Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.141

Rīgā 2001.gada 20.martā (prot. Nr. 12 5.§)
Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu

(Noteikumu nosaukums MK 29.05.2007. noteikumu Nr.347 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un
Profesionālās izglītības likuma 23.panta otro daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu.

II. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu stratēģiskie mērķi

2. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (turpmāk — programmas) tiek īstenotas augstskolā vai koledžā. Programmu stratēģiskie mērķi ir:

2.1. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā, veicinot viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

2.2. veicināt zināšanu un prasmju (arī patstāvīgās mācīšanās prasmju) apguvi, kas nodrošina ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmē konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos;

2.3. radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.347)

3. Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem programmā tiek noteikti tās specifiskie mērķi un uzdevumi.

III. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības obligātais saturs

4. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības obligātais saturs ietverts šādās programmu pamatdaļās:

4.1. mācību kursi (piemēram, lekcijas, semināri, laboratorijas darbi un praktiskie darbi, konsultācijas, patstāvīgais darbs);

4.2. mācību prakse ārpus izglītības iestādes (turpmāk — prakse);

4.3. kvalifikācijas darbs.

5. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību kursu obligāto saturu veido:

5.1. vispārizglītojošie mācību kursi:

5.1.1. humanitārās zinātnes;

5.1.2. sociālās zinātnes;

5.1.3. dabaszinātnes, tehniskās zinātnes un informācijas tehnoloģijas;

5.2. nozares mācību kursi:

5.2.1. obligātie mācību kursi;

5.2.2. izvēles mācību kursi;

5.2.3. konkrētās profesijas mācību kursi.

5.1 Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību kursu obligātajā saturā iekļauj moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai (uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem). Moduli īsteno pārsvarā ar kompetenču treniņa, lietišķo spēļu un līdzīgām praktiskām pasniegšanas metodēm. Moduli iekļauj visās programmās ne mazāk kā sešu kredītpunktu apjomā.

(MK 29.05.2007. noteikumu Nr.347 redakcijā)

6. Programmas un mācību kursa apjoms tiek izteikts kredītpunktos. Kredītpunkts ir uzskaites vienība, kas atbilst studējošo 40 darba stundām.

7. Programmas apjoms ir no 80 līdz 120 kredītpunktiem. Programmas pamatdaļu un mācību kursu minimālais apjoms (kredītpunktu skaits) ir šāds:

7.1. mācību kursi — kopējais apjoms — ne mazāk kā 56 kredītpunkti, bet nepārsniedzot 75 % no programmas kopējā apjoma;

7.1.1. vispārizglītojošie mācību kursi — ne mazāk kā 20 kredītpunktu;

7.1.2. nozares mācību kursi — ne mazāk kā 36 kredītpunkti;

7.2. prakse — ne mazāk kā 16 kredītpunktu;

7.3. kvalifikācijas darbs — ne mazāk kā 8 kredītpunkti, bet nepārsniedzot 10 % no programmas kopējā apjoma;

7.4. studiju procesā ne mazāk kā 30 % no studiju kursu apjoma īsteno praktiski. Patstāvīgā darba uzdevumus un to izpildes kontroles veidus nosaka programmas mācību kursu aprakstos.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.347)

8. Mācību kursu izvēli programmā, mācību kursu un prakses saturu atbilstoši iegūstamās profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka attiecīgie profesiju standarti.

8.1 Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu, kuru augstskola vai koledža slēdz ar darba devēju par prakses vietas nodrošināšanu. Prakses līgumā ietver prakses mērķi, uzdevumus, prakses norises plānojumu, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtību, kā arī pušu pienākumus un atbildību. Nosakot prakses mērķus un uzdevumus, prakses saturā iekļauj arī studējošā iepazīšanos ar attiecīgās prakses organizācijas pārvaldes struktūru un darbības principiem. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts līgums par prakses īstenošanu. Augstskola vai koledža noteiktu prakses daļu var īstenot studiju sākuma posmā, lai veidotu un nostiprinātu studējošo priekšstatu par apgūstamo profesiju.

(MK 29.05.2007. noteikumu Nr.347 redakcijā)

IV. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

9. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

9.1. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips — iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus;

9.2. vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmu pamatdaļās ietvertā obligātā satura apguvi;

9.3. prasību atklātības un skaidrības princips — atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī mācību kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās izglītības vērtēšanai;

9.4. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips — programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus;

9.5. vērtējuma atbilstības princips — pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursu programmās noteiktajam saturam un profesiju standartā noteiktajām prasmju un zināšanu prasībām.

10. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir eksāmens un ieskaite. Minimālais mācību kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.347)

11. Eksāmenā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

11.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 — "izcili", 9 — "teicami");

11.2. augsts apguves līmenis (8 — "ļoti labi", 7 — "labi");

11.3. vidējs apguves līmenis (6 — "gandrīz labi", 5 — "viduvēji", 4 — "gandrīz viduvēji");

11.4. zems apguves līmenis (3 — "vāji", 2 — "ļoti vāji", 1 — "ļoti, ļoti vāji").

12. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir "ieskaitīts" vai "neieskaitīts", vai arī vērtējums 10 ballu skalā.

(MK 29.05.2007. noteikumu Nr.347 redakcijā)

13. Par katru apgūto mācību kursu un praksi ieskaita kredītpunktus, ja saņemts vērtējums "ieskaitīts" vai 10 ballu skalā tas nav bijis mazāks par 4 — "gandrīz viduvēji".

14. Programmas apguves beigās kārtojams valsts noslēguma pārbaudījums — kvalifikācijas eksāmens, kurš tiek vērtēts 10 ballu skalā un kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kvalifikācijas eksāmena kārtību pēc Profesionālās izglītības sadarbības padomes priekšlikuma. Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisi­jas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.

(Grozīts ar MK 29.05.2007. noteikumiem Nr.347)

15. Diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina arī iegūto ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni, saņem izglītojamais, kurš apguvis programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, iegūstot tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 4 - "gandrīz viduvēji".

(MK 29.05.2007. noteikumu Nr.347 redakcijā)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 141Pieņemts: 20.03.2001.Stājas spēkā: 05.04.2001. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 54 (2441), 04.04.2001.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
6397
{"selected":{"value":"02.06.2007","content":"<font class='s-1'>02.06.2007.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.06.2007","iso_value":"2007\/06\/02","content":"<font class='s-1'>02.06.2007.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"05.04.2001","iso_value":"2001\/04\/05","content":"<font class='s-1'>05.04.2001.-01.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.06.2007
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)