Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumus Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu".
Ministru kabineta noteikumi Nr.2

Rīgā 2002.gada 3.janvārī (prot. Nr.1 4.§)
Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts akadēmiskās izglītības standartu.

2. Akadēmiskās izglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu apguvi, sagatavojoties patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai izvēlētajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē.

3. Akadēmiskā izglītība tiek īstenota akadēmiskajās studiju programmās (turpmāk — studiju programma), pēc kuru sekmīgas apguves studējošais saņem akadēmisko bakalaura vai maģistra grādu attiecīgajā radniecīgu zinātņu nozaru grupā, zinātņu nozarē vai apakšnozarē.

II. Vispārīgās prasības studiju programmām

4. Studiju programmas struktūra un saturs veicina iegūto zināšanu, zinātniskās izziņas un zinātnisko atziņu lietošanas vispārīgo prasmju apguvi. Iegūtā akadēmiskā izglītība ir priekšnoteikums zinātniskās kvalifikācijas iegūšanai, kā arī zinātniski pamatotai darbībai attiecīgajā profesionālajā jomā.

5. Studiju apjomu nosaka kredītpunktu skaits. Kredītpunkti tiek uzskaitīti par katru apgūtu priekšmetu (arī par praksi), ja vērtējums pārbaudījumā ir pozitīvs.

6. Studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

6.1. vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas satura apguvi;

6.2. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips — programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus; pārbaudes pamatformas — ieskaite un eksāmens;

6.3. vērtējuma atbilstības princips — pārbaudes darbos studējošajiem tiek dota iespēja apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu lietošanas prasmi.

7. Studiju rezultātus vērtē 10 ballu skalā:

7.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 — “izcili”, 9 — “teicami”);

7.2. augsts apguves līmenis (8 — “ļoti labi”, 7 — “labi”);

7.3. vidējs apguves līmenis (6 — “gandrīz labi”, 5 — “viduvēji”; 4 — “gandrīz viduvēji” — zemākais pozitīvais vērtējums);

7.4. zems apguves līmenis (negatīvs vērtējums: 3 — “vāji”, 2 — “ļoti vāji”, 1 — “ļoti, ļoti vāji”).

8. Studiju programmas īstenošanā paredz ne vairāk kā sešu obligāto priekšmetu apguvi vienlaikus.

III. Bakalaura studiju programmas

9. Bakalaura studijas ir zinātniski pamatotas plaša profila studijas.

10. Bakalaura studiju programmas profilu un nosaukumu veido saskaņā ar Izglītības programmu klasifikatoru.

11. Bakalaura studiju programmas mērķis ir nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apguvi attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares pamatjomā.

12. Bakalaura studiju programmas galvenais uzdevums ir sniegt studējošajiem zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot studējošos turpmākām zinātniskās pētniecības studijām.

13. Bakalaura studiju programmas apjoms pilna laika studijās un nepilna laika studijās ir 120 līdz 160 kredītpunktu, no kuriem ne mazāk kā 10 kredītpunktu ir bakalaura darbs. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

14. Bakalaura studiju programmu veido tās obligātā daļa (ne mazāk kā 50 kredītpunktu), obligātās izvēles daļa (ne mazāk kā 20 kredītpunktu) un brīvās izvēles daļa.

15. Bakalaura studiju programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju (ne mazāk kā 25 kredītpunkti), zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības vēsturi un aktuālās problēmas (ne mazāk kā 10 kredītpunktu), kā arī zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu).

16. Bakalaura grādu — izglītības zinātņu bakalaurs, humanitāro zinātņu bakalaurs, sociālo zinātņu bakalaurs, dabaszinātņu bakalaurs, inženierzinātņu bakalaurs, lauksaimniecības zinātņu bakalaurs, veselības zinātņu bakalaurs un vides zinātņu bakalaurs — piešķir radniecīgu zinātņu nozaru grupā atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijā noteiktajām izglītības tematiskajām grupām.

17. Zinātņu nozaru grupas bakalaura studiju programmu sarakstu, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes ieteikumu, katra akadēmiskā gada beigās apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

18. Bakalaura grāds dod tiesības turpināt akadēmiskās studijas maģistra studiju programmā tajā pašā vai radniecīgā zinātņu nozarē vai apakšnozarē (saskaņā ar uzņemšanas nosacījumiem konkrētajā maģistra studiju programmā).

19. Tiesības turpināt akadēmiskās studijas maģistra programmā ir arī tādu augstāko profesionālo studiju programmu beidzējiem, kurās ir ietverta atbilstošās bakalaura studiju programmas obligātā daļa (bez bakalaura darba) ne mazāk kā 70 kredītpunktu apjomā.

IV. Maģistra studiju programmas

20. Maģistra studijas ir padziļinātu teorētisko zināšanu iegūšana un pētniecības iemaņu un prasmju attīstīšana izvēlētajā zinātniskās pētniecības jomā.

21. Maģistra studiju programmas mērķis ir studējošo sagatavošana patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai.

22. Maģistra studiju programmas galvenais uzdevums ir veicināt studējošo teorētisko zināšanu, izziņas un pētniecisko prasmju individuālo lietošanu noteiktas problēmas risināšanai.

23. Maģistra studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunktu, no kuriem ne mazāk kā 20 kredītpunktu ir maģistra darbs. Maģistra darbs ir pētniecisks darbs izvēlētajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, kurā maģistrants izdarījis patstāvīgus zinātniskus secinājumus.

24. Maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti (ne mazāk kā 30 kredītpunktu) un teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 2Pieņemts: 03.01.2002.Stājas spēkā: 09.01.2002.Zaudē spēku: 18.04.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 3 (2578), 08.01.2002.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
57183
09.01.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva