Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2009. gada 12. novembra likumu: Latvijas Republikas valsts robežas likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Latvijas Republikas valsts robežas likums
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas valsts robeža

Latvijas Republikas valsts robeža (turpmāk — valsts robeža) ir nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas norobežo Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, tās zemes dzīles un gaisa telpu no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

2. pants. Valsts robežas noteikšana un tās apsardzības nodrošināšana

(1) Valsts robežu nosaka līdz 1940.gada 16.jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie līgumi, kā arī vēlāk noslēgtie starpvalstu līgumi par robežas atjaunošanu vai noteikšanu (turpmāk — starpvalstu līgumi).

(2) Vietās, kur valsts robeža neatbilst līdz 1940. gada 16. jūnijam noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, tā līdz jauna starpvalstu līguma noslēgšanai atzīstama par pagaidu demarkācijas līniju. Uz to attiecināmas visas šajā likumā ietvertās normas, kas ir spēkā attiecībā uz valsts robežu.

(3) Ministru kabinets savu pilnvaru ietvaros veic pasākumus valsts robežas un teritorijas apsardzībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

3. pants. Valsts robežas atrašanās dabā

(1) Valsts robeža, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi, ir noteikta:

1) uz sauszemes, kā arī upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs, ko šķērso robeža, — pa taisni no vienas robežzīmes centra līdz otras robežzīmes centram;

2) Baltijas jūrā — pa Latvijas Republikas teritoriālās jūras ārējo malu;

3) Irbes šaurumā un Rīgas jūras līcī — saskaņā ar Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežas noteikšanu Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā;

4) kuģojamās upēs — pa galvenā kuģuceļa vidu; nekuģojamās upēs (strautos) — pa to vidu vai upes galvenā atzara vidu. Valsts robeža, kas iet pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm, nepārvietojas, ja mainās šo ūdeņu krastu konfigurācija vai novirzās ūdesteces gultne;

5) uz tiltiem un citām būvēm, kas iet pāri robežposmiem, kuri noteikti pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm, — pa šo tiltu un būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi.

(2) Valsts robežu dabā nosprauž ar skaidri redzamām robežzīmēm, kuru formu, izmērus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

4. pants. Latvijas Republikas teritoriālā jūra un bāzes līnija

(1) Latvijas Republikas teritoriālā jūra, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi, ir ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas.

(2) Bāzes līniju Baltijas jūrā un Irbes šaurumā veido maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno konkrētās ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi. Bāzes līniju Rīgas jūras līcī veido maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno punktus, kuru koordinātes nosaka Ministru kabinets.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

5. pants. Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi

Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi ir:

1) jebkuri ūdeņi, kas atrodas uz sauszemes pusi no šā likuma 4.pantā minētās bāzes līnijas;

2) upju, ezeru un citu ūdenstilpju ūdeņi līdz Latvijas Republikas valsts robežai.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

II nodaļa
VALSTS ROBEŽAS UN PIEROBEŽAS REŽĪMS

6. pants. Valsts robežas režīms

1) Valsts robežas režīms nosaka:

1) robežas uzturēšanas, tās drošības garantēšanas un šķērsošanas kārtību, iebraukšanas, uzturēšanās un darbu veikšanas kārtību valsts robežas joslā, robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļā un kontroli pār šīs kārtības ievērošanu;

2) kārtību, kādā gaisa kuģi un citi lidojošie objekti šķērso valsts robežu gaisa telpā;

3) kārtību, kādā peldošie līdzekli iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās.

(2) Valsts robežas režīmu reglamentē šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī starpvalstu līgumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

7. pants. Valsts robežas josla

(1) Lai nodrošinātu pienācīgu kārtību uz valsts robežas, gar to tiek noteikta robežas josla. Robežas josla ir noteikta platuma zemes josla, kas piegulst valsts robežai, un uz to attiecas valsts robežas režīms. Robežas joslu nosaka Ministru kabinets saskaņā ar starpvalstu līgumiem.

(2) Valsts robežas joslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)

8. pants. Valsts robežas šķērsošana

(1) Visu veidu satiksme un pārvietošanās pāri valsts robežai notiek Ministru kabineta noteiktajās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

(2) Jūras un upju kuģi, karakuģi un citi peldošie līdzekļi šķērso valsts robežu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

(3) Gaisa kuģi un citi lidojoši objekti valsts robežu šķērso speciāli noteiktā kontrolējamā gaisa telpā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kas tiek publicēti noteiktā kārtībā.

(4) (Izslēgta ar 18.12.2003. likumu.)

(5) Ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas saistītās formalitātes nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

9. pants. Gaisa kuģu un citu lidojošo objektu izlidošana un nolaišanās

(1) Gaisa kuģu un citu lidojošo objektu izlidošana no Latvijas Republikas un nolaišanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā ir atļauta tikai starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kuros ir robežkontroles punkti. Izlidošanas un nolaišanās kārtību nosaka un groza Ministru kabinets un tam pakļautās institūcijas.

(2) Piespiedu nolaišanās gadījumos gaisa kuģi un citi lidojošie objekti drīkst nolaisties rezerves lidostās un lidlaukos, kuros nav robežkontroles punktu.

10. pants. Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu iebraukšana Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos un ostās un izbraukšana no tiem

(1) Jebkuras ārvalsts kuģiem ir tiesības iebraukt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, lai tos šķērsotu, neiebraucot iekšējos ūdeņos, vai lai iebrauktu iekšējos ūdeņos un ostās vai izbrauktu atklātā jūrā, ievērojot miermīlīgas caurbraukšanas principu.

(2) Ārvalstu karakuģi iebrauc Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstu zemūdenes Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos drīkst atrasties tikai virs ūdens un ar paceltu valsts piederību apliecinošu karogu.

(3) Ārvalstu kuģu un citu peldošo līdzekļu iebraukšana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, reidos un ostās notiek saskaņā ar_ Ministru kabineta lēmumos un starptautiskajos līgumos noteikto kārtību.

11. pants. Valsts robežas kontrole

(1) Personas, visu veidu transportlīdzekļi, kravas un citas mantas, kas šķērso valsts robežu, ir pakļautas robežkontrolei atbilstoši šim likumam, citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

(2) Robežkontrole tiek organizēta Ministru kabineta un starpvalstu līgumos noteiktajos robežkontroles punktos un robežpārejas punktos.

(3) Robežkontroles punktos robežkontroli veic robežsargi un muitnieki. Robežkontroles punktos, ja nepieciešams, tiek veikta arī karantīnsanitārā, veterinārā, fitosanitārā, kultūras vērtību un cita veida kontrole.

(4) Robežpārejas punktos robežkontroli veic tikai robežsargi. Sājos punktos personas un transportlīdzekļi valsts robežu drīkst šķērsot Ministru kabineta un starpvalstu līgumos noteiktajā kārtībā.

(5) Robežkontroles veikšanai nepieciešamās iekārtas un tehnisko aprīkojumu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 22.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)

12. pants. Valsts robežas šķērsošana, kravu un mantu pārvietošana pāri valsts robežai

(1) Valsts robežsardze (turpmāk — Robežsardze) atļauj personām un transportlīdzekļiem šķērsot valsts robežu, kā arī pārvietot pāri valsts robežai kravas un mantas, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu veiktās kontroles operācijas.

(2) Preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai reglamentē muitas jomā pieņemtie normatīvie akti.

(3) Kārtību, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, nosaka Ministru kabinets.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2000.)

13. pants. Robežkontroles punktu režīms

(1) Lai radītu un uzturētu nepieciešamos apstākļus robežkontroles un robežpārejas punktu darbībai, kas ir saistīta ar personu, transportlīdzekļu, kravu, preču un citu mantu laišanu pāri valsts robežai, robežkontroles un robežpārejas punktos tiek noteikts robežkontroles punktu režīms, kas reglamentē kārtību, kādā šajās vietās var uzturēties un pārvietoties personas un transportlīdzekļi, kā arī kārtību, kādā veicamas citas darbības, kas saistītas ar personu, transportlīdzekļu, kravu, preču un citu mantu laišanu pāri valsts robežai.

(2) Robežsardze kopīgi ar muitas iestādēm robežkontroles punktos nosaka telpas un teritorijas, kurās tiek veikta robežkontrole un muitas kontrole.

(3) Robežkontroles punktu režīms ir attiecināms uz visu transporta iestādes (starptautiskās jūras ostas, starptautiskās lidostas, dzelzceļa vai jūras pasažieru stacijas u. c.) teritoriju.

(4) Robežkontroles punktu režīma ievērošanu nodrošina Robežsardze kopīgi ar muitas iestāžu, starptautisko jūras ostu, lidostu, dzelzceļa vai jūras pasažieru staciju administrāciju, kā arī sadarbībā ar policiju un Zemessardzi.

(5) Robežkontroles punktu režīmu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. un 22.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)

14. pants. Saimnieciskā darbība valsts robežas joslā

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

15. pants. Valsts robežas pagaidu slēgšana

Ja Latvijas Republikas vai kaimiņvalsts teritorijā draud izplatīties infekcijas slimības, Robežsardze saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu var apdraudētajos rajonos uz laiku ierobežot vai pārtraukt satiksmi pāri valsts robežai vai noteikt karantīnu cilvēkiem, kā arī dzīvniekiem, kravām, sēklas materiālam, stādāmajam materiālam un citai dzīvnieku un augu produkcijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

16. pants. Valsts robežas pārkāpēji

(1) Valsts robežas pārkāpēji ir:

1) personas, kas šķērsojušas vai mēģinājušas šķērsot valsts robežu ārpus robežkontroles punktiem un robežpārejas punktiem;

2) personas, kas neievēro Latvijas Republikas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos noteikto kārtību attiecībā uz valsts robežas šķērsošanu;

3) kuģi un citi peldošie līdzekļi, kas iebraukuši Latvijas Republikas teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, kā arī robežupju, ezeru un citu ūdenstilpju Latvijas Republikas daļa, pārkāpjot valsts robežas šķērsošanas kārtību;

4) gaisa kuģi un citi lidojošie objekti, kas šķērsojuši valsts robežu bez attiecīgas atļaujas vai citādā veidā pārkāpuši valsts robežas šķērsošanas noteikumus.

(2) Valsts robežas pārkāpums ir arī valsts robežas šķērsošana ar jebkuriem citiem transporta, tehniskiem vai citādiem līdzekļiem bez attiecīgas atļaujas vai arī pārkāpjot noteikto kārtību.

(3) Valsts robežas šķērsošana nav atzīstama par nelikumīgu tad, ja tā notikusi maldīšanās dēļ vai piespiedu kārtā (nelaimes gadījums, dabas katastrofa, avārija), ja kuģa, lidmašīnas vai cita transportlīdzekļa ekipāžai (pasažieriem) draud briesmas, kā arī tad, ja jātransportē izglābti cilvēki vai jāsniedz neatliekama medicīniskā palīdzība.

17. pants. Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji

(1) Lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar valsts robežas režīma uzturēšanu, kā arī noregulētu robežincidentus, Ministru kabinets no robežsargu vidus ieceļ Latvijas Republikas pilnvarotos robežas pārstāvjus konkrētiem valsts robežas posmiem.

(2) Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji savā darbā ievēro Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus, kā arī starptautiskos līgumus.

(3) Jautājumi, kurus nav noregulējuši Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji, tiek izšķirti diplomātiskā ceļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

18. pants. Pierobeža un pierobežas josla

Latvijas Republikas drošības interesēs Ministru kabinets gar valsts sauszemes robežu var noteikt pierobežu — ne šaurāku par 15 kilometriem — un pierobežas joslu, kas ir pierobežas sastāvdaļa,— ne platāku par 2 kilometriem.

19. pants. Pierobežas un virs tās esošās gaisa telpas režīms. Pierobežas joslas režīms

(1) Atkarībā no politiskajiem, ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem apstākļiem, no kriminogēnās situācijas, iedzīvotāju blīvuma un citiem apstākļiem Ministru kabinets pierobežā un gaisa telpā virs tās var noteikt atbilstošu pierobežas un virs tas esošas gaisa telpas režīmu.

(2) Latvijas Republikas drošības intereses Ministru kabinets pierobežas joslā var izdot režīma papildu noteikumus.

(3) Pierobežā robežsargu kopīgie pasākumi ar citām Iekšlietu ministrijas sistēmas struktūrvienībām un Aizsardzības ministrijas sistēmas struktūrvienībām notiek Robežsardzes vadībā.

(4) Par bruņotu formējumu pārvietošanos un aktivitātēm pierobežas joslā jāinformē attiecīgo Robežsardzes pārvalžu nodaļu (apakšnodaļu) vadība.

(5) Pierobežas joslā, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu teritorijā Robežsardze, pildot dienesta pienākumus, nav pakļauta muitas, Zemessardzes, kā arī lidostu un jūras ostu apsardzes dienestu kontrolei.

(6) Pierobežas joslā, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu teritorijā valsts policija savu darbību veic iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

20. pants. Atbildība par valsts robežas normatīvo aktu pārkāpumiem

Personas, kas pārkāpušas vai mēģinājušas pārkāpt valsts robežu vai valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles vai robežpārejas punktu režīmu, kā arī personas, kuras veicinājušas pārkāpumu izdarīšanu, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

III nodaļa
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PĀRVALDES IESTĀŽU UN CITU
INSTITŪCIJU PILNVARAS VALSTS ROBEŽAS APSARDZĪBAS JOMA

21. pants. Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju pilnvaras

(1) Ministru kabinets nodrošina līdzekļus robežapsardzībai nepieciešamā bruņojuma un materiāltehnisko līdzekļu iegādei, kā arī infrastruktūras izveidei.

(2) Ārlietu ministrija:

1) pamatojoties uz Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu, ved starpvalstu sarunas par valsts robežas noteikšanu un nostiprināšanu, valsts robežas režīma noteikšanu;

2) savas kompetences ietvaros Latvijas Republikas pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem noformē dokumentus par tiesībām iebraukt Latvijas Republikā vai izbraukt no tās;

3) risina jautājumus par valsts robežas režīma ieviešanu, kā arī noregulē robežincidentus, kurus nav noregulējuši Latvijas Republikas pilnvarotie robežas pārstāvji.

(3) Aizsardzības ministrija:

1) (izslēgts ar 20.09.2001. likumu);

2) savas kompetences ietvaros noregulē ar valsts gaisa telpas un jūras robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;

3) (izslēgts ar 20.09.2001. likumu);

4) sniedz Robežsardzei nepieciešamo informāciju un atbalstu tās uzdevumu veikšanā;

5) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos valsts robežas apsardzības plāna izstrādē.

(4) (Izslēgta ar 20.09.2001. likumu.)

(5) Iekšlietu ministrija:

1) ir atbildīga par vienotu valsts robežas kontroli un apsardzību;

2) savas kompetences ietvaros regulē ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;

3) plāno pasākumus, kas saistīti ar Robežsardzes materiāltehnisko apgādi — bruņojuma, ieroču, sakaru līdzekļu un transportlīdzekļu iegādi, kā arī objektu celtniecību un infrastruktūras izveidi;

4) nodrošina Robežsardzes uzdevumu izpildi;

5) sniedz Aizsardzības ministrijai nepieciešamo informāciju un atbalstu tās uzdevumu veikšanā.

(6) Latvijas Republikas valsts institūcijas, kuras robežkontroles punktos veic muitas, karantīnsanitāro, veterināro, titosanitāro, kultūras vērtību un cita veida kontroli:

1) organizē un veic pasākumus, lai aizstāvētu valsts ekonomiskās intereses, nodrošinātu ekoloģisko, sanitāro un cita veida aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem;

2) savas kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus, kas obligāti jāpilda visām juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas Republikas teritorijā;

3) sadarbojas ar Robežsardzi un sniedz tai atbalstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996., 14.10.1998. un 20.09.2001. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

21.1 pants. Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju sadarbība

Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju sadarbību valsts robežas drošības jautājumos nosaka Ministru kabinets.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

21.2 pants. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) tiesības valsts robežas apsardzībā

Lai nodrošinātu Latvijas gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) ir tiesības veikt tās gaisa telpas kontroli un apsardzību.

(25.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2004.)

22. pants. Zemessardzes piedalīšanās valsts robežas apsardzībā

(1) Kārtību, kādā Zemessardze tiek iesaistīta valsts robežas apsardzībā, nosaka Ministru kabinets. Zemessardzes darbība robežapsardzības uzdevumu veikšanā un tās sadarbība ar Robežsardzi tiek saskaņota valsts un reģionālajā līmenī.

(2) (Izslēgta ar 12.12.1996. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

IV nodaļa
VALSTS ROBEŽAS APSARDZĪBA

23. pants. Valsts robežapsardzības sistēmas vieta valsts aizsardzībā

(1) Valsts robežapsardzības sistēmai jānodrošina valsts robežas neaizskaramība uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā.

(2) (Izslēgta ar 20.09.2001. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. un 20.09.2001. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

24. pants. Valsts robežu sargājošo institūciju darbības tiesiskais pamats

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

25. pants. Robežsardzes galvenie pienākumi

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

26. pants. Robežsardzes tiesības

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

27. pants. Izziņa lietās par Latvijas Republikas valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un pierobežā vai pierobežas joslās noteiktā režīma pārkāpšanu

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

28. pants. Jūras spēku tiesības un pienākumi valsts robežas apsardzībā

Jūras spēku tiesības un pienākumus valsts robežas apsardzības plāna pildīšanā nosaka Ministru kabinets.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

29. pants. Gaisa spēku tiesības valsts robežas apsardzībā

Gaisa spēkiem ir tiesības:

1) veikt gaisa telpas kontroli, iesaistīt citas valsts un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) institūcijas situācijas noskaidrošanā un gaisa kuģu identificēšanā valsts gaisa telpā;

2) gadījumos, kad rodas valsts robežas nelikumīgas Šķērsošanas draudi, aizliegt vai ierobežot gaisa kuģu lidojumus atsevišķos valsts gaisa telpas rajonos;

3) pieprasīt valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo gaisa kuģu ekipāžām, lai tās nolaižas Latvijas Republikas teritorijā valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas apstākļu un iemeslu noskaidrošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2004.)

30. pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošana valsts robežas apsardzībā

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

31. pants. Šaujamieroču lietošana valsts robežas apsardzībā

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

V nodaļa
DIENESTS ROBEŽSARDZĒ

(Nodaļa izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

VI nodaļa
VALSTS ROBEŽU SARGĀJOŠO INSTITŪCIJU
FINANSIĀLĀ UN MATERIĀLĀ NODROŠINĀŠANA

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

36. pants. Robežsardzes finansēšana

Robežsardze tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kurus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, kā arī 80 procenti no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot konfiscētās preces un citus priekšmetus, ko likumā noteiktajā kārtībā aizturējusi un izņēmusi Robežsardze;

3) ārvalstu finanšu palīdzība;

4) ziedojumi un dāvinājumi.

(25.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.12.2004.)

37. pants. Valsts robežu sargājošo institūciju materiāltehniskā apgāde

Robežsardzes materiāltehnisko apgādi veic Iekšlietu ministrija, bet Jūras spēku un Gaisa spēku materiāltehnisko apgādi — Aizsardzības ministrija.

(12.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

38. pants. Valsts robežu sargājošo institūciju nodrošināšana ar dienesta telpām

Valsts un pašvaldību iestādes sniedz palīdzību Robežsardzei, Jūras spēkiem un Gaisa spēkiem to nodrošināšanā ar dienesta telpām.

(12.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

Pārejas noteikumi

(12.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.01.1997.)

1. Robežapsardzības spēki un to personālsastāvs pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā ar šā likuma spēkā stāšanās dienu.

Līdz Robežapsardzības spēku reorganizācijai dienestu tajos turpina arī obligātā valsts dienesta karavīri likumā "Par Aizsardzības spēkiem" noteiktajā kārtībā.

2. Triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Aizsardzības ministrija nodod un Iekšlietu ministrija pieņem Robežapsardzības spēku štatus, materiāltehnisko bāzi un finansu resursus, bruņojumu un ekipējumu, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu un citu nepieciešamo dokumentāciju.

3. Triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets izstrādā likumprojektu par Robežsardzi.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.29 "Par Latvijas Republikas valsts robežu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.124 "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.).

5. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.maijam izdod šā likuma 8.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 27. oktobrī
Valsts prezidents G. ULMANIS
Rīgā 1994. gada 10. novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 27.10.1994.Stājas spēkā: 24.11.1994.Zaudē spēku: 16.12.2009.Tēma:  Muita un valsts robeža, Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 132 (263), 10.11.1994., "Ziņotājs", 23, 15.12.1994.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
57676
{"selected":{"value":"22.12.2004","content":"<font class='s-1'>22.12.2004.-15.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"22.12.2004","iso_value":"2004\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2004.-15.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.03.2004","iso_value":"2004\/03\/27","content":"<font class='s-1'>27.03.2004.-21.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2004","iso_value":"2004\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2004.-26.03.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.10.2001","iso_value":"2001\/10\/19","content":"<font class='s-1'>19.10.2001.-20.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.03.2001","iso_value":"2001\/03\/20","content":"<font class='s-1'>20.03.2001.-18.10.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.2000","iso_value":"2000\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2000.-19.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-04.07.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.11.1998","iso_value":"1998\/11\/11","content":"<font class='s-1'>11.11.1998.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.01.1997","iso_value":"1997\/01\/07","content":"<font class='s-1'>07.01.1997.-10.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.1996","iso_value":"1996\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.1996.-06.01.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.1995","iso_value":"1995\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.1995.-12.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.11.1994","iso_value":"1994\/11\/24","content":"<font class='s-1'>24.11.1994.-27.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
22.12.2004
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva