Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.74

Rīgā 25.04.2000. (prot.Nr.116, 20.§)

Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 21.un 43.pantu

1. Vispārējie noteikumi

1.1. Noteikumos lietotie termini:

1) kapsēta - īpaša teritorija, kas saskaņā ar Rīgas domes lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2) atvērtā kapsēta - kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

3) daļēji slēgta kapsēta - kapsēta, kurā mirušo apbedī ģimenes kapavietās;

4) slēgta kapsēta - kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

5) sēru birzs -apzaļumots zemes iecirknis kapsētā, kas paredzēts urnu ar kremētu mirušo pelniem apglabāšanai zemē

6) kapavieta (ģimenes kapavieta) - noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai: kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

7) kapavietas nomnieks - fiziska persona, ar kuru noslēgts beztermiņa nomas līgums par ģimenes kapavietas izveidošanu un kopšanu;

8) kolumbārijs - īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem apglabāšanai;

9) kapliča - ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;

10) kapsētas pārzinis - amatpersona, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu.

1.2. Šie noteikumi ir obligāti un saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

1.3. Rīgā kapsētas var būt Rīgas pašvaldības, reliģisko organizāciju un citu personu īpašums.

1.4. Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu kapsētas ierīkošanai tiek piešķirta pašvaldības īpašumā esoša zemes dabas pamatnes teritorija, kas tiek reģistrēta zemesgrāmatā, norādot tās izmantošanas veidu. Citu juridisku vai fizisku personu īpašumā esoša zemes var tikt izmantota kapsētas ierīkošanai, ja ir pieņemts Rīgas domes lēmums par kapsētas ierīkošanu.

1.5. Zemes īpašnieks atbild par kapsētas teritorijas reģistrēšanu zemesgrāmatā. Rīgas domes Komunālā departamenta Kapsētu pārvalde (turpmāk tekstā - Kapsētu pārvalde) nodrošina Rīgas pašvaldības kapsētu reģistrēšanu zemesgrāmatā.

1.6. Rīgas pašvaldības kapsētu vai tās daļas pēc atsevišķu reliģisko organizāciju vai konfesiju pieprasījuma, vienojoties ar Rīgas pašvaldību par kapsētas nodošanas kārtību, var nodot šo organizāciju uzturēšanā. Pirms tam jāveic teritorijas inventarizācija un jāsastāda apbedījumu vietu shēma. Mirušo reģistrācijas grāmatas un visi ar apbedīšanu saistītie dokumenti tiek nodoti saskaņā ar aktu. Pretendents samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu.

1.7. Rīgas domes Komunālais departaments (turpmāk tekstā - Komunālais departaments) pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu visās Rīgas kapsētās, bet Rīgas pašvaldības kapsētās nodrošina šo noteikumu ievērošanu. Kapakmeņu, pieminekļu un piemiņas plākšņu, kā arī apmaļu uzstādīšana Rīgas pašvaldības kapsētās un šo kapsētu labiekārtošanas pasākumi jāsaskaņo Kapsētu pārvaldē.

1.8. Komunālais departaments pārrauga Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošās atsevišķās kapavietas, pasaules karos un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru un nacionālo partizānu, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā apbedīto citu valstu karavīru brāļu kapus un karu upuru kapus, kā arī risina jautājumus par pārapbedīšanu šajās kapavietās. Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes pārziņā ir šo problēmu risināšana Brāļu kapos.

1.9. Nav pieļaujama kara laika pārapbedījumu koncentrēšana Rīgā, apglabājot esošajās vai jaunizveidotās kapsētās no citiem Latvijas rajoniem ievestu karu laikos kritušo vai bojā gājušo mirstīgās atliekas.

1.10. Rīgas vides veselības centrs veic kapsētu sanitāro kontroli.

1.11. Rīgā ir atvērtās, daļēji slēgtās un slēgtās kapsētas. Rīgas dome nosaka vai maina kapsētas statusu.

1.12. Kapsētu vai tās daļu var slēgt likvidēšanai saskaņā ar Rīgas domes lēmumu, ja šādam lēmumam ir pamatojums.

1.13. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta likvidācijai, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Ne vēlāk kā gadu pirms kapsētas slēgšanas likvidācijai Komunālajam departamentam jāsniedz oficiāla informācija presē. Visi izdevumi, kas saistīti ar pārapbedīšanu, kapu pieminekļu un apmaļu pārvietošanu, jaunu kapavietu ierīkošanu citās kapsētās, tiek segti par kapsētas vai tās daļas likvidācijā ieinteresētās puses līdzekļiem.

1.14. Kapsētas ir paredzētas mirušo Rīgas iedzīvotāju apbedīšanai. Citu personu (radinieku) apbedīšana Rīgas pašvaldības kapsētās vai Rīgas pašvaldības valdījumā esošajās kapsētās iespējama, ja kapavietas nomnieks ir saņēmis Komunālā departamenta vai kapsētu pārvaldes piekrišanu un saskaņojumu.

 

2. Kapsētu darba režīms

2.1. Rīgas kapsētas apmeklētājiem ir atvērtas: no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim - no pulksten 7 līdz pulksten 22, no 1.novembra līdz 31.martam - no pulksten 9 līdz pulksten 17. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētas darba režīmu nosaka tās uzturētājs.

2.2. Kapsētu kantori ir atvērti katru dienu no pulksten 9 līdz 17.Kapsētās brīvdienas ir svētdienas un pirmdienas, Jaunajos ebreju kapos brīvdienas ir piektdienas un sestdienas,

2.3. Valsts svētkos, reliģiskajām organizācijām piederošajās kapsētās attiecīgo konfesiju reliģiskajos svētkos un šajos noteikumos noteiktajās brīvdienās kapsētas un kapu kantori ir slēgti.

2.4. Kapsētu pārziņi apmeklētāju pieņem darba laikā no pulksten 9 līdz 16.

 

3. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

3.1. Kapsētu apmeklētājiem, kapavietu nomniekiem, strādniekiem, amatniekiem, kopējiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka, uzturētāja un pārziņa norādījumi.

3.2. Bērni līdz 10 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas par viņiem atbildību.

3.3. Apmeklētājiem kapsētās aizliegts:

3.3.1. ievest dzīvniekus;

3.3.2. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām, motocikliem u.tml.;

3.3.3. braukt ar automašīnām, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas īpašnieka vai pārziņa atļauja;

3.3.4. braukt ar automašīnu kapsētu teritorijā bēru ceremonijas laikā;

3.3.5. uzturēties kapsētā pēc tās slēgšanas;

3.3.6. tirgoties;

3.3.7. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas īpašnieka vai pārziņa atļaujas;

3.3.8. piegružot kapsētas teritoriju un dedzināt atkritumus;

3.3.9. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietas bez Kapsētas pārvaldes atļaujas;

3.3.10. ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;

3.3.11. postīt kapsētu aprīkojumu (sētas, solus, sūkņus, ēkas, pieminekļus, piemiņas plāksnes u.tml.) un stādījumus.

3.3. Šīs nodaļas noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu līdz Ls 50.

 

4. Kapsētu īpašnieku un pārziņu pienākumi

4.1. Kapsētu īpašnieku, uzturētāju un pārziņu pienākums ir nodrošināt:

4.1.1. kapsētu kantoru un saimniecības telpu, kapliču, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

4.1.2. kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;

4.1.3. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

4.1.4. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

4.1.5. kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

4.1.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēka, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušu apbedīšanu;

4.1.7. sanitāro normu un noteikumu ievērošanu.

4.2. Kapsētu pārziņu pienākums ir nodrošināt samaksas iekasēšanu par šādiem pakalpojumiem:

4.2.1. izziņu izsniegšanu;

4.2.2. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu, nospraušanu dabā kapa rakšanai un apbedījumu kartēšanai;

4.2.3. kapsētas sakopšanu pēc bēru ceremonijas un kapsētas kopējās teritorijas uzturēšanu;

4.2.4. autotransporta iebraukšana kapsētas teritorijā;

4.2.5. kapavietas aprīkojuma demontāžu vai uzstādīšanu;

4.2.6. citiem Rīgas domes noteiktiem pakalpojumiem.

4.3. Kapsētas uzturētājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par:

4.3.1. lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu;

4.3.2. kapsētās esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu;

4.3.3. zaudējumu atlīdzināšanu kapavietu nomniekiem, ar kuriem noslēgts līgums par kapavietas aprīkojuma saglabāšanu, ja zaudējumi radušies postījuma, zādzības u.c. nelikumīgas rīcības rezultātā.

 

5. Kapavietas nomas un kopšanas noteikumi

5.1. Kapavietas nomnieks iegūst kapavietas nomas tiesības, noslēdzot kapavietas nomas līgumu ar kapsētas īpašnieku vai uzturētāju.

5.2. Kapavietas nomas līgumu var noslēgt, pamatojoties uz:

5.2.1. miršanas apliecību un miršanas izziņu;

5.2.2. pilnvarojumu par ģimenes vai dzimtas kapavietas nomas tiesību pārņemšanu;

5.2.3. kapavietas piešķiršanu apliecinošu ierakstu mirušo reģistrācijas grāmatā vai citu šī fakta dokumentāru apstiprinājumu.

5.3. kapsētas īpašnieks vai uzturētājs noslēdz ar mirušā radinieku beztermiņa kapavietas nomas līgumu. Kapavietas nomnieks līgumā apņemas kopt iznomāto kapavietu, veicot šo darbu pats, vai algojot kapa vietas kopēju.

5.4. Kapavietas nomniekam ir tiesības tikt apglabātam viņa nomātajā kapavietā, ģimenes vai dzimtas kapavietā, kā arī apbedīt savus piederīgos Rīgas pašvaldības kapsētās, ja ir saņemta kapsētu pārvaldes piekrišana.

5.5. Komunālā departamenta direktoram ir tiesības izlemt jautājumu par jaunas kapavietas nomas tiesību piešķiršanu Rīgas pašvaldības daļēji slēgtās kapsētās gadījumos, kad mirušajam ir tiesības tikt apbedītam ģimenes kapavietā, bet saskaņā ar šiem noteikumiem nav tiesību kapavietā veikt virsapbedījumus, un Rīgas domes noteiktajā kārtībā dot saskaņojumu par jaunas kapavietas nomas tiesību piešķiršanu citos gadījumos.

5.6. Noslēdzot kapavietas nomas līgumu, kapavietas nomniekam jāizvēlas un jānorāda viens no radiniekiem, kas būs kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs.

5.7. Kapavietas nomas līgums izbeidzas, ja:

5.7.1. kapavietas nomnieks atsakās no kapavietas nomas un pārtrauc nomas līgumu;

5.7.2. kapsēta vai tās daļa tiek slēgta likvidēšanai;

5.7.3. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

5.7.4. nepiesakās neviens kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs;

5.7.5. kapavieta uzskatāma par neuzraudzītu saskaņā ar šo noteikumu 6.10.punktu.

5.8. Izbeidzoties kapavietas nomas līgumam, kapsētas īpašnieks vai uzturētājs izlemj jautājumu par kapavietas nomas tiesību piešķiršanu citai personai.

 

6. Kapavietas kopšana un administratīvā atbildība

6.1. Kapavietas nomnieks var kopt kapavietu pats vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar juridisku vai fizisku personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas uzturētāju.

6.2.Krūmi, kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 70 cm. Tos nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām.

6.3. Kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst pārsniegt 20 cm augstumu.

6.4. Aizliegts bez kapsētas īpašnieka vai uzturētāja atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 8 cm.

6.5. Kapavietas nožogošanai un noformēšanai aizliegts izmantot neatbilstošus materiālus: šīferi, skārdu, ķieģeļus, plastmasas izstrādājumus un citus nepiemērotus materiālus).

6.6. Atkritumi pēc kapu kopšanas pabeigšanas jānogādā atkritumu savākšanas vietās uzstādītajos konteineros vai kaudzēs. Aizliegts veidot atkritumu kaudzes kapsētā citās vietās.

6.7. Kapavietas nomnieka pienākums ir gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to regulāri kopt.

6.8. Pieminekļu, piemiņas plākšņu un kapakmeņu uzstādīšana, kā arī kapavietu labiekārtošana jāsaskaņo ar kapsētas īpašnieku vai uzturētāju.

I Meža kapos, II Meža kapos, Raiņa kapos un Miķeļa kapos atļauts uzstādīt pieminekļus un kapakmeņus tikai no dabiskajiem materiāliem.

6.9. Restaurēt vai izvest no kapsētas pieminekļus vai to elementus drīkst tikai ar kapsētas īpašnieka vai uzturētāja rakstisku atļauju.

6.10. Kapavieta, kas netiek kopta piecus gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu. Katru gadu tiek sastādīts kapsētas īpašnieka vai uzturētāja izveidotās komisijas akts par neapkoptām kapavietām un kapavietas nomnieks tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas nomas līguma vienpusēju pārtraukšanu. Kapsētas īpašnieka pilnvarota persona pēc pieciem gadiem pārtrauc nomas līgumu un kapa kopiņu nolīdzina, 30 dienas iepriekš par to rakstiski informējot kapavietas nomnieku.

Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izlemj jautājumu par šādas kapavietas pieminekļa vai piemiņas zīmes saglabāšanu.

6.11. Piecu gadu laikā neapkoptas kapavietas nomnieks var atjaunot kapavietas nomas tiesības, samaksājot Rīgas domes noteikto kapavietas nomas maksu.

6.12. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar sanitārajiem dienestiem, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Neidentificēta mirušā kapavieta tiek saglabāta 5 gadus.

6.13. Šīs nodaļas 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8., 6.9., 6.10.punkta noteikumu neievērošana ir adminstratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu līdz Ls 50.

 

7. Amatnieku un kapavietu kopēju profesionālā darbība kapsētā

7.1. Kā juridiskas, tā arī fiziskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas uzturētāju, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas nomnieka pasūtījuma.

7.2. Jebkāda profesionālu darbību, tajā skaitā kapavietas kopšanu, kapa aprīkojuma uzstādīšanu un amatnieka pakalpojumu sniegšanu, drīkst veikt tikai kapsētas darba laikā.

7.3. Amatniekiem un kapavietu kopējiem, kas veic darbus kapsētā, pēc Komunālā departamenta un Kapsētu pārvaldes amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda kapsētas uzturētāja saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu un personu apliecinošs dokuments.

7.4. Personām, kas kapsētās sniedz pakalpojumu, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucēti kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba vietas jāsakārto, atkritumi jānokopj atbilstoši šo noteikumu 6.6.punktu prasībām un nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

7.5. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

7.6. Šīs nodaļas noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu Ls 50.

 

8. Apbedīšanas kārtība

8.1. Personai tiek piešķirtas kapavietas nomas tiesības, pamatojoties uz dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību vai izziņu.

8.2. Kapsētas īpašnieks vai uzturētājs ierāda kapavietu un nosaka apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek katru dienu atbilstoši noteikumu 2.nodaļā minētajam kapsētu darba režīmam. Ja kapavietas nomnieks vienojas ar kapsētas īpašnieku vai uzturētāju, ir iespējami izņēmumi.

8.3. Apbedīšanas (izvadīšanas) pakalpojumus kapsētās sniedz bēru rīkotāja izvēlēta apbedīšanas firma. Kapu rakšanas pakalpojumus Rīgas pašvaldības kapsētās nodrošina Rīgas pašvaldības rīkotā izsolē izraudzīta apbedīšanas firma. Kapu rakšanas izcenojumi ir apstiprināti Rīgas domes noteiktajā kārtībā. Nekādā gadījumā nav pieļaujama patvaļīga šo izcenojumu palielināšana.

8.4. Kapsētu pārvalde veido kapsētās speciālu sektoru bezpiederīgo apbedīšanai. Bezpiederīgo apbedīšana un kremēšana tiek veikta atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 04.07.1995. noteikumiem Nr.186 "Kremācijas noteikumi" un Rīgas domes lēmumos noteiktajai kārtībai.

8.5. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam - 1m, dziļumam - 1,5 līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

8.6. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās - 0,5 m.

8.7. Izdarot virspabedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

8.8. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

8.9. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā, jaunā ģimenes kapavietā, kolumbārijā vai sēru birzī. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

8.10. Ierādāmo kapavietu izmēri:

Kapavieta Platums, m Garums, m Laukums, kv.m.
Kapavietas zārkiem
Vienvietīga 1,75 3,0 5,25
Divvietīga 2,50 3,0 7,5
Trīsvietīga 3,0 3,0 9,0
Četrvietīga 4,0 3,0 12,0
Kapavietas urnām
Vienvietīga 1,5 1,5 2,25
Divvietīga 2,5 1,5 3,75
Trīsvietīga 3,5 1,5 5,25
Četrvietīga 4,5 1,5 6,75
Rindu (joslveida kapavietu izvietojums)
kapavietas 1,5 2,5 3,75

8.11. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas īpašnieka vai uzturētāja un sanitārā dienesta atļauju.

8.12. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas īpašnieku vai uzturētāju.

 

9. Kapliču izmantošana

9.1. Kapsētas īpašnieks vai uzturētājs iznomā bēru rīkotājiem kapličas sēru pasākumiem.

9.2. Kapličas tiek izmantotas mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Tās drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

9.3. Atvadu ceremoniju ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko noteicis kapsētas īpašnieks vai uzturētājs.

9.4. Par kapličas iznomāšanu tiek iekasēta Rīgas domes noteiktā nomas maksa.

 

10. Atbildība un administratīvā soda piemērošana

10.1. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

10.2. Ja personas, kuras kapsētās sniedz pakalpojumus, nepilda šo noteikumu un citu kapsētu apsaimniekošanas jautājumus reglamentējošu Rīgas domes lēmumu prasības, kapsētas īpašniekam vai uzturētājam ir tiesības pārtraukt līgumattiecības un aizliegt šīm personām sniegt pakalpojumus kapsētās.

10.3. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) administratīvo inspekciju inspektori ir tiesīgi kontrolēt noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus.

10.4. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums "Par policiju".

 

Pārejas noteikumi

1. Rīgas domes 25.04.2000. saistošie noteikumi Nr.74 "Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi" publicējami laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Rīgas Balss". Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem:

2.1. Rīgas domes 04.07.1995.lēmumu Nr.1937 "Par Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumiem";

2.2. Rīgas domes 04.07.1995. noteikumus Nr.34 "Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi";

2.3. Rīgas domes 28.11.1995. noteikumu Nr.44 "Par grozījumiem Rīgas domes noteikumos" 7.punktu;

2.4. Rīgas domes 09.01.1996. noteikumus Nr.47 "Grozījumi Rīgas domes 04.07.1996. noteikumos Nr.34 "Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi"".

Domes priekšsēdētājs A. Bērziņš

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 74Pieņemts: 25.04.2000.Stājas spēkā: 06.05.2000.Zaudē spēku: 21.01.2009.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 161/163 (2072/2074), 05.05.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
5688
06.05.2000
424
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva