Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumus Nr. 415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 21.oktobrī Noteikumi nr. 354

Rīgā (prot. nr. 58 1.¤)

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām" 14. un 16.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk - aizsargājamās teritorijas) vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību atbilstoši aizsargājamo teritoriju kategorijām, aizsargājamās teritorijās pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus, kā arī apstiprina aizsargājamās teritorijas apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu.

2. Saeimas un Ministru kabineta izveidoto aizsargājamo teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus nosaka Ministru kabinets, bet pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus - attiecīgā pašvaldība.

3. Ja aizsargājamā teritorijā ir iekļautas arī citu kategoriju aizsargājamās teritorijas, tajās ir spēkā šie noteikumi un attiecīgo kategoriju aizsargājamo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

4. Ja aizsargājamā teritorijā ir noteiktas funkcionālās zonas, tajās pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus nosaka šie noteikumi, kā arī attiecīgās aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

5. Pilsētu, pagastu un rajonu teritoriālplānošanā jāņem vērā šie noteikumi un aizsargājamo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāni, kas nosaka aizsargājamo teritoriju iedalījumu funkcionālajās zonās un to apsaimniekošanas kārtību.

6. Par aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu ir atbildīga aizsargājamās teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, zemes īpašnieks vai lietotājs. Pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas pārvalda attiecīgā pašvaldība.

7. Aizsargājamās teritorijas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm (1.pielikums). Informatīvo zīmju sagatavošanu un izvietošanu nodrošina aizsargājamās teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, attiecīgā pašvaldība. Informatīvo zīmju izvietojuma shēma noteikta attiecīgās aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā.

8. Aizsargājamās teritorijās zemes īpašnieki sava īpašuma robežās nedrīkst ierobežot kājāmgājēju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas izveidoti saskaņā ar dabas aizsardzības plānu aizsargājamās teritorijas apskatei.

9. Jebkāda veida reklāma aizsargājamā teritorijā izvietojama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku un aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.

10. Informāciju par aizsargājamā teritorijā esošo aizsargājamo sugu atradnēm drīkst izplatīt tikai ar attiecīgās aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, ar reģionālās vides pārvaldes atļauju.

11. Valsts meža dienesta un Valsts meža un medību inspekcijas amatpersonām, veicot dienesta pienākumus, ir tiesības atrasties aizsargājamās teritorijās neatkarīgi no to aizsardzības režīma, ja aizsargājamās teritorijas ietilpst minēto amatpersonu uzraudzības platībā.

12. Aizsargājamās teritorijās aizliegta darbība, kas veicina vides piesārņojumu, izraisa nevēlamas pārmaiņas ekosistēmās vai dabas procesos:

12.1. atkritumu izgāšana (izņemot īpaši aprīkotos atkritumu deponēšanas poligonos, kas izveidoti tiesību aktos noteiktajā kārtībā);

12.2. jebkura darbība, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (izņemot ūdens līmeni regulējošu būvju remontu);

12.3. jaunu zemes dzīļu atradņu izstrāde, ūdens gūtņu, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju būvniecība, ja tā nav saskaņota ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

12.4. jebkura darbība, kas izraisa augsnes eroziju;

12.5. brīvdabas atpūtas un sporta pasākumi, kuros koncentrējas liels skaits cilvēku, ja minēto pasākumu organizēšana nav saskaņota ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.

13. Aizsargājamās teritorijas iedalāmas šādās kategorijās:

13.1. dabas rezervāti;

13.2. nacionālie parki;

13.3. biosfēras rezervāti;

13.4. dabas liegumi;

13.5. dabas parki;

13.6. aizsargājamo ainavu apvidi;

13.7. dabas pieminekļi.

II. Dabas rezervāti

14. Dabas rezervāta teritorijā var noteikt šādas funkcionālās zonas: stingrā režīma zonu, regulējamā režīma zonu un buferzonu.

15. Stingrā režīma zonu izveido, lai saglabātu neskartus dabas etalonus.

16. Stingrā režīma zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, arī mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumu veikšanu.

17. Stingrā režīma zonu atļauts apmeklēt tikai ar dabas rezervāta administrācijas atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai un teritorijas apsardzībai.

18. Stingrā režīma zonā atļauts uzturēties tikai attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem dabas rezervāta administrācijas noteiktajā kārtībā.

19. Regulējamā režīma zonu izveido, lai pētītu ekosistēmu struktūru un funkcijas, to pārmaiņas dabiskajos apstākļos un antropogēno faktoru ietekmē, kā arī lai saglabātu biotopu un sugu daudzveidību.

20. Regulējamā režīma zonā aizliegts:

20.1. lietot minerālmēslus, pesticīdus un citas ķimikālijas (izņemot pesticīdu lietošanu meža kaitēkļu un slimību epidēmiju apkarošanai, ja saņemta ikreizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts meža dienesta atļauja);

20.2. veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti;

20.3. noplūkt, izrakt augus, vākt to daļas jebkurā attīstības stadijā (izņemot augu vākšanu zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);

20.4. vākt ārstniecības augus un dekoratīvos augus, kā arī materiālus kolekcijām (izņemot zinātniskajai pētniecībai);

20.5. ķert dzīvniekus, vākt olas, postīt ligzdas, alas un citas dzīvnieku slēptuves, vākt materiālus kolekcijām (izņemot zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu).

21. Regulējamā režīma zonā atļauta ierobežota darbība, kas nav pretrunā ar sugu un biotopu aizsardzību un ir saskaņā ar dabas aizsardzības plānu:

21.1. pasākumi, kas nodrošina aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu, kā arī biotopu saglabāšanu un aizsardzību;

21.2. zinātniskā pētniecība un vides monitorings;

21.3. zinātniski pamatota dzīvnieku skaita regulēšana;

21.4. dabas tūrisms, izziņas taku un skatu laukumu ierīkošana;

21.5. meža ugunsdrošības pasākumi;

21.6. attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem - makšķerēšana, ogošana, riekstošana, sēņošana, kā arī siena pļaušana un lauksaimnieciska darbība lauksaimniecības zemēs dabas rezervāta administrācijas noteiktajā kārtībā;

21.7. braukšana tikai pa vispārējās lietošanas ceļiem (izņemot attiecīgās teritorijas iedzīvotājus, kuriem atļauts izmantot visus ceļus).

22. Buferzonu izveido, lai mazinātu intensīvās saimnieciskās darbības ietekmi uz stingrā režīma zonas un regulējamā režīma zonas dabas kompleksiem un nodrošinātu meža aizsargfunkcijas.

23. Buferzonā atļauta saimnieciskā darbība, izņemot:

23.1. atsevišķu ainavas elementu, reljefa formu pārveidi, kas var izraisīt ainavas degradāciju;

23.2. galvenās cirtes veikšanu.

III. Nacionālie parki

24. Nacionālā parka teritorijā, ja tas nepieciešams dabas aizsardzībai, atpūtai, izglītojošiem un zinātniskiem mērķiem, var noteikt šādas funkcionālās zonas: dabas rezervāta (stingrā režīma) zonu, dabas lieguma zonu, ainavu aizsardzības zonu, kultūrvēsturisko zonu un neitrālo zonu.

25. Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā ir spēkā šo noteikumu 15., 16., 17. un 18.punktā noteiktās prasības.

26. Dabas lieguma zonu izveido, lai aizsargātu, saglabātu un pētītu retās vai tipiskās augu un dzīvnieku sugu atradnes, kā arī ekosistēmas. Dabas lieguma zonā ir spēkā šo noteikumu V nodaļā noteiktās prasības.

27. Ainavu aizsardzības zonu izveido, lai saglabātu daudzveidīgu ainavu un nacionālo kultūrvidi, vienlaikus attīstot tūrismu un nenoplicinošu saimniecisko darbību. Ainavu aizsardzības zonā ir spēkā šo noteikumu VII nodaļā noteiktās prasības.

28. Kultūrvēsturisko zonu izveido, lai nodrošinātu nacionālā parka teritorijā esošo kultūras pieminekļu un īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju aizsardzību un izmantošanu atbilstoši attiecīgiem normatīvajiem aktiem.

29. Neitrālo zonu izveido, lai veicinātu aizsargājamā teritorijā esošo pilsētu un blīvi apdzīvoto vietu intensīvu un ilgtspējīgu attīstību. Darbību neitrālajā zonā regulē attiecīgo teritoriju pašvaldību ģenerālplāni un apbūves noteikumi.

30. Nacionālo parku teritoriālplānošanu organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, iesaistot tās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas nacionālais parks.

31. Nacionālā parka teritorijā aizliegta jebkāda saimnieciska vai cita veida darbība, kas pārveido novadam raksturīgo ainavu, samazina dabas daudzveidību un ekoloģisko līdzsvaru vai izraisa vides piesārņojumu un dabisko ekosistēmu neatgriezenisku degradāciju.

32. Ainavu aizsardzības zonā un kultūrvēsturiskajā zonā aizliegta kailcirte un rekonstruktīvā cirte.

33. Juridiskajām personām, kuras organizē nacionālā parka apmeklējumus, jāsaņem nacionālā parka administrācijas atļauja.

IV. Biosfēras rezervāti

34. Biosfēras rezervātos var noteikt šādas funkcionālās zonas: dabas lieguma zonu (vienu vai vairākas), ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.

35. Dabas lieguma zonu izveido, lai aizsargātu, saglabātu un pētītu retās vai tipiskās augu un dzīvnieku sugu atradnes, kā arī ekosistēmas. Dabas lieguma zonā ir spēkā šo noteikumu V nodaļā noteiktās prasības.

36. Ainavu aizsardzības zonu izveido, lai saglabātu daudzveidīgu ainavu un nacionālo kultūrvidi, vienlaikus attīstot tūrismu un nenoplicinošu saimniecisko darbību. Ainavu aizsardzības zonā ir spēkā šo noteikumu VII nodaļā noteiktās prasības.

37. Neitrālo zonu izveido, lai veicinātu aizsargājamā teritorijā esošo pilsētu un blīvi apdzīvoto vietu intensīvu un ilgtspējīgu attīstību. Darbību neitrālajā zonā regulē attiecīgo teritoriju pašvaldību ģenerālplāni un apbūves noteikumi.

V. Dabas liegumi

38. Dabas liegumos atļauta saimnieciskā un cita veida darbība, kas nav pretrunā ar lieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem un ir paredzēta dabas lieguma individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības plānos:

38.1. zinātniskā pētniecība;

38.2. izziņas taku un skatu laukumu ierīkošana;

38.3. pasākumi reto sugu un to dzīvotņu saglabāšanai, kā arī īpašos gadījumos, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plāna mērķu sasniegšanai, - lopu ganīšana, kūlas un niedru dedzināšana un pļaušana;

38.4. regulēta laivu un motorlaivu turēšana un lietošana ezeros un upēs;

38.5. zveja un makšķerēšana ūdensputnu aizsardzībai izveidotajos liegumos atbilstoši dabas lieguma individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

39. Lai nodrošinātu dzīvnieku sugu netraucētu vairošanos, atpūtu, barošanos, kā arī koncentrēšanos migrācijas periodā, dabas liegumos saskaņā ar to individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, ja nepieciešams, var noteikt sezonas liegumu - ierobežojumu vai aizliegumu uz laiku uzturēties lieguma teritorijā.

40. Dabas lieguma teritorijā aizliegta:

40.1. jebkāda darbība, kas bojā, pārveido vai iznīcina biotopus, savvaļas augus, dzīvnieku dzīvotnes, kā arī ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus;

40.2. jebkāda darbība, kas būtiski ietekmē dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī koncentrāciju migrācijas periodā;

40.3. minerālmēslu, pesticīdu un citu ķimikāliju lietošana (izņemot pesticīdu lietošanu meža kaitēkļu un slimību epidēmiju, kā arī lauksaimniecības zemēs savvaļas augu sugu kaitēkļu un slimību epidēmiju apkarošanai, ja saņemta ikreizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts meža dienesta atļauja);

40.4. braukšana ar ūdens motocikliem;

40.5. dabas liegumu mežos - galvenā cirte un rekonstruktīvā cirte, ja individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav paredzēts citādi;

40.6. makšķerēšana un zvejošana dabas liegumos, kas izveidoti ūdensputnu aizsardzībai, - pastāvīgā lieguma zonā visu gadu, sezonas lieguma zonā - no ledus izkušanas līdz 30.jūnijam;

40.7. ūdensputnu medīšana - pastāvīgā lieguma zonā dabas liegumos, kas izveidoti ūdensputnu aizsardzībai;

40.8. toksisku (smagos metālus saturošu) šāviņu lietošana ūdensputnu medībās;

40.9. zāles un sējumu pļaušana virzienā no lauka malām uz centru;

40.10. dzīvnieku ķeršana, olu vākšana, ligzdu, alu un citu dzīvnieku slēptuvju postīšana, materiālu vākšana kolekcijām (izņemot zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);

40.11. liegumos, kas izveidoti retu un apdraudētu augu sugu vai biotopu aizsardzībai, - augu noplūkšana, izraušana, to daļu vākšana jebkurā attīstības stadijā;

40.12. ārstniecības un dekoratīvo augu vākšana, kā arī materiālu vākšana kolekcijām (izņemot zinātniskajai pētniecībai, kas tiek veikta saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);

40.13. zemju transformācija, arī apmežošana un dzērveņu plantāciju ierīkošana purvos.

VI. Dabas parki

41. Dabas parku teritorijā, ja tas nepieciešams dabas aizsardzībai, atpūtai, izglītojošiem un zinātniskiem mērķiem, var noteikt funkcionālās zonas.

42. Dabas parku izmantošana atpūtai un izglītošanai nedrīkst būt pretrunā ar dabas un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības mērķiem. Atpūtai un izglītībai nepieciešamo objektu izvietojumu, apjomu un izmantošanas intensitāti nosaka dabas aizsardzības plāni.

43. Dabas parku mežos aizliegta kailcirte un rekonstruktīvā cirte.

VII. Aizsargājamo ainavu apvidi

44. Aizsargājamo ainavu apvidu teritoriālplānošanu organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, iesaistot tās pašvaldības, kuru teritorijā atrodas aizsargājamo ainavu apvidus.

45. Aizsargājamo ainavu apvidu teritorijā, ja nepieciešams, var noteikt funkcionālās zonas.

46. Aizsargājamo ainavu apvidos aizliegta:

46.1. jebkāda darbība, kas pārveido kultūrvēsturiski izveidojušos ainavu, ekoloģiskas un estētiskas nozīmes ainavas elementus un kultūrvides īpatnības;

46.2. darbība, kas samazina dabas daudzveidību un ekoloģisko līdzsvaru un veicina vides piesārņojumu.

VIII. Dabas pieminekļi

47. Lai nodrošinātu dabas pieminekļa saglabāšanu, tiek noteikta 10 metru plata aizsargjosla ap to.

48. Zemes īpašnieki un lietotāji, uz kuru zemes atrodas dabas piemineklis, ir atbildīgi par tā saglabāšanu.

49. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

49.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kas var bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli;

49.2. rakstīt un zīmēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;

49.3. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko augu segu.

50. Par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem tiek noteikti iežu atsegumi, pazemes saldūdeņu un minerālūdeņu avoti, lieli laukakmeņi, kā arī tipiskas vai retas reljefa formas, kam ir zinātniska, izglītojoša vai estētiska vērtība.

51. Dabas pieminekļa teritorijā veikt ģeoloģisko izpēti un ņemt paraugus atļauts tikai saskaņā ar izstrādātiem projektiem un pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma.

52. Ģeoloģiskos atsegumus un dižakmeņus atļauts tīrīt tikai pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma un saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.

53. Ja ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi ir valsts aizsardzībā kā kultūras pieminekļi, šo noteikumu 51. un 52.punktā minēto darbu veikšanai nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

54. Īpaši aizsargājamie koki (turpmāk - aizsargājamie koki) iedalāmi šādās kategorijās:

54.1. vietējo un svešzemju sugu dižkoki - koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā (krūšaugstumā) vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem;

54.2. retie (unikālie) svešzemju sugu koki - koki, kas Latvijā kultivēti ļoti reti, kā arī dažādas unikālas šo koku sugu dekoratīvās formas, - atbilstoši sarakstam, ko apstiprinājis par vides aizsardzību atbildīgais ministrs;

54.3. īpatnējie (savdabīgie) koki - koki ar īpatnēju vainagu, zarojumu, ar sugai neraksturīgu lapu formu, ziedu un augļu krāsu, - atbilstoši sarakstam, ko apstiprinājis par vides aizsardzību atbildīgais ministrs;

54.4. kultūrvēsturiskie koki - koki, kas saistīti ar vēsturiskiem, kultūrvēsturiskiem, politiskiem notikumiem un tradicionālo saimniecisko darbību, kā arī ar atsevišķu ievērojamu cilvēku darbību, - atbilstoši sarakstam, ko apstiprinājis par vides aizsardzību atbildīgais ministrs.

55. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un apdraud tuvumā esošās ēkas, ceļus, elektrolīnijas u.tml. vai cilvēku veselību un dzīvību. Aizsargājamā koka nociršanas (novākšanas) kārtību nosaka Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

56. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku un to augšanas apstākļu saglabāšanu, 10 metru rādiusā ap koku (ja vainaga projekcija lielāka, tad atbilstoši tai) aizliegta jebkāda darbība, kas var negatīvi ietekmēt koka augšanu un attīstību (aršana, minerālmēslu un citu ķimikāliju lietošana, koka apkraušana), kā arī mainīt vides apstākļus - ūdens un barošanās režīmu.

57. Mežaudzēs 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (ja vainaga projekcija lielāka, tad atbilstoši tai) aizliegta kailcirte.

58. Aizsargājamos dendroloģiskos stādījumus iekļauj dabas pieminekļu kategorijā, ja tie ir zinātniski, izglītojoši, estētiski vērtīgi un satur bagātīgu vietējo vai svešzemju koku un krūmu sugu klāstu.

59. Aizsargājamos dendroloģiskos stādījumus saskaņā ar aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānu regulāri apkopj zemes īpašnieks (lietotājs).

60. Aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos aizliegta galvenā cirte.

IX. Zaudējumu atlīdzināšana

par aizsargājamām teritorijām nodarīto kaitējumu

61. Par robežzīmju, aizžogojumu, plakātu, informatīvo zīmju, labiekārtošanas elementu, zinātniskās pētniecības vai citu iekārtu bojāšanu aizsargājamās teritorijās zaudējums atlīdzināms trīskāršā apmērā no minēto iekārtu sākotnējās izgatavošanas un uzstādīšanas vērtības.

62. Zaudējumi, kas nodarīti, iznīcinot vai bojājot aizsargājamās dabas teritorijas, atlīdzināmi šādā apmērā:

62.1. par ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu bojāšanu, rakstot, zīmējot vai gravējot uz ģeoloģiskajiem atsegumiem vai laukumiem, kā arī uz akmeņiem, - 50 līdz 500 latu;

62.2. par daļēju ģeoloģiskā vai ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa izpostīšanu - 500 līdz 1000 latu;

62.3. par pilnīgu ģeoloģiskā vai ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa izpostīšanu - 1000 līdz 10000 latu;

62.4. par nelikumīgu īpaši aizsargājamā koka nociršanu vai citādu iznīcināšanu - desmitkāršā lietkokiem noteiktās cenas apmērā šo koku izsniegšanai uz celma kailcirtē;

62.5. par nelikumīgu koka nociršanu - pieckāršā lietkokiem noteiktās cenas apmērā šo koku izsniegšanai uz celma kailcirtē.

63. Svešzemju sugu kokiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas taksi nosaka, pielīdzinot tos vietējo sugu kokiem.

X. Pārejas jautājumi

64. Izdarīt Nolikumā par īpaši aizsargājamo dabas objektu režīmiem Latvijas PSR teritorijā (apstiprināts ar Ministru Padomes 1987.gada 10.aprīļa lēmumu nr.107 - Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1987, 25.nr.) grozījumus un svītrot I sadaļas 1.nodaļu, II sadaļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.nodaļu, III, IV, V un VIII sadaļu.

65. Dabas rezervātos un dabas liegumos ūdensputnu medībās un to skaita regulēšanā trīs gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā toksiskie (smagos metālus saturošie) šāviņi jāaizstāj ar netoksiskiem (smagos metālus nesaturošiem) šāviņiem.

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

 

1.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 21.oktobra noteikumiem nr. 354

Speciālā informatīvā zīme īpaši aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai

1. Pamatzīme - balts kvadrātveida taisnstūris, zaļš rāmis ar noapaļotiem stūriem, zaļa stilizētas ozollapas piktogramma:

2. Zīmes izmēri:

2.1. pamatzīme - 600 x 600 mm, 300 x 300 mm, 150 x 150 mm vai 75 x 75 mm;

2.2. poligrāfiskajos izdevumos - atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāka kā 5 x 5 mm.

3. Zīmes krāsas, ja zīmju izgatavošanai izmanto ALCOR pašlīmējošās plēves, - tumši zaļā 120 560, baltā 120 249.

4. Mēroga siets zīmju projekta tehniskajos zīmējumos - 5 x 5 mm (ja zīmes izmērs ir 150 x 150 mm). 6 mm no zīmes ārējās malas - 4 mm plats rāmis ar noapaļotiem stūriem. Noapaļojuma iekšējais R = 10 mm, ārējais R = 14 mm. Piktogrammas taisnās līnijas novietotas ne tuvāk kā 5 mm no rāmja iekšmalas. Piktogrammas veidojumā izmantotas 6 mm, 9 mm, 10 mm platas vai platākas joslas. Attālumi starp joslu taisnajām līnijām - 3 mm, 6 mm, 9 mm un vairāk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

2.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 21.oktobra noteikumiem nr. 354

Īpaši aizsargājamie koki - vietējo un svešzemju sugu dižkoki

(pēc apkārtmēra vai pēc augstuma)

Suga

Apkārtmērs 1,3 metru

Augstums

augstumā (metros)

(metros)

1

2

3

1. Vietējās sugas

Apse

-

33

Baltalksnis

1,6

25

Bērzs, āra un purva

3,0

30

Blīgzna

1,6

22

Egle

3,0

37

Goba

4,0

28

Ieva

1,7

22

Kadiķis

0,8

11

Kļava

3,5

27

Liepa

4,0

33

Melnalksnis

3,5

30

Osis

4,0

34

Ozols

5,0

32

Parastais skābardis

1,9

20

Pīlādzis

1,7

21

Priede

3,0

38

Šķetra

1,6

22

Vīksna

4,0

30

2. Svešzemju sugas

Skujkoki

Balzambaltegle

1,7

24

Duglāzija

2,4

-

Eiropas baltegle

2,7

32

Eiropas ciedrupriede

1,7

22

Eiropas lapegle

3,2

39

Kanādas hemlokegle

1,3

15

Krievijas lapegle

3,0

34

Melnā priede

1,9

23

Rietumu tūja

1,4

16

Sibīrijas ciedrupriede

1,9

22

Veimutpriede

2,7

36

Vienkrāsas baltegle

1,9

32

Lapkoki

Ailantlapu riekstkoks

1,6

20

Āra bērzs, šķeltlapu

1,6

25

Baltā robīnija

1,9

20

Baltais vītols

5,0

20

Duglasa krustābele

1,3

10

Hibrīdais pīlādzis

1,0

10

Holandes liepa

2,8

26

Kalnu kļava

2,2

20

Krimas liepa

1,9

20

Lauku kļava

1,6

18

Mandžūrijas riekstkoks

1,6

18

Papeles un to hibrīdi

5,0

35

Papīra bērzs

1,6

20

Parastais dižskābardis

4,0

-

Parastais dižskābardis, purpurlapu

3,1

30

Parastais ozols, piramidālais

2,4

24

Parastā goba (Britānijas forma)

3,2

30

Parastā goba, lietussargveida

1,9

-

Parastā zirgkastaņa

2,8

23

Pelēkais riekstkoks

2,8

20

Pensilvānijas osis

2,5

23

Platlapu liepa

3,1

27

Punktainā krustābele

1,2

8

Saldķirsis

1,6

12

Sarkanais ozols

1,9

27

Sarkstošais vītols

3,1

25

Stepju goba

2,2

20

Sudraba kļava

3,2

26

Sudrabvītols

4,5

20

Vācijas krustābele

0,8

10

Zaļais osis

2,5

23

Zviedrijas pīlādzis

1,9

12

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 354Pieņemts: 21.10.1997.Stājas spēkā: 25.10.1997.Zaudē spēku: 09.08.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 280 (995), 24.10.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
45545
25.10.1997
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva