Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas konvenciju dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksas novēršanai

1. pants. 1993. gada 17. decembrī Viļņā parakstītā Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas konvencija dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksas novēršanai ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2. pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma 1. pantā minētā konvencija latviešu valodā.

3. pants. Konvencija stājas spēkā tās 31. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 10. novembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1994. gada 26. novembrī
LATVIJAS REPUBLIKAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS KONVENCIJA DUBULTĀS APLIKŠANAS AR NODOKĻIEM UN NODOKĻU NEMAKSAS NOVĒRŠANAI

Latvijas Republikas Valdība un Lietuvas Republikas Valdība, vadoties no vēlēšanās noslēgt Konvenciju dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksas novēršanai attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās par sekojošo:

1. PANTS

Konvencijas pielietošana

Šī konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. PANTS

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts, tās politisko apakšvienību vai vietējo pašvaldību vārdā, neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem tiks uzskatīti visi nodokli, ar ko apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu, vai ienākuma vai kapitāla daļas, tai skaitā arī nodokli uz ienākumu, kas gūts kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanas rezultātā, kā ari nodokli, ar kuru apliek kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Pastāvošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, un sevišķi, ir:

a) Latvijā:

    (i) pelņas nodoklis;

    (ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

    (iii) īpašuma nodoklis;

    (turpmāk apzīmēti kā "Latvijas nodokļi") .

b) Lietuvā:

    (i) juridisko personu ienākuma nodoklis (juridiniu asmenu pelno mokestis);

    (ii) fizisko personu ienākuma nodoklis (fiziniu asmenu pajamu mokestis);

    (iii) uzņēmumu nodoklis par valsts kapitāla izmantošanu (palūkanos už valstybinio kapitalo naudojima);

    (turpmāk apzīmēti ka "Lietuvas nodokļi").

4. Konvencija tiks piemērota arī visiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas tiek ieviesti pēc Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāinformē vienai otru par jebkurām nozīmīgām izmaiņām šo valstu nodokļu likumdošanā.

3. PANTS

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no teksta neizriet cita nozīme, tad šajā Konvencijā:

a) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošo teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanu un starptautisko likumdošanu var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens "Lietuva" nozīmē Lietuvas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Lietuvas teritoriju un jebkuru citu Lietuvas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Lietuvas likumdošanu un starptautisko likumdošanu tiek īstenotas Lietuvas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

c) jēdziens "persona" apzīmē fizisku personu, kompāniju un jebkuru personu kopumu;

d) jēdziens "kompānija" apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

e) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts Uzņēmums" un "otrās Līgumslēdzējas Valsts Uzņēmums" attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

f) jēdziens "pilsonis" nozīmē:

    (i) jebkuru fizisku personu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonis;

    (ii) jebkuru juridisku personu, sabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošās likumdošanas;

g) jēdziens "starptautiskā satiksme" apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļi pārvietojas vienīgi starp vietām otrās Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "kompetentās iestādes" apzīmē:

    (i) Latvijā - Finansu ministru un viņa pilnvarotu personu;

    (ii) Lietuvā - Finansu ministru un viņa pilnvarotu personu.

2. Kas attiecas uz Konvencijas pielietošanu, Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien konteksts nepieprasa citādu to pielietošanu, tikai tādā nozīmē, kāda tam ir šīs valsts nodokļu likumdošanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4. PANTS

Rezidence

1. Pielietošanai šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanu ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz viņa pastāvīgo dzīves vietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācija - tulk.) vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija. Tomēr šis jēdziens neiekļauj personas, kas tiek apliktas ar nodokļiem šajā Valstī attiecībā tikai uz to ienākumiem no šajā valstī esošiem avotiem vai no šajā valstī izvietota kapitāla. Jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" iekļauj arī šīs Valsts valdību, tās politiski administratīvās vienības, vietējās pašvaldības un jebkuru šīs Valsts valdības, administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības pārstāvniecību vai tai pilnīgi piederošu organizāciju, kas ir izveidota saskaņā ar šīs valsts likumdošanu.

2. Ja pēc 1. panta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts sekojošā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīves vieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personīgās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt Valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, kurā tā parasti mēdz uzturēties;

c) ja šī persona parasti mēdz uzturēties abās Valstīs vai nevienā no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir pilsonis abās Valstīs vai nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu pēc savstarpējas vienošanās.

3. Ja saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, no kuras likumiem izriet šīs personas kā tādas statuss.

5. PANTS

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šīs Konvencijas mērķiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" it īpaši iekļauj:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu,

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie celtniecības vai projektēšanas darbi notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

4. Neskatoties uz šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neiekļauj:

a) iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos precu un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai, vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādu citu sagatavošanas vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu apakšpunktos a)-e) minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējais darbības veids ir ar sagatavošanas vai palīgdarbības raksturu.

5. Neskatoties uz 1. un 2. punktu noteikumiem, gadījumā, kad tāda persona, uz kuru neattiecas 6. punktā minētais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus šī uzņēmuma labā Līgumslēdzējā Valstī, tad tiks uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīga pārstāvniecība šajā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4. punktā minēto darbību, kuru veicot, izmantojot patstāvīgu darbības vietu, šī patstāvīgā darbības vieta nevar tikt uzskatīta par patstāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav patstāvīgas pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums vienīgi veic uzņēmējdarbību šajā Valstī caur brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, kad šāda aģenta darbība tiek veikta pilnīgi vai gandrīz pilnīgi uzņēmuma labā, vīns nevar tikt uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Tāds fakts, ka kompānija - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kontrolē, vai tiek kontrolēta no kompānijas, kura ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā) pats par sevi nepārvērš vienu no šīm kompānijām par otras kompānijas pastāvīgo pārstāvniecību.

6. PANTS

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumi, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanā, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šīs jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tiesības izmantot tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par nekustamo īpašumu, kurš atrodas uz zemes, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus, vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti pasažieru vai transporta kuģi un lidmašīnas.

3. Pirmā punkta noteikumi tiks pielietoti attiecībā uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas cita veidā, kā arī uz peļņu, ko iegūst, atsavinot nekustamo īpašumu.

4. 1. un 3. punktu noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam un arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. PANTS

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur atrodošos pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņa var tikt aplikta ar nodokļiem otrajā Valstī, bet tikai par to peļņas daļu, kas attiecas uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, kad Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu iegūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību, vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības pelņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības atskaitāmo izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir bijusi prakse noteikt peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pēc uzņēmuma kopīgās peļņas proporcionālas sadales principa pēc struktūrvienībām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, kā tas ir parasti; tomēr šī sadales metode jāpielieto tā, lai rezultāts atbilstu šī panta saturā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā: peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka, pielietojot vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekoši pamatota nepieciešamība rīkoties pretēji.

7. Ja pelņā ir ietverti ienākuma paveidi, kurus apskata atsevišķi citos šis konvencijas pantos, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8. PANTS

Starptautiskais transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Valstī.

2. Šī panta 1. punkta noteikumi tiks arī piemēroti tāda uzņēmuma, kas nodarbojas ar jūras, gaisa, dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem, ienākumiem, kuri ir gūti no konteineru (treileru, baržu, attiecīgo iekārtu konteineru transportam) lietošanas, uzturēšanas vai izīrēšanas, kurus izmanto precu vai izstrādājumu transportam starptautiskajā satiksmē.

3. Pirmā un otra punkta noteikumi arī attiecas uz pelņu, kas gūta par piedalīšanos karteļu savienībā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskā transporta uzņēmumā.

9. PANTS

Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla;

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadībā, kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaicīgi citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī, un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās un finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kuri ir atšķirīgi no noteikumiem, kuri darbotos starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidotos starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, bet iepriekšminēto izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šo uzņēmumu peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Valsts uzņēmuma peļņā - un attiecīgi apliek ar nodokļiem - pelņu, par kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem, un šī iekļauta peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu saņēmis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai Valstij ir jāizdara atbilstošas izmaiņas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrajā Valstī.

10. PANTS

Dividendes

1. Dividendes, ko kompānija - Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks apliktas ar nodokļiem tikai otrajā Valstī, ja dividenžu saņēmējs ir:

a) kompānija (kas nav līgumsabiedrība);

b) šo dividenžu īstenais īpašnieks;

c) ir tādu akciju turētājs, kuras tieši pārstāv ne mazāk kā 25% no kapitāla un balsstiesībām kompānijā, kura maksā dividendes.

2. Dividendes, kas nav tādas kā minēts 1. punktā un kuras izmaksā kompānija, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī. Tomēr šīs dividendes var arī tikt apliktas ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir kompānija, kas izmaksā dividendes un saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 15% no dividenžu bruto apjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties var noteikt veidu, kādā šis ierobežojums tiek piemērots.

3. 1. un 2.punkts neietekmēs kompānijas aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

4. Jēdziens "dividendes" šajā pantā apzīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kas nav parādu saistības, piedalīties peļņas sadalē, kā ari ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kas ir pakļauts tai pašai aplikšanas procedūrai kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kuras rezidents ir kompānija, kas veic šo sadali.

5. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valsti, izmantojot tur atrodošos pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī veic otrajā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus, izmantojot tur izveidoto pastāvīgu bāzi, ja kompānija, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās Valsts rezidents, un, ja līdzdalība, kuras labā tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījuma atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

6. Kad kompānija, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otrā Valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šīs kompānijas izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad šīs dividendes tiek izmaksātas šīs otrās Valsts rezidentam, vai arī, ja līdzdalība, kurai par labu tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā Valstī; ne arī pakļaut aplikšanai ar nodokļiem uz kompānijas nesadalīto peļņu, kompānijas nesadalīto pelņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā Valstī.

11. PANTS

Procenti

1. Procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš ir šo procentu īstenais īpašnieks, tiek aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valsti.

2. Šajā pantā lietotais jēdziens "procenti" apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām, neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, un sevišķi, ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu nesavlaicīgu izmaksu, netiks uzskatītas par procentiem, pielietošanai saskaņa ar šī panta noteikumiem.

3. Pirmā punkta noteikumi netiek pielietoti, ja persona - procentu īstenais īpašnieks, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur izvietoto patstāvīgo pārstāvniecību, vai arī šajā otrajā Valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir praktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

4. Ja speciālu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku, vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda saistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, kura būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku, gadījumā, ja nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks pielietoti tikai attiecībā uz pēdējo minēto (saskaņoto - tulk.) summu. Šādā gadījumā atlikusī maksājumu dala tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu pie nosacījuma, ka tiek ievēroti pārējie šīs konvencijas noteikumi.

12. PANTS

Rojalti

1. Rojalti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš ir šo rojalti īstenais īpašnieks, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Valstī.

2. Jēdziens "rojalti" šī panta kontekstā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem ka kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu jeb par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modelī, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par rūpnieciskas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas izmantošanu, vai par tiesībām to izmantot, vai par informāciju, attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

3. Pirmā punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas rojalti, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un, ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas rojalti maksājumi, ir praktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai bāzi. Šajos gadījumos, atkarībā no apstākļiem, tiks piemēroti 7. panta vai 14. panta noteikumi.

4. Ja speciālu attiecību rezultātā starp maksātāju un "rojalti" īsteno īpašnieku jeb starp viņiem abiem un kādu citu trešo personu, "rojalti" apjoms, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz "rojalti" apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu šādas speciālas attiecības, tad šī panta noteikumi atlieksies tikai uz pēdējo minēto "rojalti" apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā citus šīs konvencijas noteikumus.

13. PANTS

Kapitāla pieaugums

1. Ienākumi no kapitāla pieauguma, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par 6. pantā minētā, otrajā Līgumslēdzējā Valstī esošā, nekustamā īpašuma atsavināšanas, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Ienākumi no kapitāla pieauguma, kas gūti par kustamā īpašuma, kas sastāda pastāvīgās pārstāvniecības komercīpašuma dalu, kuru Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī, vai arī ienākumi no kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai atsavināšanas, ieskaitot ienākumus no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu), vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Ienākumi no kapitāla pieauguma, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto kuģus, lidmašīnas, dzelzceļa un autotransporta līdzekļus starptautiskajā satiksmē, par kuģu, lidmašīnu, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļu atsavināšanu, vai tāda kustamā īpašuma, kas ir saistīts ar šo kuģu, lidmašīnu, dzelzceļa un autotransporta izmantošanu, vai konteineru (ieskaitot baržas, treilerus un iekārtas konteineru transportam) atsavināšanu, tiek aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Ienākumi no kapitāla pieauguma par tāda īpašuma, kas atšķiras no šī panta 1., 2. un 3. punktā minētā īpašuma, atsavināšanu, tiek aplikti ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

5. Neskatoties uz 4. punkta noteikumiem, ienākums no kapitāla pieauguma par jebkura īpašuma atsavināšanu, ko saņem fiziska persona, kas ir bijusī Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kura ir kļuvusi par otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, var tikt aplikta ar nodokļiem pirmajā minētajā Valstī, ja īpašuma atsavināšana notiek jebkurā laika, desmit gadu ilgā periodā pēc datuma, kad šī fiziskā persona ir pārstājusi būt pirmās nosauktās Valsts rezidents.

14. PANTS

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, kas gūti par profesionāliem pakalpojumiem jeb par cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrajā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" iekļauj neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pasniedzēja darbību, kā arī neatkarīgu ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža darbību.

15. PANTS

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. pantu noteikumiem darba alga un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts šādā veidā, par to saņemtā atlīdzība var tikt aplikta ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Neatkarīgi no1. punkta noteikumiem, atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā minētajā Valstī, ja:

a) ja atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā Valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā, un

b) ja atalgojumu maksā darba devējs vai viņa labā cita persona, kas nav otrās Valsts rezidents, un

c) ja atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atalgojums, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz uzņēmuma - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļa, kas darbojas starptautiskajā satiksmē, var tikt aplikts ar nodokli šajā Valstī.

16. PANTS

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis, vai kā jebkuras kompānijas vai citas juridiskas personas, kas ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, pārvaldes orgāna loceklis, var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

17. PANTS

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15. pantu noteikumiem ienākumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā mākslinieks - izpildītājs, kā, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai kā mūziķis, vai kā sportists par savu individuālo darbību, kas tiek veikta otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību šajā jomā tiek maksāts ne pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, tad šo ienākumu, neatkarīgi no 7., 14. un 15. pantu noteikumiem, var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta mākslinieka - izpildītāja vai sportista darbība.

3. 1. un 2. punktu noteikumi neattiecas uz ienākumu, kas gūts no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizīte šajā Valstī pilnīgi vai daļēji tiek finansēta no otrās Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības, vietējās pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šādos gadījumos atkarībā no apstākļiem, saņemtais ienākums tiks aplikts ar nodokļiem saskaņā ar 7., 14. vai 15. panta noteikumiem.

18. PANTS

Pensijas

1. Saskaņā ar 19. panta 2. punktu pensijas un citas līdzīgas atlīdzības, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

19. PANTS

Valsts dienests

1. a) Atlīdzības, kas nav pensijas un kuras fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība par šai valstij, vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem atkarīgajiem individuāliem pakalpojumiem, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

b) Tomēr šī atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrajā Valstī, un šī fiziskā persona ir tāds šīs Valsts rezidents, kurš:

    (i) ir šīs Valsts pilsonis;

    (ii) nav kļuvis par šīs Valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkura pensija, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība, vai ko izmaksā no Līgumslēdzējas Valsts, vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības izveidotiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai Valstij, vienībai vai pašvaldībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs (otrās - tulk.) Valsts rezidents un pilsonis.

3. Atlīdzībām un pensijām, kas tiek saņemtas par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības veikto uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro 15., 16. un 18. pantu noteikumi.

20. PANTS

Studenti

1. Maksājumi, ko saņem students, māceklis vai stažieris, uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām, kurš tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī bija vai ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā Valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā Valstī ar noteikumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs Valsts.

21. PANTS

Citi ienākumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta citi ienākumi neatkarīgi no to veidošanās vietas, kas nav aplūkoti šīs konvencijas iepriekšējos pantos, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. Pirmā punkta noteikumi netiks piemēroti attiecība uz ienākumu, kas nav ienākums no nekustamā īpašuma, kas definēts 6. panta 2. punktā, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāts šis ienākums, ir praktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. panta vai 14. panta noteikumi.

22. PANTS

Kapitāls

1. Kapitāls, ko pārstāv 6. pantā minētais nekustamais īpašums, kurs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenta īpašums un atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietotas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzēja Valsti, kas tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma, kurš nodarbojas ar jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļu izmantošanu starptautiskajā satiksmē, kapitāls, kuru pārstāv jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļi, kuri veic pārvadājumus starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas saistīts ar jūras, gaisa, dzelzceļa un autotransporta darbību; vai konteineri (ieskaitot treilerus, baržas un palīgiekārtas konteineru transportam), kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

23. PANTS

Dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršana

1. Kad Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem ienākumu (kas nav ienākums, uz kuru attiecas 29. pants), vai Līgumslēdzējas Valsts rezidentam pieder kapitāls, kas saskaņā ar šīs Konvencijas 7., 14.,15. un 22. pantiem var tikt aplikts ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, pirmajai minētajai Valstij ir jāatbrīvo šis ienākums vai kapitāls no aplikšanas ar nodokļiem saskaņā ar šī panta 2. un 3. punkta noteikumiem.

2. Kad Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst ienākumus, kas nav tādi ienākumi, uz kuriem attiecas šī panta 1. punkta noteikumi un kuri saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, pirmajai minētajai Valstij ir jāatļauj atskaitīt no nodokļa, ar kuru tiek aplikti šī rezidenta gūtie ienākumi, tāds lielums, kas ir vienāds ar otrajā Valstī samaksāto nodokli. Šie atskaitījumi tomēr nedrīkst pārsniegt tādu nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta, pirms tiek izdarīti atskaitījumi, kuri attiecas uz otrajā Līgumslēdzējā Valstī gūto ienākuma daļu.

3. Kad saskaņā ar kādu no šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta gūtie ienākumi vai viņam piederošais kapitāls ir atbrīvots no nodokļiem šajā Valstī, neskatoties uz to, šī Valsts, aprēķinot nodokli attiecībā uz atlikušo šīs rezidenta ienākuma vai kapitāla dalu, var ņemt vērā arī to ienākuma vai kapitāla daļu, kas ir atbrīvota no nodokļiem.

24. PANTS

Nediskriminācija

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoni netiks otrajā Līgumslēdzējā Valstī pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par aplikšanu ar nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos. Šis noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas ari uz personām, kas nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par aplikšanu ar nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrajā Valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otrās Valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot kā tādu, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz to aplikšanu ar nodokļiem, kādus Šī Valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4.'izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta, 11. panta 4. punkta vai 12. panta 4. punkta noteikumi, procenti, rojalti un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot Šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās Valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita uz tādiem īpašiem noteikumiem kā tad, ja tas attiektos uz pirmās minētās Valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem, vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus, pirmajā minētajā Valstī nevar tikt pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā Valstī.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2. panta noteikumiem attiecas uz visu veidu nodokļiem.

25. PANTS

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie šīs personas aplikšanas ar nodokļiem, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo Valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu gadījumu tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja gadījums attiecas uz 24. panta l. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Gadījums jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie aplikšanas ar nodokļiem neatbilstoši šīs konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu atrisinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, ņemot vērā iespējamu mēģinājumu izvairīties no nodokļu maksāšanas, kas nesaskan ar šo konvenciju. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no laika limitiem Līgumslēdzējas Valsts iekšējā likumdošanā.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai pielietojot šo konvenciju. Tās var arī konsultēties savā starpā, lai novērstu dubulto aplikšanu ar nodokļiem gadījumos, kas nav paredzēti šajā konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentas iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem. Ja šķiet lietderīgi vienošanās panākšanai apmainīties domām mutiski, šāda domu apmaiņa var notikt caur Komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

26. PANTS

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajam iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir nepieciešama šīs konvencijas noteikumu izpildīšanai vai arī Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, kas saistīta ar nodokļiem, kas ietverti šajā konvencijā, izpildīšanu, tik lielā mērā, cik šie likumi nav pretrunā ar šo konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmainu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanu un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvus orgānus), kas ir iesaistītas šajā konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, ieturēšanā, izmeklēšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šim personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos,

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot kā tādus, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumus:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

27. PANTS

Palīdzība nodokļu iekasēšanā

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību viena otrai nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā, pie tam nodokļa galīgais lielums tiek noteikts saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kura iesniedz lūgumu sniegt palīdzību.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šos nodokļus iekasēs otrā Valsts saskaņā ar tās likumdošanu, kura tiek piemērota šīs otrās Valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu otrās Valsts nodokļi.

3. Jebkuram Līgumslēdzējas Valsts lūgumam iekasēt nodokļus ir jābūt pievienotam apstiprinājumam, ka nodokļu maksātāja parāds ir galīgi noteikts saskaņā ar šīs valsts likumdošanu.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts pieprasīto nodokļu apjomu nav iespējams precīzi noteikt tāpēc, ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai kādā citādā veidā, šī Valsts drīkst, ar nolūku saglabāt tās ieņēmumus, lūgt otru Līgumslēdzēju Valsti veikt pagaidu darbības šo līdzekļu saglabāšanā tās labā, ja tas ir atļauts otrajai Valstij saskaņā ar otrās Valsts likumdošanu. Ja otrā Valsts piekrīt izpildīt šo lūgumu, pagaidu darbības tiek veiktas tā, it kā šis nodokļu parāds pirmajai minētajai Valstij būtu otrai Valstij pienākošies nodokļi.

5. Lūgums saskaņā ar šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem Līgumslēdzējai Valstij ir jāiesniedz tikai tādā gadījumā, kad tai nav pieejams pietiekošs nodokļu nemaksātāja īpašums, lai segtu nenomaksāto nodokļa summu.

6. Līgumslēdzējai Valstij, kura tiek iekasēts nodoklis saskaņā ar šī panta noteikumiem, ir jāizmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summa, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta ārkārtas izdevumu summa, kas saistīta ar šī nodokļa iekasēšanu, kāda ir minēta 7. punkta b) apakšpunktā.

7. Tiks uzskatīts, ka, kamēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem:

a) Līgumslēdzējas Valsts tekošos izdevumus, kas rodas sniedzot palīdzību, sedz šī Valsts;

b) Ārkārtas izdevumus, kas rodas Līgumslēdzējai Valstij sniedzot palīdzību, sedz otra Valsts, neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts tas labā.

Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tai nekavējoties jādara to zināmu otrajai Valstij un jāuzrāda šādu izdevumu iespējamais apjoms.

8. Šajā pantā jēdziens "nodoklis" nozīme nodokļus, uz kuriem attiecas šī Konvencija, un jebkādas ar tiem saistītās soda naudas vai procentus.

28. PANTS

Diplomāti un konsulārie darbinieki

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju locekļu vai konsulāro punktu darbinieku fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.

29. PANTS

Darbība šelfa zonā

1. Šī panta noteikumi tiks piemēroti, neņemot vērā jebkurus citus šīs konvencijas noteikumus.

2. Personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta darbība otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, kas saistīta ar otrajai Līgumslēdzējai Valstij piederošo jūras dzīļu, apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, saskaņā ar šī panta 3. un 4. punkta noteikumiem tiks uzskatīta par tādu uzņēmējdarbību, kas veikta otrajā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgu bāzi.

3. Otrā punkta noteikumi netiks piemēroti, ja darbības ilgums nepārsniedz laika posmu vai posmus kopumā 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu ilgā periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā. Tomēr šī punkta vajadzībām:

a) darbība, ko veic persona, kas ir saistīta ar citu personu, tiks uzskatīta par šīs citas personas veiktu darbību, ja šī darbība pēc būtības ir tāda pati, kā tā, ko veic pirmā minētā persona;

b) persona tiks uzskatīta par saistītu ar jebkuru citu personu, ja viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru, vai ari kāda trešā persona tieši vai netieši kontrolē abas iepriekšminētās personas.

4. Darba algas un citas tai pielīdzināmās atlīdzības, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par darbu, kas saistīts ar otrās Līgumslēdzējas Valsts jūras dzīļu, apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanu vai izmantošanu, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā Valstī tik lielā mērā, cik minētais darbs tiek veikts šajā otrajā Valstī pie nosacījuma, ka darbs šelfa zonā ir ticis veikts vismaz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu ilgā periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā.

5. Ienākums no kapitāla pieauguma, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot:

a) tiesības vai tiesību daļu, kas attiecas uz otrās Līgumslēdzējas Valsts jūras dzīļu apakšzemes un tur esošo dabas resursu pētīšanu vai izmantošanu, vai

b) īpašumu, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī un kura lietošana ir saistīta ar minētajiem izpētes vai izmantošanas darbiem šajā (otrajā - tulk.) Valstī, vai

c) akcijas, kuru lielākā vērtības daļa tieši vai netieši izriet no tādām tiesībām vai īpašuma, kāds ir mīnēts a) un b) apakšpunktos, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

30. PANTS

Priekšrocību ierobežošana

Neskatoties uz 11. un 12. pantu, 7. panta 1. punkta. 10. panta 1. punkta, 14. panta 1. punkta noteikumiem, juridiskas personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu daļa, kas veidojas vai tiek saņemta no otrās Līgumslēdzējas Valsts, var tikt aplikta ar nodokļiem katrā Valstī saskaņā ar šo Valstu iekšējo likumdošanu un citiem šīs konvencijas noteikumiem, ja var pamatoti uzskatīt, ka šī persona ir izveidota pirmajā minētajā Valstī ar galveno mērķi - izmantot šo noteikumu priekšrocības.

31. PANTS

Stāšanās spēkā

1. Pēc tam, kad ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai konvencija stātos spēkā. Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāapmainās ar attiecīgām notām.

2. Konvencija stājas spēkā 30 dienu laikā pēc pēdējās 1. punktā minētās notas iesniegšanas datuma un tās noteikumi tiks pielietoti:

    (i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc tam kalendārā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

    (ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc 1. janvāra, kas seko gadam, kurā stājas spēkā šī Konvencija.

32. PANTS

Darbības pārtraukšana

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts to pārtrauc. Katra Līgumslēdzēja Valsts var pārtraukt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par pārtraukšanu ne mazāk kā 6 mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šādā gadījumā Konvencijas darbība tiks pārtraukta:

    (i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko gūst tā kalendārā gada 1.janvārī vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

    (ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kas sākas 1.janvārī vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros Viļņā 1993. gada 17. decembrī angļu, latviešu un lietuviešu valodās, katru variantu uzskatot par autentisku, bet, rodoties neskaidrībām starp dažādiem variantiem, variants angļu valodā prevalēs.

Latvijas Republikas
Valdības vārdā
Lietuvas Republikas
Valdības vārdā

Cienītais kungs,

Man ir tas gods atsaukties uz konvenciju dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksas novēršanai attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, kas šodien parakstīta starp mūsu valstu valdībām.

Attiecībā uz konvencijas 8. pantu es vēlos norādīt, ka mūsu Valdība pieņem tādu izteikuma "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa par kuģu izmantošanu starptautiskajā satiksmē" izskaidrojumu, kāds ir dots EASO (OECD) Konvencijas Modeļa 8. panta komentāra 7. līdz 14. punktā, un šis izteikums nekādā gadījumā neiekļauj peļņu, kas gūta par doku, noliktavu, terminālu iekārtu, iekraušanas - izkraušanas iekārtu, kā arī par jebkura cita līdzīga, uz zemes izvietota īpašuma izmantošanu, izņemot gadījumus, kad šāda peļņa ir tieši saistīta ar uzņēmuma kuģu izmantošanu.

Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Jūsu valsts apstiprinātu, ka tā piekrīt šādam izskaidrojumam un piekrīt attiecīgai šīs konvencijas pielietošanai.

Paraksts

Cienītais kungs,

Man ir tas gods atsaukties uz Jūsu vēstuli attiecībā uz mūsu valstu Valdību šodien parakstīto konvenciju dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksas novēršanai attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem sakarā ar šīs konvencijas 8. pantu.

Man ir tas gods apstiprināt, ka mūsu valdība piekrīt tādam izteikuma "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa par kuģu izmantošanu starptautiskajā satiksmē" izskaidrojumam, kāds ir dots Jūsu vēstulē.

Paraksts

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 10.11.1994.Stājas spēkā: 26.11.1994.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 138, 26.11.1994.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2, 26.01.1995.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
58875
26.11.1994
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva