Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās

1. pants. 1994. gada 21. februārī Minskā parakstītais Līgums starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku (turpmāk —Līgums) par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Likums sājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1. pantā minētais Līgums.

3. pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 80. pantu sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Baltkrievijas Republiku.

4. pants. Līgums stājas spēkā tā 80. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 26. janvārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995. gada 7. februārī
LĪGUMS STARP LATVIJAS REPUBLIKU UN BALTKRIEVIJAS REPUBLIKU PAR TIESISKO PALĪDZĪBU UN TIESISKAJĀM ATTIECĪBĀM CIVILAJĀS, ĢIMENES UN KRIMINĀLLIETĀS

Latvijas Republika un Baltkrievijas Republika, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", tiecoties attīstīt sadarbību tiesiskās palīdzības un tiesisko attiecību civilo, ģimenes un krimināllietu sfērā, vienojās par sekojošo:

PIRMĀ DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Tiesiskā aizsardzība

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir tāda pati viņu personisko un mantisko tiesību tiesiskā aizsardzība kā otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir tiesības brīvi un netraucēti griezties otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, prokuratūrā un citās iestādēs (turpmāk sauktas "tiesību aizsardzības iestādes"), kuru kompetencē ir civilās (tai skaitā saimnieciskās), ģimenes un krimināllietas, tie var uzstāties tajās, pieteikt lūgumus, celt prasības un veikt citas procesuālās darbības ar tādiem pašiem noteikumiem kā pašu pilsoņiem.

3. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, veicot tiesisko aizsardzību, ir tiesības otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā brīvi un netraucēti izmantot šīs Līgumslēdzējas Puses advokātu pakalpojumus.

4. Šī panta 1.-3.punktu noteikumi attiecas arī uz juridiskajām personām, kas izveidotas saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu.

2.pants

Tiesiskā palīdzība

1. Abu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību civilajās (tai skaitā saimnieciskās), ģimenes un krimināllietās saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

2. Tiesību aizsardzību iestādes sniedz tiesisko palīdzību arī citām iestādēm lietās, kuras minētas šī panta 1.punktā.

3. Citas iestādes, jautājumos, kas saistīti ar šī panta 1.punktā minētajām lietām, nosūta lūgumus par tiesisko palīdzību ar tiesību aizsardzības iestāžu starpniecību.

3.pants

Tiesiskās palīdzības apjoms

Līgumslēdzējas Puses sniedz viena otrai tiesisko palīdzību, izpildot procesuālās un citas darbības, kuras paredzētas Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts lūgums, likumdošanā.

4.pants

Sazināšanās kārtība

Sniedzot tiesisko palīdzību, Līgumslēdzējas Puses savstarpēji sazinās ar centrālo tiesību aizsardzības iestāžu palīdzību.

5.pants

Lietojamā valoda

1. Lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tam pievienojamie dokumenti tiek sastādīti tās Līgumslēdzējas Puses valsts valodā, kura lūdz šo palīdzību un tiek nosūtīti reizē ar tulkojumu tās Līgumslēdzējas Puses valsts valodā, kurai šis lūgums adresēts, vai savstarpēji saskaņotā valodā.

2. Dokumenti par tiesiskās palīdzības lūguma izpildīšanu tiek sastādīti Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums adresēts, valsts valodā un tiek nosūtīti reizē ar tulkojumu tās Līgumslēdzējas Puses valsts valodā, kura lūdz šo palīdzību, vai savstarpēji saskaņotā valodā.

3. Šī panta 1-2.punktā minēto dokumentu tulkojumu apliecina oficiāls tulks, diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde.

6.pants

Dokumentu noformēšana

Dokumentiem, kurus nosūta tiesību aizsardzības iestādes vai citas iestādes tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtībā, jābūt apstiprinātiem ar iestādes ģerboņa zīmogu un kompetentas personas parakstu.

7.pants

Līguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu forma

1. Līgumā par tiesiskās palīdzības sniegšanu jānorāda:

1) līguma sūtītājas iestādes nosaukums;

2) tiesību aizsardzības iestādes, kurai adresēts nosaukums;

3) lietas, kurā tiek lūgta tiesiskā palīdzība, nosaukums;

4) pušu un citu personu, par kurām tiek nosūtīts lūgums, vārdi un uzvārdi, pilsonība, nodarbošanās un pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, bet juridiskajām personām - nosaukums un atrašanās vieta;

5) pilnvaroto personu uzvārdi un adreses;

6) uzdevuma saturs bet krimināllietās - arī nozieguma sastāva apraksts un tā juridiskā kvalifikācija.

2. Lūgumā par dokumentu izsniegšanu bez tam jānorāda saņēmēja precīza adrese un izsniedzamā dokumenta nosaukums.

8.pants

Izpildes kārtība

1. Izpildot lūgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, piemēro savas valsts likumdošanu. Tomēr tā var piemērot uzdevumu devušās Līgumslēdzējas Puses procesuālās normas, ciktāl tās nav pretrunā ar savas valsts likumdošanu.

2. Ja tiesību aizsardzības iestāde, kurai lūgums adresēts, nav kompetenta to izpildīt, tā pārsūta lūgumu kompetentai iestādei un informē par to iestādi, no kuras lūgums saņemts.

3. Saņemot attiecīgu lūgumu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai lūgums adresēts, informē uzdevuma devēju iestādi par tā izpildes laiku un vietu.

4. Tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, pēc tā izpildes nosūta dokumentus iestādei, no kuras lūgums saņemts; gadījumā, ja tiesiskā palīdzība nevar tikt sniegta, tā lūgumu nosūta atpakaļ un informē par apstākļiem, kas traucē tā izpildi.

9.pants

Dokumentu izsniegšanas kārtība

1. Iestāde, kurai adresēts lūgums, dokumentus izsniedz saskaņā ar tās valstī spēkā esošiem noteikumiem, ja iesniedzamie dokumenti ir noformēti šīs valsts valodā vai nodrošināti ar apliecinātu tulkojumu. Ja dokumenti nav noformēti Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts lūgums, valodā, vai nav nodrošināti ar tulkojumu, tos izsniedz saņēmējam tad, ja viņš labprātīgi piekrīt tos saņemt.

2. Lūgumā par dokumentu izsniegšanu jānorāda precīza saņēmēja adrese un izsniedzamā dokumenta nosaukums. Ja lūgumā norādītā adrese izrādījusies nepilnīga vai neprecīza, tad iestāde, kurai lūgums adresēts, saskaņā ar savas valsts likumdošanu, veic pasākumus precīzas adreses noskaidrošanai.

10.pants

Apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu

Dokumentu izsniegšanu noformē ar apstiprinājumu, kuru paraksta persona, kurai dokuments izsniegts, un apliecina ar iestādes ģerboņa zīmogu, norādot izsniegšanas datumu, un izsniedzējas iestādes kompetenta darbinieka parakstu vai ar šīs iestādes izsniegtu apstiprinājumu, kurā jānorāda dokumenta izsniegšanas veids, vieta un laiks.

11.pants

Dokumentu izsniegšana un pilsoņu nopratināšana, ko veic diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes

Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības izsniegt dokumentus un nopratināt savus pilsoņus ar savu diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestāžu palīdzību. Šajos gadījumos nevar lietot piespiedu rakstura līdzekļus.

12.pants

Personu izsaukšana uz ārzemēm, lai piedalītos procesā

1. Ja iepriekšējās izmeklēšanas vai tiesas spriešanas gaitā vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā rodas nepieciešamība pēc personas ierašanās, kura atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad jāgriežas atbilstošo šīs Līgumslēdzējas Puses iestādē ar pieprasījumu izsniegt paziņojumu.

2. Paziņojums nevar saturēt sankcijas izsaucamā neierašanās gadījumā.

3. Persona, kura, neatkarīgi no viņas pilsonības, labprātīgi ieradusies pēc izsaukuma attiecīgā otras Līgumslēdzējas Puses iestādē, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā nevar tikt saukta pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietināta vai sodīta sakarā ar jebkādām darbībām, kuras tā izdarījusi līdz valsts robežas šķērsošanai. Šīs personas tāpat nevar tikt sauktas pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietinātas vai sodītas sakarā ar viņu dotajām liecībām vai slēdzieniem, kurus viņas devušas kā eksperti vai sakarā ar nodarījumu, kurš ir izskatīšanas priekšmets.

4. Šādas privilēģijas personai nav, ja viņa 15 dienu laikā no paziņošanas brīža par to, ka viņas klātbūtne turpmāk nav nepieciešama, neatstāj izsaucējas Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kurā persona nevarēja atstāt izsaucējas Līgumslēdzējas Puses teritoriju no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ.

5. Personām, kas ieradušās pēc izsaukuma otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tiesības no viņas izsaukušajām iestādēm saņemt izdevumu atlīdzību, kas saistīti ar braucienu un uzturēšanos ārzemēs, kā arī par nokavētajām darba dienām nesaņemtās darba algas atlīdzību; bez tam ekspertiem ir tiesības saņemt atalgojumu par izdarīto ekspertīzi. Izsaukumā jānorāda par ko izsauktajām personām ir tiesības saņemt samaksu; pēc viņu lūguma Līgumslēdzēja Puse, kura nosūtījusi izsaukumu, izmaksā avansu attiecīgu izdevumu segšanai.

13.pants

Dokumentu derīgums

1. Dokumenti, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā noformējusi vai apliecinājusi iestāde vai oficiāla persona (tulks, eksperts un tml.) savas kompetences robežās un, ievērojot noteikto formu, un, kas apzīmogoti ar ģerboņa zīmogu, tiek pieņemti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez jebkāda cita apstiprinājuma.

2. Dokumentiem, kuri vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek uzskatīti par oficiāliem, arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir oficiālu dokumentu pierādījuma spēks.

14.pants

Ar tiesiskās palīdzības sniegšanu saistītie izdevumi

1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts lūgums, neprasīs izdevumu atlīdzību par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzējas Puses pašas sedz visus izdevumus, kas radušies sniedzot tiesisko palīdzību savā teritorijā, izņemot izdevumus, kas saistīti ar ekspertīžu izdarīšanu.

2. Tiesību aizsardzības iestādes, kurām lūgums adresēts, informē iestādi, no kuras lūgums saņemts, par izdevumu summu. Ja iestāde, kura devusi uzdevumu, piedzen šos izdevumus no personas, kurai ir pienākums tos atlīdzināt, tad piedzītās summas patur Līgumslēdzēja Puse, kura tās piedzinusi.

15.pants

Informācijas sniegšana par tiesību jautājumiem

Līgumslēdzēju Pušu ieinteresētās tiesību aizsardzības iestādes pēc lūguma sniedz viena otrai informāciju par spēkā esošo vai bijušo savas valsts likumdošanu un tās piemērošanu, kuru veic tiesību aizsardzības iestādes.

16.pants

Dzimtsarakstu aktu reģistrācijas apliecību un citu dokumentu pārsūtīšana

Līgumslēdzējas Puses apņemas pēc lūguma viena otrai bez maksas pārsūtīt dzimtsarakstu aktu reģistrācijas apliecības un citus dokumentus, kuri skar abu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu personiskās tiesības un intereses.

17.pants

Atteikums sniegt tiesisko palīdzību

Tiesiskā palīdzība netiek sniegta, ja tās sniegšana var nodarīt kaitējumu Līgumslēdzējas Puses, kurai nosūtīts lūgums, suverenitātei vai valsts drošībai, tās pilsoņu tiesībām un likumīgajām interesēm, vai ir pretrunā ar tās spēkā esošās likumdošanas galvenajiem principiem.

OTRĀ DAĻA

SPECIĀLIE NOTEIKUMI

I NODAĻA

TIESISKĀ PALĪDZĪBA UN TIESISKĀS ATTIECĪBAS CIVILAJĀS UN ĢIMENES LIETĀS

18.pants

Tiesu kompetence

1. Ja šis Līgums nenosaka citu kārtību, katras Līgumslēdzējas Puses tiesas ir kompetentas izskatīt civilās un ģimenes lietas, ja atbildētāja dzīvesvieta ir tās teritorijā. Prasībās pret juridiskām personām tiesas ir kompetentas izskatīt lietas, ja attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijā atrodas juridiskās personas pārvaldes orgāns, pārstāvniecība vai filiāle.

2. Līgumslēdzēju Pušu tiesas izskata lietas arī citos gadījumos, ja par to ir rakstiska pušu vienošanās. Šādas vienošanās gadījumā tiesa izbeidz lietvedību pēc atbildētāja iesnieguma, ja šāds iesniegums izdarīts līdz iebildumu iesniegšanas brīdim pēc prasības būtības. Tiesu ekskluzīvā kompetence nevar tikt izmainīta ar pušu vienošanos.

3. Ja tiek ierosināta civillieta starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata abu Līgumslēdzēju Pušu tiesās, kuras kompetentas tās izskatīt saskaņā ar šo Līgumu, tiesa, kura ierosinājusi lietu vēlāk, izbeidz tiesvedību.

19.pants

Atbrīvošana no tiesu izdevumiem

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi un juridiskas personas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas ar tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā attiecīgās valsts pilsoņi un juridiskas personas.

20.pants

Dokumentu izsniegšana par personisko, ģimenes un mantas stāvokli

1. Dokumentu par personisko un ģimenes stāvokli, par ienākumiem un īpašumu, atļaujas iegūšanai par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem, izdod tā Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā pieteicējs pastāvīgi dzīvo vai uzturas.

2. Ja iesniedzējam nav pastāvīgas dzīves vai uzturēšanās vietas nevienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad pietiek ar dokumentu, ko izdevusi vai apliecinājusi viņa valsts diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde.

3. Tiesa, kura saskaņā ar lūgumu lemj par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, var pieprasīt iestādei, kas izdevusi dokumentu, papildus paskaidrojumus.

21.pants

Tiesībspēja un rīcībspēja

1. Fiziskas personas rīcībspēju nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Juridiskas personas tiesībspēju nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likuma, kuras teritorijā tā nodibināta.

22.pants

Rīcībspējas ierobežošana un atzīšana par rīcībnespējīgu

1. Ja kāda persona jāatzīst par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tiesīgas tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis šī persona ir.

2. Ja kāda no vienas Līgumslēdzējas Puses iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to attiecīgās otras Līgumslēdzējas Puses iestādes. Ja iestāde, kas šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās darbības iestādei tās pilsoņa pastāvīgajā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā vai nedod atbildi trīs mēnešu laikā, tad šīs personas dzīves vietas vai uzturēšanās vietas iestāde var izskatīt lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādu pamatu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses iestādei.

3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi arī piemērojami atceļot lēmumu par personas atzīšanu par ierobežoti rīcībspējīgu vai rīcības nespējīgu.

23.pants

Gadījumos, kad nav pieļaujama kavēšanās, personas, kura ir otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kuram jāierobežo vai jāatņem rīcībspēja, dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde var pati veikt pasākumus, kas nepieciešami šīs personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Rīkojumus, kas pieņemti sakarā ar šiem pasākumiem, jānosūta attiecīgai tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kuras pilsonis ir minētā persona; šie rīkojumi ir atceļami, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko citu.

24.pants

Atzīšana par bezvēsts promesošu ,izsludināšana par mirušu un nāves fakta konstatēšana

1. Lietās, kurās persona jāatzīst par bezvēsts promesošu un jāizsludina par mirušu vai jākonstatē nāves fakts, kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses iestādes , kuras teritorijā šai personai bijusi pēdējā dzīves vieta.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes var atzīt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni par bezvēsts promesošu vai mirušu, vai konstatēt viņa nāves faktu pēc personu iesnieguma, kuras dzīvo tās teritorijā, ja viņu tiesības un intereses pamatotas uz šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

3. Šī panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Līgumslēdzējas Puses iestādes piemēro savas valsts likumdošanu.

25.pants

Laulības slēgšana

Laulības noslēgšanas noteikumus katrai personai, kas stājas laulībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsonis viņš ir. Bez tam jāievēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulība tiek noslēgta.

26.pants

Laulāto personiskās un mantiskās attiecības

1. Laulāto personiskās un mantiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā laulātajiem ir kopējā dzīves vieta.

2. Ja viens no laulātajiem dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā un abiem laulātajiem ir viena un tā pati pilsonība, tad laulāto personiskās un mantiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsoņi viņi ir.

3. Ja viens no laulātajiem ir Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad viņu personiskās un mantiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulātajiem ir vai bija pēdējā kopējā dzīves vieta.

4. Strīdi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tiek izskatīti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. Laulāto personisko un mantisko attiecību lietās ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras likumdošana piemērojama saskaņā ar šī panta 1.-4.punktiem.

27.pants

Laulību šķiršana un laulību atzīšana par spēkā neesošu

1. Lietās par laulības šķiršanu un laulības atzīšanu par spēkā neesošu piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsoņi laulātie bija pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem ir dzīvesvieta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad piemērojama šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana.

2. Ja pieteikuma par laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad lietās par laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par spēkā neesošu piemērojama tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras iestādē pieteikums iesniegts ātrāk.

3. Lietās par laulības šķiršanu un laulības atzīšanu par spēkā neesošu ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras likumdošana ir jāpiemēro saskaņā ar šī panta 1.-3.punktu.

VECĀKU UN BĒRNU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

28.pants

1. Vecāku un bērnu pienākumus un tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā viņiem ir kopēja dzīves vieta.

2. Ja kādam no vecākiem vai bērniem dzīvesvieta atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiesiskās attiecības starp viņiem nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

29.pants

Ārlaulības bērna un viņa mātes un tēva tiesības un pienākumus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

30.pants

Lietas par paternitātes noteikšanu un tās apstrīdēšanu, un bērna izcelšanās noteikšanu konkrētajā laulībā izlemj saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis ir bērns.

31.pants

Taisīt spriedumu par 29. un 30.pantā minētajām tiesībām un pienākumiem kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras likumi jāpiemēro konkrētajā gadījumā. Ja prasītājs un atbildētājs dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā kompetentas ir arī šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas, ievērojot 29. un 30.panta noteikumus.

ADOPCIJA

32.pants

1. Adoptējot vai atceļot adopciju, pēc adoptētāja izvēles piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis adoptētājs ir iesnieguma par adopciju vai adopcijas atcelšanu iesniegšanas brīdī, vai arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā viņam ir pastāvīga dzīves vieta.

2. Ja bērnu adoptē laulātie, no kuriem viens ir vienas, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adopcijai ir jāatbilst likumdošanas prasībām, kas ir spēkā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras pilsonis ir bērns.

3. Ja bērns ir vienas, bet adoptētājs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adoptējot vai adopciju atceļot, nepieciešama bērna piekrišana, ja to paredz tās Līgumslēdzējas Puses likums, kuras pilsonis ir bērns, un bērna likumīgā pārstāvja un Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes piekrišana.

4. Kompetenta pieņemt lēmumu lietās par adopciju vai tās atcelšanu ir tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras likumdošana tiek piemērota.

5. Gadījumos, kas paredzēti šī panta 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras pilsonis ir bērns .

AIZBILDNĪBA UN AIZGĀDNĪBA

33.pants

1. Aizbildnības un aizgādnības nodibināšana vai atcelšana notiek saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis ir persona, kurai tiek nodibināta vai atcelta aizbildnība vai aizgādnība.

2. Tiesiskās attiecības starp aizbildni vai aizgādni un personu, kura atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras iestāde iecēlusi aizbildni vai aizgādni.

3. Par aizbildni vai aizgādni personai, kura ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, var tikt iecelts otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, ja viņš dzīvo tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā jārealizē aizbildnība vai aizgādnība.

34.pants

Tā kā Līgumā nav noteikts citādi, tad abu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu aizbildnības un aizgādnības lietās kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras pilsonis ir aizbilstamais vai aizgādnībā ņemamā persona.

35.pants

1. Ja jānodibina aizbildnība vai aizgādnība vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņa interesēs, kura pastāvīgā dzīves vieta, uzturēšanās vieta vai nekustamais īpašums atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šīs Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestādei nekavējoties jāinformē kompetentā otras Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde.

2. Neatliekamos gadījumos otras Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestādes var patstāvīgi veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Bez tam tai ir pienākums nekavējoties informēt par to kompetentās iestādes. Veiktie pasākumi saglabā spēku līdz 34.pantā minētās iestādes pieņem citu lēmumu.

36.pants

1. Kompetentā aizbildnības un aizgādnības iestāde, saskaņā ar 34.pantu var nodot aizbildnību un aizgādnību otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām iestādēm, ja aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, vai nekustamais īpašums atrodas šajā valstī. Nodošana ir spēkā no brīža, kad pārņēmēja iestāde ir devusi piekrišanu aizbildnības vai aizgādnības pārņemšanai un par to informējusi otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgo iestādi.

2. Iestāde, kas, saskaņā ar šī panta 1.punktu, ir pārņēmusi aizbildnību vai aizgādnību, veic to saskaņā ar savas valsts likumdošanu. Tai tomēr nav tiesību lemt par jautājumiem, kas attiecas uz aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas statusu, bet tā var dot atļauju laulības slēgšanai, ja tāda ir nepieciešama saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis ir aizbildnībā vai aizgādnībā esošā persona.

MANTISKĀS ATTIECĪBAS

37.pants

Īpašuma tiesības

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses fiziskajām un juridiskajām personām var būt īpašuma tiesības uz mantu, kura atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, saskaņā ar tās likumdošanu. Nekustamā īpašuma tiesības nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanas, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

2. Īpašuma tiesības uz transporta līdzekļiem, kurus reģistrē valsts reģistros, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas iestāde, kas reģistrējusi transporta līdzekli.

3. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību rašanos vai izbeigšanos nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atradās laikā, kad pastāvēja darbība vai cits apstāklis, kas bija šādu tiesību rašanās vai izbeigšanās pamatā. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību, kuras bijušas darījuma priekšmets, rašanos vai izbeigšanos nosaka pēc darījuma veikšanas vietas likumdošanas, ja pušu vienošanās neparedz citādu kārtību.

38.pants

Darījuma forma. Darījuma pušu tiesības un pienākumi.

1. Darījuma formu un darījuma pušu pienākumus nosaka tā noslēgšanas vietas likumdošana, ja pušu vienošanās neparedz citu kārtību.

2. Darījuma, kas saistīts ar ēkām vai citu nekustamo īpašumu un tiesībām uz to, formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā šāds īpašums atrodas.

39.pants

Kaitējuma atlīdzība

1. Saistības atlīdzināt kaitējumu, izņemot saistības, kuras izriet no līguma vai citas tiesiskas darbības, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību.

2. Ja kaitējuma nodarītājs un cietušais ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesā iesniegta prasība.

3. Lietās, kas minētas šī panta 1. un 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību. Cietušais turklāt var iesniegt prasības pieteikumu tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīves vieta.

MANTOŠANA

40.pants

Vienlīdzības princips

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi tiek pielīdzināti otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kuri dzīvo tās teritorijā, tiesībās sastādīt vai atcelt testamentus par īpašumu, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiesībās, kuras tur ir jārealizē, un tiesībās iegūt mantojumā mantu vai tiesības. Mantu vai tiesības iegūst ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kuri dzīvo tās teritorijā.

2. Dokumenti, kuri apliecina mantošanas tiesības, tai skaitā mantošanas apliecība vai apliecība par testamenta izpildi, kuras izdevusi vienas Līgumslēdzējas Puses kompetenta iestāde, ir uzskatāmi par šo faktu apstiprinājumu arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

41.pants

Mantošanas tiesības

1. Kustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīves vieta.

2. Nekustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atrodas.

42.pants

Mantojuma pāreja valstij

Ja, saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, mantojamā manta pāriet valsts īpašumā, tad kustamā manta pāriet tai valstij, kuras pilsonis nāves brīdī bijis mantojuma atstājējs, bet nekustamā manta pāriet tās valsts īpašumā, kuras teritorijā tā atrodas.

43.pants

Testamenta forma

1. Testamenta formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis testamenta sastādīšanas brīdī ir bijis mantojuma atstājējs. Tomēr ir pietiekami, ja ievērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā sastādīts testaments. Šie noteikumi tiek piemēroti arī testamenta atcelšanas gadījumā.

2. Gribas izpausmes trūkuma tiesiskās sekas, sastādot vai atceļot testamentu, kā arī testamenta apstrīdēšanas veidu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis testamenta sastādīšanas vai atcelšanas brīdī bijis testators.

44.pants

Kompetence mantojuma lietās

1. Lietvedību kustamās mantas mantojuma lietās, izņemot šī panta 2.punktā paredzētajos gadījumos, veic tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā mantojuma atstājējam bijusi pēdējā pastāvīgā dzīves vieta.

2. Ja visa kustamā mantojamā manta atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur mantojuma atstājējam bija pēdējā dzīves vieta, tad pēc mantinieka vai legatāra lūguma, ja tam piekrīt visi mantinieki, mantojuma lietu kārto šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes.

3. Nekustamas mantas mantošanas lietas kārto tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā šī manta atrodas.

4. Šī panta 1.-3.punkta noteikumi atbilstoši tiek piemēroti arī mantojuma lietu strīdus gadījumos.

45.pants

Mantojuma apsardzības pasākumi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes, atbilstoši savai likumdošanai, veic nepieciešamos pasākumus, lai apsargātu mantojamo mantu, kas atrodas tās teritorijā un ko atstājis mantojumā otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kā arī lai pārvaldītu šo mantu.

2. Iestādēm, kuras ir atbildīgas par mantojuma apsardzību, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa nāves, ir pienākums nekavējoties informēt šīs Līgumslēdzējas Puses diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestādi par mantojuma atstājēja nāvi un par personām, kuras pieteikušas savas tiesības uz mantojumu, par zināmiem apstākļiem,kas attiecas uz šīm personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, par to uzturēšanās vietu, par testamenta esamību, par mantojuma apmēru un vērtību un par pasākumiem, kādi veikti mantojuma apsardzībai.

3. Pēc tiesību aizsardzības iestādes, kura ir kompetenta veikt lietvedību mantojuma lietās, lūguma, kā arī pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes ierosinājuma, pasākumi, kuri veikti saskaņā ar šī panta 1.punktu var tikt grozīti, atcelti vai atlikti.

4. Mantojuma pieņemšanas termiņa, kurš paredzēts Līgumslēdzēju Pušu likumdošanā, tecējuma sākums ir skaitāms no dienas, kad diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei ir paziņots par mantojuma atstājēja nāvi.

5. Pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes lūguma tai tiek nodoti mirušā dokumenti un mantojamā kustamā manta.

46.pants

Testamenta atvēršana un nolasīšana

Atvērt un nolasīt testamentu ir kompetenta iestāde, kura kārto mantojuma lietas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur mantojums atklājies. Ja mantojuma atstājējs ir bijis otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentai iestādei tiek nosūtīta testamenta kopija un protokols par testamenta atvēršanu, un, pēc pieprasījuma, arī testamenta oriģināls. Testamenta kopija var tikt nosūtīta arī citai iestādei, kura ir kompetenta veikt pasākumus mantojuma apsardzībai.

47.pants

Diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes kompetence mantošanas lietās

Vienas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde ir kompetenta pārstāvēt šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņu intereses mantojuma lietās, tai skaitā mantošanas strīda gadījumā (izņemot tiesības atteikties no mantojuma) un aizsargāt viņu intereses otras Līgumslēdzējas Puses iestādēs bez īpaša pilnvarojuma, ja šie pilsoņi nedzīvo otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā un nav iecēluši pilnvarnieku.

48.pants

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis miris otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur viņam nebija pastāvīgas dzīves vietas, tad pie viņa atrodošās mantas pēc saraksta tiek nodotas tās valsts diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei, kuras pilsonis bijis mirušais.

49.pants

Mantojuma izsniegšana

1. Ja mantojamā kustamā manta vai naudas summa, kas saņemta kustamās vai nekustamās mantojamās mantas pārdošanas rezultātā, pēc mantojuma lietas pabeigšanas jānodod mantiniekiem, kuru dzīves vieta vai uzturēšanās vieta atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad mantojamā manta vai saņemtā naudas summa nododama šīs Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei.

2. Iestāde, kas ir kompetenta mantošanas lietās, dod rīkojumu mantojamo mantu izsniegt diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei.

3. Šī manta var tikt nodota mantiniekiem, ja:

1) visas mantojuma atstājēja kreditoru prasības, kas pieteiktas tās Līgumslēdzējas Puses, kurā atrodas mantojamā manta, likumdošanā noteiktajos termiņos, ir samaksātas vai nodrošinātas;

2) samaksātas vai nodrošinātas visas ar mantošanu saistītās nodevas;

3) kompetentas iestādes devušas, ja tas nepieciešams, atļauju mantojamās mantas izvešanai.

4. Naudas summu pārsūtīšana notiek saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu teritorijā spēkā esošo likumdošanu.

50.pants

Spriedumu atzīšana un izpildīšana

Līgumslēdzējas Puses savstarpēji atzīst un izpilda justīcijas iestāžu likumīgā spēkā stājušos spriedumus civilajās (tai skaitā saimnieciskās) un ģimenes lietās un spriedumus, kas skar nozieguma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību.

51.pants

Lūgumu par sprieduma izpildi izskatīšana

1. Lūgumus par sprieduma izpildi izskata tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā izpilde jāveic.

2. Lūgums par sprieduma izpildi jāiesniedz tiesā, kura pirmajā instancē taisījusi spriedumu lietā un, nepieciešamības gadījumā, tiek nosūtīts tiesai, kas ir kompetenta šo lūgumu izskatīt.

3. Lūguma rekvizītus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jāveic izpilde.

52.pants

Lūgumam par sprieduma izpildi jāpievieno:

1) tiesas apstiprināts sprieduma noraksts, oficiāls dokuments par sprieduma stāšanos spēkā, ja tas neizriet no paša sprieduma teksta, kā arī izziņa, ja spriedums daļēji izpildīts;

2) dokuments, kurš apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies procesā, savlaicīgi un pienācīgā formā kaut vienu reizi bija izsniegts paziņojums par ierašanos tiesā.

53.pants

Ja tiesai, spriedumu izpildot, radīsies neskaidrības, tā var pieprasīt personai, kas iesniegusi lūgumu par sprieduma izpildi, paskaidrojumus, kā arī nopratināt parādnieku par lūguma būtību un, nepieciešamības gadījumā, lūgt paskaidrojumus no tiesas, kas taisījusi spriedumu.

54.pants

Sprieduma izpildes kārtību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jānotiek izpildei.

55. pants

Tiesas izdevumu segšanai, kas saistīti ar sprieduma izpildi, piemērojama tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā spriedums jāizpilda.

56.pants

Atteikšanās atzīt un izpildīt tiesu spriedumus

Tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi var noraidīt:

1) ja saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā spriedums taisīts, likumdošanu tas nav stājies spēkā vai nav pakļauts izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms pirms tā stāšanās likumīgā spēkā;

2) ja persona, kas iesniegusi lūgumu, vai atbildētājs nav piedalījušies procesā tāpēc, ka viņiem vai viņu pilnvarotajiem nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā izsniegts uzaicinājums ierasties tiesā;

3) ja tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur jānotiek sprieduma atzīšanai un izpildei, jau agrāk ir taisīts likumīgā spēkā stājies spriedums vai, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes jau agrāk uzsākušas un pārtraukušas tiesvedību šajā lietā;

4) ja, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, bet gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā, saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā jānotiek sprieduma atzīšanai un izpildei, likumdošanu, lieta ir tās izņēmuma kompetencē;

5) ja beidzies sprieduma izpildei paredzētais termiņš.

II NODAĻA

TIESISKĀ PALĪDZĪBA UN TIESISKĀS ATTIECĪBAS KRIMINĀLLIETĀS. KRIMINĀLVAJĀŠANAS NORISE.

57.pants

Kriminālvajāšanas ierosināšanas un turpināšanas pienākums

1. Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma, saskaņā ar savu likumdošanu, ierosina vai turpina otras Līgumslēdzējas Puses ierosināto kriminālvajāšanu pret saviem pilsoņiem, kurus tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Ja lūgumu izteikusī Līgumslēdzēja Puse nosūta jau ierosinātu krimināllietu, lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse turpina izmeklēšanu šajā lietā bez atkārtotas krimināllietas ierosināšanas.

2. Cietušā iesniegumi par kriminālvajāšanu, kas noteiktajā termiņā iesniegti saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu tās kompetentajās iestādēs, ir spēkā arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

58.pants

Lūgumi par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai turpināšanu

1. Lūgumam par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai turpināšanu jābūt sastādītam rakstiskā formā un tajā jānorāda:

1) iestādes, kura nosūta lūgumu, nosaukums;

2) nodarījuma, kurš veido nozieguma sastāvu, apraksts, sakarā ar kuru nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai turpināšanu;

3) iespējami precīzāks nodarījuma vietas un laika norādījums;

4) Līgumslēdzējas Puses, kura nosūta lūgumu, likuma teksts, pamatojoties uz kuru nodarījums tiek atzīts par noziegumu;

5) aizdomās turētās personas uzvārds un vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīves vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, šīs personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi;

6) cietušā iesniegums krimināllietā, kas ierosināta uz cietušā iesnieguma pamata, un par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi lietā ir;

7) ziņas par nozieguma rezultātā nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

Lūgumam jāpievieno Līgumslēdzējas Puses, kas nosūta lūgumu, rīcībā esošie iepriekšējās izmeklēšanas materiāli un pierādījumi. Nododot priekšmetus, kas ir nozieguma izdarīšanas rīki, jāņem vērā šī Līguma 71.panta 3.punkta nosacījumi.

2. Ja persona brīdī, kad lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai turpināšanu tiek nosūtīts saskaņā ar 57.panta 1.punktu, atrodas apcietinājumā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura nosūta šādu lūgumu, tad tā tiek nogādāta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Aizturētas (apcietinātas ) personas etapēšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sankcionē šīs Līgumslēdzējas Puses kompetenta amatpersona, kas veic uzraudzību pār lietas izmeklēšanu.

59.pants

Noziegumi, par kuriem paredzēta izdošana

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, pēc lūguma izdot viena otrai personas, kas atrodas to teritorijās, lai sauktu tās pie kriminālatbildības vai lai izpildītu spriedumu.

2. Izdošana saukšanai pie kriminālatbildības notiek par nodarījumiem, kuri, saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu, ir uzskatāmi par noziegumiem un par kuru izdarīšanu paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku, ilgāku par vienu gadu.

3. Izdošana sprieduma izpildei notiek gadījumā, ja par tādu noziegumu izdarīšanu personas ir notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par sešiem mēnešiem, vai ar kādu citu smagāku sodu.

60.pants

Atteikums izdot

1. Izdošana nenotiek, ja:

1) persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, ir Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, pilsonis vai persona, kurai šajā valstī piešķirtas patvēruma tiesības;

2) kriminālvajāšana, saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu, ir ierosināma tikai pēc cietušā privātsūdzības;

3) lūguma saņemšanas brīdī kriminālvajāšana, saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, likumdošanu nevar tikt ierosināta vai spriedums nevar tikt izpildīts termiņa noilguma vai cita likumīga iemesla dēļ;

4) personai, par kuras izdošanu nosūtīts lūgums, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā par to pašu noziegumu ir spēkā stājies spriedums vai lēmums par lietas izbeigšanu, kura likumību pārbaudījušas kompetentas iestādes;

5) noziegums, kura dēļ nosūtīts lūgums par izdošanu, izdarīts tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai nosūtīts lūgums.

Atsakoties izdot, Līgumslēdzēja Puse, kurai nosūtīts lūgums, paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei atteikuma pamatojumu.

61.pants

Izdošanas atlikšana

Ja persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, saukta pie kriminālatbildības vai izcieš sodu par citu noziegumu tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai šis lūgums nosūtīts, izdošana var tikt atlikta līdz kriminālvajāšanas pabeigšanai, soda izciešanas beigām vai atbrīvošanai jebkura cita likumīga pamatojuma dēļ. Šādā gadījumā lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse attiecīgi paziņo par to otrai Līgumslēdzējai Pusei.

62.pants

Izdošana uz laiku

Ja 61.pantā paredzētā izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai nopietni apgrūtināt nozieguma izmeklēšanu, tad, pēc pamatota lūguma, persona, kuras izdošana tie lūgta, var tikt izdota uz laiku ar nosacījumu, ka tā tiks nekavējoties nosūtīta atpakaļ pēc procesuālo darbību veikšanas, kuru izdarīšanai tā tika izdota, pie tam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no izdošanas dienas.

Izdošana pēc vairāku valstu pieprasījuma

Ja lūgums par vienas un tās pašas personas izdošanu tiek saņemts no vairākām valstīm, tad jautājumu par to, kurš no lūgumiem apmierināms, izlemj tā Līgumslēdzēja Puse, kura saņēmusi lūgumus, ņemot vērā noziegumu smagumu un lūgumu ienākšanas secību.

64.pants

Izdotās personas kriminālvajāšanas robežas

1. Bez Līgumslēdzējas Puses, kura izdevusi personu, piekrišanas šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt par citu noziegumu, kurš nav bijis pamatojums izdošanai.

2. Tāpat izdotā persona nevar tikt izdota tālāk trešajai valstij bez viņu izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišanas.

3. Izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišana nav vajadzīga, ja izdotā persona 15 dienu laikā pēc kriminālvajāšanas pabeigšanas, soda izciešanas vai atbrīvošanas jebkāda likumīga pamata dēļ nav atstājusi tās Līgumslēdzējas Puses, kurai persona izdota, teritoriju vai ja šī persona labprātīgi atgriezusies tur vēlreiz. Šajā termiņā neieskaita laiku, kurā izdotā persona nevarēja atstāt Līgumslēdzējas Puses, kurai tā izdota, teritoriju no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ.

65.pants

Izdošanas lūgums

1. Lūgumam par izdošanu jābūt noformētam rakstiskā formā un jāsatur:

1) iestādes, kura lūdz izdošanu nosaukums;

2) nodarījumu faktisko apstākļu apraksts un Līgumslēdzējas Puses, kura nosūta lūgumu, likuma teksts, pēc kura konkrētais nodarījums tiek atzīts par noziegumu;

3) izdodamās personas uzvārds un vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīves vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi;

4) ziņas par nozieguma rezultātā nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

2. Lūgumam par izdošanu kriminālvajāšanas veikšanai jāpievieno apliecināts lēmuma par apcietināšanu noraksts. Lūgumam par izdošanu sprieduma izpildei jāpievieno apliecināts sprieduma noraksts ar izziņu par tā stāšanos likumīgā spēkā un krimināllikuma teksts, uz kura pamata persona notiesāta. Ja notiesātais daļu soda jau izcietis, tad pievieno arī ziņas par to.

66.pants

Papildus ziņas

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt papildus ziņas, ja šis izdošanas lūgums nesatur 65.pantā norādītās nepieciešamās ziņas. Otrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatbild uz šādu lūgumu mēneša laikā; attaisnojošu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt vēl uz 15 dienām.

2. Ja pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse noteiktajā termiņā neiesniedz papildus ziņas, lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var atbrīvot no apcietinājuma personu, kura apcietināta, pamatojoties uz 67.pantu.

67.pants

Izdodamās personas apcietināšana

Pēc izdošanas lūguma saņemšanas Līgumslēdzēja Puse, kurai lūgums nosūtīts, nekavējoties veic pasākumus, lai apcietinātu izdodamo personu, izņemot gadījumus, kad, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, izdošana netiek pieļauta.

68.pants

Apcietināšana līdz izdošanas lūguma saņemšanai

1. Neatliekamos gadījumos pēc lūgumu nosūtījušās Līgumslēdzējas Puses lūguma otra Līgumslēdzēja Puse var apcietināt personu arī pirms 65.pantā norādītā izdošanas lūguma saņemšanas. Lūgumā jābūt atsaucei uz lēmumu par apcietināšanu vai uz likumīgā spēkā stājušos spriedumu, kas ir pieņemti attiecībā uz konkrēto personu, kā arī jābūt norādījumam, ka izdošanas lūgums tiks nekavējoties nosūtīts.

Lūgums var tikt nosūtīts pa pastu, telegrāfu vai citādā veidā rakstiskā formā.

2. Persona var tikt apcietināta vai aizturēta arī bez šī panta 1.punktā minētā lūguma saņemšanas, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir izdarījusi noziegumu, par kuru ir paredzēta izdošana.

3. Par apcietināšanu vai aizturēšanu, saskaņā ar šī panta 1. vai 2.punktu, vai arī par atteikuma cēloņiem nekavējoties jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei.

4. Persona, kas ir apcietināta saskaņā ar šī panta 1. vai 2.punktu, ir jāatbrīvo, ja 10 dienu laikā no apcietināšanas dienas nav saņemts izdošanas lūgums.

5. Persona, kura aizturēta saskaņā ar šī panta 2.punktu, ir jāatbrīvo, ja lūgums par tās izdošanu nav saņemts likumdošanā paredzētajā aizturēšanas termiņā.

69.pants

Izdošana

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse paziņo Līgumslēdzējai Pusei, no kuras lūgums saņemts, savu lēmumu par izdošanu, informējot par izdošanas vietu un laiku.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse, no kuras saņemts lūgums, nepieņem izdodamo personu 15 dienu laikā pēc apcietināšanas, tad šī persona jāatbrīvo no apcietinājuma. Pēc Līgumslēdzējas Puses lūguma, no kuras saņemts izdošanas lūgums, šis termiņš var tikt pagarināts, bet ne vairāk kā par 15 dienām.

70.pants

Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona izvairīsies no kriminālvajāšanas vai soda izciešanas un atgriezīsies tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, viņa, pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma, var tikt izdota atkārtoti, neuzrādot šī Līguma 65. un 66.pantā minētos dokumentus.

71.pants

Priekšmetu nodošana

1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts izdošanas lūgums, nodod otrai Līgumslēdzējai Pusei to noziegumu, par kuriem 59.pantā paredzēta izdošana, izdarīšanas rīkus, kā arī priekšmetus, uz kuriem ir nozieguma pēdas, vai kas iegūti noziedzīgā ceļā. Šie priekšmeti tiek nodoti saņemot lūgumu un gadījumos, kad personas izdošana nav iespējama. Pēc lietas izmeklēšanas pabeigšanas šie priekšmeti, pēc tos nodevušās Līgumslēdzējas Puses lūguma, tiek nodoti tai atpakaļ.

2. Līgumslēdzēja Puse, kurai iesniegts lūgums, var uz laiku aizturēt šī panta 1.punktā minēto priekšmetu nodošanu, ja tie nepieciešami citā krimināllietā.

3. Trešo personu tiesības uz pieprasītājai Līgumslēdzējai Pusei nodotajiem priekšmetiem paliek spēkā.

72.pants

Tranzītpārvadāšana

1. Katrai no Līgumslēdzējām Pusēm, pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma, atļauj pārvadāt caur savu teritoriju personas, ko trešā valsts izdevusi otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līgumslēdzējām Pusēm nav pienākuma atļaut tādu personu pārvadāšanu, kuru izdošana pēc šī Līguma noteikumiem nav paredzēta.

2. Lūgums par pārvadājumu tiek noformēts, nosūtīts un izskatīts tādā pašā veidā kā izdošanas lūgums.

3. Līgumslēdzēju Pušu kompetentas iestādes katrā atsevišķā gadījumā saskaņo tranzītpārvadājuma veidu, maršrutu un citus noteikumus.

73.pants

Izdevumi, kas saistīti ar izdošanu un tranzītpārvadāšanu

Izdevumi, kas cēlušies sakarā ar personas, attiecībā uz kuru ir saņemts izdošanas lūgums, aizturēšanu, arestu, viņas nogādāšanu izdošanas vietā, ieskaitot izdevumus par tranzītpārvadāšanu, priekšmetu nodošanu sedz lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse.

74.pants

Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju piedalīšanās tiesiskās palīdzības sniegšanā krimināllietās

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pārstāvji var piedalīties otras Līgumslēdzējas Puses lūgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās izpildē.

2. Izmeklējot noziegumus ar starpvalstu raksturu, var tikt izveidotas kopīgas grupas izmeklēšanas koordinēšanai.

75.pants

Ziņas par sodāmību

Līgumslēdzējas Puses pēc lūguma sniedz viena otrai ziņas par personu iepriekšējo sodāmību, ja šīs personas tiek sauktas pie kriminālatbildības lūgumu nosūtījušās Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

76.pants

Ziņas par kriminālvajāšanas rezultātiem

Līgumslēdzējas Puses paziņo viena otrai par tās personas, attiecībā uz kuru bija nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai turpināšanu, kriminālvajāšanas rezultātiem, kā arī par kriminālizmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz izdotajām personām. Pēc lūguma tiek nosūtītas spēkā stājušās sprieduma vai citu dokumentu par kriminālizmeklēšanas rezultātiem kopijas.

77.pants

Paziņojumi par spriedumiem

Līgumslēdzējas Puses sniegs viena otrai ziņas par spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā un ko vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas taisījušas par otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

78.pants

Atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi

Katra no Līgumslēdzējām Pusēm, izmeklējot noziegumus un izskatot krimināllietas tiesās, ņem vērā savā likumdošanā paredzētos atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus, neatkarīgi no tā, kuras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tie radušies.

III NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

79.pants

Šis Līgums ir ratificējams.

80.pants

1. Šis Līgums stājas spēkā 30 dienu laikā pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas, kas notiks _______________.

2. Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un zaudēs savu spēku sešus mēnešus pēc tam, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm pa diplomātiskiem kanāliem būs nosūtījusi rakstveida paziņojumu par tā darbības pārtraukšanu.

Līgums noslēgts Minskā 1994.gada 21.februārī divos eksemplāros, katrs latviešu un baltkrievu valodās, pie kam abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas
vārdā
Baltkrievijas Republikas
vārdā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 26.01.1995.Stājas spēkā: 07.02.1995.Tēma:  Krimināltiesības, Bērnu un ģimenes tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 19 (302), 07.02.1995., "Ziņotājs", 6, 23.03.1995.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
33834
07.02.1995
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva