Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem

1. pants. Bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem neatkarīgi no viņu pašreizējās pilsonības tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz namīpašumiem, kuri 40.—80. gados bez atlīdzības tika pārņemti valsts vai juridisko personu valdījumā, realizējot īpašnieka tiesību ignorēšanas un administratīvās patvaļas politiku.

2. pants. Īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņi iesnieguši prasību, tiek atjaunotas tiesas ceļā saskaņā ar Latvijas civilprocesa kodeksa noteikumiem.

Persona, kuras valdījumā ir namīpašums, var likumīgajam īpašniekam to nodot labprātīgi, notariāli apliecinot šo vienošanos. Šajā gadījumā puses no valsts nodevas samaksas ir atbrīvojamas.

Tiesas ceļā nevar atprasīt namīpašumus, kuru atdošana saskaņā ar likumu paredzēta administratīvā kārtībā.

Pieteikumi par atsavināto namīpašumu atdošanu iesniedzami tiesai vai pašvaldībai pēc namīpašuma atrašanās vietas līdz 1994. gada 1. jūnijam. Ja pieteikums iesniegts pašvaldībai noteiktajā termiņā, prasības par namīpašumu atdošanu tiesas pieņem un izskata pēc būtības neatkarīgi no pieteikšanās termiņa izbeigšanās.

Ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki noteiktajā termiņā nav iesnieguši pieteikumu par namīpašuma atdošanu, bet viņam, pamatojoties uz pieprasījumu, kas iesniegts līdz 1994. gada 1. jūnijam, atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi zem strīdus namīpašuma, namīpašums atdodams, ja tas neskar trešo personu likumīgās intereses (nams pakļauts dzīvokļu privatizācijai, pēc 1994. gada 1. jūnija uzsākta pārbūve vai kapitālremonts u. tml.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. un 23.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 20.06.1996.)

3. pants. Izskatot minēto kategoriju lietas, tiesu iestādes var atzīt par spēkā neesošiem valsts varas un pārvaldes iestāžu aktus, ar kuriem tika izbeigtas vai ierobežotas likumīgās īpašuma tiesības.

4. pants. Namīpašuma atrašanās juridiskās personas valdījumā (bilancē) nerada tai īpašuma tiesības uz šo namīpašumu.

5. pants. Darījums, saskaņā ar kuru īpašuma tiesības izbeigtas, bijušajam īpašniekam atsakoties no sava namīpašuma, ir atzīstams par spēkā neesošu, ja tas bijis noslēgts viltus, vardarbības vai draudu ietekmē, ja persona šādu darījumu ir bijusi spiesta noslēgt ar tai sevišķi neizdevīgiem noteikumiem sakarā ar grūtu apstākļu sagadīšanos, kā arī ja nav tikusi ievērota namīpašuma atsavināšanas notariālā forma.

6. pants. Tiesas ceļā nevar atdot namīpašumus, kuri atbilstoši notariāli apliecinātiem līgumiem pret atlīdzību pārgājuši labticīgu fizisko personu īpašumā.

Šajos gadījumos bijušajam īpašniekam (mantiniekam) ir tiesības saņemt no pārdevēja, kas bija ieguvis šo namīpašumu bez atlīdzības, kompensāciju pirkuma-pārdevuma līgumā noteiktās cenas apmērā, bet namīpašuma faktiskā vērtība kompensējama likumā noteiktajā kārtībā.

Par labticīgu ieguvēju nevar atzīt personu:

— kura namīpašumu ieguvusi pēc tam, kad bijušais īpašnieks (mantinieks) valsts varas vai pārvaldes iestādei, pašreizējam namīpašuma valdītājam vai arī tiesībaizsardzības iestādēm iesniedzis pieteikumu par namīpašuma atgūšanu;

— kura, ņemot dalību represijās, sekmējusi namīpašuma nodošanu tās īpašumā.

7. pants. Par bezsaimnieka mantu nevar uzskatīt namīpašumu, kura īpašnieks bijis spiests to pamest Otrā pasaules kara darbības rezultātā, kā arī izvairoties no iespējamām represijām vai cita veida nelabvēlīgām sekām.

Ja namīpašums par bezsaimnieka mantu atzīts ar tiesas spriedumu, nav nepieciešams šo spriedumu atcelt uzraudzības kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1994.)

8. pants. Īpašuma tiesības atjaunojamas arī tajos gadījumos, kad namīpašums atsavināts civilprocesuālā kārtībā, lai piedzītu nesamaksātos nodokļus vai nodevas.

Šajos gadījumos nav nepieciešama iepriekšējā sprieduma atcelšana uzraudzības kārtībā.

9. pants. Ja namīpašums, kuru var atprasīt tiesas ceļā, nav saglabājies un pieteikums iesniegts 2. pantā norādītajā termiņā, bijušajam īpašniekam (mantiniekiem) ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Par namīpašumu, kurš nav saglabājies dabā, atzīstams arī tāds namīpašums, kas pēc tā atsavināšanas līdz 1991. gada 30. oktobrim pārbūvēts tādā mērā, ka lielāko tā substances daļu (vairāk par 65 procentiem) veido vēlākā laika izbūve. Ja celtniecība, pārbūve un rekonstrukcija veikta, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, kā arī ja to veicis ļaunticīgs valdītājs, tas nevar būt par pamatu namīpašuma atdošanas prasības noraidīšanai.

(31.03.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 20.06.1996.)

10. pants. Namīpašuma līdzšinējā valdītāja un īpašnieka savstarpējās mantiskās pretenzijas izskatāmas Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1994.)

11. pants. Bijušie īpašnieki un viņu mantinieki atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas attiecībā uz prasījumiem par namīpašumu atdošanu un ar to saistīto prasību par zaudējumu atlīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 07.04.1994.)

12. pants. Īpašniekam ir obligāti atdota nama līdzšinējā valdītāja noslēgtie īres vai nomas līgumu termiņi, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(31.03.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.1994.)

13. pants. Īrniekiem, ar kuriem īres līgumu bija noslēguši atdotā nama līdzšinējie valdītāji, īres maksa bez šo īrnieku piekrišanas nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto īres maksas līmeni.

(31.03.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.1994.)

14. pants. Pašvaldība ir tiesīga piešķirt nama īpašniekam nama kapitālā remonta un ekspluatācijas izdevumu kompensācijai subsīdijas, aizdevumus vai sniegt cita veida palīdzību, kāda noteikta pašvaldības dzīvokļu fondam.

15. pants. Izlikšana no likumīgajiem īpašniekiem atdotajiem namiem pieļaujama tikai likuma «Par dzīvojamo telpu īri» noteiktajā kārtībā, bet pirmajos septiņos gados pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai pēc namīpašuma labprātīgas nodošanas — tikai ierādot citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks prasa īrnieku izlikšanu, pamatojoties uz likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 29. panta 4. un 5. punktu.

Valsts un pašvaldību izglītības, kultūras un zinātnes iestādes pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas bijušajiem īpašniekiem saglabā telpu nomas tiesības. Šīs normas attiecināšanu uz konkrēto izglītības, kultūras un zinātnes iestādi apstiprina Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija.

Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi par septiņu gadu termiņu neattiecas uz politiski represētajām personām, kuru īpašumi ir lauku viensētas un vienģimeņu vajadzībām celtās mājas pilsētās un citās apdzīvotajās vietās.

Ja īpašnieks namu pārņēmis tādā stāvoklī, ka tas draud sagrūt (avārijas stāvoklis), pašvaldības pienākums ir gada laikā no īpašnieka iesnieguma saņemšanas brīža nodrošināt īrniekus ar līdzvērtīgām dzīvojamajām telpām.

(31.03.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.1994.)

16. pants. Ja nama īpašnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas atgriezties savā namīpašumā un aizņemt dzīvokli, viņam jāiesniedz iesniegums attiecīgajai pašvaldībai. Pamatojoties uz šo iesniegumu, pašvaldība gada laikā nodrošina īpašnieka vajadzībām atbilstoša dzīvokļa atbrīvošanu, ierādot īrniekam līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja īpašnieks atdotajā namā saņēmis dzīvokli, viņam kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem jāatbrīvo dzīvojamā telpa, ko viņš vai viņa laulātais īrējis līdz šim tajos gadījumos, kad dzīvoklis un atgūstamais namīpašums atrodas tās pašas republikas pilsētas, novada pilsētas vai novada pagasta robežās, bet, ja novadam nav teritoriālo vienību, — attiecīgā novada robežās.

Ja politiski represētā persona, kurai atjaunotas īpašuma tiesības uz lauku viensētu vai ģimenes māju pilsētā vai citā apdzīvotā vietā, vēlas atgriezties savā īpašumā, tad pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas šis īpašums, gada laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas jāatbrīvo attiecīgā lauku sēta vai ģimenes māja no tur iemitinātajiem iedzīvotājiem, ierādot tiem citu dzīvojamo platību.

(31.03.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.1996., 29.10.1998. un 19.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

17. pants. Likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 29. panta 5. punkta nosacījumi (dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana un īrnieka izlikšana pēc īrētāja iniciatīvas, ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai) nav attiecināmi uz likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļām darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un politiski represētajiem, izņemot gadījumus, kad īpašnieks nodrošina iepriekšminētās personas ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību.

Ja šā panta pirmajā daļa minētie īrnieki piekrīt atbrīvot dzīvojamo telpu īpašnieka ģimenei, pašvaldībai uz šo personu iesnieguma pamata gada laikā jāpiešķir viņu veselības stāvoklim atbilstošs dzīvoklis.

(31.03.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 20.06.1996.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1991. gada 30. oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 30.10.1991.Stājas spēkā: 20.11.1991.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: "Ziņotājs", 46, 21.11.1991., "Diena", 223, 15.11.1991.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
70828
{"selected":{"value":"01.07.2009","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.1998","iso_value":"1998\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.1998.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.06.1996","iso_value":"1996\/06\/20","content":"<font class='s-1'>20.06.1996.-19.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.1994","iso_value":"1994\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.1994.-19.06.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.01.1994","iso_value":"1994\/01\/16","content":"<font class='s-1'>16.01.1994.-06.04.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.1991","iso_value":"1991\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.1991.-15.01.1994.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2009
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva