Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 86

(prot. Nr. 9, 8.§)

Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma

4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kurā apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā tehnoloģisku mērķu sasniegšanai izmantotas pārtikas piedevas, un prasības pārtikas piedevu marķēšanai.

2. Pārtikas piedevas atkarībā no to lietošanas mērķa iedala šādās grupās:

2.1. antioksidanti - vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanas laiku, aizsargājot to no oksidācijas izraisītās bojāšanās (piemēram, no tauku sasmakšanas, no krāsas maiņas);

2.2. apjoma palielinātāji - vielas, kas sekmē pārtikas produkta tilpuma palielināšanu bez enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas;

2.3. biezinātāji - vielas, kas palielina pārtikas produkta viskozitāti;

2.4. cietinātāji - vielas, kas pēc pārstrādes procesa nodrošina stingrus vai kraukšķīgus augļu un dārzeņu audus, kā arī savienojumā ar recinātājiem veido vai nostiprina želeju;

2.5. emulgatori - vielas, kas nodrošina divu vai vairāku nesajaucamu pārtikas produkta daļu (piemēram, eļļas un ūdens) sajaukšanos un homogēna maisījuma uzturēšanu;

2.6. emulģējošie sāļi - vielas, kas izkliedē sierā esošās olbaltumvielas un līdz ar to izraisa tauku un citu siera sastāvdaļu homogēnu izkliedi;

2.7. garšas pastiprinātāji - vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un/vai smaržu;

2.8. glazētājvielas (to skaitā smērvielas) - vielas, ko izmanto pārtikas produkta ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai izveidotu aizsargslāni;

2.9. iesaiņojuma gāzes - gāzes (izņemot gaisu), kuras iepilda iesaiņojumā pirms vai pēc pārtikas produkta iesaiņošanas vai pārtikas produkta iesaiņošanas laikā;

2.10. irdinātāji - vielas vai to maisījumi, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu;

2.11. konservanti - vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanās laiku, aizsargājot to no mikroorganismu izraisītās bojāšanās;

2.12. krāsvielas - vielas, ko izmanto pārtikas produkta krāsas mainīšanai vai atjaunošanai, tai skaitā pārtikas dabiskās sastāvdaļas un dabiskās izejvielas, kas atsevišķi netiek lietotas kā pārtika un ir iegūtas, fizikāli un/vai ķīmiski ekstrahējot pārtikas un citus dabiskus materiālus, tādējādi selektīvi ir ekstrahēti krāsvielu pigmenti, saglabājot uzturvielas vai aromātiskās sastāvdaļas;

2.13. miltu apstrādes līdzekļi - vielas, kas uzlabo miltu vai mīklas cepamās īpašības;

2.14. mitrumuzturētāji - vielas, kas darbojas pret sausa gaisa ietekmi un pasargā pārtikas produktu no izžūšanas vai veicina pulvera izšķīšanu ūdeni saturošā vidē;

2.15. modificētās cietes - vielas, kas iegūtas, vienu vai vairākas reizes iedarbojoties ar ķīmiskiem reaģentiem uz neapstrādātu vai ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm apstrādātu, balinātu vai ar skābi vai sārmu sašķeltu cieti;

2.16. pretsalipes vielas - vielas, kas samazina pārtikas produkta daļiņu salipšanu;

2.17. propelenti - gāzes (izņemot gaisu), kas izspiež pārtikas produktu no iesaiņojuma;

2.18. putu dzēsēji - vielas, kas novērš vai samazina putošanu;

2.19. putu veidotāji - vielas, kas nodrošina gāzveida fāzes homogēnu izkliedi cietā vai šķidrā pārtikas produktā;

2.20. recinātāji - vielas, kas, veidojot želeju, strukturizē pārtikas produktu;

2.21. saldinātāji - pārtikas piedevas, kuras lieto, lai piešķirtu pārtikas produktam saldu garšu, vai lieto kā galda saldinātājus;

2.22. sekvestranti - vielas, kas veido ķīmiskus kompleksus ar metālu joniem;

2.23. skābes - vielas, kas palielina pārtikas produkta skābumu un/vai piešķir tam skābu garšu;

2.24. skābuma regulētāji - vielas, kas maina vai regulē pārtikas produkta skābumu vai bāziskumu;

2.25. stabilizētāji - vielas, kas notur nemainīgu pārtikas produkta fizikālo un ķīmisko stāvokli un spēj noturēt pārtikas produktā savstarpēji nesajaucamu vielu homogēnu izkliedi, kā arī stabilizē, saglabā vai intensificē pārtikas produkta krāsu.

