Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par kārtību, kādā notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja

1. Iedzīvotāju aptauju sagatavo un sarīko publiski un atklāti, ievērojot šā lēmuma un likuma «Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām» prasības, kas nav pretrunā ar šo lēmumu.

2. Visām personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un kuru pasē ir atzīme par pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā, ir tiesības piedalīties Latvijas iedzīvotāju aptaujā.

Jebkuri tieši vai netieši piedalīšanās ierobežojumi atkarībā no izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases vai nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura ir aizliegti.

Iedzīvotāju aptaujā nepiedalās Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri aptaujas dienā atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām un kuri nav izteikuši savu gribu 11. punktā noteiktajā kārtībā.

Iedzīvotāju aptaujā nepiedalās psihiski slimas personas, kuras tiesa atzinusi par rīcībnespējīgām, personas, kuras atrodas brīvības atņemšanas vietās, kā arī personas, kuras ar tiesas lēmumu nosūtītas uz piespiedu ārstēšanas vietām.

Katrai personai, kas piedalās iedzīvotāju aptaujā, ir viena balss.

Personas iedzīvotāju aptaujā piedalās tieši.

Balsošana iedzīvotāju aptaujā ir brīva. Personu gribas ietekmēšana ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, kā arī viņu gribas izpausmes ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta.

Balsošana iedzīvotāju aptaujā ir aizklāta. Personu gribas izpausmes kontrole nav atļauta.

3. Darba kolektīviem, mācību iestāžu audzēkņu un studentu kolektīviem, sabiedriskajām organizācijām un personām ir tiesības netraucēti aģitēt par vai pret iedzīvotāju aptaujai nodoto jautājumu.

Vietējās pašvaldības un iedzīvotāju aptaujas komisijas rūpējas, lai ieinteresētajām personām un organizācijām bez atlīdzības tiktu nodotas iekārtotas telpas sapulču un mītiņu rīkošanai, kā arī masu informācijas līdzekļi aģitācijai.

Aptaujas dienā aģitācija nav atļauta.

4. Izdevumus, kas saistīti ar iedzīvotāju aptaujas sagatavošanu un sarīkošanu, sedz no valsts budžeta.

Uzņēmumi, iestādes un organizācijas, valsts un sabiedriskās institūcijas bez atlīdzības nodod iedzīvotāju aptaujas komisiju rīcībā telpas un iekārtas, kas nepieciešamas iedzīvotāju aptaujas sagatavošanai un sarīkošanai.

5. Personas, kas ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē personu balsot iedzīvotāju aptaujā, veikt aģitāciju, kā arī iedzīvotāju aptaujas komisiju locekļi, valsts un sabiedrisko institūciju amatpersonas, kas viltojušas iedzīvotāju aptaujas dokumentus, apzināti nepareizi saskaitījušas balsis, nav ievērojušas balsošanas noslēpumu vai citādi pārkāpušas šo lēmumu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

6. Latvijas Republikas Augstākā Padome sarīko iedzīvotāju aptauju, pieņemot lēmumu par iedzīvotāju aptaujas sarīkošanu, kurā nosaka iedzīvotāju aptaujas dienu, konkrētu jautājumu, kurš nodots iedzīvotāju aptaujai, un atbildes variantus.

Lēmumu par iedzīvotāju aptaujas sarīkošanu publicē presē, pārraida televīzija un radio ne vēlāk kā piecas dienas pēc šā lēmuma pieņemšanas.

7. Iedzīvotāju aptaujas sarīkošanai Latvijas Republikas rajonu, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils pilsētas, kā arī Rīgas pilsētas rajonu Tautas deputātu padomes vai to prezidiji precizē iedzīvotāju aptaujas iecirkņus.

To pastāvīgo iedzīvotāju balsošanas nodrošināšanai, kuri aptaujas dienā atrodas slimnīcās vai sanatorijās, vietējās Tautas deputātu padomes vai to prezidiji izveido iedzīvotāju aptaujas iecirkņus.

8. Iedzīvotāju aptauju sagatavo un sarīko Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija, rajonu, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils pilsētas, kā arī Rīgas pilsētas rajonu un iecirkņu velēšanu komisijas, kurām aptaujas procesa laikā piešķirts iedzīvotāju aptaujas komisiju statuss. To pilnvaras nosaka šis lēmums un likums «Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām».

Iedzīvotāju aptaujas iecirkņu komisijas tiek papildinātas vai izveidotas no jauna likumā «Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām» noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā 12 dienas pirms aptaujas dienas.

Iedzīvotāju aptaujas komisijas realizē tās funkcijas, kuras nepieciešamas iedzīvotāju aptaujas sagatavošanai un sarīkošanai. Iedzīvotāju aptaujas komisiju sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no komisijas sastāva. Komisiju lēmumi tiek pieņemti, ja, atklāti balsojot, par tiem nobalsojis klātesošo komisijas locekļu vairākums.

Šo komisiju darba organizāciju, atbalstīšanu to pilnvaru realizēšanā nosaka šis lēmums un likums «Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām».

9. Aptaujas dalībnieku sarakstos ieraksta visus Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, kuri līdz aptaujas dienai vai aptaujas dienā sasnieguši 18 gadu vecumu un saraksta sastādīšanas brīdī ir pastāvīgi pierakstīti attiecīgā iedzīvotāju aptaujas iecirkņa teritorijā un kuriem ir tiesības piedalīties iedzīvotāju aptaujā.

Mācību iestāžu audzēkņus un studentus, kuru pasē ir atzīme par pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā, ieraksta aptaujas dalībnieku sarakstos pēc viņu pieraksta vietas mācību laikā.

Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju, kam ir tiesības piedalīties iedzīvotāju aptaujā un kas atrodas slimnīcā vai sanatorijā, iekļauj aptaujas dalībnieku sarakstā pēc viņa atrašanās vietas.

Slimnīcas vai sanatorijas galvenā ārsta pienākums ir ne vēlāk kā vienu dienu pirms aptaujas informēt rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu iedzīvotāju aptaujas komisijas par sarakstos ietvertajiem attiecīgo administratīvi teritoriālo vienību iedzīvotājiem.

Rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu iedzīvotāju aptaujas komisijām jānodrošina, lai minētās personas tiktu izslēgtas no aptaujas dalībnieku sarakstiem viņu pastāvīgajā dzīvesvietā.

Karaspēka daļās pierakstītos Latvijas Republikas pastāvīgos civiliedzīvotājus, kam ir tiesības piedalīties iedzīvotāju aptaujā, ieraksta aptaujas dalībnieku sarakstos tajā iedzīvotāju aptaujas iecirknī, kura teritorijā atrodas karaspēka daļa.

Aptaujas dalībnieki, sākot ar septīto dienu pirms aptaujas dienas, var iepazīties ar aptaujas dalībnieku sarakstu un pārbaudīt tā sastādīšanas pareizību iedzīvotāju aptaujas iecirkņa komisijas telpā.

Tiesības sūdzēties par nepareizībām aptaujas dalībnieku sarakstos un šo sūdzību izskatīšanas kārtību nosaka likums «Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām».

10. Aptaujas biļetenus izgatavo centralizēti tipogrāfiskā veidā Latvijas Republikas Centrālās iedzīvotāju aptaujas komisijas noteiktajā kārtībā.

Aptaujas biļetenā ieraksta iedzīvotāju aptaujai nodoto jautājumu un atbildes variantus.

Aptaujas biļetenus iespiež latviešu un krievu valodā, un iedzīvotāju aptaujas iecirkņu komisijas tos saņem ne vēlāk kā septiņas dienas pirms iedzīvotāju aptaujas Latvijas Republikas Centrālās iedzīvotāju aptaujas komisijas noteiktajā kārtībā.

11. Balsošana notiek iedzīvotāju aptaujas dienā no pulksten 7 līdz 20 pēc Latvijas laika.

Personas, kuras nevarēs nobalsot iedzīvotāju aptaujas dienā, ir tiesīgas nodot savu balsi septiņu dienu laikā pirms aptaujas dienas no pulksten 15 līdz 20.

Balsošanas vietu un iecirkņa darba laiku iecirkņa komisija izziņo aptaujas dalībniekiem ne vēlāk kā septiņas dienas pirms iedzīvotāju aptaujas Latvijas Republikas Centrālās iedzīvotāju aptaujas komisijas noteiktajā kārtībā ar tipogrāfiski izgatavotiem ielūgumiem.

12. Balsošanas telpās redzamā vietā jāizliek iedzīvotāju aptaujai nodotā konkrētā jautājuma teksts un atbildes varianti.

Iedzīvotāju aptaujas dalībnieks saņem aptaujas biļetenu pēc savas pases uzrādīšanas. Nekādi citi dokumenti nevar būt par pamatu aptaujas biļetena izsniegšanai. Komisijas locekļa pienākums ir pārbaudīt, vai pasē ir atzīme par pastāvīgu pierakstu Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā. Par aptaujas biļetena saņemšanu tiek izdarīta atzīme aptaujas dalībnieku sarakstā. Atzīmes aptaujas dalībnieku sarakstā izdarīt ar zīmuli aizliegts.

13. Aizpildot biļetenu, aptaujas dalībnieks izsvītro vienu no biļetenā rakstītajiem atbildes variantiem un atstāj vēlamo. Biļetena aizpildīšana ar zīmuli nav atļauta.

Ja aptaujas dalībnieks, aizpildot biļetenu, ir kļūdījies, iedzīvotāju aptaujas iecirkņa komisija var viņam izsniegt jaunu biļetenu, dzēšot sabojāto biļetenu un sastādot par to aktu.

Aizpildīto biļetenu iedzīvotāju aptaujas dalībnieks iemet urnā.

14. Balsu skaitīšanu izdara iedzīvotāju aptaujas iecirknī.

Par nederīgiem atzīstami aptaujas biļeteni, kuri neatbilst noteiktajam paraugam, kuri ir saplēsti, un biļeteni, pēc kuriem nav iespējams noteikt aptaujas dalībnieka gribas izpausmi (biļeteni, kuros balsots par abiem vai pret abiem atbildes variantiem).

Iedzīvotāju aptaujas iecirkņa komisija pēc aptaujas dalībnieku saraksta konstatē iedzīvotāju aptaujas dalībnieku kopskaitu iecirknī, kā arī biļetenus saņēmušo aptaujas dalībnieku skaitu. Atvērusi balsošanas urnas, komisija konstatē aptaujā piedalījušos iedzīvotāju skaitu, par katru atbildes variantu nodoto balsu skaitu un par nederīgiem atzīto biļetenu skaitu. Pārējie jautājumi, kas saistīti ar balsu skaitīšanu iecirknī, tiek regulēti saskaņā ar likumu «Par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām».

15. Balstoties uz iedzīvotāju aptaujas iecirkņu komisiju protokoliem, rajonu, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils pilsētas, kā arī Rīgas pilsētas rajonu iedzīvotāju aptaujas komisijas konstatē aptaujas dalībnieku kopskaitu attiecīgi rajonā, pilsētā, pilsētas rajonā, biļetenus saņēmušo aptaujas dalībnieku skaitu, aptaujā piedalījušos iedzīvotāju skaitu, par katru atbildes variantu nodoto balsu skaitu un par nederīgiem atzīto biļetenu skaitu.

Aptaujas rezultātus izskata iedzīvotāju aptaujas komisijas sēdē un ieraksta protokolā, kuru sastāda un paraksta tādā pašā kārtībā kā iecirkņa komisijā.

Rajona, pilsētas, pilsētas rajona iedzīvotāju aptaujas komisija protokolu nogādā Latvijas Republikas Centrālajai iedzīvotāju aptaujas komisijai tās noteiktajā kārtībā.

16. Balstoties uz iedzīvotāju aptaujas komisiju protokoliem, Latvijas Republikas Centrālā iedzīvotāju aptaujas komisija konstatē iedzīvotāju aptaujas dalībnieku kopskaitu valstī, biļetenus saņēmušo aptaujas dalībnieku skaitu, aptaujā piedalījušos iedzīvotāju skaitu, par katru atbildes variantu nodoto balsu skaitu un par nederīgiem atzīto biļetenu skaitu. Iedzīvotāju aptaujas rezultātus izskata Latvijas Republikas Centrālās iedzīvotāju aptaujas komisijas sēdē un ieraksta protokolā. Protokolu paraksta priekšsēdētājs, viņa vietnieki, sekretārs un komisijas locekļi un iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

Latvijas Republikas Centrālā iedzīvotāju aptaujas komisija var atzīt iedzīvotāju aptaujas rezultātus par spēkā neesošiem kādā teritorijā, ja iedzīvotāju aptaujas gaitā, balsu skaitīšanā vai iedzīvotāju aptaujas rezultātu noteikšanā konstatēti šā lēmuma pārkāpumi. Šādās teritorijās Latvijas Republikas Centrālā iedzīvotāju aptaujas komisija var sarīkot atkārtotu iedzīvotāju aptauju.

Ja visā Latvijas teritorijā iedzīvotāju aptaujā piedalījusies mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku sarakstos ietverto personu, iedzīvotāju aptauja uzskatāma par nenotikušu.

17. Ziņojumu par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem Latvijas Republikas Augstākā Padome publicē presē ne vēlāk kā piecu dienu laikā no aptaujas dienas. Tajā norāda iedzīvotāju aptaujas dalībnieku kopskaitu, biļetenus saņēmušo aptaujas dalībnieku skaitu, aptaujā piedalījušos iedzīvotāju skaitu, par katru atbildes variantu nodoto balsu skaitu un par nederīgiem atzīto biļetenu skaitu.

18. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 12. februārī

 

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: lēmums Pieņemts: 12.02.1991.Stājas spēkā: 12.02.1991.Publicēts: "Ziņotājs", 17/18, 09.05.1991., "Diena", 30, 14.02.1991.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
65213
12.02.1991
136
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva