Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi

1.pants. 2003.gada 4.martā Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtā Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 19.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2003.gada 1.jūlijā
APSTIPRINĀTS
04.03.2003.
LMA Satversmes sapulcē
ar grozījumiem, kas pieņemti
06.03.2008., 30.01.2014. un 11.03.2015.
LMA Satversmes sapulcē
LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS SATVERSME

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2009. un 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

Preambula

Latvijas Mākslas akadēmija ir dibināta de iure 1919.gada 20.augustā ar Ministru Kabineta lēmumu. Oficiālā atklāšana notika 1921.gada 12.oktobrī. Latvijas Mākslas akadēmijas (turpmāk — Akadēmija) pirmā Satversme tika pieņemta 1924.gada 7.februārī Latvijas Republikas Saeimā un to izsludināja Valsts Prezidents Jānis Čakste.

Laika posmā no 1940.gada līdz 1942.gadam Akadēmija ir saukusies par Valsts Mākslas akadēmiju, no 1944.gada līdz 1973.gadam — par Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju un no 1973.gada līdz 1988.gadam — par Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmiju.

Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1988.gadā Akadēmijai tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — Latvijas Mākslas akadēmija.

1992.gada 18.jūnijā Akadēmijas Satversme (otrā) tika apstiprināta Latvijas Republikas Augstākajā Padomē.

1999.gada 20.janvārī Akadēmijas Satversme, pēc saskaņošanas ar Augstskolu likumu, tika apstiprināta Latvijas Republikas Ministru Kabinetā (rīkojums Nr.21).

2003.gada 19.jūnijā Akadēmijas Satversme tika apstiprināta Latvijas Republikas Saeimā.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Akadēmija ir augstākās izglītības, zinātniskās pētniecības, mākslas, jaunrades un kultūras institūcija. Akadēmijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums, šī Satversme un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

2. Akadēmijas mērķis ir vispusīgi attīstīt augstāko izglītību, mākslu un zinātni, nostiprinot mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības vienotību un studiju nepārtrauktību, un sekmēt mākslas un vizuālās kultūras demokrātisko lomu mūsdienu Latvijā.

3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu Satversmi un noteikt: studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu, atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

4. Akadēmijas Satversme garantē normatīvajos aktos noteikto Akadēmijas akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību.

5. Akadēmijai ir tiesības noteikt savu pārvaldes, organizatorisko un saimniecisko struktūru un veidot personālsastāvu.

6. Akadēmija ir atvasināta publiska persona; tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un savs karogs.

Akadēmijas karoga apraksts:

Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā — augstskolas nosaukuma abreviatūra “LMA”. Zem vairoga — ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums “Latvijas Mākslas akadēmija”.

Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts latīņu valodā “Nulla dies sine linea” (Nevienu dienu bez līnijas).

7. Akadēmijai ir tiesības piešķirt profesionālās kvalifikācijas, profesionālos grādus, akadēmiskos grādus un zinātniskos grādus tiem studējošajiem, kuri ir sekmīgi nokārtojuši attiecīgās studiju programmas.

8. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm, mākslas iestādēm un citām juridiskām un fiziskām personām.

9. Akadēmijas nosaukums svešvalodās ir:

angļu valodā : Art Academy of Latvia;

vācu valodā : Kunstakademie Lettlands;

franču valodā : L'Academie des beaux arts de la Lettonie;

10. Akadēmijas adrese: Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1867, Latvija.

II. Akadēmijas vadības institūcijas

11. Akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija, un lēmējinstitūcija ir Satversmes sapulce, kura nosaka Akadēmijas stratēģiju studiju, mākslinieciskās jaunrades, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās attīstības virzienos.

12. Satversmes sapulci ievēlē no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā personāla uz trim gadiem. Satversmes sapulcē ir ne mazāk kā 60% akadēmiskā personāla un ne mazāk kā 20% studējošo pārstāvju. Satversmes locekli var atsaukt tā personāla pārstāvju grupa, kura viņu ievēlējusi. Satversmes sapulci var sasaukt rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā.

13. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru Satversmes sapulces locekļi ievēlē aizklāti balsojot. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē arī Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ievēlēšanas kārtību un darbību nosaka Satversmes sapulces nolikums, kuru Satversmes sapulce pieņem savam pilnvaru laikam.

14. Satversmes sapulce:

14.1. pieņem un groza Akadēmijas Satversmi;

14.2. ievēl un atceļ Akadēmijas rektoru;

14.3. noklausās rektora pārskatu;

14.4. apstiprina Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu;

14.5. ievēlē Senātu un atceļ tā locekļus;

14.6. (izslēgts ar 17.09.2015. likumu);

14.7. ievēlē akadēmiskā personāla pārstāvjus Akadēmiskajā šķīrējtiesā un atceļ tās locekļus;

14.8. veic citas Satversmē paredzētās funkcijas.

15. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas izstrādā un apstiprina kārtību un noteikumus visām Akadēmijas darbības sfērām — mākslinieciskās jaunrades darbam, zinātniskās pētniecības darbam, saimnieciskajai darbībai u.c. un vada Akadēmijas studiju procesu.

16. Akadēmijas Senātu veido:

16.1. akadēmiskā personāla pārstāvji — ne mazāk par 75 procentiem;

16.2. studējošie, kurus ievēlē Akadēmijas studējošo pašpārvalde, — ne mazāk par 20 procentiem.

17. Senāta ievēlēšanas kārtību, darbības principus un kompetenci nosaka Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

18. Senāts:

18.1. izskata un apstiprina studiju programmas;

18.2. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, dibina, reorganizē un likvidē Akadēmijas struktūrvienības;

18.3. apstiprina kārtību un noteikumus, kas regulē visas Akadēmijas darbības sfēras;

18.4. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu risināšanai;

18.5. veic citas Satversmes sapulces noteiktās funkcijas.

19. Senatorus atbilstoši nolikumam un ar Satversmes sapulces balsojumu apstiprina uz trīs gadiem.

20. Senāts pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu no senatoru kopskaita.

21. Akadēmijā ir Padomnieku konvents, kurš konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos, un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē un Senātā.

22. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina atbilstoši Akadēmijas Senāta iniciatīvai vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījumam. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.

23. Padomnieku konventa nolikumu un tā locekļus apstiprina Senāts. Ja Padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu.

24. Rektors īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

25. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Rektoru ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, saskaņā ar Akadēmijas Senāta pieņemto nolikumu par rektora vēlēšanām.

26. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.

27. Rektors:

27.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei;

27.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

27.3. nodrošina Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, atbild par Akadēmijas finansiālo darbību;

27.4. veicina un atbild par Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

27.5. atbild par Akadēmijas stratēģijas īstenošanu un sagatavo Akadēmijas budžetu;

27.6. veic citus normatīvajos aktos un Akadēmijas Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

27.1 Rektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, rektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

28. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts. Rektora atcelšanai ir nepieciešamas vismaz 50% balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita.

29. Administratīvā personāla — prorektoru, dekānu un administratīvo struktūrvienību vadītāju — kandidatūras izvirza rektors.

30. Administratīvo personālu apstiprina ar Senāta balsojumu. Katras administratīvās struktūrvienības darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

31. Prorektoru pilnvaru laiks ir atbilstošs rektora pilnvaru laikam. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību rektora prombūtnes laikā atbilstoši rektora rīkojumam.

32. (Izslēgts ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

33. (Izslēgts ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

34. Akadēmijā ir Akadēmiskā šķīrējtiesa, kura darbojas trīs cilvēku sastāvā, no kuriem divus uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvi no Akadēmijas studējošo vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz trim gadiem ievēlē Akadēmijas studējošo pašpārvalde.

35. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem, strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī starp struktūrvienībām, kas atrodas pakļautības attiecībās, kā arī citus jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar Augstskolu likumu.

36. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda Akadēmijas administrācija.

37. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma vai Akadēmijas studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu.

38. Pēc darba devēja iniciatīvas Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

39. Administratīvā komisija ir konsultatīva, koleģiāla Akadēmijas institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas vadīšanas jautājumu apspriešanai.

40. Akadēmijas Administratīvā komisija tiek izveidota ar Senāta lēmumu un tās pilnvaru termiņš atbilst Senāta pilnvaru termiņam.

41. Administratīvās komisijas darbības veidu un sastāvu nosaka Senāta apstiprināts nolikums, paredzot tajā studējošo paš­pārvaldes pārstāvju līdzdalību.

42. Akadēmijas Studiju padome ir konsultatīva Akadēmijas institūcija, kura ir izveidota studiju programmu satura un studiju procesa apspriešanai un tās ierosinātie lēmumi tiek izskatīti Senātā.

43. Akadēmijas Studiju padome tiek izveidota ar Senāta lēmumu un tās pilnvaru termiņš atbilst Senāta pilnvaru termiņam.

44. Akadēmijas studiju padomi vada tās priekšsēdētājs, un tajā ietilpst visu Akadēmijas studiju un pētniecības nozaru un apakšnozaru vadītāji, ar pētniecības darbu saistīto struktūrvienību vadītāji un ne mazāk kā 20% studējošo pārstāvju.

III. Akadēmijas struktūrvienības, koledžas, iestādes un komercsabiedrības

45. Akadēmijas struktūru veido:

45.1. katedra;

45.2. meistardarbnīca (profesora grupa);

45.3. darbnīca (profesora grupa);

45.4. fakultāte;

45.5. nodaļa;

45.6. zinātniskā laboratorija;

45.7. mācību laboratorija;

45.8. institūts;

45.9. zinātniskais institūts;

45.10. filiāle.

46. Akadēmijas struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

47. Akadēmijas katedra ir struktūrvienība, kura pārstāv apstiprināta studiju virziena noteiktu specializāciju un apvieno specializācijas studiju kursu īstenošanā iesaistīto Akadēmijas akadēmisko personālu.

48. Katedras galvenais uzdevums ir veidot Akadēmijas mērķiem un līmenim atbilstošas studiju programmas, nodrošināt to realizāciju un kontrolēt to kompetencē ietilpstošo specializācijas studiju attīstību studiju programmas un visa Akadēmijas studiju procesa laikā.

49. Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par savas specializācijas programmas vai par sava studiju virziena programmas:

49.1. Atbilstību Akadēmijas studiju programmām;

49.2. Saskaņotību ar katedras mācībspēku individuālajām programmām.

50. Katedras vadītājs ir atbildīgs par katedras rīcībā un materiālajā atbildībā esošā inventāra izmantošanu studiju mērķiem.

51. Katedras darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

51.1. Katedras izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

51.2. Katedras vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus;

51.3. Trīs gadus ilgu katedras vadītāja pilnvaru termiņu un ievēlēšanas kārtību;

51.4. Katedras vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību un arī citas prasības katedras darbībai.

52. Akadēmijas meistardarbnīca ir studiju, jaunrades un pētniecības struktūrvienība, kura ir izveidota specifisku akadēmiskās un profesionālās izglītības mērķu īstenošanai mākslas nozarēs.

53. Meistardarbnīca nodrošina māk­slas nozares apakšnozarēs profesionālo un akadēmisko studiju diplomdarbu izstrādi studējošajiem.

54. Maģistra studijas meistardarbnīcā ir vizuāli plastisko mākslu vai dizaina virzienu bakalaura studiju programmas turpinājums un ar pētniecības darbu vienots mākslas izteiksmes līdzekļu kāpinājums un ideju izvērsums.

55. Meistardarbnīcas galvenais uzdevums ir nodrošināt studējošās personas individualizētu attīstību, organizējot konkrētas, specifiskas jaunrades studijas un to vienotību ar pētniecisko darbu nozarē.

56. Meistardarbnīcas studiju minimālais ilgums ir 1 gads.

57. Meistardarbnīcu vada Senāta apstiprināts, vēlēts Akadēmijas profesors, asociētais profesors vai docents, kurš ir atbildīgs rektoram un Senātam par viņa vadītās meistardarbnīcas programmas saturu un studiju kvalitāti.

58. Meistardarbnīcas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

58.1. Meistardarbnīcas izveidošanas principus;

58.2. Meistardarbnīcu veidus un lomu Akadēmijas studiju struktūrā;

58.3. Meistardarbnīcas vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus;

58.4. Meistardarbnīcas darbības termiņus;

58.5. Meistardarbnīcas vadītāja atcelšanas kārtību Senātā.

59. Akadēmijas darbnīca ir struktūrvienība, kura ir izveidota ar mērķi organizēt specializācijas studijas vizuāli plastisko mākslu un dizaina virzienu specializācijās, to praktiskajos vai tehnoloģiskajos aspektos.

60. Darbnīcu vada profesors, asociētais profesors vai docents, kurš personiski ir atbildīgs katedras vadītājam vai nodaļas vadītājam par viņa vadītās darbnīcas programmas saturu un studiju kvalitāti. Darbnīcas vadīšanas termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus.

61. Darbnīcu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

61.1. Darbnīcu izveidošanas principus;

61.2. Darbnīcu veidus un lomu Akadēmijas studiju struktūrā;

61.3. Darbnīcu vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus;

61.4. Darbnīcu vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

62. Fakultāte ir Akadēmijas struktūrvienība, kura apvieno specializāciju struktūrvienības jaunrades un pētnieciskajai darbībai. Fakultātes galvenais uzdevums ir organizēt un vadīt studiju procesu un saskaņot studiju programmu vispārējās un akadēmiskās daļas ar speciālajām daļām.

63. Fakultāti vada dekāns, kurš ir personiski atbildīgs Akadēmijas Senātam un rektoram par viņa vadītās struktūrvienības darbu. Dekānu ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

64. Fakultātes darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

64.1. Fakultātes izveidošanas principus;

64.2. Fakultātes lomu Akadēmijas studiju struktūrā;

64.3. Dekāna apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

65. Akadēmijas zinātniskā laboratorija ir struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir pētniecisko iespēju nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs. Akadēmijas mācību laboratorija ir struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir studiju procesa atbalstīšana un nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs.

66. Zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

66.1. zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas izveidošanas principus;

66.2. zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas lomu Akadēmijas studiju, mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības darba struktūrā;

66.3. zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas vadīšanai nepieciešamos zinātniskos un profesionālos kritērijus un trīs gadus ilgu vadīšanas termiņu;

66.4. zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

67. Nodaļa ir fakultātei atbilstoša Akadēmijas struktūrvienība, kura tiek izveidota, ja attiecīgajā studiju virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu. Nodaļa apvieno specializāciju struktūrvienības jaunrades un pētnieciskajai darbībai. Nodaļas galvenais uzdevums ir organizēt un vadīt studiju procesu un saskaņot studiju programmu vispārējās un akadēmiskās daļas ar speciālajām daļām. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.

68. Nodaļu vada nodaļas vadītājs, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par viņa vadītās nodaļas studiju kvalitāti, organizatoriskā darba atbilstību Akadēmijas Satversmei, kā arī par savlaicīgu un precīzu ar studijām saistītās informācijas sniegšanu Akadēmijas vadībai.

69. Nodaļas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

69.1. Nodaļas izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

69.2. Nodaļu lomu Akadēmijas studiju struktūrā;

69.3. Nodaļas vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus;

69.4. Trīs gadus ilgu nodaļas vadītāja pilnvaru termiņu un ievēlēšanas kārtību;

69.5. Nodaļas vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.

70. Zinātniskais institūts tiek izveidots uz Akadēmijas pētnieciskā, akadēmiskā un profesionālā potenciāla bāzes un piedalās Akadēmijas studiju programmu īstenošanā. Akadēmijas zinātniskā institūta darbības galvenais uzdevums ir sekmēt un attīstīt zinātnisko pētniecību mākslas nozares apakšnozarēs, kā arī veikt ar kultūras procesu un darba tirgus izpēti saistīto darbu. Zinātnisko institūtu izveido kā Akadēmijas struktūrvienību vai publisku aģentūru.

Zinātnisko institūtu izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora priekšlikuma, bet reorganizē vai likvidē pēc rektora vai Senāta ierosinājuma. Galīgo lēmumu par likvidāciju vai reorganizāciju pieņem Senāts.

Zinātniskā institūta finansēšanas kārtību nosaka Senāts.

Zinātniskā institūta darbības pamats ir Senāta apstiprināts zinātniskā institūta nolikums, kas nosaka:

70.1. zinātniskā institūta izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

70.2. zinātniskā institūta darbības, uzraudzības un finansēšanas kārtību;

70.3. zinātniskā institūta vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos, zinātniskos un profesionālos kritērijus;

70.4. zinātniskā institūta vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā;

70.5. zinātniskā institūta reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

71. Institūts ir Akadēmijas struktūrvienība, kas veidojas uz Akadēmijas pētnieciskā, akadēmiskā un profesionālā potenciāla bāzes un piedalās Akadēmijas studiju programmu īstenošanā. Institūta darbības pamats ir Senāta apstiprināts institūta nolikums, kas nosaka:

71.1. institūta darbības mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

71.2. institūta finansēšanas kārtību;

71.3. institūta vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos, zinātniskos un profesionālos kritērijus;

71.4. institūta vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā;

71.5. institūta reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

72. Filiāle ir struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no Akadēmijas un īsteno Akadēmijas akreditētas studiju programmas. Akadēmijas filiāli dibina, reorganizē un likvidē Senāts Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Akadēmijas filiāli vada filiāles vadītājs, kas rīkojas uz Akadēmijas izdotas pilnvaras pamata. Filiāles vadītāju ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

73. Filiāles nolikumu pieņem Senāts, kas nosaka:

73.1. Filiāles izveidošanas un slēgšanas kārtību;

73.2. Filiāles mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

74. Akadēmijas mērķu sasniegšanai Senāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem var dibināt, reorganizēt vai likvidēt koledžas, biedrības, nodibinājumus, iestādes un komercsabiedrības. To nolikumus vai statūtus pieņem Senāts. Koledžās īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod studējošajiem iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi, un to apgūst personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību.

IV. Akadēmijas personāls, tā tiesības un pienākumi

75. Akadēmijas personālu veido:

75.1. akadēmiskais personāls — Akadēmijā akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

75.2. vispārējais augstskolas personāls;

75.3. studējošie, t.sk. maģistranti un doktoranti.

76. Akadēmijas personāla tiesības un pienākumi ir sekmēt studiju un pētniecības darbu Akadēmijā, pildot savus tiešos darba un studiju pienākumus, kā arī piedaloties Akadēmijas pārvaldes un pašpārvaldes institūciju darbībā, atbilstoši Akadēmijas Satversmes sapulces noteiktajai kārtībai un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

77. Akadēmijas personāls ir tieši atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu un par Satversmes sapulces un Senāta apstiprinātās iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu. Akadēmijas personālam ir pienākums atskaitīties Senātam, ja Senāts to pieprasa.

78. Akadēmijas akadēmisko personālu veido:

78.1. profesori, asociētie profesori;

78.2. docenti, vadošie pētnieki;

78.3. lektori, pētnieki;

78.4. asistenti.

79. Akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanas un pētniecības darbu mākslas, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs.

80. Akadēmiskā personāla darba slodzi un uzdevumus studējošo izglītošanā un pētniecības darba vadīšanā, mākslinieciskajā jaunradē, zinātniskajā pētniecībā un nozares attīstības kvalitātes vērtēšanā nosaka, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Senāta pieņemti nolikumi par akadēmiskajiem amatiem un par slodžu normatīviem.

81. Akadēmiskā personāla darba samaksas principus nosaka Akadēmijas Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām algu likmēm.

82. Akadēmijas akadēmiskajam personālam ir tiesības uz:

82.1. ikgadēju apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu;

82.2. ik pēc sešiem gadiem — apmaksātu sešu kalendāra mēnešu ilgu akadēmisko atvaļinājumu pētniecības darba veikšanai;

82.3. vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešus ilgu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai;

82.4. profesoram, asociētajam profesoram vai docentam vienā ievēlēšanas reizē — uz neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoru vai vieslektoru citās augstskolās.

83. Akadēmijā darbojas Promocijas padome. Tās uzdevums ir Akadēmijas akadēmiskā personāla pētnieciskās kvalifikācijas — zinātniskā, jaunrades un pedagoģiskā darba novērtēšana un doktora zinātniskā grāda piešķiršana. Promocijas padome darbojas saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu.

84. Vēlētos Akadēmijas profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.

85. Rīkojot atklātu konkursu uz Akadēmijas profesora vai asociētā profesora amata vietu, Akadēmijā tiek izveidota mākslas zinātnes, mākslas nozares profesoru padome, kuras sastāvā divas trešdaļas ir Akadēmijas profesori un viena trešdaļa — tādi nozares profesoru un profesionālo apvienību pārstāvji, kuri nestrādā Akadēmijā.

86. Docenta, lektora, asistenta un pētnieka amatos var ievēlēt personas atbilstoši normatīvajiem aktiem.

87. Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem, atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādā un pieņem Akadēmijas Senāts.

88. (Izslēgts ar 23.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2009.)

89. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus profesora goda nosaukumu pensionētiem profesoriem un asociētajiem profesoriem par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā mākslas, dizaina un kultūras jomās un tiesības piešķirt Akadēmijas goda locekļa nosaukumu izciliem mākslas, dizaina un kultūras jomas pārstāvjiem un atbalstītājiem.

90. Akadēmijas profesors ir savā mākslas apakšnozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu, individuāli orientētu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā, kultūras teorijā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.

91. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades vai zinātniskās pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un Augstskolu likuma prasībām.

92. Akadēmijas profesoru ievēlē atklātā konkursā uz sešiem gadiem, un Akadēmija slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.

93. Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā specialitātē, vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas vai mākslu akadēmiskajā studiju virzienā.

94. Akadēmijas asociētais profesors ir savā mākslas apakšnozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.

95. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades vai zinātniskās pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un Augstskolu likuma prasībām.

96. Asociēto profesoru ievēlē atklāta konkursa veidā uz sešiem gadiem un Akadēmija slēdz ar viņu darba līgumu atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

97. Līdz ar ievēlēšanu amatā asociētais profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā specialitātē, vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas vai mākslu akadēmiskajā studiju virzienā.

98. Akadēmijas docents ir atzīts speciālists mākslas apakšnozarē, kurš veic mākslinieciskās jaunrades vai pētniecības darbu savā specialitātē.

99. Akadēmijas docenta amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades vai pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un normatīvo aktu prasībām.

100. Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaunrades (vizuāli plastisko mākslu vai dizaina) vai mākslas zinātnes un kultūras teorijas specialitātē.

101. Akadēmijas profesoru, asociēto profesoru un docentu vietu skaitu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un atbilstoši Akadēmijas Satversmei nosaka Senāts.

102. Akadēmijas lektori, asistenti, vadošie pētnieki un pētnieki īsteno pētniecisko un izglītojošo darbu mākslas apakšnozarē.

103. Vispārējais Akadēmijas personāls (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais un saimnieciskais personāls) tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba saskaņā ar Akadēmijas Satversmi un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

104. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas Republikas pilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt augstskolā nosaka augstākās izglītības jomu reglamentējošie normatīvie akti.

105. Imatrikulēti tiek studenti, kuri ir izpildījuši:

105.1. Uzņemšanas noteikumu prasības, kuras atbilst prasībām, kritērijiem un kārtībai, kas ir noteikta atbilstoši Augstskolu likumam un citiem spēkā esošajiem augstākās izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

105.2. prasības, kuras nosaka un pieņem Akadēmijas Senāts un kuras ir saskaņotas ar Augstākās izglītības padomi.

106. Valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits Akadēmijā tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

107. Akadēmijas studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas. Stipendiju piešķiršanas nosacījumus un saņemšanas kārtību nosaka Akadēmijas Senāta pieņemts nolikums, ievērojot Augstskolu likumā noteikto kārtību.

108. Studiju maksas apjomu par attiecīgās studiju programmas kārtējo studiju gadu un maksas studiju nosacījumus nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

109. Akadēmijas studentiem, kuri ir pārtraukuši studijas, ir tiesības atsākt studijas atbilstoši Akadēmijas Senāta pieņemtam nolikumam par studenta statusu.

110. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, eksmatrikulēt, ja:

110.1. tā pati to vēlas;

110.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

110.3. tā Akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

110.4. tā ir pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.

111. Lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta pieņem Akadēmijas rektors vai dekāns. Lēmumu var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

112. Akadēmijas studentiem ir pašpārvalde, kura darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu un Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu. Studējošo pašpārvaldi no Akadēmijas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par Augstskolu likumā noteikto apmēru.

113. Augstākās profesionālās izglītības studiju valsts pārbaudījumu novērtēšanai Senāts izveido Valsts eksāmenu komisiju. Akadēmisko programmu gala pārbaudījumu novērtēšanai Senāts izveido: bakalaura studiju programmai — Akadēmiskās atestācijas komisiju, bet maģistra studiju programmai — Zinātniskās atestācijas komisiju.

114. Akadēmijas studiju programmu ilgums ir plānots saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmi atbilstoši attiecīgās studiju programmas mērķiem, uzdevumu raksturam un studiju slodzes apjomam.

115. (Izslēgts ar 23.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2009.)

V. Akadēmijas īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

116. Akadēmijas īpašumu veido:

116.1. kustama un nekustama manta, kas tai dāvināta, ko tā mantojusi vai ko tā iegādājusies par pašas līdzekļiem;

116.2. par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta;

116.3. Akadēmijas intelektuālais īpašums;

116.4. nekustamais īpašums, ko Akadēmijai bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.

Akadēmijas nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā Akadēmijas īpašums.

Akadēmijai var piederēt naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem augstākās izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar augstākās izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

117. Akadēmijas finanšu īpašumu veido:

117.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

117.2. pašu ieņēmumi:

117.2.1. ieņēmumi no maksas par studijām;

117.2.2. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

117.3. juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi ar norādītu mērķi vai bez tā;

117.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu līdzekļi.

118. Akadēmijas finanšu resursu struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar Augstskolu likumu. Finanšu līdzekļu uzskaiti un grāmatvedību Akadēmija kārto saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" un citu normatīvo aktu nosacījumiem.

119. Finanšu īpašumu, ko fiziskās vai juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu realizēšanai, Akadēmija nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno atbilstošo mērķprogrammu vai pasākumu.

120. Pildot savus uzdevumus, Akadēmijai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

120.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbilstoši Akadēmijas mērķiem;

120.2. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu atbilstoši Akadēmijas Satversmē noteiktajiem darbības mērķiem;

120.3. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķiem.

121. Akadēmijai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus, kā arī atbrīvojumu no nodokļiem un nodevām normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos.

VI. Satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība, Akadēmijas reorganizācija vai likvidācija

122. Akadēmijas Satversme var tikt pieņemta vai grozīta ar Satversmes sapulces lēmumu.

123. Akadēmijas Satversme un tajā izdarītie grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.

124. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai kultūras ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz kultūras ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 19.06.2003.Stājas spēkā: 02.07.2003.Tēma:  Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 97 (2862), 01.07.2003., "Ziņotājs", 15, 14.08.2003.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
76772
{"selected":{"value":"13.10.2015","content":"<font class='s-1'>13.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.10.2015","iso_value":"2015\/10\/13","content":"<font class='s-1'>13.10.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"27.05.2009","iso_value":"2009\/05\/27","content":"<font class='s-1'>27.05.2009.-12.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.07.2003","iso_value":"2003\/07\/02","content":"<font class='s-1'>02.07.2003.-26.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
13.10.2015
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva