Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.445

Rīgā 2001.gada 23.oktobrī (prot. Nr.52 2.§)
Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 79.panta otro daļu un 82.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts (turpmāk — kredīts).

2. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu paredz līdzekļus valsts dibinātajās augstskolās studējošo kreditēšanai, kā arī to studējošo kreditēšanai, kuri pašvaldību, juridisko personu vai fizisko personu dibinātajās augstskolās apgūst valsts akreditētās studiju programmas. Studējošo kreditēšanai paredzēto finanšu līdzekļu apmēru nosaka likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz 49,80 euro mēnesī.

(Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1258; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

3. Studējošos kreditē no valsts pamatbudžeta atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, kā arī mērķa iemaksām konkrētam studējošajam vai studiju programmai. Studējošo kreditēšanas finanšu līdzekļu turētāja un rīkotāja ir Izglītības un zinātnes ministrija.

(MK 02.12.2003. noteikumu Nr.676 redakcijā)

4. Studējošo kreditēšanai paredzētie finanšu līdzekļi izmantojami tikai studējošo kreditēšanai. Kredītu administrēšanas izmaksas Izglītības un zinātnes ministrija paredz tās pamatbudžeta izdevumos.

5. Kredītus piešķir studējošajiem, kas apgūst valsts akreditētās studiju programmas — bakalaura, maģistra, rezidenta vai profesionālo studiju programmu. Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot ieinteresēto nozaru ministriju priekšlikumus, nosaka kredītlīdzekļu sadalījumu piešķirto līdzekļu ietvaros savā un nozaru ministriju pārziņā esošajām augstskolām, pašvaldību, juridisko personu vai fizisko personu dibināto augstskolu akreditētām studiju programmām, kā arī studijām ārvalstīs.

II. Kredīta piešķiršana

6. Tiesības saņemt kredītu ir sekmīgiem bakalaura, maģistra, rezidenta un profesionālo studiju programmu pilna laika studējošajiem (arī pirmā kursa studentiem). Kredītu var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura akadēmiskā grāda un viena maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai vai augstākās profesionālās izglītības iegūšanai, bet ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.

7. Kredītu var saņemt arī studijām ārvalstīs. Kredīta pieprasījumus ārvalstīs studējošie iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā, kuras izveidota komisija izvērtē iesniegtos kredīta pieprasījumus.

8. Kredītus studējošajiem izsniedz un administrē kredītiestādes, kuras noteiktas konkursa kārtībā. Konkursu organizē un tā rezultātus apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Finanšu ministrijas, citām ministrijām, kuru pārziņā atrodas augstskolas, kā arī no Valsts kases.

9. Izglītības un zinātnes ministrija noslēdz ar kredītiestādi līgumu par valsts budžeta līdzekļu nodošanu studējošo kreditēšanai un kreditēšanas darbību veikšanu.

10. Augstskola ar senāta lēmumu izveido kredītu piešķiršanas komisiju, kurā tiek iekļauti attiecīgās augstskolas administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvaldes pārstāvji (turpmāk — augstskolas komisija). Studējošo īpatsvars augstskolas komisijā nav mazāks par 20 procentiem. Augstskolas komisija izskata kredīta pieprasījumus saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu instrukciju.

11. Pēc iesniegto kredīta pieprasījumu izskatīšanas augstskolas komisija izsniedz studējošajiem apstiprinājumu kredīta saņemšanai studiju programmām piešķirto kreditēšanas līdzekļu ietvaros. Apstiprinājums kredīta saņemšanai tiek izsniegts reizi semestrī — pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas, ņemot vērā pārbaudījumu rezultātus. Pirmajā kursā studējošajiem apstiprinājumu kredīta saņemšanai izsniedz, ņemot vērā iestājpārbaudījumu rezultātus.

12. Informācija par izsniegtajiem apstiprinājumiem kredīta saņemšanai ir atklāta.

13. Ja studējošajiem, kuri vēlas saņemt kredītu, ir vienādi sekmības rādītāji, augstskolas komisija kredītus vispirms piešķir invalīdiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī studējošajiem no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm.

14. Augstskolas komisija reizi mēnesī iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā sarakstu (atbilstoši izglītības un zinātnes ministra noteiktajam paraugam), kurā norādīti izsniegtie apstiprinājumi kredīta saņemšanai. Pēc augstskolu komisiju iesniegto sarakstu pārbaudes Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz tos kredītiestādē. Šo noteikumu 7.punktā minētā komisija reizi mēnesī iesniedz kredītiestādē sarakstu, kurā norādīti izsniegtie apstiprinājumi kredīta saņemšanai ārvalstīs studējošajiem. Kredītiestāde noslēdz ar studējošajiem kredītlīgumus.

15. Kredītlīguma darbības laiks ir no kredīta izsniegšanas dienas līdz kredīta un kredīta procentu pilnīgai atmaksai. Kredītlīguma noteikumus (kredīta izmaksas kārtība, termiņi un citi noteikumi) katru gadu var precizēt saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kases un kredītiestādes vienošanos. Precizētos kreditēšanas noteikumus Izglītības un zinātnes ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1258)

16. Ja studējošais ir saņēmis kredītu un sekmīgi apgūst studiju programmu, viņš arī turpmāk saņem kredītu. Kredītu studējošajam izmaksā reizi mēnesī 10 mēnešus gadā. Izņēmuma kārtā (studijām ārvalstīs un citos izņēmuma gadījumos) kredītu var izmaksāt par visu studiju laiku, bet ne vairāk kā par 10 mēnešiem gadā. Par šādas izmaksas nepieciešamību studējošais (vai ārvalstīs studējošais) iesniedz kredītiestādē augstskolas komisijas (vai šo noteikumu 7.punktā minētās komisijas) apstiprinātu izziņu.

17. Kredīta izmaksu studējošajam pārtrauc akadēmiskā atvaļinājuma laikā un var atjaunot nākamajā mācību gadā, ja studējošais sekmīgi turpina studijas.

18. Par noslēgtajiem kredītlīgumiem, kā arī par kredītsaistību neizpildi kredītiestāde reizi mēnesī rakstiski paziņo Izglītības un zinātnes ministrijai un attiecīgās augstskolas komisijai.

19. Augstskolas komisija reizi mēnesī rakstiski paziņo Izglītības un zinātnes ministrijai un kredītiestādei par tiem kredīta ņēmējiem, kuriem piešķirts akadēmiskais atvaļinājums vai kuri izslēgti no studējošo saraksta, vai par to, ka šādu kredīta ņēmēju nav. Minētās ziņas par ārvalstīs studējošajiem šo noteikumu 7.punktā minētā komisija sniedz kredītiestādei reizi gadā ne vēlāk kā līdz 1.septembrim. Ja kredītiestāde nav saņēmusi minētās ziņas, tā aptur kredīta izmaksu.

20. Kredītiestāde pārtrauc kredītu izmaksu kredīta ņēmējiem, kuriem piešķirts akadēmiskais atvaļinājums vai kuri izslēgti no studējošo saraksta.

21. Kredītiestāde veic kredītlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un kredītiestādes noslēgto līgumu noteiktajā termiņā sniedz ministrijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, kredītu un kredītu procentu atmaksu, kā arī par aizkavētajiem kredītu un kredītu procentu maksājumiem.

III. Kredīta atmaksas un dzēšanas kārtība

22. Izglītības un zinātnes ministrija reizi ceturksnī sniedz attiecīgajām ministrijām informāciju par to pārziņā esošo augstskolu studējošajiem izsniegto kredītu apmēru, kredītu un kredītu procentu atmaksu, kā arī par aizkavētajiem kredītu un kredītu procentu maksājumiem.

23. Kredītu var atmaksāt kredīta ņēmējs vai cita fiziskā vai juridiskā persona. Kredītu jāsāk atmaksāt ne vēlāk kā ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai ar sesto mēnesi pēc studiju pabeigšanas. Kredīta ņēmējs ir atbildīgs par kredīta pamatsummas un kredīta procentu atmaksu noteiktajā termiņā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar kredītiestādi.

24. No kredīta kopējās summas jāatmaksā ne mazāk kā šāda kredīta summas daļa (katru mēnesi atmaksājot 1/12 daļu no attiecīgajā atmaksāšanas gadā noteiktās summas):

24.1. pirmajā atmaksāšanas gadā — 5 procenti;

24.2. otrajā atmaksāšanas gadā — 10 procentu;

24.3. trešajā atmaksāšanas gadā — 15 procentu;

24.4. ceturtajā atmaksāšanas gadā — 15 procentu;

24.5. piektajā atmaksāšanas gadā — 15 procentu;

24.6. sestajā atmaksāšanas gadā — 20 procentu;

24.7. septītajā atmaksāšanas gadā — 20 procentu.

25. Kredīta ņēmējs kredītu un kredīta procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa.

26. Kredīta procentu likme ir pieci procenti gadā. Aprēķinātos kredīta procentus kredīta ņēmējs maksā katru mēnesi.

26.1 Kredīta ņēmējam pēc augstskolas beigšanas neatmaksāto kredīta summu pilnā apmērā dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem šo noteikumu 26.3 punktā noteiktajā kārtībā, ja kredīta ņēmējs:

26.1 1. pēc augstskolas beigšanas ir sekmīgi apguvis virsnieka vai virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ieguvis leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa dienesta pakāpi un noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem;

26.1 2. studiju laikā augstskolā speciālā militārās apmācības kursa (turpmāk - militārās mācības) ietvaros ir apguvis virsnieka pamatkursu vai virsnieka speciālista (ārsta) pamatkursu un saskaņā ar līgumu pilda dienestu Zemessardzē vai ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.112 redakcijā)

26.2 Kredīta ņēmējam pēc augstskolas beigšanas neatmaksāto kredīta summu 50 procentu apmērā dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem šo noteikumu 26.3 punktā noteiktajā kārtībā, ja kredīta ņēmējs studiju laikā augstskolā militāro mācību ietvaros ir apguvis jaunākā instruktora kursu un saskaņā ar līgumu pilda dienestu Zemessardzē vai ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.112 redakcijā)

26.3 Kredīta ņēmējam, kas apguvis virsnieka pamatkursu vai virsnieka speciālista pamatkursu, par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē Aizsardzības ministrija dzēš šo noteikumu 24.punktā noteikto kredīta summas daļu attiecīgajā atmaksāšanas gadā. Kredīta ņēmējam, kas militāro mācību ietvaros apguvis jaunākā instruktora kursu, par katru pilnu gadu profesionālajā dienestā vai dienestā Zemessardzē Aizsardzības ministrija dzēš 50 procentus no šo noteikumu 24.punktā minētās kredīta summas daļas attiecīgajā atmaksāšanas gadā.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.112 redakcijā)

26.4 Aizsardzības ministrija rakstiski informē kredīta ņēmēju par kredīta dzēšanu, kā arī iesniedz kredītiestādē un Studiju un zinātnes administrācijā to kredītu ņēmēju sarakstu, kuriem kredītu dzēš no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.112 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.641)

26.5 Kredīta dzēšanai nepieciešamos līdzekļus Aizsardzības ministrija pārskaita Valsts kases kontā aizņēmuma no valsts budžeta dzēšanai.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.112 redakcijā)

27. Kredīta ņēmējam pēc augstskolas beigšanas kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem:

27.1. ja kredīta ņēmējs atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbinieku tajās valsts un pašvaldību institūcijās un profesijās, kuru sarakstu un attiecīgo speciālistu skaitu pēc ministru ierosinājuma katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets;

27.2. ja kredīta ņēmējam (viņa laulātajam) kredīta saņemšanas vai atmaksas laikā piedzimst bērns vai bērns tiek adoptēts, – 30 procentu apmērā no neatmaksātās kredīta summas (par katru bērnu). Ja abi laulātie ir kredīta ņēmēji, tad minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu (pēc izvēles) no minētajiem ģimenes locekļiem. Tiesības pretendēt uz kredīta dzēšanu rodas, sākot ar bērna astoto dzīvības dienu.

(Grozīts ar MK 02.12.2003. noteikumiem Nr.676; MK 11.03.2014. noteikumiem Nr.131)

28. Ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāk dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, ministrijas sagatavo priekšlikumus par attiecīgo speciālistu skaitu un darbavietām un iesniedz tos izskatīšanai kredītu dzēšanas komisijā.

29. Kredītu dzēšanas komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs, iekļaujot tajā pārstāvjus no Studiju un zinātnes administrācijas un ministrijām, kuru pārziņā ir augstskolas.

(Grozīts ar MK 25.01.2005. noteikumiem Nr.60; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.641)

30. Kredītu dzēšanas komisija izvērtē, vai ministriju priekšlikumi par speciālistu skaitu un darbavietām atbilst šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētajam Ministru kabineta rīkojumam. Ja ministriju iesniegtie priekšlikumi neatbilst šim rīkojumam, kredītu dzēšanas komisija ierosina ministrijām precizēt priekšlikumus un atkārtoti iesniegt tos kredītu dzēšanas komisijai.

31. Kredītu dzēšanas komisijas apstiprināto sarakstu, kurā norādītas darbavietas un speciālisti, kuriem kredītu sāk dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, ministrijas nosūta augstskolām, kuras sagatavo minētajā sarakstā norādītos speciālistus, kā arī sarakstā norādītajām valsts un pašvaldību institūcijām.

32. Ja šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētā Ministru kabineta rīkojuma izpildes gaitā nepieciešams izdarīt grozījumus attiecībā uz šo noteikumu 31.punktā minētajā sarakstā noteiktajām darbavietām, saglabājot nemainīgu sarakstā noteikto speciālistu skaitu, ministrijas tos veic pēc saskaņošanas ar kredītu dzēšanas komisiju.

33. Kredīta ņēmējus, kuriem attiecīgajā gadā sāks dzēst kredītu no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka konkursa kārtībā. Konkursu izsludina šo noteikumu 31.punktā minētajā sarakstā norādītās valsts un pašvaldību institūcijas. Ja valsts un pašvaldību institūcijas, kurās atrodas sarakstā minētās darba vietas, neiesniedz kredītu dzēšanas komisijā informāciju par konkursa kārtībā noteiktu prioritāru secību, kādā speciālisti pretendē uz kredīta dzēšanu, minēto secību nosaka kredītu dzēšanas komisija, izvērtējot katra speciālista darba stāžu valsts un pašvaldību institūcijā attiecīgajā profesijā.

(Grozīts ar MK 11.03.2014. noteikumiem Nr.131)

34. Pēc pieteikuma par kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem apstiprināšanas par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas dzēš attiecīgajā gadā atmaksājamo kredīta summas daļu saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no normālā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli nostrādātajam darba laikam.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.25 redakcijā)

35. Ja kredīta ņēmējs miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu, kredīts un kredīta procenti tiek dzēsti (norakstīti).

36. Kredīta ņēmējs pieprasījumu kredīta dzēšanai iesniedz kredītu dzēšanas komisijā.

37. Kredīta ņēmējs pieprasījumam kredīta dzēšanai pievieno izziņu (pielikums) par to, ka viņš ir kļuvis par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā un profesijā, kas norādīta šo noteikumu 31.punktā minētajā sarakstā. Kredīta ņēmējs sniedz arī ziņas par saņemtā un atmaksātā kredīta un kredīta procentu summu.

38. Kredītu dzēšanas komisija reizi mēnesī izskata kredītu dzēšanas pieprasījumus un rakstiski sniedz atzinumus to iesniedzējiem, kā arī reizi ceturksnī iesniedz kredītiestādē to kredīta ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiks dzēsts no valsts budžeta līdzekļiem, norādot attiecīgajā gadā dzēšamo kredīta summas daļu.

39. Kredītiestāde reizi kalendāra ceturksnī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā to kredīta ņēmēju sarakstu, kuriem kredīts tiek dzēsts saskaņā ar šo noteikumu 27.2.apakšpunktu un 35.punktu, norādot dzēšamo kredīta un kredīta procentu summu.

(Grozīts ar MK 25.01.2005. noteikumiem Nr.60; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.641)

40. Studiju un zinātnes administrācija atbilstoši kredītu dzēšanas komisijas apstiprināto pieprasījumu sarakstam, kā arī saskaņā ar kredītiestādes iesniegto šo noteikumu 38.punktā minēto kredīta ņēmēju sarakstu kredītu dzēšanai nepieciešamos līdzekļus reizi kalendāra ceturksnī pārskaita Valsts kases kontā aizņēmuma no valsts budžeta dzēšanai. Kredītiestāde kredītu dzēsto daļu turpmāk neadministrē. Studiju un zinātnes administrācija veic dzēšamo kredītu uzskaiti.

(Grozīts ar MK 25.01.2005. noteikumiem Nr.60; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.641)

40.1 Ja ar tiesas nolēmumu par saistību dzēšanu ir izbeigta kredīta ņēmēja saistību dzēšanas procedūra, kuras rezultātā tiesa ir atbrīvojusi kredīta ņēmēju no valsts budžeta aizdevuma saistībām, Studiju un zinātnes administrācija tiesas nolēmumā norādīto summu kredīta saistību dzēšanai pārskaita Valsts kases kontā. Kredītiestāde kredīta dzēsto daļu turpmāk neadministrē. Studiju un zinātnes administrācija veic dzēšamo kredītu uzskaiti.

(MK 11.03.2014. noteikumu Nr.131 redakcijā)

41. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektam, paredz līdzekļus kredītu dzēšanai.

42. Kredītiestāde ir tiesīga kredītlīgumā paredzēt līgumsodu kredīta ņēmējam, ja viņš nesāk atmaksāt kredītu šo noteikumu 23.punktā noteiktajā laikā. Kredīta ņēmējs par viņam piešķirto akadēmisko atvaļinājumu, studiju pabeigšanu vai izslēgšanu no studējošo saraksta 10 dienu laikā sniedz kredītiestādei rakstisku informāciju. Kredīta summa, kas nepamatoti saņemta pēc minētā termiņa, jāatmaksā kredītiestādei 30 dienu laikā. Atmaksājot minēto summu vēlāk, var paredzēt līgumsodu līdz 0,1 procentam par katru nokavēto dienu.

42.1 Līgumsoda apmērs, ko piedzen no kredīta ņēmēja par kredītlīgumā noteikto saistību neizpildi, nepārsniedz 100 procentus no izsniegtā kredīta summas.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.25 redakcijā)

IV. Kredīta atmaksas termiņa pagarināšana

43. Kredīta un kredīta procentu atmaksas termiņš tiek pagarināts un kredīta procenti netiek uzskaitīti par laiku, kad kredīta ņēmējs:

43.1. (svītrots ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.25);

43.2. ir grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā;

43.3. ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku.

(Grozīts ar MK 02.12.2003. noteikumiem Nr.676)

44. Kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par laiku, kad kredīta ņēmējs turpina apgūt bakalaura, maģistra, rezidenta, doktora vai profesionālo studiju programmu.

(MK 02.12.2003. noteikumu Nr.676 redakcijā)

45. Ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.25 redakcijā)

46. Kredītiestāde pagarina kredīta atmaksas termiņu, pamatojoties uz kredīta ņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šo noteikumu 43., 44. vai 45.punktā noteikto kredīta atmaksas termiņa pagarinājuma pamatojumu.

47. Ja kredīta ņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un kredīta procentu maksājumus, kredītiestāde likumā noteiktajā kārtībā veic piedziņu par visu neatmaksāto summu.

V. Noslēguma jautājumi

48. To kredītu izmaksa un atmaksa, kas veicama saskaņā ar līgumiem, kuri, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.251 "Studējošo kreditēšanas noteikumi", ar studējošajiem noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, turpināma līdz attiecīgo līgumu darbības beigām.

49. Līgumi ar kredītiestādēm par valsts budžeta līdzekļu nodošanu studējošo kreditēšanai un kreditēšanas darbību veikšanu, ja tie, pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.251 "Studējošo kreditēšanas noteikumi", noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz līgumu darbības beigām.

50. Šo noteikumu 33.punktā minētie nosacījumi neattiecas uz pieprasījumiem kredītu dzēšanai, kas kredītu dzēšanas komisijai iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ja pieprasījumos minētās pamatdarba vietas atbilst šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

51. Līgumi ar studējošajiem tiek noslēgti līdz 2001.gada 31.oktobrim.

52. Šo noteikumu 26.2 punktā minētos nosacījumus piemēro studējo­šajiem, kuri militārās mācības uzsākuši, sākot ar 2007./2008.akadēmisko gadu.

(MK 26.02.2008. noteikumu Nr.112 redakcijā)

53. Šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minēto Ministru kabineta rīkojumu, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā sāks dzēst kredītu no valsts budžeta līdzekļiem, sagatavo, kā arī šo noteikumu 28.punktā minētās darbības ministrijas veic, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.25 redakcijā)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministra vietā — kultūras ministre K.Pētersone
Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 23.oktobra noteikumiem Nr.445

Kultūras ministre K.Pētersone
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 445Pieņemts: 23.10.2001.Stājas spēkā: 27.10.2001. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 154 (2541), 26.10.2001.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
55047
{"selected":{"value":"14.03.2014","content":"<font class='s-1'>14.03.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.03.2014","iso_value":"2014\/03\/14","content":"<font class='s-1'>14.03.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-13.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.11.2013","iso_value":"2013\/11\/08","content":"<font class='s-1'>08.11.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.01.2011","iso_value":"2011\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2011.-07.11.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-18.01.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2008","iso_value":"2008\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.01.2005","iso_value":"2005\/01\/29","content":"<font class='s-1'>29.01.2005.-29.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-28.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.12.2003","iso_value":"2003\/12\/06","content":"<font class='s-1'>06.12.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.04.2002","iso_value":"2002\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2002.-05.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.10.2001","iso_value":"2001\/10\/27","content":"<font class='s-1'>27.10.2001.-26.04.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
14.03.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)