Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par Latvijas Republikas Zemessardzes dienesta nolikumu

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par Latvijas Republikas Zemessardzi» 3. pantu Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

Apstiprināt Latvijas Republikas Zemessardzes dienesta nolikumu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 12. septembrī

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija
1991. gada 12. septembra lēmumu

LATVIJAS REPUBLIKAS ZEMESSARDZES DIENESTA
NOLIKUMS

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Latvijas Republikas Zemessardze (turpmāk - Zemessardze) ir sabiedrības pašaizsardzības formējums.

2. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas iedzīvotājus valsts un sabiedrības aizsardzībā. Iesaistīšanās Zemessardzē ir brīvprātīga.

3. Zemessardzes uzdevumi ir:

1) piedalīties Latvijas Republikas aizsardzībā;

2) aizsargāt svarīgus valsts, pašvaldības un saimnieciskos objektus;

3) aizsargāt iedzīvotājus un viņu mantu no noziedzīgas rīcības;

4) ja nepieciešams, sniegt palīdzību robežapsardzības spēkiem, policijai un muitas iestādēm;

5) palīdzēt valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī iedzīvotājiem dabas un ekoloģisko katastrofu, stihisko nelaimju, lielu saimniecisko avāriju gadījumos, to seku likvidācijā;

6) veikt zemessargu militāro sagatavošanu saskaņā ar Zemessardzes štāba izstrādātajiem un noteiktā kārtībā apstiprinātajiem dienesta reglamentiem;

7) veicināt zemessargu fizisko attīstību, ieaudzināt zemessargiem patriotismu, disciplīnu un sabiedrisko taktu.

Veicot šos uzdevumus, Zemessardze sadarbojas ar robežapsardzības spēkiem, valsts un pašvaldības iestādēm, policiju un muitas iestādēm.

4. Zemessardzes pamattiesības nosaka Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Republikas Zemessardzi».

Zemessardzei ir arī šādas papildu tiesības, kas atbilst Zemessardzes uzdevumiem:

1) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, slēgt darījumus ar pašvaldībām, juridiskajām un fiziskajām personām, saņemt dāvinājumus, uzņemties saistības likumos noteiktajā kārtībā;

2) izdot rokasgrāmatas un zemessargu apmācībai nepieciešamos palīglīdzekļus. Militāra rakstura rokasgrāmatas un dienesta reglamenti izdodami tikai ar Zemessardzes štāba atļauju;

3) noteiktā kārtībā iekārtot zemessargu apmācībai piemērotus laukumus, celt un iekārtot zemessargu dienestam nepieciešamās ēkas;

4) veikt jebkura veida saimniecisko darbību, kas nav aizliegta ar likumu.

5. Veicot vietēja rakstura pasākumus, Zemessardzes zemākās struktūrvienības pakļaujas pašvaldību vadītājiem saskaņā ar bataljona vai rotas komandiera pavēli.

6. Zemessargiem ir vienota parauga formas tērpi, atšķirības zīmotnes un dienesta apliecības.

Instrukciju par zemessargu formas tērpu un atšķirības zīmotnēm izstrādā Zemessardzes štābs, un to apstiprina Zemessardzes priekšnieks.

7. Zemessardze ir juridiskā persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un formējuma nosaukumu.

8. Zemessardzes novadu teritoriālajam vienībām (štābiem) un rajonu (apriņķu) teritoriālajām apakšvienībām (bataljoniem, pulkiem) ir juridiskās personas tiesības, kā arī zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un vienības vai apakšvienības nosaukumu, karogs ar attiecīgo nosaukumu un simboliku.

Instrukciju par Zemessardzes vienību un apakšvienību karogu izstrādā Zemessardzes štābs un apstiprina Zemessardzes priekšnieks.

II. ZEMESSARDZES ORGANIZATORISKĀ UZBŪVE

9. Zemessardze ir pakļauta Zemessardzes priekšniekam. Zemessardzes priekšnieks ir Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs.

10. Zemessardzes priekšnieks:

1) izdod pavēles un rīkojumus, kuri ir obligāti visiem zemessargiem;

2) izveido Zemessardzes štābu un apstiprina Zemessardzes štāba struktūru un štatus;

3) atļauj formēt jaunus bataljonus, pulkus un vienības;

4) pēc Zemessardzes štāba priekšnieka ieteikuma ieceļ amatā Zemessardzes štāba priekšnieka vietniekus un daļu (dienestu) priekšniekus, novadu vienību komandierus un to štābu priekšniekus, rajonu (apriņķu) bataljonu (pulku) komandierus.

11. Zemessardzes štābu vada Zemessardzes štāba priekšnieks, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome. Zemessardzes štāba priekšnieks ir pakļauts Zemessardzes priekšniekam.

Latvijas Republikas Augstākā Padome var pieprasīt Zemessardzes štāba priekšnieka pārskatu.

12. Zemessardzes štāba priekšnieks:

1) vada Zemessardzes štāba darbu un izdod pavēles, kas ir obligātas visiem zemessargiem;

2) iesaka iecelšanai amatā Zemessardzes štāba priekšnieka vietniekus, daļu (dienestu) priekšniekus, novadu vienību komandierus, to štābu priekšniekus, rajonu (apriņķu) bataljonu (pulku) komandierus;

3) pēc pulku un bataljonu komandieru ieteikuma ieceļ amatā viņu vietniekus un štābu priekšniekus, rotu komandierus;

4) atļauj formēt Zemessardzes apakšvienības, kas mazākas par bataljonu;

5) pieņem darbā Zemessardzes štāba darbiniekus un apstiprina bataljonu (pulku) štābu štatus;

6) rīkojas ar Zemessardzes līdzekļiem atbilstoši Zemessardzes priekšnieka norādījumiem;

7) rūpējas par Zemessardzes materiāltehnisko apgādi, sadala par valsts budžeta līdzekļiem iegādātos militārās apgādes priekšmetus.

13. Zemessardzes štābs:

1) operatīvi vada Zemessardzes darbību;

2) pēc teritoriālā principa veido Zemessardzes zemākās struktūrvienības;

3) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Zemessardzes dienesta reglamentus un instrukcijas, izstrādā Zemessardzes darbības stratēģiju un taktiku;

4) veic zemessargu uzskaiti, Zemessardzes ieroču uzskaiti un reģistrāciju, organizē to iegādi;

5) organizē un nodrošina Zemessardzes sakaru un kartogrāfijas dienestus;

6) organizē Zemessardzes saimniecību, apgādi ar ieročiem un uzkabi;

7) organizē zemessargu un viņu komandieru apmācības;

8) organizē Zemessardzes finansiālo un saimniecisko darbību;

9) veido un vada Zemessardzes sporta klubus un apmācību centrus;

10) nodrošina Zemessardzes priekšnieku un Zemessardzes štāba priekšnieku ar viņiem nepieciešamo dienesta informāciju.

14. Zemessardzes zemākā patstāvīgā apakšvienība ir vads. Lauku rajonos vads aptver ne vairāk kā viena pagasta teritoriju. (Pagastā var izveidot vairākus vadus.) Vada komandieris saskaņā ar Zemessardzes štāba instrukciju vadu sadala grupās, ņemot vērā teritorijas īpatnības.

Ja pagasta robežās iespējams izveidot vairākus vadus, ar Zemessardzes štāba priekšnieka piekrišanu izveido rotu. Ja pagastā ir viens vads, tam ir rotas tiesības.

15. Rotas un atsevišķie vadi ar Zemessardzes priekšnieka pavēli tiek apvienoti bataljonā. Bataljons aptver viena rajona (apriņķa) teritoriju. Ja zemessargu skaits pārsniedz instrukcijā paredzēto optimālo bataljona štatu sastāvu, formē nākamo konkrētā apriņķa bataljonu un izveido rajona (apriņķa) pulku. Bataljonā (pulkā) izveido štābu. Šā štāba darbību regulē Zemessardzes štāba instrukcijas un bataljona (pulka) komandiera pavēles. Ja vajadzīgs, var izveidot bataljona (pulka) štāba apsardzes vadu vai rotu.

16. Viena novada bataljonus (pulkus) apvieno vienībās (Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas rajona (apriņķa) vienības). Ja nepieciešams, izveido vienības štābu, kas ir tieši pakļauts vienības komandierim.

17. Zemessardzes štāba daļu (dienestu) priekšnieki ir pakļauti Zemessardzes priekšniekam, Zemessardzes štāba priekšniekam un viņa vietniekiem to kompetences ietvaros.

Zemessardzes štāba daļas (dienesta) priekšniekam ir pakļauti attiecīgās daļas (dienesta) darbinieki, bataljonu (pulku) komandieri un to štābu priekšnieki Zemessardzes štāba daļas (dienesta) priekšnieka kompetences ietvaros.

Zemessardzes štāba darbinieki ir pakļauti štāba priekšniekam, attiecīgās daļas (dienesta) priekšniekam, viņa vietniekam, kā arī štāba priekšnieka vietniekiem to kompetences ietvaros.

18. Novada vienības komandieris ir pakļauts Zemessardzes priekšniekam un Zemessardzes štāba priekšniekam. Vienības komandiera pavēles ir obligātas visiem konkrētās vienības zemessargiem. Vienības štābu izveido vienības komandieris, saskaņojot ar Zemessardzes štāba priekšnieku. Vienības štāba priekšnieks ir vienības komandiera vietnieks.

19. Bataljonu (pulku) komandierus ieceļ Zemessardzes priekšnieks pēc Zemessardzes štāba priekšnieka ierosinājuma. Bataljona komandiera vietniekus un štāba priekšnieku ieceļ Zemessardzes štāba priekšnieks.

Bataljona komandiera pavēles ir obligātas visiem bataljona zemessargiem. Bataljona štābu izveido pēc Zemessardzes štāba norādījuma. Bataljona komandieris ir pakļauts attiecīgās vienības komandierim, Zemessardzes štāba priekšniekam, Zemessardzes priekšniekam un Zemessardzes štāba daļu (dienestu) vadītājiem to kompetences ietvaros.

20. Rotu komandierus ieceļ Zemessardzes štāba priekšnieks pēc bataljona komandiera ieteikuma. Rotas komandieris ir pakļauts bataljona komandierim, bataljona štāba priekšniekam un bataljona štāba dienestu priekšniekiem to kompetences ietvaros. Rotas komandiera pavēles ir obligātas visiem rotas zemessargiem.

21. Vada komandieri ieceļ pēc rotas komandiera ieteikuma bataljona komandieris, ņemot vērā vada zemessargu viedokli. Vada komandieris ir pakļauts rotas komandierim un viņa vietniekiem. Vada komandiera pavēles ir obligātas visiem vada zemessargiem. Grupu komandierus ieceļ vada komandieris. Atsevišķā vada pakļautība pielīdzināma rotas pakļautībai.

22. Zemessargu savstarpējos strīdus jautājumos, kas aizskar zemessargu un zemessargu komandieru godu un nav izšķirami ar jau pieņemtajiem Zemessardzes dienesta reglamentiem, izšķir Goda tiesa. Goda tiesas lēmums ir obligāts zemessargiem un, ja nepieciešams, apstiprināms ar attiecīgā līmeņa komandiera pavēli.

Rajona (apriņķa) zemessargu Goda tiesu ievēlē rajona (apriņķa) zemessargu pilnsapulcē (konferencē), aizklāti balsojot. Latvijas Republikas Zemessardzes Goda tiesu ievēlē bataljonu komandieru, štābu priekšnieku un Zemessardzes štāba darbinieku pilnsapulcē, aizklāti balsojot.

23. Zemessardzei ir jaunsargu organizācija. Jaunsargu organizācijas darbību regulē jaunsargu statūti, kurus apstiprina Zemessardzes priekšnieks.

III. UZŅEMŠANA ZEMESSARDZĒ

24. Zemessardzē uzņem Latvijas Republikas iedzīvotājus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.

25. Persona, kas vēlas dienēt Zemessardzē, iesniedz noteikta parauga iesniegumu un kļūst par zemessarga kandidātu.

26. Pēc zemessarga kandidāta iesnieguma saņemšanas ne vēlāk kā 10 dienu laikā viņam rakstveidā tiek paziņots par pieņemto lēmumu.

Atteikumam jābūt pamatotam saskaņā ar šā nolikuma 29. punktu.

27. Stājoties Zemessardzē, zemessarga kandidāts nodod zvērestu.

Zemessarga zvērests:

«Es, Latvijas Republikas zemessargs, zvēru, netaupot savus spēkus un dzīvību, aizsargāt Latvijas tautu un Latvijas valsti, tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas pildīt zemessarga pienākumus, stingri ievērot Latvijas Republikas likumus, Zemessardzes dienesta nolikumu un reglamentus.»

Zvērestu zemessarga kandidāts nodod svinīgos apstākļos un zvēresta nodošanu apliecina ar savu parakstu. Pēc zvēresta nodošanas viņu uzņem Zemessardzē ar bataljona (pulka) komandiera vai Zemessardzes priekšnieka pavēli.

28. Zemessardzes dienestā jebkuru amatu var ieņemt tikai tāda persona, kas nodevusi zvērestu.

29. Zemessardzē nevar uzņemt personu, kura:

1) jau pilda Latvijas Republikas policijas, iekšējā karaspēka vai robežapsardzības dienestu;

2) atrodas citas valsts dienestā;

3) neprot Latvijas Republikas valsts valodu;

4) sodīta par noziegumiem pret Latvijas valsti;

5) atlaista no darba Latvijas Republikas policijā, robežapsardzības dienestā vai citos valsts dienestos par zvēresta laušanu;

6) sodīta par tīšu noziegumu;

7) atrodas narkologa uzskaitē sakarā ar saslimšanu ar alkoholismu, narkomāniju vai toksikomāniju;

8) atzīta par rīcībnespējīgu (psihiski slimu);

9) ar tiesas lēmumu zaudējusi mātes vai tēva tiesības.

IV. ZEMESSARGU PIENĀKUMI, TIESĪBAS UN ATBILDĪBA

30. Zemessargu pienākums ir:

1) uzticīgi kalpot Latvijas Republikai;

2) stingri ievērot Latvijas Republikas likumus, doto zvērestu un Zemessardzes dienesta reglamentus.

31. Zemessargiem, aizsargājot valsts, pašvaldības un saimnieciskos objektus, iedzīvotājus un viņu mantu no noziedzīgas rīcības, ir tiesības veikt pasākumus likumpārkāpumu pārtraukšanai, likumpārkāpēju aizturēšanai un nodošanai tiesībaizsardzības iestādēm. Bruņota vai grupveida uzbrukuma gadījumā zemessargam saskaņā ar Zemessardzes dienesta reglamentu atļauts lietot speciālos līdzekļus vai ieroci.

32. Zemessargiem, pildot Zemessardzes dienestu saskaņā ar dienesta reglamentu un komandiera rīkojumu, ir tiesības:

1) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošus un citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota attiecīgajai Zemessardzes vienībai;

2) aizturēt likumpārkāpējus, lai noskaidrotu viņu personību vai nekavējoties nogādātu viņus policijas iestādē;

3) uz laiku ierobežot vai pārtraukt satiksmi ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem;

4) veikt pasākumus noziegumu novēršanai un atklāšanai Zemessardzes dienesta reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā;

5) pildot dienesta uzdevumus, izmantot uzņēmumu, iestāžu un organizāciju sakaru līdzekļus un transportu, izņemot taksometrus;

6) nēsāt un lietot ieročus un speciālos līdzekļus, izmantot cīņas paņēmienus Zemessardzes dienesta reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

33. Par Latvijas Republikas likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu vai uzticēto pienākumu nepildīšanu zemessargs atbild Latvijas Republikas likumos un Zemessardzes dienesta reglamentos noteiktajā kārtībā.

Ja zemessargs ir saņēmis komandiera pavēli vai rīkojumu, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo zemessargu no atbildības.

34. Zemessargs pakļaujas sava tiešā komandiera un viņa tiešo komandieru pavēlēm. Ja zemessargs saņēmis pretrunīgas pavēles, viņš pakļaujas augstāka komandiera pavēlei. Ja pavēle ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu, ar Zemessardzes dienesta nolikumu vai reglamentiem, zemessargs rīkojas saskaņā ar attiecīgā likuma, Zemessardzes dienesta nolikuma vai reglamenta prasībām. Nevienam nav tiesību aizbildināties ar Zemessardzes dienesta nolikuma vai reglamentu nezināšanu. Par pavēles neizpildīšanu paredzēta atbildība saskaņā ar Zemessardzes disciplināro reglamentu,

35. Zemessargs ir materiāli atbildīgs par mantu un līdzekļiem, kas viņam uzticēti dienesta pienākumu veikšanai.

36. Zemessardzes priekšnieks, Zemessardzes štāba priekšnieks, vienību, bataljonu (pulku), rotu un vadu komandieri, štābu priekšnieki nedrīkst iesaistīties politiskajās partijās. Ja par minēto amatpersonu tiek iecelts vai ievēlēts politiskās partijas biedrs, viņam jāaptur sava darbība partijā vai arī viņš atbrīvojams no amata Zemessardzē.

 V. ZEMESSARGU DARBĪBAS GARANTIJAS

37. Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībās iesaistītie zemessargi jāatbrīvo no darba uz pavēstē norādīto laika posmu. Šajā laikā zemessargi saņem dienas naudu Zemessardzes štāba noteiktajā apmērā.

38. Zemessardzes dienestu finansē no valsts budžeta, no pašvaldības līdzekļiem un sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem.

39. Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, pilnā apmērā atlīdzināmi no budžeta līdzekļiem.

40. Kaitējumu, kas nodarīts zemessarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzina pilnā apmērā.

41. Dienesta telpas Zemessardzes vienībām ierāda pašvaldības iestādes bez maksas.

 VI. IZSTĀŠANĀS NO ZEMESSARDZES

42. Zemessargs var izstāties no Zemessardzes pēc savas iniciatīvas.

Kārtība, kādā zemessargs var izstāties no Zemessardzes, noteikta Zemessardzes dienesta reglamentā.

VII. IZSLĒGŠANA NO ZEMESSARDZES

43. Zemessargu izslēdz no Zemessardzes par zvēresta laušanu.

44. Zemessargu var izslēgt no Zemessardzes par:

1) Latvijas Republikas likumu pārkāpšanu;

2) Zemessardzes dienesta nolikuma un reglamentu neievērošanu;

3) pavēļu un rīkojumu nepildīšanu.

Izslēgšanu var ierosināt zemessarga tiešais komandieris. Ierindas zemessargus izslēdz ar bataljona komandiera pavēli, komandierus un štāba darbiniekus - ar Zemessardzes priekšnieka pavēli.

Pavēli par izslēgšanu no Zemessardzes ir tiesības pārsūdzēt līdz pat Zemessardzes priekšniekam. Zemessardzes priekšnieka lēmums ir galīgs.

Zemessardzes priekšnieka pavēli par komandiera izslēgšanu no Zemessardzes var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam.

VIII. ZEMESSARDZES LĪDZEKĻI

45. Par Zemessardzes vajadzībām atvēlēto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbild Zemessardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona. Šie līdzekļi izlietojami un pārskats par to sniedzams likumā noteiktajā kārtībā.

46. Zemessardzes līdzekļus veido:

1) no valsts budžeta saņemtie līdzekļi;

2) citi Latvijas Republikas likumos paredzētie ienākumi.

47. Zemessardzes līdzekļu uzskaites un izlietošanas kārtību nosaka instrukcija, kuru izstrādā Zemessardzes štābs un apstiprina Zemessardzes priekšnieks.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas Zemessardzes dienesta nolikumu Izdevējs: Augstākās Padomes Prezidijs Veids: lēmums Pieņemts: 12.09.1991.Stājas spēkā: 29.10.1991.Publicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 42, 24.10.1991.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
69523
29.10.1991
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)