3. pants. Likuma mērķgrupa un tās noteikšanas kārtība

(1) Mājsaimniecība šā likuma izpratnē ir vienā Latvijas Republikas adresē deklarētās un reģistrētās personas, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuriem šajā adresē ir norādītā dzīvesvietas adrese.

(2) Šā likuma mērķgrupa ir enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība — mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, kuras ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī un kopējie izdevumi par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī atbilst Ministru kabineta noteiktajam apmēram atbalsta saņemšanai.

(3) Šajā likumā minēto atbalstu nepiešķir personām, kurām piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

(4) Ministru kabinets nosaka, kas ir šā panta otrajā daļā minētie mājsaimniecības kopējie izdevumi par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību, kādā tiek noteiktas šā likuma mērķgrupā ietilpstošās mājsaimniecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)

5. pants. Nosacījumi atbalsta maksas samazinājumam saņemšanai un Ministru kabineta kompetence

(1) Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, tostarp elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai, dabasgāzi un siltumenerģiju ir tiesīga saņemt enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība, kurai ir elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas pieslēgums un kurai tās dzīvesvietas adresē ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums, dabasgāzes tirdzniecības līgums vai līgums par siltumenerģijas piegādi.

(2) Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo ir tiesīga saņemt enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība, kura siltumenerģijas ražošanai mājoklī izmanto siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kas darbināmas ar decentralizēto kurināmo.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par šā likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem, sniedzamā atbalsta apmēru, kā arī šā atbalsta finansēšanas un uzraudzības kārtību;

2) nosacījumus un kārtību, kādā energoapgādes komersantiem tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par šā likuma 2. panta otrās daļas 1., 2. un 4. punktā minētajiem patērētajiem energoresursiem, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;

3) nosacījumus un kārtību, kādā pašvaldībai tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 5. punktā minētajiem patērētajiem energoresursiem, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;

4) nosacījumus un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs un dabasgāzes tirgotājs piemēro atbalstu mājsaimniecības lietotājam, kā arī lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotājs vai lietotājs, kura objekts ir daudzdzīvokļu māja, kurā ir mājsaimniecības, saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)

7. pants. Datu pārraide un apmaiņa informācijas sistēmā

(1) Birojs informācijas sistēmā apstrādā šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto fizisko personu identifikācijas datus, datus par ienākumiem un datus par fiziskās personas dzīvesvietas adresi, lai aprēķinātu mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli un veiktu šādas darbības:

1) identificētu Latvijas Republikas adreses, kurās ir šā likuma 3. panta otrajā daļā minētās mājsaimniecības;

2) identificētu šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto mājsaimniecību skaitu un īpatsvaru.

(2) Birojs informācijas sistēmā apstrādā elektroenerģijas sadales sistēmas operatora, kurš ir vienotās elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru datu apmaiņas platformas pārzinis (turpmāk — elektroenerģijas sadales sistēmas operators), dabasgāzes sadales sistēmas operatora un siltumapgādes sistēmas operatoru datus par elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājiem un adresēm, kurās ir elektroenerģijas, dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes pieslēgums, lai identificētu tās Latvijas Republikas adreses, kurās ir šā likuma 3. panta otrajā daļā minētās mājsaimniecības.

(3) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators no informācijas sistēmas saņem un apstrādā attiecīgā operatora pārvaldībā esošās Latvijas Republikas adreses, kurās ir elektroenerģijas vai dabasgāzes pieslēgums, ar identifikatoru adresēm, kurās ir identificētas šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītās mājsaimniecības, lai informētu elektroenerģijas tirgotājus un dabasgāzes tirgotājus par mājsaimniecībām, kurām ir piešķirams šā likuma 2. panta otrās daļas 1. un 4. punktā minētais atbalsts maksas samazinājumam.

(4) Siltumapgādes sistēmas operatori no informācijas sistēmas saņem un apstrādā Latvijas Republikas adreses, kurās ir centralizētās siltumapgādes pieslēgums, ar identifikatoru adresēm, kurās ir identificētas šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītās mājsaimniecības, lai piešķirtu šā likuma 2. panta otrās daļas 2. punktā minēto atbalstu maksas samazinājumam.

(5) Elektroenerģijas tirgotāji un dabasgāzes tirgotāji no elektroenerģijas sadales sistēmas operatora un dabasgāzes sadales sistēmas operatora saņem un apstrādā Latvijas Republikas adreses, kurās ir elektroenerģijas un dabasgāzes pieslēgums, ar identifikatoru adresēm, kurās ir identificētas šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītās mājsaimniecības, lai piešķirtu šā likuma 2. panta otrās daļas 1. un 4. punktā minēto atbalstu maksas samazinājumam.

(6) Pašvaldības no informācijas sistēmas saņem un apstrādā visas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās adreses ar identifikatoru adresēm, kurās ir identificētas šā likuma 3. panta otrajā daļā norādītās mājsaimniecības, lai piešķirtu šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 5. punktā minēto atbalstu maksas samazinājumam.

(7) Birojs no informācijas sistēmas saņem un apstrādā visu šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto fizisko personu identifikācijas datus, datus par ienākumiem un datus par fiziskās personas dzīvesvietas adresi, lai sniegtu fiziskajai personai un par atbalsta sniegšanu atbildīgajai institūcijai informāciju par attiecīgās fiziskās personas mājsaimniecības atbilstību šā likuma 3. panta otrajā daļā minētajai mērķgrupai.

(8) Lai veiktu mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu un identificētu Latvijas Republikas adreses, kurās ir šā likuma 3. panta otrajā daļā minētās mājsaimniecības, kā arī noteiktu šo mājsaimniecību skaitu un īpatsvaru, birojs informācijas sistēmā no norādītajiem pārziņiem par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto fizisko personu saņem šādu informāciju:

1) no Valsts ieņēmumu dienesta — fiziskās personas identifikācijas datus un informāciju par šīs personas ienākumiem;

2) no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras — fiziskās personas identifikācijas datus un informāciju par šai personai izmaksātajiem pabalstiem un pensijām;

3) no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes — fiziskās personas identifikācijas datus un datus par šīs personas dzīvesvietas adresi;

3¹) no Tiesu administrācijas — informāciju par personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, kas ierakstīti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;

4) (izslēgts ar 19.06.2025. likumu);

5) (izslēgts ar 19.06.2025. likumu);

6) (izslēgts ar 19.06.2025. likumu).

(8¹) Lai identificētu Latvijas Republikas adreses, kurās ir mājsaimniecības, kas atbilst šā likuma 2. panta otrajā daļā noteiktā atbalsta saņemšanai, papildus šā panta astotās daļas kārtībā saņemtajai informācijai birojs informācijas sistēmā no norādītajiem pārziņiem par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto fizisko personu saņem šādu informāciju:

1) no elektroenerģijas sadales sistēmas operatora — datus par adresēm, kurās ir elektroenerģijas pieslēgums;

2) no dabasgāzes sadales sistēmas operatora — datus par adresēm, kurās ir dabasgāzes pieslēgums;

3) no siltumapgādes komersantiem — datus par adresēm, kurās ir siltumapgādes pieslēgums.

(9) Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.

(10) Katru datu apstrādi informācijas sistēmā auditē. Auditācijas pierakstus glabā 24 mēnešus, nodrošinot tiem ierobežotu piekļuvi.

(11) Informācijas sistēmā uzkrātos šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētos fizisko personu datus glabā 24 mēnešus un pēc tam dzēš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2025.)