3. Par pārtikas piedevām neuzskata:

3.1. garšvielas un pārtikas produktus kaltētā vai koncentrētā veidā, kuriem piemīt arī sekundāras krāsvielu īpašības (piemēram, paprika, turmeriks un safrāns) un kurus to aromātisko vai garšas īpašību vai uzturvērtības dēļ pievieno, ražojot saliktus pārtikas produktus;

3.2. krāsvielas, kuras izmanto pārtikas produktu ārējās neēdamās daļas (piemēram, siera pārklāja un desas apvalka) krāsošanai;

3.3. pārtikas produktus ar saldinošām īpašībām;

3.4. pārtikas apstrādes palīglīdzekļus (vielas, ko lieto pārtikas apstrādei un kas nemainītā vai atvasinājumu veidā nonāk gatavajā produktā kā tehnoloģiski nenovēršams cilvēka veselībai nekaitīgs atlikums);

3.5. augu aizsardzībā lietojamās vielas;

3.6. pārtikā lietojamus aromatizētājus, kuri atbilst Ministru kabineta noteikumiem par aromatizētāju lietošanu pārtikā;

3.7. fermentus (izņemot šo noteikumu pielikumos minētos fermentus);

3.8. vielas, kas tiek pievienotas pārtikai kā uzturvielas (piemēram, minerālvielas, mikroelementi, vitamīni);

3.9. vielas, kuras izmanto dzeramā ūdens apstrādē;

3.10. pektīnu saturošus produktus, ko iegūst no kaltētām ābolu spiedpaliekām, citrusaugļu mizām vai abu sajaukuma, iedarbojoties uz tiem ar vāju skābi un pēc tam daļēji neitralizējot ar nātrija vai kālija sāļiem ("šķidrais pektīns");

3.11. košļājamās gumijas pamatsastāvu;

3.12. balto vai dzelteno dekstrīnu, apdedzinātu vai dekstrinētu cieti, ar skābi vai sārmu modificētu cieti, balinātu cieti, fizikāli modificētu cieti un ar amilolītiskiem fermentiem apstrādātu cieti;

3.13. amonija hlorīdu;

3.14. asins plazmu, pārtikas želatīnu, olbaltumvielu hidrolizātus un to sāļus, piena olbaltumvielas un lipekli;

3.15. aminoskābes un to sāļus (izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu, cistīnu un to sāļus) bez papildu funkcijām;

3.16. kazeīnu un kazeinātus;

3.17. inulīnu.

4. Pārtikas piedevas lieto patērētāja interesēs, un lietošanas iemesli ir šādi:

4.1. lai saglabātu pārtikas uzturvērtību. Pārtikas uzturvērtības samazināšana ir attaisnojama tikai tad, ja šī pārtika neveido ievērojamu normālas diētas daļu vai pārtika tiek ražota patērētāju grupām ar īpašām diētiskām prasībām;

4.2. lai nodrošinātu ar pārtiku patērētāju grupas ar īpašām diētiskām prasībām;

4.3. lai saglabātu pārtikas kvalitāti un stabilitāti vai uzlabotu pārtikas organoleptiskās īpašības - ar nosacījumu, ka netiek mainīts pārtikas saturs un īpašības tādā veidā, ka tiek maldināts patērētājs;

4.4. lai nodrošinātu pārtikas ražošanu, apstrādi, sagatavošanu, iesaiņošanu, transportēšanu un uzglabāšanu, ja piedevu neizmanto, lai slēptu bojātu izejmateriālu vai nevēlamu (piemēram, nehigiēnisku) darba paņēmienu izmantošanu jebkurā no minētajiem procesiem.

5. Pārtikas piedevu lietošana ir atļauta tikai tad, ja:

5.1. ir pamatota to lietošanas tehnoloģiskā nepieciešamība un šo mērķi nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski iespējamiem līdzekļiem;

5.2. ir zinātniski pierādījumi, ka pārtikas piedevas daudzumos, kādos tās lieto, nerada draudus patērētāja veselībai;

5.3. netiek maldināts patērētājs.

II. Pārtikas piedevu lietošana

dažādu veidu pārtikas produktos

6. Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai šo noteikumu pielikumos minētās pārtikas piedevas. Pārtikas piedevu maksimāli pieļaujamās devas un to lietošanas nosacījumi noteikti šo noteikumu 1.pielikumā. Ja pārtikas produktam šo noteikumu 1.pielikumā nav noteiktas pārtikas piedevu maksimāli pieļaujamās devas, var izmantot šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas piedevas nereglamentētā daudzumā.

7. Šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas piedevas nedrīkst pievienot šādiem pārtikas produktiem:

7.1. neapstrādātiem pārtikas produktiem - pārtikas produktiem, kas nav apstrādāti vai ir apstrādāti tā, ka nav mainījies produkta sākotnējais sastāvs (piemēram, dalīti, griezti, kapāti, mizoti, lobīti, malti, tīrīti, atdzesēti, sasaldēti, iesaiņoti produkti);

7.2. medum;

7.3. neemulģētām augu un dzīvnieku eļļām un taukiem;

7.4. sviestam;

7.5. pasterizētam un sterilizētam (arī ultraaugstā temperatūrā sterilizētam) pienam un vājpienam;

7.6. pasterizētam krējumam;

7.7. nearomatizētiem, pēc fermentēšanas nekarsētiem piena produktiem;

7.8. dabīgiem minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem, kas atbilst Ministru kabineta noteikumiem par dabīgajiem minerālūdeņiem;

7.9. kafijai (izņemot aromatizētu šķīstošo kafiju);

7.10. kafijas ekstraktam;

7.11. nearomatizētai lapu tējai;

7.12. cukuram;

7.13. makaroniem (izņemot makaronus bez lipekļa un makaronus, kas paredzēti diētām ar pazeminātu olbaltumvielu saturu);

7.14. nearomatizētām paniņām (izņemot sterilizētas paniņas);

7.15. zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētiem pārtikas produktiem, kas atbilst noteikumiem par pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem.

8. Pārtikas piedevas E 290, E 938, E 939, E 941, E 942 un E 948 var pievienot visiem pārtikas produktiem nereglamentētā daudzumā.

9. Pārtikas produktu sastāvdaļu maisījumiem (saliktiem pārtikas produktiem), kuriem šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts maksimāli pieļaujamais pārtikas piedevu daudzums, piemēro šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumā noteiktos pārtikas piedevu lietošanas nosacījumus, ņemot vērā produktu sastāvdaļu relatīvo koncentrāciju maisījumā.

10. Pārtikas produktiem, kas ir speciāli paredzēti tikai saliktu pārtikas produktu ražošanai, var nepiemērot šo noteikumu pielikumos noteiktos nosacījumus par maksimāli pieļaujamo pārtikas piedevu daudzumu, taču pagatavotajam saliktajam pārtikas produktam jāatbilst šo noteikumu prasībām.

11. Šo noteikumu 4.pielikumā minētās pārtikas piedevas var izmantot kā nesējvielas (to skaitā nesējšķīdinātājus) pārtikas piedevām. Nesējvielas (to skaitā nesējšķīdinātāji) ir vielas, kuras izmanto pārtikas piedevu šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai pārveidošanai, nemainot pārtikas piedevas lietošanas tehnoloģisko mērķi, un kuras pašas nerada nekādu tehnoloģisku efektu, bet tikai atvieglo pārtikas piedevas lietošanu. Par nesējvielām var izmantot arī pārtikas produktus, šo noteikumu 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14., 3.15., 3.16. un 3.17.apakšpunktā minētos produktus un vielas, kurām ir skābuma regulētāju funkcijas (piemēram, citronskābi un amonija hidroksīdu).

12. Pārtikas piedevu identitāte un tīrības kritēriji norādīti šo noteikumu 5.pielikumā.

13. Latvijā atļauto pārtikas piedevu saraksts norādīts šo noteikumu 6. un 7.pielikumā, ņemot vērā, ka:

13.1. magnija trisilikāts (E 553 a II) un talks (E 553 b) nedrīkst saturēt azbestu;

13.2. nātrija nitrītu (E 250) atļauts lietot tikai maisījumā ar vārāmo sāli;

13.3. atļauts lietot arī no krāsvielām pagatavotas alumīnija lakas;

13.4. antocianīnus (E 163) atļauts lietot tikai tad, ja tie ar fizikālām metodēm iegūti no augļiem un dārzeņiem;

13.5. termins "karamele" attiecas uz brūno krāsvielu (E 150 a-d), kas paredzēta krāsošanai. Tas nav aromātiskais karamelizētais cukurs, ko iegūst, karsējot cukurus, un izmanto pārtikas produktu (piemēram, konditorejas izstrādājumu, sviesta mīklas, alkoholisko dzērienu) aromatizēšanai.

14. Šo noteikumu 1., 6. un 7.pielikumā pārtikas piedevas sadalītas grupās atkarībā no to lietošanas mērķa:

14.1. antioksidanti, konservanti;

14.2. saldinātāji;

14.3. krāsvielas;

14.4. visas pārējās grupas (dažādas): apjoma palielinātāji, biezinātāji, cietinātāji, emulgatori, emulģējošie sāļi, garšas pastiprinātāji, glazētājvielas, irdinātāji, miltu apstrādes līdzekļi, mitrumuzturētāji, modificētās cietes, nesējvielas, pretsalipes vielas, propelenti un iesaiņojuma gāzes, putu dzēsēji, recinātāji, skābes, skābuma regulētāji, stabilizētāji.

15. Lietojot pārtikas krāsvielas, jāievēro šādi nosacījumi:

15.1. krāsvielas neizmanto šo noteikumu 3.pielikumā minētajos pārtikas produktos, izņemot gadījumus, ja atsevišķi šo produktu veidi minēti šo noteikumu 1.pielikumā vai ja tie paredzēti saliktu pārtikas produktu ražošanai, kuros var izmantot attiecīgās krāsvielas;

15.2. krāsvielu maksimālās devas norādītas, rēķinot pēc krāsojošā pigmenta satura krāsvielā;

15.3. mazumtirdzniecībā drīkst realizēt visas krāsvielas, izņemot E 123, E 127, E 128, E 154, E 160b, E 161g, E 173 un E 180.

16. Pārtika, kas paredzēta zīdaiņiem (bērniem līdz gada vecumam) un maziem bērniem (bērniem no viena līdz trīs gadu vecumam), nedrīkst saturēt saldinātājus un krāsvielas.

17. Saldinātājus saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.punktu drīkst saturēt šādi salikti pārtikas produkti:

17.1. produkti bez cukura - pārtikas produkti, kuriem nav pievienots nekāds monosaharīds vai disaharīds, vai cits pārtikas produkts, ko lieto tā saldinošo īpašību dēļ;

17.2. produkti ar samazinātu enerģētisko vērtību - pārtikas produkti, kuru enerģētiskā vērtība salīdzinājumā ar oriģinālo pārtikas produktu vai līdzīgu produktu ir vismaz par 30 % mazāka;

17.3. produkti, kas paredzēti diētai ar samazinātu enerģētisko vērtību;

17.4. produkti, kuriem marķējumā norādīts minimālais derīguma termiņš saskaņā ar pārtikas preču marķēšanas noteikumiem.

III. Pārtikas piedevu marķēšana

18. Pārtikas piedevas, kas nav paredzētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, var izplatīt tikai tad, ja uz pārtikas piedevas, uz pārtikas piedevu maisījuma vai uz pārtikas piedevu maisījuma ar citām vielām (kas pievienotas, lai atvieglotu pārtikas piedevu uzglabāšanu, pārdošanu, standartizēšanu, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu) ārējā iesaiņojuma ar ūdensizturīgu krāsu valsts valodā skaidri un salasāmi sniegta šāda informācija:

18.1. katras pārtikas piedevas nosaukums un starptautiskais (E) numurs vai piedevas apraksts, ja nosaukums neatbilst šo noteikumu 6. un 7.pielikumā norādītajam nosaukumam, un pārējo vielu nosaukumi dilstošā masas secībā;

18.2. norāde "lietošanai pārtikā" ar piezīmi par ierobežotu vai specifisku lietošanu, ja tāda ir nepieciešama;

18.3. īpaši uzglabāšanas un lietošanas noteikumi, ja tādi ir nepieciešami;

18.4. ražošanas partijas identificēšanas zīme;

18.5. ražotāja, fasētāja vai izplatītāja nosaukums un adrese;

18.6. katra komponenta saturs procentos vai adekvāta informācija par sastāvu, kas dod iespēju ievērot to lietošanas noteikumus, ja kāda komponenta daudzums pārtikas produktos ir ierobežojams, vai ierobežojamo komponentu saturs procentos, ja ierobežojums attiecas uz komponentu grupu, kurus var lietot atsevišķi vai kopā;

18.7. neto masa vai tilpums;

18.8. cita normatīvajos aktos noteiktā informācija.

19. Ja uz produkta ārējā iesaiņojuma labi redzamā vietā ir uzraksts "paredzēts vairumpatērētājiem", šo noteikumu 18.4., 18.5. un 18.6.apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai produkta pavaddokumentos.

20. Pārtikas piedevas, kuras paredzētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, var izplatīt tikai tad, ja uz to iesaiņojuma ir labi redzama un neizdzēšama šāda informācija:

20.1. šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5., 18.7. un 18.8.apakšpunktā minētā informācija;

20.2. minimālais derīguma termiņš.

21. Galda saldinātāja marķējumā jābūt norādei "galda saldinātājs satur...", norādot sastāvā ietilpstošo saldinātājvielu nosaukumus.

22. Poliolus un/vai aspartamu saturošu galda saldinātāju marķējumā jābūt brīdinājumiem:

22.1. polioliem - "pārmērīga lietošana var izraisīt caureju";

22.2. aspartamam - "satur fenilalanīnu".

IV. Noslēguma jautājumi

23. Pārtikas piedevu E 233 (tiabendazolu) pārtikas ražošanā atļauts izmantot līdz 2001.gada 1.jūnijam.

24. Atļauts izplatīt cukuru, kas ražots līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un satur pārtikas piedevas E 250 (sēra dioksīda) maksimālo devu - 15 mg/kg.

25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumus Nr.170 "Pārtikas piedevu lietošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 116./117./118.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 3.martu.

Rīgā 2001.gada 27.februārī

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 27.februāra noteikumiem Nr.86

Pārtikas produkti, kuros atļauts lietot pārtikas piedevas,

un pārtikas piedevu maksimālās devas

Piezīmes:

1. Maksimālā deva - pārtikas piedevas lielākais pieļaujamais daudzums pārtikā, izņemot:

1.1. gaļas produktus, kur nitrātiem (E 251 un E 252) un nitrītiem (E 249 un E 250) ir norādīts gan atļautais pievienotais daudzums, gan atlikums gatavā produktā;

1.2. dzērienus, kur dimetildikarbonātam (E 242) ir norādīts atļautais pievienotais daudzums;

1.3. visus produktus, kuriem ir pievienota fosforskābe un fosfāti (E 338-341, E 343 un E 450-452) un norādīts to atļautais pievienotais daudzums.

2. Nereglamentēta deva - pārtikas piedevas daudzums nav reglamentēts, un atbilstoši labas ražošanas praksei pārtikas piedevu lieto ne vairāk, kā nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai (ar nosacījumu, ka patērētājs netiek maldināts).

3. Pārtikas piedevu maksimālās devas ir noteiktas:

3.1. pārtikā, kuru izplata tirdzniecībā;

3.2. patēriņam gatavā pārtikā, kas pagatavojama atbilstoši lietošanas instrukcijai, šādām pārtikas piedevu grupām:

3.2.1. pārtikas piedevām, kuras pievieno zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai;

3.2.2. krāsvielām;

3.2.3. saldinātājiem;

3.2.4. dažādām pārtikas piedevām: E 200-219, 297, 353-363, 385, 405, 416, 420-421, 425, 431-436, 442-445, 468, 473-495, 512, 520-523, 535-556, 559, 579-635, 900-927b, 950, 951, 953, 957, 959, 965-967, 999, 1201, 1202, 1505, 1518.

4. Maksimālās devas alumīnija sulfātiem noteiktas, rēķinot pēc alumīnija satura produktā.

5. Maksimālās devas skābēm un to sāļiem (adipinātiem, askorbātiem, benzoātiem, ciklamātiem, eritorbātiem, p-hidroksibenzoātiem, propionātiem un sorbātiem) noteiktas, rēķinot pēc skābes satura produktā.

6. Maksimālās devas fosforskābei un fosfātiem noteiktas, rēķinot pēc P2O5 satura produktā.

7. Maksimālās devas guanilskābei, guanilātiem, inozīnskābei, inozinātiem un ribonukleotīdiem noteiktas, rēķinot pēc guanilskābes satura produktā.

8. Maksimālās devas saharīnam un tā sāļiem noteiktas, rēķinot pēc saharīna satura produktā.

9. Maksimālās devas sēra dioksīdam un sulfītiem noteiktas, rēķinot pēc kopējā SO2 satura produktā. Sēra dioksīdu uzskata par klāt neesošu, ja tā daudzums ir mazāks par 10 mg/kg.

2.GIF (52799 BYTES)

3.GIF (62824 BYTES)

4.GIF (48416 BYTES)

5.GIF (43698 BYTES)

6.GIF (41974 BYTES)

7.GIF (32875 BYTES)

8.GIF (57222 BYTES)

9.GIF (55554 BYTES)

10.GIF (31579 BYTES)

11.GIF (44800 BYTES)

12.GIF (44863 BYTES)

13.GIF (49488 BYTES)

14.GIF (34107 BYTES)

15.GIF (49844 BYTES)

16.GIF (54949 BYTES)

17.GIF (46454 BYTES)

18.GIF (46413 BYTES)

19.GIF (57625 BYTES)

20.GIF (40159 BYTES)

21.GIF (46690 BYTES)

22.GIF (48711 BYTES)

23.GIF (56186 BYTES)

24.GIF (42153 BYTES)

25.GIF (45792 BYTES)

26.GIF (50444 BYTES)

27.GIF (51502 BYTES)

28.GIF (33179 BYTES)

29.GIF (52255 BYTES)

30.GIF (48109 BYTES)

31.GIF (44528 BYTES)

32.GIF (64194 BYTES)

33.GIF (64852 BYTES)

34.GIF (48311 BYTES)

35.GIF (58637 BYTES)

36.GIF (52140 BYTES)

37.GIF (56154 BYTES)

38.GIF (44146 BYTES)

39.GIF (53420 BYTES)

40.GIF (50035 BYTES)

41.GIF (37556 BYTES)

42.GIF (45210 BYTES)

43.GIF (49067 BYTES)

44.GIF (61843 BYTES)

45.GIF (65695 BYTES)

46.GIF (47479 BYTES)

47.GIF (51466 BYTES)

48.GIF (56657 BYTES)

49.GIF (31850 BYTES)

50.GIF (48268 BYTES)

51.GIF (64972 BYTES)

52.GIF (47976 BYTES)

53.GIF (54232 BYTES)

54.GIF (46721 BYTES)

55.GIF (36749 BYTES)

56.GIF (39907 BYTES)

57.GIF (46750 BYTES)

58.GIF (49290 BYTES)

59.GIF (37564 BYTES)

60.GIF (46452 BYTES)

61.GIF (55802 BYTES)

62.GIF (38633 BYTES)

63.GIF (36050 BYTES)

64.GIF (50710 BYTES)

65.GIF (38456 BYTES)

66.GIF (35373 BYTES)

67.GIF (52622 BYTES)

68.GIF (52239 BYTES)

69.GIF (35811 BYTES)

70.GIF (46751 BYTES)

71.GIF (55525 BYTES)

72.GIF (56506 BYTES)

73.GIF (48922 BYTES)

74.GIF (31282 BYTES)

75.GIF (47641 BYTES)

76.GIF (43813 BYTES)

77.GIF (36195 BYTES)

78.GIF (53778 BYTES)

79.GIF (54570 BYTES)

80.GIF (52062 BYTES)

81.GIF (43649 BYTES)

82.GIF (34153 BYTES)

83.GIF (43526 BYTES)

84.GIF (48876 BYTES)

85.GIF (50142 BYTES)

86.GIF (19637 BYTES)

87.GIF (62592 BYTES)

88.GIF (58513 BYTES)

89.GIF (62598 BYTES)

90.GIF (7085 BYTES)

91.GIF (50704 BYTES)

92.GIF (41779 BYTES)

93.GIF (69088 BYTES)

94.GIF (56940 BYTES)

95.GIF (59115 BYTES)

96.GIF (67707 BYTES)

97.GIF (60649 BYTES)

98.GIF (64724 BYTES)

99.GIF (62954 BYTES)

100.GIF (63319 BYTES)

101.GIF (50467 BYTES)

102.GIF (45181 BYTES)

103.GIF (17193 BYTES)

104.GIF (50266 BYTES)

105.GIF (43885 BYTES)

106.GIF (58275 BYTES)

107.GIF (34160 BYTES)

108.GIF (64879 BYTES)

109.GIF (59197 BYTES)

110.GIF (48030 BYTES)

111.GIF (47078 BYTES)

112.GIF (34142 BYTES)

113.GIF (43537 BYTES)

114.GIF (41601 BYTES)

115.GIF (31278 BYTES)

116.GIF (47087 BYTES)

117.GIF (61483 BYTES)

118.GIF (56204 BYTES)

119.GIF (41014 BYTES)

120.GIF (52872 BYTES)

121.GIF (56300 BYTES)

122.GIF (37092 BYTES)

123.GIF (36983 BYTES)

124.GIF (46143 BYTES)

125.GIF (15808 BYTES)

127.GIF (44674 BYTES)

128.GIF (39652 BYTES)

129.GIF (45980 BYTES)

130.GIF (56676 BYTES)

131.GIF (17585 BYTES)

132.GIF (59618 BYTES)

133.GIF (36323 BYTES)

134.GIF (59871 BYTES)

135.GIF (37426 BYTES)

136.GIF (54880 BYTES)

137.GIF (50744 BYTES)

138.GIF (41201 BYTES)

139.GIF (39148 BYTES)

140.GIF (49765 BYTES)

141.GIF (30285 BYTES)

142.GIF (46902 BYTES)

143.GIF (47736 BYTES)

144.GIF (33967 BYTES)

145.GIF (43634 BYTES)

146.GIF (45328 BYTES)

147.GIF (39657 BYTES)

148.GIF (41448 BYTES)

149.GIF (48060 BYTES)

150.GIF (53254 BYTES)

151.GIF (41625 BYTES)

152.GIF (47705 BYTES)

153.GIF (47266 BYTES)

154.GIF (22057 BYTES)

155.GIF (55804 BYTES)

156.GIF (66824 BYTES)

157.GIF (61456 BYTES)

158.GIF (62340 BYTES)

159.GIF (59972 BYTES)

160.GIF (51257 BYTES)

161.GIF (23142 BYTES)

162.GIF (48392 BYTES)

163.GIF (46805 BYTES)

164.GIF (26411 BYTES)

165.GIF (49290 BYTES)

166.GIF (35344 BYTES)

167.GIF (47783 BYTES)

168.GIF (41756 BYTES)

169.GIF (50175 BYTES)

170.GIF (54443 BYTES)

171.GIF (51949 BYTES)

172.GIF (54649 BYTES)

173.GIF (61797 BYTES)

174.GIF (51851 BYTES)

175.GIF (59519 BYTES)

176.GIF (36649 BYTES)

177.GIF (56345 BYTES)

178.GIF (55171 BYTES)

179.GIF (49949 BYTES)

180.GIF (67340 BYTES)

181.GIF (48591 BYTES)

182.GIF (53911 BYTES)

183.GIF (49102 BYTES)

184.GIF (54429 BYTES)

185.GIF (39807 BYTES)

186.GIF (58242 BYTES)

187.GIF (46324 BYTES)

188.GIF (47256 BYTES)

189.GIF (34915 BYTES)

190.GIF (41520 BYTES)

191.GIF (54094 BYTES)

192.GIF (46551 BYTES)

193.GIF (54287 BYTES)

194.GIF (33015 BYTES)

195.GIF (27635 BYTES)

196.GIF (37752 BYTES)

197.GIF (50591 BYTES)

198.GIF (38155 BYTES)

199.GIF (51263 BYTES)

200.GIF (41152 BYTES)

201.GIF (35543 BYTES)

202.GIF (49773 BYTES)

203.GIF (24328 BYTES)

204.GIF (55853 BYTES)

205.GIF (59420 BYTES)

206.GIF (53652 BYTES)

207.GIF (56503 BYTES)

208.GIF (54360 BYTES)

209.GIF (69584 BYTES)

210.GIF (24547 BYTES)

 

 

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 86Pieņemts: 27.02.2001.Stājas spēkā: 03.03.2001.Zaudē spēku: 03.03.2007. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 35 (2422), 02.03.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
4330
03.03.2001
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)