēmā izmantoto drošības sastāvdaļu sarakstu;

155.3. drošības sastāvdaļas atbilstības deklarācijas kopiju, kā arī attiecīgos montāžas plānus, veikto pārbaužu un testu pārskatu kopijas.

156. Paziņotā institūcija apakšsistēmas montāžas laikā uzrauga tehniskajā dokumentācijā noteikto prasību izpildi.

157. Par pārbaudēm atbildīgajai paziņotajai institūcijai ir nodrošināta pastāvīga pieeja ražotnēm, noliktavām, ražošanas teritorijai, testēšanas iekārtām un jebkurai vietai pēc pārbaudītāja pieprasījuma, lai varētu veikt novērtēšanu. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai, ja tāda nav, persona, kura piedāvā apakšsistēmu tirgū, nodrošina attiecīgo paziņoto institūciju ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz apakšsistēmu, arī ar plāniem un tehnisko dokumentāciju.

158. Par pārbaudēm atbildīgā paziņotā institūcija regulāri veic pārbaudes (auditus), lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām. Katrā apmeklējumā pārbaudes veicējs uzņēmuma vadītājam iesniedz pārbaudes (audita) ziņojumu. Pārbaudes veicējs ir tiesīgs pieprasīt informāciju par ražošanas gaitu, lai varētu pārbaudīt dažādas ražošanas stadijas.

159. Paziņotās institūcijas pārstāvji ir tiesīgi apmeklēt ražotnes bez brīdinājuma un veikt pilnu vai daļēju pārbaudi (auditu). Paziņotās institūcijas pārstāvji sagatavo apmeklējuma protokolu un, ja nepieciešams, nodod pārbaudes (audita) protokolu uzņēmuma vadītājam.

160. Katra paziņotā institūcija reizi ceturksnī publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par:

160.1. visiem saņemtajiem iesniegumiem par apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu;

160.2. visiem izsniegtajiem pārbaudes sertifikātiem un atteikumiem izsniegt pārbaudes sertifikātu.

4.3. Trošu ceļu iekārtu atbilstības novērtēšana

161. Trošu ceļu iekārtas atbilstības novērtēšana ir procedūra, kurā pēc galvenā darbuzņēmēja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma paziņotā institūcija pārbauda un apliecina, ka trošu ceļu iekārta atbilst tehniskajai dokumentācijai un šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

162. Galvenais darbuzņēmējs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz paziņotajā institūcijā drošības ierīču riska analīzes rezultātus, kā arī drošības sastāvdaļu un apakšsistēmu atbilstības deklarācijas un tehnisko dokumentāciju, lai paziņotā institūcija novērtētu trošu ceļu iekārtas atbilstību. Iesniegto dokumentu kopijas glabājas iekārtas atrašanās vietā.

163. Galvenais darbuzņēmējs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina riska analīzes veikšanu, protokola un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu (arī dokumentācijas par trošu ceļu iekārtas raksturlielumiem sagatavošanu) un, ja nepieciešams, nodrošina dokumentu sagatavošanu, kuri apliecina drošības sastāvdaļu un apakšsistēmu atbilstību. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodrošina dokumentu sagatavošanu par trošu ceļu iekārtas lietošanas apstākļiem un lietošanas ierobežojumiem, regulēšanu un apkopi, un apkalpošanas uzraudzību.

164. Par pārbaudēm atbildīgajai paziņotajai institūcijai ir nodrošināta pastāvīga pieeja ražotnēm, noliktavām, ražošanas teritorijai, testēšanas iekārtām un jebkurai vietai pēc pārbaudītāja pieprasījuma, lai varētu veikt novērtēšanu. Galvenais darbuzņēmējs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nodrošina paziņoto institūciju ar dokumentiem, kas attiecas uz trošu ceļu iekārtu, arī ar plāniem un tehnisko dokumentāciju.

165. Ja trošu ceļu iekārta atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz galvenajam darbuzņēmējam vai tā pilnvarotajam pārstāvim trošu ceļu iekārtas pārbaudes sertifikātu.

166. Katra paziņotā institūcija reizi ceturksnī publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par:

166.1. visiem saņemtajiem iesniegumiem par trošu ceļu iekārtu atbilstības novērtēšanu;

166.2. visiem izsniegtajiem pārbaudes sertifikātiem un atteikumiem izsniegt pārbaudes sertifikātu.

5. Atbilstības deklarācija

167. Drošības sastāvdaļas atbilstības deklarāciju sastāda ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis. Deklarāciju sastāda valsts valodā. Deklarācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

167.1. norāde, ka drošības sastāvdaļa atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

167.2. ražotāja un tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese;

167.3. drošības sastāvdaļas apraksts;

167.4. norādes uz veiktajām atbilstības novērtēšanas procedūrām;

167.5. norāde uz visiem normatīvajiem aktiem, kuri attiecas uz drošības sastāvdaļu;

167.6. drošības sastāvdaļas lietošanas nosacījumi;

167.7. pārbaudes sertifikāta numurs, izsniegšanas datums un tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura izsniegusi sertifikātu, ja nepieciešams, arī sertifikāta derīguma termiņš un nosacījumi;

167.8. norāde uz piemērojamajiem standartiem, ja tādi ir lietoti;

167.9. deklarācijas sastādītāja amats, paraksts un tā atšifrējums;

167.10. datums un sastādīšanas vieta.

168. Apakšsistēmas atbilstības deklarāciju sastāda ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis vai, ja tāda nav, persona, kura piedāvā apakšsistēmu tirgū. Deklarāciju sastāda valsts valodā. Deklarācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

168.1. norāde, ka apakšsistēma atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

168.2. pārbaudes pieprasītāja vārds, uzvārds un adrese;

168.3. apakšsistēmas apraksts;

168.4. norāde uz visiem normatīvajiem aktiem, kuri attiecas uz apakšsistēmu;

168.5. apakšsistēmas lietošanas nosacījumi vai ierobežojumi;

168.6. pārbaudes sertifikāta numurs, izsniegšanas datums un tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura izsniegusi sertifikātu, ja nepieciešams, arī sertifikāta derīguma termiņš un nosacījumi;

168.7. deklarācijas sastādītāja amats, paraksts un tā atšifrējums;

168.8. datums un sastādīšanas vieta.

169. Trošu ceļu iekārtas atbilstības deklarāciju sastāda ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis. Deklarāciju sastāda valsts valodā. Deklarācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

169.1. norāde, ka trošu ceļu iekārta atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

169.2. pārbaudes pieprasītāja vārds, uzvārds un adrese;

169.3. trošu ceļu iekārtas apraksts;

169.4. norādes uz visiem normatīvajiem aktiem, kuri attiecas uz trošu ceļu iekārtu;

169.5. trošu ceļu iekārtas lietošanas nosacījumi vai ierobežojumi;

169.6. pārbaudes sertifikāta numurs, izsniegšanas datums un tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura izsniegusi sertifikātu, ja nepieciešams, arī sertifikāta derīguma termiņš un nosacījumi;

169.7. deklarācijas sastādītāja amats, paraksts un tā atšifrējums;

169.8. datums un sastādīšanas vieta.

6. CE marķējums

170. CE marķējumu veido lielie burti "CE".

171. CE marķējuma izmērus var proporcionāli palielināt vai samazināt, ievērojot paraugā dotās proporcijas.

172. Abiem CE marķējuma komponentiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem. Šo minimālo augstumu var neievērot attiecībā uz nelielām drošības sastāvdaļām.

173. CE marķējumam blakus norāda marķēšanas gada skaitļa pēdējos divus ciparus un tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veikusi drošības sastāvdaļas atbilstības novērtēšanu.

174. CE marķējums ir viegli salasāms un neizdzēšams. Ja marķējumu nav iespējams norādīt uz drošības sastāvdaļas, to norāda uz etiķetes, kas nav atdalāma no attiecīgās drošības sastāvdaļas.

175. Drošības sastāvdaļas atļauts marķēt ar citām zīmēm un simboliem, ja tas nemaldina par CE marķējuma nozīmi vai formu un nesamazina CE marķējuma redzamību un nepārprotamību.

176. Ja institūcijas, kuras saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par preču un pakalpojumu drošumu kontrolē un uzrauga trošu ceļu iekārtas, konstatē, ka drošības sastāvdaļa ar CE marķējumu marķēta nepamatoti, tās informē par to ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai personu, kura trošu ceļu iekārtu piedāvā tirgū, un pieprasa nodrošināt trošu ceļu iekārtas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

177. Ja tiek turpināta drošības sastāvdaļas nepamatota marķēšana ar CE marķējumu, attiecīgās institūcijas veic normatīvajos aktos par preču un pakalpojumu drošumu noteiktos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu minētās drošības sastāvdaļas piedāvāšanu iekšējā tirgū, vai nodrošina tās izņemšanu no tirgus un/vai lietošanas.

7. Tirgus uzraudzība

178. Drošības sastāvdaļu un apakšsistēmu tirgus uzraudzību darba vietās veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nodrošinot, lai tirgū tiktu piedāvātas tikai tādas drošības sastāvdaļas un apakšsistēmas, kuras, atbilstoši uzstādītas, uzturētas un lietotas, neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

(Grozīts ar MK 15.09.2008. noteikumiem Nr.736; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1427)

179. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka tirgū piedāvātā drošības sastāvdaļa ar CE marķējumu vai apakšsistēma, par kuru ir sastādīta šo noteikumu 168.punktā minētā deklarācija, tiek izmantota atbilstoši paredzētajam mērķim un tomēr var apdraudēt cilvēku drošību un veselību vai īpašumu, tirgus uzraudzības iestāde veic normatīvajos aktos par preču un pakalpojumu drošumu noteiktos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgās drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas lietošanu.

179.1 Tirgus uzraudzības iestāde veic šādus pasākumus:

179.1 1. ja rodas šaubas par trošu ceļu iekārtas, tās drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas atbilstību būtiskajām prasībām vai piemērojamo standartu prasībām, par standarta lietošanas pareizību vai standartu pietiekamību, izlases veidā organizē trošu ceļu iekārtas, tās drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas pārbaudi un saskaņā ar akreditēto institūciju pārbaudes rezultātiem sniedz atzinumu par trošu ceļu iekārtas, tās drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas atbilstību būtiskajām prasībām;

179.1 2. ziņo Ekonomikas ministrijai par neatbilstošu trošu ceļu iekārtu, to drošības sastāvdaļu vai apakšsistēmu konstatēšanu un veiktajiem administrēšanas pasākumiem, ja konstatēti gadījumi, kurus var uzskatīt par sistemātiski novērotu kļūdu trošu ceļu iekārtas, tās drošības sastāvdaļas vai apakšsistēmas uzbūvē (konstrukcijā vai izgatavošanā). Ziņojumam pievieno šo noteikumu 179.1 1.apakšpunktā minētos akreditēto institūciju pārbaudes rezultātus, atzinumu un neatbilstības radīto seku izvērtējumu.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.342 redakcijā)

179.2 Ekonomikas ministrija ziņo Eiropas Komisijai par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un veiktajiem pasākumiem.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.342 redakcijā)

179.3 Latvijā atzīst trošu ceļu iekārtas, to drošības sastāvdaļas un apakšsistēmas, kuras saskaņā ar noslēgtiem starpvalstu līgumiem un tajos noteikto kārtību atzīst Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(MK 20.04.2004. noteikumu Nr.342 redakcijā)

180. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.aprīli.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/9/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
Pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.578
CE marķējums

CE marķējumu veido lielie burti "CE". Marķējuma paraugs ir šāds:

CE.GIF (19228 bytes)

Labklājības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 578Pieņemts: 21.10.2003.Stājas spēkā: 01.04.2004.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 151 (2916), 29.10.2003.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
80417
{"selected":{"value":"22.12.2009","content":"<font class='s-1'>22.12.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"22.12.2009","iso_value":"2009\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"19.09.2008","iso_value":"2008\/09\/19","content":"<font class='s-1'>19.09.2008.-21.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-18.09.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2004","iso_value":"2004\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
22.12.2009
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva