Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par 1974. gada un 1992. gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību

1. pants. 1974. gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību un 1992. gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencijas) ar šo likumu pieņemtas un apstiprinātas.

2. pants. Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Līdz ar likumu izsludināmas 1. pantā minētās konvencijas un to tulkojumi latviešu valodā.

3. pants. 1974. gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību stājas spēkā tās 27. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un 1992. gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību stājas spēkā tās 36. panta 1. paragrāfā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 3. martā.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1994. gada 10. martā
TULKOJUMS

1974

KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,

ATZĪSTOT Baltijas jūras reģiona jūras vides īpaši svarīgo ekonomisko, sociālo un kultūras vērtību, kā arī jūras dzīvo resursu nozīmību Līgumslēdzēju Pušu tautām;

ŅEMOT vērā Baltijas jūras reģiona unikālās hidrogrāfiskās un ekoloģiskas īpatnības un tās dzīvo resursu jūtīgumu pret apkārtējās vides izmaiņām;

ATZĪMĒJOT cilvēka darbības straujo attīstību Baltijas jūras reģionā, Baltijas jūras sateces baseina ievērojamo apdzīvotības pakāpi, kā arī Līgumslēdzēju Pušu augsto urbanizācijas un industrializācijas līmeni un intensīvo lauksaimniecību un mežsaimniecību;

NOPIETNI norūpējušies par pastāvīgi pieaugošo Baltijas jūras vides piesārņojumu, ko rada tādi faktori kā piesārņojuma ievadīšana no upēm, estuāriem, ūdens novadīšanas ierīcēm un cauruļvadiem; apglabāšana; kuģu ekspluatācija, kā arī piesārņojums no gaisa;

APZINOTIES Līgumslēdzēju Pušu atbildību par Baltijas jūras vides aizsardzību un jūras vērtību pavairošanu savu valstu tautu labā;

IZSAKOT pārliecību, ka Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzība un jūras vides stāvokļa uzlabošana ir tik nozīmīgi uzdevumi, kurus nav iespējams rezultatīvi atrisināt tikai ar atsevišķu valstu pūliņiem, un pastāv neatliekama nepieciešamība pēc ciešas sadarbības visa reģiona mērogā un citiem atbilstošiem starptautiska rakstura pasākumiem, kas sekmētu šo uzdevumu veikšanu;

ATZĪMĒJOT to, ka nesen noslēgtās starptautiskās konvencijas par šo jautājumu pat pēc to spēkā stāšanās attiecīgajās Līgumslēdzējās Pusēs neaptver visas specifiskās prasības attiecībā uz Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību un vides stāvokļa uzlabošanu;

UZSVEROT zinātniski tehniskās sadarbības lielo nozīmi, it īpaši Līgumslēdzēju Pušu starpā, Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībā un vides stāvokļa uzlabošanā;

CENŠOTIES arī turpmāk Baltijas jūras reģionā attīstīt reģionālo sadarbību, kuras iespējas un nepieciešamību pēc tās apstiprināja, parakstot Konvenciju par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltu šaurumos (Gdaņska, 1973. gads);

APZINOTIES reģionālās starpvaldību sadarbības nozīmi Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības jomā kā visu Eiropas valstu mierīgas sadarbības un saprašanās neatņemamu sastāvdaļu,

VIENOJĀS par sekojošo:

1. PANTS

KONVENCIJAS DARBĪBAS REĢIONS

Šīs Konvencijas darbības mērķos termins "Baltijas jūras reģions" attiecas tieši uz Baltijas jūru ar Botnijas līci, Somu jūras līci un ieeju Baltijas jūrā. To norobežo paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā, ziemeļu platuma koordinātes 57°44'08'.

"Baltijas jūras reģions" neattiecas uz Pušu iekšējiem ūdeņiem.

2. PANTS

APZĪMĒJUMI

Šīs Konvencijas darbības mērķos:

1. Ar terminu "Piesārņojums" jāsaprot tas, ka cilvēka darbības

rezultātā tieši vai netieši jūras vide, ieskaitot estuārus, ievada vielas vai enerģiju, kas var radīt tādas postošas sekas kā draudus cilvēka veselībai un kaitējumu dzīvajiem resursiem, kā arī dzīvībai jūras vidē vispār; likt šķēršļus likumīgiem jūras izmantošanas veidiem, ieskaitot zvejniecību; izsaukt jūras ūdens kvalitātes pasliktināšanos un samazināt iespējas izmantot jūru atpūtas nolūkiem.

2. Ar terminu "Piesārņojums no sauszemes" jāsaprot jūras piesārņošana ar piesārņojumu no sauszemes, ko ievada jūrā pa ūdens vai gaisa ceļu, vai arī tieši no piekrastes, ieskaitot piesārņojumu no cauruļvadiem.

3. a) Ar terminu "Apglabāšana" jāsaprot:

i) ar iepriekšēju nodomu izdarīta atkritumu vai citu materiālu jebkāda veida ievadīšana jūrā no kuģiem, lidmašīnām, platformām vai citiem mākslīgiem veidojumiem jūras teritorijā;

ii) kuģu lidmašīnu platformu vai citu jūras teritorijā atrodošos mākslīgu veidojumu jebkāda veida apglabāšana jūrā, kas izdarīta ar iepriekšēju nodomu;

b) Par "Apglabāšanu" neuzskata:

i) tādu atkritumu vai pārējo materiālu ievadīšanu jūrā, kas ir kuģu, lidmašīnu platformu vai citu jūras teritorijā atrodošos mākslīgo veidojumu parastās ekspluatācijas rezultāts, izņemot tos atkritumus vai pārējos materiālus, kurus no šiem objektiem aizvāc vai piegādā tiem ar speciāliem šim nolūkam paredzētiem kuģiem, lidmašīnām, platformām vai citiem jūras teritorijā atrodošamies mākslīgiem veidojumiem, kā arī šo speciālo transportkuģu, lidmašīnu, platformu vai citu jūras teritorijā atrodošos mākslīgo veidojumu pārvadāto atkritumu un materiālu pārstrādes produktus;

ii) materiālu izvietošanu citos nolūkos, ar noteikumu, ka šāda izvietošana nav pretrunā ar šīs Konvencijas darbības mērķiem.

4. Ar terminu "Kuģi un lidmašīnas" jāsaprot jebkura tipa pārvietošanās līdzekļi pa ūdeni un gaisu. Ar šo terminu apzīmē arī kuģus uz zemūdens spārniem, uz gaisa spilvena, zemūdens kuģus, buksējamas un pašgājējas ierīces, kā arī stacionāras un peldošas platformas.

5. Ar terminu "Nafta" jāsaprot nafta jebkurā veidā, tai skaitā arī jēlnafta, kurināmā nafta, naftas nostādināšanas produkti, naftas atkritumi un attīrītie naftas produkti.

6. Ar terminu "Kaitīga viela" jāsaprot jebkura bīstama, indīga vai cita viela, kas, atrodoties jūrā, var radīt piesārņojumu.

7. Ar terminu "Incidents" jāsaprot notikums, kas izsauc kaitīgu vielu vai notekūdeņu, kas satur šādas vielas, faktisku vai eventuālu ieplūšanu jūrā.

3. PANTS

PAMATPRINCIPI UN SAISTĪBAS

1. Līgumslēdzējas Puses individuāli vai kopīgi veic visus pienākošos likumdošanas, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu vai likvidētu piesārņojumu, kā arī lai aizsargātu Baltijas jūras reģiona jūras vidi un uzlabotu tās stāvokli.

2. Līgumslēdzējas Puses pieliek visas pūles nodrošinot to, lai šīs Konvencijas īstenošana nenovestu pie jūras rajonu piesārņošanas, kas atrodas aiz Baltijas jūras reģiona robežām.

4. PANTS

KONVENCIJAS PIEMĒROŠANA

1. Šī Konvencija paredz Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, kas sevī iekļauj ūdens masu un jūras dibenu, kā arī dzīvos resursus un pārējās dzīvības formas jūrā.

2. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm, nenodarot kaitējumu suverēnajām tiesībām uz savu jūras teritoriju, ar savu nacionālo institūciju darbību izpilda šīs Konvencijas nolikumus savu jūras teritoriju robežās.

3. Neraugoties uz to, ka šīs Konvencijas nolikumi netiek attiecināti uz iekšējiem ūdeņiem, kas ir katras no Līgumslēdzēju Pušu suverenitātes objekts, Līgumslēdzējas Puses, nenodarot kaitējumu savām suverēnajām tiesībām, apņemas nodrošināt Konvencijas mērķu īstenošanu šajos ūdeņos.

4. Šīs Konvencijas darbība netiek piemērota jebkādiem karakuģiem, tos apkalpojošiem palīgflotes kuģiem, kara lidmašīnām, kā arī citiem kuģiem un lidmašīnām, kas pieder valstij, vai kurus šī valsts dotajā laika posmā ekspluatē un izlieto tikai un vienīgi valsts nekomerciālajiem dienestiem.

Tomēr katra no Līgumslēdzējām Pusēm, veicot atbilstošus pasākumus, lai neradītu kaitējumu šādu kuģu un lidmašīnu ekspluatācijai vai ekspluatācijas iespējām, nodrošina to, lai tās īpašumā vai lietošanā esošo kuģu un lidmašīnu darbība būtu cik vien iespējams mērķtiecīga un praktiski īstenojama tādā veidā, kas ir savienojams ar šo Konvenciju.

5. PANTS

BĪSTAMĀS VIELAS

Līgumslēdzējas Puses apņemas veikt pasākumus, lai nepieļautu Baltijas jūras reģiona piesārņošanu no gaisa, ūdens vai jebkurā citā veidā ar bīstamajām vielām, kas minētas šīs Konvencijas Pielikumā I

6. PANTS

PRINCIPI UN SAISTĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIESĀRŅOJUMU NO SAUSZEMES

1. Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un novestu līdz minimumam Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojumu no sauszemes.

2. Līgumslēdzējas Puses cita starpā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu un stingri ierobežotu piesārņojumu ar indīgām vielām un materiāliem, kas minētas šīs Konvencijas Pielikumā II. Šim nolūkam Līgumslēdzējas Puses attiecīgos gadījumos cita starpā sadarbojas izstrādājot un pieņemot speciālas programmas, instrukcijas, standartus vai nolikumus, kas attiecas uz piesārņojumu, apkārtējās vides kvalitāti un produktiem, kas satur indīgas vielas un materiālus, kā arī uz šo produktu izlietošanu.

3. Vielas un materiālus, kas minēti šīs Konvencijas Pielikumā II, nedrīkst ievadīt Baltijas jūras reģiona jūras vidē ievērojamos daudzumos bez attiecīgās nacionālās institūcijas iepriekš izdotas speciālas atļaujas, kura periodiski var tikt pārskatīta.

4. Attiecīgā nacionālā institūcija informē Komisiju, par kuru runāts šīs Konvencijas 12. pantā, par piesārņojuma daudzumu, kvalitāti un ievadīšanas veidiem tādā gadījumā, ja šī institūcija uzskata, ka piesārņojuma rezultātā jūras vidē ievērojamos daudzumos nonākušas vielas un materiāli, kas minēti šīs Konvencijas Pielikumā II.

5. Līgumslēdzējas Puses centīsies noteikt un pieņemt kopējus kritērijus ievadīšanas atļauju izsniegšanai.

6. Lai nepieļautu un novestu līdz minimumam Baltijas jūras reģiona piesārņojumu ar kaitīgām vielām, Līgumslēdzējas Puses bez šīs Konvencijas 5. panta nolikumu ievērošanas centīsies sasniegt tos mērķus un kritēriju pielietošanu, kas minēti šīs Konvencijas Pielikumā III.

7. Ja piesārņojums nonāk ūdens straumē, kas tek pa divu vai vairāku Vienojošos Pušu teritorijām vai arī ir robežšķirtne starp tām un var izsaukt Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojumu, ieinteresētās Līgumslēdzējas Puses kopīgi veic pasākumus, lai nepieļautu un likvidētu šādu piesārņojumu.

8. Līgumslēdzējas Puses centīsies pielietot vislabākos praktiski iespējamos līdzekļus, lai nodrošinātu iespējami minimālu Baltijas jūras reģiona piesārņošanu no gaisa ar indīgām vielām.

7. PANTS

KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA NO KUĢIEM

1. Lai aizsargātu Baltijas jūras reģionu no ar iepriekšēju nodomu izdarīta, gadījuma rakstura vai nejaušas rīcības rezultātā izraisītapiesārņojuma ar naftu vai citam, no naftas atšķirīgam, vielām, kā arī no kuģu notekūdeņu un atkritumu iekļūšanas jūrā, Līgumslēdzējas Puses veic pasākumus, kas paredzēti šīs Konvencijas Pielikumā IV.

2. Līgumslēdzējas Puses izstrādā un pielieto vienotas prasības attiecībā pret to iekārtu tilpumu un izvietojumu, kas paredzētas naftas un citu, no naftas atšķirīgu kaitīgu vielu pārpalikumu savākšanai, ieskaitot notekūdeņus un atkritumus, ievērojot cita starpā pasažieru kuģu un kombinēto transportlīdzekļu īpašās vajadzības.

8. PANTS

ATPŪTAS IZBRAUCIENI

Līgumslēdzējas Puses bez to šīs Konvencijas nolikumu īstenošanas, kurus atbilstoši var pielietot arī atpūtas izbraucieniem jūrā, veic speciālus pasākumus, lai likvidētu kaitīgo ietekmi uz Baltijas jūras reģiona jūras vidi, ekspluatējot izbraukumu kuģus. Šiem pasākumiem cita starpā jāparedz arī attiecīgas iekārtas atkritumu savākšanai no izbraukumu kuģiem.

9. PANTS

APGLABĀŠANAS NOVĒRŠANA

1. Ņemot vērā šī panta 2. un 4. punktu, Līgumslēdzējas Puses aizliedz izdarīt apglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

2. Lai apglabātu izņemto grunti, nepieciešama attiecīgās nacionālās institūcijas speciāla atļauja.

3. Katra no Līgumslēdzējas Pusēm apņemas nodrošināt šīs nodaļas nolikumu izpildi uz kuģiem un lidmašīnām:

a) kas ir piereģistrēti attiecīgās Puses teritorijā vai arī veic savu darbību zem tās karoga;

b) uzņem attiecīgās Puses sauszemes vai jūras teritorijas robežās apglabājamās vielas;

c) eventuāli veic apglabāšanu attiecīgās Puses jūras teritorijā.

4. Šīs nodaļas nolikumi netiek piemēroti, kad cilvēka dzīvība, kuģis vai lidmašīna atrodas jūrā pilnīgas iznīcības vai bojāejas draudos, kā arī jebkurā gadījumā, kad rodas draudi cilvēka dzīvībai, ja piesārņojuma apglabāšana ir vienīgais veids, kā novērst šos draudus, un ja ir pārliecība, ka kaitējums, ko nodarīs apglabāšana, būs mazāks par to, kas tiktu izdarīts, ja apglabāšana nenotiktu.

Šajā gadījumā apglabāšana jāizdara tādā veidā, kas kaitējuma iespējamību cilvēka dzīvībai vai dzīvībai jūrā vispār novestu līdz minimumam.

5. Apglabāšanas gadījumos, kas notiek uz šī panta 4. punkta pamata, sniedz ziņojumus un veic pasākumus atbilstoši šīs Konvencijas Pielikumam VI;

par šādiem gadījumiem nekavējoši ziņo arī Komisijai, par kuru runāts šīs Konvencijas 12. pantā, atbilstoši šīs Konvencijas Pielikuma VII 4. noteikuma nolikumiem.

6. Ja rodas aizdomas, ka apglabāšana notikusi, pārkāpjot šīs nodaļas nolikumus, Līgumslēdzējas Puses sadarbojas jautājuma noskaidrošanā atbilstoši šīs Konvencijas Pielikuma VII 2. noteikumam.

10. PANTS

JŪRAS DIBENA UN DZĪĻU IZPĒTE UN IZSTRĀDE

Katra no Līgumslēdzējām Pusēm veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu Baltijas jūras reģiona jūras vides sev piederošās daļas piesārņošanu kā jūras dibena un dzīļu izpētes un izstrādes procesā, tā arī jebkuras ar to saistītās darbības rezultātā. Šī Puse arī nodrošina attiecīgas iekārtas lai nekavējoties varētu uzsākt darbus piesārņojuma likvidēšanai norādītajā rajonā.

11. PANTS

SADARBĪBA CĪŅĀ PRET JŪRAS PIESĀRŅOŠANU

Līgumslēdzējas Puses veic pasākumus un sadarbojas, kā tas paredzēts šīs Konvencijas Pielikumā VI, lai novērstu un novestu līdz minimumam Baltijas jūras reģiona piesārņojumu ar naftu vai citām kaitīgām vielām.

12. PANTS

ADMINISTRATĪVĀ UN ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

1. Šīs Konvencijas mērķu īstenošanai tiek nodibināta Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības komisija, tālāk tekstā "Komisija".

2. Komisijas Priekšsēdētāja posteni katra no Vienojošajām Pusēm ieņem pēc kārtas, valstu nosaukumu angļu valodā alfabēta kārtībā. Priekšsēdētājs savas funkcijas izpilda divus gadus un šīs darbības laikā nevar uzstāties kā savas valsts pārstāvis. Gadījumā, ja Priekšsēdētāja postenis izrādās vakants, tā no Vienojošajām Puēm, kurai pienākusi kārta būt priekšsēdētajai, izvirza Priekšsēdētaju, kas darbojas līdz tam laikam, kad beidzas šīs Līgumslēdzējas Puses priekšsēdētājas funkcijām atvēlētais termiņš.

3. Komisijas sēdes notiek vismaz vienu reizi gadā un tās sasauc Priekšsēdētājs. Pēc Vienojošos Pušu līguma ar noteikumu, ka šo līgumu apstiprina cita no Vienojošajām Pusēm, Priekšsēdētājs visīsākajā laikā sasauc ārkārtas sapulci, kuras laiku un vietu nosaka Priekšsēdētājs, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc līguma saņemšanas.

4. Pirmo Komisijas sēdi sasauc Valdība Depozitārijs ne vēlāk kā 90 dienas pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās.

5. Katrai no Vienojošajām Pusēm Komisijā ir viena balss. Ja šī Konvencija nepieļauj arī citu iespēju, Komisija lēmumus pieņem vienbalsīgi.

13. PANTS

KOMISIJAS PIENĀKUMI

Komisijas pienākumos ietilpst:

a) veikt pastāvīgu novērošanu par šīs Konvencijas izpildi;

b) izstrādāt ieteikumus pasākumiem, kas attiecas uz šīs Konvencijas mērķiem;

c) izskatīt šīs Konvencijas saturu, iekļaujot arī tās Pielikumus, un ieteikt Līgumslēdzējām Pusēm tādus labojumus šajā Konvencijā, iekļaujot arī tās Pielikumus, kādi var izrādīties nepieciešami, ieskaitot arī izmaiņas vielu un materiālu sarakstā, kā arī jaunu Pielikumu pieņemšanu;

d) nosaka kritērijus cīņai ar piesārņojumu, uzdevumus piesārņojuma samazināšanas jomā, kā arī uzdevumus, kas attiecas uz pasākumiem, kuri cita starpā paredzēti atbilstoši šīs Konvencijas Pielikumam III;

e) ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valdības institūcijām, ievērojot šīs nodaļas "f" apakšpunktu, atbalstīt papildu pasākumus, lai aizsargātu Baltijas jūras reģiona jūras vidi:

i) no visiem pieejamajiem avotiem saņemt, apstrādāt, apkopot un izpildīt atbilstošu zinātniski tehnisko un statistisko informāciju, un

ii) veicināt zinātniski tehniskos pētījumus;

f) tajos gadījumos, kad tas ir pieļaujams, pielietot kompetentu reģionālo un citu starptautisko organizāciju pakalpojumus, lai kopīgi veiktu zinātniski tehniskos pētījumus un izdarītu citus atbilstošus pasākumus, kas attiecas uz šo Konvenciju;

g) uzņemties arī citas funkcijas, kas var izrādīties nepieciešamas pēc šīs Konvencijas noteikumiem.

14. PANTS

KOMISIJAS DARBA ORGANIZĀCIJA

1. Komisijas darba valoda ir angļu.

2. Komisija pieņem savus procedūras noteikumus.

3. Komisijas izpildorgāns, turpmāk saukts "Sekretariāts", atrodas Helsinkos.

4. Komisija ieceļ Izpildsekretāru un paredz tādu pārējo darbinieku iecelšanu, kuri varētu būt nepieciešami, kā arī nosaka Izpildsekretāra pienākumus, dienesta ilgumu un darba noteikumus.

5. Izpildsekretārs ir Komisijas galvenā amatpersona un izpilda funkcijas, kas nepieciešamas šīs Konvencijas lietu pārvaldīšanai, Komisijas darbam un citu uzdevumu veikšanai, ko Komisijas un tās procedūras noteikumi uzdod Izpildsekretāram.

15. PANTS

KOMISIJAS DARBĪBAS FINANSĒŠANA

1. Komisija pieņem Finansu noteikumus.

2. Komisija pieņem eventuālo izdevumu finansu tāmi vienam vai diviem gadiem un budžeta priekšlikumus sekojošajam finansu periodam.

3. Kopējais budžets, iekļaujot arī jebkuru papildtāmi, ko apstiprinājusi Komisija, sastāv no Līgumslēdzēju Pušu vienādu iemaksu summas, ja Komisija vienbalsīgi nepieņem citu lēmumu.

4. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm uzņemas izdevumus, kas saistīti ar Komisijas pārstāvju ekspertu un padomnieku piedalīšanos tās darbā.

16. PANTS

ZINĀTNISKI TEHNISKĀ SADARBĪBA

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas sadarboties tieši vai arī nepieciešamības gadījumā reģionālo vai citu kompetentu starptautisku organizāciju ietvaros, lai veiktu zinātniskus, tehniskus un cita veida pētījumus un apmainītos ar to rezultātiem, kā arī ar citu zinātnisku informāciju, lai īstenotu šīs Konvencijas mērķus.

2. Līgumslēdzējas Puses apņemas bez kaitējuma šīs Konvencijas 4. panta 1., 2. un 3. punktam tieši vai - nepieciešamības gadījumā - kompetentu reģionālo vai citu starptautisko organizāciju ietvaros veicināt pētījumu norisi, īstenot, atbalstīt vai piedalīties programmās, kas virzītas uz metožu un līdzekļu izstrādāšanu, lai novērtētu piesārņojuma veidu un pakāpi, piesārņojuma iecirkņu noteikšanu, bīstamības pakāpes noteikšanu sakarā ar piesārņojumu, līdzekļu izstrādāšanu, lai novērstu piesārņojumu Baltijas jūras reģionā, un cita starpā alternatīvo metožu izstrādāšanu tādu materiālu un vielu apstrādei, aizvākšanai un iznīcināšanai, kuras var izraisīt Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojumu.

3. Līgumslēdzējas Puses apņemas tieši vai - nepieciešamības gadījumā - kompetentu reģionālo vai citu starptautisko organizāciju ietvaros, atbilstoši šī panta 1. un 2. punktam saņemtajai informācijai un datiem, sadarboties novērojumu salīdzinošo metožu izstrādāšanā, pamatpētījumu veikšanā, kā arī papildu vai kopēju monitoringa programmu pieņemšanā.

4. To darbu organizāciju un apjomu, kas saistīti ar uzdevumu veikšanu, kuri minēti iepriekšējos punktos, pamatvilcienos nosaka Komisija.

17. PANTS

ATBILDĪBA PAR KAITĒJUMU

Līgumslēdzējas Puses apņemas visīsākajos termiņos kopīgi izstrādāt un pieņemt noteikumus atbildībai par kaitējumu izdarīšanu, kas radies darbību vai bezdarbības rezultātā, pārkāpjot šo Konvenciju, cita starpā nosakot atbildības robežas, kritērijus un atbildības noteikšanas kārtību par kaitējumu, kā arī iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

18. PANTS

STRĪDU NOREGULĒŠANA

1. Ja starp Līgumslēdzējām Pusēm izveidojas konflikta situācija šīs Konvencijas skaidrojuma vai pielietojuma sakarā, pusēm jācenšas šī situācija noregulēt pārrunu ceļā. Ja ieinteresētās puses nevar nonākt līdz saskaņai, tām jālūdz palīdzība trešajai no Līgumslēdzējām Pusēm, kompetentai starptautiskai organizācijai vai kompetentai personai. Ieinteresētās puses var arī kopīgi lūgt minēto instanču vidutājību.

2. Ja ieinteresētās puses nav varējušas atrisināt radušos konfliktu pārrunu ceļā vai arī izmantojot augstāk minētos līdzekļus, šādu strīdu ar vispārēju piekrišanu nodod apspriešanai speciāli nodibinātai vai pastāvīgi strādājošai arbitrāžai vai arī Starptautiskajai tiesai.

19. PANTS

NOTEIKTU BRĪVĪBU GARANTIJAS

Nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā kuģniecības, zvejniecības, zinātnisko pētījumu vai citu likumīgu atklātās jūras izmantošanas formu brīvību aizskaršana, kā arī tiesību netraucēti izbraukt caur teritoriālajiem ūdeņiem aizskaršana.

20. PANTS

PIELIKUMU STATUSS

Šīs Konvencijas Pielikumi ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

21. PANTS

ATTIEKSME PRET CITĀM KONVENCIJĀM

Šīs Konvencijas nolikumi neaizskar Vienojošos Pušu tiesības un pienākumus pret iepriekš noslēgtajiem līgumiem, kā arī pret tiem līgumiem, kuri var tikt noslēgti nākotnē, attīstot jūras tiesību vispārējos principus, uz kuriem pamatojas šī Konvencija, un cita starpā nolikums, kas attiecas uz jūras vides piesārņojuma profilaksi.

22. PANTS

KONVENCIJAS PĀRSKATĪŠANA

Ar Līgumslēdzēju Pušu piekrišanu vai arī pēc Komisijas lūguma var sasaukt Konferenci, lai pārskatītu šo Konvenciju.

23. PANTS

KONVENCIJAS PANTU LABOJUMI

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm var likt priekšā šīs Konvencijas pantu labojumus. Katrs no piedāvātajiem labojumiem tiek nodots Valdībai Depozitārijam, kas ziņo par to visām Līgumslēdzējām Pusēm, kuras visīsākajā laikā pēc priekšlikumu saņemšanas informē Valdību Depozitāriju par labojuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Labojums stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad Valdība Depozitārijs saņem no visām Līgumslēdzējām Pusēm paziņojumu par minētā labojuma pieņemšanu.

2. Ar Līgumslēdzēju Pušu piekrišanu vai arī pēc Komisijas lūguma var sasaukt Konferenci, lai izdarītu labojumus šajā Konvencijā.

24. PANTS

PIELIKUMU LABOJUMU UN PIELIKUMU PIEŅEMŠANA

1. Jebkurus Pielikumu labojumus, ko piedāvā Līgumslēdzējas Puses, Valdība Depozitārijs nodod pārējo Līgumslēdzēju Pušu zināšanai un tos izskata Komisijā. Ja Komisija pieņem šo labojumu, ar to iepazīstina Līgumslēdzējas Puses un iesaka pieņemšanai.

2. Ja šāds labojums skaitās pieņemts pēc Komisijas noteiktā laika perioda beigām, ja šajā laika neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nav izteikusi iebildumus pret šo labojumu. Pieņemtais labojums stājas spēkā tajā dienā, ko nosaka Komisija. Periods, ko nosaka Komisija, var tikt pagarināts uz papildu termiņu - 6 mēnešiem un labojumu spēkā stāšanās datums attiecīgi tiek atlikts, ja izņēmuma gadījumos kāda no Līgumslēdzējām Pusēm līdz Komisijas noteiktā perioda beigām informē Valdību Depozitāriju par to, ka ir ar mieru pieņemt šo priekšlikumu, tomēr konstitucionālās prasības, kas nepieciešamas tā pieņemšanai, šīs puses valstī pagaidām nav izpildītas.

3. Konvencijas Pielikumi var tikt pieņemti atbilstoši šī panta nolikumiem.

4. Valdība Depozitārijs informē visas Līgumslēdzējas Puses par jebkādiem labojumiem vai jauna Pielikuma pieņemšanu, kas stājušies spēkā atbilstoši šim pantam, kā arī par šādu labojumu vai jaunu Pielikumu spēkā stāšanos.

5. Jebkurš iebildums, pamatojoties uz šo pantu, tiek izdarīts, rakstiski, ziņojot par to Valdībai Depozitārijam, kas savukārt ziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm un Izpildsekretāram par jebkuru šādu ziņojumu un tā saņemšanas datumu.

25. PANTS

ATRUNAS

1. Šīs Konvencijas nolikumi nav atrunājami.

2. Šī panta 1. punkta nolikums nav šķērslis tam, lai kāda no Līgumslēdzējām Pusēm laika posmā, kas nepārsniedz vienu gadu, apturētu šīs Konvencijas Pielikuma vai tā daļas pielietojumu, vai labojumus tajā pēc tam, kad Pielikums vai tā labojumi stāsies spēkā.

3. Ja pēc šīs Konvencijas stāšanas spēkā kāda no Līgumslēdzējām Pusēm pielieto šī panta 2. punkta nolikumu, tā ziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm momentā, kad Komisija pieņem Pielikuma labojumus vai arī jaunu Pielikumu, par tiem nolikumiem, kuru pielietošana tiks apturēta saskaņā ar šī panta 2. punktu.

26. PANTS

KONVENCIJAS PARAKSTĪŠANA, RATIFIKĀCIJA, APSTIPRINĀŠANA UN PIEVIENOŠANĀS TAI

1. Šī Konvencija tiek atklāta parakstīšanai Helsinkos 1974. gada 22. martā Baltijas jūras reģiona valstīm, kas piedalās Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības Diplomātiskajā konferencē Helsinkos no 1974. gada 18. līdz 22. martam. Šī Konvencija ir atvērta, tai var pievienoties jebkura cita valsts, kas ir ieinteresēta sasniegt šīs Konvencijas mērķus un uzdevumus, ar noteikumu, ka šo valsti uzaicina visas Līgumslēdzējas Puses.

2. Šī Konvencija jāratificē vai jāapstiprina to parakstījušām valstīm.

3. Dokumenti par ratifikāciju, apstiprināšanu vai pievienošanos tiek nodoti glabāšanā Somijas valdībai, kas izpilda Valdības Depozitārija pienākumus.

27. PANTS

SPĒKĀ STĀŠANĀS

Šī Konvencija stājas spēkā pēc diviem mēnešiem, kopš glabāšanai nodots septītais ratifikācijas raksts vai apstiprināšanas dokumenti.

28. PANTS

IZSTĀŠANĀS

1. Jebkurā laikā pēc piecu gadu beigām kopš šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienas jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm var izstāties no šīs Konvencijas, rakstiski paziņojot par to Valdībai Depozitārijam. Izstāšanās šai no Līgumslēdzējām Pusēm stājas spēkā tā gada 31. decembrī, kas seko gadam, kad Valdība Depozitārijs tika brīdināta par izstāšanos.

2. Gadījumā, kad tiek saņemts kādas no Līgumslēdzējas Puses ziņojumiem par izstāšanos, Valdība Depozitārijs sasauc Līgumslēdzēju Pušu apspriedi, lai izskatītu šādas izstāšanās sekas.

29. PANTS

VALODA

Šī Konvencija ir sastādīta vienā eksemplārā angļu valodā. Oficiālie tulkojumi dāņu, vācu, poļu, krievu, somu un zviedru valodās tiks sagatavoti un nodoti glabāšanā kopā ar parakstīto oriģinālu.

APSTIPRINOT šo faktu, apakšā parakstījušies pārstāvji, kas tam ir pilnvaroti noteiktajā kārtībā, parakstīja šo Konvenciju.

IZSTRĀDĀTS Helsinkos tūkstoš deviņi simti septiņdesmit ceturtā gada divdesmit otrajā martā.

I pielikums
BĪSTAMĀS VIELAS

Baltijas jūras rajona aizsardzībai pret piesārņošanu ar zemāk minētajām vielām jāietver atbilstošo tehnisko līdzekļu izmantošana, noteikumi un aizliegumi šādas vielas saturošo produktu transportam, tirdzniecībai, pārkraušanai, pielietošanai un galīgai deponēšanai.

1. DDT (l, l, l-trihlor-2 2-bis-(hlorfenil)-etāns) un tā atvasinājumi DDE un DDD.

2. PCB (polihlorētie difenili).

3. PCT (polihlorētie trifenili).

II pielikums
KAITĪGĀS VIELAS UN MATERIĀLI

Tālāk sekojošais vielu un materiālu saraksts dots šīs Konvencijas 6. pantam.

Saraksts ir spēkā tām vielām un materiāliem, kas jūras vidē nonāk ar ūdeni. Līgumslēdzējām pusēm jācenšas arī darīt visu iespējamo, lai novērstu tādu kaitīgo vielu nokļūšanu Baltijas jūras rajonā, kas tur nonāk ar gaisu.

A. Neatliekamai izskatīšanai

1. Dzīvsudrabs, kadmijs un to savienojumi.

2 Antimons, arsēns, berilijs, hroms, varš, svins, molibdēns, niķelis selēns, alva, vanādijs, cinks un to savienojumi, kā arī elementārais fosfors.

3. Fenols un tā atvasinājumi.

4. Ftalskābe un tās atvasinājumi.

5. Cianīdi.

6. Noturīgi halogenētie ogļūdeņraži.

7. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un to atvasinājumi.

8. Noturīgi indīgi silīcija organiskie savienojumi.

9. Noturīgi pesticīdi, tai skaitā fosfora organiskie un alvas organiskie pesticīdi, herbicīdi, slimicīdi, tādas ķīmiskās vielas, ko lieto kokmateriālu, koksnes, koksnes masas, celulozes, papīra, ādas un tekstiliju saglabāšanai un uz kurām neattiecas šīs Konvencijas I pielikuma nosacījumi.

10. Radioaktīvie materiāli.

11. Skābes, sārmi un virsmas aktīvas vielas lielās koncentrācijas vai lielos daudzumos.

12. Nafta vai tādi naftas ķīmiskās rūpniecības un citu rūpniecības nozaru atkritumi, kas satur lipīdas šķīstošas vielas.

13. Vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē no jūras iegūto, cilvēkam paredzēto pārtikas produktu garšu un/vai smaržu, vai kas ietekmē ūdens garšu, smaržu, krāsu, caurspīdīgumu vai citas īpašības, kas ievērojami samazina ūdens noderīgumu.

14. Materiāli un vielas, kas var palikt uz ūdens virsmas, ūdenī suspensijas veidā vai nogrimt un kas var nopietni traucēt jebkuru likumīgu jūras izmantošanu.

15. Lignīnvielas, kas ir rūpniecisko notekūdeņu sastāvā.

16. Helāti EDTA (etilēndinitriltetraetiķskābe vai etilēndiamīn-tetraetiķskābe) un DTPA (dietilēntriamīnpentaetiķskābe).

III pielikums
MĒRĶI, KRITĒRIJI UN PASĀKUMI, KAS SAISTĪTI AR SAUSZEMES IZCELSMES PIESĀRŅOJUMU NOVĒRŠANU

Saskaņā ar šīs Konvencijas 6. panta noteikumu, lai kontrolētu un līdz minimumam samazinātu sauszemes izcelsmes piesārņojumu Baltijas jūras reģiona jūras vidē, Līgumslēdzējām pusēm jācenšas sasniegt šajā pielikumā norādītos mērķus un pielietot minētos kritērijus un līdzekļus.

1. Pilsētas notekūdeņus jāattīra atbilstošā veidā tā, lai tur esošais organisko vielu masas daudzums neizraisītu kaitīgas skābekļa satura izmaiņas Baltijas jūras ūdeņos, un barības vielu daudzums neizsauktu kaitīgu eitrofikāciju Baltijas jūras rajonā.

2. Pilsētas notekūdeņus jāattīra arī atbilstoša veida tā, lai nodrošinātu ūdens higiēnisko kvalitāti, īpaši epidemioloģisko un toksikoloģisko drošību tajā jūras rajonā, kurā notiek iepludināšana, un tādā līmenī, kas nav kaitīgs cilvēka veselībai, un tā, lai pie dotā notekūdeņu sastāva neveidotos ievērojami šīs Konvencijas I un II pielikumā minēto kaitīgo vielu daudzumi.

3. Lai samazinātu kaitīgo vielu, organisko vielu masas un barības vielu daudzumu, līdz minimumam jāsamazina piesārņojošo vielu masas daudzums rūpnieciskajos atkritumos.

4. Šī pielikuma 3. paragrāfā minētajos paņēmienos īpaši jāiekļauj atkritumu ražošanas samazināšana, uzlabojot tehnoloģiskos procesus, pielietojot recirkulāro ūdens apgādi un otrreizējo attīrīto ūdeņu izmantošanu, paaugstinot ūdens ekonomiju un paaugstinot prasības ūdens attīrīšanas līmenim. Ūdens attīrīšanai jāizmanto mehāniskās, ķīmiskās, bioloģiskās un citas metodes atbilstoši notekūdeņu kvalitātei un prasībām, kas izvirzītas ūdens kvalitātes uzturēšanai, ar nolūku uzlabot uztvertā ūdens kvalitāti.

5. Atomelektrostaciju un citu rūpniecības uzņēmumu, kuri ūdeni lieto lielos daudzumos, izmantoto dzesēšanas ūdeņu iepludināšana jūrā jāveic tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņojumu.

6. Komisijai jānosaka piesārņojuma kontroles kritērijus, mērķus piesārņojuma samazināšanai un centienus attiecībā uz līdzekļiem,, tai skaitā tehnoloģisko procesu attīstīšanu un atkritumu pārstrādi, lai samazinātu Baltijas jūras reģiona piesārņojumu.

IV pielikums
PIESĀRŅOŠANAS NO KUĢIEM NOVĒRŠANA

1. noteikums

Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas skar Baltijas jūras reģiona aizsardzību no piesārņošanas no kuģiem, jāsadarbojas:

a) Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros, īpaši, lai sekmētu starptautisko normu izstrādi,

b) Starptautiskās jūrlietu organizācijas pieņemto noteikumu iedarbīgā un saskaņotā īstenošanā.

2. noteikums

Līgumslēdzējām pusēm, neietekmējot šīs Konvencijas 4. panta 4. paragrāfu, jāpalīdz cita citai atbilstoši pastāvošajai likumdošanai pretpiesārņošanas pasākumus traucējošas darbības izpētē, kura izpaudusies vai varētu izpausties Baltijas jūras reģionā. Šī palīdzība var ietvert, bet tā nav ierobežota ar naftas operāciju žurnālu, kravas operāciju žurnālu, kuģa žurnālu un mašīnu žurnālu caurskati, kā arī naftas paraugu ņemšanu analītiskas pārbaudes nolūkiem, ko veiklu kompetentas institūcijas.

3. noteikums

APZĪMĒJUMI

Šajā pielikumā:

1. "Kuģis" nozīmē jebkura veida transportlīdzekli, kāds jebkad izmantots jūrasvidē, tai skaitā kuģus ar dzenskrūvi, transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, zemūdenes, buru kuģus un nostiprinātas vai peldošas platformas.

2. "Administrācija" nozīmē tās valsts valdību, kurai kuģis pakļaujas. Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības nest kādas valsts karogu, Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā uz nostiprinātām vai peldošām platformām, kas nodarbinātas jūras gultnes un kontinentālā šelfa izpētē kādas valsts teritoriālajos ūdeņos, kuros šai valstij ir visas tiesības uz izpēti un dabas resursiem, Administrācija nozīmē šīs valsts valdību.

3. a) "Izplūde" attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm nozīmē jebkāda veida kuģu radītu vielu izplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu, izsūkšanos, iesūknēšanu, izmeti vai iztukšošanu;

b) "Izplūde" neietver:

i) izgāšanu tajā nozīmē, kāda tā ir 1972. gada 29. decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai

ii) kaitīgu vielu atbrīvošanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde atklātā jūrā; vai

iii) kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi veikt atļautu zinātnisku izpēti piesārņošanas samazināšanai vai kontrolei.

4. "Tuvākā zerne".

Termins "no tuvākās zemes" nozīmē no pamatlīnijas, no kuras aplūkojamās valsts teritoriālie jūras ūdeņi ir atzīti saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

5. Termins "jurisdikcija" jāinterpretē saskaņā ar šī pielikuma piemērošanas vai interpretācijas laikā spēkā esošajiem starptautiskajiem likumiem.

6. Termins "MARPOL 73/78" nozīmē 1973. gada Starptautisko konvenciju piesārņošanas no kuģiem novēršanai, kura bez tam pārveidota ar 1978. gada attiecīgu protokolu.

4. noteikums

Līgumslēdzējas puses, kuras ir arī MARPOL 73/78 puses, saskaņā ar šo vienošanos piemēro M.ARPOL 73/78 I pielikuma nosacījumus piesārņošanas ar naftu novēršanai.

5. noteikums

KAITĪGAS ŠĶIDRAS VIELAS

Līgumslēdzējas puses, kuras ir arī MARPOL 73/78 puses, saskaņā ar šo vienošanos piemēro MARPOL 73/78 II pielikuma nosacījumus piesārņošanas ar kaitīgām šķidrām vielām, ko pārvadā neiepakotas, novēršanai.

6. noteikums

KAITĪGAS VIELAS IEPAKOTĀ VEIDĀ

A. Līgumslēdzējām pusēm, cik drīz iespējams, jāpiemēro piemērotas vienveidīgas normas, lai pārvadātu kaitīgas vielas iepakotā veidā vai preču konteineros, pārvietojamās tvertnēs vai auto un dzelzceļa cisternās.

B. Attiecībā uz noteiktām kaitīgām vielām, kuras var norādīt Komisija, kuģa kapteinim vai īpašniekam vai tā pārstāvim jāziņo attiecīgajai ostas pārvaldes struktūrai par nodomu iekraut vai izkraut šādas vielas vismaz 24 stundas pirms šādu darbu sākšanas.

C. Ziņojums par incidentu, kas saistīts ar kaitīgām vielām, jāsniedz atbilstoši šīs Konvencijas VI pielikuma nosacījumiem.

7. noteikums

NOTEKŪDEŅI

Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šī noteikuma paragrāfu no A līdz D un F un G nosacījumi par notekūdeņu izplūdi no kuģiem, darbojoties Baltijas jūras reģionā.

A. Apzīmējumi

Šajā noteikumā:

1. "Notekūdeņi" nozīmē:

a) kanalizācijas ūdeņus un citus atkritumus no jebkura veida tualetēm, urīnpodiem un ūdensklozetu izvadcaurulēm;

b) kanalizācijas ūdeņus no ārstnieciska rakstura telpām (ambulancēm, lazaretēm utt.) no izlietnēm, vannām un ūdensklozetu izvadcaurulēm, kas izvietotas šādās telpās;

c) notekūdeņus no telpām, kurās tur dzīvniekus; vai

d) citus notekūdeņus, kas sajaukti ar augšminētajiem.

2. "Uzkrāšanas tvertne" nozīmē tvertni notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai.

B. Pielietojums

Šī noteikuma nosacījumi jāpiemēro:

a) kuģiem ar bruto tonnāžu 200 tonnas un vairāk;

b) kuģiem ar bruto tonnāžu zem 200 tonnām, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas;

c) kuģiem ar nenoteiktu bruto tonnāžu, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas.

C. Notekūdeņu izplūde

1. Pakļaujoties šī nosacījuma paragrāfam D, notekūdeņu izplūde jūrā ir aizliegta, izņemot kad:

a) kuģis iepludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot Administrācijas apstiprinātu iekārtu, vairāk kā četru jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, vai nefrakcionētus un nedezinficētus notekūdeņus vairāk kā divpadsmit jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja abos gadījumos notekūdeņi, kas uzkrāti uzkrāšanas tilpnē, netiek iepludināti uzreiz, bet mērenā plūsmā, kuģim esot kustībā ar ātrumu ne mazāku kā 4 mezgli; vai

b) kuģa aprīkojumā ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta, ko apstiprinājusi Administrācija, un

i) kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas pārbaudes rezultāti;

ii) pie tam izplūdušais neveido apkārtējā ūdenī redzamas,peldošas cietās daļiņas, ne arī maina apkārtējā ūdens krāsu; vai

c) kuģis atrodas ūdeņos, kas pakļauti kādas valsts jurisdikcijai, un izlaiž notekūdeņus saskaņā ar mazāk stingrām prasībām, kuras var noteikt šī valsts.

2. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai notekūdeni, kuram ir atšķirīgas izplūdes prasības, tad jāpielieto stingrākā no abām prasībām.

D. Izņēmumi

Šī noteikuma C daļa nav jāpielieto, ja:

a) izplūde no kuģa nepieciešama kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības nolūkā vai dzīvības glābšanai uz jūras; vai

b) izplūde notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma rezultātā, ja pirms un pēc bojājuma veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi izplūdes novērtēšanai vai samazināšanai.

E. Pieņemšanas iekārtas

1. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas apgādāt tās Baltijas jūras reģionā atrodošās ostas un piestātnes ar iekārtām notekūdeņu pieņemšanai, neizraisot kuģu nevēlamu kavēšanos un pienācīgi apmierinot tās lietojošo kuģu vajadzības.

2. Lai nodrošinātu pieņemšanas iekārtu cauruļu savienošanu ar kuģa izplūdes cauruļvadu, abām līnijām jābūt savienojamām ar standarta izplūdes savienojumu saskaņā ar sekojošo tabulu:

IZPLŪDES SAVIENOJUMU ATLOKU IZMĒRU STANDARTI

Apraksts Izmērs
Ārējais diametrs 210 mm
Iekšējais diametrs Saskaņā ar caurules ārējo diametru
Bultu apļa diametrs 170 mm
Spraugas atloka 4 spraugas 18 mm diametra, novietotas vienādos attālumos uz bultu apļa ar augšminēto diametru, izgrieztas uz atloka malu. Spraugas platumam jābūt 18 mm
Atloka biezums 16 mm
Bultas un uzgriežņi: skaits un diametrs 4; katrs 16 mm diametrā un piemērotā garumā

Atloks ir konstruēts, lai spētu savienot to ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 100 mm un tam jābūt no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla ar līdzenu virsmu. Šim atlokam kopā ar atbilstošu blīvi jābūt piemērotam darba spiedienam 6 kg/cm2.

Kuģiem, kuru korpusa augstums ir 5 m un mazāk, izplūdes savienojuma iekšējais diametrs var būt 38 mm.

F. Apskates

1. Kuģi, kuri veic starptautiskus reisus Baltijas jūras reģionā, jāpakļauj zemāk minētajām apskatēm:

a) Pirmreizējai apskatei pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes, kad kuģim izsniegta šī noteikuma G paragrāfā prasītā apliecība, jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka:

i) ja kuģis ir apgādāts ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, šai iekārtai jādarbojas atbilstoši prasībām, kas atbilst Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijā;

ii) ja kuģis apgādāts ar sistēmu notekūdeņu frakcionēšanai un dezinfekcijai, šai iekārtai jāatbilst prasībām, kas atbilst Komisijas* rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijā;

iii) ja kuģis ir aprīkots ar uzkrāšanas tilpni, tās tilpumam jāatbilst Administrācijas prasībām pēc visu notekūdeņu uztveršanas, ņemot vērā kuģa darbības veidu, cilvēku skaitu uz tā un citus būtiskus faktorus. Uzkrāšanas tilpnei jāatbilst darbības prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm un tā jāapstiprina Administrācijā; un

iv) kuģis ir apgādāts ar cauruļvadu notekūdeņu izplūdei uztveršanas iekārtā. Cauruļvadam jābūt pielāgotam standartizētam krasta savienojumam saskaņā ar paragrāfu E, bet tālbraucējiem kuģiem — arī citiem standartiem, kurus Administrācija var akceptēt, kā, piemēram, ātri savienojams sakabes.

Šai apskatei jānodrošina, lai aprīkojums, piederumi, sakabes un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām.

Administrācijai jāatzīst "Atbilstības pārbaudes apliecība" notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ko izsniegušas citu Līgumslēdzēju pušu valsts institūcijas.

b) Periodiskas apskates ar Administrācijas noteiktiem intervāliem, bet ne lielākiem par pieciem gadiem, ar mērķi nodrošināt, ka aprīkojums, piederumi, sagatavošanas darbi un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām.

2. Kuģu apskates attiecībā uz šī noteikuma nosacījumu īstenošanu jāveic Administrācijas darbiniekiem. Tomēr Administrācija var uzticēt veikt apskates vai nu šādiem nolūkiem nozīmētiem inspektoriem, vai arī tam atzītām organizācijām. Jebkurā gadījumā ieinteresētā Administrācija pilnībā garantē apskašu pilnību un efektivitāti.

________________________________

* Šeit atsauce uz HELCOM Rekomendāciju 1/5.

3. Pēc jebkuras kuģa apskates pabeigšanas nozīmīgas izmaiņas apskati izturējušā kuģa aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos bez Administrācijas akcepta nevar tikt izdarītas, izņemot tiešu šāda aprīkojuma vai piederumu nomaiņu.

G. Apliecība

1. Apliecība par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu pēc apskates, saskaņā ar šī noteikuma F apakšparagrāfa nosacījumiem, jāizdod Baltijas jūras reģiona robežās starptautiskos reisus veicošiem kuģiem, uz kuriem paredzēts atrasties vairāk kā 50 personām.

2. Šādu apliecību izdod vai nu Administrācija, vai persona, vai organizācija, kuru tā pienācīgi pilnvarojusi. Jebkurā gadījumā Administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību.

3. Apliecībai par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu jābūt tādā formā, kas atbilst paraugam, kā paredzēts MARPOL 73/78 IV pielikuma. Ja valoda nav angļu, tad tekstā jāiekļauj tulkojums angļu valoda.

4. Apliecība par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu jāizdod uz Administrācijas apstiprinātu laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Apliecība zaudē spēku, ja aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos ir ieviestas būtiskas izmaiņas bez Administrācijas piekrišanas, izņemot tiešu aprīkojuma vai piederumu nomaiņu.

8. noteikums

ATKRITUMI

Līgumslēdzējas puses, kuras ir arī MARPOL 73/78 puses, saskaņa ar šo vienošanos piemēro MARPOL 73/78 V pielikuma nosacījumus piesārņošanas ar kuģu atkritumiem novēršanai.

V pielikums
IZŅĒMUMI NO VISPĀRĒJĀ AIZLIEGUMA ATKRITUMU UN CITU MATERIĀLU IZGĀŠANAI BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ

1. noteikums

Saskaņā ar šīs Konvencijas 9. panta 2. paragrāfu, izgāšanas aizliegums nav jāpiemēro bagarētu materiālu izvietošanai jūrā, nodrošinot, ka:

1. Tie nesatur nozīmīgu šīs Konvencijas I un II pielikumā uzskaitīto vielu daudzumu un koncentrāciju; un

2. Izgāšana notiek ar speciālu iepriekšēju atļauju, ko izdevusi atbilstoša valsts institūcija, vai nu

a) dotās Līgumslēdzējas puses teritoriālas jūras daļa; vai

b) ārpus teritoriālās jūras daļas, kad vien tas nepieciešams, pēc iepriekšējas konsultēšanās Komisijā.

Izdodot šādas atļaujas, Līgumslēdzējai pusei jāizpilda šī pielikuma 3. noteikuma nosacījumi.

2. noteikums

1. Šīs Konvencijas 9. panta 2. paragrāfā apskatītai atbilstošai valsts institūcijai:

a) jāizdod šī pielikuma 1. noteikumā noteiktas speciālas atļaujas;

b) jāveic izgāšanai atļauto materiālu rakstura un apjoma, kā arī izgāšanas vietas, laika un metožu uzskaite;

c) jāvāc pieejamā informācija par Baltijas jūras reģionā pēdējā laikā un līdz šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdim izgāzto materiālu raksturu un apjomu, kā arī izgāšanas laiku un vietu, ja izgāztais materiāls varētu kaitēt Baltijas jūras reģiona ūdenim vai organismiem, tikt uzķerts ar zvejas rīkiem vai citādi kaitēt.

2. Atbilstošai valsts institūcijai jāizdod īpašas atļaujas saskaņā ar šī pielikuma 1. noteikumu attiecībā uz vielām, ko paredzēts izgāzt Baltijas jūras reģionā, ja tās:

a) iekrautas tās teritorijā;

b) iekrautas tās teritorijā reģistrētā vai zem tās karoga braucošā kuģī vai lidaparātā, kad iekraušana notiek tādas valsts teritorijā, kas nav šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse.

3. Izdodot apakšparagrāfā 1. a) minētās atļaujas, atbilstošai valsts institūcijai jāievēro šī pielikuma 3. noteikums, kopā ar tādiem papildu kritērijiem, pasākumiem un prasībām, kuras tā uzskata par nozīmīgām.

4. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāatskaitās Komisijai un, kur lietderīgi, citām Līgumslēdzējām pusēm par šī pielikuma 1. noteikuma apakšparagrāfa l. c) norādīto informāciju. Procedūru un atskaišu formu noteiks Komisija.

3. noteikums

Izdodot speciālas atļaujas saskaņā ar šī pielikuma 1. noteikumu, atbilstošai valsts institūcijai jāņem vērā:

1. Izgāžamo bagarēto materiālu daudzums.

2. Šīs Konvencijas I un II pielikumā uzskaitīto vielu sastāvs.

3. Atrašanās vieta (piem., izgāšanas rajona koordinātes, dziļums un attālums no krasta); un tās sakarība ar īpašu uzmanību prasošām teritorijām (piem., atpūtas rajoniem, zivju nārstošanas, igvāta un zvejas vietām u. c.);

4. Ūdens raksturojums, ja izgāšana veikta ārpus teritoriālās jūras ūdeņiem, kas sastāv no:

a) hidrogrāfiskajām īpašībām (piem., temperatūra, sāļums, blīvums, profils),

b) ķīmiskajām īpašībām (piem., pH, izšķīdušais skābeklis, barības vielas);

c) bioloģiskajām īpašībām (piem., pirmprodukcija un bentosa dzīvnieki).

Datiem jāsatur pietiekoša informācija par šajā paragrāfā minēto rādītāju gada vidējiem līmeņiem un sezonālajām izmaiņām.

5. Citu izgāšanu, kas varētu būt veiktas izgāšanas rajonā, esamība un to radītā ietekme.

4. noteikums

Saskaņā ar šīs Konvencijas 9. panta 5. paragrāfu sagatavotajās atskaitēs jāiekļauj sekojoša informācija:

1. Izgāšanas atrašanās vieta, izgāzta materiāla raksturojums un veiktie pretpasākumi:

a) atrašanās vieta (piem., izgāšanas vietas koordinātes, dziļums un attālums no krasta);

b) ieglabāšanas metode;

c) izgāztā materiāla daudzums un sastāvs, kā arī tā fizikālās (piem., šķīdība un blīvums), ķīmiskās un bioloģiskās īpašības (piem., vīrusu, baktēriju, rauga sēnīšu, parazītu klātbūtne);

d) toksiskums;

e) šīs Konvencijas I un II pielikumā uzskaitīto vielu sastāvs;

f) izkliedes raksturojums (piem., straumju un vēja ietekme, horizontālā pārvietošanās un vertikālā sajaukšanās);

g) ūdens raksturojums (piem., temperatūra, pH, oksidēšanās-reducēšanās apstākļi, sāļums un stratifikācija);

h) dibena raksturojums (piem., topogrāfija, ģeoloģiskais raksturojumus un oksidēšanās-reducēšanās apstākļi)

i) veiktie pretpasākumi un sekojošā vai plānotā darbība.

2. Vispārējie pieņēmumi un apstākli:

a) iespējamā ietekme uz atpūtas apstākļiem (piem., peldoši vai sēklī izmesti materiāli, duļķainība, nepatīkama smaka, ūdens krāsas izmaiņa un putu veidošanās);

b) iespējamā ietekme uz jūras dzīvi, zivju un molusku kultūrām, zivju krājumiem un zvejniecību, jūras augu ieguvi un ražošanu; un

c) iespējamā ietekme uz citiem jūras izmantošanas veidiem (piem., ūdens kvalitātes pasliktināšanās rūpniecības vajadzībām, iekārtu zemūdens daļu korozija, peldošu materiālu radītie traucējumi kuģu darbībai, traucējumi zvejniecībā un kuģniecībā, kā arī traucējumi zinātnes un saglabāšanas nolūkiem īpaši svarīgu rajonu aizsardzībā).

VI pielikums
SADARBĪBA JŪRAS PIESĀRŅOJUMU LIKVIDĒŠANĀ

1. noteikums

Šajā pielikumā:

1. "Kuģis" nozīmē jebkura veida kuģi, kāds jebkad izmantots jūrasvidē, tai skaitā kuģus ar dzenskrūvi, transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, zemūdenes, peldlīdzekļus un nostiprinātas vai peldošas platformas.

2. "Administrācija" nozīmē tās valsts valdību, kuras pakļautībā kuģis darbojas. Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības nest kādas valsts karogu, Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā uz nostiprinātām vai peldošām platformām, kas nodarbinātas jūras gultnes un kontinentālā šelfa izpētē kādas valsts teritoriālajos ūdeņos, kuros šai valstij ir visas tiesības uz izpēti un dabas resursiem, Administrācija nozīmē šīs valsts valdību.

3. a) "Izplūde" attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm nozīmē jebkāda veida kuģu radītu vielu izplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu, izsūkšanos, iesūkšanu, izmeti vai iztukšošanu;

b) "Izplūde" neietver:

i) izgāšanu tajā nozīmē, kāda tā ir 1972. gada 29. decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai

ii) kaitīgu vielu atbrīvošanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde atklātā jūrā; vai iii) kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi izvest atļautu zinātnisku izpēti piesārņošanas samazināšanai vai kontrolei.

2. noteikums

Līgumslēdzējām pusēm jābūt rīcībspējīgām cīnīties ar naftas un citu kaitīgu vielu izplūdi jūrā. Šī gatavība ietver attiecīgas iekārtas, kuģus un personālu, kas sagatavots, lai veiktu darbu piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā.

3. noteikums

Līgumslēdzējām pusēm, neietekmējot šīs Konvencijas 4. panta 4. paragrāfu, jāattīsta un individuāli vai sadarbībā jāīsteno novērošanas pasākumi, aptverot Baltijas jūras reģionu, lai konstatētu un novērotu naftu un citas jūrā izplūdušās vielas.

4. noteikums

Gadījumā, kad no klāja tiek zaudētas iepakotas kaitīgas vielas, kravas konteineri, pārvietojamas cisternas vai pa autoceļiem vai dzelzceļiem pārvadājami cisternvagoni, Līgumslēdzējām pusēm jāsadarbojas šādu pakojumu, konteineru un cisternu meklēšanā un glābšanā tā, lai mazinātu draudus videi.

5. noteikums

1. Līgumslēdzējām pusēm, esot arī 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem dalībvalstī un, bez tam, attiecībā uz 1978. gada pārveidoto protokolu (MARPOL 73/78), saskaņā ar šo vienošanos jāpiemēro 8. panta noteikumi un MARPOL 73/78 I protokolu par ziņošanu par negadījumiem, kuros iesaistītas kaitīgās vielas. Šie nosacījumi jāpiemēro attiecībā uz nozīmīgu naftas vai citu kaitīgo vielu izplūdi gadījumos, kas nav iekļauti MARPOL 73/78 8. pantā.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāpieprasa kuģu kapteiņiem un lidaparātu pilotiem saskaņā ar šo sistēmu bez kavēšanās ziņot par naftas vai citu jūrā novērotu kaitīgu vielu izplūdi. Šādiem ziņojumiem, ciktāl tas iespējams, jāietver sekojošas ziņas: laiks, izvietojums, vēja un jūras apstākļi, veids, apjoms un iespējamais novērotās izplūdes avots.

6. noteikums

Katrai Līgumslēdzējai pusei jāpieprasa zem tās karoga peldošo kuģu kapteiņiem incidenta gadījumā pēc attiecīgas valsts institūcijas lūguma nodrošināt tik sīku informāciju par kuģi un tā kravu, kāda ir svarīga, lai aizkavētu un novērstu jūras piesārņošanu, un sadarboties ar šīm valsts institūcijām.

7. noteikums

1. a) Līgumslēdzējām pusēm, cik ātri vien iespējams, divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras reģiona apgabaliem, kuros tā veiks piesārņojuma likvidēšanas vai glabāšanas darbus, kad vien nozīmīga naftas vai citas kaitīgas vielas izplūde vai kāds negadījums, kas izraisa vai var izraisīt piesārņojumu Baltijas jūras reģionā, notiek vai var notikt. Šādas vienošanās nedrīkst kaitēt jebkurām citām vienošanām, kas noslēgtas starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz to pašu jautājumu. Kaimiņvalstīm jānodrošina dažādo vienošanos saskaņošana. Līgumslēdzējām pusēm jāinformē vienai otru par šādām vienošanām.

Līgumslēdzējas puses var prasīt Komisijas palīdzību, lai panāktu vienošanos, ja tas vajadzīgs.

b) Līgumslēdzējai pusei, kuras reģionā šī pielikuma 1. noteikumā aprakstītā situācija radusies, jāveic nepieciešamais situācijas izvērtējums un atbilstoša darbība, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma tālāko ietekmi, un izplūdes pārvietojošās daļas jānovēro, līdz netiek pieprasītas turpmākās darbības.

2. Gadījumā, ja šāda izplūde pārvietojas vai, iespējams, pārvietosies reģionā, kur citai Līgumslēdzējai pusei jāveic darbība, kas noteikta šī noteikuma l.a) apakšparagrāfā, tad Puse bez kavēšanās jāinformē par situāciju un darbībām, kas tiek veiktas.

8. noteikums

Līgumslēdzēja puse, kurai nepieciešama palīdzība cīņā ar jūrā izplūdušo naftu vai citām kaitīgām vielām, ir tiesīga pieprasīt palīdzību citām Līgumslēdzējpusēm, sākot ar tām, kuras, iespējams, arī ir saistītas ar šo noplūdi. Līgumslēdzējam pusēm, kuras aicina sniegt palīdzību, saskaņā ar šo noteikumu jādara viss iespējamais palīdzības sniegšanai.

9. noteikums

1. Līgumslēdzējām pusēm jāsniedz informācija citām Līgumslēdzējām pusēm un Komisijai par:

a) šo valstu organizācijām, kas nodarbojas ar naftas un citu jūrā nokļuvušo kaitīgo vielu noplūdi;

b) nacionālajiem noteikumiem, valstiskajām normām un citiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar cīņu pret jūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām;

c) kompetentām institūcijām, kas atbildīgas par ziņojumu par jūras piesārņošanu ar naftu un citām kaitīgām vielām, saņemšanu un nosūtīšanu;

d) kompetentām institūcijām, kas nodarbojas ar jautājumiem par savstarpējo palīdzību, informāciju un sadarbību starp Līgumslēdzējpusēm saskaņā ar šo pielikumu;

e) darbībām, kas veiktas saskaņā ar šī pielikuma 8. noteikumu.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāapmainās ar informāciju par pētījumu un attīstības programmām un to rezultātiem attiecībā uz rīcības paņēmieniem, ar kuriem naftas vai citu kaitīgo vielu piesārņojums jūrā tiek novērsts, kā arī ar pieredzi cīnoties pret šo piesārņojumu.

10. noteikums

Šī pielikuma 9. noteikuma l.d) apakšpunktā minētajām institūcijām jānodibina tieši kontakti un, veicot pasākumus, jāsadarbojas.

Tulkojums pieņemts Saeimā 1994. gada 3. martā.

Saeimas sekretārs I. DAUDIŠS

Labojumu un iespiesto kļūdu korekciju lapa

1. pants, 3. rinda

Iespiestā kļūda Skava, paralēles ģeogrāfiskai indikācijai Skagarekā jālabo (iepriekš 57 44'8").*

I pielikums

Viena viela papildus jāpieliek pie kaitīgo vielu saraksta kā 3. punkts, saskaņā ar HELCOM Rekomendāciju 4/1, kas pieņemta 1983. gada 1. februārī.

IV pielikums; 1.-5. noteikums un I-IV papildinājums

1.-5. noteikuma labojumi un I-IV papildinājums svītrojami saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 8/4, kas pieņemta 1987. gada 25. februārī. Šie labojumi stājas spēkā no 1987. gada 6. aprīļa un aizvieto iepriekšējos 4. un 5. noteikuma labojumus un IV papildinājuma pielikumus (1980., 1984. un 1985.).

IV pielikums; 8. noteikums

8. noteikums labots saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 10/9, kas pieņemta 1989. gada 15. februārī. Labojums stājas spēkā no 1989. gada 1. oktobra.

VI pielikums; 5. noteikums un papildinājums

5. noteikums labots un papildinājums svītrots saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 8/5, kas pieņemta 1987. gada 25. februārī. Šie labojumi stājas spēkā no 1987. gada 6. aprīļa.

IV pielikums; 7. noteikums

IV pielikuma 7. noteikums labots saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 11/8, kas pieņemta 1990. gada 14. februārī. Šī rekomendācija aizvieto HELCOM rekomendāciju 1/15, kas pieņemta 1980. gada 7. maijā. Šie labojumi stājas spēkā no 1990. gada 1. novembra.

__________________________

* Labojumi darīti zināmi Helsinku Konvencijas Līgumslēdzēju pušu vēstniecībām Helsinkos ar Somijas Ārlietu ministrijas 1983. gada 28. janvāra notu Nr. 30620.

TULKOJUMS

1992

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

APZINOTIES Baltijas jūras reģiona jūrasvides nenovērtējamās bagātības un tās unikālās hidrogrāfiskās un ekoloģiskās īpatnības, kā arī tās dzīvo resursu jūtīgumu pret vides izmaiņām;

ŅEMOT VĒRĀ Baltijas jūras reģiona vēsturiskās un patreizējās ekonomiskās sociālās un kultūras vērtības, kas sekmē šī reģiona tautu labklājību un attīstību;

PAUŽOT nopietnas bažas par joprojām notiekošo Baltijas jūras reģiona piesārņošanu;

DEKLARĒJOT savu nelokāmo apņemšanos nodrošināt Baltijas jūras ekoloģisko atjaunošanu, ļaujot jūrasvidei pašatjaunoties un saglabāt tās ekoloģisko līdzsvaru;

ATZĪSTOT, ka Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzība un atveseļošana ir uzdevumi, kuri nav veicami ar vienas valsts spēkiem, bet gan cieši sadarbojoties reģiona valstīm un veicot citus attiecīgus starptautiskus pasākumus;

ATZĪMĒJOT panākumus vides aizsardzībā, īstenojot 1974. gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību, kā arī Baltijas jūrasvides aizsardzības komitejas ieguldījumu;

ATCEROTIES 1972. gada Stokholmas Konferences par cilvēka dzīvesvidi un 1975. gada Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Noslēguma akta atbilstošos nosacījumus un principus;

VĒLOTIES paplašināt sadarbību ar kompetentām reģionālām organizācijām, kā, piemēram, 1973. gada Gdaņskas Konvencijas par zveju un Baltijas jūras un tai piegulošo platību dzīvo resursu saglabāšanu izveidotā Starptautiskā Baltijas jūras zvejas komiteja;

APSVEICOT Baltijas reģiona un citu ieinteresēto valstu, Eiropas ekonomiskās kopienas un atbilstošo finansu iestāžu 1990. gada sanāksmē Ronebijā pieņemto Baltijas jūras deklarāciju un vienoto mērķprogrammu, kas vērsta uz vienotu rīcības plānu Baltijas jūras reģiona veselīgā ekoloģiskā līdzsvara atjaunošanai;

APZINOTIES atklātības un sabiedrības izpratnes, kā arī darba ar neformālajām organizācijām nozīmi veiksmīgā Baltijas jūras reģiona aizsardzībā;

APSVEICOT plašākas iespējas ciešākai sadarbībai, kuras radījusi pēdējo gadu politikas attīstība Eiropā uz miermīlīgas sadarbības un savstarpējas saprašanās pamata;

TIECOTIES paplašināt, nostiprināt un modernizēt tiesisko kārtību, ņemot vērā starptautiskās vides politikas un vides likumdošanas pilnveidošanos;

VIENOJUŠĀS par sekojošo:

1. PANTS

KONVENCIJAS PRIEKŠMETS

Šī Konvencija attieksies uz "Baltijas jūras reģionu". Šīs Konvencijas mērķiem "Baltijas jūras reģions" būs Baltijas jūra un pieeja pie Baltijas jūras, ko ierobežo Skovas paralēle Skagerakā uz 57°44,43 ziemeļu platuma. Tā ietver iekšējos ūdeņus, t. i., šīs Konvencijas mērķiem - ūdeņus uz krasta pusi no bāzes līnijām, no kuram tiek iemērīta teritoriālās jūras platība, līdz pat krasta līnijai, kādu to nospraudušas Līgumslēdzējas puses.

Laikā, kad Līgumslēdzējas puses nodos glabāšanā ratifikācijas, atzīšanas vai pievienošanās aktu, tās paziņos Depozitārijam, kā šīs Konvencijas mērķiem nospraustas to iekšējo ūdeņu robežas.

2. PANTS

Apzīmējumi

Šīs Konvencijas mērķiem:

1. "Piesārņošana" nozīmē tiešu vai netiešu cilvēka veiktu vielu vai enerģijas ievadīšanu jūrā, ieskaitot upju grīvas, kas varētu radīt briesmas cilvēka veselībai, postīt dzīvos resursus un jūras ekosistēmas, traucēt likumā atļautai jūras izmantošanai, tai skaitā zvejai, izsaukt jūras ūdens kvalitātes pasliktināšanos un samazināt iespējas izmantot jūru atpūtai;

2. "Piesārņošana no sauszemes avotiem" nozīmē jūras piesārņošanu no jebkāda uz sauszemes esoša punktveida vai izklaidus izmetes avota, piesārņojumam nokļūstot jūrā pa ūdeni, gaisu vai tieši no krasta. Pie tās pieder piesārņošana no jebkuras apzinātas vielu apglabāšanas jūras dibenā, kur no sauszemes var piekļūt pa tuneli, cauruļvadu vai citādi;

3. "Kuģis" nozīmē jebkura veida transportlīdzekli, kāds jebkad izmantots jūrasvidē, tai skaitā kuģus ar dzenskrūvi, transportlīdzekļus uz gaisa spilvena, zemūdenes, buru jahtas un nostiprinātas vai peldošas platformas;

4. a) "Izgāšana" nozīmē:

i) jebkuru tīšu atkritumu vai citu vielu izgāšanu jūrā no kuģiem, citām cilvēka veidotām struktūrām uz jūras vai no lidaparātiem;

ii) jebkuru tīšu kuģu un citu cilvēka veidotu struktūru uz jūras vai lidaparātu apglabāšanu jūrā;

b) "Izgāšana" neietver:

i) tādu atkritumu vai citu vielu izgāšanu jūrā, kas notiek saistībā ar vai izriet no normālas kuģu, citu cilvēku veidotu struktūru uz jūras vai lidaparātu un to iekārtu darbības, ja tie nav atkritumi, kas tiek transportēti ar vai uz kuģiem, citām cilvēku veidotām struktūrām uz jūras vai lidaparātiem ar nolūku apglabāt šīs vielas vai vielas, kas radušās no šādu atkritumu vai citu vielu apstrādes uz šādiem kuģiem, struktūrām vai lidaparātiem;

ii) materiālu izvietošanu, kas nav vienkārši to apglabāšana, ar nosacījumu, ka šāda izvietošana nav pretrunā ar šīs Konvencijas mērķiem;

5. "Sadedzināšana" nozīmē tīšu atkritumu vai citu vielu sadedzināšanu uz jūras to termiskas sadalīšanas nolūkā. Darbības, kas saistītas ar kuģu vai citu cilvēka veidotu struktūru normālu darbību, šajā definējumā nav iekļautas;

6. "Nafta" nozīmē jebkurus tās produktus, ieskaitot jēlnaftu, dīzeļdegvielu, smagās frakcijas, naftas atkritumproduktus un attīrītos produktus;

7. "Kaitīga viela" nozīmē jebkuru vielu, kura, ievadīta jūrā, var būt par cēloni piesārņošanai;

8. "Bīstama viela" nozīmē jebkuru kaitīgu vielu, kura savas uzbūves īpatnību dēļ ir noturīga, toksiska vai ar tendenci akumulēties dzīvos organismos;

9. "Noplūdes gadījums" nozīmē gadījumu vai gadījumu sēriju ar vienu un to pašu cēloni, kas izraisa vai var izraisīt naftas vai citas kaitīgas vielas noplūdi un kas rada vai var radīt draudus Baltijas jūras jūrasvidei vai piekrastes joslai, vai skar vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu intereses, un kas prasa avārijas pretpasākumu veikšanu vai citādu tūlītēju reakciju;

10. "Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija" nozīmē jebkuru suverēnu valstu nodibinātu organizāciju, kurai tās dalībvalstis nodevušas rīcības tiesības attiecībā uz šīs Konvencijas mērķiem, ieskaitot tiesības slēgt starptautiskas vienošanās attiecībā uz šiem mērķiem;

11. "Komisija" nozīmē Baltijas jūrasvides aizsardzības komisiju, kā tā definēta 19. pantā.

3. PANTS

PAMATPRINCIPI UN SAISTĪBAS

1. Līgumslēdzējas puses individuāli vai kopīgi veiks visus atbilstošos tiesiskos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizkavētu un novērstu piesārņošanu, nolūkā sekmēt Baltijas jūras vides atveseļošanu un tās ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanu.

2. Līgumslēdzējas puses ievēros piesardzības principu, t. i., veiks drošības pasākumus, ja vien būs pamats domāt, ka tieši vai netieši jūrasvidē nokļūstošas vielas vai enerģija var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, mazināt rekreatīvo vērtību vai traucēt citu likumīgu jūras izmantošanu, pat ja nav neapgāžamu pierādījumu cēloņsakarībai starp izmešiem un šīm parādībām.

3. Ar nolūku aizkavēt un novērst Baltijas jūras reģiona piesārņošanu Līgumslēdzējas puses sekmēs "videi vēlamākās pieejas" un "labākas pieejamās tehnoloģijas" pielietošanu. Ja izmešu ierobežošana "videi vēlamākās pieejas" un "labākās pieejamās tehnoloģijas" rezultāta, kā aprakstīts II pielikumā, nenoved pie atzīstamiem rezultātiem no vides aizsardzības viedokļa, tiks veikti papildu pasākumi.

4. Līgumslēdzējas puses piemēros principu - piesārņotājs maksā.

5. Lai izvērtētu Baltijas jūras reģiona jūrasvides stāvokli un pārliecinātos par šīs Konvencijas ieviešanu, Līgumslēdzējas puses nodrošinās, lai emisiju un izplūžu, kas nonāk gaisā un ūdenī no punktveida un izklaidus avotiem, mērījumi un aprēķini tiktu veikti atbilstošā zinātniskā līmenī.

6. Līgumslēdzējas puses pieliks visas pūles, lai nodrošinātu, ka šīs Konvencijas īstenošana neizsauc robežšķērsojošo piesārņošanu reģionos ārpus Baltijas jūras reģiona. Bez tam būtiskie pasākumi neradīs arī nepieņemamus vides faktorus, kas ietekmē gaisa kvalitāti un atmosfēru vai ūdeņus, augsni un pazemes ūdeņus, nepieņemamu kaitējumu vai atkritumu apglabāšanas pieaugšanu vai cilvēka veselībai kaitīgu faktoru pieaugumu.

4. PANTS

PIEMĒROŠANA

1. Šī Konvencija dos ieguldījumu Baltijas jūras reģiona jūrasvides, kas sevī ietver ūdens masu un jūras gultni ar visiem dzīvajiem resursiem un citām dzīvības formām jūrā, aizsardzībā.

2. Katra Līgumslēdzēja puse, neierobežojot savas suverēnās tiesības, ar savu valsts institūciju darbību īstenos Konvencijas noteikumus savos teritoriālajos jūras un iekšējos ūdeņos.

3. Šī Konvencija neattieksies uz kara kuģiem, apkalpojošiem palīgflotes kuģiem, militārajiem lidaparātiem un citiem kuģiem un lidaparātiem, kas pieder valstij vai kurus šī valsts dotajā laika posmā ekspluatē un izlieto tikai un vienīgi valsts nekomerciāliem dienestiem.

Tomēr katra Līgumslēdzēja puse, veicot atbilstošus pasākumus, lai neradītu kaitējumu šādu kuģu vai lidaparātu ekspluatācijai vai ekspluatācijas iespējām, nodrošinās to, lai tās īpašumā vai lietošanā esošie kuģi un lidaparāti varētu darboties cik vien iespējams mērķtiecīgi un praktiski, tādā veidā, kas savienojams ar Konvenciju.

5. PANTS

KAITĪGAS VIELAS

Līgumslēdzējas puses apņemas saskaņā ar šīs Konvencijas nospraustajiem virzieniem aizkavēt un novērst Baltijas jūras reģiona piesārņošanu ar kaitīgām vielām no jebkuriem avotiem, un šajā nolūkā' darboties un īstenot pasākumus, kas minēti I pielikumā.

6. PANTS

PRINCIPI UN PIENĀKUMI, KAS ATTIECAS UZ PIESĀRŅOŠANU NO SAUSZEMES

1. Līgumslēdzējas puses uzņemas aizkavēt un novērst Baltijas jūras reģiona piesārņošanu no sauszemes avotiem, piemērojot tā saukto videi veļamāko pieeju visiem avotiem un labāko pieejamo tehnoloģiju - punktveida avotiem. Šajā nolūkā katra Līgumslēdzēja puse veiks atbilstošus pasākumus Baltijas jūras sateces baseina, ciktāl tie neierobežo tās suverenitāti.

2. Līgumslēdzējas puses īstenos tās procedūras un pasākumus, kas izklāstīti III pielikumā. Šajā nolūkā tās kā pienākas sadarbosies, lai izstrādātu un pieņemtu specifiskas programmas, vadlīnijas, standartus un noteikumus, kas skar emisiju un izmeti gaisa un ūdenī, vides kvalitāti, kaitīgas vielas saturošus produktus un materiālus, kā arī to izmantošanu.

3. Kaitīgas vielas no punktveida avotiem netiks tieši vai netieši ievadītas Baltijas jūras reģiona jūrasvide (izņemot neievērojamus daudzumus) bez īpašas iepriekšējas atļaujas, kas var tikt periodiski pārskatītas un ko saskaņā ar III pielikuma 3. punktā noteiktajiem principiem izdod atbilstoša valsts institūcija. Līgumslēdzējas puses nodrošinās likumīgi apstiprinātās emisijas monitoringu un kontroli ūdenī un gaisā.

4. Ja ūdenstece, kas tek cauri divu vai vairāku Līgumslēdzēju pušu teritorijām vai arī ir robežšķirtne starp tām, ir potenciāls Baltijas jūras reģiona jūrasvides piesārņojuma avots, attiecīgās Līgumslēdzējas puses kopīgi un, ja iespējams, sadarbojoties ar kādu trešo ieinteresētu vai iesaistītu valsti, veic atbilstošus pasākumus, lai aizkavētu un novērstu tādu piesārņošanu.

7. PANTS

IETEKMES UZ VIDI IZVĒRTĒJUMS

1. Visos gadījumos, kad plānotās darbības ietekme uz vidi novērtējama kā tāda, kas var radīt nopietnu nelabvēlīgu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona jūrasvidi, saskaņa ar starptautiskajam tiesībām vai starpvalstu normām, kas piemērojamas Līgumslēdzējai pusei, kurā šī darbība notiek, tiek prasīts, lai šī Līgumslēdzēja puse informē Komisiju un to Līgumslēdzēju pusi, kuru var skart robežšķērsojošā piesārņojuma iedarbība uz Baltijas jūras reģionu.

2. Visos gadījumos, kad starptautiskās tiesības un starpvalstu normas, kas attiecināmas uz Līgumslēdzēju pusi, kurā atrodas piesārņojuma avots, to prasa, tā Līgumslēdzēja puse konsultēsies ar Līgumslēdzēju pusi, kuru var skart robežšķērsojošais piesārņojums.

3. Ja divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm ir kopīgas robežšķērsojošas ūdensteces Baltijas jūras sateces baseina robežās, šīs puses sadarbosies, lai nodrošinātu potenciālās ietekmes uz Baltijas jūras reģiona jūrasvidi pilnīgu izpēti šī panta 1. paragrāfā apskatītās ietekmes uz vidi izvērtējuma ietvaros. Ieinteresētās Līgumslēdzējas puses kopīgi veiks atbilstošus pasākumus, lai aizkavētu un novērstu piesārņošanu un līdz ar to kopīgo postošo ietekmi.

8. PANTS

KUĢU IZRAISĪTĀS PIESĀRŅOŠANAS NOVĒRŠANA

1. Lai novērstu Baltijas jūras reģiona piesārņošanu no kuģiem, Līgumslēdzējas puses veiks IV pielikumā izklāstītos pasākumus.

2. Līgumslēdzējas puses izstrādās un piemēros vienotas prasības apgādei ar kuģu radīto atkritumu uztveršanas iekārtām, ņemot vērā arī Baltijas jūras reģionā darbojošos pasažieru kuģu īpašās vajadzības.

9. PANTS

ATPŪTAS BRAUCIENI

Līgumslēdzējas puses bez to šīs Konvencijas nolīgumu īstenošanas, kurus atbilstoši var pielietot arī atpūtas braucieniem jūrā, veic speciālus pasākumus, lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz Baltijas jūras reģiona jūrasvidi, ko rada atpūtas braucieni. Tai skaitā šie pasākumi attiecas uz gaisa piesārņošanu, troksni un hidrodinamisko iedarbību, tāpat arī uz atbilstošām atpūtas jahtu (kuģu) atkritumu savākšanas iekārtām.

10. PANTS

SADEDZINĀŠANAS AIZLIEGŠANA

1. Līgumslēdzējas puses aizliegs sadedzināšanu Baltijas jūras reģionā.

2. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai šī panta nosacījumos iekļautos kuģi, kas:

a) reģistrēti tās teritorijā vai brauc zem tās karoga;

b) tās teritorijā vai teritoriālās jūras daļā iekrauj kravu, ko paredzēts sadedzināt; vai

c) eventuāli veic sadedzināšanu tās iekšējos ūdeņos un teritoriālās jūras ūdeņos.

3. Gadījumā, kad pastāv aizdomas par notikušu sadedzināšanu, Līgumslēdzējas puses saskaņā ar IV pielikuma 2. noteikumu sadarbojas šī jautājuma izmeklēšanā.

11. PANTS

IZGĀŠANAS NOVĒRŠANA

1. Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā šī panta 3. un 5. paragrāfā izklāstītos izņēmumus, aizliedz izgāzt atkritumus Baltijas jūras reģionā.

2. Suspendētu vielu izgāšanai saskaņā ar V pielikuma nosacījumiem nepieciešama atbilstošas valsts varas iestādes iepriekšēja speciāla atļauja.

3. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas nodrošināt, lai šī panta nosacījumus ievērotu kuģi un lidaparāti, kas

a) reģistrēti tās teritorijā vai brauc zem tās karoga;

b) tās teritorijā vai teritoriālās jūras ūdeņos iekrauj kravu, ko paredzēts izgāzt; vai

c) eventuāli veic izgāšanu tās iekšējos ūdeņos un teritoriālās jūras ūdeņos.

4. Šī panta nosacījumi netiek pildīti, ja cilvēka dzīvībai, kuģim vai lidaparātam uz jūras draud pilnīga iznīcība vai bojāeja vai kuģa vai lidaparāta zaudēšana, kā arī jebkurā gadījumā, kad ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ja izgāšana ir vienīgais veids, kā novērst šos draudus un ja ir pārliecība, ka kaitējums, ko nodarīs izgāšana, būs mazāks par to, kas tiktu izdarīts, ja izgāšana nenotiktu. Šāda izgāšana jāveic tā, lai līdz minimumam samazinātu iespējamo kaitējumu cilvēka dzīvībai vai jūras dzīvajai videi.

5. Pēc šī panta 4. paragrāfa nosacījumiem izdarītā izgāšana tiks pieteikta un izdarīta saskaņā ar VII pielikumu, un saskaņā ar V pielikuma 4. punkta nosacījumiem, nekavējoties par to tiks ziņots Komisijai.

6. Gadījumā, ja ir aizdomas, ka izgāšana notikusi, pārkāpjot šī panta nosacījumus, Līgumslēdzējas puses saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu, kopīgi izmeklē šo jautājumu.

12. PANTS

JŪRAS GULTNES UN KONTINENTĀLĀ ŠELFA IZPĒTE UN IZMANTOŠANA

1. Katra Līgumslēdzēja puse darīs visu iespējamo, lai novērstu Baltijas jūras reģiona jūrasvides piesārņošanu sev piederošajā jūras gultnes un kontinentālā šelfa daļā izpētes vai izmantošanas, vai jebkuras ar to saistītas darbības rezultātā, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamību būt gatavībā reaģēt uz šādas rīcības rezultātā notikušiem noplūdes gadījumiem.

2. Lai aizkavētu un novērstu šādas rīcības izraisīto piesārņošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas, ciktāl tas iespējams, veikt pasākumus un pielietot tos noteikumus, kas uzrādīti VI pielikumā.

13. PANTS

ZIŅOŠANA UN KONSULTĒŠANĀS PAR NOPLŪDES GADĪJUMIEM

1. Kur vien noplūdes gadījums Līgumslēdzējas puses teritorijā šķiet radām piesārņojumu Baltijas jūras reģiona jūrasvidē ārpus šīs Puses teritorijas un tai blakusesošajā jūras teritorijā, kurā tā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām īsteno savas suverēnās tiesības, šī Līgumslēdzēja puse bez kavēšanās ziņos par noplūdes gadījumu tām Līgumslēdzējām pusēm, kuru intereses ir vai varētu tikt skartas.

2. Kad vien 1. paragrāfā minētās Līgumslēdzējas puses uzskata par nepieciešamu, jārīko konsultācijas ar mērķi aizkavēt, samazināt un kontrolēt šādu piesārņošanu.

3. 1. un 2. paragrāfi attieksies arī uz tiem gadījumiem, kad Līgumslēdzēja puse saņem piesārņojumu, kas nāk no kādas trešās valsts teritorijas.*

14. PANTS

SADARBĪBA JŪRAS PIESĀRŅOJUMA LIKVIDĒŠANĀ

Līgumslēdzējas puses apņemas, kā izklāstīts VII pielikumā, individuāli un kopējiem spēkiem veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai būtu gatavas reaģēt uz noplūdes gadījumiem ar nolūku likvidēt vai mazināt šo gadījumu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona jūrasvidi.

15. PANTS

DABAS SAGLABĀŠANA UN BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA

Līgumslēdzējas puses individuāli un kopējiem spēkiem veiks visus nepieciešamos pasākumus, kas skar Baltijas jūras reģiona un tās krastu Baltijas jūras iespaidā esošo ekosistēmu dabiskās dzīvesvides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ekoloģisko norišu aizsardzību. Šādi pasākumi jāīsteno arī tādēļ, lai nodrošinātu Baltijas jūras reģionā esošo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses pieņems attiecīgas vadlīnijas un kritērijus saturošus dokumentus.

16. PANTS

ZIŅOŠANA UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzējas puses regulāros laika periodos ziņos Komisijai par

a) tiesiskiem, regulējošiem vai citiem pasākumiem, kas veikti šīs Konvencijas, tās pielikumu un tālāk uzskaitīto pieņemto ieteikumu īstenošanai dzīvē;

b) to pasākumu efektivitāti, kas veikti, īstenojot šī paragrāfa a) apakšparagrāfā aplūkotos nosacījumus;

c) tām problēmām, kas radušās, īstenojot šī paragrāfa a) apakšparagrāfā aplūkotos nosacījumus.

2. Pēc Līgumslēdzēju pušu vai Komisijas pieprasījuma Līgumslēdzējas puses sniegs, ciktāl tas iespējams, informāciju par atļauju izsniegšanu un datiem par emisiju vai vides kvalitāti.

17. PANTS

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA

1. Līgumslēdzējas puses nodrošinās, lai sabiedrībai par stāvokli Baltijas jūrā un ūdeņos, kas atrodas tās ūdensguves baseinā, par uzsāktajiem vai plānotajiem piesārņošanas aizkavēšanas un novēršanas pasākumiem un par šo pasākumu efektivitāti būtu pieejama sekojoša informācija:

a) izsniegtās atļaujas un tajās uzstādītie noteikumi;

b) monitoringa un izvērtējuma nolūkos ievāktu ūdens paraugu analīžu rezultāti, kā arī pārbaužu rezultāti, kas nosaka ūdens kvalitātes atbilstību prasībām vai izdoto atļauju noteikumiem;

c) ūdens kvalitātes atbilstība prasībām.

2. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošinās, lai šī informācija būtu pieejama sabiedrībai jebkurā saprātīgi noteiktā laikā un nodrošinās iespēju, ka par pieņemamu samaksu sabiedrības locekļi var iegūt Līgumslēdzējas puses ierakstu reģistra kopiju.

18. PANTS

INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

1. Šīs Konvencijas nosacījumi neskars Līgumslēdzēju pušu tiesības vai pienākumus, saskaņā ar tās valsts likumiem un piemērojamajām starptautisko tiesību normām, aizsargāt informāciju, kas saistīta ar tās intelektuālo īpašumu, tai skaitā rūpnieciskajiem un komerciālajiem noslēpumiem, vai valsts drošību un personāla datu konfidencialitāti.

2. Ja, neskatoties uz to, Līgumslēdzēja puse izšķiras darīt zināmu šādu aizsargājamu informāciju citai Līgumslēdzējai pusei, tā Puse, kas saņem šādu slepenu informāciju, respektēs saņemtās informācijas konfidencialitāti un apstākļus, kādos tā sniegta, un izmantos šo informāciju tikai tiem mērķiem, kuriem tā paredzēta.

19. PANTS

KOMISIJA

1. Baltijas jūrasvides aizsardzības komisija, turpmāk saukta "Komisija", ir nodibināta šīs Konvencijas mērķiem.

2. Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzības komisija, kas dibināta izpildot 1974. gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību, būs Komisija.

3. Komisijas vadība tiks uzticēta pēc kārtas katrai Līgumslēdzējai pusei alfabēta kārtībā pēc to nosaukumu rakstības angļu valodā. Priekšsēdētājs tiks izvirzīts uz diviem gadiem un laikā, kamēr viņš ieņem šo posteni, nevar darboties kā attiecīgās Līgumslēdzējas puses pārstāvis.

Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus līdz šī termiņa beigām, tā pati Līgumslēdzēja puse nozīmēs priekšsēdētāja vietas izpildītāju līdz šīs Līgumslēdzējas puses vadības termiņa beigām.

4. Komisijas sanāksmes notiks vismaz vienu reizi gadā; tās sasauc Priekšsēdētājs. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, ja to atbalsta cita Līgumslēdzēja puse, priekšsēdētājs, cik vien ātri iespējams, sasauc ārpuskārtas sanāksmi paša noteiktā laikā un vietā, bet ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc pieprasījuma saņemšanas datuma.

5. Komisija pieņems savus lēmumus vienbalsīgi, ja vien nedarbojas kāds cits šīs Konvencijas noteikums.

20. PANTS

KOMISIJAS PIENĀKUMI

1. Komisijas pienākumi:

a) nepārtraukti uzraudzīt šīs Konvencijas īstenošanu;

b) rekomendēt pasākumus saistībā ar šīs Konvencijas mērķiem;

c) pastāvīgi kontrolēt un atjaunot šīs Konvencijas saturu ar visiem tās pielikumiem un ieteikt Līgumslēdzējām pusēm tādus šīs Konvencijas un tās pielikumu papildinājumus, kas varētu būt vajadzīgi, ieskaitot izmaiņas vielu un materiālu uzskaitījumā, kā arī jaunu pielikumu ieviešanu;

d) noteikt piesārņojuma kontroles kritērijus, piesārņošanas samazināšanas ceļus un iezīmēt vajadzīgos pasākumus, īpaši III pielikumā aprakstītos;

e) ciešā sadarbībā ar atbilstošajiem valdības orgāniem, ņemot vērā šī panta f) apakšparagrāfa nosacījumus, izstrādāt papildu pasākumus Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzībai, un šajā nolūkā;

    i) saņemt, apstrādāt, apkopot un izplatīt svarīgu zinātnisku, tehnoloģisku un statistisku informāciju no pieejamiem avotiem; un

    ii) sekmēt zinātniskus un tehnoloģiskus pētījumus; un

f) meklēt, ja nepieciešams, kompetentu reģionālu un citu starptautisku organizāciju pakalpojumus, lai sadarbotos zinātniskā un tehnoloģiskā izpētē, kā arī citās vajadzīgās jomās, kas saistītas ar šīs Konvencijas mērķiem.

2. Komisija drīkst uzņemties tādas papildu funkcijas, kas veicinātu šīs Konvencijas mērķu sasniegšanu.

21. PANTS

KOMISIJAS DARBA ORGANIZĀCIJA

1. Komisijas darba valoda ir angļu valoda.

2. Komisija pieņem savus procedūras noteikumus.

3. Komisijas izpildorgāns - Sekretariāts - atrodas Helsinkos.

4. Komisija nozīmē Izpildsekretāru un izstrādā noteikumus nepieciešamā personāla nozīmēšanai, kā arī nosaka Izpildsekretāra pienākumus, darbības laiku un apstākļus.

5. Izpildsekretārs ir Komisijas galvenā amatpersona un izpilda funkcijas, kas nepieciešamas šīs Konvencijas lietu pārvaldīšanai, Komisijas darbam un citu uzdevumu veikšanai, ko Komisija un tās procedūras noteikumi uzlikuši Izpildsekretāram.

22. PANTS

KOMISIJAS FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS

1. Komisija pieņem savus finansu noteikumus.

2. Komisija pieņem eventuālo izdevumu tāmi viena vai divu gadu budžetam un apsver budžeta prognozes nākamajam finansu periodam.

3. Kopējais budžets, ieskaitot arī jebkuru papildbudžetu, ko apstiprinājusi Komisija, sastāv no Eiropas ekonomiskajā kopienā neietilpstošo Līgumslēdzēju pušu ekvivalentiem ieguldījumiem, ja vien Komisija vienbalsīgi nenolemj citādi.

4. Eiropas ekonomiskā kopiena iegulda ne vairāk par 2,5% no budžeta administratīvajām izmaksām.

5. Katra Līgumslēdzēja puse sedz izdevumus, kas saistīti ar tās pārstāvju, ekspertu un padomnieku piedalīšanos Komisijā.

23. PANTS

BALSSTIESĪBAS

1. Izņemot šī panta 2. paragrāfā uzskaitītos gadījumus, katrai Līgumslēdzējai pusei Komisijā ir viena balss.

2. Eiropas ekonomiskajai kopienai un citām reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām to kompetencē esošo jautājumu lemšanā ir tik balsis, cik šajā organizācijā ir dalībvalstu, kas ir šīs Konvencijas Līgumslēdzējas puses. Šādas organizācijas neizmanto savas tiesības, ja to dalībvalstis izmanto savas un otrādi.

24. PANTS

ZINĀTNISKĀ UN TEHNISKĀ SADARBĪBA

1. Līgumslēdzējas puses apņemas tieši vai, ja nepieciešams, kompetentu reģionālo vai citu starptautisko organizāciju ietvaros, sadarboties zinātnes, tehnoloģijas un citādu pētījumu sfērās un apmainīties ar datiem un citu zinātnisku informāciju šīs Konvencijas mērķu īstenošanai. Lai atvieglotu Baltijas jūras reģiona pētīšanas un monitoringa pasākumus, Līgumslēdzējas puses apņemas saskaņot savu politiku attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūrām šādu pasākumu veikšanai.

2. Nepārkāpjot šīs Konvencijas 4. panta 2. paragrāfa noteikumu, Līgumslēdzējas puses apņemas tieši vai, ja nepieciešams, kompetentu reģionālu vai citu starptautisku organizāciju ietvaros, sekmēt apmācības un īstenot, atbalstīt vai piedalīties programmas, kas virzītas uz metožu un līdzekļu izstrādāšanu, lai novērtētu piesārņojuma veidu un pakāpi, piesārņojuma iecirkņu noteikšanu, ar piesārņojumu saistītās bīstamības pakāpes noteikšanu, līdzekļu izstrādāšanu, lai novērstu piesārņošanu Baltijas jūras reģionā, īpaši uzsverot alternatīvu apstrādes, likvidēšanas un samazināšanas metožu izstrādi vielām un materiāliem, kas var izraisīt Baltijas jūras reģiona jūrasvides piesārņošanu.

3. Nepārkāpjot šīs Konvencijas 4. panta 2. paragrāfa noteikumu, Līgumslēdzējas puses apņemas tieši vai, ja nepieciešams, kompetentu reģionālu vai citu starptautisku organizāciju ietvaros, un, pamatojoties uz informāciju un datiem, kas iegūti, vadoties no šī panta 1. un 2. paragrāfa noteikumiem, sadarboties savstarpēji salīdzināmu novērošanas metožu izstrādē, pamatpētījumu veikšanā un papildu vai kopīgu monitoringa programmu pieņemšanā.

4. Darbu apjomu un organizāciju, kas saistīts ar to mērķu īstenošanu, par kuriem runāts iepriekšminētajos paragrāfos, pamatvilcienos izstrādā Komisija.

25. PANTS

ATBILDĪBA PAR KAITĒJUMU

Līgumslēdzējas puses apņemas kopīgi izstrādāt un pieņemt normas, kas attiecas uz atbildību par kaitējumu, kas radies šai Konvencijai pretrunā esošas rīcības vai nolaidības rezultātā, tai skaitā, nosakot atbildības robežas, kritērijus un atbildības noteikšanas kārtību par kaitējumu, kā arī iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

26. PANTS

STRĪDU NOREGULĒŠANA

1. Gadījumā, ja starp Līgumslēdzējām pusēm rodas strīds par šīs Konvencijas skaidrojumu vai pielietojumu, tas jāatrisina sarunu ceļā. Ja strīdīgās puses nav spējušas vienoties, tām jālūdz trešai Līgumslēdzējai pusei, kompetentai starptautiskai organizācijai vai kompetentai personai palīdzēt vai būt par vidutāju.

2. Ja strīdīgās Puses nav spējušas izšķirt strīdu sarunu ceļā vai arī izmantojot augstāk minētos pasākumus, pēc kopējas vienošanās šādi strīdi jānodod īpašai arbitrāžai, pastāvīgajai arbitrāžai vai Starptautiskajai tiesai.

27. PANTS

NOTEIKTU TIESĪBU GARANTIJAS

Nekas šajā Konvencijā nevar tikt tulkots kā kuģošanas, zvejniecības zinātniskās izpētes un citu likumīgu atklātās jūras izmantošanas formu brīvības aizskaršana, tas attiecas arī uz tiesībām, nenodarot kaitējumu, šķērsot teritoriālos ūdeņus.

28. PANTS

PIELIKUMU STATUSS

Šai Konvencijai pievienotie pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

29. PANTS

SAISTĪBA AR CITĀM KONVENCIJĀM

Šīs Konvencijas nosacījumi ir bez pretenzijām pret Līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem citu, agrāk nodibinātu savienību ietvaros, kā arī savienībās, kuras var tikt izveidotas nākotnē un kuras attīstīs un pilnveidos Jūras likuma vispārējos principus, uz kuriem pamatojas šī Konvencija, it īpaši tos nosacījumus, kas saistīti ar jūrasvides piesārņojuma novēršanu.

30. PANTS

KONVENCIJAS PĀRSKATA UN PAPILDINĀŠANAS KONFERENCE

Ar Līgumslēdzēju pušu piekrišanu vai pēc Komisijas pieprasījuma var tikt saaicināta konference šīs Konvencijas vispārējas pārskatīšanas vai papildināšanas nolūkā.

31. PANTS

KONVENCIJAS PANTU PAPILDINĀJUMI

1. Katra Līgumslēdzēja puse drīkst ierosināt papildināt šīs Konvencijas pantus. Katrs šāds priekšlikums par papildinājumu tiek nodots Depozitārijam, kurš ziņos par to Līgumslēdzējām pusēm, kuras, savukārt, iespējami drīzākā laikā pēc šīs ziņas saņemšanas informē Depozitāriju, vai tās atbalsta vai noraida šo papildinājumu.

Pēc Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma ierosinātais papildinājums tiks apspriests Komisijā. Šādā gadījumā tiek piemērots 19. panta 4. paragrāfs. Ja Komisija pieņem papildinājumu, tiek piemērota šī panta 2. paragrāfā noteiktā procedūra.

2. Komisija drīkst ieteikt papildinājumus šīs Konvencijas pantiem. Katrs šāds priekšlikums par papildinājumu tiek nodots Depozitārijam, kurš ziņo par to Līgumslēdzējām pusēm, kuras, savukārt, iespējami drīzākā laikā pēc šī priekšlikuma saņemšanas informē Depozitāriju, vai tās atbalsta vai noraida šo papildinājumu.

3. Papildinājums stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc brīža, kad Depozitārijs saņēmis apstiprinājuma dokumentus no visām Līgumslēdzējām pusēm.

32. PANTS

PIELIKUMU PAPILDINĀJUMI UN PIELIKUMU PIEŅEMŠANA

1. Jebkuru kādas Līgumslēdzējas puses izteiktu ierosinājumu pielikumu papildināšanai Depozitārijs dara zināmu citām Līgumslēdzējām pusēm un tas tiek apspriests Komisijā. Komisijas akcepta gadījumā par papildinājumu tiek informētas Līgumslēdzējas puses, kurām iesaka to akceptēt.

2. Par katru Komisijas ierosinātu papildinājumu pielikumiem Depozitārijs ziņo Līgumslēdzējām pusēm un iesaka to akceptēt.

3. Paredzēts, ka šāds papildinājums tiek pieņemts pēc Komisijas noteiktā termiņa, ja vien šajā laikā kaut viena Līgumslēdzēja puse ar rakstisku iesniegumu Depozitārijam nav iebildusi pret šo papildinājumu. Akceptēts papildinājums stājas spēkā Komisijas noteiktā laikā.

Komisijas noteiktais termiņš var tikt pagarināts par sešiem mēnešiem un atbilstoši atlikta tā stāšanās spēkā, ja izņēmuma kārtā, kāda Līgumslēdzēja puse pirms Komisijas noteiktā termiņa beigām ziņo Depozitārijam, ka, kaut gan tā domā akceptēt papildinājumu, tomēr konstitucionālas prasības šādam akceptam pagaidām nav nodrošinātas.

4. Pielikums šai Konvencijai var tikt pieņemts saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

33. PANTS

IEBILDUMI

1. Šīs Konvencijas nosacījumi netiek pakļauti nekādiem iebildumiem.

2. Šī panta 1. paragrāfa nosacījums neliedz Līgumslēdzējai pusei uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, atlikt kāda šīs Konvencijas pielikuma vai tā daļas pielietošanu pēc šī pielikuma vai tā papildinājuma stāšanās spēkā. Jebkura 1974. gada Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību Līgumslēdzēja puse, kura pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā atliek kāda pielikuma vai tā daļas piemērošanu, atlikšanas periodā piemēro 1974. gada Konvencijas atbilstošo pielikumu vai tā daļu.

3. Ja pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Līgumslēdzēja puse iekļaujas šī panta 1. paragrāfa nosacījumos, tā līdz laikam, kamēr Komisija pieņem pielikuma papildinājumu vai jaunu pielikumu, informē citas Līgumslēdzējas puses par tiem nosacījumiem, kuru piemērošana tiek atlikta saskaņā ar šī panta 2. paragrāfu.

34. PANTS

PARAKSTĪŠANA

Valstīm un Eiropas ekonomiskajai kopienai, kas piedalās Diplomātiskajā konferencē par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību, kas notiek Helsinkos 1992. gada 9. aprīlī, ir iespēja parakstīt šo Konvenciju no 1992. gada 9. aprīļa līdz 1992. gada 9. oktobrim.

35. PANTS

RATIFIKĀCIJA, ATZĪŠANA UN PIEVIENOŠANĀS

1. Šī Konvencija jāratificē vai jāapstiprina.

2. Šai Konvencijai pēc tās stāšanās spēkā varēs pievienoties jebkura cita šīs Konvencijas mērķu un nolūku īstenošanā ieinteresēta valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, ja šo valsti vai organizāciju uzaicinājušas visas Līgumslēdzējas puses. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas ierobežotas kompetences gadījumā par tās piedalīšanās noteikumiem un apstākļiem Komisija var vienoties ar ieinteresēto organizāciju.

3. Ratifikācijas, atzīšanas un pievienošanās akti glabājas pie Depozitārija.

4. Eiropas ekonomiskā kopiena un jebkura cita reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija, kas kļūst par šīs Konvencijas Līgumslēdzēju pusi, jautājumos, kas ietilpst to kompetencē, savā vārdā izmanto šīs Konvencijas dalībvalstīm piešķirtās tiesības un pilda uzliktos pienākumus. Šādos gadījumos šo organizāciju dalībvalstis nav pilnvarotas izmantot šādas tiesības individuāli.

36. PANTS

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc diviem mēnešiem no brīža, kad visas parakstījušās valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, un Eiropas ekonomiskā kopiena iesniegušas ratifikācijas vai atzīšanas aktus.

2. Katrai valstij, kas ratificē vai atzīst šo Konvenciju pirms vai pēc šī panta 1. paragrāfā minētās ratifikācijas vai atzīšanas beigu akta iesniegšanas, šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc datuma, kad šī valsts iesniegusi savu ratifikācijas vai atzīšanas aktu, vai arī ar šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu, lai kāds arī tas būtu.

3. Jebkurai valstij vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijai, kas pievienojas šai Konvencijai, tā stājas spēkā divus mēnešus pēc šīs valsts vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas pievienošanās akta iesniegšanas datuma.

4. Ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā 1974. gada 22. martā Helsinkos parakstītā Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūrasvides aizsardzību beidz savu darbību.

5. Neskatoties uz šī panta 4. paragrāfu, papildinājumi minētās Konvencijas pielikumiem, ko pieņēmušas minētās Konvencijas Līgumslēdzējas puses periodā starp šīs Konvencijas parakstīšanu un tās stāšanos spēkā, joprojām tiek pielietoti, kamēr šīs Konvencijas pielikumi tiek atbilstoši pārstrādāti.

6. Neskatoties uz šī panta 4. paragrāfu, saistībā ar minēto Konvenciju pieņemtie ierosinājumi un lēmumi turpina būt spēkā visu laiku, kamēr tie ir savienojami ar šo Konvenciju vai arī kamēr to darbību nepārtrauc šī Konvencija vai ar to saistībā pieņemtie lēmumi.

37. PANTS

IZSTĀŠANĀS

1. Jebkurā laikā pēc piecu gadu beigām kopš šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma jebkura Līgumslēdzēja puse, iesniedzot rakstisku paziņojumu Depozitārijam, drīkst izstāties no Konvencijas. Izstāšanās šai Līgumslēdzējai pusei stājas spēkā tā gada trīsdesmitajā jūnijā, kurš seko garam, kurā Depozitārijs brīdināts par izstāšanos.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja puse paziņo par izstāšanos, Depozitārijs sasauc Līgumslēdzēju pušu sanāksmi, lai apsvērtu izstāšanās sekas.

38. PANTS

DEPOZITĀRIJS

Somijas valdība, darbodamās kā Depozitārijs,

a) apziņos visas Līgumslēdzējas puses un Izpildsekretāru par

i) parakstīšanu,

ii) jebkura ratifikācija, atzīšanas un pievienošanās akta iesniegšanu,

iii) jebkuru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu,

iv) jebkuru ierosinātu vai piedāvātu jebkura panta vai pielikuma papildinājumu vai jauna pielikuma pieņemšanu, kā arī datumu, kurā šāds papildinājums vai jauns pielikums stājas spēkā,

v) jebkuru paziņojumu un tā saņemšanas datumu, kā tas noteikts 29. un 30. pantā,

vi) jebkuru paziņojumu par izstāšanos un datumu, kurā izstāšanas stājas spēkā,

vii) jebkuru citu darbību vai paziņojumu saistībā ar šo Konvenciju;

b) piegādās apstiprinātas šīs Konvencijas kopijas valstīm un reģionālas ekonomiskas integrācijas organizācijām, kuras tai pievienojas.

Tam piekrišanu apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstījuši šo Konvenciju.

Izstrādāts Helsinkos tūkstoš deviņi simti deviņdesmit otrā gada devītajā aprīlī, vienā autentiskā eksemplārā angļu valodā, kuru glabās Somijas valdība. Somijas valdība izplatīs apstiprinātas kopijas visām Konvenciju parakstījušām Pusēm.

I pielikums
KAITĪGĀS VIELAS

1. DAĻA. VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1.0 Ievads

Lai izpildītu šīs Konvencijas prasības. Līgumslēdzējām pusēm savā rīcībā jāvadās pēc zemāk uzskaitītās kārtības kaitīgo vielu identificēšanā un novērtēšanā, kā tas noteikts 2. panta 7. paragrāfā.

1.1 Vielu iedalījuma kritēriji

Vielu identificēšanai un iedalīšanai jābalstās uz vielu būtiskajām īpašībām, proti:

— noturību;

— toksiskumu vai citām nevēlamām īpašībām;

— tendenci akumulēties dzīvos organismos,kā arī īpašībām un raksturojumiem, kas var noteikt piesārņojuma rašanos, tādiem kā

— novēroto koncentrāciju attiecība pret koncentrācijārn, pie kurām nav novērojama ietekme;

— antropogēnu izsaukts eitrofikācijas risks;

— robežas pārsniedzošas vai tālas iedarbības nozīmība; nevēlamu izmaiņu risks jūras ekosistēmā un iedarbības neatgriezeniskums vai noturība;

— radioaktivitāte;

— nopietni traucējumi jūras pārtikas produktu ieguvē vai citā atļautā jūras izmantošanā;

— izplatīšanās shēma (t. i., iesaistītie daudzumi, lietošanas shēma un tendences sasniegt jūrasvidi);

— pierādītas kancerogēnas, teratogēnas vai mutagēnas īpašības jūrasvidei vai iegūtas ar tās starpniecību.

Šīs īpašības un raksturojumi nav vienādi nozīmīgi atsevišķu vielu vai vielu grupu identifikācijā un novērtēšanā.

1.2 Kaitīgo vielu svarīgākās grupas

Līgumslēdzējām pusēm savos aizsardzības pasākumos par svarīgākām jāatzīst šādas vispāratzītas kaitīgu vielu grupas:

a) smagie metāli un to savienojumi;

b) halogēnorganiskie savienojumi;

c) fosfora un alvas organiskie savienojumi;

d) pesticīdi, tādi kā fungicīdi, herbicīdi, insekticīdi, slimicīdi un koksnes, lietaskoku, celulozes, papīra, ādu un tekstiliju aizsargāšanas līdzekļi;

e) no naftas iegūtas eļļas un ogļūdeņraži;

f) citi jūrasvidei īpaši kaitīgi organiski savienojumi;

g) slāpekļa un fosfora savienojumi;

h) radioaktīvas vielas, tai skaitā atkritumi;

i) noturīgi savienojumi, kas var peldēt, palikt suspensijā vai grimt;

j) vielas, kas nopietni ietekmē cilvēka pārtikā lietoto jūras produktu garšu un/vai smaržu vai ietekmē ūdens garšu, smaržu, krāsu, dzidrumu vai citas īpašības.

2. DAĻA. AIZLIEGTAS VIELAS

Lai pasargātu Baltijas jūras reģionu no bīstamām vielām, Līgumslēdzējām pusēm pilnīgi vai daļēji jāaizliedz zemāk uzskaitīto vielu vai vielu grupu lietošana Baltijas jūras reģionā un tās ūdensguves reģionā:

2.1 Vielas, kuru lietošana aizliegta pilnībā, izņemot ārstniecības līdzekļiem

DDT (l, l, l trihlor-2, 2-bis-(hlorfenil)-etāns) un tā atvasinājumi DDE un DDD;

2.2 Vielas, kuru lietošana aizliegta, izņemot noslēgtu sistēmu iekārtās līdz to kalpošanas beigām vai arī pētniecības, attīstības un analītiskiem mērķiem

a) PCB (polihlorinētie difenili);

b) PCT (polihlorinētie triienili).

2.3 Vielas, kuras aizliegts pielietot noteiktiem nolūkiem

Alvas organiskie savienojumi izbraukuma jahtu (kuģu) ar garumu zem 25m un zvejas tiklu karkasu pretapauguma krāsojumiem.

3. DAĻA. PESTICĪDI

Lai pasargātu Baltijas jūras reģionu no bīstamām vielām, Līgumslēdzējām pusēm jācenšas samazināt un katru reizi, kad iespējams, aizliegt lietot uzskaitītās vielas kā pesticīdus Baltijas jūras reģionā un tās ūdensguves reģionā:

CAS-numurs
Akrilnitrils 107131
Aldrins 309002
Aramīts 140578
Kadmija savienojumi
Hlordāns 57749
Hlordekons 143500
Hlordimeforms 6164983
Hloroforms 67663
1,2-dibrometāns 106934
Dieldrlns 60571
Endrīns 72208
Fluoretiķskābe un atvasinājumi 7664393, 144490
Heptahlors 76448
Izobenzāns 297789
Izodrīns 465736
Kelevāns 4234791
Svina savienojumi
Dzīvsudraba savienojumi
Morfamkvats 4636833
Nitrofēns 1836755
Pentahlorfenols 87865
Polihlorētie terpēni 8001501
Kvintozāns 82688
Selēna savienojumi
2, 4, 5-T 93765
Toksafens 8001352
II pielikums
VIDEI VĒLAMĀKĀS PIEEJAS UN LABĀKĀS PIEEJAMĀS TEHNOLOĢIJAS LIETOŠANAS KRITĒRIJI

1. noteikums. Vispārējie nosacījumi

1. Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošajām daļām Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro zemāk aprakstītie Videi vēlamākās pieejas un Labākās pieejamās tehnoloģijas kritēriji.

2. Lai aizkavētu un novērstu piesārņošanu, Līgumslēdzējām pusēm jāpielieto Videi vēlamākā pieeja visiem avotiem un Labākā pieejamā tehnoloģija punktveida avotiem, samazinot vai novēršot noplūdes ūdeni un gaisā no visiem avotiem, šim nolūkam izstrādājot kontroles stratēģiju.

2. noteikums. Videi vēlamākā pieeja

1. Termins "Videi vēlamākā pieeja" lietots, lai apzīmētu vispiemērotāko pasākumu kombināciju. Izdalot atsevišķus gadījumus, jāapsver vismaz tālāk minēto, secībā sakārtoto pasākumu virkne:

— sabiedrības un patērētāju nodrošināšana ar informāciju un izglītību par atsevišķu pasākumu un atsevišķu ražojumu, to pielietojuma un galaproduktu apglabāšanas veida izvēles ietekmi uz vidi;

— visu ražojuma pastāvēšanas laiku aptveroša Videi vēlamākās pieejas kodeksa izstrāde un pielietošana;

— sertifikāti, kas informē sabiedrību un patērētājus par risku videi, kas saistīts ar kādu ražojumu, tā lietošanu un galaproduktu apglabāšanu;

— savākšanas un apglabāšanas sistēmas piemērotība;

— resursu, tai skaitā enerģijas, taupīšana;

— atkārtota ievadīšana apritē, atgūšana, atkārtota izmantošana;

— izvairīšanās no bīstamu vielu un produktu lietošanas un bīstamu atkritumu radīšanas;

— ekonomisku līdzekļu pielietošana darbības, produktu vai produktu grupu un izmešu regulēšanai;

— licencēšanas sistēma, kas rada virkni ierobežojumu un aizliegumu.

2. Lai noteiktu, kura pasākumu kombinācija nodrošina Videi vēlamāko pieeju vispār vai atsevišķos gadījumos, pastiprināta vērība jāpievērš:

— piesardzības principam;

— ekoloģiskajam riskam, kas saistīts ar ražojumu, tā ražošanu, lietošanu un galaproduktu apglabāšanu;

— iespējai izvairīties vai aizvietot ar mazāk piesārņojošu darbību vai ražojumiem;

— lietošanas apjomiem;

— potenciālo ieguvumu vai zaudējumu videi rīcības vai materiālu aizvietošanas gadījumā;

— sasniegumiem un izmaiņām zinātniskajā izpētē un izpratnē

— ieviešanas termiņiem;

— sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem.

3. noteikums. Labākā pieejamā tehnoloģija

1. Termins "Labākā pieejamā tehnoloģija" lietots, lai apzīmētu šobrīd modernākā līmeņa procesus, ietaises vai apstrādes metodes, kas raksturo atsevišķu izmešu ierobežošanas pasākumu praktisko piemērojamību.

2. Lai noteiktu, vai procesu, ietaišu vai apstrādes metožu komplekss atbilst Labākajai pieejamajai tehnoloģijai kopumā vai atsevišķos gadījumos, īpaša uzmanība jāpievērš:

— salīdzināmiem procesiem, ietaisēm vai apstrādes metodēm, kuras tikko kā sekmīgi izturējušas pārbaudi;

— tehnoloģiskajiem sasniegumiem un izmaiņām zinātniskajā izpētē un izpratnē;

— šādu tehnoloģiju ekonomiskajai iespējamībai;

— pielietošanas termiņiem;

— apskatāmo emisiju raksturam un apjomam;

— bezatkritumu/mazatkritumu tehnoloģijai;

— piesardzības principam.

4. noteikums. Nākotnes attīstība

Tā izriet no tā, ka Videi vēlamākā pieeja un Labākā pieejamā tehnoloģija ar laiku izmainīsies tehnoloģisko sasniegumu, ekonomisko un sociālo faktoru, kā arī zinātniskās izpētes pakāpes un izpratnes izmaiņu rezultātā.

III pielikums
KRITĒRIJI UN PASĀKUMI PIESĀRŅOŠANAS NOVĒRŠANAI NO AVOTIEM, KAS IZVIETOTI UZ SAUSZEMES

1. noteikums. Vispārējie nosacījumi

Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošajām daļām Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šajā pielikumā minētie kritēriji un pasākumi visā ūdensguves reģionā un jāņem vērā Videi vēlamākā pieeja (VVP) un Labākā pieejamā tehnoloģija (LPT), kā tas aprakstīts II pielikumā.

2. noteikums. Īpašas prasības

1. Municipālie notekūdeņi jāapstrādā vismaz ar bioloģisko vai citām metodēm, kas ir vienlīdz efektīvas nozīmīgu parametru samazināšanā. Jāievieš ievērojams barības vielu satura samazinājums.

2. Ūdens saimniecība rūpnieciskos uzņēmumos jāvirza uz noslēgtas aprites sistēmām vai augstu cirkulācijas pakāpi, lai visur, kur iespējams, izvairītos no notekūdeņiem.

3. Rūpnieciskas izcelsmes notekūdeņi jāattīra atsevišķi pirms sajaukšanas ar atšķaidošiem ūdeņiem.

4. Bīstamas vai citas tām atbilstošas vielas saturošus notekūdeņus nedrīkst attīrīt kopā ar pārējiem notekūdeņiem, ja vien nav sasniegta tāda pat piesārņojuma samazināšana kā katras notekūdeņu plūsmas atsevišķā attīrīšanā. Notekūdeņu kvalitātes paaugstināšana nedrīkst novest pie nozīmīga kaitīgu sauso nosēdduļķu daudzuma pieauguma.

5. Robežvērtības kaitīgas vielas saturošu emisiju apjomam ūdenī un gaisā jānosaka īpašās atļaujās.

6. Rūpniecības uzņēmumos un citos ar municipālajām attīrīšanas iekārtām saistītos punktveida avotos jālieto Labākā pieejamā tehnoloģija, lai izvairītos no bīstamām vielām, kuras municipālajās attīrīšanas iekārtās nevar padarīt nekaitīgu vai kuras var traucēt šo iekārtu darbību. Bez tam jāveic pasākumi saskaņā ar Videi vēlamāko pieeju.

7. Zivjaudzētavu izraisītā piesārņošana jānovērš un jāizslēdz, veicinot un ieviešot Videi vēlamāko pieeju un Labāko pieejamo tehnoloģiju.

8. Piesārņošana no izkliedētiem avotiem, tai skaitā lauksaimniecības, jānovērš, veicinot un ieviešot Videi vēlamāko pieeju.

9. Lietotajiem pesticīdiem jāatbilst Komisijas izstrādātajiem kritērijiem.

3. noteikums. Atļauju izdošanas principi rūpniecības uzņēmumiem

Līgumslēdzējas puses apņemas pielietot sekojošos principus un kārtību, izdodot atļaujas, kas aplūkotas šīs Konvencijas 6. panta 3. paragrāfā:

1. Rūpniecības uzņēmuma vadītājam pieteikuma veidā jāsniedz atbilstošajai valsts institūcijai dati un informācija, izmantojot iesniegumam pievienotu anketu. Vadītājam ieteicams pārrunās ar atbilstošo valsts varas struktūru apspriest iesniegumā prasītos datus pirms tā iesniegšanas valsts varas struktūrai (vienošanās par prasītās informācijas un pētījumu loku).

Iesniegumā jāiekļauj vismaz tālāk minētie dati un informācija:

Vispārēja informācija

— nosaukums, nozare, atrašanās vieta, nodarbināto skaits.

Esošā situācija un/vai plānotie pasākumi

— izplūdes un/vai izmetes vieta;

— produkcijas veids, ražošanas un/vai apstrādes apjoms;

— ražošanas procesi;

— izejvielu, aģentu un/vai starpproduktu tips un daudzums;

— neattīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte visos attiecīgajos avotos (piemēram, ražošanā izmantotie ūdeņi, dzesēšanas ūdeņi);

— notekūdeņu un gāzu attīrīšana atkarībā no to tipa, priekš attīrīšanas un/vai galējās attīrīšanas norise un efektivitāte;

— attīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte pie izvades no priekšattīrīšanas un/vai galējās attīrīšanas iekārtām;

— notekūdeņu un gāzu apstrādes un attīrīšanas procesā radīto cieto un šķidro atkritumu daudzums un kvalitāte;

— cieto un šķidro atkritumu apstrāde;

— informācija par pasākumiem ražošanā pieļauto kļūdu un negadījuma noplūžu novēršanai;

— pašreizējais stāvoklis un iespējamā ietekme uz vidi.

Alternatīvas un to dažādā ietekme, piemēram, ekoloģiskā, ekonomiskā un drošības aspektā, ja nepieciešami

— citi iespējami ražošanas procesi;

— citas iespējamas izejvielas, aģenti un/vai starpprodukti;

— citas iespējamas attīrīšanas tehnoloģijas.

2. Atbilstošajai valsts institūcijai jānovērtē pašreizējais stāvoklis un plānotās darbības iespējamā ietekme uz vidi.

3. Atbilstošā valsts institūcija pēc aptveroša izvērtējuma, īpašu vērību veltot augšminētajiem aspektiem, izsniedz atļauju. Atļaujā jābūt formulētam vismaz sekojošam:

— visu komponentu (piemēram, ražošanas jauda), kuri ietekmē noplūžu un/vai izmešu apjomu un kvalitāti, raksturojumam;

— robežvērtības tiešo un netiešo izplūžu un emisiju daudzumam un kvalitātei (slodzes un/vai koncentrācijas);

— instrukcijām attiecībā uz:

— uzbūvi un drošību;

— ražošanas procesiem un/vai aģentiem;

— attīrīšanas iekārtu darbību un apkalpošanu;

— materiālu un vielu reģenerāciju un atkritumu izvietošanu;

— vadītāja īstenojamās kontroles tipu un apjomu (paškontrole);

— ražošanā pieļauto kļūdu un gadījuma noplūžu novēršanu;

— pielietojamām analītiskām metodēm;

— grafiku vadītāja veiktajai modernizācijai, atjaunināšanai un pētījumiem;

— grafiku vadītāja ziņojumiem par monitoringa un/vai paškontroles, atjaunināšanas un pētījumu pasākumiem.

4. Atbilstošai valsts institūcijai vai atbilstošas valsts varas struktūras pilnvarotai neatkarīgai institūcijai:

— jākontrolē izplūžu un/vai izmešu daudzums un kvalitāte, ņemot paraugus un analizējot;

— jākontrolē atļaujas prasību izpilde;

— jāorganizē monitorings dažādām ietekmēm no notekūdeņu izplūdēm un izmetēm atmosfērā;

— kad nepieciešams, jāpārskata atļauja.

IV pielikums
PIESĀRŅOŠANAS NO KUĢIEM NOVĒRŠANA

1. noteikums. Sadarbība

Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas skar Baltijas jūras reģiona aizsardzību no piesārņošanas no kuģiem, jāsadarbojas:

a) Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros, īpaši, lai sekmētu starptautisko normu izstrādi, balstītu bez visa pārējā uz šīs Konvencijas pamatprincipiem un saistībām, tai skaitā ir arī Labākās pieejamās tehnoloģijas un Videi vēlamākās pieejas īstenošanas sekmēšana, kā noteikts II pielikumā;

b) Starptautiskās jūrlietu organizācijas pieņemto noteikumu iedarbīgā un saskaņotā īstenošanā.

2. noteikums. Atbalsts pētījumos

Līgumslēdzējām pusēm, ievērojot šīs Konvencijas 4. panta 3. paragrāfu, jāpalīdz cita citai atbilstoši pastāvošai likumdošanai pretpiesārņošanas pasākumus traucējošas darbības izpētē, kura izpaudusies vai varētu izpausties Baltijas jūras reģionā. Šī palīdzība var ietvert, bet tai nav jāaprobežojas, ar naftas operāciju žurnālu, kravas operāciju žurnālu, kuģa žurnālu un mašīnu žurnālu caurskati, kā arī naftas paraugu ņemšanu analītiskas pārbaudes nolūkiem, ko veiktu kompetentas varas iestādes.

3. noteikums. Apzīmējumi

Šajā pielikumā:

1. "Administrācija" nozīmē tās Līgumslēdzējas puses valdību, kurai kuģis pakļaujas. Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības peldēt zem kādas valsts karoga, Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā uz nostiprinātām vai peldošām platformām, kas nodarbinātas jūras gultnes un kontinentālā šelfa izpētē kādas valsts teritoriālajos ūdeņos, kuros šai valstij ir visas tiesības uz izpēti un dabas resursiem, Administrācija nozīmē šīs valsts valdību.

2. a) "Izplūde" attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm, nozīmē jebkāda veida kuģu radītu vielu noplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu, izsūkšanos, iesūknēšanu, izmeti vai iztukšošanu,

b) "Izplūde" neietver:

(i) izgāšanu tajā nozīmē, kāda tā ir 1972. gada 29. decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai

(ii) kaitīgu vielu izmešanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde atklātā jūrā; vai

(iii) kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi izvest atļautu zinātnisku izpēti piesārņošanas samazināšanai vai kontrolei.

3. Termins "no tuvākās zemes" nozīmē no pamatlīnijas, no kuras aplūkojamās valsts teritoriālie jūras ūdeņi ir atzīti saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

4. Termins "jurisdikcija" jāinterpretē saskaņā ar šī pielikuma piemērošanas vai interpretācijas laikā spēkā esošajiem starptautiskajiem likumiem.

5. Termins "MARPOL 73/78" nozīmē 1973. gada Starptautisko konvenciju piesārņošanas no kuģiem novēršanai, kura bez tam modificēta ar 1978. gada attiecīgu protokolu.

4. noteikums. MARPOL 73/78 pielikumu piemērošana

Attiecībā uz 5. noteikumu Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro MARPOL 73/78 pielikumu nosacījumi.

5. noteikums. Notekūdeņi

Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šī noteikuma paragrāfu no A līdz D un F un G nosacījumi par notekūdeņu izplūdi no kuģiem, darbojoties Baltijas jūras reģionā.

A. Apzīmējumi

Šī noteikuma nosacījumos:

1. "Notekūdeņi" nozīmē:

a) kanalizācijas ūdeņus un citus atkritumus no jebkura veida tualetēm, urīnpodiem un ūdensklozetu izvadcaurulēm;

b) kanalizācijas ūdeņus no ārstnieciska rakstura telpām (ambulancēm, lazaretēm, utt.), no izlietnēm, vannām un ūdensklozetu izvadcaurulēm, kas izvietotas šādās telpās;

c) notekūdeņus no telpām, kurās tur dzīvniekus; vai

d) citus notekūdeņus, kas sajaukti ar augšminētajiem.

2. "Uzkrāšanas tvertne" nozīmē tvertni notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai.

B. Pielietojums

Šī noteikuma nosacījumi jāpiemēro:

a) kuģiem ar bruto tonnāžu 200 tonnas un vairāk;

b) kuģiem ar bruto tonnāžu zem 200 tonnām, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas;

c) kuģiem ar nenoteiktu bruto tonnāžu, kuri apstiprināti, lai pārvadātu vairāk kā 10 personas.

C. Notekūdeņu izplūde

1. Pakļaujoties šī nosacījuma paragrāfam D, notekūdeņu izplūde jūrā ir aizliegta, izņemot kad:

a) kuģis iepludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot Administrācijas apstiprinātu iekārtu, vairāk kā četru jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, vai neattīrītus un nedezinficētus notekūdeņus vairāk kā divpadsmit jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja abos gadījumos notekūdeņi, kas uzkrāti uzkrāšanas tilpnē, netiek iepludināti uzreiz, bet mērenā plūsmā, kuģim esot kustībā ar ātrumu ne mazāku kā 4 mezgli; vai

b) kuģa aprīkojumā ir notekūdeņu attīrīšanas iekārta, ko apstiprinājusi Administrācija, un

i) kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas iekārtu pārbaudesrezultāti,

ii) pie tam izplūdušais nerada apkārtējā ūdenī redzamas, peldošas cietās daļiņas, ne arī maina apkārtējā ūdens krāsu.

2. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai notekūdeni, kuram ir atšķirīgas izplūdes prasības, tad jāpielieto stingrākais no abiem ierobežojumiem.

D. Izņēmumi

Šī noteikuma C daļa nav jāpielieto, ja:

a) izplūde no kuģa nepieciešama kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības nolūkā vai dzīvības glābšanai uz jūras; vai

b) izplūde notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma rezultāta, ja pirms un pēc bojājuma veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi izplūdes novēršanai vai samazināšanai.

E. Pieņemšanas iekārtas

1. Katra Līgumslēdzēja puse apņemas apgādāt tās Baltijas jūras reģionā atrodošās ostas un piestātnes ar iekārtam notekūdeņu pieņemšanai, neizraisot kuģu nevēlamu kavēšanos un pienācīgi apmierinot tās lietojošo kuģu vajadzības.

2. Lai nodrošinātu pieņemšanas iekārtu cauruļu savienošanu ar kuģa izplūdes cauruļvadu, abām līnijām jābūt savienojamām ar standarta izplūdes savienojumu saskaņā ar sekojošo tabulu:

IZPLŪDES SAVIENOJUMU ATLOKU IZMĒRU STANDARTI

Apraksts Izmērs
Ārējais diametrs 210 mm
Iekšējais diametrs Saskaņā ar caurules ārējo diametru
Bultu apļa diametrs 170 mm
Spraugas atlokā 4 spraugas 18 mm diametrā, novietotas vienādos attālumos uz bultu apļa ar augšminēto diametru, izgrieztas uz atloka malu. Spraugas platumam jābūt 18 mm
Atloka biezums 16 mm
Bultas un uzgriežņi; skaits un diametrs 4; katrs 16 mm diametrā un piemērotā garumā

Atloks ir konstruēts, lai spētu savienot to ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 100 mm un tam jābūt no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla ar līdzenu virsmu. Šim atlokam kopā ar atbilstošu blīvi jābūt piemērotam darba spiedienam 6 kg/cm2.

Kuģiem, kuru korpusa augstums ir 5 m un mazāk, izplūdes savienojuma iekšējais diametrs var būt 38 mm.

F. Apskates

1. Kuģi, kuri veic starptautiskus reisus Baltijas jūras reģionā, jāpakļauj zemāk minētajām apskatēm:

a) Pirmreizējai apskatei pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes, kad kuģim izsniegta šī noteikuma G paragrāfā prasītā apliecība, jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka:

i) ja kuģis ir apgādāts ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, šai iekārtai jādarbojas atbilstoši prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijai;

ii) ja kuģis ir apgādāts ar sistēmu notekūdeņu frakcionēšanai un dezinfekcijai, šai sistēmai jāatbilst prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm, un tā jāapstiprina Administrācijai;

iii) ja kuģis ir aprīkots ar uzkrāšanas tilpni, tas tilpumam jāatbilst Administrācijas prasībām visu notekūdeņu uztveršanai, ņemot vērā kuģa darbības veidu, cilvēku skaitu uz tā un citus būtiskus faktorus. Uzkrāšanas tilpnei jāatbilst darbības prasībām, kas balstītas uz Komisijas rekomendētajiem standartiem un pārbaudes metodēm un tā jāapstiprina Administrācijai; un

iv) kuģis ir apgādāts ar cauruļvadu notekūdeņu izvadīšanai uztveršanas iekārtā. Cauruļvadam jābūt pielāgotam standartizētam krasta savienojumam saskaņā ar paragrāfu E, bet tālbraucējiem kuģiem - arī citiem standartiem, kurus Administrācija var akceptēt, kā, piemēram, ātri savienojamas sakabes.

Šai apskatei jānodrošina, lai aprīkojums, piederumi, sakabes un materiāli pilnībā atbilst šī noteikuma attiecīgajam prasībām. Administrācijai jāatzīst "Atbilstības pārbaudes apliecība" notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ko izsniegušas citu Līgumslēdzēju pušu valsts institūcijas.

b) Periodiskas apskates ar Administrācijas noteiktiem intervāliem, bet ne lielākiem par pieciem gadiem, ar mērķi nodrošināt, ka aprīkojums, piederumi, sagatavošanas darbi un materiāli pilnība atbilst šī noteikuma attiecīgajām prasībām.

2. Kuģu apskates attiecībā uz šī noteikuma nosacījumu īstenošanu jāveic Administrācijas darbiniekiem. Tomēr Administrācija var uzticēt veikt apskates vai nu šādiem nolūkiem pilnvarotiem inspektoriem, vai arī tās atzītām organizācijām. Jebkurā gadījuma ieinteresētā Administrācija pilnībā garantē apskašu pilnību un efektivitāti.

3. Pēc jebkuras kuģa apskates pabeigšanas bez Administrācijas akcepta nedrīkst izdarīt nozīmīgas izmaiņas apskati izturējušā kuģa aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos, izņemot tiešu šāda aprīkojuma vai piederumu nomaiņu.

G. Apliecība

1. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecība pēc apskates, saskaņā ar šī noteikuma F apakšparagrāfa nosacījumiem, jāizdod atļauja jūras reģiona robežās starptautiskos reisus veicošiem kuģiem, uz kuriem paredzēts atrasties vairāk kā 50 personām.

Šādu apliecību izdod vai nu Administrācija, vai persona, vai organizācija, kuru tā pienācīgi pilnvarojusi. Jebkura gadījuma Administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību.

3. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecībai jābūt tādā veidā, 'kas atbilst paraugam, kā paredzēts MARPOL 73/78 IV pielikumā. Ja valoda nav angļu, tad tekstā jāiekļauj tulkojums angļu valodā.

4. Piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanas apliecība jāizdod uz Administrācijas apstiprinātu laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Apliecība zaudē spēku, ja aprīkojumā, piederumos, sagatavošanas darbos vai materiālos ir ieviestas būtiskas izmaiņas bez Administrācijas piekrišanas, izņemot pilnīgu aprīkojuma vai piederumu nomaiņu.

V pielikums
ATBRĪVOJUMI NO VISPĀRĒJĀ AIZLIEGUMA ATKRITUMU UN CITU MATERIĀLU IZGĀŠANAI BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ

1. noteikums

Saskaņā ar šīs Konvencijas 11. panta 2. paragrāfu izgāšanas aizliegums nav jāpiemēro bagarētu materiālu izvietošanai jūrā, nodrošinot, ka:

a) I pielikumā uzskaitītās kaitīgas vielas saturošu bagarētu materiālu izgāšana ir atļauta vienīgi saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem norādījumiem; un

b) izgāšanai jānotiek ar speciālu iepriekšēju atļauju, ko izdevusi atbilstoša valsts institūcija, vai arī

i) Līgumslēdzējas puses iekšējos ūdeņos un teritoriālās jūras daļā; vai

ii) ārpus iekšējiem ūdeņiem un teritoriālās jūras daļas, kad tas nepieciešams, pēc iepriekšējas konsultēšanās Komisijā. Izdodot šādas atļaujas, Līgumslēdzējai pusei jāievēro šī pielikuma 3. noteikuma nosacījumi.

2. noteikums

1. Šīs Konvencijas 11. panta 2. paragrāfā apskatītai atbilstošai valsts institūcijai:

a) jāizdod šī pielikuma 1. noteikumā noteiktās speciālās atļaujas;

b) jāveic uzskaite izgāšanai atļauto materiālu īpašībām, apjomam, kā arī izgāšanas vietai, laikam un metodēm;

c) jāvāc pieejamā informācija par Baltijas jūras reģionā pēdējā, laikā un līdz šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdim izgāzto materiālu raksturu un apjomu, kā arī izgāšanas laiku un vietu, ja izgāztais materiāls varētu kaitēt Baltijas jūras reģiona ūdenim vai organismiem, var tikt uzķerts ar zvejas rīkiem vai citādi kaitēt.

2. Atbilstošai valsts institūcijai jāizdod īpašas atļaujas, saskaņā ar šī pielikuma 1. noteikumu, attiecībā uz materiāliem, ko paredzēts izgāzt Baltijas jūras reģionā, ja tie:

a) iekrauti tās teritorijā;

b) iekrauti tās teritorijā reģistrētā vai zem tās karoga braucošā kuģī vai lidaparātā, kad iekraušana notiek tādas valsts teritorijā, kas nav šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse.

3. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāatskaitās Komisijai un, kur lietderīgi, citām Līgumslēdzējām pusēm par šī pielikuma 2. noteikuma apakšparagrāfā l.c) norādīto informāciju. Procedūru un atskaišu formu noteiks Komisija.

3. noteikums

Izdodot atļaujas saskaņā ar šī pielikuma 1. noteikumu, atbilstošai valsts institūcijai jāņem vērā:

a) izgāžamo bagarēto materiālu daudzums;

b) I pielikumā uzskaitīto kaitīgo vielu saturs;

c) vieta (piemēram, izgāšanas rajona koordinātes, dziļums un attālums no krasta) un tās sakarība ar īpašu uzmanību prasošām teritorijām (piemēram, atpūtas rajoniem, zivju nārstošanas, igvāta un zvejas vietām u.c.);

d) ja izgāšana tiek veikta ārpus teritoriālajiem jūras ūdeņiem, ūdens raksturojums sastāv no:

i) hidrogrāfiskās īpašības (piem, temperatūra, sāļums, blīvums, profils);

ii) ķīmiskās īpašības (piem., pH izšķīdušais skābeklis, barības vielas);

iii) bioloģiskie rādītāji (piern, pirmprodukcija un bentosa dzīvnieki);

datiem jāsatur pietiekoša informācija par šajā paragrāfā minēto rādītāju gada vidējiem līmeņiem un sezonālajām izmaiņām; un

e) citām izgāšanām, kas varētu būt veiktas izgāšanas rajonā, to esamība un radītā ietekme.

4. noteikums

Saskaņā ar šīs Konvencijas 11. panta 5. paragrāfu, sagatavotajās atskaitēs iekļautā informācija jānodrošina Komisijas noteiktās atskaites veidā.

VI pielikums
NO KRASTA ATTĀLINĀTĀS DARBĪBAS ZONĀ IZRAISĪTAS PIESĀRŅOŠANAS NOVĒRŠANA

1. noteikums. Apzīmējumi

Šajā pielikumā:

1. "Darbība no krasta attālinātā zonā" nozīmē jebkādu naftas un gāzes meklēšanu un izmantošanu ar nostiprinātu vai peldošu piekrastes iekārtu vai veidojumu palīdzību, kā arī visas ar to saistītās darbības;

2. "Piekrastes vienība" nozīmē jebkādu nostiprinātu vai peldošu iekārtu vai veidojumu, kas tiek izmantots naftas vai gāzes meklēšanā, iegūšanā vai ražošanā un ar to saistītajās darbībās, vai naftas iekraušanā un izkraušanā;

3. "Meklējumi" ietver jebkuru urbšanu, bet ne seismiskus pētījumus;

4. "Izmantošana" ietver jebkādas ražošanas, urbumu pārbaudes vai stimulēšanas darbības.

2. noteikums. Labākās pieejamās tehnoloģijas un Videi vēlamākās pieejas piemērošana

Līgumslēdzējas puses apņemas aizkavēt un novērst no krasta attālinātajā zonā veiktās darbības izraisīto piesārņojumu, pielietojot Labāko pieejamo tehnoloģiju un Videi vēlamāko pieeju, kā noteikts II pielikumā.

3. noteikums. Vides ekspertīze un monitorings

1. Ekspertīzes izvērtējums jāveic pirms atļauts sākt no krasta attālināto darbību. Attiecībā uz 5. noteikumā minēto izmantošanas gadījumu, šī izvērtējuma rezultāti jānodod Komisijai, pirms no krasta attālināto darbību atļauts uzsākt.

2. Saistībā ar vides ekspertīzi jānovērtē vides jūtīgums tajā jūras rajonā, kas atrodas ap paredzēto no krasta attālināto vienību, vēršot uzmanību uz sekojošo:

a) rajona nozīmīgums putnu un jūras dzīvnieku dzīvē;

b) rajona kā zvejas vai zivju un molusku vairošanās vietas un ūdenssaimniecībā izmantojamas teritorijas nozīmīgums;

c) apgabala rekreatīvā nozīme;

d) sedirnenta sastāvs, novērtēts kā daļiņu izmēra sadalījums, sausne, sadedzināšanas zudumi, kopējais ogļūdeņražu saturs, kā arī Ba, Cr, Pb, Cu, Hg, Cd saturs;

e) bentiskās faunas bagātība un daudzveidība, kā arī izvēlēto alifātisko un aromātisko ogļūdeņražu saturs.

3. Lai kontrolētu ietekmi, ko rada no krasta attālinātās darbības izpētes fāze, vismaz augšminētajā d) apakšparagrāfā minētais jāizvērtē pirms un pēc darbības.

4. Lai kontrolētu ietekmi, ko rada no krasta attālinātās darbības ekspluatācijas fāze, vismaz augšminētajos apakšparagrāfos d) un c) minētais jāizvērtē pirms un pēc darbības.

4. noteikums. Izmete izpētes fāzē

1. Uz naftas bāzes pagatavotu vai citas kaitīgas vielas saturošu urbšanas duļķu lietošana jāierobežo līdz gadījumiem, kuros tas nepieciešams no ģeoloģiskiem, tehniskiem vai drošības apsvērumiem un tikai pēc iepriekšējas saskaņošanas ar atbilstošu valsts institūciju. Šādos gadījumos jāveic atbilstoši pasākumi un jānodrošina vajadzīgais iekārtojums, lai novērstu šādu duļķu nokļūšanu jūras vidē.

2. Uz naftas bāzes pagatavotus urbšanas duļķus un atkritumus kas radušies no tiem, nedrīkst izgāzi Baltijas jūras reģionā, bet tie jānogādā krastā galīgai attīrīšanai vai apglabāšanai videi pieņemamā veidā.

3. Uz ūdens bāzes pagatavotu urbšanas duļķu un atbilstošo urbšanas atkritumu izplūde jāsaskaņo ar atbilstošu valsts institūciju. Pirms atļaujas izsniegšanas jāpārbauda, vai uz ūdens bāzes pagatavoto urbšanas duļķu saturs ir ar zemu toksicitāti.

4. To urbšanas atkritumu izmete, kas radušies, lietojot uz ūdens bāzes pagatavotus urbšanas duļķus, nav atļauta īpaši jūtīgās Baltijas jūras reģiona daļās, tādās kā norobežoti un sekli rajoni ar ierobežotu ūdens apmaiņu un teritorijās, kurām raksturīgas retas, vērtīgas vai īpaši vārīgas ekosistēmas.

5. noteikums. Izmete ekspluatācijas fāzē

Papildus šīs Konvencijas IV pielikuma nosacījumiem, izmetei jāpiemēro sekojoši nosacījumi:

a) visas ķimikālijas un materiāli jānogādā krastā un tos drīkst izgāzt tikai izņēmuma gadījumos pēc atļaujas iegūšanas no attiecīgās valsts institūcijas katrai atsevišķai operācijai;

b) rūpniecisko ūdeņu un aizvietošanas ūdeņu izgāšana ir aizliegta, ja vien nav pierādīts, ka naftas saturs, nosakot to ar Komisijas atzītām analīžu un paraugu noņemšanas metodēm, ir mazāks par 15 mg/1,

c) gadījumos, kad iekļaušanās šajās robežās nav panākama, lietojot Labāko pieejamo tehnoloģiju un Videi vēlamāko pieeju, attiecīgā valsts institūcija drīkst prasīt atbilstošus papildus pasākumus iespējamā Baltijas jūras reģiona jūras vides piesārņošanas novēršanai un, ja nepieciešams, paaugstināt limitu, tomēr tā, lai tas būtu tik mazs, cik vien iespējams, un nekādā gadījumā nepārsniegtu 40 mg/1; naftas saturs jāmēra, kā noteikts b) apakšparagrāfā.

d) atļautā izgāšana nekādā gadījumā nedrīkst atstāt nevēlamu iespaidu uz jūras vidi;

e) lai gūtu labumu no attīrīšanas un ražošanas tehnoloģijas tālākās attīstības, atbilstošām valsts institūcijām pastāvīgi jāpārskata atļaujas izgāšanai un atbilstoši jāmaina izgāšanas limiti.

6. noteikums. Atskaites kārtība

Katrai Līgumslēdzējai pusei jāpieprasa, lai vadītājs vai kāda cita persona, kuras pārziņā ir no krasta attālinātā vienība, regulāri atskaitītos saskaņā ar šīs Konvencijas VII pielikuma noteikumu 5.1.

7. noteikums. Neparedzētu apstākļu plānošana

Katrai no krasta attālinātai vienībai, saskaņā ar atbilstošas valsts institūciju izstrādātu kārtību, jābūt apstiprinātam rīcības plānam neparedzētas piesārņošanas gadījumā. Plānam jāsatur informācija par trauksmes un sakaru sistēmām, atbildes pasākumu organizēšanu, paredzēto piederumu sarakstu un dažāda veida noplūžu gadījumos veicamo pasākumu aprakstu.

8. noteikums. Izlietotās no krasta attālinātās vienības

Līgumslēdzējām pusēm jāgādā, lai pamestas, izlietotas no krasta attālinātās vienības un negadījumā sabojātas no krasta attālinātās vienības pilnībā tiktu novāktas un nogādātas krastā, par ko atbildīgs vienības īpašnieks, un lai izlietoti urbumi tiktu noslēgti.

9. noteikums. Informācijas apmaiņa

Līgumslēdzējām pusēm ar Komisijas starpniecību pastāvīgi jāapmainās ar informāciju par plānotajām vai paveiktajām darbībām no krasta attālinātajā zonā un par izmešu raksturu un apjomiem, kā arī par veiktajiem drošības pasākumiem.

VII pielikums
RĪCĪBA PIESĀRŅOJUMA GADĪJUMOS

1. noteikums. Vispārējie nosacījumi

1. Līgumslēdzējas puses apņemas uzturēt savu rīcībasspēju Baltijas jūras reģiona jūrasvidi apdraudoša piesārņojuma gadījumos. Tai jāietver piemērotas iekārtas, kuģi un cilvēki, kas sagatavoti darbībai piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā.

2. a) Līgumslēdzējām pusēm bez kavēšanās jāziņo ne tikai par 13. pantā apskatītajiem incidentiem, bet arī par tādiem Līgumslēdzējas puses ietekmes sfērā notiekošiem piesārņojuma gadījumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt citu Līgumslēdzēju pušu intereses.

b) Nozīmīga piesārņojuma gadījumā pēc iespējas ātrāk jāinformē arī citas Līgumslēdzējas puses un Komisija.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, ja gadījums ir nopietns, tad reaģējot uz piesārņojuma gadījumu, Līgumslēdzējām pusēm ir jāsadarbojas atbilstoši katras puses iespējām un pieejamajiem resursiem.

4. Pie tam Līgumslēdzējām pusēm jāveic citi pasākumi, lai

a) veiktu regulāru uzraudzību aiz Līgumslēdzēju pušu krasta līnijām, un

b) sadarbotos un apmainītos ar informāciju ar citām Līgumslēdzējām pusēm ar nolūku paaugstināt reaģēšanas spēju piesārņojuma gadījumā.

2. noteikums. Neparedzētu apstākļu plānošana

Katrai Līgumslēdzējai pusei jāizstrādā savs rīcības plāns neparedzētiem gadījumiem un sadarbībā ar citām Līgumslēdzējām pusēm divpusēji vai daudzpusēji plāni vienotai rīcībai piesārņojuma gadījumos.

3. noteikums. Uzraudzība

1. Lai nepieļautu, ka tiek pārkāpti pastāvošie noteikumi par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu, Līgumslēdzējām pusēm jāizplāno un individuāli vai sadarbībā jāveic uzraudzības pasākumi visā Baltijas jūras reģionā, lai atklātu un kontrolētu naftu un citas jūrā nokļuvušās vielas.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāuzņemas veikt atbilstošos pasākumus, lai saskaņā ar 1. paragrāfu realizētu uzraudzību, cita starpā pielietojot arī uzraudzību no gaisa ar aparatūru, kas uztver no attāluma.

4. noteikums. Rīcības rajoni

Līgumslēdzējām pusēm pēc iespējas ātrāk divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras rajoniem, kuros tām jāveic uzraudzība un jāuzņemas rīcības pasākumi, kad vien parādās ievērojams piesārņojums vai tā rašanās iespēja. Šādas vienošanās nedrīkst ietekmēt nevienu citu ar šo pašu jautājumu saistītu vienošanos starp Līgumslēdzējām pusēm. Kaimiņvalstīm jānodrošina dažādo vienošanos savstarpējā saskaņa. Līgumslēdzējai pusei jāinformē citas Līgumslēdzējas puses un Komisiju par šādiem nolīgumiem.

5. noteikums. Atskaites kārtība

1. a) Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai kuģu, kas brauc zem Līgumslēdzējas puses karoga, kapteiņi vai citas atbildīgas personas bez kavēšanās ziņotu par jebkuru tādu starpgadījumu uz viņu kuģa, kas saistīts vai varētu būt saistīts ar naftas vai citu kaitīgu vielu izplūdi.

b) Ziņojums jāsniedz tuvākajai piekrastes valstij saskaņā ar 1973. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu 8. pantu un 1. protokolu, kura papildināta ar 1978. gada attiecīgu protokolu (MARPOL 73/78).

c) Līgumslēdzējām pusēm jāprasa, lai kapteiņi un citas par kuģiem atbildīgas personas, un lidaparātu piloti, saskaņā ar šo sistēmu, bez kavēšanās ziņotu par jūrā novērotām nozīmīgām naftas un citu kaitīgu vielu izplūdes vietām. Šādiem ziņojumiem, ja iespējams, jāsatur sekojoši dati: laiks, vieta, vējš un jūras apstākļi, kā arī novērotās izplūdes veids, apjoms un iespējamais avots.

2. Paragrāfa 1. b) nosacījumi jāpiemēro arī attiecība uz iepludināšanu saskaņā ar šīs Konvencijas 11. panta 4. paragrāfa nosacījumiem.

6. noteikums. Avārijas pasākumi uz kuģiem

1. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai kuģiem, kas pilnvaroti braukt zem tās karoga, būtu savs rīcības plāns neparedzētam naftas noplūdes gadījumam, kā prasa MARPOL 73/78 nosacījumi.

2. Katrai Līgumslēdzējai pusei jāprasa, lai zem tās karoga braucošo kuģu kapteiņi vai tās jurisdikcijā darbojošos nostiprinātu vai peldošu platformu atbildīgās personas noplūdes negadījumā un pēc atbilstošo valsts institūciju pieprasījuma nodrošinātu ar tik sīku informāciju par kuģi un tā kravu vai — platformas gadījumā — par tās produkciju, kāda ir svarīga novēršot vai reaģējot uz jūras piesārņošanu, kā arī sadarbotos ar šīm valsts varas struktūrām.

7. noteikums. Atbildes pasākumi

1. Līgumslēdzējām pusēm, kad piesārņošanas gadījums notiek tās atbildības rajonā, jāveic nepieciešamā situācijas izvērtēšana un atbilstoši atbildes pasākumi ar nolūku izvairīties vai mazināt piesārņošanai sekojošo ietekmi.

2. a) Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar apakšparagrāfu b), reaģējot uz noplūdes incidentu, jālieto mehāniskie līdzekļi;

b) ķīmiskos reaģentus drīkst lietot tikai izņēmuma gadījumos, tos katrā atsevišķā gadījumā saskaņojot ar atbilstošu valsts institūciju.

3. Gadījumā, ja šāda izplūde pārvietojas vai ir pamats domāt, ka tā pārvietosies uz citas Līgumslēdzējas puses atbildības rajonu, šī puse bez kavēšanās jāinformē par situāciju un veicamajiem pasākumiem.

8. noteikums. Palīdzība

1. Saskaņā ar 1. noteikuma 3. paragrāfu:

a) Līgumslēdzēja puse, reaģējot uz noplūdes incidenta sekām jūrā, ir tiesīga pieprasīt citu Līgumslēdzēju pušu palīdzību; un

b) Līgumslēdzējām pusēm jādara viss iespējamais, lai sniegtu šādu palīdzību.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāveic visi nepieciešamie tiesiskie un administratīvie pasākumi, lai atvieglotu:

a) kuģu, lidaparātu un citu noplūdes seku apkarošanā iesaistīto transporta līdzekļu ierašanos un izmantošanu vai šajā incidentā nepieciešamā personāla, kravu, materiālu un aparatūras transportēšanu; un

b) ātru apakšparagrāfā a) minētā personāla, kravu, materiālu un aparatūras pārvietošanos teritorijā iekšā, cauri tai un ārā no tās.

9. noteikums. Palīdzības izmaksu atlīdzināšana

1. Līgumslēdzējām pusēm jāsedz 8. noteikumā apskatītās palīdzības izmaksas saskaņā ar šo noteikumu.

2.a) Ja pēc vienas Līgumslēdzējas puses lūguma cita Līgumslēdzēja puse veikusi pasākumus, lūdzējai pusei jāsedz palīdzētājai pusei šo pasākumu izmaksas. Ja lūgums tiek atsaukts, tad lūdzējai pusei jāsedz zaudējumi, kurus palīdzētāja puse jau cietusi.

b) ja Līgumslēdzēja puse pati pēc savas iniciatīvas uzsāk rīcību, šī puse pati sedz pasākumu izmaksas.

c) apakšparagrāfos a) un b) izklāstītajiem principiem jābūt spēkā, ja vien attiecīgās Līgumslēdzējas puses kādā atsevišķā gadījumā nav vienojušās citādi.

3. Ja nav citas vienošanās, tad izmaksas pasākumiem, kas veikti pēc citas Līgumslēdzējas puses lūguma, jāaprēķina objektīvi, saskaņā ar tiem likumiem un praksi, kāda pastāv palīdzību sniegušās puses valstī attiecībā uz šādu izmaksu atlīdzināšanu.

4. Šī noteikuma nosacījumi nav jāinterpretē kā kaut kāda veida ierobežojoši attiecībā uz Līgumslēdzēju pušu tiesībām, kas pastāv saskaņa ar citiem pielietojumiem starptautiskās likumdošanas aktiem un valstiskiem vai starpvalstu noteikumiem, piedzīt no trešās Līgumslēdzējas puses izmaksas par piesārņojuma incidenta seku likvidēšanu.

10. noteikums. Regulāra sadarbība

1. Katrai Līgumslēdzējai pusei jānodrošina cita Līgumslēdzēja puse un Komisija ar informāciju par:

a) šo valstu organizācijām, kas nodarbojas ar naftas un citu jūrā nokļuvušo kaitīgo vielu seku likvidēšanu,

b) tās tiesiskajām normām un citiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar rīcību, kā arī ar rīcības gatavību gadījumos, kad jūrā nokļuvusi nafta vai citas kaitīgās vielas;

c) kompetentu varas struktūru, kas atbildīga par atskaišu, par jūras piesārņošanu ar naftu un citām kaitīgām vielām, saņemšanu un izsūtīšanu;

d) kompetentām varas struktūrām, kas nodarbojas ar jautājumiem par savstarpējo palīdzību, informāciju un jautājumiem par sadarbības pasākumiem starp Līgumslēdzējām pusēm, saskaņā ar šo pielikumu; un

e) pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šī pielikuma 7. un 8. noteikumu.

2. Līgumslēdzējām pusēm jāapmainās ar informāciju par pētījumu un attīstības programmām un rezultātiem, kas attiecas uz naftas vai citu kaitīgo vielu izraisīto piesārņojumu, tā izraisīto seku likvidēšanas veidiem un pieredzi pasākumos, kas saistīti ar uzraudzību un rīcību šādu piesārņojumu gadījumos.

3. Līgumslēdzējam pusēm regulāri jāveic kopīgas operatīvas piesārņojuma seku likvidēšanas apmācības, kā arī trauksmes pasākumu apmācības.

4. Līgumslēdzējām pusēm Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros jāsadarbojas jautājumos, kas saistīti ar Starptautiskās konvencijas, par rīcības gatavību, rīcību un sadarbību naftas izraisītā piesārņojuma gadījumos, ieviešanu un tālāku attīstību.

11. noteikums. HELCOM instrukcija piesārņojuma likvidēšanai

Līgumslēdzējas puses vienojas iespēju robežās piemērot Instrukcijā par sadarbību jūrā izraisītā piesārņojuma likvidēšanā ietvertos principus un normas, kas detalizēti izskaidro šo pielikumu un ko pieņēmusi Komisija vai šim nolūkam Komisijas izveidotā Komiteja.

Tulkojums pieņemts Saeimā 199___ gada _______

Saeimas sekretārs I. DAUDIŠS

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 03.03.1994.Stājas spēkā: 10.03.1994. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Vides tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 30 (161), 10.03.1994., "Ziņotājs", 8, 28.04.1994.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
58050
10.03.1994
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)