Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.520

Rīgā 2001.gada 18.decembrī (prot. Nr.61 9.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-01 “Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 207-01 “Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes”.

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2001.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 207-01 “Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes” prasībām nav obligāta.

2.1 Ekonomikas ministrija iesniedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 207-01 “Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes”” izpildei.

(MK 21.06.2004. noteikumu Nr.546 redakcijā)

3. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520
Latvijas būvnormatīvs LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot ēku un inženierbūvju pamatus (turpmāk - pamati) un ēku un inženierbūvju pamatnes (turpmāk - pamatne).

2. Būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju, tiltu, caurteku un pāļu pamatu projektēšanu, uz tādu iekārtu pamatu projektēšanu, kuras dinamiski iedarbojas uz pamatiem, kā arī uz ceļu un lidlauku seguma projektēšanu.

3. Pamatus un pamatnes projektē, pamatojoties uz:

3.1. būvniecībai nepieciešamās ģeodēziskās, ģeotehniskās un hidro­meteoroloģiskās izpētes rezultātiem;

3.2. informāciju par būves izmantošanas veidu, konstruktīvajām un tehnoloģiskajām īpatnībām un slodzēm uz pamatiem, kā arī par būves ekspluatācijas apstākļiem;

3.3. pamatu iespējamo variantu tehniski ekonomisko salīdzinājumu, optimālu pamatnes pretestības un deformatīvo īpašību un pamatu materiālu fizikāli mehānisko īpašību izmantošanu, kā arī ietekmi uz blakus esošajām pazemes un virszemes būvēm.

4. Izpēte veicama atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā". Pamatu un pamatņu projektēšana bez atbilstošiem izpētes materiāliem nav pieļaujama, izņemot Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 62.punktā noteiktos gadījumus.

5. Pamatnes grunti pamatu un pamatnes projektā apzīmē atbilstoši standartam LVS 437 "Būvniecība. Gruntis. Klasifikācija".

6. Izpētes materiālos ietver informāciju, kas ļauj pietiekami precīzi aprēķināt, izvēlēties un izprojektēt pamatni, pamatu iestrādāšanas dziļumu un izmērus, kā arī būvdarbu veikšanas metodes.

7. Pamatu un pamatņu projektā paredz pasākumus noņemtās augsnes kārtas turpmākajai izmantošanai apzaļumošanā un rekultivācijā.

8. Pamatu un pamatnes projektā paredz pasākumus pamatnes deformāciju noteikšanai eksperimentāli, ja ir sarežģīti ģeotehniskie apstākļi vai ja tas ir paredzēts projektēšanas uzdevumā.

9. Pamatu un pamatņu projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(MK 21.06.2004. noteikumu Nr.546 redakcijā)

10. (Svītrots ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.167.)

2. Pamatnes projektēšana
2.1. Vispārīgās prasības

11. Pamatnes projektēšana ir:

11.1. pamatnes tipa izvēle (dabīga vai mākslīga pamatne);

11.2. pamatu tipa, iestrādāšanas dziļuma, izmēru un materiāla izvēle;

11.3. pasākumu paredzēšana pamatnes iespējamo deformāciju samazi­nāšanai.

12. Pamatnes aprēķinos ņem vērā slodžu un iespējamo apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi (arī virszemes vai pazemes ūdeņu ietekmi un mijiedarbību). Pamatni pārbauda diviem robežstāvokļiem:

12.1. nestspēja (pirmais robežstāvoklis);

12.2. deformācijas (otrais robežstāvoklis).

13. Pamatnes deformācijas pārbauda vienmēr, bet pamatnes nestspēju pārbauda šādos gadījumos:

13.1. uz pamatiem iedarbojas ievērojamas horizontālās slodzes, to skaitā atbalsta sienas;

13.2. būve novietota nogāzē vai tās tuvumā;

13.3. pamatni veido šī būvnormatīva 81.punktā minētās gruntis;

13.4. pamatni veido gruntis ar cietām struktūrsaitēm (klinšainas gruntis);

13.5. būves projektā paredzēts veikt būvdarbus bez būvbedres aizbēršanas.

14. Sistēmai "būve–pamatne" vai "pamats–pamatne" pamatnes un būves konstrukcijas elementu spriegumstāvokļa un deformāciju noteikšanai izvēlas aprēķina shēmu, kurā ņem vērā visus būtiskākos faktorus, to skaitā statisko shēmu, būvdarbu izpildes īpatnības, pamatnes grunts slāņu izvietojumu, pamatnes grunts fizikālo un mehānisko īpašību iespējamās pārmaiņas būvniecības un būves ekspluatācijas laikā. Aprēķinos ņem vērā būves konstrukciju telpisko darbu, materiālu un grunts ģeometrisko un fizikālo nelinearitāti, anizotropiju, plasticitāti un reoloģiskās īpašības, kā arī izmanto varbūtības teorijas metodes, ievērojot pamatnes un konstrukciju materiālu statistisko neviendabību, kā arī slodžu un iedarbību gadījuma raksturu.

2.2. Slodzes un iedarbības, kas jāņem vērā pamatnes aprēķinos

15. Pamatu un slodžu ietekmi uz pamatni nosaka, ievērojot pamatu un pamatnes mijiedarbību. Slodzes un ietekmes uz būvi vai atsevišķiem konstrukcijas elementiem, slodžu un ietekmju drošības koeficientus un kombinācijas, un būves klasi nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu "Slodzes un iedarbes". Aprēķinot šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.punktā minēto būvju pamatni, pamatnes grunts masīva un būves kopējo noturību un pamatnes deformāciju vidējās vērtības, var neievērot slodžu pārdalīšanos virszemes konstrukciju ietekmē.

16. Pamatnes deformācijas aprēķina slodžu pamatsakārtojumam. Pamatnes nestspēju aprēķina slodžu pamatsakārtojumam un īpašajam sakārtojumam. Slodzes uz pārsegumiem un sniega slodzi, ko saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu "Slodzes un iedarbes" vienlaikus var klasificēt kā ilgstošās un kā īslaicīgās, pārbaudot pamatnes nestspēju, uzskata par īslaicīgām, bet, nosakot pamatnes deformācijas, - par ilgstošām. Kustīgās transporta un celšanas iekārtu slodzes uzskata par īslaicīgām.

16.1 Sniega un vēja slodžu normatīvās vērtības nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.375 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”” (turpmāk – LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”).

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.167 redakcijā)

16.2 Ja pamati un pamatnes tiek projektētas atbilstoši šā būvnormatīva 9.punktā minēto piemērojamo standartu nosacījumiem, sniega un vēja slodžu vērtības nosaka saskaņā ar LBN 003-01 “Būvklimatoloģija” 5.1 punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.167 redakcijā)

16.3 Ja kādam šā būvnormatīva 9.punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības.

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.167 redakcijā)

16.4 Sabiedriski nozīmīgu būvju pamatu un pamatņu seismisko noturību nodrošina atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eirokodeksa standartam LVS EN 1998–1:2008 “8.Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām.

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.167 redakcijā)

17. Nosakot pamatnes deformācijas un nestspēju, ņem vērā slodzes, ko rada būves ekspluatācijas laikā pamatu tuvumā novietotie materiāli, iekārtas un transportlīdzekļi.

18. Aprēķinot pamatnes deformācijas, temperatūras pārmaiņu radītās piepūles būves pamatos neņem vērā, ja attālums starp temperatūras vai deformāciju šuvēm nepārsniedz attiecīgo būvkonstrukciju vai būvju projektēšanu reglamentējošos būvnormatīvos noteiktās vērtības.

2.3. Pamatnes grunts normatīvās un aprēķina vērtības

19. Pamatnes grunts mehānisko īpašību raksturlielumi, kuri nosaka pamatnes nestspēju un deformācijas, ir šādi:

19.1. iekšējās berzes leņķis (φ);

19.2. grunts saiste (c);

19.3. deformāciju modulis (E);

19.4. klinšaino grunšu pamatnes materiāla spiedes pretestība (Rc);

19.5. citi lielumi, kas noteikti eksperimentāli un raksturo pamatu un pamatnes mijiedarbību, to skaitā kūkumošanos un pamatnes stingrību.

20. Dabīgo un mākslīgo pamatņu grunts raksturlielumus nosaka lauka un laboratorijas pārbaudēs, ievērojot iespējamās grunts mitruma, ūdenslīmeņa, slodžu un citas pārmaiņas būves būvniecības un ekspluatācijas laikā.

21. Pamatnes grunts raksturlielumu normatīvās un aprēķina vērtības nosaka, pamatojoties uz pārbaužu rezultātu statistisko apstrādi atbilstoši normālā sadalījuma likumam.

22. Visos pamatnes aprēķinos lieto grunts raksturlieluma X aprēķina vērtības, kuras nosaka, izmantojot šādu formulu:

X = Xng , kur (1)

Xn - attiecīgā raksturlieluma normatīvā vērtība;

γg - grunts drošības koeficients.

Grunts drošības koeficients γg grunts stiprības raksturlielumiem (saiste, iekšējās berzes leņķis, klinšaino grunšu pamatnes materiāla robežstiprība vienvirziena spiedei, grunts blīvums) nosakāms atkarībā no to vērtību mainības, paraugu (vai pārbaužu) skaita un varbūtības ticamības vērtības α. Pārējiem grunts raksturlielumiem γg = 1.

Grunts īpatnējā svara γ aprēķina vērtību nosaka, reizinot grunts aprēķina blīvumu ar brīvās krišanas paātrinājumu g.

23. Grunts raksturlielumu varbūtības ticamība α ir:

23.1. α = 0,95 - nestspējas aprēķiniem;

23.2. α = 0,85 - deformāciju aprēķiniem.

Pirmās klases būvēm var būt lielāka varbūtības ticamība, ievērojot nosacījumu, ka varbūtības ticamība α≤0,99.

24. Grunts raksturlielumu aprēķina vērtības attiecīgajām α vērtībām norāda izpētes pārskata materiālos. Dabīgas struktūras grunts raksturlielumu c, φ un γ aprēķinu vērtības stiprības aprēķinos apzīmē ar cI, φI un γI, bet deformāciju aprēķinos - ar cII, φII un γII. Traucētas struktūras noblīvētas grunts raksturlielumu c, φ un γ aprēķina vērtības stiprības aprēķinos apzīmē ar cI′, φI′ un γI′, bet deformāciju aprēķinos - ar cII′, φII′ un γII′.

25. Mērījumu skaitu grunts raksturlielumu vērtību noteikšanai atkarībā no pamatnes grunts neviendabīguma pakāpes un nepieciešamās precizitātes norāda izpētes programmā.

26. Orientējošiem pamatnes aprēķiniem, šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.punktā minēto būvju, kā arī sakaru un elektropārvades gaisa līniju balstu nobeiguma aprēķiniem grunts stiprības un deformāciju raksturlielumu normatīvās un aprēķina vērtības nosaka, izmantojot grunts fizikālos raksturojumus vai šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulas.

27. Grunts iekšējās berzes leņķa φn, saistes cn un deformāciju moduļa E normatīvās vērtības var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 1.pielikuma 1., 2. vai 3.tabulu.

28. Grunts raksturlielumu aprēķina vērtības, izmantojot šī būvnormatīva 1.pielikuma 1., 2. vai 3.tabulu, nosaka atbilstoši šādiem grunts drošības koeficientiem:

28.1. deformāciju aprēķiniem γg = 1;

28.2. stiprības aprēķiniem:

28.2.1. iekšējās berzes leņķim smiltij γg,φ = 1,1;

28.2.2. iekšējās berzes leņķim putekļaini mālainai gruntij γg,φ = 1,15;

28.2.3. saistei γg,c = 1,5.

2.4. Gruntsūdeņi

29. Projektējot pamatni, ņem vērā šādas būvlaukuma iespējamās ģeo­tehnisko apstākļu pārmaiņas būves būvniecības un ekspluatācijas laikā:

29.1. esošie virszemes ūdeņi vai to izveidošanās iespēja;

29.2. sezonas vai ilggadējās gruntsūdeņu līmeņa dabīgās svārstības;

29.3. iespējamās tehnogēnās iedarbības ietekmētās gruntsūdeņu līmeņa pārmaiņas;

29.4. gruntsūdeņu agresivitāte pret pazemes konstrukciju materiāliem un korozijas aktivitāte.

30. Prognozējamās gruntsūdeņu līmeņa pārmaiņas nosaka, ja tas paredzēts ģeotehniskās izpētes darbu programmā.

31. Iespējamo teritorijas applūšanas pakāpi novērtē, pamatojoties uz apbūvējamās un piegulošās teritorijas ģeotehniskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, kā arī uz projektējamo un ekspluatējamo būvju un pazemes inženiertīklu konstruktīvajām un tehnoloģiskajām īpatnībām.

32. Pirmās klases būvēm, ja nepieciešams, prognozē iespējamās gruntsūdeņu līmeņa kvantitatīvās pārmaiņas, pamatojoties vismaz uz gadu ilgu gruntsūdeņu režīma hidroģeoloģisku novērojumu rezultātiem un ņemot vērā tehnogēnos faktorus.

33. Ja prognozējamo gruntsūdeņu līmeņa svārstību (pārmaiņu) dēļ iespējamas nepieļaujamas pamatnes grunts fizikālo un mehānisko īpašību pārmaiņas un nelabvēlīgu fizikāli ģeoloģisko procesu attīstība, pazemes būvju normālas ekspluatācijas nodrošināšanai pamatu un pamatnes projektā paredz īpašus aizsardzības pasākumus, kas novērš vai ierobežo gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanos un pamatnes grunts mehānisku vai ķīmisku sufoziju. Aizsargpasākumus izvēlas, ievērojot gruntsūdeņu līmeņa pārmaiņu prognozi, projektējamās būves konstruktīvās un tehnoloģiskās īpatnības, kalpošanas laiku un aizsargpasākumu drošumu.

34. Ja gruntsūdeņi vai rūpnieciskie notekūdeņi iedarbojas negatīvi uz būvju pazemes konstruktīvo elementu materiāliem, projektā paredz būvju pazemes konstruktīvo elementu pretkorozijas aizsardzību.

35. Projektējot pamatni, pamatus un citus konstruktīvos elementus, kas atrodas zemāk par pazemes spiedūdeņu pjezometrisko līmeni, paredz pasākumus, kas novērš būvbedres applūdināšanu, kā arī kūkumošanos un būves uzpeldēšanu.

2.5. Pamatu iestrādāšanas dziļums

36. Pamatu iestrādāšanas dziļumu nosaka, ņemot vērā:

36.1. projektējamās būves nozīmi un īpatnības, kā arī slodzes un citu faktoru ietekmi uz pamatiem;

36.2. blakus esošo būvju pamatu un pazemes inženierkomunikāciju iestrādāšanas dziļumu;

36.3. apbūvējamās teritorijas esošo un projektējamo reljefu;

36.4. būvlaukuma ģeotehnisko raksturojumu un būvlaukuma ģeotehnisko apstākļu iespējamās pārmaiņas būvniecības un būves ekspluatācijas laikā;

36.5. pamatnes grunts sezonas caursalšanu.

37. Pamatnes grunts sezonas caursalšanas normatīvais dziļums dfn (metros) ir vienāds ar vidējo ikgadējo maksimālo caursalšanas dziļumu (ne mazāk kā 10 gadu ilgi novērojumi) atklātā, no sniega brīvā laukumā, kurā gruntsūdens līmenis ir zemāks par grunts sezonas caursalšanas dziļumu.

38. Ja nav pieejami novērojumi, kas veikti vismaz 10 gadu, pamatnes grunts sezonas caursalšanas normatīvo dziļumu dfn (metros) nosaka ar siltumtehniskajiem aprēķiniem vai izmantojot šādu formulu:

dfn = do(Mt)1/2 , kur (2)

Mt – bezdimensiju koeficients, kura skaitliskā vērtība ir vienāda ar ziemas mēnešu vidējo negatīvo temperatūru absolūto vērtību summu attiecīgajā rajonā saskaņā ar LBN 003–01 "Būvklimatoloģija" vai būvniecības rajona hidrometeoroloģiskās stacijas novērojumiem;

do - dziļums (m):

mālsmiltij un mālam - 0,23;

smilšmālam, putekļainai un smalkai smiltij – 0,28;

grantainai, rupjai un vidēji rupjai smiltij – 0,30;

rupjdrupu gruntij – 0,34.

Neviendabīgai gruntij dziļums do ir vidēji svērtais caursalšanas dziļuma biezumā.

39. Pamatnes grunts sezonas caursalšanas aprēķina dziļumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

df = khdfn , kur (3)

kh - koeficients, kas ir atkarīgs no būves siltumtehniskā režīma. Neapkurināmu būvju iekšējiem un ārējiem pamatiem kh = 1,1, apkurināmu būvju pamatiem kh nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 1.tabulu.

40. Būvju (arī saldētavu, kuru siltumtehniskais režīms jūtami ietekmē pamatnes temperatūru vai pamatne no izsalšanas ir aizsargāta ar siltumizolāciju) pamatnes caursalšanas dziļumu nosaka ar siltumtehnisko aprēķinu.

41. Apkurināmu būvju pamatu iestrādāšanas dziļumu nosaka:

41.1. ārējiem pamatiem - (skaitot no teritorijas projektējamās planēšanas atzīmes) saskaņā ar šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulu;

41.2. iekšējiem pamatiem - neatkarīgi no pamatnes grunts caursalšanas aprēķina dziļuma.

42. Ārējo pamatu iestrādāšanas dziļumu var noteikt neatkarīgi no pamatnes caursalšanas aprēķina dziļuma, ja:

42.1. būves pamatni veido smalka smilts un ģeotehniskajā izpētē noteikts, ka tā nekūkumojas;

42.2. paredzēti īpaši siltumtehniskie pasākumi, kuri nepieļauj pamatnes grunts caursalšanu;

42.3. izmantojot aprēķinus, noteikts, ka pamatnes deformācijas, gruntij sasalstot un atkūstot, neietekmē būves ekspluatācijai noteiktās prasības.

43. Apkurināmām būvēm ar aukstiem pagrabiem un pagrīdēm, kur ziemā ir negatīva temperatūra, ārējo un iekšējo pamatu iestrādāšanas dziļumu (skaitot no pagraba vai tehniskās pagrīdes grīdas) nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulu.

44. Neapkurināmo būvju ārējo un iekšējo pamatu iestrādāšanas dziļumu nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulu:

44.1. būvēm bez pagrabiem un tehniskajām pagrīdēm –, skaitot no teritorijas projektētās planēšanas atzīmes;

44.2. būvēm ar pagrabiem un tehniskajām pagrīdēm –, skaitot no pagraba vai tehniskās pagrīdes grīdas.

45. Pamatnes un pamatu projektos paredz pasākumus, kas novērš pamatnes grunts samitrināšanos un izsalšanu būvniecības laikā.

46. Būves vai atsevišķas tās daļas pamatus projektē un iestrādā uz vienas atzīmes. Ja nepieciešams, blakus esošos pamatus var projektēt un iestrādāt uz dažādām atzīmēm, ievērojot šādu nosacījumu:

Δh≤a(tgφI+cI/p) , kur (4)

Δh - blakus esošo pamatu pēdu atzīmju starpība;

a – attālums starp pamatiem gaismā;

φI un cI – attiecīgi iekšējās berzes leņķa un saistes stiprības aprēķina vērtības;

p – vidējais spiediens zem augstāk izvietoto pamatu pēdas no slodzēm pamatnes stiprības aprēķinam.

3. Pamatnes deformāciju aprēķins

47. Ievērojot, ka pamatu un būvju virszemes konstrukciju stiprība un plaisu atvēršanās pārbaudīta ar aprēķinu (arī no būves un pamatnes mijiedarbības papildu piepūlēm), pamatnes deformāciju aprēķina mērķis ir noteikt un ierobežot pamatu un būves virszemes konstrukciju absolūto un relatīvo pārvietojumu tādās robežās, kuras normatīvi noteiktajā ekspluatācijas laikā:

47.1. garantē būves normālus ekspluatācijas apstākļus;

47.2. novērš būves nepieļaujamu sēšanos, pacelšanos vai nosvēršanos;

47.3. novērš nepieļaujamas konstrukciju projektēto līmeņu un stāvokļa pārmaiņas.

48. Projektējot jaunas būves esošo būvju tuvumā, nepieciešams noteikt esošo būvju pamatnes papildu deformācijas, kuras rada projektējamo būvju slodzes un citas ietekmes.

49. Pamatnes deformācijas ir šādas:

49.1. sēšanās – deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts sablīvēšanās ārējo slodžu un grunts pašsvara ietekmē un kas nav saistīta ar pamatnes grunts struktūras pārmaiņām;

49.2. iegrimšana – deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts sablīvēšanās un struktūras krasas pārmaiņas ārējo slodžu, grunts pašsvara un citu papildu faktoru ietekmē, to skaitā ledus kušana sasalušā gruntī;

49.3. celšanās un sēšanās – deformācija, kuras cēlonis ir pamatnes grunts tilpuma pārmaiņas mitruma un (vai) ķīmiskas iedarbības ietekmē (briešana vai rukums) vai grunts porās sasalstot ūdenim un kūstot ledum (grunts sala kūkumošanās un atkušana);

49.4. iesēdumi – deformācija, kuras cēlonis ir zemes virsmas deformācija, ko radījusi derīgo izrakteņu izstrāde, pamatnes ģeotehnisko apstākļu pārmaiņas, gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās, karsta un sufozijas, kā arī citi procesi, kas veicina iesēdumus;

49.5. horizontāli pārvietojumi – deformācija, kuras cēlonis ir horizontālu spēku iedarbība uz pamatni (arī balstbīde un atbalsta sienas) vai ievērojami virsmas vertikāli pārvietojumi grunts masīva pašsvara vai citu dabas apstākļu ietekmē.

50. Pamatnes deformācijas atkarībā no to cēloņa ir šādas:

50.1. deformācija ārējo slodžu ietekmē, arī sēšanās, nosēšanās, horizontāli pārvietojumi;

50.2. ar ārējām slodzēm nesaistīti pamatnes virsmas vertikāli un horizontāli pārvietojumi, arī grunts nosēšanās vai iegrimšana pašsvara ietekmē un pacelšanās.

51. Pamatnes deformāciju aprēķinā ņem vērā pamatnes un būves kopējo darbu. Pamatnes deformācijas var aprēķināt, neņemot vērā pamatnes un būves kopējo darbu šajā būvnormatīvā noteiktajos gadījumos.

52. Pamatnes un būves kopējo deformāciju raksturo:

52.1. atsevišķa pamata pamatnes absolūtā sēšanās s;

52.2. būves pamatnes vidējā sēšanās sm;

52.3. divu atsevišķu pamatu sēšanās relatīvā nevienmērība Δs/L;

52.4. pamata sānsvere i;

52.5. relatīvā izliece vai ieliekšanās u/L;

52.6. būves liektā iecirkņa liekums (liekuma rādiuss) ρ;

52.7. būves relatīvā savērpšanās θ;

52.8. būves vai būves pamatu horizontāls pārvietojums v.

53. Pamatnes deformāciju (otrais robežstāvoklis) aprēķina, ņemot vērā šādu nosacījumu:

s≤su , kur (5)

s – būves un pamatnes kopējā deformācija, kas aprēķināta saskaņā ar šī būvnormatīva 2.pielikumu;

su – galēji pieļaujamā būves un pamatnes kopējā deformācija, kas noteikta saskaņā ar šī būvnormatīva 73., 74. un 75.punktu.

54. Ja būves konstrukciju spriegumstāvokli un deformācijas nepieciešams novērtēt ilgstoši un prognozēt pamatnes sablīvēšanās (konsolidācijas) laiku, nepieciešami pamatnes sēšanās procesa attīstības aprēķini būves būvniecības un ekspluatācijas laikā. Var neņemt vērā pamatnes sēšanos būvniecības laikā (arī sēšanos grunts uzbēruma ietekmē līdz pamatu izbūvei un sēšanos līdz konstrukciju saduršuvju aizdarināšanai), ja tas nepasliktina būves ekspluatācijas īpašības.

55. Aprēķinot pamatnes deformācijas, ņem vērā pamatnes raksturlielumu iespējamās pārmaiņas.

56. Pamatnes deformāciju aprēķina shēmu pamatnes un būves kopējo deformāciju noteikšanai izvēlas saskaņā ar šī būvnormatīva 14.punktu. Aprēķina shēmu nosaka:

56.1. kā lineāri deformējamu pustelpu ar ierobežotu saspiežamā slāņa biezumu Hc saskaņā ar šī būvnormatīva 2.pielikuma 6.punktu;

56.2. kā lineāri deformējamu slāni, ja lineāri deformējamās pustelpas saspiežamā slāņa biezumā Hc atrodas h1 biezs grunts slānis ar deformāciju moduli E1≥100 MPa.

h1 ≥ Hc[1–(E2/E1)1/3] , kur (6)

E2 - grunts slāņa deformāciju modulis, kas atrodas tieši zem grunts slāņa ar deformāciju moduli E1. Šajā gadījumā lineāri deformējamā slāņa biezumu H nosaka līdz mazsaspiežamā slāņa virsmai;

56.3. kā lineāri deformējamu slāni, ja pamata platums (diametrs) b≥10 m un pamatnes grunts deformāciju modulis ir E≥10 MPa. Šajā gadījumā lineāri deformējamā slāņa biezumu H nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 2.pielikuma 8.punktu.

57. Lineāri deformējama slāņa aprēķina shēmu var lietot pamatam, kura platums b≥10 m, ja saspiežamajā slānī atrodas grunts slāņi ar deformāciju moduli E<10 MPa un summāro biezumu, kas nav lielāks par 0,2 H.

58. Nosakot pamatnes deformācijas atbilstoši šī būvnormatīva 56.punktā minētajām aprēķina shēmām, vidējais spiediens p zem pamata pēdas nedrīkst pārsniegt pamatnes grunts aprēķina pretestību R (kPa), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

R = γc1 . γc2[MγkzII + Mqd1γII' + (Mq – 1)dbγII' + MccII]/k, kur (7)

γc1 un γc2 – grunts–pamatnes un būves mijiedarbības darba apstākļu koeficienti, kurus nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 3.tabulu;

k = 1, ja pamatnes grunts stiprības raksturlielumi φ un c noteikti ar tiešajām pārbaudēm;

k = 1,1, ja pamatnes grunts stiprības raksturlielumi φ un c noteikti saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikumu;

kz – koeficients, kas ir 1, ja pamata platums b < 10 m;

kz = zo/b + 0,2, ja pamata platums b > 10 m (šeit zo = 8 m);

γII - zem pamata pēdas līmeņa esošās grunts vidēji svērtais īpatnējais svars (gruntij, kura atrodas zem gruntsūdeņu līmeņa, to nosaka, ņemot vērā ūdens cēlējspēku) (kN/m3);

γII' - virs pamatu pēdas līmeņa esošās grunts vidēji svērtais īpatnējais svars (gruntij, kura atrodas zem gruntsūdeņu līmeņa, to nosaka, ņemot vērā ūdens cēlējspēku) (kN/m3);

cII – saiste (kPa) gruntij tieši zem pamatu pēdas;

Mγ, Mq, Mc - koeficienti, kurus nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulu vai šādas formulas:

Mγ = ψ/4 (8)

Mq = 1 + ψ (9)

Mc = ψ (ctgφII) (10)

ψ = π/(ctgφII + φII – π/2) , kur (10a)

ψ – bezdimensiju pārejas koeficients;

φII - grunts iekšējās berzes leņķis;

d1 – pamata iestrādāšanas dziļums (būvēm bez pagraba) vai reducētais ārējo un iekšējo pamatu iestrādāšanas dziļums metros (būvēm ar pagrabu), kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

d1 = hs + hcfγcfII' , kur (11)

hs – grunts slāņa augstums virs pamata pēdas no pagraba puses (m);

hcf – pagraba grīdas konstrukcijas biezums (m);

γcf - pagraba grīdas konstrukcijas vidēji svērtā blīvuma aprēķina vērtība (kN/m3);

db – attālums (m) no planēšanas atzīmes līdz pagraba grīdas līmenim, ja pagraba platums B < 20 m, bet ne vairāk kā 2 m;

db = 0 m neatkarīgi no pamata pēdas iestrādāšanas dziļuma, ja pagraba platums B > 20 m.

(MK 21.06.2004. noteikumu Nr.546 redakcijā)

59. Šī būvnormatīva formulu (7) atļauts lietot jebkuras konfigurācijas pamatiem; apaļu un regulāra daudzstūra pamatu platumu nosaka b = A1/2, kur A ir pamata laukums.

60. Grunts un pagraba grīdas materiālu blīvuma aprēķina vērtības šī būvnormatīva formulā (7) un formulā (11) var noteikt ar pārslodzes koeficientu γf = 1,0.

61. Pamata plātnēm ar izgriezumiem stūros grunts aprēķina pretestību R var palielināt par 15 %.

62. Ja reducētais pamatu iestrādāšanas dziļums d1, izmantojot šī būv­normatīva formulu (11), ir lielāks par pamata iestrādāšanas dziļumu d no pla­nēšanas atzīmes (d1>d), šī būvnormatīva formulā (7) d1 = d un db = 0.

63. Pamata pēdas sākotnējos orientējošos izmērus nosaka, ņemot vērā konstruktīvus apsvērumus, vai nosaka grunts pamatnes aprēķina pretestības Ro vērtības saskaņā ar šī būvnormatīva 3.pielikumu.

Šī būvnormatīva 3.pielikuma grunts pamatnes aprēķina pretestības Ro vērtības var izmantot šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.punktā norādīto būvju pamatu pēdas projektējamo izmēru aprēķinam, ja pamatni veido horizontāli (kritums ne vairāk kā 0,1) vienāda biezuma grunts slāņi, kuru saspiežamība (skaitot no pamatu pēdas iestrādāšanas atzīmes) nepalielinās līdz dziļumam, kas ir vienāds ar divkāršu lielākās pamata pēdas izmēru.

64. Rupjdrupu iežu pamatnes aprēķina pretestību nosaka, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7) un lietojot ģeotehniskajā izpētē noteiktos grunšu raksturlielumus. Ja rupjdrupu iežu aizpildījums veido vairāk nekā 40 %, pamatnes aprēķina pretestību var noteikt, izmantojot aizpildījuma raksturlielumus.

65. Aprēķina pretestību R noblīvētai gruntij vai grunts pabērumam nosaka, izmantojot projektā uzdotos noblīvētās grunts aprēķina raksturlielumus.

66. Pārtrauktu lentveida pamatu pamatnes grunts aprēķina pretestību R nosaka, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7), un reizina ar koeficientu kd, kuru nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 4.tabulu.

67. Palielinot slodzes uz rekonstruējamo vai renovējamo būvju pamatni, pamatnes grunts aprēķina pretestību R nosaka, izmantojot ģeotehniskās izpētes rezultātus:

67.1. grunts raksturlielumus;

67.2. rekonstruējamās vai renovējamās būves un blakus esošo būvju pamatu tipu un tehnisko stāvokli;

67.3. rekonstruējamās vai renovējamās būves un blakus esošo būvju virszemes konstrukciju tehnisko stāvokli un ekspluatācijas ilgumu;

67.4. rekonstruējamās vai renovējamās ēkas un blakus esošo pazemes konstrukciju tehnisko stāvokli un ekspluatācijas ilgumu.

68. Būves rekonstrukcijas vai renovācijas projektā norāda rekonstruējamās vai renovējamās būves un blakus esošo būvju pamatu un pamatnes prognozējamo papildu sēšanos, kurai jāatbilst projektēšanas uzdevumam un šim būvnormatīvam.

69. Ja vidējais spiediens p zem pamata pēdas ir vienāds ar pamatnes grunts aprēķina pretestību R, kas noteikta, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7), un aprēķinātās pamatnes deformācijas nepārsniedz 40 % no galēji pieļaujamo deformāciju vērtības, noteikto pamatnes grunts aprēķina pretestību R un vidējo spiedienu p zem pamata pēdas var palielināt 1,2 reizes. Šādi paaugstinātais vidējais spiediens zem pamata pēdas nedrīkst pārsniegt spiedienu, kāds noteikts pamatnes nestspējas aprēķinam (Fu), un aprēķinātās pamatnes deformācijas nedrīkst pārsniegt 50 % no to galēji pieļaujamām vērtībām.

70. Ja pamatnes saspiežamajā slānī dziļumā z (skaitot no pamata pēdas) ieslēgts grunts slānis, kura stiprība ir mazāka nekā virsējiem slāņiem, nosaka tādus pamata pēdas izmērus, kas ļauj izpildīt šādu nosacījumu:

σzpzg≤R , kur (12)

σzp – papildu vertikālie spriegumi gruntī no slodzes uz pamatu dziļumā z (kPa);

σzg – papildu vertikālie spriegumi gruntī no grunts pašsvara dziļumā z (kPa);

Rz - pēc šī būvnormatīva formulas (7) noteiktā vājākās grunts aprēķina pretestība (kPa) nosacītam bz platam pamatam dziļumā z:

bz = (N/σzp + a2)1/2–a  , kur (13)

a = (l–b)/2;

l un b - attiecīgi pamata garums un platums;

N - pamata vertikālā slodze uz pamatni.

71. Ja ar deformāciju aprēķina slodzēm ekscentriski slogotam pamatam ir lineārs spriegumu sadalījums zem pamata pēdas, pamata malā spiediens uz pamatni katras ass virzienā nedrīkst pārsniegt pamatnes grunts aprēķina pretestību R vairāk nekā 1,2 reizes, bet stūrī – vairāk nekā 1,5 reizes. Spiedienu nosaka, ievērojot pamata iedziļināšanu gruntī un virspamatu konstrukciju stingrību. Grunts aprēķina pretestību nosaka, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7) un citus šī būvnormatīva norādījumus.

72. Aprēķinot atsevišķu pamatu vai būves kopējo sānsveri, ņem vērā:

72.1. pamatu (vai pamata) iedziļinājumu gruntī;

72.2. pamatnes saspiešanās nevienmērīgumu;

72.3. lieces momentus pamata pēdas līmenī;

72.4. slodzes uz blakus esošajiem iecirkņiem;

72.5. blakus esošo pamatu ietekmi;

72.6. iespējamo slodžu ekscentricitāšu palielināšanos, pamatam (vai būvei) sasveroties;

72.7. virspamatu konstrukcijas stingrību.

73. Būves un pamatnes galēji pieļaujamo deformāciju su,s, kas nodrošina tehnoloģisko un arhitektonisko prasību izpildi, nosaka atbilstošo būvju projektēšanas normas, tehnoloģisko iekārtu ekspluatācijas un regulēšanas noteikumi vai projektēšanas uzdevums. Izstrādājot projektu un veicot nepieciešamos būves konstrukciju stiprības, noturības un plaisu noturības aprēķinus, jāizpilda šāds nosacījums:

s≤su,s (14)

74. Būves un pamatnes galēji pieļaujamo deformāciju su,f, kas nodrošina būves stiprību, noturību, plaisu noturību un būves un pamatnes kopējo darbu, nosaka projektēšanas laikā. Galēji pieļaujamo deformāciju su,f var nenoteikt ievērojamas stingrības būvēm, piemēram, torņveida būvēm vai būvēm, kuru konstrukcijās nevienmērīga sēšanās nerada papildu piepūles.

75. Ja projektēšanas uzdevumā nav noteikta būves un pamatnes galēji pieļaujamā deformācija su,s un būves konstrukcijas nav aprēķinātas slodzēm, kuras ierosina būves un pamatnes savstarpējā ietekme, pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas su,s var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 4.pielikumu.

76. Pamatnes deformācijas var nenoteikt, ja vidējais spiediens p zem pamata pēdas nepārsniedz pamatnes grunšu aprēķina pretestību R, kas noteikta, izmantojot šī būvnormatīva formulu (7), un pamatnes gruntis būvlaukumā atbilst vienam no šī būvnormatīva 6.pielikuma 5.tabulas variantiem. Šis nosacījums nav piemērojams:

76.1. ražošanas būvēm ar slodzi uz grīdām vairāk nekā 20 kPa;

76.2. rekonstruējamām vai renovējamām būvēm.

4. Pamatnes nestspējas aprēķins (pirmais robežstāvoklis)

77. Lai nodrošinātu pamatnes stiprību un noturību un novērstu pamata nobīdīšanu un apgāšanos, veic pamatnes nestspējas aprēķinu.

Pamatnes sabrukšanas (sasniedzot robežstāvokli) aprēķina shēmai jābūt statiski un kinemātiski iespējamai dotajai slodzei (iedarbei), pamatu konstrukcijai un būvei.

78. Pamatnes nestspēju Fu aprēķina saskaņā ar šādu nosacījumu:

F≤γcFun , kur (15)

F - aprēķina slodze uz pamatni (nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 2.2.apakšnodaļu);

Fu - pamatnes galējā nestspēja;

γc - pamatnes darba apstākļu koeficients, kas ir:

1,0 - smiltīm, izņemot putekļainās smiltis;

0,9 - putekļainām smiltīm, putekļainai un mālainai gruntij stabilizētā stāvoklī;

0,85 - putekļainām smiltīm, putekļainai un mālainai gruntij nestabilizētā stāvoklī;

1,0 - nesadrupušiem (nesadēdējušiem) vai vāji sadrupušiem klinšainiem iežiem;

0,9 - vidēji sadrupušiem klinšainiem iežiem;

0,8 - stipri sadrupušiem klinšainiem iežiem;

γn - drošības koeficients, kas ir:

1,2 - pirmās klases būvēm;

1,15 - otrās klases būvēm;

1,1 - trešās klases būvēm.

79. Klinšainu iežu pamatnes nestspējas vertikālo komponenti Nu (kN) neatkarīgi no pamata iestrādāšanas dziļuma nosaka, izmantojot šādu formulu:

Nu = Rcb′l′ , kur (16)

Rc – aprēķina pretestība klints iežiem vienvirziena spiedē ūdens piesātinātā stāvoklī (kPa);

b′ un l′ – attiecīgi pamata relatīvais platums un garums (m), ko nosaka, izmantojot šādas formulas:

b′ = b–2eb; l′ = l–2el , kur (17)

eb un el – attiecīgi visu slodžu kopspēka ekscentricitāte pamata šķērsvirzienā un garenvirzienā (m).

80. Stabilizētu grunšu pamatnes (izņemot klinšainu iežu pamatnes) nestspēju nosaka, ja visām galējai pretestībai atbilstošajām slīdes virsmām normālspriegumu σ attiecība pret bīdes spriegumiem τ atbilst šādam nosacījumam:

τ = σtgφI+cI , kur (18)

φI un cI - attiecīgi grunts iekšējās berzes leņķa un saistes aprēķina vērtības.

81. Vāji sablīvējamu (sablīvēšanās koeficients cv≤107 cm2/gadā) ar ūdeni piesātinātu (mitruma pakāpe Sr≥0,85) putekļainu, mālainu un biogēnu grunšu pamatnes nestspēju nosaka, ievērojot iespējamo grunts pamatnes nestabilizēto stāvokli sakarā ar poru ūdens pārspiedienu u. Šajā gadījumā galējai pretestībai atbilstošajām slīdes virsmām normālspriegumu σ attiecība pret bīdes spriegumiem τ atbilst šādam nosacījumam:

τ = (σ–u)tgφI+cI , kur (19)

φI un cI - attiecīgi grunts iekšējās berzes leņķa un saistes aprēķina vērtības, kuras atbilst pamatnes grunts stabilizētam stāvoklim.

82. Poru ūdens pārspiedienu u, ievērojot pamatnes slogošanas ātrumu, nosaka ar grunts filtrācijas–konsolidācijas metodēm. Ar būves ekspluatācijas slodzēm ātri slogotai vāji sablīvējamas grunts pamatnei bez drenāžas un drenējošiem slāņiem (arī slodzēm, kas rodas, veicot būvdarbus ātrā tempā) poru ūdens pārspiedienu u var pieņemt vienādu ar normālspriegumu (σ = u) vai iekšējās berzes leņķi φI un saisti cI var pieņemt kā nestabilizētas grunts pamatnes stāvoklim.

83. Ja lielākā vertikālā pieslodze plakana pamata dažādās pusēs nepārsniedz 50 % no grunts robežstiprības R, kas noteikta atbilstoši šī būvnormatīva 58.punktam, un pamatnes gruntis (izņemot klinšainu) zem pamata pēdas dziļumā, kas nav mazāks par pamata platumu, ir viendabīgas un stabilizētas, pamatnes nestspējas vertikālo komponenti Nu nosaka, izmantojot šādu formulu:

Nu= b′l′(Ngξγb′γI+NqξqγI′d+Nc ξccI)  , kur (20)

b′ un l′ - pēc šī būvnormatīva formulas (17) noteiktais pamata relatīvais platums un garums (m), b – pamata mala, kuras virzienā iespējama noturības zaudēšana;

γI un γI′ – grunts īpatnējais svars (kN/m3) iespējamās nobrukšanas prizmas robežās zem pamata pēdas līmeņa un virs pamata pēdas līmeņa; ja nepieciešams, ņem vērā ūdens cēlējspēku;

cI – grunts saistes aprēķina vērtība (kPa);

d – pamata pēdas iestrādāšanas dziļums (m); ja pamata dažādās pusēs vertikālā pieslodze ir atšķirīga, d vērtību nosaka tajā pusē, kur ir mazākā pieslodze;

Nγ, Nq, Nc – bezdimensiju koeficienti;

ξγ, ξq, ξc – pamata formas koeficienti.

Ja nosaka pamatnes nestspēju, izmantojot formulu (20), un ja pamata dažādās pusēs vertikālā pieslodze ir atšķirīga, ārējo spēku horizontālo komponenti Fh nosaka, ievērojot grunts aktīvo spiedienu.

84. Bezdimensiju koeficientus Nγ, Nq, Nc nosaka, izmantojot šādas formulas:

Nγ = {cosα1[cosecφI–Mo(ctgφI+a)exp(2λtgφI)]/Z+(2cos2λ)/cosφI–Mo}/(4B) (21)

λ = [π–δ–arcsin(sinδ/sinφI)]/2 (22)

Nq = JM1(1+Moa)cosφI/(BZ)  (23)

Nc = (Nq–1)/tgφI , kur (24)

Mi = (1+sinαi)/cosαi; šeit i = 0; 1; 2; un αo = φI; α1= 2λ+φI; α2 = 2λ–φI;

J = (cos λ–Mosinλ)exp(λtgφI);

a = (1–J)/(JM1–Mo);

B = 1–M2tgδ;

Z = (1+M1a)(1+sinφI –2sin2 λ);

φI - grunts iekšējās berzes leņķis;

δ - leņķis starp vertikāli un rezultējošo spēku F uz pamatni pamata pēdas līmenī.

Koeficientus Nγ, Nq, Nc var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulu.

85. Pamata formas koeficientus ξγ, ξq, ξc nosaka, izmantojot šādas formulas:

ξγ = 1–0,25/η; ξq = 1+1,5/η; ξc = 1+0,3/η , kur (25)

η = l′/b′ un l′ un b′ - attiecīgi no šī būvnormatīva formulas (17). Ja pamata garuma un platuma attiecība η = l′/b′<1, formulā (25) η = 1.

86. Leņķi δ starp vertikāli un rezultējošo ārējo spēku F uz pamatni pamata pēdas līmenī nosaka, izmantojot šādu formulu:

tgδ = Fh/Fv , kur (26)

Fh, Fv – attiecīgi rezultējošā ārējā spēka F horizontālā un vertikālā komponente pamata pēdas līmenī.

87. Aprēķinu saskaņā ar šī būvnormatīva 83.punktu var veikt, ja ir izpildīts šāds nosacījums:

tgδ < sinφI (27)

88. Ja nosacījums (27) nav izpildīts, pārbauda pamata nobīdīšanu pa pamatni, izmantojot šādu formulu:

ΣFs,a ≤(γcΣFs,r)/γn   , kur (28)

ΣFs,a un ΣFs,r – attiecīgi nobīdīšanas un noturošo spēku projekciju summa uz slīdes plakni, ievērojot grunts aktīvo un pasīvo spiedienu uz pamata sānu plaknēm;

γc un γn – attiecīgi pamatnes darba apstākļu un būves drošības koeficienti, kurus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 78.punktam.

89. Pamatnes nestspējas aprēķinu var veikt grafoanalītiski (apaļci­lindriskas vai lauztas slīdes virsmas), ja:

89.1. pamatne dziļumā ir neviendabīga;

89.2. pamatnes vertikālā pieslodze pamata dažādās pusēs ir atšķirīga un lielākā pieslodze pārsniedz 50 % atbilstoši šī būvnormatīva 58.punktam noteikto grunts robežstiprību R;

89.3. būve atrodas uz nogāzes vai tās tuvumā;

89.4. var izveidoties pamatnes grunšu nestabilizēts stāvoklis (izņemot šī būvnormatīva 90.punktā minētos gadījumus).

90. Vāji sablīvējamu (cv≤107 cm2/gadā) ar ūdeni piesātinātu (Sr≥0,85) grunšu pamatnes nestspēju, ja pamatnes gruntis zem pamata pēdas dziļumā, kas nav mazāks par 0,75 no pamata platuma, ir viendabīgas, nosaka šādi:

90.1. lentveida pamata pamatnes nestspējas vertikālo komponenti nu (kN/m) nosaka, izmantojot šādu formulu:

nu = b′[q+(1+π–α+cosα)cI]  , kur (29)

b′ – pēc šī būvnormatīva formulas (17) noteiktais pamata relatīvais platums (m);

q – pieslodze tajā pamata pusē, kuras virzienā vērsta rezultējošā ārējā spēka horizontālā komponente (kPa (kN/m2));

cI – pamatnes grunts saistes aprēķina vērtība (kPa);

α – leņķis radiānos, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

α = arcsin(fh/(b′cI))  , kur (30)

fh - rezultējošā ārējā spēka horizontālā komponente, ievērojot grunts aktīvo spiedienu uz pamatu (kN/m).

Formulu (30) var izmantot, ja ir izpildīts šāds nosacījums:

fh≤b′cI  (31)

90.2. ar vertikālu slodzi slogota taisnstūra pamata pamatnes nestspēju, ja pamata garums ir mazāks par trim platumiem (l£3b), nosaka saskaņā ar šo noteikumu 83.punktu, kur grunts iekšējās berzes leņķi pieņem φI = 0 un pamata formas koeficients ξc = 1+0,11η. Visos gadījumos, ja uz pamatu darbojas horizontāla slodze vai pamatni veido nestabilizēta grunts, jāpārbauda pamata nobīdīšana pa pamatni, izmantojot šī būvnormatīva formulu (28).

91. Ja pamatni veido kūkumojoša grunts, jāpārbauda pamatu noturība pret grunts kūkumošanos sala iedarbībā.

5. Pamatnes deformāciju un to ietekmes samazināšana

92. Neatkarīgi no pamatnes nestspējas un deformāciju aprēķinu rezultātiem un konstruktīvajiem pasākumiem, kurus izvēlas, ievērojot šī būvnormatīva 3. un 11.punktu, nepieciešams:

92.1. novērst pamatnes grunšu īpašību pasliktināšanos;

92.2. uzlabot pamatnes grunšu īpašības;

92.3. ar konstruktīviem pasākumiem ierobežot būves jutīgumu pret pamatnes deformācijām;

92.4. samazināt būves un pamatnes mijiedarbības radītās papildu piepūles būves konstrukcijās.

93. Pamatnes grunts īpašību pasliktināšanos novērš šādi:

93.1. novērš vai ierobežo ūdens ietekmi uz pamatnes gruntīm, ierīkojot drenāžu, ūdens novadīšanas kanālus, filtrācijas aizkarus un ekrānus;

93.2. aizsargā pamatnes gruntis no tādu ķīmiski aktīvu vielu iedarbības, kuras rada grunts nosēšanos vai uzbriešanu, aktivizē karsta-sufozijas procesus vai paaugstina gruntsūdeņu agresivitāti;

93.3. novērš vai ierobežo vibrācijas un citu nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmi;

93.4. būvniecības laikā saglabā pamatnes grunšu dabīgo struktūru, projektā paredzēto pamatnes slogošanas shēmu un ātrumu, kā arī ievēro būvbedres izstrādāšanas tehnoloģiskā procesa prasības.

94. Pamatnes grunšu īpašības uzlabo šādi:

94.1. blīvē gruntis (blietējot, vibrējot, hidrovibroblietējot, ierīkojot grunts pāļus un veicot citus pasākumus);

94.2. nekvalitatīvas pamatnes gruntis daļēji vai pilnīgi nomaina ar smilšu, grants vai šķembu spilveniem;

94.3. ierīko uzbērumus;

94.4. nostiprina pamatnes gruntis (ķīmiski, elektroķīmiski, termiski vai citā veidā);

94.5. stiegro pamatnes grunts masīvus ar sietiem, lentēm vai citiem izstrādājumiem.

95. Konstruktīvie pasākumi, kas ierobežo būves jutīgumu pret pamatnes deformācijām, ir šādi:

95.1. būves racionālas konfigurācijas (plāna un stāvu skaita) izvēle;

95.2. būves pamatu-pagraba daļas telpiskās stingrības un stiprības paaugstināšana;

95.3. būves deformējamības paaugstināšana, ja to pieļauj tehnoloģiskie noteikumi.

96. Kustīgas tehnoloģiskās iekārtas (tilta celtņi, lifti) izvietojamas tādā attālumā no būvēm, lai pamatnes deformācijas neietekmētu to normālu ekspluatāciju.

97. Būves un pamatnes mijiedarbības radītās papildu piepūles būves konstrukcijās samazina šādi:

97.1. izvietojot būvi, ievēro pamatnes ģeotehnisko uzbūvi un nepieļauj atsevišķu faktoru (vājas grunts ieslēgumu, karsta procesu un citu faktoru) nelabvēlīgu ietekmi;

97.2. izvēlas racionālas pamatu konstrukcijas;

97.3. būvbedres aizbēršanai un spilveniem zem pamatiem izmanto grunts materiālus ar mazu saisti un berzi, kā arī ierīko īpašas tranšejas, lai samazinātu horizontālo slodžu ietekmi;

97.4. regulē saliekamo un saliekami monolīto konstrukciju saduru monolitēšanas laiku;

97.5. izvēlas racionālu būves vai tās atsevišķu daļu izbūves kārtību un darbu tempu.

6. Pamatu un pamatnes projektēšanas īpatnības ūdenspiesātinātā biogēnā gruntī

98. Pamatni, kuru veido ūdenspiesātinātas biogēnās gruntis (pārkūdrota grunts, kūdra, sapropelis) un dūņas vai to klātbūtne, projektē, ievērojot šo grunšu saspiežamību, lēnu un ilgstošu sēšanos, iespējamo pamatnes nestabilizēto stāvokli, ievērojamas stiprības, deformatīvo un filtrācijas raksturlielumu pārmaiņas un anizotropiju pamatnes sablīvēšanās procesā, kā arī dūņu augsto tiksotropiju. Vietās, kur ir biogēnās gruntis un dūņas, izvēloties pazemes konstrukciju materiālus, jāņem vērā gruntsūdeņu paaugstinātā agresivitāte pret pazemes konstrukciju materiāliem.

99. Biogēno grunšu un dūņu deformācijas, stiprības un filtrācijas raksturlielumus nosaka projektējamās būves pamatnes spriegumstāvoklim atbilstošā spiedienā vai spiediena diapazonā. Nosakot biogēno grunšu un dūņu raksturlielumus, paraugus pārbauda vertikālā un horizontālā virzienā.

100. Biogēno grunšu un dūņu pamatnes aprēķinu veic atbilstoši šī būvnormatīva 2.nodaļai, papildus ņem vērā pamatnes slogošanas ātrumu, efektīvo spriegumu pārmaiņas pamatnes gruntīs konsolidācijas procesā un grunts anizotropiju. Aprēķinus var veikt, izmantojot grunts lineārās konsolidācijas metodes. Biogēno grunšu un dūņu raksturlielumu anizotropiju var neievērot, ja raksturlielumi vertikālā un horizontālā virzienā neatšķiras vairāk kā par 40 %.

101. Pamatu pēdu nedrīkst projektēt uz stipri kūdrainas grunts, kūdras, vāji mineralizēta sapropeļa un dūņām. Ja tieši zem pamata pēdas atrodas grunts slānis pamata platuma biezumā ar deformāciju moduli E<5 MPa, pamatnes sēšanos nosaka no pilna spiediena zem pamata pēdas.

102. Ja biogēno grunšu un dūņu pamatnes aprēķinātās deformācijas ir lielākas par pieļaujamām vai pamatnes nestspēja ir nepietiekama, izskata iespējas:

102.1. daļēji vai pilnīgi šķērsot vājās gruntis, ierīkojot dziļos pamatus;

102.2. daļēji vai pilnīgi nomainīt biogēnās gruntis vai (un) dūņas ar smiltīm, granti vai šķembām;

102.3. paātrināt biogēno grunšu un dūņu pamatnes sablīvēšanas (konsolidācijas) procesu, pieslogojot ar pastāvīgiem vai pagaidu uzbērumiem un ierīkojot drenāžu;

102.4. nostiprināt dūņas mākslīgi.

103. Pamatnes pieslogošanu ar uzbērumu projektē atbilstoši šī būvnormatīva 100.punktam. Projektā norāda uzbēruma augstumu, izmērus plānā, nepieciešamo laiku pamatnes sablīvēšanai līdz noteiktajai pakāpei un pieslogotās pamatnes nepieciešamo nosēšanos.

7. Pamatu un pamatnes projektēšanas īpatnības eluviālajā gruntī

104. Ja klinšu dēdēšanas produktu rašanās vietās pilnīgi vai daļēji saglabāta klinšu struktūra un tekstūra, eluviālo grunšu pamatni projektē, ņemot vērā šo grunšu:

104.1. ievērojamo neviendabīgumu dziļumā un plānā, stipri atšķirīgos deformāciju un stiprības raksturlielumus, klinšu sadēdēšanas pakāpi un atšķirīgo aizpildījumu;

104.2. rupjdrupu iežu un stipri sadēdējušu klinšu noslieci uz stiprības samazināšanos atklātās būvbedrēs;

104.3. ar ūdeni piesātināto eluviālo smilšmālu un putekļaino smilšu pāreju plūstošā stāvoklī, izbūvējot būvbedri un pamatus;

104.4. eluviālo putekļaino smilšu iespējamo nosēšanos, ja porainības koeficients e ir lielāks par 0,6 un mitruma pakāpe Sr ir lielāka par 0,7.

105. Eluviālo grunšu pamatnes stiprības samazināšanās iespēju un pakāpi atklātās būvbedrēs nosaka eksperimentāli lauka apstākļos vai pārbaudot laboratorijā paņemtos monolītu paraugus. Aptuvenu eluviālo grunšu stiprības samazināšanās pakāpi attiecīgajā laikposmā var noteikt, izmantojot šādus raksturlielumus:

105.1. klinšainās grunts blīvumu;

105.2. putekļainās un mālainās grunts īpatnējo penetrācijas pretestību;

105.3. tādu daļiņu saturu smiltīs, kuras mazākas par 0,1 mm, un tādu daļiņu saturu rupjdrupu iežos, kuras mazākas par 2 mm.

106. Eluviālo grunšu pamatnes deformācijas (otrais robežstāvoklis) un stiprību (pirmais robežstāvoklis) aprēķina atbilstoši šī būvnormatīva 2., 3., 4. un 5.nodaļai.

107. Ja eluviālo grunšu pamatnes aprēķinātās deformācijas ir lielākas par pieļaujamajām vai pamatnes nestspēja ir nepietiekama, nepieciešams:

107.1. izbūvēt noblīvētus smilts, grants, šķembu vai vietējo rupjdrupu iežu pabērumus;

107.2. novākt klinšu atliekas no pamatnes virsējās daļas un pilnīgi vai daļēji nomainīt tukšumu un kavernu irdeno aizpildījumu ar noblīvētu smilti, granti vai šķembām.

108. Pamatnes un pamatu projektā paredz pasākumus eluviālo grunšu aizsardzībai pret atmosfēras un ūdens kaitīgo iedarbību, atrokot būvbedri. Nav pieļaujams pārtraukums starp būvbedres atrakšanu un pamatu izbūvi.

8. Pamatu un pamatnes projektēšanas īpatnības uz uzbērtām gruntīm

109. Projektējot pamatni uz uzbērtām gruntīm, ņem vērā uzbērto grunšu sastāva ievērojamo nevienmērību un neviendabīgumu, nevienmērīgo saspiežamību, pašnoblīvēšanos (īpaši, ja iedarbojas vibrācija), kā arī ģeotehnisko raksturlielumu pārmaiņas, samitrinoties un sadaloties organiskām vielām. Uzbērtiem izdedžiem un māliem papildus ņem vērā iespējamo uzbriešanu samitrinoties vai ķīmisko atkritumu ietekmē.

110. Uzbērto grunšu nevienmērīgo saspiežamību nosaka atbilstoši lauka un laboratorijas pārbaužu rezultātiem, ievērojot uzbērto grunšu sastāvu, uzbēršanas veidu un materiāla tipu. Uzbērto grunšu deformāciju moduli nosaka ar štampu pārbaudēm.

111. Uzbērto grunšu pamatnes aprēķinu veic atbilstoši šī būvnormatīva 2., 3., 4. un 5.nodaļai. Ja iespējama uzbērto grunšu nosēšanās vai uzbriešana vai tās satur organiskos piemaisījumus Iom>0,1, aprēķinos papildus ņem vērā šī būvnormatīva 6.nodaļā noteiktās prasības. Pamatnes pilno deformāciju nosaka, summējot pamatnes sēšanos no ārējās slodzes un nosēšanos no pašsablīvēšanās un organikas sadalīšanās, kā arī uzbēruma pamatnes grunšu sēšanos pamata slodžu un uzbēruma svara ietekmē.

112. Uzbērto grunšu pamatnes aprēķina pretestību nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 58.-71.punktu. Būvju pamatu sākotnējos izmērus var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 3.pielikuma 4.tabulā noteikto pamatnes grunts aprēķina pretestību Ro. Aprēķina pretestību Ro var izmantot Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā noteiktajos gadījumos būvju pamatu projektējamo izmēru noteikšanai.

113. Ja uzbērto grunšu pamatnes aprēķinātās deformācijas ir lielākas par pieļaujamajām vai pamatnes nestspēja ir nepietiekama, veic šī būvnormatīva 5.nodaļā noteiktos pasākumus vai ierīko dziļos pamatus cauri uzbērtajām gruntīm.

9. Gaisa elektropārvades līniju balstu projektēšanas īpatnības

114. Šajā nodaļā noteikto ievēro, projektējot 1 kV un augstāka sprieguma gaisa elektropārvades līniju un atklāto sadales apakšstaciju balstus. Atkarībā no slogojuma rakstura var būt starpbalsti, enkurbalsti un stūra balsti. Balstus, kuru lietošana ir ierobežota, un balstus platām pārejām klasificē kā speciālos balstus.

115. Pamatnes grunšu raksturlielumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 2.3.apakšnodaļai. Aprēķinot pamatnes deformācijas, grunts drošības koeficients γg = 1. Nosakot pamatnes grunts normatīvos raksturlielumus saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikumu, masveidā lietojamiem balstiem cn, φn un E vērtības putekļainai un mālainai gruntij ar konsistences rādītāju 0,5< IL≤1,0 ir tādas pašas kā gruntij ar konsistences rādītāju 0,5< IL≤0,75.

Aprēķinot pamatnes nestspēju, grunts drošības koeficientu γg nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 6.tabulu.

116. Pamatnes deformāciju un nestspējas aprēķini veicami visiem balstu darba režīmiem. Vēja slodzes dinamisko ietekmi ņem vērā, aprēķinot balstu pamatnes nestspēju. Galējo pieļaujamo balstu atsevišķa pamata sēšanos un novirzes no vertikāles vērtības, slogojot to ar spiedes spēku, nosaka atbilstoši šajā nodaļā noteiktajam.

117. Kūkumojošas grunts pamatnes nestspējas aprēķinā ņem vērā vienlaicīgu pastāvīgo, ilgstošas darbības lietderīgo un kūkumošanās slodžu dar­bību un ietekmi. Balstu pamatnes aprēķins uz vienlaicīgu īslaicīgas darbības – vēja, vadu pārraušanas, lietderīgo un kūkumošanās slodžu darbību un ietekmi nav nepieciešams.

118. Izraujama pamata un enkurplātnes pamatnes deformāciju aprēķins nav nepieciešams, ja izraušanas slodze darbojas centrāli attiecībā pret enkurplātni vai izraujamu pamatu un ir izpildīts šāds nosacījums:

Fn–Gncosβ≤γcRo′Ao   , kur (32)

Fn – izraušanas spēka normatīvā vērtība (kN);

Gn – izraujamā pamata vai enkurplātnes normatīvais pašsvars (kN);

β - izraušanas spēka novirze no vertikāles (grādos);

γc – darba apstākļu koeficients, kuru nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 119.punktam;

Ro′ – atbērtās vai aizbērtās grunts aprēķina pretestība, kuru nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 7.tabulu;

Ao – pamata vai enkurplātnes virsējā laukuma projekcija plaknē, kas ir perpendikulāra izraušanas spēka virzienam.

119. Darba apstākļu koeficients γc formulā (32) ir:

γc = γ1γ2γ3γ4   , kur (33)

γ1 = 1,2; 1,0 un 0,8 balstiem ar bāzi (attālumu starp atsevišķu pamatu asīm) B = 5; 2,5 un 1,5 m; B starpvērtībām koeficienta γ1 vērtību nosaka interpolējot;

γ2 = 1,0 normālam darba režīmam un γ2 = 1,2 avārijas un montāžas režīmam;

γ3 = 1,0; 0,8 un 0,7 attiecīgi taisniem starpbalstiem, stūra starpbalstiem, enkurbalstiem, stūra enkurbalstiem, sadales iekārtu gala balstiem un portālbalstiem, un speciālajiem balstiem;

γ4 = 1,0 un 1,15 attiecīgi sēņveida pamatiem un enkurplātnēm ar atsaitēm, ja stabi ir iespīlēti gruntī; balstu enkurplātnēm, ja stabi šarnīrveidā balstās uz pamatiem.

120. Pamatnes grunts aprēķina pretestību R spiesti apgāžamiem pamatiem nosaka, izmantojot formulu (7), kur koeficients γc2 = 1,0. Lielākais spiediens uz pamatni pamata malā no vienlaicīgas vertikālās un horizontālās slodzes darbības vienā vai divos virzienos nedrīkst pārsniegt 1,2 R.

121. Izraujama pamata vai enkurplātnes pamatnes nestspēju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

F-γfGncosβ≤γcFu,an     , kur (34)

F – izraušanas spēka aprēķina vērtība (kN);

γf – pārslodzes koeficients γf = 0,9;

Gn – pamata normatīvais pašsvars (kN);

β - izraušanas spēka novirze no vertikāles (grādos);

γc – pārslodzes koeficients γc = 1,0;

Fu,a – izraujamā pamata pamatnes robežpretestība (kN);

γn – drošības koeficients starpbalstiem γn = 1,0; taisniem enkurbalstiem bez atšķirīga spriegojuma γn = 1,2; stūra starpbalstiem un enkurbalstiem, tiešiem un gala enkurbalstiem ar atšķirīgu spriegojumu, atklāto sadales iekārtu portāliem γn = 1,3; speciālajiem balstiem γn = 1,7.

122. Izraujamā pamata pamatnes robežpretestību Fu,a nosaka, izmantojot šādu formulu:

Fu,a = γbf(Vbf–Vf)cosβ+co[A1cos(φo– β/2)+A2cos(φo+β/2)+2A3cosφo] , kur (35)

γbf – atbērtās grunts blīvuma aprēķina vērtība (kN/m3);

Vbf – izspiežamās grunts tilpums (m3), kas vienāds ar nošķeltas piramīdas tilpumu, kuras skaldnes iet caur pamata virsējās virsmas šķautnēm un veido leņķus ar vertikāli:

apakšējai šķautnei υ1 = φo+β/2;

augšējai šķautnei υ2 = φo-β/2;

sānu šķautnēm υ3 = υ4 = φo;

Vf – tās pamata daļas tilpums, kura atrodas izspiežamās prizmas robežās (m3); pamata daļas tilpums enkurplātnēm Vf = 0;

A1, A2 un A3 – izspiežamās piramīdas sānu skaldņu laukums (m2), kuru pamatni veido attiecīgi pamata virsējās virsmas apakšējā, augšējā un sānu šķautne;

co un φo – atbērtās grunts saistes (kPa) un iekšējās berzes leņķa (grādos) aprēķina vērtības:

co = ηcI; φo = ηφI, kur

cI un φI – attiecīgi dabīgas grunts saistes un iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtības, kuras noteiktas atbilstoši šī būvnormatīva 115.punktam;

η - koeficients, kuru nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.pielikuma 8.tabulu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 207–01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520)
Grunšu stiprības un deformatīvo raksturlielumu normatīvās vērtības

1. Šī pielikuma 1., 2. un 3.tabulā minētos grunšu raksturlielumus var izmantot būvju pamatnes aprēķinos atbilstoši šī būvnormatīva 26.punktam.

2. Neatkarīgi no grunts mitruma pakāpes Sr smilšu grunšu raksturlielumi (1.tabula) ir attiecināmi uz kvarca smiltīm ar dažādu graudu noapaļojumu, kuras satur ne vairāk kā 20 % laukšpata un kopā ne vairāk kā 5 % citu piemaisījumu (piemēram, vizla, glaukonīts), arī organisko.

3. Putekļaino un mālaino grunšu raksturlielumi (2. un 3.tabula) ir attiecināmi uz gruntīm ar mitruma pakāpi Sr ≥ 0,8, kuras satur ne vairāk kā 5 % organisko piemaisījumu.

4. Citām grunts porainības koeficienta e vērtībām saistes cn, iekšējās berzes leņķa φn un deformāciju moduļa E vērtības 1., 2. un 3.tabulā nosaka, lineāri interpolējot.

Ja grunts porainības koeficienta e, plūstamības rādītāja IL un mitruma pakāpes Sr vērtības ir ārpus 1., 2. un 3.tabulā norādītajām robežām, grunšu raksturlielumus saistei cn, iekšējās berzes leņķim φn un deformāciju modulim E nosaka ar tiešām pārbaudēm.

Grunšu raksturlielumus saistei cn, iekšējās berzes leņķim φn un deformāciju modulim E ar drošības rezervi var noteikt atbilstoši grunts porainības koeficienta e, plūstamības koeficienta IL un mitruma pakāpes Sr zemākajām robežvērtībām, ja to faktiskās vērtības ir mazākas.

5. Nosakot grunšu raksturlielumus (saisti cn, iekšējās berzes leņķi φn un deformāciju moduli E no 1., 2. un 3.tabulas), izmanto grunts porainības koeficienta e, plūstamības koeficienta IL un mitruma pakāpes Sr normatīvās vērtības.

6. Vienkāršotas pamatnes un pamatu aprēķina metodes var lietot šādām trešās klases būvēm:

6.1. vienstāva būves lauksaimniecības vai citas beramas produkcijas (minerālmēsli, kūdra) uzglabāšanai (noliktavas), ja tajās nenotiek produkcijas šķirošana un iesaiņošana;

6.2. siltumnīcas;

6.3. vienstāva ģimenes dzīvojamās mājas;

6.4. apgaismes ķermeņu balsti apdzīvotās vietās;

6.5. sakaru līniju gaisvadu balsti;

6.6. nekapitālas sezonas būves, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona, vai citas pagaidu būves.

1.tabula

Kvartāro nogulumu smilšu grunšu saistes cn (kPa), iekšējās berzes leņķa φn (°) un deformāciju moduļa E (MPa) normatīvie raksturlielumi

Smiltis

Grunts raksturlieluma apzīmējums

Grunts raksturlielumi, ja porainības koeficients e ir

0,45

0,55

0,65

0,75

Grantainas un rupjas

cn

φn

E

2

43

50

1

40

40

-

38

30

-

-

-

Vidēji rupjas

cn

φn

E

3

40

50

2

38

40

1

35

30

-

-

-

Smalkas

cn

φn

E

6

38

48

4

36

38

2

32

28

-

28

18

Putekļainas

cn

φn

E

8

36

39

6

34

28

4

30

18

2

26

11

2.tabula

Kvartāro nogulumu putekļaini mālaino grunšu saistes cn (kPa) un iekšējās berzes leņķa φn (°) normatīvie raksturlielumi

Gruntis un to plūstamības rādītāja normatīvo vērtību robežas

Grunts raksturlieluma apzīmējums

Grunts raksturlielumi, ja porainības koeficients e ir

0,45

0,55

0,65

0,75

0,85

0,95

1,05

Mālsmilts

0≤IL≤0,25

cn

φn

21

30

17

29

15

27

13

24

-

-

-

-

-

-

0,25< IL≤0,75

cn

φn

19

28

15

26

13

24

11

21

9

18

-

-

-

-

Smilšmāls

0< IL≤0,25

cn

φn

47

26

37

25

31

24

25

23

22

22

19

20

-

-

0,25< IL≤0,5

cn

φn

39

24

34

23

28

22

23

21

18

19

15

17

-

-

0,5< IL≤0,75

cn

φn

-

-

-

-

25

19

20

18

16

16

14

14

12

12

Māli

0< IL≤0,25

cn

φn

-

-

81

21

68

20

54

19

47

18

41

16

36

14

0,25< IL≤0,5

cn

φn

-

-

-

-

57

18

50

17

43

16

37

14

32

11

0,5< IL≤0,75

cn

φn

-

-

-

-

45

15

41

14

36

12

33

10

29

7

3.tabula

Putekļainu un mālainu grunšu deformāciju moduļa normatīvās vērtības

Grunšu izcelsme un vecums

Gruntis un to plūstamības koeficienta IL normatīvā vērtība

Grunts deformāciju modulis E (MPa), ja porainības koeficients e ir

0,35

0,45

0,55

0,65

0,75

0,85

0,95

1,05

Kvartārie nogulumi

mālsmilts

0≤IL≤0,75

-

32

24

16

10

7

-

-

Aluviālie

Deluviālie

Limniskie

Limniski

aluviālie

smilšmāls

0≤IL≤0,25

-

34

27

22

17

14

11

-

0,25< IL≤0,50

-

32

25

19

14

11

8

-

0,5< IL≤0,75

-

-

-

17

12

8

6

5

māls

0≤IL≤0,25

-

-

28

24

21

18

15

12

0,25< IL≤0,50

-

-

-

21

18

15

12

9

0,5< IL≤0,75

-

-

-

-

15

12

9

7

Fluviolglaciālie

mālsmilts

0≤IL≤0,75

-

33

24

17

11

7

-

-

smilšmāls

0≤IL≤0,25

-

40

33

27

21

-

-

-

0,25< IL≤0,50

-

35

28

22

17

14

-

-

0,5< IL≤0,75

-

-

-

17

13

10

7

-

Morēnas

mālsmilts
smilšmāls

IL≤0,5

75

55

45

-

-

-

-

-


Grunšu izcelsme
un vecums

Gruntis un to plūstamības koeficienta IL normatīvā vērtība

Grunts deformāciju modulis E (MPa), ja porainības koeficients e ir

0,95

1,05

1,2

1,4

1,6

Devona

Māls

–0,25≤IL≤0

27

25

22

-

-

0< IL≤0,25

24

22

19

15

-

0,25< IL≤0,50

-

-

16

12

10

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 207–01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520)
Pamatnes deformāciju aprēķins

I. Sēšanās aprēķins

Šajā pielikumā, izņemot īpaši atrunātos gadījumus, lietotas šādas mērvienības:

lineārās – m (cm);

spēki (slodzes) – kN;

spriegumi, spiediens, deformāciju moduļi – kPa;

blīvums – kN/m3.

1. Pamatnes sēšanos s nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 56.1.apakšpunktam, izmantojot lineāri deformējamas pustelpas modeli un atsevišķu slāņu sēšanās summēšanu saskaņā ar šādu formulu:

σzp,i - papildu vertikālā normālsprieguma vidējā vērtība, kas ir vienāda ar norādīto spriegumu pussummu uz augšējās zi–1 un apakšējās zi slāņa robežas vertikāles, kura iet caur pamata pēdas centru un noteikta atbilstoši šī pielikuma 2., 3. un 4.punktam;

hi un Ei - attiecīgi pamatnes i-tā deformējamā grunts slāņa biezums un deformāciju modulis;

n - atsevišķo kārtu skaits, kādā sadalīts viss saspiežamais slānis.

Vertikālo normālspriegumu sadalījums pamatnes dziļumā atbilst 1.attēlā norādītajai shēmai.

Projektējot pamatus lielā dziļumā, sēšanos aprēķina, ievērojot grunts atslogošanu būvbedres izstrādes laikā.

2. Papildu vertikālos spriegumus σzp dziļumā z (skaitot no pamata pēdas) nosaka, izmantojot šādas formulas:

σzp = αpo (2)

σzp,c = αpo/4 (3)

σzp - uz vertikāles, kas iet caur pamata pēdas centru;

σzp,c - uz vertikāles, kas iet caur taisnstūra pamata pēdas stūra punktu;

α - koeficients saskaņā ar 1.tabulu atkarībā no pamata pēdas formas, taisnstūra pamata malu attiecības un relatīvā dziļuma ξ:

ξ = 2z/b –, nosakot σzp, un ξ = z/b -, nosakot σzp,c;

po = p–σzg,o – papildu vertikālais spiediens uz pamatni; b≥10 m platiem pamatiem po = p;

p – vidējais spiediens zem pamata pēdas;

σzg,o – vertikālie spriegumi no grunts pašsvara pamata pēdas līmenī:

σzg,o = γ′d – ja planējot teritoriju norok;

σzg,o = γ′dn – ja planējot teritoriju uzber vai neizmaina;

γ′– virs pamata pēdas esošās grunts īpatnējais svars;

d – attālums no planēšanas atzīmes līdz pamata pēdas atzīmei;

dn – attālums no dabīgā reljefa atzīmes līdz pamata pēdas atzīmei.

3. Papildu vertikālie spriegumi σzp,a dziļumā z pa vertikāli no brīvi izvēlēta punkta A (pamata robežās vai ārpus pamata ar papildu spiedienu zem pamata pēdas po), kuru nosaka, algebriski summējot spriegumus σzp,cj četru fiktīvo pamatu stūru punktos (2.attēls) saskaņā ar šādu formulu:

4. Papildu vertikālos spriegumus σzp,nf dziļumā z pa vertikāli, kura iet caur aprēķināmā pamata centru, ieskaitot blakus esošo pamatu ietekmi vai slodzes uz piegulošajiem laukumiem, nosaka, izmantojot šādu formulu:

k – ietekmējošo pamatu skaits.

5. Grunts pašsvara vertikālie spriegumi σzg dziļumā z, skaitot no pamata pēdas līmeņa, nosakāmi, izmantojot šādu formulu:

γ′ – virs pamata pēdas esošās grunts īpatnējais svars;

dn – attālums no dabīgā reljefa atzīmes līdz pamata pēdas atzīmei (šī pielikuma 1.attēls);

γi, hi – attiecīgi grunts i-tā slāņa īpatnējais svars un biezums.

Grunts īpatnējo svaru zem gruntsūdens līmeņa, bet virs ūdens necaurlaidīgā slāņa nosaka, ņemot vērā ūdens cēlējspēku.

Nosakot grunts pašsvara vertikālos spriegumus σzg zem gruntsūdens līmeņa, bet virs ūdens necaurlaidīgā slāņa, ņem vērā ūdens staba spiedienu virs attiecīgā dziļuma.

6. Saspiežamā slāņa apakšējā robeža dziļumā z = Hc , kur:

σzp = 0,2 σzg , kur (7)

σzp – papildu vertikālais spiediens dziļumā z = Hc pa vertikāli, kura iet caur aprēķināmā pamata pēdas centru un kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 2. un 4.punktam;

σzg – grunts pašsvara vertikālais spriegums, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 5.punktam.

Ja šādi noteikta saspiežamā slāņa apakšējā robeža atrodas grunts slānī ar deformāciju moduli E<5 MPa vai šāds slānis atrodas tieši zem saspiežamā slāņa, saspiežamā slāņa apakšējā robeža dziļumā z = Hc, kur ir ievērots nosacījums:

σzp = 0,1 σzg (8)

7. Izmantojot lineāri deformējama slāņa aprēķina modeli (šī būvnormatīva 56.punkts un šī pielikuma 3.attēls), pamatnes sēšanos nosaka saskaņā ar šādu formulu:

p – vidējais spiediens zem pamata pēdas; b≥10 m platiem pamatiem p = po;

b – taisnstūra pamata platums vai apaļa pamata diametrs;

kc un km – koeficienti saskaņā ar šī pielikuma 2. un 3.tabulu;

n – atšķirīgas saspiežamības slāņu skaits visa saspiežamā slāņa robežās H, ko nosaka atbilstoši šī pielikuma 8.punktam;

ki un ki–1 - koeficienti saskaņā ar šī pielikuma 4.tabulu atkarībā no pamata formas, taisnstūra pamata malu attiecības un pamata pēdas un i-tā slāņa virsmas relatīvā dziļuma:

ζi=2zi/b un ζi–1=2zi–1/b (10)

Ei – grunts i-tā slāņa deformāciju modulis.

Šī pielikuma formulu (7) izmanto ierobežotā laukumā vienmērīgi slogotas pamatnes vidējās sēšanās noteikšanai stingras konstrukcijas pamatiem.

8. Lineāri deformējamā slāņa kopējo biezumu H (šī pielikuma 3.attēls) šī būvnormatīva 56.punktā minētajos gadījumos nosaka līdz grunts slāņa augšējai virsmai, ja tā deformāciju modulis E≥100 MPa, bet pamatam ar platumu b≥10 m un pamatnes vidējo deformāciju moduli E≥10MPa nosaka, izmantojot šādu formulu:

H = (Ho+ψb)kp , kur (11)

Ho un ψ ir attiecīgi:

9 m un 0,15 m – putekļaini mālainām gruntīm;

6 m un 0,1 m – smilts gruntīm;

kp = 0,8, ja vidējais spiediens zem pamata pēdas p = 100 kPa;

kp = 1,2, ja vidējais spiediens zem pamata pēdas p = 500 kPa.

Citām vidējā spiediena vērtībām koeficientu kp nosaka, lineāri interpolējot.

Ja pamatni saspiežamā slāņa robežās veido putekļaini mālainas gruntis un smilts gruntis, saspiežamā slāņa kopējo biezumu H nosaka, izmantojot šādu formulu:

H = Hs+hcl/3 , kur (12)

Hs – saspiežamā slāņa kopējais biezums atbilstoši formulai (11), pieņemot, ka visu pamatni veido smilts gruntis;

hcl – putekļaini mālaino grunšu slāņu summārais biezums no pamata pēdas līdz dziļumam Hcl, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma formulai (11), pieņemot, ka visu pamatni veido putekļaini mālainas gruntis.

Ja zem saspiežamā slāņa biezumā H, kurš noteikts, izmantojot formulu (11), (12), atrodas grunts slānis ar deformāciju moduli E<10 MPa, kura biezums nepārsniedz 0,2 H, tad saspiežamā slāņa biezums H jāpalielina par šī slāņa biezumu.

Ja šāda slāņa (E<10 MPa) biezums ir lielāks, aprēķinā lieto lineāri deformējamas pustelpas shēmu.

1.tabula

ζ = 2z/b

Koeficients α

apaļiem pamatiem

taisnstūra pamatiem ar malu attiecību η = l/b

lentveida pamatiem

1,0

1,4

1,8

2,4

3,2

5

(η/10)

0,0

1,000

1,000

1,000

1,000

1,000

1,000

1,000

1,000

0,4

0,949

0,960

0,972

0,975

0,976

0,977

0,977

0,977

0,8

0,756

0,800

0,848

0,866

0,876

0,879

0,881

0,881

1,2

0,547

0,606

0,682

0,717

0,739

0,749

0,754

0,755

1,6

0,390

0,449

0,532

0,578

0,612

0,629

0,639

0,642

2,0

0,285

0,336

0,414

0,463

0,505

0,530

0,545

0,550

2,4

0,214

0,257

0,325

0,374

0,419

0,449

0,470

0,477

2,8

0,165

0,201

0,260

0,304

0,349

0,383

0,410

0,420

3,2

0,130

0,160

0,210

0,251

0,294

0,329

0,360

0,374

3,6

0,106

0,131

0,173

0,209

0,250

0,285

0,319

0,337

4,0

0,087

0,108

0,145

0,176

0,214

0,248

0,285

0,306

4,4

0,073

0,091

0,123

0,150

0,185

0,218

0,255

0,280

4,8

0,062

0,077

0,105

0,130

0,161

0,192

0,230

0,258

5,2

0,053

0,067

0,091

0,113

0,141

0,170

0,208

0,239

5,6

0,046

0,058

0,079

0,099

0,124

0,152

0,189

0,223

6,0

0,040

0,051

0,070

0,087

0,110

0,136

0,173

0,208

6,4

0,036

0,045

0,062

0,077

0,099

0,122

0,158

0,196

6,8

0,031

0,040

0,055

0,064

0,088

0,110

0,145

0,185

7,2

0,028

0,036

0,049

0,062

0,080

0,100

0,133

0,175

7,6

0,024

0,032

0,044

0,056

0,072

0,091

0,123

0,166

8,0

0,022

0,029

0,040

0,051

0,066

0,084

0,113

0,158

8,4

0,021

0,026

0,037

0,046

0,060

0,077

0,105

0,150

8,8

0,019

0,024

0,033

0,042

0,055

0,071

0,098

0,143

9,2

0,017

0,022

0,031

0,039

0,051

0,065

0,091

0,137

9,6

0,016

0,020

0,028

0,036

0,047

0,060

0,085

0,132

10,0

0,015

0,019

0,026

0,033

0,043

0,056

0,079

0,126

10,4

0,014

0,017

0,024

0,031

0,040

0,052

0,074

0,122

10,8

0,013

0,016

0,022

0,029

0,037

0,049

0,069

0,117

11,2

0,012

0,015

0,021

0,027

0,035

0,045

0,065

0,113

11,6

0,011

0,014

0,020

0,025

0,033

0,042

0,061

0,109

12,0

0,010

0,013

0,018

0,023

0,031

0,040

0,058

0,106

Piezīmes.

1. Tabulā lietoti šādi apzīmējumi:

b – pamata pēdas platums vai diametrs;

l – pamata pēdas garums.

2. Koeficientu α regulāra daudzstūra formas pamatiem ar laukumu A pieņem kā apaļiem pamatiem ar rādiusu r = (A/p)1/2.

3. Citām koeficientu z un η vērtībām koeficientu a nosaka, lineāri interpolējot.

2.tabula

Slāņa relatīvais biezums
ξ' = 2H/b

Koeficients kc

0< ξ'≤0,5

1,5

0,5<ξ'≤1

1,4

1,0< ξ'≤2

1,3

2,0< ξ'≤3

1,2

3,0< ξ'≤5

1,1

ξ'>5

1

3.tabula

Pamatnes grunts deformāciju moduļa E vidējā vērtība (MPa)

Koeficienta km vērtība
b metru platam pamatam

b<10

10≤b≤15

b>15

E<10

1

1

1

E ≥10

1

1,35

1,5

4.tabula

ξ = 2z/b

Koeficients k

apaļiem pamatiem

taisnstūra pamatiem ar malu attiecību η = l/b

lentveida pamatiem

1,0

1,4

1,8

2,4

3,2

5

(η10)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

0,0

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,4

0,090

0,100

0,100

0,100

0,100

0,100

0,100

0,104

0,8

0,179

0,200

0,200

0,200

0,200

0,200

0,200

0,208

1,2

0,266

0,299

0,300

0,300

0,300

0,300

0,300

0,311

1,6

0,348

0,380

0,394

0,397

0,397

0,397

0,397

0,412

2,0

0,411

0,446

0,472

0,482

0,486

0,486

0,486

0,511

2,4

0,461

0,499

0,538

0,556

0,565

0,567

0,567

0,605

2,8

0,501

0,542

0,592

0,618

0,635

0,640

0,640

0,687

3,2

0,532

0,577

0,637

0,671

0,696

0,707

0,709

0,763

3,6

0,558

0,606

0,676

0,717

0,750

0,768

0,772

0,831

4,0

0,579

0,630

0,708

0,756

0,796

0,820

0,830

0,892

4,4

0,596

0,650

0,735

0,789

0,837

0,867

0,883

0,949

4,8

0,611

0,668

0,759

0,819

0,873

0,908

0,932

1,001

5,2

0,624

0,683

0,780

0,844

0,904

0,948

0,977

1,050

5,6

0,635

0,697

0,798

0,867

0,933

0,981

1,018

1,095

6,0

0,645

0,708

0,814

0,887

0,958

1,011

1,056

1,138

6,4

0,653

0,719

0,828

0,904

0,980

1,041

1,090

1,178

6,8

0,661

0,728

0,841

0,920

1,000

1,065

1,122

1,215

7,2

0,668

0,736

0,852

0,935

1,019

1,088

1,152

1,251

7,6

0,674

0,744

0,863

0,948

1,036

1,109

1,180

1,285

8,0

0,679

0,751

0,872

0,960

1,051

1,128

1,205

1,316

8,4

0,684

0,757

0,881

0,970

1,065

1,146

1,229

1,347

8,8

0,689

0,762

0,888

0,980

1,078

1,162

1,251

1,376

9,2

0,693

0,768

0,896

0,989

1,089

1,178

1,272

1,404

9,6

0,697

0,772

0,902

0,998

1,100

1,192

1,291

1,431

10,0

0,700

0,777

0,908

1,005

1,110

1,205

1,309

1,456

11,0

0,705

0,786

0,922

1,022

1,132

1,233

1,349

1,506

12,0

0,720

0,794

0,933

1,037

1,151

1,257

1,384

1,550

Piezīme. Citām koeficientu ξ un η vērtībām koeficientu k nosaka, lineāri interpolējot.

II. Nosvēršanās aprēķins

9. Ekscentriski slogota pamata nosvēršanos nosaka, izmantojot šādu formulu:

E un υ - attiecīgi pamatnes grunts deformāciju modulis un Puasona koeficients saskaņā ar šī pielikuma 10.punktu;

ke – koeficients saskaņā ar šī pielikuma 5.tabulu;

N – visu slodžu vertikālā komponente pamata pēdas līmenī;

e – ekscentricitāte;

a – apaļa pamata diametrs vai taisnstūra pamata mala lieces momenta darbības virzienā; regulāra daudzstūra formas pamatam ar pēdas laukumu A a = 2(A/π)1/2

km – koeficients saskaņā ar šī pielikuma 3.tabulu, ja lieto lineāri deformējama slāņa aprēķina shēmu atbilstoši šī būvnormatīva 56.punktam, un a≥10 m un E ≥10 MPa.

10. Deformāciju moduļa un Puasona koeficienta vidējo vērtību saspiežamā slāņa Hc biezumā vai lineāri deformējamā slāņa H biezumā nosaka, izmantojot šādas formulas:

Ai – vertikālo spriegumu epīras laukums zem pamata pēdas i-tā grunts slāņa robežās;

Ai = σzp,ihI elastīgās pustelpas aprēķina shēmai atbilstoši šī pielikuma 1.punktam;

Ai = ki–ki-1 lineāri deformējama slāņa aprēķina shēmai atbilstoši šī pielikuma 7.punktam;

Ei, νi, hi – attiecīgi i-tā grunts slāņa deformāciju modulis, Puasona koeficients un slāņa biezums;

Puasona koeficients ν ir 0,27 rupjdrupu iežiem, 0,3 – smiltij un mālsmiltij, 0,35 – smilšmālam un 0,42 – mālam;

H – saspiežamā slāņa biezums atbilstoši šī pielikuma 8.punktam;

n – atsevišķu slāņu skaits ar atšķirīgām E un n vērtībām saspiežamā slāņa Hc vai deformējamā slāņa H robežās.

5.tabula

Pamata forma un lieces momenta darbības virziens

Koeficients ke, ja ζ′ = 2H/b

η = l/b

0,5

1

1,5

2

3

4

5

Taisnstūra pamats ar lieces momentu garākās malas virzienā

1

0,28

0,41

0,46

0,48

0,50

0,50

0,50

0,50

1,2

0,29

0,44

0,51

0,54

0,57

0,57

0,57

0,57

1,5

0,31

0,48

0,57

0,62

0,66

0,68

0,68

0,68

2

0,32

0,52

0,64

0,72

0,78

0,81

0,82

0,82

3

0,33

0,55

0,73

0,83

0,95

1,01

1,04

1,17

5

0,34

0,60

0,80

0,94

1,12

1,24

1,31

1,42

10

0,35

0,63

0,85

1,04

1,31

1,45

1,56

2,00

Taisnstūra pamats ar lieces momentu īsākās malas virzienā

1

0,28

0,41

0,46

0,48

0,50

0,50

0,50

0,50

1,2

0,24

0,35

0,39

0,41

0,42

0,43

0,43

0,43

1,5

0,19

0,28

0,32

0,34

0,35

0,36

0,36

0,36

2

0,15

0,22

0,25

0,27

0,28

0,28

0,28

0,28

3

0,10

0,15

0,17

0,18

0,19

0,20

0,20

0,20

5

0,06

0,09

0,10

0,11

0,12

0,12

0,12

0,12

10

0,03

0,05

0,05

0,06

0,06

0,06

0,06

0,07

Apaļš pamats

-

0,43

0,63

0,71

0,74

0,75

0,75

0,75

0,75

Piezīme. Koeficientu ke lineāri deformējamas pustelpas aprēķina modelim nosaka, ja ζ′ = ∞.

III. Uzbriestošu grunšu pamatnes deformāciju aprēķins

11. Pamatnes pacelšanos hsw, gruntij uzbriestot, nosaka, izmantojot šādu formulu:

εsw,i – i-tā grunts slāņa relatīvā uzbriešana, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 12.punktam;

hi – pamatnes i-tā grunts slāņa biezums;

ksw,i – koeficients saskaņā ar šī pielikuma 13.punktu;

n – slāņu skaits, kuros sadalīts uzbriestošās grunts slāņa kopējais biezums.

12. Grunts relatīvo uzbriešanu nosaka, izmantojot šādas formulas:

12.1. ja notiek mitruma (ūdens) infiltrācija:

εsw = (hsat–hn)/hn , kur (17)

hn – dabīga mitruma un blīvuma parauga augstums, ja paraugs slogots ar spiedienu p = σz,tot bez sānu deformāciju iespējām;

σz,tot – summārais vertikālais spriegums apskatāmajā dziļumā, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 14.punktam;

hsat – tā paša parauga augstums pēc pilnīgas piesātināšanas ar ūdeni tajā pašā spriegumstāvoklī;

12.2. ja ir ekranēta virsma un mainīgs ūdens un siltuma režīms:

εsw = k(weq–wo)/(1+eo) , kur (18)

k – eksperimentāli noteikts koeficients vai k = 2, ja eksperimentālo datu nav;

weq – grunts beigu (stabilizējies) mitrums;

wo un eo – attiecīgi grunts mitruma un porainības koeficienta sākuma vērtības.

13. Koeficientu ksw šī pielikuma formulā (16) atkarībā no summārā vertikālā sprieguma σz,tot vērtības attiecīgajā dziļumā pieņem:

ksw = 0,8, ja σz,tot = 50 kPa;

ksw = 0,6, ja σz,tot = 300 kPa.

σz,tot starpvērtībām koeficienta ksw vērtību pieņem, lineāri interpolējot.

14. Summāro vertikālo spriegumu σz,tot dziļumā z, skaitot no pamata pēdas (4.attēls), nosaka, izmantojot šādu formulu:

σz,tot = σzpzgz,ad , kur (19)

σzp un σzg – vertikālie spriegumi attiecīgi no pamata slodzes un grunts pašsvara.

15. Papildu vertikālo spriegumu σz,ad, kuru rada nesamitrinātās grunts masīvs ārpus samitināšanas zonas, nosaka, izmantojot šādu formulu:

σz,ad = kgγ(d+z) , kur (20)

kg – koeficients saskaņā ar 6.tabulu.

6.tabula

(d+z)/Bw

Koeficienta kg vērtība, ja samitrināmā laukuma garuma attiecība pret platumu Lw/Bw

1

2

3

4

5

0,5

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

1

0,58

0,50

0,43

0,36

0,29

2

0,81

0,70

0,61

0,50

0,40

3

0,94

0,82

0,71

0,59

0,47

4

1,02

0,89

0,77

0,64

0,53

5

1,07

0,94

0,82

0,69

0,77

16. Uzbriešanas zonas apakšējo robežu Hsw (4.attēls):

16.1. ja notiek mitruma (ūdens) infiltrācija, pieņem līdz dziļumam, kur izpildās nosacījums σz,tot = psw. Šeit psw – uzbriešanas papildu spiediens;

16.2. ja ir ekranēta virsma un mainīgs ūdens un siltuma režīms, pieņem Hsw = 5 m vai nosaka eksperimentāli.

17. Pamatnes sēšanos (rukumu), uzbriestošai gruntij izžūstot, nosaka, izmantojot šādu formulu:

εsh,i – grunts i-tā slāņa relatīvais lineārais rukums, kuru nosaka atbilstoši šī pielikuma 18.punktam;

hi – grunts i-tā slāņa biezums;

ksh – koeficients, kuru pieņem ksh = 1,3;

n – slāņu skaits, kuros sadalīts sarūkošās grunts slāņa kopējais biezums (nosaka atbilstoši šī pielikuma 19.punktam).

18. Grunts relatīvo lineāro rukumu, gruntij izžūstot, nosaka, izmantojot šādu formulu:

εsh = (hn–hd)hn , kur (22)

hn – iespējami mitrāka grunts parauga augstums, ja paraugs slogots ar summāro vertikālo spiedienu p = σz,tot bez sānu deformāciju iespējām;

hd – tā paša parauga augstums pēc izžūšanas tajā pašā spriegumstāvoklī.

19. Rukuma zonas apakšējo robežu pieņem Hsh = 5 m vai to nosaka eksperimentāli. Ja grunts izžūst tehnoloģisko iekārtu izdalītā siltuma dēļ, rukuma zonas apakšējo robežu Hsh nosaka eksperimentāli vai ar atbilstošu aprēķinu.

Apzīmējumi:

DL – planēšanas atzīme;

NL – dabīgā reljefa atzīme;

FL – pamata pēdas atzīme;

WL – gruntsūdeņu līmenis;

B.C – saspiežamā slāņa apakšējā robeža;

d un dn – pamatu iestrādāšanas dziļums attiecīgi no planēšanas un dabīgā reljefa atzīmes;

b – pamata pēdas platums;

p – vidējais spiediens zem pamata pēdas;

po – papildu spiediens uz pamatni;

σzg un σzg,o – vertikālie spriegumi no grunts pašsvara dziļumā z attiecīgi no pamata pēdas līmeņa un pamata pēdas līmenī;

σzp un σzp,o – papildu vertikālie spriegumi no ārējās slodzes dziļumā z no pamata pēdas līmeņa un pamata pēdas līmenī;

Ho – saspiežamā slāņa biezums.

Apzīmējumi:

a) aprēķināmo un ietekmējošo pamatu shēma;

b) fiktīvo pamatu izvietošanas shēma ar spriegumu σzp.cj zīmi formulā (4) j-tā pamata stūrī.

Apzīmējumi:

DL – planēšanas atzīme;

FL – pamata pēdas atzīme;

B.SW – uzbriestošās grunts apakšējā robeža;

WL – gruntsūdeņu līmenis;

B.C – saspiežamā slāņa apakšējā robeža;

d un dn – pamatu iestrādāšanas dziļums attiecīgi no planēšanas un dabīgā reljefa atzīmes;

b – pamata pēdas platums;

p – vidējais spiediens zem pamata pēdas;

po – papildu spiediens uz pamatni;

σzg un σzg,o – vertikālie spriegumi no grunts pašsvara dziļumā z attiecīgi no pamata pēdas līmeņa un pamata pēdas līmenī;

σzp un σzp,o – papildu vertikālie spriegumi no ārējās slodzes dziļumā z attiecīgi no pamata pēdas līmeņa un pamata pēdas līmenī;

Hc – saspiežamā slāņa biezums.

IV. Pamatnes sēšanās sufozijas dēļ

20. Pamatnes sēšanos sufozijas dēļ ssf nosaka, izmantojot šādu formulu:

εsf,i – grunts i-tā slāņa sufozijas relatīvā saspiešanās, ja spiediens attiecīgajā dziļumā p = σzpzg;

hi – grunts i-tā slāņa biezums;

n – slāņu skaits, kādā sadalīta sufozijas zona.

21. Relatīvo saspiešanos sufozijas dēļ εsf nosaka:

21.1. lauka pārbaudēs ar statisko slodzi pēc ilgstošas mitrināšanas, izmantojot šādu formulu:

εsf= ssf,p/dp , kur (24)

ssf,p – spiedoga sufozijas sēšanās, ja spiediens p = σzpzg;

dp – pamatnes sufozijas zonas sēšanās zem spiedoga;

21.2. kompresijas–filtrācijas pārbaudēs, izmantojot šādu formulu:

εsf = (hsat,p–hsf,p)/hng , kur (25)

hng – dabīga mitruma parauga augstums, ja spiediens p1 = σzg;

hsat,p – tā paša ūdens piesātināta parauga augstums, ja spiediens p = σzpzg;

hsf,p – tā paša parauga augstums pēc ilgstošas filtrācijas, ja spiediens p = σzpzg.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 207–01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520)

Pamatnes grunšu aprēķina pretestība

1. Pamatnes grunšu aprēķina pretestību Ro atbilstoši šī pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.tabulai var izmantot pamatu izmēru iepriekšējai noteikšanai.

Pamatu projektējamos izmērus, izmantojot pamatnes grunšu aprēķina pretestību Ro un Ro′, var noteikt Vispārīgo būvnoteikumu 62.punktā noteiktajos gadījumos.

2. Pamatnes gruntīm ar starpvērtībām grunts aprēķina pretestību Ro un Ro′ nosaka, lineāri interpolējot.

3. Pamatnes grunts aprēķina pretestība Ro attiecināma uz bo = 1 m platiem pamatiem, kuru pēda iestrādāta do = 2 m dziļumā.

Ja pamatnes grunšu aprēķina pretestību Ro izmanto pamatu projektējamo izmēru noteikšanai, pamatnes grunts aprēķina pretestību R (kPa) nosaka, izmantojot šādas formulas:

3.1. ja d≤2 m (200 cm):

R = Ro[1+k1(b–bo)/bo](d+do)/2do ; (1)

3.2. ja d>2 m (200 cm):

R = Ro[1+k1(b–bo)/bo]+k2γ′II(d–do) , kur (2)

b un d – attiecīgi projektējamā pamata platums un iestrādes dziļums (m vai cm);

γ′II – virs pamata pēdas esošās grunts īpatnējais svars (kN/m3);

k1 – koeficients; rupjdrupu iežiem, rupjām, vidēji rupjām un smalkām smiltīm k1 = 0,125, putekļainām smiltīm, mālsmiltīm, smilšmālam un māliem k1 = 0,05;

k2 – koeficients; rupjdrupu iežiem un smiltīm k2 = 0,25, mālsmiltīm un smilšmālam k2 = 0,2, māliem k2 = 0,15.

Būvēm ar pagrabu platumā B≤20 m un dziļumā db≥2 m aprēķinā ietveramo iekšējo un ārējo sienu pamatu iestrādāšanas dziļums d = d1+2 m (šeit d1 nosaka, izmantojot formulu (8)). Ja B>20 m, d = d1.

1.tabula

Rupjdrupu iežu aprēķina pretestība Ro

Nr.
p.k.

Rupjdrupu ieži

Ro
(kPa)

1.
1.1.

Šķembaini oļi ar pildījumu:
smilšu


600

1.2.
1.2.1.

putekļaini mālainu ar konsistences rādītāju:
IL≤0,5


450

1.2.2.

0,5< IL≤0,75

400

2.
2.1.

Grantaini zvirgzdi ar pildījumu:
smilšu


500

2.2.
2.2.1.

putekļaini mālainu ar konsistences rādītāju:
IL≤0,5


400

2.2.2.

0,5< IL≤0,75

350

2.tabula

Smilšu aprēķina pretestība Ro

Nr.
p.k.

Smiltis

Ro (kPa)
atkarībā no blīvuma

blīvas

vidēji blīvas

1.

Rupjas

600

500

2.

Vidēji rupjas

500

400

3.
3.1.

Smalkas:
nedaudz mitras


400


300

3.2.

mitras un piesātinātas ar ūdeni

300

200

4.
4.1.

Putekļainas:
nedaudz mitras


300


250

4.2.

mitras

200

150

4.3.

piesātinātas ar ūdeni

150

100

3.tabula

Putekļaini mālainu grunšu aprēķina pretestība Ro

Nr
p.k.

Grunts sastāvs

Porainības
koeficients e

Ro (kPa)
atkarībā no konsistences rādītāja

IL = 0

IL = 1

1.

Mālsmilts

0,5
0,7

300
250

300
200

2.

Smilšmāls

0,5
0,7
1,0

300
250
200

250
180
100

3.

Māls

0,5
0,6
0,8
1,1

600
500
300
250

400
300
200
100

4.tabula

Uzbērtu grunšu aprēķina pretestība Ro

Nr.
p.k.

Uzbēruma
raksturojums

Ro (kPa)

rupjas, vidēji rupjas un smalkas smiltis, izdedži un citas gruntis ar mitruma pakāpi

putekļainas smiltis, mālsmiltis, smilšmāls, māls, pelni un citas gruntis ar mitruma pakāpi

Sr≤0,5

Sr≥0,8

Sr≤0,5

Sr≥0,8

1.

Projektēti blīvēti uzbērumi

250

200

180

150

2.

Sabērtas gruntis un rūpniecības blakusprodukti:

2.1.

ar blīvēšanu

250

200

180

150

2.2.

bez blīvēšanas

180

150

120

100

3.

Grunšu un rūpniecības blakusproduktu izgāztuves:

3.1.

ar blīvēšanu

150

120

120

100

3.2.

bez blīvēšanas

120

100

100

80

Piezīmes.

1. Ro vērtības atbilst uzbērtām gruntīm ar organisko vielu saturu Iom≤0,1.

2. Nesagulējušos grunšu un rūpniecības blakusproduktu Ro vērtības rezervē un izgāztuvēs pieņem ar koeficientu 0,8.

5.tabula

Atpakaļ aizbērtu grunšu aprēķina pretestība Ro elektropārvades līniju izraujamiem pamatiem

Pamata relatīvā iedziļināšana

λ = d/b

Ro (kPa)

putekļaini mālainas gruntis ar konsistences rādītāju IL<0,5 un aizbērtās grunts blīvumu kN/m3

vidēji rupjas un smalkas smiltis (mitras vai nedaudz mitras) ar aizbērtās grunts blīvumu kN/m3

15,5

17,0

15,5

17,0

0,8

32

36

32

40

1,0

40

45

40

50

1,5

50

65

55

65

2,0

60

85

70

85

2,5

-

100

-

100

Piezīmes.

1. Ro vērtības māliem un mālsmiltīm ar konsistences rādītāju 0,5< IL≤ 0,75 un smilšmāliem ar konsistences rādītāju 0,5< IL≤1,0 pieņem kā putekļaini mālainām gruntīm ar pazeminošiem koeficientiem 0,85 un 0,7.

2. Ro vērtības putekļainām smiltīm pieņem kā vidēji rupjām un smalkām smiltīm ar koeficientu 0,85.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
4.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 207–01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520)
Pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas

Nr.
p.k.

Būvju veids

Pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas

relatīvā sēšanās
(Ds/L)u

sānsvere
iu

vidējā smu un maksimālā smaxu (iekavās) sēšanās (cm)

1

2

3

4

5

1.

Vienstāva un daudzstāvu pilna karkasa ražošanas būves un civilbūves:

1.1.

dzelzsbetona karkass

0,0020

-

(8)

1.2.

tērauda karkass

0,0040

-

(12)

2.

Ēkas un būves, kuru konstrukcijās nevienmērīga sēšanās nerada papildu piepūles

0,0060

-

(15)

3.

Daudzstāvu bezkarkasa ēkas ar nesošajām sienām:

3.1.

lielpaneļu

0,0016

0,0050

10

3.2.

lielbloku vai nestiegrotas ķieģeļu

0,0020

0,0050

10

3.3.

stiegrotas ķieģeļu, arī stiegrotas dzelzsbetona joslas

0,0024

0,0050

15

4.

Dzelzsbetona elevatori:

4.1.

monolītas konstrukcijas silosi uz viena pamata

-

0,0030

40

4.2.

saliekamas konstrukcijas silosi uz viena pamata

-

0,0030

30

4.3.

atsevišķs darba korpuss

-

0,0040

25

5.

Dūmeņi augstumā H (m):

5.1.

H≤100

-

0,0050

40

5.2.

100 < H< 200

-

1/(2H)

30

5.3.

200< H< 300

-

1/(2H)

20

5.4.

H>300

-

1/(2H)

10

6.

Stingras konstrukcijas būves, kuru augstums ir līdz 100 metriem, izņemot 4. un 5.punktā minētās būves

-

0,0040

20

7.

Sakaru antenas:

7.1.

sazemēti masti

-

0,0020

20

7.2.

izolēti masti

-

0,0010

10

7.3.

radiotorņi

0,0020

-

-

7.4.

īsviļņu raidītāju radiotorņi

0,0025

-

-

7.5.

torņi (atsevišķi bloki)

0,0010

-

-

8.

Gaisa elektropārvades līniju balsti:

8.1.

taisni starpbalsti

0,0030

0,0030

-

8.2.

enkurbalsti, stūru starpbalsti un enkurbalsti, gala balsti, atklāto sadales iekārtu portāli

0,0025

0,0025

-

8.3.

speciālie pāreju balsti

0,0020

0,0020

-

Piezīmes.

1. Daudzstāvu bezkarkasa ēku (3.punkts) relatīvā izliece ir (Δs/2L)u.

2. Nosakot (Δs/L) saskaņā ar 8.punktu, L ir attālums starp pamata blokiem horizontālā spēka virzienā, bet balstiem ar atsaitēm – attālums starp enkura un spiestā pamata asīm.

3. Ja pamatni veido horizontāli (kritums ne vairāk kā 0,1) vienāda biezuma grunts slāņi, pamatnes galēji pieļaujamās vidējās un maksimālās deformācijas var palielināt 1,2 reizes.

4. Briestošu grunšu pamatnes galēji pieļaujamā pacelšanās ir vidējās un maksimālās deformācijas 25 % apmērā, bet relatīvā sēšanās - 50 % apmērā no šajā pielikumā minētajām pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas vērtībām.

5. Nepārtrauktas plātnes pamatiem 1., 2. un 3.punktā minētajām būvēm pamatnes galēji pieļaujamo vidējo un maksimālo deformāciju var palielināt 1,5 reizes.

6. Var lietot citas pamatnes galēji pieļaujamās deformācijas, ja to apstiprina atsevišķu būvju projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas prakse.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
5.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 207–01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520)

1.tabula

Koeficienti Mγ , Mq , Mc formulā (7) pamatnes deformāciju noteikšanai

Iekšējās berzes leņķis

Koeficienti

Iekšējās berzes leņķis

Koeficienti

φIIº

Mγ

Mq

Mc

φIIº

Mγ

Mq

Mc

0

0,00

1,00

3,14

23

0,69

3,65

6,24

1

0,01

1,06

3,23

24

0,72

3,87

6,45

2

0,03

1,12

3,32

25

0,78

4,11

6,67

3

0,04

1,18

3,41

26

0,84

4,37

6,90

4

0,06

1,25

3,51

27

0,91

4,64

7,14

5

0,08

1,32

3,61

28

0,98

4,93

7,40

6

0,10

1,39

3,71

29

1,06

5,25

7,67

7

0,12

1,47

3,82

30

1,15

5,59

7,95

8

0,14

1,55

3,93

31

1,24

5,95

8,24

9

0,16

1,64

4,05

32

1,34

6,34

8,55

10

0,18

1,73

4,17

33

1,44

6,76

8,88

11

0,21

1,83

4,29

34

1,55

7,22

9,22

12

0,23

1,94

4,42

35

1,68

7,71

9,58

13

0,26

2,05

4,55

36

1,81

8,24

9,97

14

0,29

2,17

4,69

37

1,95

8,81

10,37

15

0,32

2,30

4,84

38

2,11

9,44

10,80

16

0,36

2,43

4,99

39

2,28

10,11

11,25

17

0,39

2,57

5,15

40

2,46

10,85

11,73

18

0,43

2,73

5,31

41

2,66

11,64

12,24

19

0,47

2,89

5,48

42

2,88

12,51

12,79

20

0,51

3,06

5,66

43

3,12

13,46

13,37

21

0,56

3,24

5,84

44

3,38

14,50

13,98

22

0,61

3,44

6,04

2.tabula

Koeficienti Nγ , Nq , Nc formulā (21) pamatnes grunts nestspējas noteikšanai

Pamatnes grunts berzes leņķis φI (grādos)

Koeficienti

Koeficientu Nγ, Nq un Nc vērtības, ja ārējo piepūļu kopspēka novirze no vertikāles δ (grādos) ir

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

0


Nγ

0,00

Nq

1,00

-

-

-

-

-

-

-

-

-

Nc

5,14

5

Nγ

0,20

0,05

Nq

1,57

1,26

δ′=4,9

-

-

-

-

-

-

-

Nc

6,49

2,93

10

Nγ

0,60

0,42

0,12

Nq

2,47

2,16

1,60

δ′=9,8

-

-

-

-

-

-

Nc

8,34

6,57

3,38

15

Nγ

1,35

1,02

0,61

0,21

Nq

3,94

3,45

2,84

2,06

δ′=14,5

-

-

-

-

-

Nc

10,98

9,13

6,88

3,94

20

Nγ

2,88

2,18

1,47

0,82

0,36

Nq

6,40

5,56

4,64

3,64

2,69

δ′=18,9

-

-

-

-

Nc

14,84

12,53

10,02

7,26

4,65

25

Nγ

5,87

4,50

3,18

2,00

1,05

0,58

Nq

10,66

9,17

7,65

6,13

4,58

3,60

δ′=22,9

-

-

-

Nc

20,72

17,53

14,26

10,99

7,68

5,58

30

Nγ

12,39

9,43

6,72

4,44

2,63

1,29

0,95

Nq

18,40

15,63

12,94

10,37

7,96

5,67

4,95

δ′=26,5

-

-

Nc

30,14

25,34

20,68

16,23

12,05

8,09

6,85

35

Nγ

27,50

20,58

14,63

9,79

6,08

3,38

1,60

Nq

33,30

27,86

22,77

18,12

13,94

10,24

7,04

δ′=29,8

-

-

Nc

46,12

38,36

31,09

24,45

18,48

13,19

8,63

40

Nγ

66,01

48,30

33,84

22,56

14,18

8,26

4,30

2,79

Nq

64,19

52,71

42,37

33,26

25,39

18,70

13,11

10,46

δ′=32,7

-

Nc

75,31

61,63

49,31

38,45

29,07

21,10

14,43

11,27

45

Nγ

177,61

126,09

86,20

56,50

32,26

20,73

11,26

5,45

5,22

Nq

134,87

108,24

85,16

65,58

49,26

35,93

25,24

16,82

16,42

δ′=35,2

Nc

133,87

107,23

84,16

64,58

48,26

34,93

24,24

15,82

15,82

Piezīmes.

1. Citām pamatnes grunts iekšējās berzes leņķa φI un ārējo piepūļu kopspēka novirzes leņķa no vertikāles d vērtībām koeficientus Nγ, Nq un Nc nosaka, lineāri interpolējot.

2. Ārējo piepūļu kopspēka novirzes leņķa δ1 vērtība ir lielākā, kura atbilst formulai (27); ar "5,22" apzīmētas koeficientu Nγ, Nq un Nc vērtības, kuras atbilst šim leņķim.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
6.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 207–01
"Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520)

1.tabula

Koeficients kh grunšu caursalšanas aprēķina dziļuma noteikšanai

Nr.
p.k.

Būves konstruktīvās
īpatnības

Koeficients kh,
ja būves ārējiem pamatiem piegulošajās telpās
vidējā diennakts aprēķina temperatūra °C ir

0

5

10

15

≥20

1.

Būves bez pagraba ar grīdām:

1.1.

uz grunts

0,9

0,8

0,7

0,6

0,5

1.2.

ar pagrīdi virs grunts

1,0

0,9

0,8

0,7

0,6

1.3.

ar siltinātu pagrīdes pārsegumu

1,0

1,0

0,9

0,8

0,7

2.

Būves ar pagrabu vai tehnisko pagrīdi

0,8

0,7

0,6

0,5

0,4

Piezīmes.

1. Koeficienta kh vērtības attiecas uz pamatiem, kuru ārmala līdz būves ārsienas ārējai plaknei af≤0,5 m; ja af ≥1,5 m, tad koeficienta kh vērtības palielina par 0,1, bet visos gadījumos kh = 1; ja 0,5<af<1,5 m, koeficienta kh vērtību nosaka, lineāri interpolējot.

2. Būves ārējiem pamatiem piegulošās telpas ir pagrabs un tehniskā pagrīde vai pirmā stāva telpas, ja būve ir bez pagraba vai tehniskās pagrīdes.

3. Ja temperatūra telpās atšķiras no šajā tabulā minētajām vērtībām, koeficientu kh nosaka, noapaļojot līdz tuvākajai zemākajai vērtībai.

2.tabula

Būvju pamatu iestrādes dziļums

Nr.
p.k.

Gruntis zem pamatu pēdas

Pamatu iestrādes dziļums atkarībā no gruntsūdeņu dziļuma dw (m)

dw≤df+2

dw>df+2

1.

Klinšaini un rupjdrupu ieži ar smilšainu uzpildījumu, grantaina, rupja un vidēji rupja smilts

nav atkarīgs no df

nav atkarīgs no df

2.

Smalka un putekļaina smilts

ne mazāk kā df

nav atkarīgs no df

3.

Smilšmāls ar plūstamības rādītāju IL<0

ne mazāk kā df

nav atkarīgs no df

4.

Smilšmāls ar plūstamības rādītāju IL≥0

ne mazāk kā df

ne mazāk kā df

5.

Mālsmilts, māls, rupjdrupu ieži ar putekļainu mālu aizpildījumu ar grunts vai aizpildījuma plūstamības rādītāju IL≥0,25

ne mazāk kā df

ne mazāk kā df

6.

Mālsmilts, māls, rupjdrupu ieži ar putekļainu mālu aizpildījumu ar grunts vai aizpildījuma plūstamības rādītāju IL<0,25

ne mazāk kā df

ne mazāk kā 0,5df

Piezīmes.

1. Ja pamatu iestrādāšanas dziļums nav atkarīgs no grunts caursalšanas aprēķina dziļuma df, šajā tabulā noteikto grunšu ieguluma dziļumam jābūt ne mazākam kā to caursalšanas normatīvajam dziļumam dfn.

2. Gruntsūdeņu līmeni nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 2.4.apakšnodaļu.

3.tabula

Grunts pamatnes un būves–pamatnes mijiedarbības darba apstākļu koeficienti

Nr.
p.k.

Gruntis

Koeficients γc1

Koeficients γc2 stingras konstrukcijas būvēm, ja būves vai atsevišķas būves daļas garuma L un augstuma H attiecība L/H ir

4 vai vairāk

1,5 vai mazāk

1.

Rupjdrupu ieži ar smilšu uzpildījumu un smiltis, izņemot smalkas un putekļainas

1,4

1,2

1,4

2.

Smalkas smiltis

1,3

1,1

1,3

3.

Putekļainas smiltis:

3.1.

mitras

1,25

1,0

1,2

3.2.

piesātinātas ar ūdeni

1,1

1,0

1,2

4.

Rupjdrupu ieži ar māla uz­pildījumu un mālainas grun­tis ar aizpildījuma vai grunts plūstamības rādītāju:

4.1.

IL≤0,25

1,25

1,0

1,1

4.2.

0,25< IL≤0,5

1,2

1,0

1,1

4.3.

IL>0,5

1,1

1,0

1,0

Piezīmes.

1. Stingras konstrukcijas būves ir būves, kuras īpaši projektētas grunts pamatnes deformāciju piepūļu uzņemšanai, vai būves, kurās veikti šajā būvnormatīvā noteiktie pasākumi.

2. Citai būves garuma un augstuma attiecības L/H vērtībai intervālā 4>L/H>1,5 koeficienta γc2 vērtību nosaka, lineāri interpolējot.

3. Padevīgas konstrukcijas būvēm koeficients γc2 = 1.

4.tabula

Koeficients kd pārtrauktu lentveida pamatu pamatnes grunšu aprēķina pretestības R noteikšanai

Nr.
p.k.

Pamatu pēdas
konfigurācija

Koeficienta kd vērtība smiltīm, izņemot irdenas, putekļainas un mālainas gruntis, ja grunšu porainības koeficients e un plūstamības rādītājs IL ir

e≤0,5; IL≤0

e = 0,6; IL = 0,25

e≥0,7; IL≥0,5

1.

Taisnstūris

1,3

1,15

1,0

2.

Taisnstūris ar izgriezumiem stūros

1,3

1,15

1,15

Piezīmes.

1. Porainības koeficienta e un plūstamības rādītāja IL starpvērtībām koeficientu kd nosaka, lineāri interpolējot.

2. Ja plātnēm ar izgriezumiem stūros grunts aprēķina pretestība R noteikta saskaņā ar šī būvnormatīva 61.punktu, koeficients kd = 1.

5.tabula

Būvju tipi un pamatnes gruntis, kam pieļaujams nenoteikt pamatnes deformācijas

Būves tips

Pamatnes grunts

1. Pret nevienmērīgu sēšanos maz­jutīgas vienstāva ražošanas ēkas ar tilta celtņiem, kuru celtspēja ir līdz 50 t (ieskaitot).

2. Daudzstāvu ražošanas ēkas līdz sešiem stāviem (ieskaitot) ar kolonnu tīklu ne lielāku par 6 x 9 m.

3. Taisnstūra plāna vienāda augstuma dzīvojamās un publiskās ēkas ar ķieģeļu, bloku vai lielpaneļu nesošajām sienām vai nesošo karkasu:

3.1. daudzsekciju ēkas līdz deviņiem stāviem (ieskaitot);

3.2. nebloķētas torņveida ēkas līdz 14 stāviem (ieskaitot).

1. Rupjdrupu ieži ar aizpildījumu mazāk nekā 40 %.

2. Blīvas vai vidēji blīvas smiltis, izņemot putekļainas.

3. Jebkura rupjuma blīvas smiltis.

4. Jebkura rupjuma vidēji blīvas smiltis ar porainības koeficientu e≤0,65.

5. Mālsmilts ar porainības koeficientu e≤0,65, smilšmāls ar porainības koeficien­tu e≤0,85 un māls ar porainības koeficientu e≤0,95, un grunšu porainības koeficienta izmaiņu diapazons būvlaukumā nepārsniedz 0,2.

6. Smiltis, izņemot putekļainas, ar porainības koeficientu e≤0,7 kopā ar morēnas izcelsmes putekļainām un mālainām gruntīm ar porainības koeficientu e<0,5 un plūstamības rādītāju IL<0,5 neatkarīgi no to ieguluma kārtības.

Piezīme.

Minētos nosacījumus var izmantot būvēm:

a) ja nesošo konstrukciju atsevišķu pamatu pēdu laukumi atšķiras ne vairāk kā divas reizes;

b) citas nozīmes analoģiskas konstrukcijas būvēm ar līdzvērtīgām slodzēm.

6.tabula

Drošības koeficients γg grunts pamatnes nestspējas aprēķinam

Nr.
p.k.

Grunts veids

Drošības koeficients γg grunts aprēķina raksturlielumu noteikšanai

blīvumam
ρI

iekšējās berzes leņķim φI

saistei
cI

1.

Smilts

1,0

1,1

4,0

2.

Mālsmilts ar plūstamības rādītāju IL≤0,25, smilšmāls un māls ar plūstamības rādītāju IL≤0,5

1,0

1,1

2,4

3.

Mālsmilts ar plūstamības rādītāju IL>0,25, smilšmāls un māls ar plūstamības rādītāju IL>0,5

1,0

1,1

3,3

7.tabula

Atbērtās vai aizbērtās grunts aprēķina pretestība Ro

Pamata relatīvā iedziļināšana
λ = d/b

Ro vērtības (kPa)

putekļainas mālainas gruntis ar konsitences rādītāju IL≤0,5 un aizbērtās grunts blīvumu (kN/m3)

vidēji rupja vai smalka nedaudz mitra vai mitra smilts ar aizbērtās grunts blīvumu (kN/m3)

15,5

17,0

15,5

17,0

0,8

32

36

32

40

1,0

40

45

40

50

1,5

50

65

55

65

2,0

60

85

70

85

2,5

-

100

-

100

Piezīmes.

1. Ro vērtības māliem un mālsmiltij ar konsistences rādītāju 0,5< IL≤0,75 un smilšmālam ar konsistences rādītāju 0,5< IL≤1,0 nosaka kā putekļaini mālainām gruntīm ar pazeminošiem koeficientiem attiecīgi 0,85 un 0,7.

2. Ro vērtības putekļainām smiltīm nosaka kā vidēji rupjām vai smalkām smiltīm ar pazeminošu koeficientu 0,85.

8.tabula

Pārejas koeficients η dabīgas grunts saistes un iekšējās berzes leņķa aprēķina vērtībām

Nr.
p.k.

Atpakaļ aizbērtās gruntis

Koeficienta η vērtības, ja aizbērtās grunts blīvums kN/m3 ir

15,5

17,0

1.

Smiltis, izņemot mitras un ūdens piesātinātas putekļainas smiltis

0,5

0,8

2.

Putekļaini mālainas ar plūstamības rādītāju IL≤0,5

0,4

0,6

Piezīme. Mitrām putekļainām smiltīm, mālsmiltij un māliem ar plūstamības rādītāju 0,5< IL≤0,75 un smilšmālam ar plūstamības rādītāju 0,5< IL≤1,0 koeficienta η vērtību samazina par 15 %.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 520Pieņemts: 18.12.2001.Stājas spēkā: 01.01.2002.Zaudē spēku: 08.06.2015. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 186 (2573), 21.12.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
56763
{"selected":{"value":"01.05.2009","content":"<font class='s-1'>01.05.2009.-07.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.05.2009","iso_value":"2009\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2009.-07.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2004","iso_value":"2004\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2004.-30.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-31.08.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.05.2009
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)