Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 1994. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 29 "Par Latvijas Republikas valsts robežu".

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Republikas valsts robežu

I nodaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants Latvijas Republikas valsts robeža

Latvijas Republikas valsts robeža ir līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas atdala Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, tās zernes dzīles un gaisa telpu no kaimiņvalstīm un neitrālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.

2. pants. Latvijas Republikas valsts robežas noteikšana un tās apsardzības nodrošināšana

Latvijas Republikas valsts robežu nosaka līdz 1940. gada 16. jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie un ratificētie starpvalstu līgumi un vēlāk ar kaimiņvalstīm noslēgtie divpusējie nolīgumi par robežas atjaunošanu.

Latvijas Republikas valdība savu pilnvaru ietvaros veic pasākumus valsts robežas un teritorijas apsardzībai.

3. pants. Latvijas Republikas valsts robežas iezīmēšana

Latvijas Republikas valsts robežu, ja citādi nav paredzēts Latvijas Republikas noslēgtajos starpvalstu līgumos, iezīmē:

1) uz sauszemes - pēc raksturīgiem reljefa punktiem un skaidri redzamiem orientieriem;

2) Baltijas jūrā - pa Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu ārējo malu;

3) Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī - pēc divpusējiem nolīgumiem ar Igaunijas Republiku;

4) kuģojamās upēs - pa upes galvenā kuģuceļa vidu; nekuģojamās upēs (strautos) - pa to vidu vai galvenā upes atzara vidu; ezeros un citās ūdenstilpēs - pa taisnu līniju, kas savieno divus punktus, kur Latvijas Republikas robeža iziet šā ezera vai citas ūdenstilpes krastos.

Latvijas Republikas valsts robeža, kas iet pa upi, strautu, ezeru vai citu ūdenstilpi, nepārvietojas, ja mainās to krastu konfigurācija vai novirzās upes (strauta) gultne;

5) uz tiltiem un citām būvēm, kas iet pāri uz ūdens iezīmētiem robežposmiem, - pa šo tiltu un būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi.

Latvijas Republikas valsts robežu dabā nosprauž ar skaidri redzamām robežzīmēm, kuru formu, izmērus un uzstādīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas līgumi ar kaimiņvalstīm.

4. pants. Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi

Pie Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem pieder Baltijas jūras ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no maksimālā bēguma līnijas gar Latvijas krastu.

5. pants. Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi

Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi ir:

1) tās ostu ūdeņi, ko norobežo taisna līnija, kas savieno konkrētās ostas pretējās puses izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi;

2) Irbes jūras šaurumā un Rīgas jūras līcī - ūdeņi no bāzes līnijas vidus, kura iet starp Loades raga klints dienvidu daļu, Ovišu ragu un Latvijas Republikas sauszemes robežas galējo punktu Rīgas jūras līča austrumu piekrastē. Robežas līnijas konfigurācijai līča ūdeņos nosaka starpvalstu līgums;

3) to ielīču ūdeņi, kuru krasti pilnībā pieder Latvijas Republikai;

4) to upju, ezeru un citu ūdenstilpju ūdeņi, kuru krasti pilnībā pieder Latvijas Republikai.

II nodaļa

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS ROBEŽAS UN PIEROBEŽAS REŽĪMS

6. pants. Latvijas Republikas valsts robežas režīms

Latvijas Republikas valsts robežas režīms nosaka robežas uzturēšanas, tās drošības garantēšanas un šķērsošanas kārtību, iebraukšanas, atrašanās un darbu veikšanas kārtību robežas joslā, robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā, kā arī kontroli pār šīs kārtības ievērošanu. Latvijas Republikas valsts robežas režīmu reglamentē šis likums, citi Latvijas Republikas likumdošanas akti un tās noslēgtie starpvalstu līgumi.

7. pants. Latvijas Republikas valsts robežas josla

Lai nodrošinātu pienācīgu kārtību uz Latvijas Republikas valsts robežas, gar to tiek noteikta robežas josla. Robežas josla ir valsts robežas sastāvdaļa, un uz to attiecas Latvijas Republikas valsts robežas režīms. Robežas joslu saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem nosaka Latvijas Republikas valdība.

8. pants. Pierobežas zonā

Latvijas Republikas un tās valsts robežas drošības interesēs Latvijas Republikas valdība pierobežas pagastu teritorijā nosaka pierobežas zonu - ne šaurāku par 15 kilometriem gar valsts robežu un Baltijas jūras krasta līniju.

9. pants. Pierobežas režīms

Pierobežas režīms nosaka iebraukšanas, atrašanās un darbu veikšanas kārtību Latvijas Republikas pierobežas zonā, tās teritoriālajos un robežai pieguļošajos iekšējos ūdeņos.

Pierobežas režīmu nosaka šis likums, citi Latvijas Republikas likumdošanas akti un tās noslēgtie starpvalstu līgumi.

10. pants. Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošana

Dzelzceļa, automobiļu, jūras, upju, gaisa un cita satiksme pār Latvijas Republikas valsts robežu notiek Latvijas Republikas valdības noteiktajās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un tās noslēgtajiem starpvalstu līgumiem. Robežas šķērsošanas vietās izveido robežapsardzības dienesta kontroles punktus.

Jūras un upju kuģi, karakuģi un citi peldošie līdzekļi šķērso Latvijas Republikas valsts robežu saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

Lidmašīnas un citi gaisa satiksmes līdzekļi Latvijas Republikas valsts robežu šķērso pārlidošanai speciāli noteiktajos gaisa koridoros saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

11. pants. Gaisa satiksmes līdzekļu izlidošana un nolaišanās Latvijas Republikā

Lidmašīnu un citu gaisa satiksmes līdzekļu izlidošana no Latvijas Republikas un nolaišanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā notiek starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kur ir robežapsardzības dienesta kontroles punkti un muitas iestādes.

Lidmašīnu un citu gaisa satiksmes līdzekļu izlidošanas un nolaišanā kārtību nosaka un groza Latvijas Republikas valdība un tai pakļautās pārvaldes iestādes.

12. pants. Kārtība, kādā ārvalstu kuģi un citi peldošie līdzekļi ienāk Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos un ostās

Ārvalstu kuģi un citi peldošie līdzekļi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos Latvijas Republikas likumdošanas aktos un tās atzītajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Ārvalstu karakuģi ienāk Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos Latvijas Republikas valdības noteiktajā kārtībā.

Ārvalstu zemūdenes Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos var atrasties tikai virs ūdens un ar paceltu, valsts piederību apliecinošu karogu.

Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu ienākšanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, reidos un ostās nosaka Latvijas Republikas likumi un noteikumi, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

Ārvalstu karakuģi, ja nav paredzēta citāda kārtība, ienāk Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, reidos un ostās ar Latvijas Republikas valdības iepriekšēju atļauju.

Ārvalstu kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, ja tie ir spiesti ienākt Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, neievērojot Latvijas Republikas noteikto kārtību, par to jāpaziņo tuvākās Latvijas Republikas ostas administrācijai.

13. pants. Kontrole, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu

Personas, kā arī satiksmes līdzekļi, kravas un cita manta, kas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, pakļaujama robežas un muitas kontrolei atbilstoši šim likumam un citiem likumdošanas aktiem.

Ja nepieciešams, tiek izdarīta karantīnsanitārā, veterinārā, fitosanitārā, kā arī kultūras vērtību izvešanas un cita kontrole.

Robeža tiek šķērsota un robežas šķērsošanas kontrole tiek organizēta un realizēta kārtībā, ko nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

14. pants. Saimnieciskās darbības kārtība uz Latvijas Republikas valsts robežas

Kuģošana, koku pludināšana un citi ūdeņu lietošanas veidi, dažādu hidrobūvju ierīkošana un citi darbi robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā, zemes, tās dzīļu, mežu un faunas izmantošana, ģeoloģiskie pētījumi un cita saimnieciskā darbība Latvijas Republikas valsts robežas joslā veicama saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

15. pants. Latvijas Republikas valsts robežas pagaidu slēgšana satiksmei, ja draud infekcijas slimību izplatīšanās. Karantīna

Ja Latvijas Republikas vai kaimiņvalsts teritorijā draud izplatīties sevišķi bīstamas infekcijas slimības, apdraudētajos sektoros ar Latvijas Republikas valdības lēmumu uz laiku var ierobežot vai pārtraukt satiksmi pār valsts robežu vai noteikt karantīnu cilvēkiem, dzīvniekiem, kravām, sēklas materiāliem, stādāmajam materiālam un citai dzīvnieku un augu produkcijai.

16. pants. Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpēji

Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpēji ir:

1) personas, kas šķērsojušas vai mēģinājušas šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu jebkādā veidā ārpus šim nolūkam paredzētajām vietām vai neievērojot noteikto kārtību;

2) ārvalstu kuģi un citi peldošie līdzekļi, kas ienākuši Latvijas Republikas teritoriālajos un pierobežas iekšējos ūdeņos vai robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā vai uzturas tajos, pārkāpjot pastāvošos noteikumus;

3) lidmašīnas un citi gaisa satiksmes līdzekļi, .kas šķērsojuši Latvijas Republikas valsts robežu bez attiecīgas atļaujas vai citādi pārkāpuši noteikumus par Latvijas Republikas valsts robežas pārlidošanu.

17. pants. Latvijas Republikas pilnvarotie valsts robežas pārstāvji

Lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas valsts robežas režīma uzturēšanu, kā arī noregulētu robežincidentus, Latvijas Republikas valdība ieceļ pilnvarotus valsts robežas pārstāvjus.

Pilnvaroto valsts robežas pārstāvju nenoregulētos jautājumus izšķir diplomātiskā ceļā.

18. pants. Atbildība par Latvijas Republikas valsts robežas likumdošanas aktu pārkāpumiem

Personas, kas pārkāpušas vai mēģinājušas pārkāpt Latvijas Republikas valsts robežas un pierobežas režīmu, saucamas pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem,

III nodaļa

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS ROBEŽAS APSARDZĪBA

19. pants. Robežas apsardzības uzdevumi

Latvijas Republikas teritorijas aizsardzībai, valsts robežas režīma un muitas kontroles nodrošināšanai tiek organizēta Latvijas Republikas valsts robežas apsardzība uz sauszemes, ūdens un gaisa telpā.

20. pants. Robežapsardzības dienests

Latvijas Republikas valsts robežas apsardzību pārzina un realizē šim nolūkam izveidotais Robežapsardzības departaments un tā apakšvienības, veidojot robežapsardzības dienesta sistēmu.

21. pants. Robežapsardzības dienesta darbības reglamentēšana

Robežapsardzības dienesta darbību reglamentē šis likums, citi Latvijas Republikas likumdošanas akti un starptautiskie līgumi, kā arī Latvijas Republikas kompetento iestāžu izdotie normatīvie akti.

22. pants. Robežapsardzības dienesta galvenie pienākumi

Latvijas Republikas robežapsardzības dienesta galvenie pienākumi ir:

1) apsargāt robežu, uzstādītās robežzīmes un citas robežbūves, novērst jebkurus mēģinājumus nelikumīgi mainīt Latvijas Republikas valsts robežas atrašanās vietu apvidū;

2) nepieļaut, ka personas, kā arī satiksmes līdzekļi, kravas un cita manta šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu ārpus pārejas punktiem vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus;

3) uzturēt noteiktā kārtībā valsts robežas pārejas punktus, organizēt to darbu un noteiktā kārtībā laist pāri Latvijas Republikas valsts robežai personas, kā arī satiksmes līdzekļus, kravas un citu mantu, ja ir pienācīgi noformēti robežas šķērsošanai nepieciešamie dokumenti;

4) noteiktā kārtībā patstāvīgi vai kopā ar muitas iestādēm un pieaicinātiem speciālistiem novērst sprāgstvielu, indīgu, radioaktīvu un narkotisku vielu, ieroču, munīcijas un citu aizliegtu priekšmetu un kontrabandas priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai;

5) kopā ar milicijas (policijas) iestādēm nodrošināt pierobežas zonas režīma ievērošanu;

6) nodrošināt Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu izpildi ar valsts robežu saistītajos jautājumos;

7) kontrolēt, kā kuģi un citi peldošie līdzekļi ievēro noteikto pārvietošanās un atrašanās kārtību Latvijas Republikas teritoriālajos pierobežas iekšējos ūdeņos, kā arī robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā;

8) sniegt speciāli pilnvarotām Latvijas Republikas valsts iestādēm nepieciešamo palīdzību dabas resursu saglabāšanas un saimnieciskās darbības noteikumu ievērošanas kontrolēšanā, dabas vides aizsardzībā pret piesārņošanu, ugunsgrēku dzēšanā un dabas katastrofu seku likvidēšanā pierobežas zonā,

23. pants. Robežapsardzības dienesta pamattiesības

Pildot Latvijas Republikas valsts robežas apsardzības funkcijas, robežapsardzības dienesta darbiniekiem uz valsts robežas, pierobežas zonas teritorijā, Latvijas Republikas teritoriālajos un robežai pieguļošajos iekšējos ūdeņos, robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā ir tiesības;

1) izvietot robežapsardzības posteņus; pildot dienesta pienākumus, pārvietoties pa jebkuriem apvidus sektoriem, pārbaudīt dokumentus; kontrolēt satiksmes līdzekļus un to kravas, vajadzības gadījumā pavadīt satiksmes līdzekļus;

2) izdarīt izziņu lietās par Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpumiem - veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas pasākumus, apskati, kratīšanu, aptauju saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo kriminālprocesuālo likumdošanu un aizturēt pārkāpēju uz laiku, kamēr izziņas materiālus savā lietvedībā pārņem izmeklēšanas iestādes, bet ne ilgāku par 24 stundām, paziņojot par to attiecīgajam rajona (pilsētas) prokuroram. Šī norma attiecas arī uz ārvalstu pilsoņiem un personām bez pavalstniecības;

3) izmantot valsts un sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu, fizisko personu sakaru un transporta līdzekļus, lai izsekotu un aizturētu robežpārkāpējus;

4) pildot dienesta pienākumus, nēsāt dienesta ieroci un lietot to likumdošanā noteiktajā kārtībā;

5) robežapsardzības dienesta darbinieku tiesības attiecībā uz ārvalstu un Latvijas Republikas peldošajiem līdzekļiem nosaka atsevišķs nolikums.

24. pants. Valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju un Latvijas Republikas pilsoņu līdzdalība Latvijas Republikas valsts robežas sargāšanā

Valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju un to amatpersonu pienākums ir sniegt maksimālu palīdzību robežapsardzības dienestam Latvijas Republikas valsts robežas sargāšanā.

Pierobežas zonas iedzīvotāji uz brīvprātības principu pamata sniedz palīdzību robežapsardzības dienesta darbiniekiem Latvijas Republikas valsts robežas sargāšanā.

Latvijas Republikas Augstākas Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 20. decembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 20.12.1990.Stājas spēkā: 20.12.1990.Zaudē spēku: 20.01.1994.Tēma:  Muita un valsts robeža, Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Ziņotājs", 9/10, 14.03.1991.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
64904
20.12.1990
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva