Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par paju sabiedrībām

Likums «Par paju sabiedrībām» nosaka kārtību, kādā šīs sabiedrības dibināmas Latvijas Republikas teritorijā, to tiesisko stāvokli un darbības pamatprincipus.

PIRMĀ NODAĻA

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Paja - katras fiziskās vai juridiskās personas īpašuma ieguldījums paju sabiedrības pamatkapitālā (statūtu fondā).

Paju veidi - atkarībā no formēšanas rakstura un īpašuma tiesību realizācijas var būt dalībnieku, darbinieku, klientu pajas un citi paju veidi.

Dalībnieka paja - dalībnieka kapitāla nošķirtas daļas ieguldījums sabiedrībā.

Darbinieka paja - sabiedrības īpašuma daļa, ko piešķir sabiedrībā strādājošajam atbilstoši viņa ieguldījumam.

Klienta paja - klienta ieguldījums paju sabiedrībā sadarbības laikā ar to.

Paju karte - dokuments, kas apstiprina personas īpašuma tiesības uz konkrētās sabiedrības paju un dod tās īpašniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt paju sabiedrības peļņas daļu - procentu, bet sabiedrības likvidācijas gadījumā - sabiedrības likvidācijas kvotu.

Paju sabiedrību veidi - paju sabiedrību statūtos reglamentētas sabiedrības ar dažādu dalībnieku skaitu (ierobežots, neierobežots), sastāvu (piensaimnieku, linaudzētāju u. c.), viņu interešu kopību (ražošana, pārstrāde, realizācija, serviss, produkcijas un pakalpojumu saņemšana), līdzdalības raksturu (ar personiskā darba ieguldījumu, ar kapitāla ieguldījumu), atbildības pakāpi (ar ierobežotu, ar papildu).

Dibinātājs - persona vai personu grupa, kas ierosina dibināt paju sabiedrību, veic ar šo nodibināšanu saistītos darbus un paraksta dibināšanas līgumu.

Dalībnieks - fiziskā vai juridiskā persona, kura kā līdzīpašniece iegulda savu paju sabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā.

Dibināšanas līgums - sabiedrības dibināšanu reglamentējošs dokuments, kuru sastāda un paraksta sabiedrības dibinātāji pirms dibināšanas sapulces organizēšanas. Tas ir spēkā līdz paju sabiedrības nodibināšanai.

Dibināšanas izdevumi - sākotnējie izdevumi, kas saistīti ar sabiedrības nodibināšanu.

Pamatkapitāls (statūtu fonds) - sabiedrības nauda un citas mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības uzsākšanai un turpmākās darbības nodrošināšanai un kas veidojas no pajām - sabiedrības dalībnieku apvienotā (ieguldītā) kapitāla.

Rezerves kapitāls - sabiedrības īpašuma vērtība, kas statūtos noteiktajā kārtībā tiek uzkrāta iepriekš neparedzētu zaudējumu segšanai vai citu vajadzību finansēšanai.

Drošības iemaksa - īpašuma vērtība, kas veidojas no vēlēto un iecelto amatpersonu līdzekļiem, kurus tās saskaņā ar statūtiem nodod sabiedrībai glabāšanā uz savu pilnvaru laiku, lai ar šiem līdzekļiem segtu iespējamos zaudējumus, kas sabiedrībai varētu rasties šo amatpersonu rīcības rezultātā.

Peļņas procents - paju sabiedrības peļņas daļa, ko ik gadus paredz izmaksāt paju īpašniekiem proporcionāli viņu apvienotā (ieguldītā) kapitāla lielumam.

Individuālais uzņēmējs - fiziskā persona, kurai pašai pieder atsevišķs ražošanas uzņēmums un kura veic uzņēmējdarbību.

Likvidatori - pilnsapulcē ievēlētas personas, kuras veic sabiedrības likvidāciju, ja statūtos noteiktajā kārtībā tā izbeidz savu darbību.

OTRĀ NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Paju sabiedrības jēdziens un būtība

Paju sabiedrība ir uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība) ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku apvienotais (ieguldītais) īpašums (paju iemaksas). Paju sabiedrība tiek izveidota, lai apmierinātu dalībnieku vajadzības pēc noteiktām precēm vai pakalpojumiem un veiktu uzņēmējdarbību.

2. pants. Likumdošana par paju sabiedrībām

Paju sabiedrību dibināšanas un likvidēšanas kārtību, to tiesisko statusu un darbības pamatus nosaka šis likums, civilkodekss, Latvijas Republikas likums «Par uzņēmējdarbību» un citi likumdošanas akti, kā arī šo sabiedrību statūti.

3. pants. Paju sabiedrību tiesībspēja

Sabiedrība iegūst statūtos paredzēto rīcībspēju un tiesībspēju ar dienu, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

4. pants. Paju sabiedrības dalībnieki

1. Paju sabiedrības dalībnieki var būt fiziskās un juridiskās personas, kuras sabiedrībā ir ieguldījušas īpašumu noteiktu kopējo interešu realizācijai, par apvienoto (ieguldīto) īpašumu saņemot no sabiedrības tās sniegtos pakalpojumus vai saražoto produkciju un peļņas procentu.

2. Paju sabiedrības dalībnieki vienlaikus var būt citas sabiedrības dalībnieki vai individuālie uzņēmēji. Paju sabiedrība var būt citas sabiedrības dalībniece, un tajā par dalībnieku var būt cita sabiedrība.

3. Dalībnieki no paju sabiedrības izstājas statūtos noteiktajā kārtībā.

5. pants. Sabiedrības, tās dalībnieku un valsts atbildības norobežošana

1. Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Sabiedrība neatbild par savu dalībnieku saistībām un valsts saistībām.

2. Dalībnieki atbild par sabiedrības saistībām tikai ar sabiedrībā ieguldīto īpašumu (paju).

3. Valsts neatbild par sabiedrības vai tās dalībnieku saistībām.

6. pants. Sabiedrības darbības mērķi un uzdevumi

Sabiedrība tiek nodibināta un darbojas statūtos fiksētu, stingri noteiktu mērķu un uzdevumu realizēšanai. Sabiedrība var attīstīt darbību arī citos virzienos, ja tas netraucē galvenā mērķa un uzdevuma realizēšanu.

7. pants. Specifisko īpatnību ievērošana paju sabiedrībās

Atbilstoši daudzveidīgajiem apstākļiem tautsaimniecības nozarēs paju sabiedrības savos statūtos reglamentē dalībnieku sastāvu, skaitu, katra dalībnieka paju lielumu, ietver paju iegādes un realizācijas, peļņas sadales nosacījumus, kā ari noteikumus par dalībnieku strādāšanu sabiedrībā, noteiktu saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanu.

8. pants. Sabiedrības nosaukums

Paju sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem «Paju sabiedrība» vai to saīsinājumam «P/s». Nosaukumu var papildināt ar konkrētu sabiedrības raksturojumu.

TREŠĀ NODAĻA

PAJU SABIEDRĪBAS DIBINĀŠANA

9. pants. Paju sabiedrības dibināšanas veidi

1. Paju sabiedrību dibina kā jaunu uzņēmumu, sabiedrībā apvienojot (ieguldot) kapitālu vai arī privatizācijas ceļā pārveidojot esošu uzņēmumu vai tā daļu.

2. Kārtību, kādā valsts uzņēmumus vai kolektīvās saimniecības pārveido par paju sabiedrībām, nosaka īpaši likumi.

10. pants. Paju sabiedrības dibinātāji

1. Paju sabiedrību var dibināt:

1) Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji;

2) Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas;

3) ārvalstu pilsoņi (arī PSRS) un ārvalstīs (arī PSRS) reģistrētās juridiskās personas.

2. Dibinātāju skaits nevar būt mazāks par trim.

3. Paju sabiedrības nevar dibināt valsts uzņēmumos, organizācijās un iestādēs vai pie tām.

11. pants. Paju sabiedrības dibināšanas dokumenti

1. Paju sabiedrības dibināšanai nepieciešami šādi dokumenti:

1) dibināšanas līgums;

2) sabiedrības statūti;

3) dibināšanas sapulces protokols un citi dokumenti, ko nosaka likumi.

2. Sabiedrības dibināšanas dokumentiem jābūt pieejamiem visiem interesentiem vismaz mēnesi pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas dibinātāju noteiktajā kārtībā.

12. pants. Paju sabiedrības dibināšanas līgums

1. Dibinātāji slēdz savā starpā dibināšanas līgumu, kurš ir spēkā līdz paju sabiedrības nodibināšanai.

2. Dibināšanas līgumā jānorāda:

1) paju sabiedrības nosaukums un atrašanās vieta (adrese);

2) paju sabiedrības mērķi, uzdevumi un darbības virzieni;

3) paju sabiedrības dibināšanas kārtība, ziņas par statūtu projekta sagatavošanu un sabiedrības dibināšanas paziņojuma publicēšanu, ja sabiedrību dibina uz esoša uzņēmuma kapitāla bāzes;

4) paju sabiedrības pamatkapitāls, paju ieguldīšanas noteikumi un dibināšanas izdevumi;

5) dibinātāju - fizisko personu - vārds, uzvārds, adrese un pases dati,

dibinātāju - juridisko personu - nosaukums, to pilnvaroto pārstāvju amats, vārds, uzvārds, juridisko personu adrese un norēķinu konti;

6) dibinātāju atbildība;

7) dibināšanas līguma darbības termiņš.

13. pants. Paju sabiedrības statūti

1. Paju sabiedrības tiesības un pienākumus pret tās dalībniekiem un trešajām personām, kā arī dalībnieku savstarpējās attiecībās nosaka tās statūti.

2. Statūtu projektu atbilstoši šā likuma prasībām izstrādā sabiedrības dibinātāji.

3. Statūtos jānorāda:

1) sabiedrības nosaukums un atrašanās vieta;

2) sabiedrības darbības rnērķi, virzieni, uzdevumi un termiņi (ja tādi ir);

3) pajas vērtība, paju skaits, pamatkapitāla vērtība, tā palielināšanas un samazināšanas kārtība;

4) paju iegādes un atsavināšanas kārtība;

5) paju īpašnieku tiesības ua pienākumi;

6) sabiedrības un paju īpašnieku tiesiskās attiecības;

7) sabiedrības pārvaldes struktūra, izpildinstitūcijas un kontroles institūcijas locekļu skaits, to ievēlēšanas kārtība, tiesības un pienākumi;

8) sabiedrības dalībnieku pilnsapulču sasaukšanas kārtība, tiesībspēja un jautājumu izlemšanas kārtība;

9) gada pārskatu sastādīšanas, pārbaudīšanas un apstiprināšanas kārtība;

10) peļņas sadalīšanas noteikumi;

11) rezerves un citu kapitālu (fondu) veidošanas kārtība;

12) valdes un revīzijas komisijas locekļu minimālās pajas lielums (drošības iemaksa);

13) sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

14) pārējie noteikumi, kādi atbilstoši sabiedrības raksturam nepieciešami tās funkcionēšanai.

4. Sabiedrības statūtu projektu mēnesi pirms dibināšanas sapulces nedrīkst grozīt. Statūtu projektu un statūtus tiesīga grozīt tikai dalībnieku pilnsapulce.

5. Statūtu projektu paraksta visi dibinātāji, bet sapulcē apstiprinātos statūtus - sapulces vadītājs, protokolists un valdes locekļi.

14. pants. Paju sabiedrības kapitāla ieguldīšana

1. Iestājoties paju sabiedrībā, dalībnieki iegulda paju un iemaksā dibināšanas izdevumu daļu.

2. Paju ieguldīšanu var izdarīt:

1) iemaksājot naudā;

2) ieguldot mantu;

3) nododot lietošanā konkrētu īpašumu nomas maksas apjomā;

4) ieguldot intelektuālo īpašumu.

3. Pajās ieguldāmās mantas, kā arī lietošanā nododamā īpašuma vērtību nosaka dibinātāju izveidota komisija, vienojoties ar mantas īpašnieku un ieguldītās mantas vērtību apstiprinot dibināšanas sapulcē.

4. Dalībnieka pilna pajas vērtība jāiegulda statūtos noteiktajā kārtībā, bet ne vēlāk kā gadu pēc paju sabiedrības reģistrācijas dienas. Ja noteiktajā laikā pilna pajas vērtība nav ieguldīta, dalībnieks zaudē balsstiesības un statūtos noteiktajā kārtībā viņam var tikt atmaksāta ieguldītā pajas daļa.

5. Par saņemto iemaksu vai mantu dibinātāji izsniedz kvīti, kuru pēc sabiedrības nodibināšanas apmaina pret paju karti.

6. Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji (iniciatori) atmaksā pilnā apmērā ieguldītās pajas un neizlietoto dibināšanas izdevumu daļu dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc sākotnējā paziņojuma par paredzēto dibināšanas sapulci.

15. pants. Paju īpašnieki

1. Par paju īpašniekiem var kļūt fiziskās un juridiskās personas, kuras pirms paju sabiedrības nodibināšanas dibinātāju noteiktajā kārtībā, apjomā un termiņā, bet pēc nodibināšanas statūtos noteiktajā kārtībā, apjomā un termiņā ieguldījušas noteikto minimālo pajas daļu vai arī sabiedrības darbības procesā saņem pajas no sabiedrības šā likuma 27., 28. un 29. pantā noteiktajā kārtībā.

2. Par paju īpašniekiem reģistrē šādas ziņas:

1) ja paju īpašnieks ir fiziskā persona, - tās vārdu, uzvārdu un tēvvārdu, ja juridiskā persona, - tās pilnu nosaukumu;

2) paju īpašnieka (juridiskās personas pilnvarotā) pases datus, adresi un telefonu;

3) iemaksāto summu un pilnu paju skaitu;

4) naudas iemaksas un mantas pieņemšanas dokumentu rekvizītus;

5) paju īpašnieku banku kontu rekvizītus;

6) ieraksta izdarītāja uzvārdu un parakstu, ierakstīšanas datumu.

16. pants. Paju sabiedrības dibināšanas sapulces sasaukšanas kārtība

1. Dibināšanas sapulci sasauc paju sabiedrības dibinātāji, nosakot sapulces laiku, vietu un darba kārtību.

2. Dibināšanas sapulci var sasaukt, ja ir ieguldīta dibināšanas līgumā paredzētā pamatkapitāla (statūtu fonda) vērtības daļa, bet ne mazāk par trešdaļu no paredzētā pamatkapitāla.

3. Dibināšanas sapulcē lēmēja balsstiesības iegūst tikai tie dalībnieki, kuri iemaksājuši dibināšanas līgumā noteikto pajas daļu balsstiesību iegūšanai.

4. Dibināšanas sapulce notiek šā likuma 34.-40. panta paredzētajā kārtībā.

17. pants. Paju sabiedrības dibināšanas sapulcē izskatāmie jautājumi

Dibināšanas sapulcē apstiprina dibinātāju sastāvu un paju ieguldījumu, pārbauda un apstiprina dibināšanas izdevumus, apspriež un apstiprina statūtus; dibināšanas sapulce ievēlē sabiedrības izpildinstitūcijas un kontroles institūcijas locekļus un apstiprina šo institūciju locekļu atalgojumu, kā arī izskata citus iepriekš izziņotos jautājumus.

18. pants. Paju sabiedrības dibināšanas sapulces tiesīgums

1. Dibināšanas sapulce ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no sabiedrības pamatkapitāla.

2. Lai pieņemtu lēmumu par sabiedrības nodibināšanu un apstiprinātu statūtus, ir nepieciešamas vismaz divas trešdaļas no sabiedrības dalībnieku balsīm.

19. pants. Paju sabiedrības dibināšanas sapulces protokols

1. Dibināšanas sapulces norisi fiksē protokolā, kurā norāda visus lēmumus, kā arī visus dalībnieku iebildumus, ja tos pieprasa protokolēt. Protokolu paraksta dibināšanas sapulces vadītājs un protokolists, kā arī jaunievēlētās valdes un revīzijas komisijas locekļi.

2. Protokola pielikumā jābūt visu paju īpašnieku sarakstam, kurā norādīts iemaksātās (ieguldītās) pajas apmērs.

20. pants. Paju sabiedrības reģistrācija

Sabiedrības izpildinstitūcija pēc statūtu apstiprināšanas dibināšanas sapulcē iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram sabiedrības reģistrācijas pieteikumu un citus dokumentus saskaņā ar likumiem «Par uzņēmējdarbību», «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un šo likumu.

CETURTĀ NODAĻA

SABIEDRĪBAS KAPITĀLS UN TĀ GROZĪŠANA

21. pants. Paju sabiedrības pamatkapitāls

1. Pamatkapitāls (statūtu fonds) sākotnēji veidojas no paju ieguldījuma šā likuma 14. pantā un statūtos noteiktajā kārtībā.

2. Sabiedrība līdztekus pamatkapitālam {statūtu fondam) veido arī citus fondus (rezerves fondu, uzkrājurnus investīcijai), bet to kopējā summa nedrīkst pārsniegt pamatkapitāla (statūtu fonda) vērtību.

3. Pamatkapitāla lielumu nosaka statūti, un tas nevar būt mazāks par 20 tūkstošiem rubļu.

4. Ārvalstu pilsoņu (arī PSRS) juridisko personu (arī PSRS) paju kopsumma, kas dod balsstiesības, Latvijas Republikas paju sabiedrību pamatkapitālā nedrīkst kopumā pārsniegt 49 procentus.

22. pants. Tiesības grozīt pamatkapitālu

Pamatkapitālu statūtos noteiktajā kārtībā var grozīt tikai paju sabiedrības pilnsapulce.

23. pants. Paju sabiedrības rezerves kapitāls

1. Rezerves kapitālu veido obligātie peļņas atskaitījumi ne mazāk kā 5 procentu apmērā, kurus uzkrāj pa gadiem, līdz tie sasniedz vismaz trešo daļu no pamatkapitāla vērtības, ja statūtos nav noteikta augstāka rezerves kapitāla uzkrāšanas norma.

2. Rezerves kapitāls jānogulda ar tādiem noteikumiem, kuri ļauj to nekavējoties izmantot, ja rodas tāda vajadzība.

24. pants. Paju sabiedrības pārējie uzkrājumi

Pārējie uzkrājumi paju sabiedrībā tiek veidoti, uzkrāti un izmantoti statūtos noteiktajā kārtībā.

25. pants. Sabiedrības pajas

1. Pajas nominālo vērtību nosaka statūti atkarībā no nozares un darbības specifikas.

2. Visas pajas sabiedrībā ir vārda pajas. Tās nosaka katra īpašnieka līdzdalību sabiedrības kapitālā. Šīs pajas var būt dalībnieka pajas, darbinieka pajas un klienta pajas.

3. Katram paju īpašniekam izsniedz paju karti ar kuponiem.

4. Paju karte ir dokuments, kas apliecina, ka sabiedrības dalībnieks ir ieguldījis savas pajas vērtību.

5. Paju kartē jānorāda:

1) dokumenta nosaukums «Paja»;

2) pajas veids;

3) sabiedrības nosaukums un tās juridiskā adrese;

4) pajas kārtas numurs vai numuri, ja tā apvieno vairākas pajas;

5) pajas vērtība un paju skaits, ja tā apvieno vairākas pajas;

6) pajas īpašnieka vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

7) pajas izrakstīšanas datums;

8) izrakstītāja paraksts un zīmogs.

6. Vienu paju var iegādāties arī vairāki īpašnieki, kuri pilnvaro no sava vidus atbildīgo pajas īpašnieku, tā vārdu un uzvārdu ierakstot paju kartē. Paja nav dalāma.

26. pants. Pajas pāriešana cjtas personas īpašumā

1. Paju atsavināšana (dāvināšana, novēlēšana, saņemšana ķīlā, pārdošana) notiek ar sabiedrības un pajas īpašnieka piekrišanu statūtos noteiktajā kārtībā.

2. Pajas mantošanas gadījumā tās jaunais īpašnieks iegūst visas mantiskās tiesības, bet balsstiesības viņam piešķir ar pilnsapulces lēmumu statūtos noteiktajā kārtībā.

3. Sabiedrība statūtos noteiktajā kārtībā ar sapulces lēmumu var uzpirkt savas pajas, vienlaikus piesaistot jaunus dalībniekus vai arī grozot sabiedrības kapitāla apjomu.

27. pants. Dalībnieku (kapitāla) pajas

1. Dalībnieku (kapitāla) pajas veido viņu īpašumā esošā kapitāla nošķirtā daļa, ko tās īpašnieki iegulda paju sabiedrībā kā dibinātāji vai dalībnieki.

2. Atkarībā no paju sabiedrības uzdevumiem un darbības rakstura katrs dalībnieks statūtos noteiktajā kārtībā var ieguldīt kapitālu, kurš atbilst vairāku dalībnieku paju vai arī tikai vienas pajas nominālvērtībai.

3. Paju sabiedrības, kurās katram dalībniekam ir viena paja, šīs pajas atbilstoši iepriekš noteiktajam lielumam var būt vienādas vai atšķirīgas atkarībā no preču vai pakalpojumu apjoma, ko dalībnieks vēlas saņemt no sabiedrības.

28. pants. Darbinieku pajas

1. Paju sabiedrība tās darbības laikā daļu peļņas var izlietot, piešķirot par brīvu vai par daļēju samaksu sabiedrības darbiniekiem pajas proporcionāli viņu darba ieguldījumam.

2. Par darbiniekiem piešķirto paju vērtību palielināms paju sabiedrības pamatkapitāls uz rezerves kapitāla rēķina.

3. Ja darbinieks, kuram piešķirta darbinieka paja, vairāk nekā sešus mēnešus nestrādā paju sabiedrībā, viņš (izņemot tos, kuri aizgājuši pensijā vai kļuvuši par invalīdiem darbā gūtas traumas rezultātā) zaudē balsstiesības.

29. pants. Klientu pajas

1. Klientu pajas veido fizisko vai juridisko personu mantiskais vai darba ieguldījums paju sabiedrībā uz laiku, kad tiek izvērsta sadarbība, lai kopīgas darbības veidā īstenotu klientu intereses, kuras viņiem un paju sabiedrībai ir izdevīgi realizēt kopā.

2. Klientu mantisko vai darba ieguldījumu novērtē statūtos noteiktajā kārtībā atbilstoši pajām, proporcionāli tām sadalot peļņu.

3. Pēc sadarbības izbeigšanās statūtos noteiktajā kārtībā klientu pajas tiek likvidētas, tās atdodot klientiem, vai arī ar pilnsapulces lēmumu pēc savstarpējas vienošanās ar bijušiem klientiem tiek pārveidotas par dalībnieku pajām.

PIEKTĀ NODAĻA

DALĪBNIEKU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

30. pants. Dalībnieku tiesības

1. Dalībnieku tiesības nosaka šis likums un citi likumdošanas akti un sabiedrības statūti.

2. Dalībniekam ir tiesības:

1) piedalīties sapulcēs un iesniegt savus priekšlikumus;

2) balsot pilnsapulcē ar viņam piederošo balsu skaitu sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā;

3) tikt ievēlētam valdē vai revīzijas komisijā, izņemot šā likuma 41. pantā paredzētos gadījumos;

4) saņemt paju karti ar kuponiem;

5) atsavināt savu paju (dāvināt, novēlēt, ieķīlāt un pārdot), kā arī saņemt paju kā dāvinājumu, novēlējumu, kā ķīlu un nopirkt;

6) saņemt par paju ik gadus peļņu, ja sabiedrība strādājusi ar peļņu;

7) pilnvarot citu personu izmantot dalībnieka balsstiesības.

3. Paju sabiedrības statūtos dalībniekiem var noteikt papildu tiesības:

1) saņemt no sabiedrības noteikta veida un apjoma preces vai pakalpojumus;

2) strādājot sabiedrībā, saņemt darbinieku pajas par darbu;

3) izņemt paju no sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

31. pants. Paju īpašnieku un sabiedrības dalībnieku balsstiesības

1. Paju īpašniekiem balsstiesības tiek noteiktas statūtos paredzētajā kārtībā.

2. Paju īpašnieki, kuriem nav piešķirtas balsstiesības vai kuri nav uzņemti par dalībniekiem, saglabājas mantiskās tiesības.

3. Balsu skaits paju sabiedrībā ir proporcionāls paju skaitam (statūtos noteiktajā kārtībā.): katrai pajai atbilst viena balss vai noteiktam paju skaitam (5, 10, 100 utt.) atbilst viena balss.

4. Paju sabiedrībās, kurās saskaņā ar statūtiem katrs dalībnieks iegulda tikai vienu paju, katram dalībniekam ir tikai viena balss.

5. Paju sabiedrības statūtos var noteikt viena dalībnieka maksimālo balsu skaitu vai arī tā īpatsvaru kopējā sabiedrības balsu skaitā.

6. Katrs dalībnieks ir tiesīgs pilnvarot jebkuru citu personu izmantot viņa balsstiesības, par to pirms pilnsapulces iesniedzot rakstveida pilnvaru. Uz pilnvaras noteikto laiku sabiedrības dalībnieks nodod pilnvarotajai personai savu paju karti, ko tā izmanto balsošanai.

7. Katrs dalībnieks ir tiesīgs jebkurā brīdī neatkarīgi no pilnvarā noteiktā termiņa atsaukt pilnvaru, par to paziņojot pilnsapulcei un pilnvarotajai personai.

32. pants. Dalībnieka pienākumi

1. Dalībnieka pienākums ir noteiktā termiņā ieguldīt pajas nominālvērtību un pildīt citus statūtos paredzētos pienākumus.

2. Paju sabiedrības statūtos var noteikt papildu pienākumu strādāt sabiedrībā, kā arī citus pienākumus.

SESTĀ NODAĻA

SABIEDRĪBAS ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

33. pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir sabiedrības dalībnieku pilnsapulce. Izpildfunkcijas veic dalībnieku pilnsapulcē ievēlētā valde un ieceltā administrācija. Pārvaldes institūciju funkcijas nosaka sabiedrības statūti. .

34. pants. Dalībnieku pilnsapulce

1. Dalībnieku pilnsapulce ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības darbību.

2. Dalībnieku kārtējās pilnsapulces sasauc valde ne retāk kā reizi gadā, turklāt ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām, bet ārkārtas pilnsapulces - pēc vajadzības.

3. Par pilnsapulcēm paziņo katram dalībniekam personiski vismaz mēnesi pirms sapulces.

35. pants. Ārkārtas pilnsapulces

Ārkārtas pilnsapulces var sasaukt valde, revīzijas komisija vai dalībnieki, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no sabiedrības balsīm.

36. pants. Pilnsapulces tiesīgums

1. Pilnsapulces ir tiesīgas lemt, ja tajās piedalās statūtos noteiktais dalībnieku skaits, turklāt tiem jāpārstāv vismaz puse no sabiedrības balsu kopskaita. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

2. Lai apstiprinātu un grozītu statūtus, kā arī lai izlemtu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, pilnsapulcē jāpiedalās dalībniekiem, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no pamatkapitāla, un lēmums jāpieņem vismaz ar divām trešdaļām no sabiedrības balsu kopskaita.

37. pants. Dalībnieku piedalīšanās pilnsapulcē

1. Dalībnieki var piedalīties pilnsapulcē gan personiski, gan ar savu pilnvaroto pārstāvi.

2. Pilnsapulces dalībnieku balsstiesīgumu un to pārstāvību nosaka sabiedrības statūti. Katrs dalībnieks ir tiesīgs pilnvarot pārstāvēt savas tiesības jebkuru citu personu. Dalībnieks ir tiesīgs paust savu viedokli arī rakstveidā, un tas ir jāņem vērā balsošanā atbilstoši viņam piederošajam balsu skaitam.

38. pants. Pilnsapulces norise

1. Pilnsapulcē izskata mēnesi iepriekš izziņotos jautājumus. Bez iepriekšējas izziņošanas ar pilnsapulces lēmumu var izskatīt tikai tādus jautājumus, kuri neattiecas uz konkrētām fiziskajām vai juridiskajām personām. Ja izskatāmais jautājums attiecas uz konkrētu personu, bez iepriekšējas izziņošanas šo jautājumu var izskatīt tikai ar tās piekrišanu.

2. Pilnsapulcē lēmumus pieņem, balsojot atklāti, izņemot lēmumu par valdes un revīzijas komisijas ievēlēšanu un atalgojuma noteikšanu to locekļiem. Šos lēmumus pieņem, balsojot aizklāti. Aizklātu balsošanu rīko arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā treša daļa pilnsapulces dalībnieku vai kaut viens dalībnieks tādā gadījumā, kad tiek izskatīts jautājums par viņa izslēgšanu, viņa pajas lieluma vai balsstiesību grozīšanu.

3. Pilnsapulci vada no dalībnieku vidus ievēlēts vadītājs, viņa vietnieks un protokolists, par kuriem nevar būt valdes locekļi un administrācijas pārstāvji.

4. Jebkuram valdes un revīzijas komisijas loceklim un administratīvā pārvaldes aparāta darbiniekiem ir jāsniedz pārskats, ja to pieprasa pilnsapulces dalībnieki.

5. Pilnsapulces lēmums, ja tas nav pretrunā ar statūtiem un likumdošanas aktiem, ir saistošs visiem paju sabiedrības dalībniekiem neatkarīgi no viņu piedalīšanas sapulcē.

39. pants. Dalībnieku pilnvaroto sapulces

1. Sabiedrības, kurās ir liels dalībnieku skaits vai arī daudz paju, kas rada praktiskas grūtības pilnsapulces sarīkošanai, savos statūtos var paredzēt pilnsapulces (dibināšanas, kārtējās vai ārkārtas pilnsapulces) aizstāšanu ar pilnvaroto sapulcēm, nosakot pārstāvības normu uz pilnvaroto sapulci. Statūtos var noteikt arī pilnvaroto ievēlēšanas kārtību.

2. Par pilnvaroto var kļūt persona, kurai pašai ir noteiktais paju skaits balsstiesību iegūšanai vai arī to pilnvaro citas personas, kurām ir tik daudz paju, ka tas dod balsstiesības pilnvaroto sapulcē.

40. pants. Balsošanas procedūra pilnsapulcēs

1. Katrs pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) dalībnieks balso ar savām un pilnvarotajām balsīm statūtos noteiktajā kārtībā.

2. Aizklātās balsošanas procedūrā katram balsstiesīgajam dalībniekam vai pilnvarotajam izsniedz tik daudz balsošanas biļetenu, cik balsis viņš pārstāv, atklātā balsošanā saskaita paceltās paju kartes vai balsošanas kartes.

41. pants. Sabiedrības valde

1. Sabiedrības vadīšanai pilnsapulču starplaikos ievēlē valdi un vienu vai divus valdes locekļu kandidātus, kuri automātiski aizvieto valdes locekļus, ja kāds no tiem izstājas.

2. Vismaz divām trešdaļām no valdes locekļiem jābūt pastāvīgajiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Valdē nevar ievēlēt:

1) valsts pārvaldes institūciju darbiniekus, kuru funkcijās ietilpst šo sabiedrību darbības kontrole;

2) valsts uzņēmumu, organizāciju um iestāžu vadošos darbiniekus (direktoru, direktora vietnieku, galveno grāmatvedi un viņa vietniekus) tajās sabiedrībās, kurām ir sadarbības sakari ar šo darbinieku pārziņā esošajiem valsts uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm;

3) personas, kuras ir sodītas par noziegumiem, kas saistīti ar īpašumu.

3. Valdes locekļus ievēlē uz vienu līdz trim gadiem, katrā nākamajā pārvēlēšanā atjaunojot valdi vismaz par trešo daļu.

4. Valde no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Valdes priekšsēdētājs vai arī citi valdes locekļi vienlaikus var ieņemt sabiedrības administratīvā direktora amatu vai arī citu vadošu amatu sabiedrībā.

5. Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.

6. Valdes sēdes ir tiesīgas lemt, ja tajās piedalās tās priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un vismaz divas trešdaļas no locekļu kopskaita.

7. Valdes sēdēs lēmumus pieņem ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir priekšsēdētāja balss vai viņa vietnieka balss, ja priekšsēdētājs valdes sēdē nepiedalās.

8. Sabiedrības operatīvās darbības vadīšanai valde ieceļ direktoru un viņa vietniekus, ja statūtos nav noteikts, ka tie ievēlami pilnsapulcē. Par direktoru paju sabiedrībā nevar būt personas, kuras minētas šā panta 2. punktā.

9. Valdes locekļi un direktors saņem pilnsapulces noteikto atalgojumu.

42. pants. Pārvaldes institūcijas locekļu drošības nauda

Paju sabiedrības valdes un revīzijas komisijas locekļi, direktors, viņa vietnieki un galvenais grāmatvedis pirms darbības uzsākšanas vēlētā vai ieceltā amatā iemaksā drošības naudu, lai sabiedrībai atlīdzinātu savas nesekmīgās darbības radītos zaudējumus statūtos noteiktajā kārtībā. Drošības naudas apmēru nosaka statūtos, taču tā nevar būt mazāka par 1000 rubļiem. Kā drošības nauda var kalpot arī papildus iegādātās pajas (vairāk nekā viena) vismaz 1000 rubļu vērtībā. Drošības nauda (pajas) amata izpildes laikā glabājas bankā, un to nevar izņemt, pārdot vai atdot. Par drošības naudas (pajas) glabāšanas laiku izmaksā sabiedrības peļņas procentu par paju vidējā apmērā.

43. pants. Revīzijas komisija

1. Sabiedrības pilnsapulce ievēlē uz vienu līdz trim gadiem revīzijas komisiju (revidentu) un vienu vai divus revīzijas komisijas locekļu kandidātus.

2. Revīzijas komisijā nevar ievēlēt valdes locekļus, administrācijas atbildīgos darbiniekus, grāmatvežus un kasierus, kā arī personas, kuras minētas šā likuma 41. pantā.

3. Revīzijas komisijas locekļi saņem pilnsapulces noteikto atalgojumu.

4. Revīzijas komisijas sastāvs sistemātiski par trešdaļu jāatjauno.

5. Revīzijas komisija no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju.

6. Revīzijas komisijas sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī un ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz divas trešdaļas no locekļu kopskaita.

SEPTĪTĀ NODAĻA

DARBĪBAS PĀRSKATS

44. pants. Pārskata periods, pārskata saturs un sastādīšanas termiņi

1. Paju sabiedrības darbības pārskata periods ir kalendārais gads.

2. Darbības gada pārskatā ietilpst bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, valdes ziņojums par darbību pārskata periodā.

3. Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc darbības gada beigām valde iesniedz pārskatu revīzijas komisijai (revidentiem) pārbaudīšanai.

45. pants. Pārskata sastādīšana un peļņas sadale

1. Bilances un pārskata saturu, sastādīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka statūti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2. Peļņas izlietošanu pēc visu nodokļu nomaksāšanas atbilstoši statūtiem nosaka pilnsapulce.

46. pants. Pārskata izziņošana un iesniegšana

1. Nedēļu pirms pilnsapulces valde uzrāda paju īpašniekiem (pēc viņu pieprasījuma) bilances, peļņas un zaudējumu aprēķinus un revīzijas komisijas ziņojumu. .

Valde statūtos noteiktajā kārtībā izziņo arī peļņas procentu izmaksāšanas laiku, vietu un kārtību.

2. Sabiedrības pārskati atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai jāiesniedz Latvijas Republikas valsts institūcijām.

ASTOTĀ NODAĻA

PAJU SABIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA VAI REORGANIZĀCIJA

47. pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas vispārīgie noteikumi

Sabiedrība darbību izbeidz Latvijas Republikas likumā «Par uzņēmējdarbību» un tās statūtos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

48. pants. Sabiedrības reorganizācija

1. Ja paju sabiedrībai nepieciešams mainīt galveno darbības mērķi un uzdevumus, tiek izsludināta tās reorganizācija vai likvidācija statūtos noteiktajā kārtībā.

2. Ar dalībnieku vairākuma lēmumu mainot sabiedrības galveno darbības mērķi un uzdevumus, statūtos noteiktajā kārtībā tiek apmierinātas dalībnieku mazākuma prasības, ieskaitot paju kompensāciju un ar šīm pārmaiņām saistīto zaudējumu atlīdzināšanu dalībnieku mazākuma saimnieciskajos darījumos paju sabiedrībā un ārpus tās.

3. Reorganizācijas gadījumā dalībnieki, kuri savu daļu (paju) neizņem, var dibināt sabiedrību citu mērķu un uzdevumu realizācijai, pēc vajadzības piesaistot papildu kapitālu vai arī to sašaurinot.

49. pants. Sabiedrības likvidatori un likvidācijas kārtība

1. Sabiedrības likvidāciju izdara izpildinstitūcija, kas šādā gadījumā uzskatāma par sabiedrības likvidatoru. Sabiedrības dalībnieku pilnsapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu iepriekšējā izpildinstitūcija noliek savas pilnvaras, ko tā pildīja kā likvidatore.

2. Ievēlētos likvidatorus pilnsapulce katrā laikā var atcelt un ievēlat jaunus.

3. Likvidatoriem jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram dalībnieku pilnsapulces lēmuma noraksts par sabiedrības likvidāciju, kurā jānorāda likvidācijas termiņš, likvidatoru vārds, uzvārds un adrese.

4. Ja dalībnieki, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no sabiedrības balsīm, to pieprasa, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem, un tos pilnsapulce nav tiesīga atcelt.

5. Sabiedrības likvidāciju un tās termiņu likvidatori izsludina laikrakstā un visiem kreditoriem rakstveidā paziņo prasību iesniegšanas laiku, kurš nevar būt mazāks par trim mēnešiem no dienas, kad oficiāli laikrakstā izziņota likvidācija.

6. Sastādot aprēķinus, likvidatoriem grāmatvedības uzskaitē esošie kreditori fiksēto summu apmērā jāņem vērā neatkarīgi no tā vai kreditori šīs summas pieteikuši vai nav: Pretenzijas pēc sludinājumā minētā termiņa izbeigšanās kreditori nevar celt.

7. Likvidācijas laikā sabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet sabiedrības nosaukumam ir jāpievieno vārds «likvidējamā».

8. Sabiedrības pilnsapulce jebkurā likvidācijas posmā var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, par to 14 dienu laikā paziņojot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un publicējot laikrakstā likvidācijas atsaukumu un ziņojumu par darbības turpināšanu.

9. Nevienam dalībniekam nevar izmaksāt viņa likvidācijas kvotu, kamēr nav izdarīti visi maksājumi, apmierinātas kreditoru prasības un citas pretenzijas. Maksājumi izdarāmi likuma «Par uzņēmējdarbību» noteiktajā kārtībā un secībā.

10. Likvidatori pabeidz visas sabiedrības kārtējās lietas pilnsapulces noteiktajā kārtībā un pārdod sabiedrības mantu izsolē, iekasē no debitoriem pienākošās summas, nokārto parādus un apmierina citas pretenzijas, bet atlikušo kapitālu sadala proporcionāli pajām visiem paju īpašniekiem.

11. Likvidatoriem jāsniedz pilnsapulcei pārskats par savu darbību ne retāk kā divas reizes gadā, bet, likvidāciju pabeidzot, - pirms atlikušā kapitāla izmaksas paju īpašniekiem.

12. Pēc kapitāla izmaksas paju īpašniekiem likvidatori iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pārskatu par sabiedrības likvidāciju un sabiedrības kapitāla izlietošanu.

13. Ja likvidācijas laikā kāda kapitāla daļa paliek neizmaksāta, tā glabājas bankā līdz likumīgā paju īpašnieka pieprasījumam, bet, ja tāda nav, - atbilstoši civilkodeksā noteiktajām mantošanas tiesībām mantinieks ir valsts un nauda pārskaitāma valsts budžetā.

DEVĪTĀ NODAĻA

TIESISKAS ATTIECĪBAS PAJU SABIEDRĪBĀ

50. pants. Dibinātāju un dalībnieku atbildība

1. Dibinātāji ir pilnīgi un solidāri atbildīgi par saistībām, kas radušās viņu darbības rezultātā līdz sabiedrības nodibināšanai un saistītas ar sabiedrības dibināšanas gaitu.

2. Paju sabiedrības dalībnieki atbild par sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu sabiedrībā.

51. pants. Valdes locekļu, direktora un viņa vietnieku atbildība

Katrs valdes loceklis, direktors un viņa vietnieki atsevišķi vai solidāri ir atbildīgi sabiedrības vai atsevišķu tās dalībnieku priekšā par zaudējumiem, kas radušies:

1) nolaidīgi vai nekompetenti pildot savus dienesta pienākumus, pārkāpjot pilnvaras, statūtu un likumu prasības;

2) neizvirzot prasības dibinātājiem un citiem dalībniekiem sakarā ar atklātām nepareizībām vai pārkāpumiem dibināšanas periodā un vēlākajā darbības laikā.

52. pants. Revīzijas komisijas un revidenta atbildība

1. Revīzijas komisijas locekļi un revidenti ir solidāri atbildīgi sabiedrības vai atsevišķu tās dalībnieku priekšā par zaudējumiem, kas radušies:

1) ja neuzmanības vai nolaidības dēļ viņi pārbaudes gaitā nav atklājuši pastāvošās nepareizības, ļaunprātības vai citus pārkāpumus pārbaudāmajā objektā;

2) ja, konstatējot pārkāpumus, nepareizu vai kļūdainu rīcību pārbaudāmajā objektā, viņi tos ir noklusējuši, nav par tiem ziņojuši, nav izvirzījuši prasības pret vainīgajām personām;

3) sakarā ar nepietiekamu rīcību, pildot attiecīgās statūtu prasības un pilnsapulces lēmumus.

53. pants. Likvidatoru atbildība

Sabiedrības likvidatori katrs atsevišķi vai visi solidāri ir atbildīgi likvidējamās sabiedrības, tās dalībnieku un kreditoru priekšā par apzināti vai neuzmanības dēļ godprātīgi neizpildītu savu pienākumu rezultātā radītajiem zaudējumiem.

54. pants. Sabiedrības prasību celšana

1. Sabiedrībai jāceļ prasības pret sabiedrības dalībniekiem vai amatpersonām, ja tā nolemj dalībnieku pilnsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu vai to pieprasa dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no pamatkapitāla (statūtu fonda).

2. Prasības uzturēšanai dalībnieku pilnsapulce ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, prasības uzturēšanai tiek pilnvarotas mazākuma izraudzītās personas.

3. Sabiedrības izpildinstitūcijas lēmumus var pārsūdzēt pilnsapulcē, pilnsapulces lēmumus - tautas tiesā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 23. aprīlī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Augstākā PadomeVeids: likumsPieņemts: 23.04.1991.Stājas spēkā: 15.05.1991.Zaudē spēku: 01.01.2005. Statuss:
zaudējis spēku
Tēma:  KomerctiesībasPublicēts: "Ziņotājs", 23/24, 20.06.1991., "Diena", 91, 16.05.1991.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
65807
15.05.1991
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)