Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 66

Par namīpašumu denacionalizācijas kārtību Latvijas Republikā

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 30. oktobra lēmuma «Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību» 4.3. punktu Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto:

1.1. Nolikumu par namīpašumu denacionalizācijas kārtību Latvijas Republikā;

1.2. namīpašuma denacionalizācijas apliecības paraugu;

1.3. namīpašuma denacionalizācijas pieteikuma paraugu.

2. Apstiprināt Valdības komisiju denacionalizācijas jautājumos šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs

Imants Kaužēns - tieslietu ministra pirmais vietnieks

Komisijas priekšsēdētaja vietnieks

Jānis Bērziņš - arhitektūras un celtniecības ministra vietnieks

Komisijas locekļi:

Valentīna Andrējeva - finansu ministra vietniece

Alberts Auziņš - Arhitektūras un celtniecības ministrijas Komunālās saimniecības departamenta direktors

Vilis Žuromskis - Latvijas Valsts tehniskās inventarizācijas centra direktors

3. Arhitektūras un celtniecības ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju un Finansu ministriju līdz 1992. gada 15. martam izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei izskatīšanai priekšlikumus par kārtību, kādā pašvaldību institūcijas realizē nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības.

4. Valdības denacionalizācijas komisijai līdz 1992. gada 1. aprīlim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei apstiprināšanai komisijas darba nolikumu.

5. Valsts arhīviem, valsts tehniskās inventarizācijas dienestiem un ģeodēzijas dienestiem sniegt rajonu, pilsētu un Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) pašvaldībām nepieciešamo informāciju, risinot ar denacionalizāciju un namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem saistītos jautājumus.

6. Rajonu, pilsētu un Rīgas pilsētas rajonu (priekšpilsētu) pašvaldību izpildinstitūcijām katru pusgadu (līdz 20. janvārim un līdz 20. jūlijam) sniegt ziņas par denacionalizācijas gaitu to administratīvajā teritorijā Valsts statistikas komitejas noteiktajā kārtībā.

7. Valsts statistikas komitejai:

7.1. līdz 1992. gada 15. martam izstrādāt kārtību, kādā pašvaldību izpildinstitūcijām jāsniedz ziņas par denacionalizācijas gaitu to administratīvajā teritorijā;

7.2. katru pusgadu (līdz 1. februārim un līdz 1. augustam) informēt Latvijas Republikas Ministru Padomi par denacionalizācijas gaitu Latvijas Republikā.

8. Izdarīt šādus grozījumus republikas Valdības lēmumos:

8.1. papildināt Noteikumu dzīvojamo telpu apmaiņai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (apstiprināti ar 1984. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 365 - Ziņotājs, 1984, 33) 4. punktu ar šāda satura rindkopu:

«Atļaut dzīvokļu apmaiņu starp denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā nama īpašnieku un šī nama īrniekiem, ja šādas apmaiņas rezultātā īpašnieks iemitinās savā namīpašumā.»;

8.2. papildināt Nolikuma par dzīvojamo telpu piešķiršanas kārtību Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (apstiprināts ar 1989. 6. decembra lēmumu Nr. 254 - Ziņotājs, 1990, 3) 15. punktu ar šāda satura 9. apakšpunktu:

«15.9. dzīvojamo telpu piešķir īrniekam, kurš īrējis dzīvojamo platību denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namīpašumā, ja viņš izliekams no dzīvojamās telpas sakarā ar namīpašnieka likumīgu prasību par atgriešanos savā namīpašumā.»

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.GODMANIS

Latvijas Republikas arhitektūras un celtniecības ministrs A.PRŪSIS

Rīgā 1992. gada 25. februārī

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 25. februāra lēmumu Nr. 66

NOLIKUMS
par namīpašumu denacionalizācijas kārtību Latvijas Republikā

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šis nolikums nosaka kārtību, kādā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atdodami namīpašumi, pamatojoties uz Latvijas Republikas 1991. gada 30. oktobra likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā».

1.2. Namīpašumi atdodami bijušajiem īpašniekiem, kuriem tie piederējuši nacionalizācijas brīdī, vai viņu mantiniekiem.

Ja nacionalizētais namīpašums nav saglabājies, pārgājis labticīga ieguvēja īpašumā vai ja īpašnieks vai viņa mantinieki nevēlas to saņemt atpakaļ, bijušajam īpašniekam vai viņu mantiniekiem ir tiesības uz kompensāciju.

2. Pieteikuma iesniegšana

2.1. Pamats jautājuma par namīpašuma denacionalizāciju izskatīšanai ir bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku, kā arī viņu pārstāvju (tālāk tekstā - «pieteikuma iesniedzējs») pieteikums.

2.2. Pieteikums līdz 1994. gada 31. decembrim jāiesniedz rajona, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) Tautas deputātu padomes izpildinstitūcijai pēc namīpašuma atrašanās vietas. Pieteikums atzīstams par iesniegtu arī tad, ja nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti.

2.3. Pieteikumā jānorāda namīpašuma atrašanās vieta (norādot pašreizējo un kādreizējo adresi), namīpašuma sastāvs, ziņas par īpašnieku un, ja iespējams, jānorāda, kad un uz kāda dokumenta pamata namīpašums nacionalizēts.

2.4. Pieteikumam par namīpašuma denacionalizāciju jāpievieno īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai Valsts vēstures arhīva izziņa par īpašumtiesībām namīpašuma nacionalizācijas brīdī.

Ja pieteikumu iesnieguši mantinieki, minētajiem dokumentiem jāpievieno arī dokumenti, kas apliecina īpašnieka miršanas faktu (miršanas apliecība vai izziņa, ka īpašnieks kritis karā vai gājis bojā represijās), un citi dokumenti, kuri dod pamatu atzīt tiesības uz mantojumu (dzimšanas apliecība, laulības apliecība, testaments un citi dokumenti).

3. Pieteikuma izskatīšana

3.1. Namīpašuma denacionalizācijas pieteikumu (tālāk tekstā - «pieteikums») izskata rajona, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas) Tautas deputātu padomes izveidota denacionalizācijas komisija (tālāk tekstā - «komisija»), kuras sastāvā jābūt ne mazāk kā 7 cilvēkiem, un tajā jāiekļauj deputāti, jurists, arhitektūras un celtniecības speciālisti, komunālās saimniecības speciālisti, kā arī valsts tehniskās inventarizācijas dienesta pārstāvis.

3.2. Komisija reģistrē pieteikumu un piecu dienu laikā no tā saņemšanas dienas paziņo pieteikuma iesniedzējam pieteikuma reģistrācijas datumu un numuru.

Katram pieteikumam tiek noformēta atsevišķa lieta.

3.3. Komisijai jāpieprasa arhīvā izziņa par namīpašuma nacionalizēšanu un valsts tehniskās inventarizācijas dienestā - izziņa par nacionalizētā namīpašuma sastāvu un vērtību nacionalizācijas brīdī un pieteikuma iesniegšanas brīdī.

Ja arhīvā nav ziņu par namīpašuma nacionalizāciju, komisija informē pieteikuma iesniedzēju, ka namīpašums atprasāms tiesas ceļā.

3.4. Komisija mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas izskata namīpašuma denacionalizācijas pieteikumu un sastāda aktu, kurā sniedz savus atzinumus. Pieteikuma iesniedzējs jāinformē par komisijas sēdes norises laiku. Pieteikumu sēdē var izskatīt arī tad, ja pieteikuma iesniedzējs uz sēdi nav ieradies.

Pieteikumus, kuri tika iesniegti līdz šī nolikuma apstiprināšanai un kuriem pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, komisija izskata 3 mēnešu laikā no šī nolikuma apstiprināšanas dienas.

3.5. Atdodamā namīpašuma sastāvu, tā vērtību un īpašumtiesības komisija nosaka, pamatojoties uz dokumentiem par nacionalizēto namīpašumu.

Ja dokumentu nav vai tie nav saglabājušies pilnībā, namīpašuma sastāvu, kā arī īpašumtiesības nosaka tiesa.

3.6. Tautas deputātu padomes izpildinstitūcija, pamatojoties uz komisijas sastādīto aktu un citiem materiāliem, pieņem lēmumu par namīpašuma atdošanu natūrā, namīpašuma vērtības kompensāciju (likumā noteiktajos gadījumos) vai par atteikumu denacionalizēt namīpašumu. Šis lēmums piecu dienu laikā jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam.

Ja tiek pieņemts lēmums par namīpašuma atdošanu natūrā, tajā jānorāda, kādi īres un nomas līgumi turpina darboties, tos no jauna nenoslēdzot, kā arī šo līgumu termiņi.

4. Namīpašuma atdošana un ar to saistīto jautājumu kārtošana

4.1. īpašumtiesības apliecinošs dokuments ir namīpašuma denacionalizācijas apliecība, kuru izsniedz attiecīgā Tautas deputātu padomes izpildinstitūcija saskaņā ar lēmumu par namīpašuma atdošanu natūrā.

Apliecību par spēkā neesošu var atzīt tikai tiesa.

4.2. Ja ir pieņemts Tautas deputātu padomes izpildinstitūcijas lēmums par namīpašuma vērtības kompensāciju, likumīgais īpašnieks ir tiesīgs 3 gadu laikā no lēmuma paziņošanas dienas iesniegt attiecīgajai Tautas deputātu padomes institūcijai iesniegumu, tajā norādot likumdošanas aktos noteiktu konkrētu kompensācijas veidu.

4.3. īpašniekam (mantiniekam) ir tiesības vienoties ar namīpašuma pašreizējo valdītāju par citu kompensācijas veidu un kārtību.

Šāda vienošanās rakstveidā iesniedzama attiecīgajai Tautas deputātu padomei. Šo vienošanos izskata denacionalizācijas komisija un dod atzinumu. Uz šī atzinuma pamata pašvaldību izpildinstitūcija var pieņemt lēmumu par namīpašuma pašreizējā valdītāja īpašumtiesību atzīšanu.

Šāda kārtība piemērojama arī, vienojoties īpašniekam (mantiniekam) un pašvaldībai kā namīpašuma pašreizējam valdītājam.

4.4. Ja namīpašnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas atgriezties savā namīpašumā un aizņemt dzīvokli, bet namīpašumā nav brīvu dzīvokļu, namīpašniekam jāiesniedz pieteikums attiecīgajā pašvaldības institūcijā. konkrēta atbrīvojamā dzīvokļa izvēle notiek pēc namīpašnieka un pašvaldības vienošanās. Uz šī iesnieguma pamata pašvaldības institūcija izlemj jautājumu par dzīvojamās telpas piešķiršanu pašreizējam īrniekam (īrniekiem) vai par citādu risinājumu atkarībā no iespējām.

Ja denacionalizētā nama īpašnieks saņēmis dzīvokli šajā namā un tāpēc dzīvokļa iepriekšējais īrnieks pārvietots uz citu pastāvīgu dzīvesvietu, denacionalizētā nama īpašniekam kopā ar ģimenes locekļiem jāatbrīvo līdzšinējā dzīvojamā platība, ja tā atrodas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas īpašumā.

4.5. Īres un nomas līgumu var grozīt tikai likumā noteiktajā kārtībā, bet nedzīvojamo telpu nomas līgumu - tikai ar pašvaldību institūciju piekrišanu.

Valsts savas telpu nomas intereses realizē ar pašvaldību institūciju starpniecību.

5. Namīpašuma lietošana un uzturēšana līdz tā atdošanai īpašniekam

5.1. Namīpašuma lietošana un uzturēšana līdz tā atdošanai īpašniekam tiek veikta saskaņā ar spēkā esošajiem valsts, pašvaldību un sabiedriskā dzīvokļu fonda tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

5.2. Ja pēc namīpašuma denacionalizācijas pieteikuma iesniegšanas namīpašuma tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, par to ir atbildīgs namīpašuma valdītājs.

6. Pretenziju izskatīšana

6.1. Strīdus, kas saistīti ar namīpašuma atdošanu, kā arī tā vērtības atlīdzināšanu vai cita veida kompensāciju, izskata Valdības komisija denacionalizācijas jautājumos, kuras lēmums var tikt pārsūdzēts tiesā.

6.2. Strīdus starp fiziskajām personām par atdodamā namīpašuma vai tā vērtības sadalīšanu, kā arī strīdus starp fiziskajām personām un tām juridiskajām personām, kurām jāatdod namīpašums īpašniekam vai jāatlīdzina tā vērtība, izšķir tiesa.

6.3. Namīpašuma pašreizējā valdītāja un īpašnieka savstarpējās mantiskās pretenzijas izskatāmas Latvijas civilkodeksa noteiktajā kartībā.

7. Nobeiguma noteikumi

7.1. Ja denacionalizētajā namīpašumā atrodas veselības aizsardzības vai izglītības iestādes vai muzeji, namīpašniekam jāuzņemas speciālas saistības, kas garantē šī namīpašuma izmantošanu minēto iestāžu vajadzībām.

Citām vajadzībām šo namīpašumu var izmantot tikai ar pašvaldību iestādes un attiecīgās ministrijas piekrišanu.

7.2. Denacionalizēto namu īpašnieki var atsavināt namīpašumu tikai ar pašvaldību institūcijas piekrišanu un par labu Latvijas Republikas iedzīvotājam, kurš Latvijā bijis pastāvīgi pierakstīts un nodzīvojis ne mazāk kā pēdējos 16 gadus, vai Latvijas Republikas pilsonim, kurš atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

Pašvaldību institūcijas piekrišana nav nepieciešama, atsavinot namīpašumu līdzīpašniekiem, kā arī atsavinot to bez atlīdzības personai, kurai saskaņā ar likumu ir mantošanas tiesības.

Atsavināšanas atļaujas atteikums var tikt pārsūdzēts tiesā.

Atsavinot denacionalizēto namīpašumu, valstij un pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības.

Valsts savas pirmpirkuma tiesības var realizēt ar pašvaldību institūciju starpniecību.

Pašvaldību izpildinstitūcijai viena mēneša laikā no denacionalizētā nama īpašnieka rakstiskā paziņojuma par šī objekta pārdošanu jāpieņem lēmums par pirmpirkuma tiesību realizāciju vai atteikšanos no šīm tiesībām.

 

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 25. februāra lēmumu Nr. 66

Namīpašuma denacionalizācijas
PIETEIKUMS

____________________________________________________________________________
(Tautas deputātu padomes izpildinstitūcija, kurai adresēts pieteikums)

Es __________________________________________________________________________
(vārds, uzvārds, tēvvārds)

____________________________________________________________________________
(dzīvesvieta)

____________________________________________________________________________
(radniecība ar bijušo īpašnieku)

lūdzu izskatīt manu pieteikumu par namīpašuma denacionalizāciju.

Namīpašums __________________________________________________________________
(namīpašuma atrašanās vieta - pašreizējā un kādreizējā adrese)

____________________________________________________________________________
(namīpašuma sastāvs)

kas līdz nacionalizācijai piederēja __________________________________________________
(vārds, uzvārds, tēvvārds)

nacionalizēts _________________________________________________________________
(gads, datums)

____________________________________________________________________________
(uz kāda dokumenta pamata)

Pieteikumam pievienoju:

Piezīmes.

 

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 25. februāra lēmumu Nr. 66

 

Latvijas Republikas ģerbonis
(attēls)

_________________ rajona, pilsētas, Rīgas pilsētas rajona (priekšpilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja (valde)

Nr. ______

199 - gada «______» ________________________

Namīpašuma denacionalizācijas
APLIECĪBA

____________________ pilsētas (rajona) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja (valde) apliecina, ka, pamatojoties uz _______________________ pilsētas (rajona) Tautas deputātu padomes izpildkomitejas (valdes) 19_____ gada «______» __________________ lēmumu Nr. ____________, namīpašums

____________________________________________________________________________
(atrašanās vieta - adrese, māju nosaukums)

____________________________________________________________________________

(__________ grupa ________ grunts) denacionalizēts un uz personīgā īpašuma tiesību pamata pieder

____________________________________________________________________________
(vārds, uzvārds, tēvvārds)

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

Namīpašums reģistrējams Latvijas Republikas Nekustamā īpašuma reģistrā.

Z.v.

Tautas deputātu padomes izpildkomitejas (valdes) priekšsēdētājs___________________________

Sekretārs ___________________________

 

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru Padome Veids: lēmums Numurs: 66Pieņemts: 25.02.1992.Stājas spēkā: 25.02.1992.Publicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 15/16, 16.04.1992.; Diena, 42, 06.03.1992.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
65464
25.02.1992
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva