Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).

Ministru kabineta rīkojums Nr. 292

Rīgā 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §)

Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu

1. Apstiprināt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu.

2. Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna koordināciju ir atbildīga Finanšu ministrija.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

(Ministru kabineta
2021. gada 28. aprīļa
rīkojums Nr. 292)

EIROPAS SAVIENĪBAS ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS MEHĀNISMA PLĀNS

LATVIJA

2021-2026

Satura rādītājs

Saturs

Izmantotie termini un saīsinājumi

I DAĻA: VISPĀRĪGIE MĒRĶI

1. Kopsavilkums

2. Sasaiste ar Eiropas Semestri

3. Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem

4. Plāna saskanība un sektorālā koordinācija

II DAĻA: REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS

KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA

1. Komponentes apraksts

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

3. Reformu un investīciju apraksts

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

6. Komponentes zaļā dimensija

7. Komponentes digitālā dimensija

KOMPONENTE 2: DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA

1. Komponentes apraksts

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

3. Reformu un investīciju apraksts

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

6. Komponentes zaļā dimensija

7. Komponentes digitālā dimensija

KOMPONENTE 3. NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

1. Komponentes apraksts

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

3. Reformu un investīciju apraksts

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

6. Komponentes zaļā dimensija

7. Komponentes digitālā dimensija

KOMPONENTE 4: VESELĪBA

1. Komponentes apraksts

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

3. Reformu un investīciju apraksts

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

6. Komponentes zaļā dimensija

7. Komponentes digitālā dimensija

KOMPONENTE 5: EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTES REFORMA

1. Komponentes apraksts

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

3. Reformu un investīciju apraksts

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

6. Komponentes zaļā dimensija

7. Komponentes digitālā dimensija

KOMPONENTE NR.6: LIKUMA VARA

1. Komponentes apraksts

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

3. Reformu un investīciju apraksts

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

6. Komponentes zaļā dimensija

7. Komponentes digitālā dimensija

III DAĻA: PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN IEVIEŠANA

1. Priekšfinansējuma pieprasījums

2. Savienojamība ar citām iniciatīvām

3. Finansējuma papildināmība

4. Ieviešana

5. Konsultāciju process

6. Kontrole un audits

7. Komunikācija

IV DAĻA: VISPĀRĒJĀ IETEKME

1. Ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšana

2. Salīdzinājums ar izejas pozīciju

Izmantotie termini un saīsinājumi

#GovLabLatvia Latvijas valsts pārvaldes inovācijas laboratorija
5G Ļoti ātrdarbīgs fiksēto un mobilo sakaru tīkls
AER Atjaunojamie energoresursi
AII Augstākās izglītības institūcijas
ALTUM AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"

AML

Anti Money Laundering

ANM Atveseļošanas un noturības mehānisms
ANM plāns Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns

ANMP

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns

ANO Apvienoto Nāciju Organizācija
AS Akciju sabiedrība
ATR Administratīvi teritoriālā reforma
BAXE Baltijas valstu kravu rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēma
BNA Bioloģiski noārdāmie atkritumi
CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CNG Saspiestā dabasgāze
CSP Centrālā statistikas pārvalde
DESI indekss Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss
DG REFORM Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts
DG ECHO TRACK 1 Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta Civilās aizsardzības un humanitārā palīdzības jautājumos programma Civilās aizsardzības prevencijas un gatavības pasākumiem
DP 21-27 Darbības programma Latvijai 2021.-2027.gadam
Džini koeficients Metode, ar ko mēra ienākumu sadalījuma vienlīdzību
EBA Eiropas Biogāzes asociācija
EDIC Eiropas Digitālo inovāciju centrs
EK Eiropas Komisija
EM Ekonomikas ministrija
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ES Padomes rekomendācijas Padomes ieteikums par Latvijas 2019.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2019.gada stabilitātes programmu un Padomes ieteikums par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020.gada stabilitātes programmu
ESF Eiropas Sociālais fonds
ETS EU Emmissions Trading System
EUR Eiropas Savienības valūta euro
FATF Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force)
FID Finanšu izlūkošanas dienests
FM Finanšu ministrija
GMI Garantētais minimālais ienākums
GRECO Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (Group of States against Corruption)
HPC High Performance Computing Center

IAP 27

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

IEM IC

Iekšlietu ministrijas Informācijas Centrs

IKP Iekšzemes kopprodukts
IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS Informācijas sistēmas
IT Informācijas tehnoloģijas
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
KM Kultūras ministrija
KNAB Korupcijas noziegumu apkarošanas birojs
KPVIS Kohēzijas politikas vienotā informācijas sistēma
LESD Līgums par Eiropas Savienības darbību
LIAA Latvijas investīciju un attīstības aģentūra
LM Labklājības ministrija
LNG Sašķidrinātā dabasgāze
LV Latvija
LVC Latvijas Valsts ceļi
LVRTC Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

MFF

ES daudzgadu budžets (Multiannual Financial Framework)

MK Ministru kabinets
MKP Muitas kontroles punkts

MOOC

Masīvie atvērtie tiešsaistes kursi (Massive Open Online Courses)

MVK Mazie un vidējie komersanti
NAP 2027 Nacionālais attīstības plāns 2021-2027.gadam
NEKP Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
NGA Nākamās paaudzes piekļuve (Next generation access)
NILL Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
NILLTPFN Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
NIP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
NVA Nodrošinājuma valsts aģentūra
NVO Nevalstiskās organizācijas
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
P&A Pētniecība un attīstība
P&A&I Pētniecība, attīstība un inovācijas
P&I Pētniecība un inovācijas
PB Pasaules banka
Pēdējās jūdzes pieslēgums Platjoslas interneta pieslēgums no kopējā izbūvētā kabeļa līdz katra klienta mājoklim
PISA Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)
PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Rail Baltica Dzelzceļa infrastruktūras projekts, kas paredz cauri trim Baltijas valstīm izbūvēt Eiropas platuma ātrgaitas dzelzceļa līniju
REACT-EU Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām
RIS3 Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
RŠV Robežšķērsošanas vietas
SAM Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SAVA Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe
SEG Siltumnīcefekta gāze
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SIF Sabiedrības integrācijas fonds
SILC EU statistics on income and living conditions
SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra
SLO Sabiedriskā labuma organizācijas
SM Satiksmes ministrija
Sociālie partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības
SRAP Strukturālo reformu atbalsta programma
SRSS Tehniskā atbalsta instruments (EU Structural Reform Support Service)
STEM Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes,matemātika
TEN-T Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)

Triple-helix

Trīskāršās spirāles mijiedarbības modelis1

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VAS Valsts akciju sabiedrība
VDD Valsts drošības dienests
Via Baltica Eiropas autoceļš, posmā starp Tallinu un Varšavu
VID Valsts ieņēmumu dienests
VK Valsts kanceleja
VM Veselības ministrija
VP Valsts policija
VP ENAP Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvalde
VRS Valsts robežsardze
VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
ZIZIMM Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība
ZM Zemkopības ministrija
ZTAI Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

 

I DAĻA: VISPĀRĪGIE MĒRĶI

1. Kopsavilkums

(1) Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas ekonomikas noturību ir izveidots Atveseļošanās un noturības mehānisms no kura Latvijai indikatīvi varētu būt pieejams 1,963 miljardu eiro finansējums dotāciju formā, no kuriem 1,64 miljardi ir garantēti, bet atlikusī piešķīruma daļa tiks aprēķināta 2023.gadā balstoties uz ekonomisko situāciju ES dalībvalstīs.

(2) Pandēmijas ietekmē Latvijas IKP 2020.gadā kritās par 3.6% un tiek prognozēts, ka ekonomika piedzīvos strauju izaugsmi pēc iedzīvotāju vakcinācijas 2021.gada otrajā pusē uzrādot 3% IKP pieaugumu kopumā. Latvijas ekonomikas kritums līdz šim ir bijis būtiski mazāks nekā tika prognozēts Covid krīzes sākumā. Labāko attīstību noteica gan visai veiksmīgā slimības pirmā uzliesmojuma pārvarēšana 2020.gada pavasarī, gan ekonomikas atbalsta pasākumi un labvēlīgā ekonomikas struktūra, kad ražojošās nozares praktiski nepiedzīvoja izlaides apjomu kritumu. Lielākā negatīvā ietekme uz ekonomikas rādītājiem ir bijusi krīzes tieši skartajām pakalpojumu nozarēm. No IKP izlietojuma puses lejupslīdi 2020.gadā noteica galvenokārt privātā patēriņa kritums, kas bija saistīts ar Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem, kas būtiski samazināja ekonomisko aktivitāti.

(3) Covid-19 krīzes ietekmē daudzām nozarēm apturot un sašaurinot darbību, bezdarba līmenis 2020.gadā paaugstinājās līdz 8,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un bija par 1,8 procentpunktiem lielāks nekā 2019.gadā. Tāpat arī 2021.gadā tiek prognozēts bezdarba pieaugums par 0.2 procentpunktiem. Šāds bezdarba pieaugums ir vērtējams kā mērens gan salīdzinājumā ar vēsturiski augstākajiem bezdarba rādītājiem 2008.-2010.gada ekonomikas krīzes laikā, gan kaimiņvalstu bezdarba līmeņiem. Būtisks darba vietu skaita kritums novērojams Covid-19 krīzes tieši skartajās nozarēs, tajā skaitā izmitināšanā un ēdināšanā, transportā un profesionālo pakalpojumu nozarēs.

(4) Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības labklājību 2020.gadā piešķirtais atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem veidoja 2,1 mljrd. euro jeb 7,3% no IKP. Pašreiz apstiprinātie atbalsta pasākumi paredz, ka atbalsts 2021.gadā būs 1,6 mljrd. euro jeb 5,4% no IKP, tādejādi kopā divos gados veidojot 3,7 mljrd. euro. Neskatoties uz šiem pasākumiem sagaidāms, ka valsts parāda līmenis saglabāsies kā viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

(5) Kopumā secināms, ka izaicinājumi Latvijas ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un konverģencei ar ES vidējo attīstības līmeni joprojām saglabājas nemainīgi salīdzinot ar pirmskrīzes situāciju- produktivitātes celšana samazinoties darba spēka piedāvājumam. Šajā kontekstā ir būtiskas investīcijas un reformas inovāciju jomā, cilvēkkapitāla stiprināšanā un reģionālo atšķirību mazināšanā. Esošo izaugsmes izaicinājumu analīze un plānotā rīcība ietverta Nacionālajā industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (NIP), kuru īstenošanai tiks novirzīts 64 % no Latvijai pieejamā ANM finansējuma.

(6) NIP ir balstīts uz Nacionālā attīstības plāna izvirzītiem mērķiem, viedo specializācijas stratēģiju, kā arī noturības Stratēģiju Latvijai COVID- 19 krīzes radīto seku mazināšanai (Maijs, 2020), kas nosaka stratēģisku ietvaru ar kompleksu pasākumu kopumu, lai pārvarētu Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī tautsaimniecības pārorientāciju un uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu.

(7) Latvijas izejas stratēģija COVID-19 radītajai krīzei paredz trīs posmus - (1) stabilizēt, (2) pārorientēties un (3) augt.

Attēls Nr.1. Latvijas izejas stratēģija COVID-19 radītajai krīzei

(8) Stabilizēšanas fāzē tiek veikts pasākumu kopums, kas vērsts, pirmkārt, uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes apstākļos un vīrusa izplatības ierobežošanu Latvijā. Pārorientēšanās fāzē paredzēts radīt jaunas iespējas uzņēmējiem, iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību, orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus. Savukārt izaugsmes fāzē paredzēts izstrādāt vidēja termiņa atbalsta pasākumu kopumu tautsaimniecības transformācijai, kas būtu balstīts preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi caur produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.

(9) Tieši ekonomikas transformācijas un izaugsmes stadijā gaidāms galvenais ANM plāna pienesums kopējo Latvijas COVID- 19 pārvarēšanas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Kā galvenie NIP rīcības virzieni Latvijas attīstībai ir noteikti cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksportspēja, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Latvijas ANM plāns sniegs tiešu ieguldījumu visu minēto stratēģijas mērķu sasniegšanā, gan nodrošinot investīciju atbalstu, gan ieviešot būtiskas strukturālās reformas, lai sakārtotu politikas ietvaru konkrētās jomās.

(10) Vienlaikus izstrādājot ANM plānu un izdarot izvēles par konkrētiem ieguldījumiem ir ņemtas vērā arī nozaru attīstības stratēģijas, ES kopējās prioritātes, Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības, kā arī citi ilgtermiņa izaicinājumi, kuri ir traucējuši sasniegt augstāku sociālo un ekonomisko konverģenci.

(11) Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem, kā arī ES Padomes rekomendācijām 2019. un 2020.gadam, ir izceļami šādi izaicinājumi:

‒ liels SEG emisiju līmenis un mazs atjaunojamo energoresursu īpatsvars transporta sektorā, kā arī zema tautsaimniecības energoefektivitāte;

‒ zema uzņēmumu digitalizācijas pakāpe un digitālo prasmju līmenis pret ES vidējo;

‒ Nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir būtisks izaicinājums. 2019.gadā tas bija 27,3%. Nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti - 37,6% (ES - 21,4%), pensionāriem - 53% (ES - 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība - 2019.gadā Džini koeficients Latvijā bija 35,2 (ES - 30,2);

‒ ievērojamas sociālekonomiskās atšķirības un liela ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem;

‒ ierobežota veselības pakalpojumu pieejamība un nepietiekams finansējums veselības aprūpes sistēmā;

‒ produktivitāte, kas ir tikai 50 % pret ES vidējo, zemi ieguldījumi P&A;

‒ augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un zema kapacitāte nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā

‒ Nepietiekama publiskās pārvaldes iestāžu kapacitāte ātru un veiksmīgu reformu ievešanā, nepietiekamas zināšanas publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, vēl aizvien liels administratīvais slogs un zems sabiedrības uzticības līmenis valsts pārvaldei.

(12) Iepriekš minēto izaicinājumu risināšanai, Latvija ANM plāna īstenošanai ir izvēlējusies 6 komponentes: (1) Klimata pārmaiņas un ilgtspēja; (2) Digitālā transformācija; (3) Nevienlīdzības mazināšana; (4) Veselība; (5) Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma; (6) Likuma vara.

Attēls Nr.2. ANM plāna komponentes

(13) Latvijas ANM plāna struktūra, kā arī komponenšu saturs kopumā sniedz tiešu atbalstu ANM regulējumā noteikto 6 pīlāru sasniegšanā - (1) Zaļā pāreja (2) digitālā transformācija, (3) Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme (4) Sociālā un teritoriālā kohēzija, (5)Veselība un ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība (6) Nākamās paaudzes, bērnu un jauniešu politika. Vairākas no Latvijas ANM plāna komponentēm precīzi atbilst konkrētu pīlaru ietvaros identificētajiem izaicinājumiem, kamēr atsevišķiem pīlāriem pienesumu sniedz vairākas plāna komponentes (skatīt tabulu 1).

Tabula Nr.1. ANM plāna komponenšu sasaiste regulējumā noteiktajiem 6 politikas pīlāriem

ANM regulējumā noteiktie 6 politikas pīlāri Latvijas ANM plāna komponentes, kuras sniedz ieguldījumu 6 pīlāru mērķu sasniegšanā
1. Zaļā pāreja Klimata pārmaiņas un ilgstpēja
2. Digitālā transformācija Digitālā transformācija
3. Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, tostarp ekonomiskā kohēzija, darbavietas, produktivitāte, konkurētspēja, pētniecība, attīstība un jauninājumi, kā arī labi funkcionējošs vienotais tirgus ar spēcīgiem MVU Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma

Nevienlīdzības mazināšana

Klimata pārmaiņas un ilgstpēja

Digitālā transformācija

Likuma vara

4. Sociālā un teritoriālā kohēzija Nevienlīdzības mazināšana
5. Veselība, kā arī ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība, tostarp ar mērķi palielināt reaģēšanas spēju un gatavību krīzēm Veselība

Nevienlīdzības mazināšana

6. Nākamās paaudzes, bērnu un jauniešu politika, tostarp izglītība un prasmes Digitālā transformācija

Nevienlīdzības mazināšana

Zaļā pāreja

(14) ES līmeņa prioritāšu kontekstā, nozīmīga loma Latvijas ANM plānā veltīta klimata pārmaiņām. Latvijas ANM plāna struktūra paredz ar klimatu un vidi saitītos ieguldījumus koncentrēt atsevišķā komponentē, lai efektīvāk nodrošinātu ANM regulējumā noteikto ieguldījumu slieksni 37% klimata mērķiem. Ņemot vērā, ka attiecīgajai komponentei tiek novirzīti precīzi 37% no Latvijai pieejamā finansējuma, tad plānoti tikai tādi ieguldījumi, kuriem piemērojami 100% ieguldījumu kodi, atbilstoši ANM regulas VI pielikumam.

(15) ANM plāna klimata komponentes pamatā ir 2019.gadā apstiprinātais NEKP. Komponentes ietvaros ir izvirzīti trīs galvenie reformu un investīciju virzieni - (1) SEG emisiju mazināšanai transporta sektorā, (2) Energoefektivitātes paaugstināšana un (3) Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Finansiāli nozīmīgākie ieguldījumi plānoti ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā Rīgas un Pierīgas reģionā, energoefektivitātes veicināšanai publiskajā un privātajā sektorā, krīžu reaģēšanas kapacitātes stiprināšanā, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām. Iepriekš minētie pasākumi ir stratēģiski svarīgi elementi Latvijas NEKP, lai sasniegtu 2030. un 2050.gada klimata mērķus. Attiecībā uz 2030.gada un 2050.gada klimata mērķiem, aprēķināts ANM ietvaros īstenotās reformas un investīcijas indikatīvi varētu nodrošināt - 36 241 t CO2 ekvivalenta samazinājumu gadā, kā arī primārās enerģijas patēriņa samazinājumu 49 814 MWh/gadā.

(16) Visi ANM plānotie ieguldījumi izpilda atbilstošos kritērijus DNSH principam. Proti, nav konstatēts, ka īstenotie pasākumi atstātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, vai klimatu.

Digitālā transformācija

(17) Līdzīgi kā zaļās pārejas pīlāram, arī digitālajai transformācijai ir izveidota atsevišķa ANM plāna komponente, kurai plānots novirzīt regulējumā noteikto ieguldījumu apjomu - 20% no plāna piešķīruma. Visas investīcijas šajā komponentē ir plānotas zem ieguldījumu kodiem, kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.

(18) Digitālās transformācijas komponentei Latvijas ANM plānā ir nozīmīga loma, jo tā sniedz horizontālu atbalstu citu strukturālo reformu ieviešanā un vairāku nacionālo stratēģiju mērķu sasniegšanā. Īpaši jāuzsver ANM investīciju nozīmi Latvijas iedzīvotāju prasmju attīstības kontekstā, jo ANM plāna investīcijas ir paredzētas digitālo prasmju attīstības pasākumiem, aptverot gan pamatprasmes gan stimulējot augsta līmeņa digitālo prasmju attīstības pieeju, gan arī attīstot uzņēmumu digitālās spējas, investējot darbinieku digitālo prasmju uzlabošanā.

(19) Ņemot vērā DESI indeksa rādītājus (2020.), Latvijai nozīmīgākie izaicinājumi ir saistīti ar nepietiekamām iedzīvotāju digitālajām prasmēm visos līmeņos, kā arī salīdzinoši zemo uzņēmumu digitalizācijas līmeni. Vienlaikus ņemot vērā aizvien straujāku tehnoloģiju attīstību būtiskas investīcijas nepieciešamas arī tajos DESI ideksa rādītājos, kuros Latvijai ir salīdzinoši labs sniegums - digitālie publiskie pakalpojumi un interneta pieejamība.

(20) ANM ieguldījumi plānoti valsts pārvaldes digitālajā transformācijā, uzņēmējdarbības sektora digitalizācijā, digitālo prasmju stiprināšanā un 5G infrastruktūras izveidē. Plānotās investīcijas sniegs tiešu ieguldījumu ES Digitālās stratēģijas mērķu sasniegšanā, uzlabojot savienojamību, digitālās prasmes, kā arī sniedzot pienesumu industriālajai stratēģijai un palielinot datu pieejamību biznesam un plašākai sabiedrībai. Saskaroties ar stingriem pulcēšanās ierobežojumiem, Latvijas ANM plānā iekļautie digitālie ieguldījumi stiprinās publisko institūciju un uzņēmumu spēju sniegt pakalpojumus attālināti, kā arī sabiedrības spēju šos pakalpojumus izmantot.

Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme

(21) Produktivitātes paaugstināšana caurstrāvo visas ANM komponentes ar mērķi uzlabot dažādu pakalpojumu efektivitāti, mazinot izdevumus par enerģiju, veicot ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un prasmēs, kā arī uzlabojot tiesisko vidi ekonomiskās darbības veikšanai.

(22) Vienlaikus galvenie reformu pasākumi pētniecības un inovāciju kontekstā ir koncentrēti Ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas komponentē. Komponentē plānotie pasākumi paredz palielināt privātos P&A izdevumus, veicot mērķētas publiskās investīcijas, kas sekmētu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, kā arī veikt augstskolu strukturālās pārmaiņas, lai veicinātu izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju, tostarp integrāciju starptautiskajos augstākās izglītības un pētniecības tīklos. Papildinoši ieguldījumi pētniecībā un inovācijās paredzēti arī klimata komponentes ietvaros, kur atbalsts tiks novirzīts tādai pētniecībai un produktu izstrāadei, kas vērsta uz ES zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

(23) Attiecībā uz iekļaušanas aspektiem, ANM plāna nevienlīdzības mazināšanas komponentē tiek paredzēti ieguldījumi bezdarbnieku mācībām, kas ļaus paplašināt aktīvās nodarbinātības pasākumus, kas tiek finansēti no nacionālā budžeta un citiem ES instrumentiem, kā arī uzlabos Latvijas iedzīvotāju prasmes kopumā.

(24) Saskaņā ar makroekonomiskās modelēšanas rezultātiem ANM plāna ieguldījumi nodrošinās 1,3-1,5% kumulatīvo IKP piegumu, kamēr kopējā ietekme uz nodarbinātību lēšama no 0,63-0,67 procentpunktiem (detalizētu analīzi skatīt ANM plāna IV sadaļā).

Sociālā un teritoriālā kohēzija

(25) Visas ANM plānā iekļautās reformas un ieguldījumi ir mērķēti, lai mazinātu pastāvošās sociālās, ekonomiskās un teritoriālās atšķirības. Šajā kontekstā Latvija ir uzsākusi īstenot vērienīgas reformas vēl pirms ANM izveides, kur īpaši izceļama ir administratīvi teritoriālā reforma, kā arī nozīmīgas izmaiņas nodokļu un pabalstu sistēmās ar mērķi mazināt nabadzības risku un uzlabot ne tikai sociālo un veselības pakalpojumu, bet arī katastrofu pārvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem vienlīdzīgā kvalitātē un ātrumā kā pilsētās tā lauku reģionos.

(26) Speciāla uzmanība sociālajai un teritoriālajai kohēzijai ir veltīta ANM plāna nevienlīdzības mazināšanas komponentē. Komponentes mērķis ir mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos, t.sk. sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai reģionos, nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, ceļot pašvaldību darbības efektivitāti un kvalitāti, ATR mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai.

(27) Lielās teritoriālās atšķirības ir arī viens no galvenajiem iemesliem kāpēc Latvija uzrāda sliktus rezultātus tādos Eiropas sociālā pārskata rādītājos, kā ienākumu nevienlīdzība, nodarbinātība. ANM ietvaros plānotās investīcijas nevienlīdzības komponentē sniegs tiešu atbalstu, lai uzlabotu iedzīvotāju iespējas nokļūt uz darbu vai sasniegt pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas. Savukārt atbalsts nacionālas nozīmes augstas pievienotās vērtības industriālo centru izveidei reģionos nodrošinās labi apmaksātu darba vietu izveidi un privāto investīciju piesaisti, tādējādi mazinot nozīmīgās sociāli ekonomiskās atšķirības ar starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem. Tāpat atbalsts pašvaldību kapacitātes stiprināšanai uzlabos pašvaldību darbības efektivitāti un kvalitāti administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kas arī ir būtisks priekšnosacījums reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai.

Veselība un institucionālā noturība

(28) Visu ANM komponenšu sekmīgai ieviešanai priekšnosacījums ir pēc iespējas ātra epidemioloģiskās situācijas uzlabošana un veselības sistēmas noturības stiprināšana pret līdzīga rakstura uzliesmojumiem nākotnē. ANM iekļautie pasākumi ir daļa no plašākas veselības aprūpes sistēmas reformas, kuras ietvaros tiek risināti finansējuma, cilvēkresursu pieejamības un kopējās veselības sistēmas efektivitātes jautājumi. ANM paredzētās reformas un saistītie ieguldījumi tiks fokusēti uz infrastruktūras un organizatorisko procesu modernizāciju, kas nodrošinātu augstāku veselības sistēmas noturību un gatavību epidemioloģiskajām krīzēm.

(29) ANM plāna veselības komponentes ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus, t.sk. uzlabojot ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus onkoloģijas jomā.

(30) Savukārt attiecībā uz valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanu ANM plānā galvenā uzmanība tiek veltīta jautājumiem, kuri tiešā veidā ietekmē valsts ekonomikas konkurētspēju - ēnu ekonomikas mazināšanu un tiesu sistēmas stiprināšanu.

(31) ANM plāna likuma varas komponentes ietvaros plānots sasniegt vairākus mērķus - veicināt nodokļu iekasēšanu un mazināt ēnu ekonomiku, veicināt tiesiskumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, krāpšanas, finanšu, ekonomisko noziegumu identificēšanas/atklāšanas un tiesu efektivitātes stiprināšanu, kā arī veicināt Latvijas reģionos strādājošo tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) iesaisti un profesionalitāti ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā. Plānots arī veicināt informācijas par nevalstisko organizāciju darbības mērķiem, finanšu un ne finanšu darbības rezultātiem, kā arī finanšu plūsmu centralizēto pieejamību un caurskatāmību, nodrošināt šīs integrētas informācijas analītikas iespējas. Tāpat plānots stiprināt publiskās pārvaldes vērtības, ētikas pamatprincipus, integritāti un profesionalizāciju.

6. Nākamās paaudzes, bērnu un jauniešu politika, tostarp izglītība un prasmes

(32) ANM politikas pīlārs nākamās paaudzes politika ir vienīgais no visiem sešiem pīlāriem, kuram nav veltīta atsevišķa komponente Latvijas ANM plānā. Tas skaidrojams ar faktu, ka būtiskākie ieguldījumi attiecībā uz izglītības attīstību plānoti Kohēzijas politikas ietvarā. ANM investīcijas ir plānotas atsevišķu vidēja termiņa izglītības attīstības politikas uzdevumu īstenošanai, nodrošinot investīciju savstarpēju papildinātību un esošo un plānoto reformu atbalstu.

(33) Latvijas vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā - Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" ir noteikti četri izglītības attīstības mērķi: 1) Kompetenti pedagogi un akadēmiskais personāls, kas paredz uzdevumus izglītības sistēmas galvenā resursa - pedagogu un akadēmiskā personāla attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai; 2) Mūsdienīgs un kvalitatīvs izglītības piedāvājums, kas aptver plānotos uzdevumus formālās izglītības attīstībai visās pakāpēs, sākot ar pirmsskolu un noslēdzot ar augstāko izglītību; 3) Atbalsts ikviena izaugsmei, kur galvenie uzdevumi ir saistīti ar iekļaujošas izglītības pieejas nostiprināšanu un pieaugušo izglītības sistēmas un pieaugušo prasmju attīstību; 4) Efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība, kas izvirza uzdevumus izglītības sistēmas un izglītības iestāžu tīkla efektivitātei un kvalitātei, tostarp, stratēģiskai izglītības iestāžu vadībai, augstākās izglītības pārvaldības attīstībai un kvalitatīvāka vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveidei Latvijā.

(34) Aizvien lielāku nozīmi pieaugušo prasmju attīstībā iegūst neformālās izglītības pieeja, kas ir īpaši būtiska caurviju prasmju apguvei un ļauj operatīvi reaģēt uz iedzīvotāju mācību vajadzībām un ātri sasniegt nepieciešamo rezultātu. Tādēļ, lai Kohēzijas politikas un ANM plāna ietvaros plānotajos investīciju pasākumos pieaugušo izglītības nodrošināšanai varētu piedāvāt kvalitatīvas neformālās izglītības programmas, ir paredzēts izstrādāt un normatīvi nostiprināt kopīgus kvalitātes principus neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, ko izmantos gan izglītības iestādes programmu piedāvājuma veidošanai un, kas ļaus publiskajā pasūtījumā pieaugušo mācībām iekļaut kvalitatīvas neformālās izglītības programmas.

(35) Lai nodrošinātu, ka digitālo prasmju uzlabošanas pasākumi ir pieejami visām sabiedrības grupām, ANM plāna investīcijas ir paredzētas arī iedzīvotāju digitālo pamatprasmju attīstībai, kā prioritārās mērķgrupas nosakot iedzīvotājus 45+ bez pamata digitālajām prasmēm un jauniešus, kuriem ir nepietiekamas digitālās prasmes kādā no DESI indeksa komponentēm un tās ir uzlabojamas ar jauniešu neformālās izglītības metodēm.

(36) ANM plāna nevienlīdzības komponentē ir paredzētas arī investīcijas bezdabnieku un bezdarba riskam pakļauto nodarbinato mācību pasākumiem, kas, papildinot ESIF ietvarā plānotās investīcijas nodrošinās mērķētu ieguldījumu veikšanu noteiktu sociālo grupu prasmju uzlabošanā un un virzību uz kopējā rādītāja par pieaugušo līdzdalības palielināšanu izglītībā nodrošināšanu.

(37) ANM plāna investīcijas ir paredzētas arī izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu izpildei augstskolu pārvaldības sistēmas attīstībā ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas komponentē, savukārt nevienlīdzības komponentē ir plānots atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla efektivizācijai, tā galvenais mērķis ir nodrošināt izglītības kvalitātes paaugstināšanos un atšķirību mazināšanos skolēnu sniegumā, kas novērots starp mazām un lielām izglītības iestādēm. Kvalitatīvs un ilgtspējīgs vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura īstenošanu un atbilstošu prasmju attīstību skolēniem.

2. Sasaiste ar Eiropas Semestri

(38) ANM viens no priekšnosacījumiem ir, ka dalībvalstu ANM plānos iekļautajām darbībām ir jāadresē 2019. un 2020.gada dalībvalstu specifisko rekomendācijas. Latvijas ANM plāns ir veidots, lai sniegtu pienesumu rekomendāciju ieviešanā, vienlaikus vairāku rekomendāciju ieviešana ir plānota ārpus ANM ietvara, kuru ieviešanā ir panākts nozīmīgs progress.

(39) Izvēloties ANM plānā iekļaujamās reformas un investīcijas netiek izvēlēti tādi pasākumi, kuros rekomendāciju īstenošanā panākts jau būtisks progress un investīcijām, kurām ir ikgadēju izdevumu raksturs. Piemēram, 2020. un 2021.gada valsts budžeta ietvaros ir panāktas nozīmīgas izmaiņas veselības aprūpes pieejamības stiprināšanā, īpaši attiecībā uz medicīnas personu atalgojumu. Tāpat tiek īstenotas pakāpeniskas izmaiņas nodokļa sloga mazināšanā darbaspēkam, novirzot to uz citiem avotiem.

(40) Attiecībā uz 2020.gada rekomendācijām, kurām ir īstermiņa raksturs un kuras ir vērstas uz COVID-19 situācijas stabilizēšanu, tiešs atbalsts no ANM netiek plānots. Proti, terminētais krīzes atbalsts krīzes skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem un citiem instrumentiem.

(41) Zemāk iekļauts apkopojums par galvenajiem veiktajiem pasākumiem 2019. un 2020.gada rekomendāciju ieviešanā:

Tabula Nr.2. Eiropas Semestra rekomendācijas un to ieviešana

2019.gada rekomendācijas Būtiskākie pasākumi rekomendāciju ieviešanā
Fiskālās rekomendācijas 2019

Nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma temps nepārsniedz 3,5% 2020.gadā, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP. Samazināt nodokļus zema atalgojuma saņēmējiem, novirzot tos uz citiem avotiem, jo īpaši kapitālu un īpašumu, un uzlabojot nodokļu saistību izpildi. Nodrošināt efektīvu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma īstenošanu.

2020.gadā (t.sk. pieņemot 2021.gada budžetu) veikti šādi pasākumi ar mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību un sociālo atstumtību:

• Diferencētais neapliekamais minimums palielināts no 230 līdz 300 EUR mēnesī;

• Nodokļa atvieglojums par apgādājamiem ir palielināts no 230 uz 250 EUR mēnesī.

• Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas par 1% (no 35.09% uz 34.09%);

• Diferencētais neapliekamā minimuma maksimālais slieksnis palielināts līdz 1800 EUR

• Neapliekamais minimums pensijām palielināts līdz 330 EUR mēnesī

• Minimālā mēnešalga palielināta līdz 500 EUR

• Akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem pakāpeniski pieaugs un tiks indeksētas uzņēmumu vieglo automašīnu nodokļa likmes

Sociālā iekļaušana 2019

Novērst sociālo atstumtību, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu. Uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību.

Sociālie maksājumi

• GMI palielinājums vienai personai no 64 EUR uz 109 EUR
(un 76 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā)

• GMI personām ar īpašām vajadzībām no 128,06 EUR uz 272 EUR

• Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze paaugstināta no 80 uz 136 EUR, personām ar īpašām vajadzībām no 122.69 EUR uz 163 EUR:

Izglītība un mācības

• Dalība pieaugušo izglītībā pieaugusi: no 5,6% 2014.gadā līdz 7,4% 2019.gadā;

• Turpinās atbalsta sniegšana nodarbināto pieaugušo dalībai mācībās projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" ietvaros. Līdz 2019.gada beigām Projekta īstenošanas ietvaros mācību aktivitātēs tika iesaistītas kopumā - vairāk nekā 26 tūkst. nodarbināto, t.sk. 5273 personas ar zemu izglītības līmeni;

• Noslēdzās Nacionālā Prasmju stratēģijas projekta pirmais - Diagnostikas - posms, publicējot OECD Diagnostikas ziņojumu ar ieteikumiem pieaugušo izglītības un profesionālās izglītības sistēmas uzlabošanai;

• Turpinās profesionālās izglītības satura reformas īstenošana. Līdz 2019.gada beigām tika pabeigtas 15 nozaru kvalifikācijas struktūras un ir izstrādāti visi 162 profesiju standarti. Turpinās modulāro programmu un eksāmenu satura attīstība. 8.5.3.SAM ietvaros tiek veikta modulāro programmu aprobācija 54 profesionālajās kvalifikācijās;

Turpinās darba vidē balstītu (DVB) mācību pieejas paplašināšana. Līdz 2019.gada 25.oktobrim 29 izglītības iestādes ir īstenojušas 314 profesionālās izglītības programmas DVB formā. DVB īstenošanā tika iesaistīti 469 uzņēmumi, praktiskajās mācībās - 1867 uzņēmumi.

Veselības aprūpe:

• Par 9,32% palielināts veselības aprūpes budžets salīdzinot ar 2020.gadu

• Mediķu atalgojums palielināts vidēji par 23.59% salīdzinot ar 2020.gadu

Ieguldījumi 2019

Uz ieguldījumiem vērsto ekonomikas politiku koncentrēt uz inovāciju, cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu, transportu - jo īpaši attiecībā uz tā ilgtspēju - resursu efektivitāti un energoefektivitāti, energotīklu starpsavienojumiem un digitālo infrastruktūru, ņemot vērā reģionālās atšķirības.

• 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas ieviešana (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte u.c.)

• Pabeigts Latvijas-Igaunijas 3. Starpsavienojums (CEF)

Pārvaldība 2019

Uzlabot publiskā sektora atbildību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī interešu konfliktu novēršanas režīmu.

• Grozījumi likumā par interešu konfliktu
   
2020.gada rekomendācijas Būtiskākie pasākumi rekomendāciju ieviešanā
Ekonomikas atveseļošana 2020

Ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi ierobežotu pandēmijas izplatību, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atlabšanu. Kad to pieļaus Ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi ierobežotu pandēmijas izplatību, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atlabšanu. Kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kas ļaus panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda ilgtspēju un vienlaikus veicinās investīcijas. Stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiemekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kas ļaus panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda ilgtspēju un vienlaikus veicinās investīcijas.

Veselības aprūpe:

• Par 9,32% palielināts veselības aprūpes budžets salīdzinot ar 2020.gadu

Mediķu atalgojums palielināts vidēji par 23.59% salīdzinot ar 2020.gadu

Sociālā iekļaušana 2020

Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu. Mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu.

Sociālie maksājumi

• Atbalsts par dīkstāvi visās nodarbinātības formās ir ne mazāks kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāra mēnesi

• Atbalsts algu subsīdijai darbiniekam 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā

• Darbinieki slimo vai darba kolektīvs ir spiests doties karantīnā, valsts apmaksā darbnespējas lapas pirmās 3 dienas.

Prasmju apguve

• Projektam "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" palielināts finansējums par 21 milj. EUR, kopējam atbalstam programmas ietvaros sasniedzot 46,8 milj. EUR, paplašinot atbalsta saņēmēju loku par 17 tūkst. cilvēku;

• Papildu piešķirtā finansējuma ietvaros 2020.gada vasarā tika īstenota papildus attālināto mācību kārta nodarbinātajiem Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai, t.sk. paplašinot nodarbinātām personām pieejamo mācību piedāvājumu ar studiju moduliem vai studiju kursiem augstākās izglītības iestādēs. Paplašināts arī atbalsts sociālajā jomā (mobilitātes atbalsts, samazināts mācību līdzmaksājums tālākizglītības programmām).

• No 2017.gada līdz 2020.gada beigām kopumā projektām "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" īstenotas piecas pieteikšanās kārtas un viena attālināto mācību kārta. Mācības kopumā uzsākušas 40,6 tūkst. unikālas personas, tajā skaitā 7,7 tūkst. unikālas personas ar zemu izglītības līmeni. Tiek turpināta attālināto mācību kārtu īstenošana, t.sk. paplašinot mācību piedāvājumu digitālo prasmju attīstībai;

• Uzsākta metodiskā materiāla "Ceļvedis pašvaldībām pieaugušo izglītības pārvaldībai" pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem darbam ar pieaugušo izglītības jautājumiem;

• Lai noteiktu atbalsta pasākumus darba devējiem, t.sk. MVU, darbinieku papildu izglītošanā un attīstītu normatīvo ietvaru šāda atbalsta saņemšanai, IZM iesniedza projekta pieteikumu EK tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros un tas ir atbalstīts. Patlaban notiek sagatavošanas darbi projekta uzsākšanai (projekta īstenošana indikatīvi paredzēta laika periodā no 2021.gada jūnija - 2023.gada jūlijam);

Turpinās darbs pie privātas-publiskās partnerības pieaugušo izglītības finansēšanas instrumenta "Prasmju fondi" koncepta izstrādes tā pilotēšanas uzsākšanai nozarēs vai uzņēmumos pēc brīvprātības principa

Ieguldījumi 2020

Nodrošināt likviditātes atbalsta pieejamību uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pasteidzināt labā sagatavotībās stadijā esošo publisko investīciju projektu īstenošanu un rosināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu. Virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, jo īpaši uz pētniecību un inovāciju, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru.

• Apgrozāmo līdzekļu subsīdija komersantiem 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas

• Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi

• Pašvaldību tiesības noteikt atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus

• 150 miljonu EUR papildus aizņemšanās iespējas pašvaldību investīciju projektiem

• 75 miljoni investīcijas ceļu infrastruktūrā

Finanšu sektora caurspīdīgums 2020

Turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanas.

• Apstiprināts pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam

(42) Galvenie ES Padomes 2019. un 2020.gada rekomendācijās identificētie izaicinājumi Latvijai:

(43) Klimats (saistītās rekomendācijas - Ieguldījumi 2019, 2020) ES Padome savās rekomendācijās uzsvērusi izaicinājumus klimata un vides ilgtspējas jomā, uzsverot, ka ir jāiegulda lielākas pūles, lai uzlabotu vispārējo energoefektivitāti, jo īpaši mājokļu un transporta nozarēs. (2019; 17.) Latvijai tiek rekomendēts ekonomikas politikā likt uzsvaru uz transporta ilgtspējas un energoefektivitātes problēmām. 2020.gada dokumentā norādīts, ka Latvijas vides ilgtspēja ir atkarīga no sekmīgas virzības uz resursu efektivitātes un energoefektivitātes uzlabošanas, NEKP īstenošanas, īpaši attiecībā uz transportu un ēkām, un vidiskās ilgtspējas apsvērumu integrēšanu ekonomikas nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē. Intermodālā transporta infrastruktūras uzlabošana Rīgā un tās apkārtnē atvieglotu darbaspēka mobilitāti un reizē palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu augošo enerģijas patēriņu. (2020; 21.)

(44) ES Padomes rekomendācijās identificētie izaicinājumi attiecībā uz transporta un mājokļu energoefektivitāti saskan ar Latvijas NEKP 2021.-2030.gadam identificēto. Atbilstoši 43% no Latvijas ANM plāna klimata komponentē iekļautajiem izdevumiem ir fokusēti uz transporta sektora zaļināšanu Rīgas metropoles areālā, kamēr 46% tiks novirzīti energoefetivitātes veicināšanai visos sektoros, kas sniegs tiešu ieguldījumu ES Padomes rekomendāciju izpildē un NEKP mērķu sasniegšanā, kā arī Latvijas industriālās politikas īstenošanā.

(45) Digitālā transformācija (saistītās rekomendācijas - Ieguldījumi 2019, 2020). ES Padomes rekomendācijās vērsta uzmanība arī uz izaicinājumiem, kas Latvijai jāpārvar digitālajā jomā, kur līdztekus labam pārklājumam un plašam digitālo publisko pakalpojumu lietojumam (83% interneta lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES vidējam rādītājam 67%), joprojām tiek norādīts uz zemo darbaspēka digitālo prasmju līmeni, kas ierobežo digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos un inovācijas potenciālu. (2019; 12.) Tiek uzsvērta arī nepieciešamība ar ieguldījumiem risināt būtiskas reģionālās atšķirības mobilitātes un digitālās infrastruktūras jomā. ES Padomes 2020.gada rekomendācijās Latvija ir aicināta uzlabot arī digitālās prasmes, jo tikai 43 procentiem Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir pamata vai augstākā līmenī. Covid-19 radītā ārkārtas situācija ir arī uzskatāmi parādījusi, ka ir nepieciešams attīstīt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību un visiem izglītojamajiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tai. (2020; 19.)Eiropas Komisija 2019.gada ziņojumā par Latviju2 ir norādījusi, ka, lai izmantotu digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām, Latvijai ir:

• jāuzlabo un jāpaātrina e-pārvalde, sistēmu savietojamība un atvērto datu pieejamība

• jāpalielina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, t. sk. atbalsta infrastruktūra un pakalpojumu ieviešana;

• jāpalielina e-pakalpojumu sniegšana un to ieviešana, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un pārrobežu kontekstam.

(46) Ņemot vērā identificētos izaicinājumus, kā arī problemātiku, kas iezīmējusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, Latvijā tiek plānota valsts pārvaldes digitālā modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, ietverot centralizētus publiskos risinājumus.

(47) Apzinoties izaicinājumus digitālo prasmju jomā, tos paredzēts risināt kompleksi, attīstot gan pamatprasmes iedzīvotajiem, ietverot darbam nepieciešamo prasmju apguvi, gan digitālo prasmju attīstībai uzņēmējdarbībā, tādējādi veicinot digitālo pakalpojumu sniegšanu, kā arī uzlabojot digitālos pakalpojumus pašiem uzņēmējiem, tāpat arī digitālo prasmju uzlabošanai publiskajā pārvaldē un augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībai tautsaimniecības attīstībai un IKT speciālistu, tai skaitā, sieviešu īpatsvara palielināšanu, lai sekmētu jaunu, augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. Ievērojot nepieciešamību pēc digitālo prasmju uzlabošanas sabiedrībā, tiek plānota digitālo mācību un izglītības pārvaldības tehnoloģiju ieviešana visos izglītības līmeņos (ietverot mācību procesa un skolvadības digitalizāciju), kā arī atvērtās zinātnes ieviešana praksē, kas papildināta ar atbilstošām augstākā līmeņa digitālo prasmju apguves programmām.

(48) Rekomendācijas ieviešanu attiecībā uz digitālās infrastruktūras pieejamību visos Latvijas reģionos paredzēts finansēt no 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada Kohēzijas politikas darbības programmām. Piemēram, 2021.-2027.gada Latvijas Kohēzijas politikas darbības programmā tiek plānoti interneta infrastruktūras ieguldījumi 32 miljoni EUR apmērā, lai attīstītu vidējās un pēdējās jūdzes pārklājumu Latvijas reģionos. Demarkācijas nodrošināšanai ANM plāna ietvaros nav iekļautas investīcijas vidējās un pēdējās jūdzes pieslēgumiem.

(49) Visi uzskaitītie ANM plāna pasākumi sniegs tiešu ieguldījumu gan 2019, gan 2020.gada rekomendācijās, kur Latvija aicināta veikt ieguldījumus digitālās pārejas veicināšanai.

(50) Nevienlīdzība (saistītās rekomendācijas - Sociālā iekļaušna 2019, 2020). Eiropas Semestra rekomendācijās kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem tiek uzsvērta nevienlīdzība starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem, kas visuzskatāmāk redzamas kā ievērojamas ekonomiskās atšķirības. Lai gan kopumā Latvija tuvinās ES rādītājiem, ekonomikas snieguma atšķirības starp galvaspilsētas reģionu un citiem reģioniem kopš Latvijas pievienošanās ES nav samazinājušās (2019;17.). Šīs atšķirības saistītas gan ar ienākumu nevienlīdzību starp reģioniem, gan atšķirīgām nodarbinātības iespējām un mājokļu pieejamību, jo sevišķi attiecībā uz neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Reģionos bezdarba problēma ir izteiktāka nekā lielajās pilsētās, tomēr vienlaikus uzņēmējiem ir sarežģīti piesaistīt kvalificētus darbiniekus ar atbilstošām prasmēm. Savukārt darbinieku piesaiste no citiem reģioniem ir sarežģīta cenas ziņā pieejamu mājokļu nepietiekamības dēļ, gan arī mobilitātes problēmu rezultātā.

(51) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir būtisks izaicinājums, 2019.gadā tas bija 27,3%. Nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti - 37,6% (ES - 21,4%), pensionāriem - 53% (ES - 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība - 2019.gadā Džini koeficients Latvijā bija 35,2 (ES - 30,2)3.

(52) Saistībā ar sociālās un teritoriālās nevienlīdzības mazināšanu Latvijas valdība ir uzsākusi divu nozīmīgu reformu īstenošanu - Administratīvi teritoriālā reformu un garantētā minimālā ienākuma reformu, kā arī veikusi izmaiņas nodokļu politikā.

(53) Viena no galvenajām problēmām, kas identificēta Covid-19 krīzes laikā, ir nepietiekama sociālā aizsardzība lielai sabiedrības daļai, kas neļāva saņemt pietiekamu atbalstu dīkstāves laikā. No 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests minimālais Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) objekts tiem darba ņēmējiem, kuru mēneša ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. Minimālais VSAOI objekts tiks noteikts minimālās algas apmērā (500 EUR mēnesī). Tāpat tiks reorganizēts mikrouzņēmumu nodokļa režīms, palielinot nodokļa likmi un nosakot, ka par visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem (izņemot vienīgo īpašnieku) būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu no jauna vairs nevarēs iegūt sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kā arī reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Jāņem vērā, ka līdz ar likmes celšanu turpmāk vairs netiks noteikts algu ierobežojums (iepriekš 720 euro mēnesī), kas, savukārt, režīmu padarīs pievilcīgāku un elastīgāku atalgojuma ziņā. Minētās izmaiņas attieksies uz aptuveni 40 tūkst. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un 80 tūkst. tajos nodarbinātajiem, kā rezultātā prognozēts budžeta ieņēmumu palielinājums 2021.gadā par 21,2 milj.euro, 2022.gadā par 21,7 milj.euro un 2023.gadā par 23,4 milj.euro.

(54) Savukārt, lai nodrošinātu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu un adekvātuma palielināšanu, no 2021.gada 1.janvāra palielināti vairāki minimālo ienākumu sliekšņi gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem un pensijām4:

• paaugstināts GMI līmenis no 64 EUR uz 109 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (20% no ienākumu mediānas) un 76 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (koeficients 0,7 no pirmās personas);

• paaugstināts trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, nosakot to 50% no ienākumu mediānas. Tā rezultātā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (līdz šim 128,06 EUR personai mēnesī);

• maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim noteikts tā maksimālais apmērs 80% apmērā no ienākumu mediānas, kā arī palielināts ienākumu slieksnis, atbilstoši kuram mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu. Tā rezultātā maksimālais maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 436 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (līdz šim nebija noteikts maksimālais maznodrošinātās personas ienākumu slieksnis);

• Noteikts vienots tiesiskais regulējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai, nosakot konkrētas ar mājokli saistītas izdevumu pozīcijas un to minimālās normas, kuras tiks izmantotas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Saeimā ir iesniegts priekšlikums, paredzot, ka tas stāsies spēkā no 01.07.2021.;

• Paaugstināts minimālās vecuma pensijas apmērs - minimālā vecuma pensijas aprēķina bāze noteikta 136 EUR apmērā (25% no ienākumu mediānas) pašreizējo 80 EUR vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 163 EUR (30% no ienākumu mediānas) līdzšinējo 122,69 EUR vietā. Minimālo vecuma pensiju par katru apdrošināšanas stāža gadu nosaka, piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu - 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Tādējādi tiks garantēts, ka minimālā pensija nebūs mazāka par 149,60 EUR. Palielinot minimālo vecuma pensiju apmērus, paaugstināsies apbedīšanas pabalstu un pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam apmēri. Izmaiņas skars aptuveni 31 tūkst. personu mēnesī;

• Paaugstināts minimālās invaliditātes pensijas apmērs. III grupas invaliditātes pensijas apmērs noteikts 25% no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30% no ienākumu mediānas. Savukārt I un II grupas invaliditātes pensijas apmēru noteikts kā 25% no ienākumu mediānas vai personām ar invaliditāti kopš bērnības -30% no ienākumu mediānas, piemērojot koeficientu 1,6 - I grupas invaliditātes gadījumā un koeficientu 1,4 - II grupas invaliditātes gadījumā;

• Palielinot minimālo invaliditātes pensiju apmērus, paaugstināsies pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam apmēri invaliditātes pensijas saņēmēja nāves gadījumā. Izmaiņas skars vidēji 45 tūkst. personu mēnesī;

• Palielināts atbalsts bērniem apgādnieka zaudējuma gadījumā gan minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem - bērni līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) saņems 136 EUR (25% no ienākumu mediānas) līdzšinējo 92,5 EUR vietā, tostarp arī bērni ar invaliditāti līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) līdzšinējo 106,72 EUR vietā, savukārt bērni no septiņu gadu vecuma apgādnieka zaudējuma gadījumā saņems 163 EUR (30% no ienākumu mediānas) līdzšinējo 111 EUR vietā;

• paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti;

• Iepriekšminēto izmaiņu ieviešanai minimālo atbalsta sliekšņu paaugstināšanai plānotais valsts pamatbudžets: 2021.gadā - 70,9 milj. EUR, 2022.gadā - 71 milj. EUR. 2023.gadā - 71 milj. EUR. Izmaiņas skars vidēji 20 tūkst. personu mēnesī.

(55) Attiecībā uz sociālo iekļaušanu ANM plānā paredzētie ieguldījumi un reformas fokusēsies uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādām sabiedrības grupām, īpaši, mazaizsargāto grupu iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū. Papildus plānoti ieguldījumi skolu tīkla optimizācijai, ar mērķi uzlabot izglītības kvalitāti un mazināt skolēnu sniegumu atšķirības starp pilsētu un lauku vidusskolām. Ņemot vērā, ka plānoti ieguldījumi sniedz tiešu pienesumu cilvēku prasmju uzlabošanā.

(56) Jautājumus, kas saistīti ar sociālo mājokļu pieejamību plānots risināt 2021.-2027.gada Kohēzijas politikas ietvarā, kur sociālo mājokļu attīstībai indikatīvi ir plānots atbalsts 60 miljonu EUR apmērā.

(57) Savukārt kontekstā ar teritoriālo nevienlīdzību Latvijā 2020.gadā parlaments ir apstiprinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, uzsākot aktīvo fāzi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, samazinot pašvaldību skaitu 119 uz 42 ar mērķi izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Notiek darbs pie reformas īstenošanas - pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, ir izstrādāta Metodika jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai pēc 2021.gada 1.jūlija, pašvaldībām tiek nodrošināts pastāvīgs metodisks atbalsts pašvaldību darbības un attīstības plānošanas jomā, izstrādāts un Ministru kabinetā 2021.gada 4.martā atbalstīts likumprojekts "Pašvaldību likums", tiek risināts jautājums par reģionālo pārvaldes līmeņa funkcionālo pilnveidošanu, tiek sniegts valsts atbalsts, lai atbalstītu jaunu kopīgu attīstības plānošanas dokumentu un administratīvo un organizatorisko struktūru plānu izstrādi. Nepieciešams turpināt likumprojetka saskaņošanu ar visām iesaistītajām pusēm. Plānots, ka likumprojekts tiks pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā 2023.gadā. Līdz ar reformu paredzēts risināt arī ar iedzīvotāju teritoriālo nevienlīdzību saistītās problēmas, proti, ekonomiskās situācijas uzlabošanai reģionos nepieciešams veicināt uzņēmēju piesaisti reģioniem, nodrošinot gan publisko infrastruktūru, kas nepieciešama attiecīgo reģionu uzņēmējiem, gan uzlabojot fizisko piekļūstamību sociālās, izglītības, veselības, kultūras u.c. jomu pakalpojumiem jaunizveidoto administratīvo teritoriju ietvaros, kā arī piesaistot trūkstošo darbaspēku, veicinot īres mājokļu būvniecību. Biznesa veicināšana reģionos neapšaubāmi sniegs būtisku ieguldījumu, reģionu ekonomiku stimulēšanā, attiecīgi arī uzlabojot pašvaldību nodokļu ieņēmumus un spēju iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvus pakalpojumus.

(58) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus ANM ietvaros tiek plānoti ieguldījumi ilgtspējīgos un integrētos sasniedzamības uzlabošanas risinājumos, cenas ziņā piejamu īres mājokļu attīstībā, kā arī nacionālās nozīmes reģionālajos industriālajos parkos.Visi minētie investīciju virzieni un administratīvi teritoriālā reforma kopumā ir skaskanīga ar ES Padomes rekomendācijās pausto attiecībā uz pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu un nepieciešamajiem ieguldījumiem teritoriālās nevienlīdzības mazināšanai. Būtiski atzīmēt, ka nacionālo industriāloparku attīstība ir stūrakmens nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai reģionos.

(59) Veselība (saistītās rekomendācijas - Sociālā iekļaušna 2019, ekonomikas atveseļošana 2020). Veselības aprūpes sistēmas nepietiekamā pieejamība un kvalitāte, t.sk. personāla trūkums jau ilgstoši ir bijusi problēmjoma Latvijā, uz ko norādījusi arī ES Padome un EK. 2019.gada Padomes rekomendācijās teikts, ka veselības aprūpei paredzētais publiskais finansējums joprojām krietni atpaliek no ES vidējā rādītāja. Savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei ir ierobežota. Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijā ir vērojams veselības aprūpes nozares darbaspēka, jo īpaši medmāsu, trūkums, kas kavē valsts veselības aprūpes sniegšanu un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu. (2019; 15.) Minētās problēmas jo sevišķi ir saasinājusi Covid-19 pandēmijas radītā krīze un tās pastiprinātais darbinieku un materiālo resursu trūkums.

(60) Vienlaikus būtiski atzīmēt, ka Latvija ir veikusi nozīmīgas darbības veselības aprūpes stiprināšanai. Laika periodā no 2017.-2021.gadam Latvijas valdības ir mērķtiecīgi novirzījušas resursus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai, kas ir pieaudzis par 42%. Tāpat veselības aprūpes izdevumu īpatsvars kopējos valdības izdevumos ir palienājies par 2,9%, kamēr attiecībā pret IKP īpatsvars ir paudzis par 1,5%.

Tabula Nr.3. Vispārējās valdības izdevumi veselībai

Vispārējās valdības izdevumi veselībai
  Faktiskie izdevumi Novērtējums* Prognoze**
  2017 2018 2019 2020 2021
Kopējie vispārējās valdības izdevumi, miljoni EUR 10 439 11 471 11 697 13 115 12 962
Kopējie vispārējās valdības izdevumi veselības aprūpei, miljoni EUR 947 1172 1292 1 458 1 618
% no kopējiem vispārējās valdības izdevumiem 9.6% 10,2% 11,0% 11,1% 12,5%
% no IKP 3.5% 4% 4,2% 4,9% 5,2%

(61) 2020.gadā vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tika palielināta par 10%, salīdzinot ar 2019.gadu, bet rezidentiem par 20%. Minimālā darba samaksa ārstiem 2020.gadā tika palielināta par 108 EUR (no 1079 EUR uz 1187 EUR) un medicīnas māsām par 71 EUR (no 714 EUR uz 785 EUR). Atalgojuma pieaugums tiks nodrošināts arī 2021.gadā - vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tiks palielināta vidēji par 25,4%, tas ir, minimālā darba samaksa ārstiem palielināta par 302 EUR (no 1187 EUR uz 1489 EUR), bet medicīnas māsām par 200 EUR (no 785 EUR uz 985 EUR).

(62) Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju 2019.gada novembrī ir uzsākusi darbu pie ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes, kā rezultātā tika noteikta katrai ārstniecības personu amata vērtībai atbilstoša mērķa alga un izstrādāts pilna laika ekvivalenta koncepts, kura ietvaros tika definēts, kādas darbības veicamas ārstniecības personai vienas slodzes ietvaros, par kuru maksājama mērķa alga.

(63) Ņemot vērā, ka izdevumiem saistībā ar veselības aprūpes finansēšanu ir ilgtermiņa raksturs ar ikgadējām izmaksām, tad pasākumus attiecībā uz pakalpojuma klāsta palielināšanu un veselības personāla pieejamību plānots īstenot ārpus ANM plāna ietvara.

(64) Balstoties un iepriekš minēto, kā arī apstākli, ka esošā un iespējamās nākotnes pandēmijas primāri dod triecienu tieši pa veselības aprūpes sistēmu, ir būtiski krīzes pārvarēšanai paredzēto ANM finansējumu novirzīt krīžu gatavības uzlabošanai. Eiropas Semestra rekomendācijās adresēto veselības jomas izaicinājumu pārvarēšanai Latvijā paredzēts īstenot visapterošu veselības aprūpes modeļa maiņu universitāšu un reģionālo slimnīcu integrēšanai un uz pacientu vērstas veselības aprūpes ieviešanai, uzlabot vides pieejamību medicīnas iestādēs, kā arī īstenot medicīnas izglītības sistēmas attīstības modeļa ieviešanu, sniedzot ieguldījumu speciālistu trūkuma problēmas risināšanā.

(65) Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma (saistītās rekomendācijas - Ieguldījumi 2019, Ieguldījumi 2020). Kā vairākkārt norādījusi ES Padome un EK, Latvija kopumā maz iegulda pētniecībā un izstrādē, un tai ir ievērojams investīciju deficīts inovāciju jomā. 2019. gadā pētniecībai un izstrādei paredzēto Latvijas izdevumu īpatsvars bija viens no zemākajiem ES5, un pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs būtiski nav mainījies. (2019; 16.) Latvijai tiek rekomendēts uz ieguldījumiem vērsto ekonomikas politiku koncentrēt t.sk. uz inovāciju. 2020.gada rekomendāciju dokumentā teikts, ka, lai tiktu galā ar izaicinājumiem saistībā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ir vajadzīgas investīcijas ekonomikas diversifikācijā un modernizācijā. Ekonomiku jāpadara konkurētspējīgāku, tostarp stiprinot investīcijas pētniecībā, inovācijā un cilvēkkapitālā, un zaļās pārejas sociālekonomisko izmaksu mazināšanā. (2020; 21.)

(66) Ņemot vērā Covid-19 krīzes radītos izaicinājumus uzņēmējdarbības sektorā, Latvija tiek aicināta rosināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atlabšanu. (2020; 3.). Tiek norādīts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk jābalstās uz zinātnesietilpīgām darbībām. Investīcijas pētniecībā un inovācijā veicinātu uzņēmumu konkurētspējas paaugtināšanos, produktivitātes un eksportspējas celšanu, kā arī stabilizētu tautsaimniecības ekonomisko lejupslīdi un veicinātu ekonomikas pārorientēšanos turpmākajos gados.

(67) Uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai un produktivitātes veicināšanai paredzēts izmantot granta instrumentu jaunu produktu attīstībai un ieviešanai tirgū (ieskaitot eksporta tirgus), tai skaitā pētniecības un rūpniecības sektora sadarbības projektiem.

(68) Ņemot vērā ekonomikas transformācijas nesaraujamo sasaisti ar izglītības, jo sevišķi augstākās izglītības jomu, EK 2019.gada ziņojumā (38.lpp.) norādīts uz augstākās izglītības sadrumstalotību, kā arī tās negatīvo ietekmi uz kopējo augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti. 2020.gadā IZM ir uzsākusi reformu, kas paredz augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu, paredzot augstskolu padomju izveidi, to kompetencē nododot augstskolas autonomijas un labas pārvaldības principu īstenošanu, kā arī atbildību par augstskolas stratēģisko un finanšu vadību un saimniecisko darbību. Reformas ieviešanu paredzēts pabeigt līdz 2027.gadam un tās īstenošanai nepieciešams veikt virkni ieguldījumu cilvēkkapitāla attīstīšanai un stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, atbilstošu studiju programmu izveidei, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personāla ataudzes nodrošināšanai, ko paredzēts nodrošināt, izmantojot ANM resursus, vienlaikus kā priekšnosacījumu atbalsta saņemšanai izvirzot konsolodicijas pasākumus.

(69) Likuma vara (saistītās rekomendācijas - Fiskālie aspekti (2019), Finanšu sektora caurspīdīgums (2020)) ANM Likuma varas komponentes ietvaros tiesiskuma stiprināšanai un publiskās pārvaldes modernizācijai tiek paredzēti vairāki rīcības virzieni.

(70) Viena no rekomendācijām ar augstu nozīmīgu Latvijai pēdējos gados ir bijusi saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu.

(71) Šajā kontekstā ir paveikts būtisks darbs attiecībā uz finanšu sektora reformu, lai nodrošinātu tā caurspīdīgu, ilgtspējīgu un drošu darbību Latvijā un atgūtu labu starptautisko reputāciju.

(72) 2019.gadā tika apstiprināta virkne normatīvo aktu, tai skaitā Saeimā 2019.gada 13.jūnijā pieņemti finanšu sektora "kapitālā remonta" likumprojekti (t.sk. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā, Grozījumi Kredītiestāžu likumā un Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā), kuru rezultātā notiek nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektorā:

‒ ir konceptuāli mainīta Finanšu izlūkošanas dienestam sniedzamo aizdomīgo darījumu ziņošanas kārtība, paplašināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu loks, tajā iekļaujot maksātnespējas procesa administratorus, iestrādāti nosacījumi, kas piešķir Uzņēmumu reģistram (UR) lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām UR, t.sk. nepatiesu ziņu sniegšanu vai ziņu nesniegšanu par patieso labuma guvēju;

‒ ieviesta procedūra par augsta riska komersantu izslēgšanu no UR, kā arī noteiktas skaidrākas klienta izpētes prasības sadarbībai ar augsta riska trešajām valstīm un ieviesta kārtība proliferācijas finansēšanas novēršanai;

‒ noteiktas prasības datu precīzai identifikācijai un pārbaudei, ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību un maksājumu digitalizāciju. 2020.gada 1.jūlijā stājās spēkā "Grozījumi Kontu reģistra likumā", kas paredz, ka ziņu sniedzēji iekļaušanai kontu reģistrā sniedz arī ziņas par individuālā seifa pakalpojuma saņēmējiem, nodrošinot, ka dati, kas ļauj identificēt vienai personai piederošus kredītiestādes un maksājumu kontus un individuālos seifus, ir atbilstoši apkopoti un savlaicīgi pieejami finanšu izmeklēšanas iestādēm un citām kompetentajām iestādēm.

(73) 2019.gada decembrī Moneyval plenārsēdē tika izskatīts "Latvijas tehniskās atbilstības progresa ziņojums", kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām 7 novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.

(74) Lai turpinātu stiprināt Latvijas NILLTPFN sistēmu un uzsāktās reformas 2019.gada 17.decembrī MK tika apstiprināts "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam". Šobrīd turpinās tajā paredzēto pasākumu īstenošana.

(75) Lai arī EK 2020.gada ziņojumā par rekomendāciju ieviešanu uzsvērts Latvijas būtiskais progress minētās jomas sakārtošanā,tomēr joprojām jāpievērš uzmanība šo pasākumu efektīvai īstenošanai, tiklīdz tie būs pieņemti. Visbeidzot, ir jāpalielina arī tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spējas. (10.) Latvijai 2019. un 2020.gada dokumentos rekomendēts Nodrošināt efektīvu uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma īstenošanu, kā arī turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanas (2020; 4.). Izstrādātajā rīcības plānā minētās galvenās prioritātes cita starpā ietver uz risku balstītas uzraudzības pastiprināšanu, nepieciešamo cilvēkresursu nodrošināšanu uzraudzības iestādēm un efektīvas informācijas apmaiņas un sadarbības nodrošināšanu starp izmeklēšanas iestādēm ar privāto sektoru.

(76) Izrietoši ANM ietvaros plānots turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas stratēģijas ieviešanas, reformējot ekonomisko noziegumu identificēšanā, izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto tiesībaizsardzības institūciju sadarbību, informācijas apmaiņu un apmācību sistēmu, vienlaikus stiprinot to tehnisko kapacitāti. Papildus plānots izstrādāt vienotu sabiedriskā labuma organizāciju komunikācijas platformu un caurspīdīgu finansēšanas sistēmu.

(77) Vairāku gadu garumā viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir ēnu ekonomikas mazināšana. Saskaņā ar ēnu ekonomikas monitoringa rezultātiem, nozīmīgākie izaicinājumi saglabājas attiecībā uz darbaspēka nodokļu iekasēšanu. Ekonomikas darbaspēka nodokļu sloga mazināšana ir nostiprināta valdības deklarācijā, tāpēc ik gadu tiek veikti pasākumi, lai pakāpeniski īstenotu šo prioritāti. Arī Covid-19 krīzes laikā uzmanība joprojām tiek vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, caur nodokļu politikas pasākumiem sniedzot atbalstu iedzīvotājiem. Lai pārnestu darbaspēka nodokļu slogu uz citiem nodokļiem, 2020.gadā tika paaugstinātas nodokļa likmes dažādām akcīzes nodokļa, izložu un azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa kategorijām. Savukārt, 2021.gadā tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, dabas resursu nodokļa likmes, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, kā arī tika pārskatītas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, kas daļēji kompensēja darbaspēka nodokļu plaisas mazināšanu.

(78) Turpinot darbaspēka nodokļu plaisas samazināšanu un konkurētspējas veicināšanu ar pārējām Baltijas valstīm, ar 2021.gada 1.janvāri VSAOI likme tika samazināta par 1 procentpunktu, t.i., no 35,09% uz 34,09% (darba devējam no 24,09% uz 23,59%, darba ņēmējam no 11% uz 10,5%), kā arī no 1200 euro uz 1800 euro mēnesī tika palielināts ienākumu līmenis, līdz kuram tiek piemērots ar IIN neapliekamais minimums. Ar 2021.gada 1.janvāri pensionāru neapliekamais minimums ir paaugstināts par 30 euro mēnesī (no 300 uz 330 euro), kā arī valstī noteiktā minimālā alga paaugstināta par 70 euro mēnesī (no 430 uz 500 euro).

(79) ANM plānā rekomendācijas ieviešanu attiecībā uz nodokļu saistību izpildes uzlabošanu, plānots atbalstīt īstenojot pasākumus stiprinot Valsts ieņēmu dienesta analitiskās spējas ar dažādiem digitāliem risinājumiem,kā arī muitas un robežsardzes kapacitāti.

(80) Papildus 2019.gada rekomendācijās īpaši uzsvērta nepieciešamība uzlabot publiskā sektora pārskatatbildību un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī interešu konfliktu novēršanas režīmu (2019; 4.). Papildus secināts, ka joprojām valda uzskats, ka valdības lēmumu pieņemšanu ietekmē favorītisms, bet iepirkumu procesā ir iespējama korupcija, ko ietekmē pārredzamības trūkums, jo īpaši pašvaldībās, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumos (18.). Savukārt EK 2019.gada ziņojumā par rekomendāciju ieviešanu attiecībā uz efektīvas Kohēzijas politikas īstenošanas priekšnosacījumiem un mērķu sasniegšanu Latvija tiek aicināta uzlabot publiskā iepirkuma sniegumu, jo īpaši, tiecoties samazināt "vienas aploksnes" izmantošanas līmeni un uzlabojot e-pakalpojumus un pārredzamāku iepirkumu pašvaldību līmenī.

(81) Šajā kontekstā ANM ietvaros plānots stiprināt valsts un pašvaldību institūciju kapacitāti un cilvēkresursu profesionalizāciju, īpaši fokusējoties uz Eiropas Semestra procesā identificētajiem trūkumiem - interešu koflikta režīma uzlabošana un iepirkumu pārvaldības kvalitāte valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, integritātes un pretkorupcijas novērtējuma uzlabošana, kā arī publiskās pārvaldes inovāciju ekosistēmas attīstība nolūkā līdzsvarot valsts un pašvaldību institūciju izaugsmi, modernizāciju un darbības efektivitāti.

(82) Lai risinātu Eiropas Semestra procesa ietvaros identificētos izaicnājumus, kā arī nacionālās vajadzības, ir izveidots ANM plāna reformu un ivestīciju piedāvājums.

Tabula Nr.4. Latvijas ANM plāna ieguldījumu sasaiste ar dalībvalstu specifiskajām rekomendācijām un ES flagmaņa iniciatīvām

ANM plāna komponentes un elementi ANM finansējuma garantētā daļa, EUR

Reformas

Atskaites punkti (milestones) un būtiskākie mērķi

Rekomendācija

ES flagmaņa
iniciatīvas
Klimata pārmaiņas un ilgtspēja 676 207 000        
Emisiju samazināšana transporta sektorā 295 482 000        
Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana 295 482 000 Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana:

• Sabiedriskā transporta reforma RMA.

Viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls (dzelzceļš kā mugurkauls) ar vienotu un saskaņotu kustības sarakstu, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā RMA:

• Sagatavots 'Integrēts RMA sabiedriskā transporta plāns līdz 2040.gadam' (izstrādāts 31.12.2022. un apstiprināts 31.12.2023.), RMA SUMP sastāvdaļa;

• Izveidota tehnoloģiskā platforma biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un reāllaika pasažieru informācijas sistēma (31.12.2023.)

• Veiktas izmaiņas un uzlabota pieeja pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (31.12.2023.) un ieviests jauns, uzlabots institucionālais pārvaldības modelis (31.12.2025.)

Ieguldījumi 2019,2020 Enerģētikas uzlabošana
Energoefektivitātes uzlabošana 311 128 000        
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu 57 282 000 - Primārās enerģijas samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti - 10 064 MWh/gadā Ieguldījumi 2019,2020 Renovācija
Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās. 23 956 000 - Primārās enerģijas samazinājums publiskajās ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti - 4321 MWh/gadā
Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā 120 586 000 - • Primārās enerģijas patēriņa samazinājums - 12 000 MWh/gadā;

• Programmas ietvaros izstrādātu jaunu ar klimata mērķu sasniegšanu saistītu produktu un tehnoloģiju skaits- 160

Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti; 29 304 000 - Primārās enerģijas patēriņa samazinājums - 7 877 MWh/gadā
Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija 80 000 000 Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma Primārās enerģijas patēriņa samazinājums - 13 439 MWh/gadā    
Pielāgošanās klimata pārmaiņām 69 597 000        
Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai 36 630 000 Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai • Ziņojuma izstrāde par katastrofu risku pārvaldības sistēmu;

• Konceptuālā ziņojuma izstrāde par VUGD ilgtermiņa attīstību

   
Vides adaptācijas pasākumi (plūdu risku mazināšana) 32 967 000 - -    
Digitālā transformācija 365 293 000        
Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija 128 862 000        
Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitalizācija 24 437 280 Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija • Izveidoti 15 nozaru procesu reformu/pilnveides plāni

• Izveidotas un pilnveidotas 23 pakalpojumu sistēmas

Pārvaldība 2019 Modernizācija
Pārvaldes centrālizētās platformas un sistēmas 70 177 920 Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana • Izveidots horizontālo reformu īstenošanai nepieciešanmais tiesiskais ietvars un centralizētie tehnoloģiskie risinājumi, uzsākta to izmantošana

• Čertras nozares, kas izmanto centrālo kompetenču centru pakalpojumus

• Desmit centrālās valsts pārvaldes sistēmas , kas pārveidotas atbilstoši modernai IS arhitektūrai un, kas izmitinātas nacionālajā federētajā mākonī

Latvijas nacionālais federētais mākonis 12 490 800
Datu pieejamība, koplietošana un analītika 21 756 000 Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība • Sagatavots un apstiprināts konceptuālais redzējums par nacionālo datu pārvaldības organizatorisko un tiesisko ietvaru

• Nacionālās datu pārvaldības platformas darbības tiesiskais ietvars

• Četras nozares, kuru dati pieejami centrālajā datu aprites platformā (Datu agregācijas vidē);

• Divas valsts digitālās platformas, kas atvērtas izmantošanai komercsektoram

   
Uzņēmumu digitalizācija un inovācijas 125 143 000        
Procesu digitalizācija 40 000 000 Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu • Uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā - 760 Ieguldījumi 2019, 2020 Paplašināšana
Jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā 30 000 000 • Atbalstīto projektu skaits - 78
Digitālo inovāciju centru un reģionālo aģentu tīkla izveide 10 000 000 • Izveidots Eiropas digitālais inovāciju centrs (EDIC), kā uzņēmējdarbības digitālās transformācijas koordinējošā vienas pieturas aģentūra. (Nodrošina Reģionālo uzņēmējdarbības centru, digitālā brieduma testa un valsts atbalsta vienotu pieeju un informācijas apmaiņu).

• Stiprināta plānošanas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta centru kapacitāte, lai veicinātu komunikāciju ar uzņēmējiem visā Latvijā un reģionos.

• Uzņēmumu digitālā brieduma testa sistēmas izveide, lai noteiktu uzņēmumu nepieciešamās veicamās darbības un valsts pieejamo atbalstu.

• Eiropas digitālo inovāciju centra atbalstīto komersantu skaits - 8 750

Finanšu instrumenti komersantu digitālizācijai 45 143 000 • Izsniegto aizdevumu skaits - 133
Digitālās prasmes 94 788 000        
Digitālās prasmes sabiedrībai, t.sk. jauniešiem 12 632 000 Digitālo prasmju attīstība sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai un prasmju pārvaldības uzlabošana • Normatīvajā bāzē nostiprināts un ieviests vienots ietvars digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai, kā arī novērtēšanai

• 50 000 digitālās pamata prasmes apguvušie iedzīvotāji

• 42 pašvadībās /istenotas digitālo prasmju attīstības programmas jauniešiem

• IKT aprīkojuma nodrošinājums mērķa grupai (skolēniem) palielināts par 17 tūkst. vienībām

• 62 900 valsts pārvaldes (t.sk. pašvaldību) darbinieki, kuriem pilnveidotas digitālās transformācijas prasmes un spējas, .t.sk. pašvadītās mācībās

Sociālā iekļaušana 2019, 2020 Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana
Publiskās pārvaldes digitālās prasmes 8 250 000  
Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs 15 000 000      
Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība 20 000 000 - • Komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo prasmju apguve - 1800 Ieguldījumi 2019, 2020
Augsta līmeņa digitālo prasmju apguve 17 000 000 Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība • Kritēriji un kārtība uzņēmumu stimulēšanai un pienākumiem savu darbinieku izglītošanā un plašāku iespēju un tiesību radīšana nodarbinātajiem piedalīties izglītībā;

• 3500 - 4000 speciālisti (uzņēmumu, akadēmiskā un publiskā sektora) un studējošie, kas apguvuši augsta līmeņa digitālās prasmes kvantu tehnoloģiju, HPC un valodu tehnoloģiju jomā

• 1 000 ārpusformālās izglītības pieejā sagatavotu IKT speciālistu

• Izveidota un aprobēta individuālo mācību kontu (IMK) pieeja pieaugušo izglītības organizēšanā

Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība 7 600 000 Sociālā iekļaušana 2019, 2020 Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana
Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība 14 306 000    
Infrastruktūra (5G) + "pēdējā jūdze" 16 500 000 Platjoslas infrastruktūras attīstība • Vienotu tehnisko prasību izstrāde atbilstoši operatoru vajadzībām sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas pārstāvjiem, lai veicinātu savienotas un automatizētas braukšanas koridora izveidi visā Via Baltica trasē

• Vienota modeļa izstrāde pēdējās jūdzes attīstībai, ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus un datos balstītu pamatojumu.

• 100% optisko tīklu pieejamība Via Baltica trasē;

• 1 500-2 600 mājsaimniecību, uzņēmumu un sociāli ekonomisko virzītājspēku skaits, kuriem pieejami platjoslas pieslēgumi ļoti augstas veikstpējas tīklam

  Savienojamība
Nevienlīdzības mazināšana
(ATR reforma)
370 000 000        
Valsts reģionālie un vietējie autoceļi 102 300 000 Administratīvi teritoriālā reforma • Saeimā pieņemts jauns "Pašvaldību likums", kas paredz nodrošināt pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali;

• Atjaunoti un pārbūvēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi - 234 km

• Paaugstināta pašvaldību darbinieku kapacitāte 1300 darbiniekiem;

• Izveidoti 5 industriālie parki;

• Pieņemts likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums"

• Izveidots finansēšanas fonds zemas īres mājokļu būvniecībai - 42,9 milj. EUR, kura ietvaros ir apstiprināti projekti kopumā par vismaz 700 zemas īres mājokļu būvniecību un kuri izpilda šādas kvalitātes prasības: (1) ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas; (2) nododot ekspluatācijā ir veikti kvalitātes atbilstības testi (akustiskie mērījumi, ēkas gaiscaurlaidības tests)

• Izstrādāts un apstiprināts normatīvais regulējums, kas nosaka vispārējās vidējās izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus;

• IZM saskaņojums par pašvaldību domju lēmumiem par vismaz 30 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju;

• Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana - vismaz15 skolas

Ieguldījumi 2019  
Atbalsts pašvaldību kapacitātei to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai 2 500 000    
Mājokļu pieejamība reģionos (īres mājokļi) 42 900 000  
Reģionālie industriālie parki 80 000 000  
Skolu tīkls 30 690 000    
Sociālie izaicinājumi 111 610 000 Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam • Izstrādāts un Ministru kabinetā apstiprināts stratēģiskais ietvars turpmākai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas attīstībai, kas ietver:

- Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022. - 2024.gadam;

- Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes 2021.-2027.gadam;

- Sociālo pakalpojumu attīstības plānu 2021.- 2023.gadam;

- Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai
2021.-2023.gadam

• Saeimā pieņemti tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai.

• Valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, kurās tiks veikti ieguldījumi vides pielāgošanai - 63;

• pielāgoti 259 personu ar invaliditāti individuālie mājokļi;

• Izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas senioriem - vismaz 850 personām;

• Bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautās personas, kam pilnveidotas prasmes - 20450.

Sociālā iekļaušana 2019, 2020 Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana
Veselība 181 500 000        
Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs 161 870 000 Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība • Ieviests uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sniegšanas modelis/ pakalpojumu sniegšanas sistēma

• Atbalsts 50 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visapatverošu ilgstpējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā

Sociālā iekļaušana 2019, 2020  
Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide 3 500 000 Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide • Ieviesta cilvēkresursu nodrošinājuma un prasmju pilnveides sistēma

• Izstrādāta cilvēkresursu attīstības stratēģija (ieklaujot kartējumu)

• Izveidots koordinējošs nozarē iesaistīto institūciju sadarbības organizācijas, metodiskās vadības un kvalitātes kontroles mehānisms izglītības satura kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai turpmāko investīciju ilgstpējīgai nodrošināšanai

 
Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana 16 130 000 Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums • Izstrādāts koordinācijas mehānisms pakalpojumu sniegšanas modeļu izvērtēšanai un ieviešanai;

• Izvērtēta situācija, izveidoti, pilotēti, izvērtēti īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi un ieviesti valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā veselības aprūpes pakalpojumi.

• Pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai, t.sk. pakalpojumu kartējums

Modernizācija
Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma 196 000 000        
Inovāciju un privāto investīciju R&D veicināšana (Klasteru programma) 113 500 000 Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija • Izstrādāta nacionāla līmeņa ilgtermiņa stratēģija katrā no RIS3 jomām

• Izveidota stratēģiskā vadības padome katrā no RIS3 jomām

• Izveidoti inovāciju klasteri - 5

• Privātās investīcijas pētniecībā un attīstībā 2026.gadā - 77 347 393,95 EUR

Ieguldījumi 2020  
Augstskolu pārvaldības reforma, cilvēkresursi 82 500 000 Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma • Apstiprināts normatīvais regulējums AI pārvaldības reformas ieviešanai: grozījumi Augstskolu likumā un saistītajos MK noteikumos

• MK izskatīts informatīvais ziņojums par 3 pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeļa tālāku pilnveidi

• MK izskatīts konceptuālais ziņojums par augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu Latvijā

• MK izskatīts konceptuālais ziņojums par jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu Latvijā

• MK izskatīti grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā saistībā ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā

• MK izskatīts Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likumprojekts

• Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti - 44351

Ieguldījumi 2019 Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana
Likuma varas stiprināšana 37 000 000        
Uzņēmējdarbības vide, ēnu ekonomika 17 285 000 Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā ‒ Muitas dienestāieviesta centralizēta un automatizēta attālinātā skenēto datu analīze

Fiskālie aspekti 2019

Modernizācija
Analīzes sistēmu modernizācija un izstrāde 4 000 000 Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā • Optimizēti nodokļu kontroļu un pārbaužu veidi, veicot izmaiņas normatīvajos aktos

• "aplokšņu algu" maksāšanas ierobežošana kā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna darbības prioritāte

Fiskālie aspekti 2019

Modernizācija
Tiesiskums un ekonomisko noziegumu izmeklēšana 10 096 040        
AML inovāciju centrs 1474010 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un tiesvedības procesu modernizācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumi

• Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanas un VP attīstības rekomendāciju ieviešanas progresa ziņojums

• Kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu īpatsvara pieaugums par 40%

• Vienotā mācību centra izveide, apstiprināts risinājums tā finansēšanai ilgtermiņā

Fiskālie aspekti (2019) un Finanšu sektora caurspīdīgums (2020) Modernizācija
Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitāte reģionos 1050000
Justīcijas skola 7572030
Publiskās pārvaldes modernizācija 3 300 000 Publiskās pārvaldes modernizācijas reforma • Apstiprināts publiskās pārvaldes modernizācijas plāns

• Izveidots publiskās pārvaldes koptetenču un pārkvalifikācijas ietvars

• Ieviests normatīvais ietvars publiskā sektora inovācijai

Pārvaldība 2019  
NVO izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanai un sabiedrības interešu uzraudzībai 2318960   • Nodrošināta nevalstisko organizāciju darbība sabiedrības interešu uzraudzības jomā    
Publiskie iepirkumi 0 Publisko iepirkuma līgumu reģistra izveide, nodrošinot publiski pieejamu un automatizētā datu analīzē izmantojamu informāciju par noslēgto iepirkuma līgumu faktisko izpildi (t.sk. par faktiskajām izmaksām un faktiskajiem termiņiem), lai paaugstinātu atklātību un mazinātu korupcijas iespējas līgumu izpildes fāzē, kurā vislielākā iespēja, pusēm vienojoties, nekontrolēti atkāpties no iepirkuma procedūrā iesniegtā piedāvājuma un līguma izpildes noteikumiem, padarot iepirkuma procedūras rezultātus neefektīvus • Grozījumi publisko iepirkumu jomu regulējošos tiesību aktos publisko iepirkumu līgumu reģistra piemērošanai

• Izveidots publisko iepirkumu līgumu reģistrs.

   
  Konkurences vides pilnveidošana un korupcijas risku mazināšana, paplašinot interešu konflikta tvērumu un pilnveidojot iepirkuma komisijas darbības pamatprincipus, pilnveidojot kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, lai izvairītos no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas negodprātīgiem piegādātājiem, piedāvājumu vērtēšanas kritēriju pārskatīšana, nosakot jomas, kurās papildus iegādes cenai vērtējamas arī dzīves cikla izmaksas un kvalitātes kritēriji, kā arī plašāku konsultāciju ar tirgu īstenošana nolūkā kvalitatīvāk sagatavot iepirkuma dokumentus un mazināt tādu prasību noteikšanu iepirkumos, kas vērstas uz konkurences ierobežošanu Grozījumi publisko iepirkumu jomu regulējošos tiesību aktos konkurences vides pilnveidošana publiskajos iepirkumos.    
  Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana nolūkā stratēģiski attīstīt publiskajos iepirkumos iesaistīto cilvēkresursu, kā arī efektivizēt tā izmantošanu. • Izstrādāts pētījums un identificētas jomas, kurās iepirkumi efektivi centralizēji

• Izstrādāta profesionalizācijas stratēģija;

• Informatībais ziņojums par publisko iepirkumu cetralizāciju;

• Publisko iepirkumu centralizācijas pasākumu īstenošana atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, izskatot informatīvo ziņojumu par publisko iepirkumu centralizāciju.

   
  IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana, pilnveidojot uz riskiem balstītus uzraudzības pasākumus, kā arī uzlabojot IUB sniegto pakalpojumu pieejamību tiešsaistē un to lietojamību. • Izstrādāta modernizēta Publikāciju vadības sistēma;

• Definēti kritēriji riskanto tirgus sektoru, pasūtītāju un iepirkumu noteikšanai;

• Pilnveidots IT risinājums pasūtītāju profilu veidošanai.

   

3. Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem

(83) Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) 2.principa "Dzimumu līdztiesība" ievērošanas jomā Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Dzimumu līdztiesības indeksā 2020.gadā ieņēma 17.vietu starp ES valstīm ar 60,8 punktiem no 100, atpaliekot par 7,1 punktu no ES vidējā rādītāja.6 Kopš 2010.gada Latvija savu sniegumu ir uzlabojusi par 5,6 punktiem. Dzimumu līdztiesības indeksa ietvaros tiek izvērtēts dalībvalstu sniegums tādās jomās kā sieviešu un vīriešu vienlīdzība darba tirgū (t.sk. ienākumu atšķirības), nevienlīdzība izglītības, sociālās drošības, veselības aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadales jomā, kā arī vīriešu un sieviešu īpatsvars vadošos amatos.

(84) Nodarbinātības jomā EIGE 2020.gada indeksā dzimumu atšķirības darba tirgū Latvijā novērtētas ar 74,0 punktiem, kas ir nedaudz virs ES vidējā (72 punkti), tomēr atšķirības vīriešu un sieviešu ekonomiskajā situācijā tiek novērtētas ar 65,5 punktiem, kas ir par 14,9 punktiem zemāk salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (80,4 punkti). Zemais vērtējums saistīts gan ar atšķirībām mēneša ienākumos, gan augstāku nabadzības risku sievietēm Latvijā. Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju, tādejādi pasargājot no sociālās atstumtības riska. Lai gan Latvijas likumdošanā sievietēm un vīriešiem noteiktas vienādas tiesības, tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām. 2019. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,8% augstāks nekā sieviešu, kā arī sievietes bija biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā.7 Tāpat 2019.gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 15,9% zemāka nekā vīriešu izpeļņa. Tas atstāj sekas arī uz saņemtās pensijas apmēru - 2019.gadā vīriešiem pensijas apmērs bija par 10,9 % lielāks nekā sievietēm.

(85) Izglītības jomā Latvijā sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas iegūt izglītību, tomēr EIGE indekss izglītības jomā ir krietni zemāks (49,3 punkti), nekā ES vidējais rādītājs (63,6 punkti), kas saistāms gan ar augstāku sieviešu īpatsvaru augstskolu absolventu skaitā, gan sieviešu un vīriešu studentu skaita atšķirībām dažādās izglītības nozarēs (sievietes biežāk izvēlas humanitārās zinātnes, savukārt, vīrieši - zinātnes un tehniskās disciplīnas).

(86) Veselības jomā Latvijā vīriešiem ir zemāks paredzamais mūža ilgums, kas saistīts gan ar veselību ietekmējošiem paradumiem, gan rīcību/uzvedību(trešais biežākais iemesls nāves cēloņiem vīriešiem ir nelaimes gadījumi). EIGE indekss, galvenokārt, vērtē atšķirības veselības pašnovērtējumā, paradumos un veselības aprūpes pieejamībā. Latvija novērtēta ar 78,4 punktiem (vidēji ES - 88,0 punkti) un galvenais iemesls zemākam vērtējumam Latvijā ir vīriešu kaitīgie ieradumi, kā arī zemais fiziski aktīvo sieviešu īpatsvars. Ņemot vērā aktuālo situāciju pasaulē veselības un infekciju izplatības jomā, veselības aprūpe Latvijā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, tāpēc uzlabojumi veselības pakalpojumu pieejamībā būtiski visām sabiedrības grupām, t.sk. neatkarīgi no dzimuma.

(87) Attiecībā uz normatīvo aktu bāzi, Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība (tāpat kā nediskriminācijas princips kopumā) kā horizontāls princips iekļaujas valstī definētajās nozaru rīcībpolitikās un normatīvajos aktos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Pasaules Banka 2019.gada pētījumā "Sievietes, bizness un jurisprudence" konstatējusi, ka Latvija ir viena no sešām valstīm pasaulē, kas normatīvajos aktos nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību.8

(88) Nacionālās politikas prioritāšu koordinēšana dzimumu līdztiesības jomā ir LM pārziņā. Pasākumi dzimumu līdztiesības jomā vidējā termiņā, balstoties uz integrēto pieeju, tiek noteikti rīcības plānā, ko apstiprina MK. 2021.gada pirmajā pusē plānots MK apstiprināt "Plānu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam", kura mērķis būs nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana; (3) dzimumu līdztiesības integrētās pieejas stiprināšana nozaru politikās. LM paspārnē darbojas arī Dzimumu līdztiesības komiteja, kas veicina ministriju, sadarbības partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.

(89) 2020.gada 14.jūlijā MK apstiprināts Latvijas pirmais "Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025.gadam", kas izstrādāts Ārlietu ministrijas vadībā. Nacionālais rīcības plāns paredz trīs galvenos uzdevumus: (1) sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratnes un zināšanu veicināšanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu; (2) apmācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi un (3) Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk. Plānā paredzētie pasākumi tiks īstenoti sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.

(90) ANMP dzimumu līdztiesības jautājumus risinās integrēti, papildinot iepriekšminētajos politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus. Lai gan ANMP ietvaros netiek paredzēti speciāli nodalīti pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai, tiek plānots, ka pozitīvu ietekmi uz dzimumu vienlīdzību radīs šādas ANMP iekļautās aktivitātes:

i. klimata komponentes ietvaros katastrofu pārvaldības sistēmas reformas ietvaros īstenotais darbību komplekss gan normatīvās bāzes sakārtošanā, mācību un darba apstākļu infrastruktūras sakārtošanā vērstas uz tādu apstākļu radīšanu, kas dotu iespēju jebkura dzimuma personai pieteikties darbā Valsts ugunsdzēšības un glābšanas dienestā.

ii. digitālās transformācijas komponentes ietvaros plānots uzlabot iedzīvotāju digitālo prasmju līmeni dažādās sadzīves sfērās, ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotājiem trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā, t.sk. šis attiecināms uz dzimumu līdztiesību IKT speciālistu jomā: IKT jomā Latvijā ir nodarbināti tikai 0,5% sieviešu no kopējā nodarbināto sieviešu skaita ir salīdzinājumā ar 1,4% vidēji ES. ANM plāna digitālās transformācijas komponentē, pasākumu, kas ir vērsti uz IKT speciālistu skaita palielināšanu, ir plānots novirzīt finansējumu arī aktivitātēm, kas specifiski mērķētas uz sieviešu iesaisti un iepazīstināšanu ar karjeras iespējām IKT jomā. Cita starpā plānots, ka izglītības sistēma būs spējīga katram Latvijas iedzīvotājam apsteidzoši piedāvāt mūsdienu realitātei nepieciešamas digitālās caurviju un profesionālās prasmes.

iii. nevienlīdzības mazināšanas komponentes ietvaros īpaši tiks pievērsta uzmanība dažādu atstumtības un nevienlīdzības risku mazināšanai, kas kopumā uzlabos situāciju atstumtības un nevienlīdzības riskiem pakļauto iedzīvotāju vidū. Piemēram, finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai veicinātu cita starpā arī darbaspēka mobilitātes iespējas un iespēju atrast labāk apmaksātu darbu kā vīriešiem, tā sievietēm. Izglītības jomā plānots paplašināt STEM jomas mācību priekšmetu apguvi, kas palīdzēs jauniešus labāk sagatavoties darba tirgus pieprasījumam, ka arī potenciāli novērsīs dzimumu nevienlīdzību STEM jomā. Sociālās aizsardzības jomā un nodarbinātības jomā vērojamās atšķirības dzimumu starpā plānots mazināt caur dažādiem nodarbinātības pakalpojumiem, lai mazinātu personu bezdarba periodu ilgumu, kā arī, lai palīdzētu efektīvi pārkvalificēties vai pilnveidot savas prasmes labākas nodarbinātības situācijas nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka sievietes nereti ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, viņu darba tirgus situāciju varētu uzlabot ar mērķētiem pasākumiem, lai paaugstinātu darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iekļaušanos darba tirgū produktīvākās un labākas kvalitātes darba vietās, īpašu uzsvaru liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem.

(91) Attiecībā uz ESTP 3. principu "Vienādas iespējas", dažādi tā elementi tiek iekļauti EK ikgadējās rekomendācijās Latvijai, t.sk. 2019. un 2020.gadā. Nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ņemot vērā, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, t.sk. atsevišķas grupas (piemēram, personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā esošas personas, jaunieši, kas nemācās un nestrādā) saskaras ar paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku. EK aicina Latviju mazināt sociālo atstumtību, uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, kā arī covid-19 radītās krīzes apstākļos veicināt nodarbinātību un uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību. Situācija Latvijā attiecībā uz ESTP 3.pīlāru detalizētāk ir aprakstīta ANMP 2.sadaļā "Sasaiste ar Eiropas Semestri".

(92) Attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem tiesību ievērošanu ANMP iekļauti vairāki tiešas ietekmes pasākumi nevienlīdzības mazināšanas komponentē:

i. 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi, atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai);

ii. 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām;

iii. 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai.

(93) Digitālās transformācijas komponentes īstenošana tiešā veidā ietekmēs vienlīdzīgu iespēju principa īstenošanu, ņemot vērā, ka komponentes ietvaros plānotie pasākumi veicinās pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Pilnveidojot e-pakalpojumus un pielāgojot tos atbilstoši dzīves situācijām un sabiedrības vajadzībām, t.sk. cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiks nodrošināta to sociālā iekļaušanās (uzlabojot e-pakalpojumus, tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība - gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus.

(94) Valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) izvēršana līdz pagastu līmenim nodrošinās pakalpojumu pieejamību reģionos, arī tām sabiedrības grupām, kuras līdz šim tos ir saņēmušas ierobežotā daudzumā, VPVKAC strādājošie digitālie aģenti nodrošinās atbalstu arī digitālo pakalpojumu saņemšanai personām bez, vai ar zemām digitālājamām prasmēm.

(95) VPVKAC modelis sniegs īpašu atbalstu sociālās atsumtības riska grupu integrācijai. Līdztekus pakalpojumu saņemšanai, tiks veicināta arī praktiskā palīdzība iedzīvotājiem ar zemām IKT prasmēm.

(96) Veicot ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tiks sekmēta nepieciešamo apstākļu nodrošināšana un vienlīdzīgas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai visiem iedzīvotājiem, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošām iedzīvotāju grupām. Publiskās infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas specifiskas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei dažādiem objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus telpām. Pašvaldību transporta iegādē tiks ņemtas vērā personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem (personas ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. senioriem ar pārvietošanās ierobežojumiem, personas ar kustību traucējumiem) vajadzības, t.i., lai tas ir aprīkots vieglai iekļūšanai autobusā un ievērojot pieejamības šķēršļu novēršanu.

4. Plāna saskanība un sektorālā koordinācija

(97) Latvijas ANMP iekļautās komponentes veido vienotu reformu un investīciju ietvaru, kura pamatuzdevums ir veicināt (1) produktivitātes pieaugumu, (2) mazināt nevienlīdzību, kā arī (3) veicināt klimata pāreju un (4) digitālo transformāciju. Lai arī ANMP ir strukturēts 6 komponentēs, tomēr tajās iekļautie pasākumi sniedz ieguldījumu arī citu komponenšu mērķu sasniegšanā.

(98) Produktivātes paaugstināšanas pasākumi

(99) Galvenās strukturālās reformas un atbalsta pasākumi attiecībā uz Latvijas tautsaimniecības produktivitātes paugtināšanu ir koncentrēti ANMP komponentē (1)Ekonomikas transformācija un produktivitāte fokusējoties uz augstākās izglītības sistēmas kapacitātes stiprināšanu un kvalitātes uzlabošanu. Komponentē iekļautie pasākumi primāri ir vērsti uz augstākās izglītības sistēmas efektivizāciju, veicinot augstākās izglītības un zinātnisko institūciju resursu koncentrāciju, kā arī inovāciju pārvaldības sistēmas reformu ar mērķi palielināt privātā sektora investīcijas.

(100) Vienlaikus papildinošas reformas produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanai plānotas arī citās ANMP komponentēs. Ne mazāk būtiska, kā cilvēkresursu un inovāciju kapacitātes stiprināšanai ir arī uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kas ir svarīgs elements augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistei. Latvija pēdējos gados ir veikusi vairākus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, tiesu sistēmas kapacitātes stiprināšanu, tomēr nozīmīgi izaicinājumi saglabājas attiecībā uz ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, kas ietekmē godīgu konkurenci tirgū. Attiecīgi ANM plāna ietvaros plānoti pasākumi, lai stiprinātu tiesībsargājošo institūciju spējas novērst ekonomiskos noziegumus, kā arī mazinātu interešu konflikta un korupcijas riskus.

(101) Produktivitātes paaugstināšanas elementi ir integrēti arī digitālās transformācijas, klimata pārmaiņu un nevienlīdzības komponentēs. Klimata pārmaiņu komponentes ietvaros nozīmīga loma ir atvēlēta uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, t.sk. ieguldījumos tehnoloģisko procesu uzlabošanā, kuriem ir papildinoša ietekme uz produktivitātes paaugstināšanu.

(102) Digitālās transformācijas komponentē plānotajiem pasākumiem ietekme uz produktivitātes paaugstināšanu sagaidāma vairākos aspektos. Nozīmīgi ieguldījumi ir plānoti digitalizācijas procesu veicināšanā uzņēmējdarbībā ar mērķi uzlabot gan ražošanas procesu efektivitāti, gan stiprināt Latvijas uzņēmumu pozīcijas e-komercijā. Tāpat ir plānotas investīcijas digitālajās prasmēs, t.sk. augsta līmeņa prasmēs, kuras ir nepieciešamas sektoros, kuras izceļas ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt, ieguldījumi augstas veiktspējas interneta infrastruktūra (5g) nākotnē iespējos jaunus digitālos pakalpojumus un lietu interneta attīstību.

(103) Nevienlīdzības komponentes ietvaros viens no atslēgas elementiem reģionālās nevienlīdzības mazināšanai ir augstas pievienotās vērtības uzņēmumu piesaiste reģioniem. Šajā kontekstā plānotie ieguldījumi nacionālas nozīmes industriālajos parkos reģionos sniegs tiešu pienesumu reģionu IKP paaugstināšanā un labi apmaksātu darba vietu izveidē.

(104) Priekšnosacījums jebkuras ekonomikas produktivitātei ir darbaspēka pieejamība un mobilitāte. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros un Rīgas aglomerācijas transporta zaļināšanā plānotie ieguldījumi reģionālās mobilitātes uzlabošanai ir viens no atslēgas elementiem, lai uzņēmumi spētu piesaistīt atbilstošu darbaspēku.

(105) Nevienlīdzības mazināšana un sociālais pīlārs

Attēls Nr.3. Sociālie izaicinājumi

(106) Latvijas ANM plāna iekļautās reformas un investīciju pasākumi ir izstrādāti, lai risinātu tos sociālos izaicinājumus, kuros Latvijai ir sliktākais sniegums ES sociālo rezultātu pārskatā9.

(107) Latvijas stratēģija sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanā ir iedalāma divos savstarpēji saistītos virzienos - reģionālā un sociālā nevienlīdzība. Sociālie rādītāji būtiski atšķiras starp Latvijas reģioniem, kas ietekmē arī kopējo nevienlīdzības situāciju Latvijā. Lai risinātu ilgstoši pastāvošās reģionālās atšķirības, kā viens no Latvijas ANM nevienlīdzības komponentes elementiem ir iekļauta administratīvi teritoriālā reforma ar mērķi uzlabot pašvaldību administratīvo un finanšu kapacitāti, kas ir nepieciešama attīstības politikas īstenošanai. Vienlaikus sekmīgai teritoriālo atšķirību mazināšanai tiek plānotas investīcijas produktīvu darba vietu radīšanai reģionos, mobilitātes uzlabošanai uz ekonomiskās aktivitātes centriem, kā arī finansēšanas fonda izveide izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu nodrošināšanai. Minētie pasākumi tiek īstenoti, lai primāri uzlabotu sniegumu sociālajos rādītājos, kas saistīti reģionālajām atšķirībām nodarbības un ienākumu, kā arī pakalpojumu pieejamības un kvalitātes līmenī.

(108) Attiecībā uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu starp dažādām sabiedrības grupām, Latvijas valdība ir uzsākusi īstenot nozīmīgas izmaiņas pabalstu sistēmā, kas paredz garantētā minimālā ienākuma līmeņa un minimālo ienākumu palielināšanu. Tāpat, lai izlīdzinātu ienākumu atšķirības 2021.gadā plānota minimālās algas, kā arī diferencēta neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nozīmīgi ietekmēs pēcnodokļu ieņēmumus būtiskai sabiedrības daļai. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas ir saistītas ir ilgtermiņa pastāvīgajiem izdevumiem, tad šie pasākumi tiek finansēti valsts budžeta ietvarā.

(109) Nevienlīdzības mazināšanas elementi ir iekļauti arī ANM plāna digitālās transformācijas komponentē, t.sk. veicot ieguldījumus iedzīvotāju digitālo pamata prasmju veicināšanā. Spēja izmantot digitālās tehnoloģijas ir nozīmīgs elements, lai visas iedzīvotāju grupas spētu izmantot publiskā un privātā sektora piedāvātos pakalpojumus, kur tiek paredzēta aizvien lielāka digitālo risinājumu izmantošana

(110) Savukārt, nozīmīgākais izaicinājums veselības pakalpojumu pieejamībai ir saistāms ar kopējo finansējuma un cilvēkresursu pieejamību. Lai stiprinātu specialistu piesaisti Latvijas veselības aprūpei ir veiktas būtiskas izmaiņas attiecībā medicīnas personāla atalgojumu. Vienlaikus, lai nodrošinātu efektīvu sistēmas funkcionēšanu, nepieciešams veikt arī tālākus ieguldījumus veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanai.

(111) Klimata mērķu sasniegšana

(112) ANM plāna struktūrā klimata ieguldījumiem ir izveidota atsevišķa komponente, lai nodrošinātu vienotu ietvaru, kas fokusējas uz saistošo mērķu sasniegšanu. Attiecīgi šajā komponentē ir plānoti tikai tādi ieguldījumi, kuri atbilstoši ANM regulējumam tiek klasificēti ar 100% pienesumu klimata kodiem.

Attēls Nr.4. Klimata pārmaiņu komponente

(113) Ar klimatu saistītie ieguldījumi ANM plānā ir grupēti trīs savstarpēji saistītos blokos, kas sniedz ieguldījumu NEKP 2021.-2030.gadam un citu nozaru stratēģiju mērķu sasniegšanā.

(114) Emisiju mazināšana transporta sektorā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas ceļā uz 2030. un 2050.gada klimata mērķu sasniegšanu un šai komponentei ANM plāna ietvaros tiek paredzēts lielākais finansējums, īpaši adresējot SEG emisiju samazinājumu Rīgas un Pierīgas reģionā. ANM ietvaros plānotie pasākumi ir cieši saistīti ar strukturālajām pārmaiņām atbilstoši Latvijas transporta nozares pamatnostādnēm, kur viens no stūrakmeņiem multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstībai, galveno lomu tajā piešķirot dzelzceļam, jo īpaši dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta elektrifikācijai.

(115) ANM plānā iekļautie energoefektivitātes pasākumi būs papildinoši plānotajiem Kohēzijas politikas ieguldījumiem, lai palielinātu kopējo investīciju apjomu. Sagaidāms, ka abu instrumentu ieviešana tiks sasvstarpēji koordinēta, kur iespējams, izmantojot vienu juridisko bāzi un institūcijas. Finansiāli lielākais uzsvars ANM plānā ir veltīts tieši uzņēmējdarbības sektora energoefektivitātei, lai vienlaikus veicinātu tās konkurētspēju un produktivitātes pieaugumu.

(116) Pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ANM plānā pievēršas divu nozīmīgu risku mazināšanai, kuri ir identificēti valsts civilās aizsardzības plānā - meža un kūdras purvu ugunsgrēki un plūdi. Klimata pārmaiņu ietekmē ir būtiski pieauguši laika apstākļu ekstrēmi, kas rada lielus riskus mežsaimniecībai, lauksaimniecībai. Šo risku mazināšanai ir plānotas reformas krīžu pārvaldības sistēmā, vienlaikus veicot ieguldījumus glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšanā un spēju saglabāšanā, kā arī veicot preventīvus pasākumus uzlabojot plūdu aizsardzības infrastruktūru. ANM plānā iekļautie krīžu pārvaldības un glābšanas dienesta pasākumi būs papildinoši Kohēzijas politikas ieguldījumiem, tādējādi nodrošinot vienlīdz kvalitatīvu un izsvērtu katastrofu pārvaldības cikla attīstības īstenošanu, vienlīdz nodrošinot reaģētspējas kvalitātes un ātruma pieaugumu visā Latvijas teritorijā, kā arī būtiski samazinot pašu dienestu radīto CO2 emisiju daudzumu.

(117) Lai arī pasākumi ar tiešu ietekmi uz klimatu ir koncentrēti vienas komponentes ietvaros, arī citās komponentēs ir paredzēti ieguldījumi, kas sniegs pienesumu klimata mērķu sasniegšanā. Šajā kontekstā īpaši nepieciešams izcelt digitālos ieguldījumus, kas palielina digitālās infrastruktūras energoefektivitāti, kā arī digitālajos pakalpojumos, kas samazina iedzīvotāju nepieciešamību fiziski pārvietoties, lai saņemtu attiecīgo pakalpojumu.

(118) Citi plānotie ieguldījumi neatstās būtisku ietekmi uz klimata pārmaiņām, t.sk. paredzot kompensējošos vai papildinošos pasākumus.

(119) Digitālā transformācija

(120) Līdzīgi kā klimata pasākumiem arī digitālie ieguldījumi ir koncentrēti vienas komponentes ietvaros. Tomēr būtiski atzīmēt, ka digitālās transformācijas komponente sniedz horizontālu ieguldījumu vairāku nozīmīgu mērķu un reformu sasniegšanā. Kā iepriekš minēts, tad ieguldījumi digitālajās prasmēs ir nozīmīga daļa no nevienlīdzības mazināšanas stratēģijas ar mērķi mazināt digitālo plaisu.

(121) Tāpat digitālo platformu un pakalpojumu attīstība ir nozīmīga vairākām no ANM plāna reformām, piemēram, veselības un izglītības pakalpojumu pieejamības palielināšanai, kā tiesiskuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un publiskās pārvaldes modernizācijai un tās sniegto pakalpojumu kvalitātes pilnveides un pieejamības nodrošināšanai.

Attēls Nr.5. Digitālās transformācijas sasaiste ar citām komponentēm

(122) Ieguldījumi digitālajā transformācijā un prasmēs veido ciešu sinerģiju un papildinātību ar plānotajām Kohēzijas politikas investīcijām. ANM plāna ietvaros iekļauti tādi pasākumi, kuru īstenošanas uzsākšana ir augstākā gatavības pakāpē, ņemot vērā ANM salīdzinoši īsāko attiecināmības periodu (2026.gada beigas), vienlaikus nodrošinot skaidru demarkāciju starp dažādiem projektiem, vai to ieviešanas stadijām.

II DAĻA: REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS

KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅAS UN VIDES ILGTSPĒJA

1. Komponentes apraksts

(123) Kopsavilkums: Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja

(124) Politikas joma: Vides politika un enerģētika, reģionālā politika

(125) Mērķis: Mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt CO2 piesaisti, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, investējot ilgtspējīgos transporta risinājumos pakalpojumu sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kā arī uzlabojot energoefektivitāti dzīvojamās ēkās un uzņēmējdarbībā un veicinot katastrofu pārvaldības pasākumus un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

(126) Reformu un investīciju virziens 1.1: Emisiju samazināšana transporta sektorā

(127) Plānotās reformas:

(128) Reforma 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana

(129) Plānotās investīcijas:

(130) 1.1.1.1.i.: Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem;

(131) 1.1.1.2.i.: Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā;

(132) 1.1.1.3.i.: Pilnveidota veloceļu infrastruktūra.

(133) Reformu un investīciju virziens 1.2. Energoefektivitātes uzlabošana

(134) Plānotās investīcijas:

(135) 1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu;

(136) 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā)

(137) 1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti;

(138) 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās.

(139) 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija.

(140) Reformu un investīciju virziens 1.3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām

(141) Reforma 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai

(142) Plānotās investīcijas:

(143) 1.3.1.1.i. Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija;

(144) 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana

(145) Plānotās izmaksas:

(146) ANM ietvaros klimata pārmaiņu komponentei plānots novirzīt 37% no kopējā finansējuma, jeb 610,5 milj. EUR. Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta, Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas, ir 2,79 miljd. EUR.

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

(147) Reformu un investīciju virziens 1.1. Emisiju samazināšana transporta sektorā

(148) Reforma 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšana

(149) Galvenie izaicinājumi:

(150) Latvijas SEG emisiju bilancē transports dominē ar 28,5% īpatsvaru no kopējā SEG emisiju apjoma (neieskaitot ZIZIMM) 2018.gadā un 36,7% īpatsvaru ne-ETS SEG emisiju apjomā. Galvenais SEG emisiju avots Latvijas transportā ir autotransports - tā devums ir aptuveni 93,6% no SEG emisijām sektorā, kuras Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību10. Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu, t.i., 31% līdz 45% Rīgas metropoles areāla pašvaldībās deklarēto iedzīvotāju darbspējas vecumā strādā Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās ir apmēram 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada 1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem11. Tāpat Rīgā un citās Latvijas lielajās pilsētās ir gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi12, ko būtu jārisina arī kompleksi kopā ar SEG emisiju samazināšanu.

(151) Transporta jomā ņemtas vērā EK 2020.gadā izteiktās rekomendācijas Latvijai13, proti, transporta infrastruktūras uzlabošana Rīgā un tās apkārtnē veicinātu darbaspēka mobilitāti, un palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu.

(152) Tomēr lai nodrošinātu būtisku SEG emisiju samazinājumu transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.

(153) Dzelzceļa transports ir svarīgs visā Rīgas metropoles areālā, īpaši Rīgas un Pierīgas reģionā un nodrošina nedaudz vairāk par 10% pasažieru plūsma uz / no Rīgas apkalpošanu. Pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti, izmantojot galvenokārt elektrovilcienus un neelektrificētajās līnijās - dīzeļvilcienus. Pārvadāto pasažieru skaits Rīgas metropoles areālā 2019.gadā sasniedza 18,1 miljonus pasažieru gadā, t.sk. Rīgā un Rīgas aglomerācijā tika pārvadāti 17,5 miljoni pasažieru. No kopējās dzelzceļa pasažieru plūsmas 90,4% jeb aptuveni 46 tūkstoši pasažieri dienā bija saistīti ar Rīgu (brauciena sākumpunkts un / vai galapunkts bija Rīgā). Pēc Rail Baltica pabeigšanas, Rīgas metropoles areālā vēl divos transporta koridoros būs iespēja nodrošināt reģionālo pārvadājumu funkciju, tādējādi stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula nozīmi. Tāpat sabiedriskā transporta piedāvājuma attīstība esošajās dzelzceļa līnijās sniegs iespēju būtiski palielināt dzelzceļa pasažieru skaitu. Esošā dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju un ātrumus konkurētspējīga kustības grafika (intervāls, laiks ceļā) realizācijai, tās energoapgādes infrastruktūra elektrificētajās līnijās ir tehniski novecojusi. Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi, pozitīvi ietekmējot urbānās dzīves un vides kvalitāti, kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas. Dzelzceļa pārvadājumos izmantojamos elektrovilcienus ir plānots nomainīt uz jauniem, moderniem un energoefektīvākiem elektrovilcieniem 2022.-2023.gadā. Savukārt dīzeļvilcienu parks, ar kuru pārvadājumi tiek nodrošināti arī pilsētas un piepilsētas līnijās ir novecojis, un tikai aptuveni trešdaļa (modernizētie dīzeļvilcieni) dzinēju izpilda EURO IIIB klases prasības, tāpēc nepieciešama ritekļu parka atjaunošana un paplašināšana, pārejot uz "zaļākiem" vilces veidiem, t.sk. sinerģijā ar dzelzceļa elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu un plānoto pārvadājumu apjoma pieaugumu.

(154) 2021.gadā VAS "Latvijas dzelzceļš" - Latvijas 1520 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs - apstiprinājis ilgtermiņa stratēģiju dzelzceļa infrastruktūras attīstībai - "VAS "Latvijas dzelzceļš" koncepcija infrastruktūras attīstībai 2021-2035", paredzot apjomīgus ieguldījumus infrastruktūras elektrifikācijai un veiktspējas uzlabojumiem, lai nodrošinātu pāreju uz klimatneitrāliem dzelzceļa pārvadājumiem, jo īpaši pasažieru pārvadājumu segmentā.

(155) Pilsētas sabiedriskais transports spēlē nozīmīgu lomu Rīgas pilsētā un Rīgas pilsētas sasaistei ar tuvējām teritorijām. No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2019.gadā, kas sasniedza 134 miljonus, aptuveni 4% bija Pierīgas reģiona pasažieri, un pilsētas sabiedriskā transporta loma pārējā Rīgas metropoles areāla sasaistei ar Rīgu vērtējama kā pašlaik nenozīmīga, bet ar lielu izaugsmes potenciālu. Pilsētas transporta maršrutu tīklu apkalpo tramvaji, trolejbusi un autobusi, kopējais transporta vienību skaits pārsniedz 700 vienības, no kurām 265 vienības ir autobusi vai trolejbusi ar EURO 2 un EURO 3 klases dzinējiem, un tie būtu jānomaina ar mazemisiju vai bezemisiju transporta vienībām, t.sk. pilsētas elektrotransportu. Tāpat nepieciešams paaugstināt sabiedriskā transporta kustības vidējo ātrumu, lai uzlabotu transporta konkurētspēju. Pašlaik tramvajs un trolejbuss ir lēnāks par autobusu (vidējais ātrums satiksmē attiecīgi 16,4, 15,8 un 20,2 km/h), tāpēc būtu nepieciešama nodalītu sabiedriskā transporta koridoru attīstība galvenajos maģistrālajos virzienos, un maršrutu tīkla labāka sasaiste ar dzelzceļu (t.sk. multimodālu mobilitātes punktu attīstība), lai mazinātu pārsēšanās laiku un nodrošinātu labāku multimodāla maršruta tīklu integrāciju.

(156) Veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara kopējā motorizētajā mobilitātē samazināšanā un mikromobilitātes attīstībā. Velobraucēju satiksme ir viena no visstraujāk augošajām motorizēto transportlīdzekļu alternatīvām galvaspilsētā. Tomēr esošajā situācijā trūkst vienota velosatiksmes tīkla, Rīgas metropoles areālā velo infrastruktūra ir attīstīta fragmentāri un ir augsta nepieciešamība pēc vienotas, nepārtrauktas maģistrālās velo infrastruktūras, lai nodrošinātu 'zaļās' mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai. Integrējot velo infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā, iespējams ievērojami paaugstināt iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

(157) Mērķi:

(158) Transporta jomā viens no galvenajiem mērķiem ir īstenot Rīgas metropoles areālā pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, tajā skaitā sasaistē ar mikromobilitāti, veicot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju alternatīvu maršrutu izveide, pasažieru autotransporta lietotāju pārsēdināšana uz sabiedrisko un sliežu transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

(159) Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un dod ieguldījumu pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni. Rīcības virziens "Uzlabotas mobilitātes iespējas" paredz transporta sistēmas pilnveidošanu, lai palielinātu velosipēdu un citu videi draudzīgu transporta līdzekļu lietošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu veidojot atbilstošu infrastruktūru un veicinot autoparka nomaiņu, vienlaikus panākot pieejamību dažādām sociālajām grupām, kas sevī iekļauj alternatīvo degvielu attīstības plāna izstrādāšanu un īstenošanu.

(160) Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto SEG emisiju daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgas metropoles areālā, tajā skaitā Rīgā un Pierīgā, tādējādi mainot satiksmes dalībnieku paradumus, proti:

i. iespējot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu Rīgas metropoles areālā, t.sk. kā konkurētspējīgu alternatīvu autotransportam (ātrums, komforts, biežs un regulārs kustības intervāls, kustības grafika simetrija un multimodāla integrācija ar pilsētas un reģionālo sabiedrisko transportu ērtām pārsēšanās iespējām, infrastruktūras elektrifikācija), tādējādi mazinot autotransporta lomu mobilitātē,

ii. palielināt sabiedriskā transporta kapacitāti un komforta līmeni, padarot to pieejamāku un patīkamāku iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji no privātiem automobiļiem pārsēstos uz sabiedrisko transportu,

iii. palielināt priekšroku satiksmē sabiedriskajam transportam un mikromobilitātes veidiem, t.sk. velotransportam, attīstot no pārējās satiksmes nodalītu sabiedrisko transportu un maģistrālo veloceļu infrastruktūru, nodrošinot ērtu un visiem pieejamu elektrotransporta uzlādes tīklu.

(161) Vienlaikus nepieciešams nodrošināt gan dzelzceļa transporta, gan pilsētas transportlīdzekļa parka pāreju uz videi draudzīgāku vilces tehnoloģiju, kā, piemēram, elektrovilci vai citiem videi draudzīgiem bezemisiju vilces veidiem.

(162) Jāatzīmē, ka Rail Baltica un infrastruktūras uzlabojumiem saistībā ar Rail Baltica ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu kopējās transporta sistēmas multimodalitāti, integrāciju, efektivitāti un veiktspēju. Īpaši svarīga ir multimodālu mobilitātes punktu attīstība jaunajos dzelzceļa transporta koridoros (Rīga - Bauska un Rīga Salacgrīva) un sasaiste ar galvenajiem apdzīvotības areāliem, t.sk. Rīgā, kas jāņem vērā, īstenojot Rīgas metropoles areālā pārvietošanās paradumu maiņu.

(163) Reformu un investīciju virziens 1.2. Energoefektivitātes uzlabošana

(164) Investīcija 1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu

(165) Galvenie izaicinājumi:

(166) Ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% no visas energobilances, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Ēku fonds kopā sastāda 1.37 milj. ēku ar kopējo platību 204,7 milj. m2. Latvijā ir reģistrētas 1,4 miljoni ēkas, kuru kopējā platība ir 206,58 milj. m2, t.sk. dažāda tipa palīgēkas, kuru platība vidēji nepārsniedz 40 m2. No visām ēkām 363,9 tūkstoši ar kopējo platību 91,08 milj. m2 ir dzīvojamās mājas. Pēc skaita visvairāk - 22% ir viena dzīvokļa ēkas (309.9 tūkstoši), taču pēc platības viena dzīvokļa ēku īpatsvars ir tikai 17.6% un lielāko īpatsvaru - 24.9% veido daudzdzīvokļu (triju un vairāku dzīvokļu) ēkas (51.55 milj. m2).

(167) Lielākajai daļai esošo dzīvojamo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vidējie enerģijas patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2 gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m2 gadā; daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā.

(168) Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā līdz 2030.gadam ir paredzēts uzlabot energoefektivitāti 2 000 daudzīvokļu mājās, no kurām pašlaik paredzēts atjaunot 370 daudzdzīvokļu mājas ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam, savukārt ANM ietvaros paredzēts atbalstīt ap 182 daudzdzīvokļu mājas, kas nozīmē, ka, lai nodrošināto nacionālo mērķu sasniegšanu, joprojām ir nepieciešams papildu finansējums.

(169) Mērķi

(170) Ieguldījumi daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā veicinās mājokļu jautājuma sakārtošanu Latvijā, palīdzēs samazināt enerģētiskās nabadzības līmeni, kā arī veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību, jo ar energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, tiek nodrošinātas darba vietas, tiek nodrošināts vietējo būvmateriālu pieprasījums.

(171) Investīcija 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā).

(172) Galvenie izaicinājumi:

(173) NEKP ir noteikta valsts ilgtermiņa vīzija - veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. 2021.-2027.gada plānošanas periodā ir nepieciešams vismaz 25% no kopējiem ieguldījumiem P&A investēt klimata tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, un klimata mērķu sasniegšanai14, īpaši atbalstot P&A aktivitātes energoefektivitātes paaugstināšanai, pārejai uz AER, pasākumiem saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām u.c.

(174) Latvijas 2030.gada atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķis NEKP ir par 25% lielāks nekā 2020.gada mērķis (noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvu Nr.2018/2001 (50% atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā)).

(175) Salīdzinot 2018.gadu ar 2005.gadu, rūpniecisko procesu radītās SEG emisijas ir pieaugušas par 140,8%. Kā iemeslu emisiju kāpumam šajā laikā var minēt straujo Latvijas rūpniecības attīstību, kad palielinājās būvniecības apjoms, kā arī palielinājās būvmateriālu rūpnieciskā ražošana15.

(176) Latvijā uzņēmumi salīdzinoši maz investē pētniecības un attīstības projektos, jo šādas investīcijas prasa salīdzinoši lielus ilgtermiņa kapitālieguldījumus un to atmaksāšanās termiņš ir garš. Tāpat komercbankas Latvijā nepietiekami izsniedz aizdevumus ar garu atmaksāšanās termiņu un bieži vien uzņēmumu rentabilitātes rādītāji nav tik augsti, lai iekļautos komercbanku risku profilos. Rezultātā Latvijā uzņēmumiem ir nepietiekami pieejami finanšu līdzekļi ilgtermiņa ieguldījumiem to efektivitātes uzlabošanai un darbības pārorientēšanai klimatam draudzīgas saimniekošanas virzienā.

(177) Mērķi:

(178) Ieguldījumu uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā mērķis ir veicināt uzņēmumu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, AER tehnoloģiju attīstībā un pētniecības un attīstības pasākumos.

(179) Ieguldījumi uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju. Investīcijas tieši veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā.

(180) Investīcija 1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti.

(181) Galvenie izaicinājumi:

(182) 2020.gada ziņojumā par Latviju16, viena no investīciju prioritātēm ir minēta "Vides ilgtspēja", kurā kā viena no būtiskākajām klimata un vides problēmām norādīta energoefektivitāte ēku sektorā. Attiecībā uz energoefektivitāti, EK 2019.gada ziņojumā17 par Latviju norādīja, ka Latvija ir uzņēmusi pareizo kursu ceļā uz savu indikatīvo energoefektivitātes mērķi 2020.gadam, tomēr ir vajadzīgi papildu centieni, lai sasniegtu vērienīgākus enerģētikas un klimata mērķus 2030.gadam. Tāpēc Latvijai ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā, jo īpaši, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti sabiedriskajās ēkās, dzīvojamās ēkās (mājās) un uzņēmumos.18

(183) Saskaņā ar Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā19 minēto, lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti.20

(184) Pēc piederības statusa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas ar 6,29 milj. m2 platību, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Liela daļa no šīm pašvaldību ēkām ir uzbūvētas, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai.

(185) Pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu arī plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās - arī šādi risinājumi sekmē pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu.

(186) Mērķi

(187) Investīciju mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes kāpināšanai un siltumnoturības uzlabošanai.

(188) Plānots atbalsts pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk. būvdarbu veikšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantojošu siltumenerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai, kā arī plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, veicinot to izmantošanu ēku sektorā - šādi risinājumi sekmē ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu, kas ir būtiski gan publiskajam, gan privātajam sektoram. Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanu tiks noteikts, ka tiks atbalstīti tikai tādi projekti, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30%, salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām, kā arī tiks veikta rezultātu pārbaude pēc projekta īstenošanas.

(189) Ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanā ilgtermiņā dos pozitīvu devumu enerģētikas un klimata mērķu 2030.gadam sasniegšanā, jo samazināsies primārās enerģijas patēriņš, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu par 30-60% pret sākotnējo primārās enerģijas patēriņu un pašvaldību izdevumu samazināšanos par siltumapgādi (vismaz 10% apmērā). Par to, ka primārās enerģijas samazinājums vismaz par 30% ir iespējams, liecina 2014.-2020.gada plānošanas perioda pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pabeigto projektu dati (SAM 4.2.2.), kuru ietvaros vidēji tika sasniegts primārās enerģijas samazinājums (kWh/gadā) par 51% un CO2 emisiju samazinājums par 53%21, salīdzinot ar situāciju pirms projekta īstenošanas.

(190) Investīcija 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās.

(191) Galvenie izaicinājumi:

(192) Atbilstoši Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijai, lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti.

(193) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, Latvijas 2020.gada mērķis ir ikgadējs 3% centrālās valdības ēku platības atjaunošanas mērķis, un Latvija piedāvā šo mērķi turpināt arī periodā līdz 2030.gadam. Valsts ēku sektorā (atbilstoši centrālās valdības ēku definīcijai ) ir 1245 ēkas, kuru vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei sastāda 126 kWh/m2 gadā. Direktīvas 2012/27/ES 5.panta 5.punktā noteiktajā sarakstā, no kā aprēķināma ikgadējā 3% renovācijas norma, ietilpst 838 centrālās valdības ēkas (2019.gads) ar kopējo platību 1 862 320 m2.

(194) Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam noteikts renovējamais tiešās pārvaldes ēku platības mērķis, kurš sastāda 500 000 m2 atjaunotas valsts ēku platības līdz 2030.gadam.

(195) Vienlaikus 1.2.1.4.i. "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" atbilst Eiropas Padomes ieteikumam "Par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020.gada stabilitātes programmu" Nr.(21) "Latvijas vidiskā ilgtspēja ir atkarīga no sekmīgas virzības uz energoefektivitātes uzlabošanu, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas, īpaši attiecībā uz transportu un ēkām, un vidiskās ilgtspējas apsvērumu integrēšanas ekonomikas nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē."

(196) Mērķi:

(197) Investīciju mērķis ir atjaunot centrālās valdības īpašumā esošas ēkas ar kultūras funkciju, uzlabotu Latvijas ēku fonda kvalitāti un nodrošinātu Nacionālā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

(198) Plānots atbalstīt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem centrālās valdības īpašumā esošās ēkās ar kultūras funkciju, paredzot iespēju pasākuma ietvaros piešķirt atbalstu valsts ēkām, ko oficiāli aizsargā kā daļu no vēsturiskās vērtības.

(199) Investīcija 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija

(200) Galvenie izaicinājumi:

(201) Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai 2050.gadā un starpmērķu sasniegšanai 2030.gadā ir nepieciešama pakāpeniska visu tautsaimniecības sektoru dekarbonizācija. To ir iespējams panākt, mainot enerģijas patēriņa paradumus un izvēloties efektīvākus risinājumus, kā arī fosilo energoresursu patēriņu aizstājot ar enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Šos abus virzienus apvieno no AER ražotas elektroenerģijas īpatsvara celšana enerģijas gala patēriņā jeb dekarbonizēta elektrifikācija.

(202) Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma paredz mērķtiecīgu ilgtspējīgi saražotas elektroenerģijas pieaugumu un patēriņa veicināšanu izmaksu ziņā visefektīvākajos veidos.

(203) Šī soļa sekmīgai speršanai nepieciešama vienlaicīga elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras pielāgošana, jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, un patēriņa viedizācija. Latvijā šīs nepagūtās iespējas joprojām ir plašas un to efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta rīcība visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos.

(204) AER ražošanas jaudas. Latvijas enerģētikas politikai jāveicina izmaksu efektīvu jaunu AER jaudu uzstādīšana. Tās jāplāno vietās, kur tās būtu samērotas ar tuvumā esošo patēriņa slodzi. Šāds plānojums paralēli AER veicināšanai mazinātu arī elektroenerģijas zudumus un palīdzētu sasniegt energoefektivitātes mērķus. Latvijas elektroapgādes sistēma vēsturiski ir būvēta viena virziena elektroenerģijas plūsmām no centralizētām ražošanas vienībām uz decentralizētu patēriņu. Un lai gan nākotnes elektroapgādes sistēmā joprojām būtiska loma būs lielas jaudas atjaunojamo energoresursu ražošanas avotiem (hidroelektrostacijas, krasta un atkrastes vēja parka), tomēr ES un Latvijas klimatu mērķu sasniegšanai ir jāiesaista visi piegādes ķēdes posmi - arī patērētāji. Decentralizētai AER ražošanai jau šobrīd ir milzīgs potenciāls, tomēr jau sākotnēji jāuzsver, ka ir būtiski to attīstīt vietās, kur iespējams nodrošināt tūlītēju saražotās elektroenerģijas patēriņu, maksimāli efektīvi izmantojot sistēmu un izvairoties no tādas elektroenerģijas decentralizētas ražošanas, kas apgrūtina elektrosistēmas drošu un stabilu darbību un rada nesamērīgas izmaksas citiem sistēmas lietotājiem.

(205) Elektroenerģijas tirgus aktivizēšana. Latvijai ir sekmīgi izdevies atvērt elektroenerģijas tirgu. Vienlaikus ir redzams, ka mājsaimniecības un uzņēmumi nepietiekami izmanto brīvā tirgus sniegtās priekšrocības, kā, piemēram, patēriņa vadību un palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmu operatoriem. Elektroenerģijas tirgus nacionālais regulējums ir pilnveidojams attiecībā uz apakšlietotājiem, kas, piemēram, saņem elektroenerģijas piegādi no namu apsaimniekotājiem, ēku iznomātājiem u.c., lai uzlabotu brīvā elektroenerģijas tirgus pieejamību.

(206) Elektrosistēmas pielāgošana nākotnes vajadzībām. Lai efektīvi savienotu mainīgās AER ražošanas jaudas ar nākotnes elektroenerģijas patēriņa struktūru. Būs nepieciešams stiprināt pārvades infrastruktūru kopumā. Ir nepieciešams pastiprināt gan pārvades, gan sadales infrastruktūru lokāli, kur palielināsies elektroenerģijas patēriņš un kur tiks uzstādītas tādas AER jaudas, kas balstīsies uz elektroenerģijas sistēmas elastību. Ir nepieciešams stiprināt elektroapgādes drošumu un kvalitāti, lai patēriņa elektrifikācija neradītu būtiskus riskus patērētājiem. Ir nepieciešams izveidot atbilstošas automatizētas IT sistēmas, kuras spēj efektīvi novadīt informāciju par ražošanu un patēriņu visiem sistēmas lietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem tiem nepieciešamajā griezumā. Tapāt ir jārada infrastruktūra inovatīvu uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai. Līdz ar to ir nepieciešamas laicīgas investīcijas infrastruktūrā un tās pārvaldībā.

(207) Patēriņa dekarbonizācija. AER ražošanas dati parāda, ka pēdējo 15 gadu laikā Latvija ir spējusi saražot būtiski vairāk AER, taču patēriņa pusē sistēmiskas izmaiņas nav notikušas. Būtiskas dekarbonizācijas iespējas ir transporta elektrifikācijā un bezemisiju apkures sistēmu ierīkošanā. Latvijas mērogā skatoties jau esošais elektrosistēmas mugurkauls ir spējīgs nodrošināt būtiski lielāku elektroenerģijas pieprasījumu patēriņa pusē. Tāpēc šobrīd ir jāparedz būtiski stimuli, lai dekarbonizēts enerģijas patēriņš uzsāktu pakāpenisku ilgtermiņa attīstību.

(208) Inovatīvu tehnoloģiju izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanā. Nākotnes energosistēmas modelī neatņemama sastāvdaļa ir nepastāvīgo ģenerācijas avotu attīstība (lielas jaudas krasta un atkrastes vēja parki), kuru sabalansēšanai ar plašākā Baltijas jūras valstu kontekstā ir būtiskas investīcijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Latvija dekarbonizētas elektrifikācijas reforma ietvaros saredz nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu un sniegt nepieciešamo atbalstu tādu uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai kā zaļā ūdeņraža infrastruktūras (ražošana, transports, uzglabāšana) sākotnējai izveidei un bateriju uzstādīšanai, ja šādi risinājumi tiek integrēti lielākos industriālos projektos. Zaļā ūdeņraža veicināšana nākotnē nodrošinās arī tādu patēriņa dekarbonizāciju, kur elektrifikācija nav ekonomiski vai tehniski pamatots risinājums.

(209) Ņemot vērā minēto, dekarbonizētas elektrifikācijas reformas īstenošanai visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos nepieciešams nozīmīga regulējuma pilnveide un finansiāls atbalsts.

(210) Regulējuma pilnveide nepieciešama sekojošos virzienos. Veicinoši apstākļi vēja elektrostaciju projektēšanai un būvniecībai valsts meža zemēs. Regulējums vēja parkiem raksturīgām radītām ietekmēm (zemfrekvenču skaņas u.tml). Regulējums atkrastes vēja enerģijas projektu īstenošanai. Regulējums AER vienotā kontaktpunkta atļauju izsniegšanai darbībai. Paplašināt un pilnveidot Neto sistēmu pašpatēriņa veicināšanai. Izstrādāt regulējumu elektroenerģijas energokopienu darbībai. Noteikt pienākumus degvielas tirgotājiem elektrouzlādes punktu ierīkošanai elektrouzlādes tīkla paplašināšanai. Izstrādāt plānošanas dokumentu par elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem uzkrāšanu un nepieciešamajiem pasākumiem enerģijas sektoru integrācijai.

(211) Mērķi:

(212) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānismā ir paredzēts finansējums reformas komponentei - veikt investīcijas IT risinājumu izstrādē pārvades sistēmas un sadales sistēmas elastības un drošības paaugstināšanai, dispečeru centrā un datu centrā, nacionālās datu platformas izveidē un automatizētā viedās uzskaites sistēmā. Tādējādi veidojot nepieciešamo informācijas sistēmu infrastruktūru un attīstītu tīklu vadības digitalizāciju, klimata neitrālu risinājumu ieviešanai un darbībai.

(213) Kā arī tiks veiktas investīcijas sadales sistēmas un pārvaldes infrastruktūras stiprināšana AER jaudu integrēšanai un elastības risinājumu nodrošināšanai Kā arī elektroauto uzlādes un izkliedētās ģenerācijas pieslēgumiem atbilstošu un efektīvu elektrotīkla infrastruktūras izveide.

(214) Reformu un investīciju virziens 1.3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām

(215) Reforma 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai

(216) Galvenie izaicinājumi:

(217) Papildus ieguldījumiem SEG emisiju mazināšanai būtiski veikt ne tikai preventīvus pasākumus, bet arī nostiprināt reaģēšanas spēju, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu radītajām sekām. 2018. un 2019.gadā Latvijā ir vērojams nozīmīgs mežu ugunsgrēku skaita pieaugums, kad kopumā Latvijā konstatēti meža ugunsgrēki vairāk nekā 3600 hektāru platībā. Meža ugunsgrēki rada tiešu kaitējumu materiālajām vērtībām, bioloģiskajai daudzveidībai, vienlaikus degšanas procesā radot SEG emisijas un iznīcinot mežu spēju absorbēt jau atmosfērā esošo oglekli.

(218) Lai efektīvi spētu cīnīties ar klimata pārmaiņu izraisīto ekstrēmo laikapstākļu nodarītajiem kaitējumiem (plašiem savvaļas ugunsgrēkiem, plūdiem, nogruvumiem, vētrām) un civēku izraisītām katastrofām, kurām ir būtiskas ekoloģiskās sekas,ir nepieciešams stiprināt glābšanas dienestu kapacitāti. Būtisks izaicinājums reaģēšanās spējām ir neatbilstošs un novecojis materiāltehniskais nodrošinājums, īpaši specializētais transports un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu ēku tehniskais stāvoklis, neatbilstība mūsdienu reaģētspējas nodrošināšanas prasībām. Esošo VUGD autotransportu raksturo arī augsts emisiju līmenis. Veicot autoparka nomaiņu paredzētas sinerģijas ar biometāna izmantošanas plāniem, iegādājoties tādu autotransportu, kas izmantotu saražoto biometānu.

(219) Kopš 2018.gada tiek īstenota visaptveroša iekšlietu dienestu strukturāla reforma ar mērķi izanalizēt institūciju struktūru un funkciju darbības efektivitāti un izstrādāt priekšlikumus darba procesu un kvalitātes uzlabošanai. Reforma VUGD darbības jomās ir daļa no DG REFORM Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta ietvaros īstenotās iekšlietu dienestu reformas ar dažādiem fokusiem. Sekojoši VUGD reformas ietvaros izstrādāts rekomendāciju īstenošanas plāns ar uzdevumiem struktūrvienību kartējuma pārskatīšanai atbilstoši risku novērtējumam, pakalpojumu klāsta un kvalitātes uzlabošanai, kā arī darbinieku apmācības sistēmas un jaunu kadru piesaistes veicināšanai.

(220) 2020.gadā VUGD ir 246 transportlīdzekļi, kuru ekspluatācijas, jeb lietderīgās lietošanas laiks, pārsniedz 10 gadus, bet 101 transportlīdzekļu ekspluatācijas vecums jau pārsniedz pat 25 gadus un tie ir būvēti uz ZIL šasijām. VUGD transsports visās kategorijās darbojas ar dīzeļa un vai benzīna motoriem. Atbilstoši pētījumam par VUGD transportlīdzekļiem ir zināms, ka automašīnām, kuru ekspluatācija ir intensīva un ekspluatācijas laiks pārsniedz 10 gadus, pārnese no benzīna uz saspiestu dabasgāzi (CNG) jau nodrošina par 35% mazāku oglekļa dioksīda emisiju, par 98% mazāku mazo daļiņu emisiju un par 87% mazāku slāpekļa dioksīda emisiju. Uz ZIL šasijām bazētie vecie VUGD transportlīdzekļi patērē vidēji 54,5 l degvielas uz 100 km un rēķinot vidējo degvielas patēriņu pēdējo 3 gadu laikā VUGD trnasportlīdzekļi ir radījuši 220,58 t CO2 gadā izmešu no benzīna motoriem un 1566,47 t gadā CO2 izmešu no dīzeļa motoriem Līdz 2030.gadam visas specializētās ekspluatācijā esošās mašīnas būs sasniegušas jau 20 un dažos gadījumos pat 50 gadu ekspluatācijas slieksni, pasliktinot ne tikai to ekspluatācijas iespējas, bet arī kopējo negatīvo ietekmi uz Latvijas SEG emisiju daudzumu. Pasliktinoties transportlīdzekļu ekspluatācijas jaudai, būtiski pieaug vidējais ierašanās laiks notikuma vietā un attiecīgi pieaug degšanas platība un degšanas rezultātā materiālajām vērtībām, bioloģiskajai daudzveidībai radītais kaitējums.

(221) Lielākajai daļai katastrofu pārvaldības sistēmas centru ir augsts energoresursu patēriņš, vidēji ar 205,83 kWh/m2 gadā kopējā enerģijas patēriņā , kas attiecīgi rada negatīvu ietekmi arī uz klimatu, tāpēc ir nepieciešams veikt pasākumus, kas nodrošinās mazākas uzturēšanas izmaksas, dos lielāku SEG emisiju samazinājumu kopējā Latvijas zaļā kursa īpatsvarā, vienlaikus arī uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un ātrumu vienlīdzīgi visā Latvijas teritorijā. Gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecība kā risinājums tika izstrādāts jau 2019.gadā ar mērķi kopumā optimizēt iekšlietu struktūru un katastrofu pārvaldības sistēmā iesaistīto institūciju infrastruktūru un pakalpojumus. Uz VUGD depo modeļu bāzes ar iespēju modeli administratīvajā korpusa daļā paplašināt, zem viena jumta iekļaujot arī Valsts policijas, valsts robežsardzes, Informācijas centra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī tur, kur tiek izteikta interese arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ļauj efektīvi un videi draudzīgi īstenot vienotu klientu apkalpošanas centru pieeju. Šādu centru pilsētās uzlabojot kopējo drošības uztveres indeksu, piesaistot attiecīgajiem dienestiem vietējos nodarbinātos, uzlabojot centru pilsētu dzīves līmeni un nodrošinot vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti.

(222) Neefektīva, novecojusi, sadrumstalota un avārijas stāvoklī esoša katastrofu pārvaldības sistēmas infrastruktūra - No kopējā 93 Iekšlietu ministrijas īpašumā esošo VUGD depo objektu, vairāk kā 80% būvēti laika periodā no 1890.gada - 1960.gadam. To sākotnējais lietošanas mērķis nevienā no gadījumiem nav bijis VUGD depo, tādēļ to izvietojums un platības neatbilst katastrofu pārvaldības funkciju izpildei nepieciešamajiem minimālajiem standartiem. Šo depo garāžu vārti neļauj ēkas telpās iedzīt mūsdienu tehnikas mašīnas gabarītu neatbilstības dēļ, savukārt šo ēku pārbūve un pielāgošana nav iespējama, jo 90% gadījumos, visi depo ir vairāk kā 2 reizes mazāki, nekā nepieciešams.

(223) Atbilstoši veikajiem esošo ēku energoauditu slēdzieniem, veicot energoefektivitātes pasākumus esošajās ANM plāna aprēķinā iekļautajās ēkās CO2 emisiju ietaupījums būtu 171,31 t CO2. Tomēr, lai ēkas būtu funkcionāli izmantojamas un pielāgotas mūsdienu automašīnu vajadzībām, pārbūvju izmaksas būtu nesamērīgi lielas un atbilstoši daudz lielāka būtu iegūtā pēcrekonstrukcijas platība ar mazāku CO2 emisiju samazinājumu. Savukārt īstenojot ANM plānā iekļauto pieeju, ka jauna būvniecība tiek īstenota tikai nodrošinot esošo ēku nojaukšanu un to vietā būvējot gandrī 0 enerģijas patēriņa ēkas, CO2 emisiju ietaupījums jau būtu 206,54 t CO2.

(224) Konkurētspējas reformas un investīcijas. Katastrofu pārvaldības stiprināšanai būtiska loma ir dažādu mūsdienīgu analītisko un digitālo rīku pielietošanas spējai. Sekojoši katastrofu pārvaldības stiprināšanas reformas ietvaros ANM digitālajā komponentē un 2021.-2027.gada ERAF klimata mērķī reaģētspējas un prevencijas uzlabošanai paredzēta kopējā valsts digitālās pārvaldības reformā ietilpstošu brīdināšanas, uzraudzības un analītisko rīku izstrāde un ieviešana. Ar minētajiem digitālajiem risinājumiem paredzēts nodrošināt iedzīvotājus ar ātru, kvalitatīvu un teritoriāli mērķētu informāciju, kā arī dot iespēju uzņēmējiem piedalīties ugunsdrošības prasību ievērošanas pašdeklarēšanas pasākumos vai veidot katastrofu risku analīzes, ja nepieciešams.

(225) Mērķi:

(226) klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgi efektīvu, ātru un kvalitatīvu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot operatīvajā darbā iesaistīto dienestu koordināciju. Ar kopējo katastrofu pārvaldības sistēmas reformas ietvaros īstenoto pasākumu kopumu, samazinot katastrofu un nelaimes gadījumu radīto SEG emisiju apjomu.

(227) Īstenojot minēto katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, plānots par 22 nekustamajiem īpašumiem samazināt kopējo Iekšlietu ministrijas īpašumā esošo īpašumu skaitu un atteikties no vismaz 36 nomas objektiem. Neskatoties uz jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecību - kopējais neefektīvi un ar augstu enerģijas patēriņu ekspluatējamo objektu skaits samazināsies par vairāk kā 58 objektiem. ANM plāna ietvaros jaunuzbēvētā platība nebūs lielāka par nojaukto, esošo ēku platību. To vietā tiks veidoti gandrīz nulles enerģijas patēriņa centri ar mērķi nodrošināt atbildīgu publisko īpašumu pārvaldību, kuros vienuviet tiks apvienoti vairāki katastrofu pārvaldības sistēmā strādājoši dienesti, tādējādi ļaujot sasniegt Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā, NEKP un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam izvirzītos mērķus.

(228) Investīcija 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.

(229) Galvenie izaicinājumi:

(230) Baltijas jūras reģiona zinātnieki kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes šajā reģionā min:

i. jūras līmeņa paaugstināšanos, kas, savukārt, paaugstina plūdu riska iespējas;

ii. siltākas un īsākas ziemas, ko nosaka globālās vidējās temperatūras pieaugums;

iii. biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu, radot zaudējumus apdzīvotajās teritorijās, kā arī palielinot jūras plūdu un krasta erozijas risku;

iv. izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, nokrišņu samazināšanos vasarās, toties pieaugumu ziemās, izmaiņas ūdens apgādē, ka arī upju, ezeru plūdus un vispārēju upju ūdens līmeņa paaugstināšanos.

(231) Piemēram, Latvija 2017.gada 23. un 24.augustā piedzīvoja spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja plūdus un ārkārtēju situāciju Latgales reģionā, kā arī dažos Vidzemes novados. Lietavas turpinājās arī septembrī un oktobrī, aptverot visu Latvijas teritoriju. 2017.gada vasaras un rudens lietavas un to izraisītie plūdi radīja ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību infrastruktūras objektiem (ceļiem, dzelzceļam, meliorācijas sistēmām) un lauksaimniecības nozarei. Spēcīgo lietusgāžu un to izraisīto plūdu radītie tiešie zaudējumi valsts un publiskajā sektorā veidoja apmēram 43,8 milj. euro.

(232) Jautājumu par plūdu risku pārvaldību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību22. Direktīvas mērķis ir izveidot plūdu riska izvērtēšanas un pārvaldības sistēmu, lai mazinātu ar ES dalībvalstīs notikušiem plūdiem saistītu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

(233) Īstenojot plūdu risku pārvaldību un upju baseinu apsaimniekošanu, plānotas rīcības atbilstoši upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un plūdu riska pārvaldības plāniem 2021.-2027.gadam.

(234) Latvijas lielo upju baseinu apgabalos kopā ir uzskaitīti 6400 km2 tūkstoši hektāri applūstošo teritoriju, kur atrodas ievērojamas meliorētu lauksaimniecības un meža zemju teritorijas, apdzīvoto vietu teritorijas ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju blīvumu un infrastruktūru, hidrotehniskās būves un polderu sistēmas u.c. Jāpabeidz iepriekšējos plānošanas periodos uzsāktais valsts meliorācijas un hidrotehnisko būvju atjaunošanas un pārbūves process.

(235) Iepriekšējos 13 gados izmantojot dažādu fondu investīcijas atjaunotas 44 valsts hidrobūves, mazinot plūdu riskus vairāk kā 80 000 ha Latvijas lauku teritorijas. Nepieciešams atjaunot vēl 29 būves, kas no plūdu draudiem pasargā vairāk kā 59 000 ha, tādejādi sakārtojot valsts pretplūdu infrastruktūru.

(236) Mērķis:

(237) Samazināt plūdu riskus Latvijas lauku teritorijai 59 000 ha platībā.

(238) Plānoto investīciju mērķis ir stimulēt pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumus atbilstoši nacionālajām programmām, mazinot riskus visām uzņēmējdarbības formām applūstošajās teritorijās. Pretplūdu aizsardzība pasākumi, kas veikti klimata pārmaiņu seku mazināšanai, nekaitēs ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai.

3. Reformu un investīciju apraksts

(239) Reformu un investīciju virziens 1.1 Emisiju samazināšana transporta sektorā

(240) Reforma 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšana

(241) Transporta reforma vērsta uz sabiedriskā transporta ilgtspēju - integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā. Tāpat reformas rezultātā plānots uzlabot pārvaldības institucionālo modeli.

(242) Pilnībā pasažieru pārvadājumu sistēmas reformu paredzēts realizēt līdz 2030.gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023.gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.

(243) Līdz 2022.gada beigām paredzēts izstrādāt un līdz 2023.gada vidum apstiprināt integrētu Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānu, kas sevī ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus, u.c.

(244) Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts iespējot vienoto biļeti multimodālam ceļojumam biļešu tirdzniecības vietās un vismaz vienā mobilajā aplikācijā, kā arī iespējot reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

(245) Savukārt uzlaboto institucionālās pārvaldības modeli paredzēts iespējot, sākot ar 2026.gadu.

(246) Savukārt līdz 2030.gadam paredzēts pabeigt sabiedriskā transporta piedāvājuma pārorientāciju atbilstoši 2023.gadā apstiprinātajam Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānam.

(247) Reformas mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš).

(248) Reformas galvenais virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā. Reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai, kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (t.sk. reāllaikā). Tāpat reformas rezultātā plānots uzlabot pārvaldības institucionālo modeli. Pilnībā reformu paredzēts realizēt līdz 2030.gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023.gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.

(249) Kopējs reformas atskaites punkts ir viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls (dzelzceļš kā mugurkauls) ar vienotu un saskaņotu kustības sarakstu, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā RMA, bet reformas galvenie elementi, kurus paredzēts realizēt līdz 2026.gadam, ir:

a. Sagatavots 'Integrēts RMA sabiedriskā transporta plāns līdz 2040.gadam' (izstrādāts 31.12.2022. un apstiprināts 31.12.2023.), kas vienlaikus tiek veidots kā daļa no kopējā 'Rīgas metropoles areāla SUMP (sustainable urban mobility plan)' plāna. ietvers sabiedriskā transporta piedāvājuma uzlabojumus -integrētu dzelzceļa, autobusu un pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla piedāvājumu un turpmākas attīstības plānu, vienotu biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu un multimodālu stratēģisko kustības grafiku ar centrālo elementu simetrisko regulārā intervāla vilcienu kustības grafiku (t.sk. Rail Baltica), plānotos pārvadājumu apjomus sabiedriskā transporta pasūtījuma ietvaros, nepieciešamo turpmāko investīciju plānu bezemisiju transportlīdzekļiem un infrastruktūras veiktspējas uzlabojumiem, u.c.

b. Izveidota tehnoloģiskā platforma biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un reāllaika pasažieru informācijas sistēma (31.12.2023.). Veiktie uzlabojumi ļaus iedzīvotājiem iegādāties vienoto biļeti multimodālam ceļojumam biļešu tirdzniecības vietās un vismaz vienā mobilajā aplikācijā, kā arī iespējot reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

c. Veiktas izmaiņas un uzlabota pieeja pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (31.12.2023.) un ieviests jauns, uzlabots institucionālais pārvaldības modelis (31.12.2025.) Reforma paredz pārskatīt esošo institucionālo ietvaru un uzlabot tā mehānismus attiecībā uz pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (tai skaitā pārskatīt zaudējumu kompensācijas mehānismu). Darbības vērstas uz normatīvo aktu grozījumiem un esošā institucionālā modeļa sadarbības pilnveidošanu, ar to saprotot, ka pašvaldības un valsts institūcijas darbojas koordinēti un īsteno pasažieru pārvadājumu plānošanu, pasūtīšanu un organizāciju vienotā sistēmā. Reforma neparedz vienas sabiedriskā transporta pasūtījuma institūcijas izveidi.

(250) Rīgas metropoles areāla transporta reformai ir pakārtotas investīcijas, kuras integrētā veidā nodrošinās prioritāro Rīgas metropoles areāla koridoru attīstību.

(251) Investīciju programma ir ciešā sasaistē ar reformu - investīcijas integrētā veidā nodrošinās prioritāro Rīgas metropoles areāla koridoru attīstību - sabiedriskā transporta plānotā maršrutu tīkla un kustības grafiku realizāciju.

(252) Investīciju plāns līdz 2026.gadam paredz Rīgā un aglomerācijā īstenot sekojošo:

a. Īstenot dzelzceļa transporta sistēmas uzlabojumus.

(1.1.1.1.i.: Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem)

(253) Investīciju ieguldījumi paredz attīstīt bezemisiju dzelceļa infrastruktūru un iegādāties bezemisiju ritekļus, tādejādi veidojot konkurētspējīgu dzelceļa pasažieru transportu kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā. Ieguldījumi ļaus uzlabot dzelzceļa caurlaidspēju, ar mērķi palielināt sliežu transporta ātrumu, kā arī sliežu transporta pielāgošanu pasažieru pārvadājumiem. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā nodrošinās Rail Baltica īstenošanu Rīgas dzelzceļu mezglā, iespējojot abu dzelzceļa sistēmu sinhronu pāreju uz 25kV elektrifikācijas sistēmu.

(254) Investīciju ieguldījumi paredzēti 7 bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādei un nodrošināt vai uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru 81 km sliežu ceļu garumā 3 dzelzceļa līnijās, ietverot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīkla nomaiņa pārejai uz 25kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopgaruma palielināšana) un saistītas darbības (elektrificētu divceļu posmu izbūve, staciju sliežu ceļu plānu uzlabojumi, stacijas pārbūve (t.sk. sliežu ceļu plāna uzlabojumi, pasažieru platformu pārbūve un drošu divlīmeņu šķērsojumu un piekļuves platformām izbūve), signalizācijas sistēmu pielāgošana, u.c.

b. Veikt uzlabojumus Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā.

(1.1.1.2.i.: Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā)

(255) Ieguldījumi vērsti uz bezemisiju transportlīdzekļu nodrošināšanu pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, t.i., elektroautobusu un tramvaju iegāde, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

(256) Lai izveidotu multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, tiks uzlabota dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta un ar tā pieejamību saistītā piekļuves infrastruktūra - ar bezemisiju sabiedriskajiem transportlīdzekļiem saistītā uzlādes infrastruktūra, kā arī piekļuves infrastruktūra un savienojošā infrastruktūra stacijās, tādējādi iespējojot patiesi integrētu sabiedriskā transporta sistēmu Rīgā.

(257) Investīciju projekta ietvaros tiks iegādāti 4 zemās grīdas tramvaji, 17 elektroautobusi un 7 elektroautobusu uzlādes stacijas, kā arī nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, t.i., tramvaju līnijas pagarinājums 3,5 km garumā, neatkarīga ātrgaitas sabiedriskā transporta līnija un veloceļš 5,3 km garumā. Multimodālas mobilitātes nodrošināšanai tiks veikti ieguldījumi viedos, digitālos un videi draudzīgos mobilitātes mezglos (6 reģionāla un 2 vietējas nozīmes mobilitātes punkti), kas ir multimodāla transporta mugurkauls.

c. Izveidot savienojošu maģistrālo veloinfrastruktūru starp Rīgu un aglomerāciju.

(1.1.1.3.i.: Pilnveidota veloceļu infrastruktūra)

(258) Investīcijas tiks veiktas reģionāla un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloinfrastruktūrā 60,5 km garumā vairākos prioritārajos veloceļu koridoros, sasaistot Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus, t.sk. attīstot Euro Velo 10 un Euro Velo 13 maršrutu infrastruktūru.

(259) Mērķtiecīgai ieguldījumu veikšanai paredzētie investīciju projekti līdz 2026.gadam tiks īstenoti 5 multimodālos transporta koridoros Rīgas metropoles areālā (no kopumā 13 identificētajiem):

1. Rīga - Carnikava - Saulkrasti (Rīga - Salacgrīva RK1)

2. Rīgas centrs - Dreiliņi (Rīga - Ropaži PK7)

3. Rīga - Ogre - Jēkabpils (RK3)

4. Rīga - Tukums (RK6)

5. Rīga - Bolderāja (Rīga - Daugavgrīva PK11)

(260) Visos koridoros vērtēta multimodalitāte (lai tā tiktu efektīvi, savstarpēji papildinoši risināta, t.sk. iespējojot dzelzceļu kā mugurkaulu). Šāda multimodālu koridoru pieeja ļauj iegūt lielāku efektivitāti no plānotajām investīcijām, jo tās ir fokusētākas konkrētajā teritorijā, savstarpēji papildinošas. Plānotās investīcijas šajos koridoros rada piedāvājumu mūsdienīgam sabiedriskajam transportam (primāri sliežu, bezizmešu transportam), tādejādi mazinot privāto automašīnu izmantošanu, CO2 samazinājumu.

(261) Plāna ievaros paredzētie ieguldījumi aptver Rīgas pilsētas teritoriju un tās aglomerāciju, ar fokusu minētajos transporta koridoros, nodrošinot dzelzceļa sasaisti ar pilsētas sabiedrisko transportu un piedāvājot pasažieriem integrētu sabiedrisko transportu un multimodālas pārvietošanās iespējas.

(262) Plānotās investīcijas ir tieši pakārtotas sabiedriskā transporta pārvaldības sistēmas reformai, t.i., reforma paredz sabiedriskā transporta pārvaldības sistēmas integrāciju Rīgas metropoles areālā, integrējot valsts un Rīgas Domes atbildības sabiedriskā transporta jomā (uzlabojot lēmumu pieņemšanas ātrumu, kvalitāti un savstarpējo koordināciju, bet neveidojot jaunu institūciju), kā arī iekļauj maršrutu tīkla pārskatīšanu un pilnveidošanu, vienotas biļetes ieviešanu, sabiedriskā transporta pasūtījuma koordināciju u.c. elementus.

Plānotās investīcijas multimodālajos transporta koridoros:

1. Reģionālas nozīmes koridors Rīga - Carnikava - Saulkrasti.

(263) Koridorā būtiskas izmaiņas ieviesīs Rail Baltica infrastruktūras būvniecība un reģionālo ekspreša vilcienu pārvadājumu ienākšana. Tas prasīs visa reģionālā autobusa maršruta tīkla pārplānošanu. Pagaidām pasažieru plūsmas sadalījumā pa transporta veidiem dominē ar privāto automašīnu braucošie pasažieri vairāk par 90%23). Koridora posmā Rīga - Carnikava - Saulkrasti - Skulte pasažieriem tiek nodrošināti dzelzceļa pārvadājumi elektrificētā līnijā), tomēr esošais piedāvājums nav konkurētspējīgs ne ātruma, ne komforta ne regularitātes ziņā ilgumam braucienam ar privāto automašīnu.

(264) Laika periodā līdz 2026.gadam koridora posmā līdz Saulkrastiem tiek paredzēts attīstīt multimodālu transporta koridoru, kompleksi risinot problēmu - modernizējot un pilnveidojot galvenos mobilitātes punktus Saulkrastos, Carnikavā, Ziemeļblāzmā, Sarkandaugavā un Zemitānos, dzelzceļu savienojot ar Rīgas metropoles areāla reģionālo autobusu un Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu, līdz ar to ļaujot pārplānot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu (mazāk autobusu, vairāk vilciens, trolejbuss (perspektīvā - arī tramvajs), un elektroautobuss kā galvenais pievedējs). Papildus tiks uzlabota un paplašināta EuroVelo 13 infrastruktūra, t.sk. nodrošinot sasaisti ar mobilitātes punktiem. Lai samazinātu laiku ceļā un iespējojot pilsētas / piepilsētas dzelzceļa funkcijas attīstību (Bolderāja - Vecāķi, Bolderāja - Sigulda), tiks veikti dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi iecirknī Rīga - Zemitāni, t.sk. pāreja uz 25kV elektrifikācijas sistēmu.

2. Pilsētas nozīmes koridors Rīgas centrs - Dreiliņi.

(265) Pierīgā dzīvojošie iedzīvotāji braucieniem uz darbu un mācībām tērē vairāk laika nekā cito reģionos. Pierīgā dzīvojošie iedzīvotāji strādā un mācās Rīgā. Izteikta ikdienas svārstmigrācija Pierīgā rada sastrēgumus un kavēšanos. Pasažieru plūsmas sadalījumā starp autobusu un privāto automašīnu koridorā kopumā (Rīga - Ropaži) izteikti dominē pārvietošanās ar privāto automašīnu.

(266) Plānotās investīcijas šajā koridorā ir ātrgaitas, nodalīta koridora elektroautobusu līnija (BRT) un elektroautobusi. Tā rezultātā pilsētas trolejbusu līnijas uz Purvciemu tiks aizstātas ar bezemisiju sabiedrisko transportu un pagarinātas līdz Dreiliņiem. Vienlaikus tiks izbūvēta maģistrālā veloinfrastruktūra. Arī šajā koridorā tiks pārplānots maršrutu tīkls, t.sk. tiks izskatīts variants ar reģionālo autobusu satiksmes pārcelšanu uz BRT.

3. Reģionālas nozīmes koridors Rīga - Ogre - Jēkabpils.

(267) Vislielāko pasažieru plūsmu vidēji dienā pie iebraukšanas Rīgā šajā koridorā veido privāto automašīnu pasažieri (vairāk par 80% pasažieru). Koridora posmā pasažieriem tiek nodrošināti dzelzceļa pārvadājumi elektrificētā līnijā, tomēr esošais piedāvājums nav konkurētspējīgs ne ātruma, ne komforta ne regularitātes ziņā ilgumam braucienam ar privāto automašīnu.

(268) Plānotās investīcijas līdz 2026.gadam šajā koridorā koncentrētas ap Šķirotavas staciju kā mobilitātes punktu un tramvaja līnijas pagarinājumu, integrējot dzelzceļu ar tramvaju un trolejbusu, kā arī iespējojot vietējo reģionālo autobusu maršrutu pasažieriem pārsēšanos uz vilcienu, tramvaju vai trolejbusu. Arī šeit risinājuma pamatā - valsts un Rīgas pilsētas maršrutu tīklu pārplānošana.

4. Reģionālas nozīmes koridors Rīga - Tukums

(269) Šajā multimodālajā transporta koridorā vislielāko pasažieru plūsmu vidēji dienā pie iebraukšanas Rīgā veido privātajās automašīnās braucošie pasažieri (vairāk par 90%) salīdzinājumā ar elektrificētās dzelzceļa līnijas un autobusu pasažieriem.

(270) Investīciju ieguldījumi šajā koridorā ir saistīti ar esošas elektrificētas dzelzceļa līnijas uzlabojumiem, t.i., kontakttīkla pārbūvi (posmā Torņakalns Zasulauks - Priedaine), iespējojot migrāciju uz 25kV elektrifikācijas sistēmu. Ieguldījumi ļaus palielināt elektrificētās dzelzceļa līnijas pieļaujamo ātrumu un iespējos Rail Baltica dzelzceļa līnijas 25kV elektrifikācijas sistēmas izbūvi.

5. Pilsētas nozīmes koridors Rīga - Bolderāja.

(271) Investīciju ieguldījumus šajā koridorā nosaka esoša sliežu infrastruktūra, kura pieļauj attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētā. Mērķtiecīga un kompleksa šī koridora sakārtošana (savienots, papildinošs sabiedriskā transporta piedāvājums), nodrošinot pasažieriem multimodālu pārvietošanos, radīs priekšnosacījumus mobilitātes paradumu maiņai un sniegs būtisku CO2 samazinājumu.

(272) Šajā koridorā ar investīcijām tiks iespējots komplekss maršruta tīkla reformas risinājums, kur dzelzceļš būs kā mugurkauls (Rīga - Bolderāja, perspektīvā līdz Daugavgrīvai) pārvadājumus nodrošinot ar bateriju elektrovilcieniem, savukārt Daugavgrīvā, Vakarbuļļos un Bolderājā elektroautobusi pievedīs pie vilciena. Rezultātā pasažieri varēs ietaupīt laiku ceļā no 10 līdz 25 minūtēm, lai nokļūtu Rīgas centrā (pašlaik nokļūšana no Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimēm līdz Rīgas centram aizņem vairāk kā 30 minūtes24). Papildus uzlabosies sabiedriskā transporta nodrošinājums Iļguciema un Dzirciema, arī Zasulauka un Āgenskalna iedzīvotājiem. Investīcijas infrastruktūrā pamatā saistītas ar dzelzceļa pielāgošanu ātrai pasažieru vilcienu kustībai un bezemisiju režīmam (elektrifikācija), panākot dzelzceļa koridora pilnu pabeigtību Zasulauks - Bolderāja posmā.

Maģistrālo veloceļu attīstība Rīgā un Pierīgā (5 koridoros)

(273) Kopumā Rīgā un Pierīgā velo infrastruktūru ir paredzēts attīstīt 60,5 km garumā sekojošos maršrutos - Rīga - Carnikava (~11km), Rīga - Ulbroka (~12km), Rīga - Ķekava (~22km), Rīga - Babīte - Piņķi (~14km), Rīga - Mārupe (~2km). Katra maršruta ietvaros tiek nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālas nozīmes veloceļiem.

(274) Augstāk minētās investīcijas līdz 2026.gadam spēs nodrošināt tikai daļēju reformu plāna realizāciju, tāpēc tās pilnīgai ieviešanai tiek plānoti papildus finanšu avoti.

(275) Īstenotās reformas un veiktās investīcijas kopumā sniegs ieguldījumu 24 156 tonnas CO2 samazinājumam, tādējādi veicinot NEKP mērķu sasniegšanu.

(276) Investīciju programmas realizācija nodrošina valsts un pašvaldības funkciju īstenošanu. Investīcijas nepieciešamas sabiedriskā transporta pasūtījuma nodrošināšanai un tās kvalitātes uzlabošanai, kā arī velomobilitātes publiskās infrastruktūras attīstībai. Investīciju programmas ietvaros paredzētā:

- transportlīdzekļu iegāde (bateriju elektrovilcieni, tramvaji un elektroautobusi)- ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, jo tiks piemērota Regula Nr. 1370/2007;

- publiskās infrastruktūras attīstība:

- publiskās lietošanas dzelzceļa līniju modernizācija un elektrifikācija - nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo tiks ievērots Komisijas paziņojuma "Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem" 25.punkts;

- sabiedriskā transporta - autobusu -- elektrouzlādes staciju izbūve, ātrgaitas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūra, tramvaja līniju infrastruktūra - ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, jo tiks piemērota Regula Nr. 1370/2007;

- mobilitātes punktu publiskās lietošanas infrastruktūra gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta vajadzībām, kā arī veloceļu infrastruktūra nav uzskatāma kā komercdarbības atbalsta piešķiršana.

(277) Reformu un investīciju virziens 1.2. Energoefektivitātes uzlabošana

(278) Latvijas enerģētikas politikā ir noteikts, ka energoefektivitāte ir viens no galvenajiem politikas instrumentiem, kas ļauj samazināt izmaksas un, samazinot enerģijas patēriņu (līdz ar to arī samazinot ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām), paaugstina energoapgādes drošuma līmeni. Latvijas tiesību aktos ir iekļautas prasības nodrošināt energoresursu racionālu izmantošanu un pārvaldību, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Vēlamā situācija 2030.gadam - ir ieviests "energoefektivitāte pirmajā vietā" princips un sabiedrībā būtiski pieaugusi izpratne par energoefektivitātes jautājumiem un palielinājusies iesaiste un vēlme nodrošināt energoefektivitāti savā un sabiedrības ikdienas dzīvē.

(279) Investīcija 1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu

(280) 1.2.1.1.i. "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" atbilst Eiropas Padomes ieteikumam "Par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020.gada stabilitātes programmu" Nr.(21) "Latvijas vidiskā ilgtspēja ir atkarīga no sekmīgas virzības uz energoefektivitātes uzlabošanu, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas, īpaši attiecībā uz transportu un ēkām, un vidiskās ilgtspējas apsvērumu integrēšanas ekonomikas nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

(281) 1.2.1.1.i. "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" plānotās izmaksas, EUR attiecīgajā gadā ir norādītas šī plāna pielikumā.

(282) Papildus līdzīgām darbībām ir plānots atbalsts arī no Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam 2.1.1.SAM "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" plānotā pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās ", kam indikatīvi paredzēts 137 840 625 euro liels finansējuma apjoms.

(283) Demarkācija notiks laikā - vispirms tiks īstenota ANM plānotā programma. Pēc tās beigām tiks īstenota no Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam plānotā programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai.

(284) Sasniedzamie mērķi ir norādīti plāna pielikumā.

(285) Izmaksu aprēķins veikts izmantojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1.pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" datus (pievienoti pielikumā). Kur vidējās izmaksas sastādīja 174.78 EUR/m2, kas neskaitot PVN sastādīja 144.45 EUR/m2.

(286) Publiskais finansējums - 57 282 000 EUR, no kura 6% sastādīs "Altum" vadības izmaksas. Attiecīgi renovācijas darbiem ir pieejami 53 845 080 EUR. Rādītāja aprēķins: 53 845 080/199.34 EUR/m2 (199.34 EUR/m2 ir prognozētās vidējās izmaksas, kas aprēķinātas kā 144.45 EUR/m2 +38%). Pētījums par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2020.-2024 paredz būvniecības izmaksu pieaugumu par 26% līdz 2024.gadam. Pieņemot, ka tendence turpināsies arī līdz 2026.gadam, būvniecības izmaksas pieaugs par 38%.) = 270 116 m2;

(287) 1.2.1.1.i. "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" ietvaros valsts (komercdarbības) atbalsts nav plānots, jo atbalstu saņem šo māju iedzīvotāji (fiziskas personas).

(288) Gadījumos, kad kāds no dzīvokļiem tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar de minimis nosacījumiem.

(289) Plānotā ANM atbalsta (granta) intensitāte ir 49% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Savukārt 51% no projekta izmaksām sastādīs aizdevums (finanšu instruments).

(290) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" projektu dati parāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums sastāda 86.07 kWh/m2 gadā. Vidējais siltumenerģijas tarifs Latvijā 2020./2021.gada apkures sezonā sastāda 52,38 EUR/MWh . Līdz ar to ietaupījums no daudzdzīvokļu mājas renovācijas (zemāks rēķins par apkuri) sastāda 4.50 EUR/m2 gadā. Vidējās renovācijas izmaksas sastāda 174.78 EUR/m2. Līdz ar to, bez granta atbalsta, renovācija atmaksātās 38.84 gadu laikā. Ar granta atbalstu renovācija atmaksājās 19 gadu laikā.

(291) Papildus tam, ir jāatzīmē, ka Rīgas pilsētā apkures tarifs ir būtiski zemāks nekā vidēji Latvijā. Rīgas pilsētā apkures tarifs ir 39.77 EUR/MWh, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanas darbi bez granta atmaksājās 51 gada laikā, savukārt ar grantu atmaksājās 25 gadu laikā.

(292) 1.2.1.1.i. "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" ietvaros atbalsts tiks piešķirts rindas kārtībā, līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1. pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās".

(293) Līdz ar to tiks izvirzīti sekojoši kritēriji saņēmējiem:

1) Atbalsta programmas nosacījumos (MK noteikumos vai citā atbilstošā juridiskā formā) tiks noteikts, ka atbalsts būs pieejams tikai tādām ēkām (projektiem), kurās projekta īstenošanas rezultātā ir plānots sasniegt vismaz 30% enerģijas ietaupījums, lai atbilstu investīciju kodiem ar 100% klimata marķieri.

2) Augstas gatavības projekts, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu plānotajā laika grafikā.

3) Projektu iesniegšanas secība.

(294) Investīcija 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu un pētniecības un attīstības aktivitātes un atbalstu ilgtspējīga transporta iegādei, tādu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādi, kas saistīti ar zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām).

(295) Viens no galvenajiem Latvijas izaicinājumiem turpmākajos gados ir apstrādes rūpniecības uzņēmumu produktivitātes kāpināšana, kas ir cieši saistīta ar ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanu un tehnoloģiskajiem jauninājumiem, kuri prasa lielākus ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Izaicinājums apstrādes rūpniecības uzņēmumiem šobrīd ir augstās elektroenerģijas cenas, kas būtiski kavē to konkurētspēju. Lai Latvijas spētu virzīties uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu, nepieciešams mērķēts valsts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmuma pašpatēriņam kā arī saistītajām pētniecības un attīstības aktivitātēms, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu".

(296) Lai pasākuma fokuss nebūtu pārāk šaurs, Latvijas uzņēmumiem, kuriem nepieciešama videi draudzīga pārveide, plānots arī piedāvāt atbalstu novatoriskiem un cirkulārākiem uzņēmējdarbības modeļiem, labāka atkritumu apsaimniekošanai, jauninājumiem attiecībā uz materiāliem, produktiem un tehnoloģijām, kā arī uzņēmumu vispārējās vides pēdas samazināšanai. Ņemot vērā to, ka energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu un ar vides pēdas saistītu pasākumu fokuss ir atšķirīgs, pārskatāmības nolūkos investīcija 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā tiek apskatīta no katra pasākuma tvēruma atsevišķi.

(297) Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana un pētniecības un attīstības aktivitātes un atbalsts ilgtspējīga transporta iegādei

(298) Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi uzņēmējdarbībā parasti prasa lielus kapitālieguldījumus un to atmaksāšanās laiks ir salīdzinoši garš, tādēļ komercabanku finansējums šādiem projektiem ir ļoti ierobežots.

(299) Turklāt šādi investīciju projekti nav primāri nepieciešamie ieguldījumi saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādēļ bieži vien tiek atlikti vai to īstenošana netiek apsvērta bez papildus valsts atbalsta. Lai stimulētu saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un virzīties uz ilgtspējīgas saimniekošanas modeļiem, investīcijas ietvaros plānots izveidot finanšu instrumentu programmu uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem un AER ieviešanai ar granta elementu kapitāla atlaides veidā.

(300) Investīciju programmas galvenais mērķis ir veicināt uzņēmumu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā un ar to saistītajās pētniecības un attīstības aktivitātēs, energoaudita veikšanā, kā arī ilgtspējīga transporta izmantošanā un jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanā ražošanā, lai sekmētu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību, resursu efektīvu izmantošanu un sniegtu ieguldījumu NEKP 2030 klimata mērķu sasniegšanā.

(301) Plānotās investīcijas:

i. Investīcijas ietvaros plānots izveidot valsts atbalsta programmu kombinētā finanšu instrumenta veidā, paredzot granta elementu kapitāla atlaides veidā.

(302) Zemāk minētajām aktivitātēm programmas ietvaros plānots sniegt investīciju aizdevumus.Maksimālā aizdevuma summa vienam uzņēmumam plānota līdz 10 milj. EUR, aizdevuma termiņš - līdz 20 gadiem.

(303) Programmas ietvaros paredzēts piešķirt kapitāla atlaidi granta veidā, kuras apmērs tiek noteikts ņemot vērā realizēto pasākumu un uzņēmuma lielumu. Maksimālā kapitāla atlaide ir 2 milj. EUR, (energoauditiem un tehnoloģiskajai dokumentācijai 25 tūkst.EUR). Grantu paredzēts izmaksāt pēc projekta realizācijas un projektā noteikto kritēriju izpildes, samazinot aizdevuma pamatsummu.

(304) Atkarībā no īstenotās aktivitātes, sasniedzamie kritēriji ir energoietaupījums, uzstādītā AER jauda vai programmas ietvaros, lai identificētu potenicāli veicamos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un to rezultātā sasniedzamos enerģijas ietaupījumus, tiks noteikta prasība uzņēmumam veikt energoauditu, lai noteiktu energoresursu patēriņu pirms projekta realizācijas un pēc projekta realizācijas. Granta daļas izmaksa tiks veikta pēc projekta realizācijas un pamatojošo dokumentu pārbaudes (tiks samazināta aizdevuma pamatsumma).

(305) Aizdevums paredzēts maziem un vidējiem, vidējas kapitalizācijas un lielajiem komersantiem.

(306) Lēmums par aizdevuma piešķiršanu tiek pieņemts izvērtējot uzņēmuma iesniegto biznesa plānu, esošo un nākotnes naudas plūsmu un energoaudita ieteikumus. Programmas ietvaros nav plānoti ierobežojumi attiecībā uz uzņēmuma darbības nozari, taču paredzams, ka lielāka daļa investīcijas tiks veiktas apstrādes rūpniecībā (tostarp bioekonomikā). Tāpat, ievērojot Taksonomijas regulā noteiktos principus, programmas ietvaros tiks atbalstīti uzņēmumi, kuru saimnieciskajai darbībai ir pozitīva ietekme uz klimatu un vidi vai to saimniecisko darbību var uzskatīt par ilgtspējīgu saimniecisko darbību. Atbalsts būs pieejams arī, izmantojot ESKO pakalpojumus.

(307) Atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas darbojas Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), ja SEG emisiju apjoms pēc projekta realizācijas plānots zem ETS noteiktām līmeņzīmēm. Lai to nodrošinātu programmas īstenošanas nosacījumos tiks noteikti izpildāmie kritēriji attiecībā uz ETS uzņēmumu radītajām SEG emisijām, kuri tiks pārbaudīti pie projekta apstiprināšanas.

(308) Šāds atbalsta mehānisms nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu pieejamību investīciju projektu realizācijai, kuri sniedz ieguldījumu ekonomikas transformācijai un klimata mērķu sasniegšanai. Investīcijas risinās tirgū pastāvošo nepilnību attiecībā uz finansējuma pieejamību ilgtermiņa investīciju projektu īstenošanai galvenokārt MVK segmentā un apstrādes rūpniecības nozarē savukārt granta elements nodrošinās papildus stimulu uzņēmējiem pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un virzīties uz energoefektīvākiem un "zaļākiem" saimniekošanas modeļiem.

(309) Investīciju programma dos iespēju uzņēmumiem uzlabot to enerģētisko neatkarību, izmantot videi draudzīgu enerģiju, samazināt ražošanas izmaksas kā arī attīstīt nākotnes klimata tehnoloģijas. Ieguldījumi uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju. Investīcijas tieši veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā.

(310) Ieguldījumi uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā papildinās jau tirgū esošo ALTUM īstenoto programmu uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma Darbības programmas 2021.-2027.gadam 6.1.prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" ietvaros plānotās investīcijas uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumiem. Tāpat piedāvāta investīcija papildinās Darbības programmas 2021- 2027.gadam 2.1.prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" ietvaros plānotās investīcijas. Demarkācija ar minētajām programmām tiks nodrošināta projektu līmenī un to nodrošinās ALTUM, savukārt nacionālajā regulējumā tiks paredzēti nosacījumi, lai tiktu ievērota plānotās programmas intensitāte un novērsti dubultfinansēšanas riski.

(311) Programmas īstenošanu nodrošinās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, kura jau šobrīd piedāvā uzņēmumiem aizdevumus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kuri tiek finansēti no "zaļajām" obligācijām. Programmas īstenošanai tiks izveidots atsevišķs aizdevumu fonds un tiks nodrošināta ieguldīto finanšu līdzekļu atkārtota izmantošana, tādā veidā nodrošinot investīciju ilgtspēju arī pēc ANM investīciju termiņa.

(312) Atbalsts plānots sekojošām aktivitātēm un pasākumiem:

(313) Energoaudita veikšana:

• Plānots atbalstīt tehniski ekonomiskā pamatojuma, energoaudita (uzņēmumiem, kuriem prasība par enrgoauditu nav noteikta Energoefektivitāte likumā), tehnoloģisko shēmu, skiču u.c. izstrādi ar mērķi identificēt potenciāli veicamos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar ekonomiski pamatotiem lielākajiem sasniedzamajiem enerģijas ietaupījumiem.

• Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 85%, bet ne vairāk kā 25 tūkst EUR.

• Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 5 300 000EUR

• Pasākuma ietvaros ir plānots sniegt atbalstu 530 projektiem.

• ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 25.panta 4. un 7.apakšpunkta ietvaros, nepieciešamības gadījumā tiks izskatītas arī de minimis atbalsta iespējas.

• Pasākums atbilst intervences kodam 022, kas paredz atbilstību 100% klimata marķierim

(314) atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana:

• Pasākuma ietvaros plānots atbalsts jaunu AER jaudu uzstādīšanai uzņēmuma pašpatēriņam, daļēji aizstājot iepirkto elektroenerģiju ar paša uzņēmuma saražoto no atjaunojamiem energoresursiem. Plānots atbalsts neliela apjoma saules, vēja un biomasas projektiem, iekārtu iegādes, uzstādīšanas, pieslēgumu izveides un dokumentācijas izmaksām.

• Atbalsts pieejams, ja saražotā enerģija ir izmantota uzņēmuma vai ESKO klienta pašpatēriņam vismaz 90% apmērā.

• Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, kuras apmērs atkarīgs no uzņēmuma lieluma.

• Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 80 000 000 EUR. Plānots atbalstīt indikatīvi 320 projektu, vidējā projekta apmērs indikatīvi ir 250 000 EUR;

• Pasākuma ietvaros ir plānots uzstādīt AER ar kopējo jaudu 81 MW. Mērķa vērtība tiek noteikta, pieņemot, ka ieguldot 890 EUR var uzstādīt 1KW AER jaudu. Tiek plānots, ka pamatā atbalsts tiks sniegts saules AER projektiem un nelielai daļai biomasas tehnoloģiju projektu. Pieņēmumi balstīti uz līdzšinējo pieredzi un esošo pieprasījumu.

• Pasākuma īstenošanā ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 41.panta ietvaros.

• Pasākums atbilst - 028, 029 un 030bis intervences kodiem, kas paredz atbilstību 100% klimata marķierim, atkarībā no ieviestās tehnoloģijas.

• Lai nodrošinātu biomasas tehnoloģiju ieviešanas pasākumu atbilstību 030bis intervences kodam, programmas īstenošanas nosacījumos tiks ietverti kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2018/2001 29.pantā noteiktajiem kritērijiem un izmantojot šķeldu, tai jāatbilst SEG emisiju ietaupījumam 80%. Atbilstība minētajiem kritērijiem tiks pamatota Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.

(315) energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nedzīvojamajās ēkās:

• Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts nedzīvojamo ēku renovācijai, apgaismojuma, siltumapgādes, aukstumapgādes, ventilācijas sistēmu uzlabošanas, rekuperācijas, u.c. energoefektivitātes pasākumiem, ja pasākuma realizācijas rezultātā energo ietaupījums ir vismaz 30%. Attiecināmās izmaksas pasākuma ietvaros ir būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās un koplietošanas telpās, inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide; autoruzraudzība un būvuzraudzība.

• Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, granta saņemšana ir atkarīga no sasniegtajiem energoefektivitātes ietaupījumiem

• Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 25 000 000 EUR;

• Pasākuma ietvaros ir plānots atbalstīt 133 projektus un sasniegt energoietaupījumu 5 000 MWh/ gadā, kas noteikts izvērtējot līdzšinējo pieredzi, balstīts uz pieņēmumu, ka ieguldīti 5 000 EUR rada 1 MWh ietaupījumu gadā.

• Indikatīvais vidējā projekta apmērs ir 187 500 EUR.

• Ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 38.panta ietvaros;

• Pasākums atbilst intervences kodam 024ter, kurš paredz, ka vidējam SEG emisiju ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30%. Šo kritēriju plānots sasniegt programmas nosacījumos paredzot kritēriju attiecībā uz projekta energoietaupījumu, kuram jāsasniedz vismaz 30%.

(316) energoefektīvu iekārtu iegāde:

• Pasākuma ietvaros plānota iekārtu iegāde un nomaiņa, ja pasākuma realizācijas rezultātā energo ietaupījums ir vismaz 25%, nodrošinot ka vidēji rādītājs pasākuma ietvaros (projektu kopumā) sasniedz vismaz 30%. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas jaunu iekārtu iegādei \ nomaiņai, apgaismojumam.

• Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, granta saņemšana ir atkarīga no sasniegtajiem energoefektivitātes ietaupījumiem

• Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 20 000 000 EUR. Vidējais projekta apjoms indikatīvi - 150 000 EUR.

• Pasākuma ietvaros ir plānots atbalstīt 133 projektus un indikatīvi sasniegt energoietaupījumu 8 000 MWh/gadā, kas noteikts izvērtējot līdzšinējo pieredzi, balstīts uz pieņēmumu, ka ieguldīti 5 000 EUR rada 1 MWh ietaupījumu gadā.

• Ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 14.panta un/vai 38.panta ietvaros;

• pasākums atbilst intervences kodam 024ter, kurš paredz, ka vidējam SEG emisiju ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30%. Šo kritēriju plānots sasniegt vidēji projektu kopumā, attiecīgi atsevišķi projekti var sasniegt zemāku energoietaupījumu un savukārt citi - salīdzinoši lielāku. Programmas nosacījumos tiek paredzēts, ka projekta ietvaros plānotais energoietaupījums nedrīkst būt zemāks par 25%. Energoietaupījums šī pasākuma ietvaros tiks noteikts, plānotās tehnoloģijas salīdzinot ar pielīdzināmām nomaināmajām tehnoloģijām (uz vienu produkcijas vienību) vai arī alternatīvām tirgū esošām tehnoloģijām. Ņemot vērā, ka ALTUM sniedz aizdevumus energoefektivitātes pasākumiem arī no citiem finansējuma avotiem, kur ir noteiktas salīdzinoši zemākas prasības attiecībā uz energoietaupījumu, veidojot ANM pasākumu projektu portfeli ALTUM nodrošinās, ka vidējais energoietaupījums pasākuma līmenī būs vismaz 30%.

(317) jaunu energoefektīvu iekārtu izstrādei un demonstrācijas projektu izveidei TRL8 - TRL9 gatavības stadijās:

• Pasākuma ietvaros plānots atbalstīt testēšana, prototipu izgatavošanu un patentēšanu.

• Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, granta saņemšana ir atkarīga no sasniegtajiem energoefektivitātes ietaupījumiem.

• Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 5 000 000 EUR.

• Pasākuma ietvaros ir plānots sniegt atbalstu 33 projektiem. Vidējā projekta apmērs - indikatīvi 150 000 EUR.

• Ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 25.panta un/vai 28.panta ietvaros.

• Pasākums atbilst intervences kodam 022, kas paredz atbilstību 100% klimata marķierim

(318) ilgtspējīga jauna transporta iegāde:

• Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts ilgtspējīga jauna transporta iegādei uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā alternatīvu transportlīdzekļiem, kuri izmanto degvielu no fosilajiem resursiem arī uzņēmumiem, kuri sniedz auto nomas pakalpojumus. Atbalsts plānots nulles-emisiju transportlīdzekļu iegādei, ja minimālais nobraukums gadā sastāda 30 tūkst. km.

• Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, bet ne vairāk kā 55 000 000 EUR

• Pasākumam plānotais finansējums indikatīvi ir 10 000 000 EUR.

• Pasākuma ietvaros ir plānots sniegt atbalstu indikatīvi 183 projektiem atbalstot 1269 nulles-emisijas transportlīdzekļu iegādi. Vidējā projekta summa indikatīvi 300 000 EUR.

• ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 36.panta ietvaros

• pasākums atbilst intervences kodam 024ter - atbalsts nulles-emisiju transportlīdzekļu iegādei, samazinot transportlīdzekļu radītās SEG emisijas vismaz par 30%.

(319) Budžets un indikatīvā naudas plūsma

(320) Paredzētajām investīcijām ir plānots publiskais finansējums 80 586 000 EUR un investīciju programmas īstenošanai ALTUM ieguldīs līdzfinansējumu aptuveni 109 732 000 EUR, līdz ar to kopējais pieejamais finansējuma apjoms plānots 190 300 000 EUR, no kura grantiem paredzētais finansējums ir aptuveni 60 005 000 EUR.

(321) Granta izmaksas plānots segt no publiskā finansējuma un ALTUM līdzfinansējums tiks izmantots aizdevumu izsniegšanai.

(322) Plānots, ka pirmajā gadā tiks investēti 15% no pieejamā finansējuma, nākamajos gados 25% un pēdējā pusgadā 10% no pieejamā finansējuma (detalizētu informāciju par plānotajiem investīciju apjomiem lūdzam skatīt 4 Pielikumā)

(323) Pieņēmumi par investīciju apjomiem gadā dažādām aktivitātēm balstīti uz ALTUM līdzšinējo pieredzi programmu ieviešanā un potenciālo pieprasījumu gadā, ņemot vērā pieredzi energoefektivitātes programmā, kas tiek īstenota no "zaļo" obligāciju finansējuma, kā arī ņemot vērā līdzšinējo programmu apguvi/ progresu.

(324) Programmas kopējie rādītāji un atskaites punkti

(325) Programmas rezultātu un ietekmes novērtēšanai ir noteikti gan sasniedzamie atskaites punkti gan mērķu rādītāju vērtības. Investīcijas ietvaros plānots atskaites punkts - atbalsta programmas izstrāde kurš noteikts, lai mērītu programmas ieviešanas progresu un kura savlaicīga izpilde ir būtisks priekšnoteikums programmas mērķu sasniegšanai.

(326) Investīcijas ietvaros ir plānoti mērķu rādītāji, kuri noteikti, lai parādītu atsevišķu pasākumu ieviešanas progresu un mērķu sasniegšanu. Rādītāju mērķu vērtības ir noteiktas, ņemot vērā kopējo programmai paredzēto finansējumu (publisko un ALTUM līdzfinansējumu).

(327) Investīcijas ietvaros ir plānoti mērķu rādītāji, kuri noteikti, lai parādītu atsevišķu pasākumu ieviešanas progresu un mērķu sasniegšanu. Rādītāju mērķu vērtības ir noteiktas, ņemot vērā kopējo programmai paredzēto finansējumu (publisko un ALTUM līdzfinansējumu).

a. Piešķirto grantu skaits izpētes un attīstības pasākumiem (indikatīvi 563) - rādītājs ir saistīts ar pasākuma energoefektīvu tehnoloģiju izstrāde un pasākuma energoaudita veikšana sasniegtajiem mērķiem.

b. instalētā atjaunojamo energoresursu jauda (indikatīvi 81 MW) - rādītājs ir tieši atkarīgs no pasākuma atjaunojamo energoresursu ieviešana īstenošanas rezultātiem

c. primārās enerģijas patēriņa samazinājums (indikatīvi 12000000 KWh/ gadā) - rādītājs ir tieši atkarīgs no pasākumu energoefektīvu iekārtu ieviešana un energoefektivitātes pasākumi nedzīvojamās ēkās īstenošanas rezultātiem.

d. SEG emisiju ietaupījums (indikatīvi 10 459 Co2 ekvivalenta t/gadā) - rādītājs ir netieši atkarīgs no pasākuma energoefektīvu iekārtu ieviešana, energoefektivitātes pasākuma nedzīvojamās ēkās un pasākuma atjaunojamo energoresursu ieviešana sasniegtajiem rezultātiem un tiek aprēķināts, ņemot vērā Latvijā vidējo saražoto elektroenerģiju vēja, saules un biomasas stacijās (2018.-2019.gada CSP dati) un ņemot vērā 2018.gada CO2 emisijas faktorus Latvijā, kuri noteikti 2018.gada 23.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.42 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika".

e. Iegādātie nulles-emisijas transportlīdzekļi (indikatīvi 1269) - rādītāju uzskaita pasākuma ilgtspējīga transporta iegāde ietvaros.

(328) Valsts atbalsts

(329) Investīcijas 1.2.1.2.i. programmas īstenošanas ietvaros ir plānots valsts atbalsts atbilstoši VGAR25 regulējumam, nepieciešamības gadījumā tiks izskatītas arī de minimis iespējas, piemēram, energoaudita gadījumā nākotnē nepieciešamības gadījumā tiks izvērtēta iespēja piemērot Vides un enerģētikas vadlīnijas26, Reģionālā atbalsta vadlīnijas27 un Pētniecības vadlīnijas28, kas tad tiks atsevišķi saskaņots ar Eiropas Komisiju.

(330) Plānota jauna valsts atbalsta shēma, kas tiek veidota, lai sasniegtu programmas mērķus un veicinātu uzņēmumu transformāciju ilgtspējīgas un videi draudzīgas saimniekošanas virzienā, tādējādi, samazinot saimnieciskās darbības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un veicinātu Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanu.

(331) Plānots veikt ar EK konsultācijas par atsevišķu VGAR pantu nosacījumiem, iespējams plašāku piemērošanas vai atkāpju iespējamību.

(332) Pasākumi tādu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas saistīti ar zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām

(333) Grants jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei (TRL4-TRL8): Inovatīvi produkti un tehnoloģijas, kas saistīti ar zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām. (intervences kods 022: Klimats - 100%).

(334) Atbalsta aktivitātes ieviešanai tiks izmantots mehānisms, kas tiks izveidots investīcijas 5.1.1.2.i. ietvaros (ieviešanas mehānismu, laika grafiku, projektu atlases shēmu un kritērijus skatīt 5.1.1.2.i. aprakstā). Projekta vērtēšanas procesā tiks vērtēta projekta atbilstība intervences kodam, ietekme uz "zaļā kursa" mērķiem, kā arī atbilstība nacionālajiem klimata un vides stratēģiskajiem dokumentiem. Projekta vērtēšanas procesā tiks iesaistīti EM, VARAM, CFLA, kas noteiks atbilstību valsts atbalsta kritērijiem, kā arī EK ekspertu datubāzē iekļauti ārējie eksperti.

(335) Potenciālie P&A virzieni jaunu produktu un tehnooģiju izstrādei:

• Energoefektivitāte (energoefektivitāte ēkās, energoefektivitāte industrijā, energosistēmu integrācija un vadības efektivizācija, viedie tīkli (bezvadu uzlāde) un citi pētniecības virzieni eneroefektivitātes jomā)

• Viedā enerģētika, inženiersistēmas un transporta risinājumi (enerģijas ražošana (siltumenerģija un elektroenerģija), alternatīvās degvielas, t.sk. elektromobilitāte, un citi pētniecības virzieni šajā jomā)

(336) Atbalstāmās aktivitātes:

• rūpnieciskie pētījumi

• eksperimentālās izstrādnes

• tehniski ekonomiskā priekšizpēte.

Tabula Nr.5. Finansējuma piešķiršanas intensitāte

  Mazie uzņēmumi Vidējie uzņēmumi Lielie uzņēmumi
Rūpnieciskie pētījumi 70% 60% 50%
Eksperimentālās izstrādnes 45% 35% 25%
Tehniski ekonomiskā priekšizpēte 70% 60% 50%

(337) Papildu intensitāte par zinātniskajām publikācijām vai efektīvu sadarbību no 10% līdz 15%.

(338) Atbalsta saņēmēji ir komersanti (sīkie (mikro), mazie un vidējie, lielie komersanti (t.sk. valsts kapitālsavienības)) un pētniecības institūcijas.

(339) Investīciju ietvaros plānots valsts atbalsts atbilstoši GBER 25.pantam.

(340) Mērķis: Kopā programmas ietvaros izstrādāti 160 jauni ar klimata mērķu sasniegšanu saistīti produkti vai tehnoloģijas:

• Programmas ietvaros izstrādātu jaunu produktu un tehnoloģiju skaits 2023.gadā - 16

• Programmas ietvaros izstrādātu jaunu produktu un tehnoloģiju skaits 2024.gadā - 32

• Programmas ietvaros izstrādātu jaunu produktu un tehnoloģiju skaits 2025.gadā - 32

• Programmas ietvaros izstrādātu jaunu produktu un tehnoloģiju skaits 2026.gadā - 80

(341) Investīcija 1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti

(342) Plānotās investīcijas:

(343) Paredzēts uzlabot pašvaldību ēku energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus ēku energoefektivitātes kāpināšanai un siltumnoturības uzlabošanai. Investīciju īstenošana sniegs pozitīvu ieguldījumu darba vietu radīšanai reģionos, stimulējot vietējo ekonomiku (pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanas būvdarbu veikšanai plānotas vismaz 1290 darba vietas).

(344) Plānots atbalsts pašvaldībām piederošām ēkām (un jaukta tipa īpašumiem, ja pašvaldības ir lielāko kapitāldaļu turētājas), t.sk. sociālajiem mājokļiem, veselības aprūpes, izglītības un sociālo iestāžu ēkām. Ieguldījumi tiks veikti, atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm, kas tiks definētas, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienoto pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas. Nodrošinot demarkāciju, vienas un tās pašas ēkas (vai to grupas) nevarēs pieteikt un saņemt atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem dažādu fondu ietvaros.

(345) Investīcijas valsts un pašvaldību energoefektivitātes paaugstināšanā tiks veiktas saskaņā ar Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam 2.1.1.SAM "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana".

(346) Investīcijas 1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" plānots valsts atbalsts. Pamatā pasākumi, kuros nav valsts atbalsts, bet pieļaujama papildinošā saimnieciskā darbība līdz 20%, kā arī atbalsts sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība, siltumapgāde un veselības aprūpes pakalpojumi) saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES un atbalsts kultūras un sporta mērķiem, kam nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu.

(347) Investīcija 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās

(348) Plānots sniegt atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem centrālās valdības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām ar kultūras funkciju, tai skaitā vēsturiskajām un tieslietu jomas ēkām, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, veicinātu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī panāktu SEG emisiju samazinājumu. Papildus klimata ieguvumiem pasākuma īstenošana veicinās būvniecības nozares un būvmateriālu ražotāju attīstību, nodrošinot izaugsmi tautsaimniecībā.

(349) Papildus līdzīgām darbībām ir plānots atbalsts arī no Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam 2.1.1.SAM "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" plānotā pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās", kam indikatīvi paredzēts 88 218 000 euro liels finansējuma apjoms.

(350) Demarkācija notiks laikā - vispirms tiks īstenota ANM plānotā programma. Pēc tās beigām tiks īstenota no Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam plānotā programma valsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

(351) Attiecībā uz investīciju finansējuma saņēmējiem, norādām, ka 1.2.1.4.i. "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" ietvaros tiks izvirzīti sekojoši kritēriji saņēmējiem:

a. Atbalsta programmas nosacījumos (MK noteikumos vai citā atbilstošā juridiskā formā) tiks noteikts, ka piešķirot atbalstu ir jānodrošina, ka visu projektu īstenošanas rezultātā vidēji programmas ietvaros tiks sasniegts 30% enerģijas ietaupījums, lai atbilstu investīciju kodiem ar 100% klimata marķieri. Tiek paredzēta iespēja, ka atsevišķi projekti varētu sasniegt mazāku enerģijas ietaupījumu, bet to kompensēs citi projekti ar augstāku enerģijas ietaupījumu, lai vidējais rādītājs programmas ietvaros būtu 30% enerģijas ietaupījums.

b. 2) Augstas gatavības projekts, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu plānotajā laika grafikā.

(352) Investīcijas 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" ietvaros ēkās, kurās tiks veikti energoefektivitātes pasākumi, tiks veikta tikai valsts funkcija, nesaimnieciska darbība, iespējama papildinoša saimnieciska darbība 20% apmērā, līdz ar to finansējuma saņēmēju līmenī netiks piešķirts valsts atbalsts, savukārt darba veicēji tiks izvelēti atklātā, pārredzama un nediskriminējošā konkursa procedūrā.

(353) Investīcija 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija

(354) Covid-19 krīzes sekas ir atstājušas ietekmi uz elektroapgādes pārvaldes un sadales sistēmu operatoru ieņēmumiem. Tāpēc bez atbalsta pasākumiem elektroapgādes sistēmas zaļā transformāciju Latvijā nebūs iespējams īstenot tādā ātrumā un apmērā, kā to prasa ES klimatneitralitātes mērķi un nacionālie stratēģiskās plānošanas dokumenti.

(355) Investīcijas elektroapgādes tīklu un digitālās infrastruktūras zaļajā transformācijā ir nepieciešamas, lai, neatkarīgi no krīzes radītajiem makroekonomiskajiem apstākļiem, nodrošinātu atbilstošu elektroapgādes infrastruktūru zaļo inovāciju ieviešanai, ilgtspējīgai un efektīvai sistēmas darbībai, dekarbonizācijai. Bez ES investīciju piesaistes šo mērķu sasniegšanai tiks radīts slogs uz sabiedrisko pakalpojumu tarifu, kas radīs negatīvu spiedienu uz uzņēmumu konkurētspēju un palielinās enerģētiskās nabadzības risku, kā arī attiecīgo izmaksu attiecināšana uz aktīvajiem lietotājiem būs nozīmīgs šķērslis šiem lietotājiem pieņemt pozitīvu lēmumu par mērķu sasniegšanai nepieciešamo investīciju veikšanu, piemēram, pārejai uz elektroauto izmantošanu un/vai mikroģenerācijas ieviešanu.

(356) Aktivitātes ir tieši saistītas ar Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem un Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijas plāna mērķiem un aktivitātēm. Plānotās aktivitātes veicinās vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu elektroenerģijas ražošanai izmantojot saules enerģiju. Vienlaikus aktivitātes ir ļoti nozīmīgas, lai veicinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas patēriņu siltumapgādes un dzesēšanas vajadzībām, kā arī dotu nozīmīgu ieguldījumu ilgtermiņa transporta sektora elektrifikācijā.

(357) Izvirzīto klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams radīt ilgtspējīgu elektrotīkla infrastruktūru, kurā var tikt ieviestas zaļās tehnoloģijas. Sākotnēji elektrotīkls netika būvēts ar izpratni par mūsdienu vajadzībām, tāpēc šobrīd ir nepieciešams to pārbūvēt un pielāgot jauno inovāciju drošai uzņemšanai. Investīcijas plānotas arī novecojušiem un zaļajām tehnoloģijām neatbilstošiem elektroapagādes sistēmu operatoru stratēģiskiem aktīviem un kritiskiem elektrotīkla elementiem, kas liedz paaugstināt energoefektivitāti un viedu pārvaldību.

(358) Ieguldījumi plānoti elektroapgādes sadales sistēmas tehnoloģiskās darbības efektivitātes paaugstināšanai un zaļo inovāciju ieviešanai, kas ilgtermiņā ļaus pievienot izkliedētās AER tehnoloģijas, samazināt sistēmas energoietilpību un CO2 izmešus. Investīcijas tiešā veidā sekmēs klimatneitralitātes pasākumu realizēšanu valsts enerģētikas sektorā, jo bez atbilstošiem pasākumiem elektrotīklā un digitālā infrastruktūrā, sasniegt izvirzītos Nacionālos klimataneitralitātes mērķus var nebūt iespējams.

(359) Būtiski minēt, ka elektroapgādes sistēmas atbilstoša infrastruktūra ir svarīgs priekšnoteikums sauszemes transporta elektrifikācijas projektu realizēšanai. Tāpēc, elektrotīkla infrastruktūru ir stratēģiski nozīmīgi modernizēt, lai varētu tikt nodrošināta droša un nepārtraukta elektroapgāde.

(360) Paredzētas investīcijas emisiju samazinošo pasākumu veicināšanai enerģētikas un transporta sektoros. Tās mērķis ir attīstīt elektrotīklu infrastruktūru un sistēmnodrošinājumu zaļo inovāciju, tajā skaitā elektrotransporta un izkliedētās ģenerācijas, ieviešanai un ilgtspējīgai darbības nodrošināšanai Latvijā. Investīciju ietvaros tiktu realizēti šādi pasākumi. Pārbūvēts un attīstīts elektroauto uzlādes un izkliedētās ģenerācijas pieslēgumiem atbilstošs un efektīvs elektrotīkls. Ieviesti AER risinājumi sistēmas operatoru darbības efektivitātes paaugstināšanai. Realizēti zaļi un videi draudzīgi pasākumi sistēmas stratēģisko aktīvu un elektrotīkla kritisko elementu energoefektivitātes paaugstināšanai un viedai pārvaldībai. Veikti atbilstoši sistēmnodrošinājumi inovatīvu elektrotīklu risinājumu izpētei un ieviešanai, veicinot efektīvu jaudu plūsmu pārvaldību, kas nodrošinās ilgtspējīgu izkliedētās ģenerācijas attīstību. Ņemot vērā, ka investīcijas tiks veiktas viedajās energosistēmās (tostarp viedtīklos un IKT sistēmās, kuras nodrošinās pārvades sistēmas un sadales sistēmas elastības un drošības paaugstināšanai, kā arī, veidojot nepieciešamo informācijas sistēmu infrastruktūru un attīstītu tīklu vadības digitalizāciju) tiks lietots "033" kods.

(361) Atbalsts tiks piešķirts AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls". Par cik abi uzņēmumi ir dabīgi monopoli, tad piešķirot atbalstu nav attiecināmas komercdarbības atbalsta kontroles normas.

(362) Reformu un investīciju virziens 1.3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām.

(363) Reforma 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai.

(364) 2018.gadā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts (DG REFORM) ir atbalstījis Iekšlietu ministrijas strukturālo reformu iniciatīvas, ļaujot īstenot Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana" pirmo posmu (turpmāk - SRAP 1), kā arī uzsākt šī projekta otro posmu un trešo posmu.

(365) Lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar struktūru un funkciju efektivizēšanu, kā arī dienestu struktūrvienību izvietojuma pārskatīšanu, katastrofu pārvaldības un krīžu vadības efektīvas darbības nodrošināšanai, ir svarīgi pilnveidot infrastruktūras kvalitāti. Īstenojot ilgtspējīgu, energoefektīvu, ekonomisku un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu nekustamo īpašumu un infrastruktūras pārvaldības politiku, arī SRAP 1 reformas tiks balstītas uz stabiliem pamatiem. Pretējā gadījumā strukturālo reformu centieni nevar tikt īstenoti pilnvērtīgi un nevar tikt nodrošināta patiesi efektīva un ekonomiska pārvaldība iekšlietu nozarē, ja nav iespējams veidot infrastruktūras tīklu, kas patiesi atbilstu labas un ekonomiskas pārvaldības standartiem.

(366) Investīciju mērķu sasniegšanas garantēšanai ir veikts priekšizpētes darbs. 2019. un 2020.gadā ir īstenots gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku dizaina, ekonomiskā un energoefektivitātes pamatojuma projekts, kā rezultātā ir iegūts detalizēts 4 tipu uz VUGD depo bāzes attīstāmu pakalpojumu centru izveides priekšlikums ar būtiskiem CO2 emisiju ietaupījumiem. Savukārt, lai īstenotu specializētā VUGD autotransporta modernizāciju, iekļaujot arī tehnoloģisko iespēju analīzi transportlīdzekļu degvielas alternatīvajos risinājumos, šobrīd tiek īstenots DG ECHO atbalstīts TRACK1 priekšizpētes projekts ar pirmajiem rezultātiem, kas demonstrē nozīmīgus CO2 emisiju samazinājumus.

(367) Informāciju par valsts atbalstu reformas 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai" ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

(368) Investīcija 1.3.1.1.i. Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija

(369) ANM investīcijas plānots ieguldīt gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībā, kur energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst B klasei, nepārsniedzot 43,68 kWh/m² gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām, kur kopējais gala enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam veidos ne vairāk kā 62,29 kWh/m² gadā. Ēkas būvniecībā plānots izmantot videi draudzīga ražojuma būvmateriālus, t.sk. atbilstošus ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas prasībām29. Ēkā tiks izmantotas augstas efektivitātes rekuperācijas sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas zudumu atgūšanu apkures periodā. Kopējais reformas īstenošanas tvērums ir augstā gatavības stadijā, ir veiktas priekšizpētes visu Iekšlietu ministrijas īpašumā, nomā un valdījumā esošo ēku tehniskajā novērtējumā, ir veikts detalizēts struktūru un funkciju analīzes izvērtējums, sagatavota visa nepieciešamā normatīvā un stratēģiskā bāze, kā arī saskaņā ar 2019.gada iepirkumu noslēgtā darba uzdevuma rezultātu, izstrādāts skiču projekts būvniecības iecerēm A, B,C un D tipa modulu katastrofu pārvaldības un krīžu vadības centru izveidei. A kategorijas moduļu tipa centrus plānots veidot visblīvāk apdzīvotajās Latvijas teritorijās ar lielāko izsaukumu skaitu un lielāko speciālā transporta specifisko vienību skaitu un vietās ar novērtējumā saņemto minimālajām katastrofu pārvaldības prasībām visneatbilstošāko esošo depo. ANM plāna ietvaros plānots izveidot tikai vienu A kategorijas centru, bet visvairāk B kategorijas centrus. B, C un D moduļu tipa centrus plānots veidot pilsētās ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju blīvumu un mazāku izsaukumu skaitu. Moduļu tipa ēku būvniecība paredz iespēju papildināt jebkuru tipveida projektu ar papildus nepieciešamajām telpām citu dienestu vajadzībām. Atbilstoši vajadzībām šajos moduļu centros vienviet plānots izvietot VUGD, VP, Valsts robežsardzi (VRS) un atkarībā no nepieciešamības citus iekšlietu dienestus, tādējādi īstenojot pieeju, kad maksimāli daudzas katastrofu pārvaldībā iesaistītās institūcijas atrodas zem viena jumta. Šāda pieeja jo īpaši veicina nekustamo īpašumu optimizēšanu un pāreju no piesārņojoša uz energoefektīvu īpašumu pārvaldības modeli.

(370) Iekšlietu ministrija kā nozares atbildīgā institūcija, atbildīga par vispārējo katastrofu pārvaldības sistēmas adaptāciju klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijas reformas īstenošanu, tomēr tās ietvaros nepieciešamo būvniecības ieceru īstenošanā atbildīgā būs Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra, kura darbosies ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Reformas īstenošanai izveidota pasākumu īstenošanas koordinācijas darba grupa, kas sastāv no Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Latvijas pilsētu pašvaldības. Darba grupas mērķis nodrošināt efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanu katastrofu pārvaldības centru izveidi, tajos iestrādājot visu iesaistīto institūciju intereses un nodrošinot augstākās kvalitātes un izpildes prasības.

(371) Plānotās investīcijas:

(372) Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam30 iestrādātajiem provizoriskajiem aprēķiniem katastrofu pārvaldības sistēmas pielāgošanas klimata pārmaiņām reformas īstenošanai būtu nepieciešami aptuveni 200 milj. euro, kā ietvaros Iekšlietu ministrija iecerējusi 49 katastrofu pārvaldības centru kā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību. Depo būvniecībā izmantojot tipveida ēku projektus, kas ļaus būtiski samazināt projektēšanas un būvdarbu izmaksas, kā arī laiku, kāds nepieciešams jaunas ēkas izbūvei. Būvniecību paredzēts īstenot pa kārtām, sākot ar administratīvajām teritorijām, kurās koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits, kā arī vietās, kur iekšlietu nozares infrastruktūra ir viskritiskākajā stāvoklī.

(373) Ņemot vērā veiktos sagatavošanās darbus, AMN plāna ietvaros paredzēts īstenot nelielu daļu no gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru būvniecības visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot arī reģionālo nevienlīdzības mazināšanas principu, uzlabojot katastrofu pārvaldību tajās pilsētās. Pirms ANM plāna uzsākšanas finansējums no valsts budžeta līdzekļiem ir piešķirts pirmo 7 gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru būvniecībai.

(374) ANM plāna investīciju ietvaros plānots uzbūvēt 8 līdz 10 katastrofu pārvaldības centrus. Vadoties no pieejamā finansējuma apmēra, investīciju aprēķini ir balstīti uz 10 jaunbūvējamu centru platību un izmaksām. Saskaņā ar aprēķiniem, kas balstīti uz šiem 10 objektiem, būtiski tiks palielināta katastrofu pārvaldības infrastruktūras platība, vienlaikus līdz 77% uzlabojot līdzšinējo līdzvērtīgas platības enerģijas patēriņus apkurei gadā. Kopējais t CO2 emisiju samazinājums par 20,5% pārsniegs t CO2 samazinājumus, ko varētu iegūt īstenojot tikai energoefektivitātes pasākumus. Tomēr kopējais ieguvums būs plašāks nekā tikai konkrēto ēku SEG emisiju samazinājumā.

(375) Investīciju 1.3.1.1.i. Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas finansējuma saņēmējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas ir valsts funkciju veicējs, līdz ar to atbalsts netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai un attiecīgi nav jāpiemēro valsts atbalsta regulējums. Jaunbūvētajās ēkās tiks veikta tikai valsts funkciju īstenošana. Savukārt iepirkumu konkursi notiks atklātā, pārredzamā un nedriskriminējošā konkursa procedūrā, kā ietvaros noslēgto līgumu darbu veicēju līmenī tiks izslēgta ekonomiskā priekšrocība, piemērojot Publiskā iepirkuma likuma normas.

(376) Investīcija 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Plānots īstenot rīcības atbilstoši upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un plūdu riska pārvaldības plāniem 2021.-2027.gadam, sakārtot atlikušās valsts pretplūdu būves, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un uzņēmējdarbību, vienlaikus neietekmējot bioloģisko daudzveidību un veidojot "zaļās" infrastruktūras elementus, kur tas iespējams.

(377) Pasākuma īstenošanā tiks iesaistīts Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", kas atbilstoši Meliorācijas likumam pārvalda valsts meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves.

(378) Būvniecības procesā tiks iesaistīti sertificēti būvspeciālisti, jo hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm Būvniecības likumā noteikta speciāla būvniecības kārtība.

(379) Būtiskākie paredzamie šķēršļi reformas īstenošanā ir nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.

(380) Plānotās investīcijas:

(381) Paredzams ka plānotās investīcijas palīdzēs īstenot 29 projektus t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošanu, aizsargdambju atjaunošanu, potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu, kuros viena publiskā sektora projekta īstenošanā nodarbināti līdz 30 darbinieku. Plānots, ka kopējā projektu ietekmētā platība, kurā mazināti applūšanas riski būs līdz 59 000 ha.

(382) Investīciju 1.3.1.2.i. "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana" ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas valsts deleģētas funkcijas nodrošināšanai - valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzlabošanai, tā ietvaros paredzēta polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Atbalsta pasākuma ietvaros ieguvumu negūst konkrēti uzņēmumi, jo atbalsts paredzēts, lai novērstu apdzīvotu vietu, ceļu, meža zemju, lauksaimniecības zemju un citu infrastruktūras objektu applūšanu, kas ir vispārīgi pasākumi sabiedrības interesēs.

(383) Investīcijas ir papildinošas Darbības programmas specifiskajam atbalsta mērķim 2.1.3. "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām", kura ietvaros tiks īstenoti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu risku teritorijās, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, taču vērsti uz pašvaldību būvju atjaunošanu vai izbūvi.

(384) Papildus tam investīcijas būs papildinošas arī Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros īstenotajai atbalsta intervencei "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā".

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

(385) Investīcijas atjaunojamo energoresursu ieviešanā ražošanas uzņēmumos veicinās uzņēmumu enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas Eiropas Savienības noturībā un autonomijā.

(386) Investējot energoefektivitātes pasākumos, tiks veicināts atsevišķu uzņēmumu produktivitātes pieaugums, kas stiprinās to konkurētspēju un pozīciju starptautiskajās piegāžu ķēdēs.

(387) Sniedzot atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem centrālās valdības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un veicinātu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, veicinās valsts enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas Eiropas Savienības noturībā un autonomijā.

(388) Īstenojot iekšlietu nozares strukturālās reformas, optimizējot katastrofu pārvaldības centru izvietojumu, modernizējot ugunsdzēsības tehniku tiks veicināta valsts materiāli tehnisko resursu daudz efektīvāka un stratēģiskāka izvietošana un līdz ar to arī efektīvāka palīdzības sniegšana valsts iedzīvotājiem, nodrošinot savlaicīgu reaģēšanu ugunsgrēku vai katastrofu gadījumos.

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

(389) Plānotajās aktivitātēs nav paredzēts iesaistīt citas dalībvalstis, kā arī īstenot pārrobežu projektus, bet pilnveidojot un modernizējot valsts ugunsdzēsības dienesta tehniku, tas pavērs iespējas nodrošināt efektīvu palīdzību kaimiņvalstīm plūdu, ugunsgrēku vai katastrofu gadījumos.

6. Komponentes zaļā dimensija

(390) Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam, ilgtermiņa mērķos ir iekļauta fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošana, un viens no rīcības virzieniem ir noteikta energoefektivitātes uzlabošana. ANM klimata komponentē plānotie ieguldījumi transporta sektora zaļināšanā, energoefektivitātes uzlabošanā un klimata noturības veicināšanā sniegs tiešu pienesumu ES zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

(391) Sagaidāms, ka plānā iekļauto investīciju projektu īstenošana tiešā veidā nodrošinās SEG emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Plānotās investīcijas transportā, energoefektivitātes uzlabošanā, publiskās infrastruktūras renovācijā un būvniecībā u.c. pasākumi veicina primārā enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa apjomus, fosilās enerģijas izmantošanas samazinājumu, aizvietošanu ar AER, enerģētiskās drošības un atkarības samazināšanas mērķu izpildi, SEG emisiju un piesārņojošo vielu (slāpekļa un sēra oksīdu, ozona, amonjaka, cieto daļiņu) samazināšanu. Aprēķināts, ka ANM īstenotie pasākumi nodrošinās - 36 241 t CO2 ekvivalenta samazinājumu gadā, kā arī primārās enerģijas patēriņa samazinājumu 49 814 MWh/gadā.

(392) Tāpat ANM īstenotajiem pasākumiem transporta sektora zaļināšanā un energoefektivitātes uzlabošanā sagaidāma netieša pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un biotopiem. Slāpekļa un sēra oksīdi, ozons un amonjaks tiešā veidā ietekmē veģetāciju un faunu, kā arī ūdens, augsnes kvalitāti un ar to saistīto ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti. Piesārņojošo vielu emisijas emisijas paskābina augsni, upju un ezeru ūdeņus, tā radot dzīvnieku un augu dzīves un bioloģiskās daudzveidības samazinājumu. Slāpekļa oksīdu un amonjaka emisijas ienes augsnē un virszemes ūdeņos papildus slāpekli, tā veicinot eitroifikāciju, kā arī biogēno vielu pārāk liela koncentrācija var izmainīt sugu daudzveidību un veicināt jaunu invazīvo sugu ienākšanu. Gaisa kvalitātes uzlabošanās samazina bioloģiskās daudzveidības un biotopu degradācijas apjomus. Aprēķināts, ka ANM ietvaros īstenotie transporta sektora zaļināšanāšanas pasākumi samazinās NOx emisijas par 103,7 t gadā.

(393) Investīcija 1.2.1.1.i. "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" atbilst 100% klimata marķierim, jo tiks veikta vismaz vidēja renovācijas pakāpe un sasniegts vidēji vismaz 30% energopatēriņa samazinājums. Līdz ar to tiks lietots "025bis" klimata ieguldījumu kods. Lai nodrošinātu projektu (ēku) atbilstību "025bis" ieguldījumu kodam, 1.2.1.1.i. "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" ietvaros tiks izvirzīts kritērijs saņēmējiem (ēkām) - ēkas renovācijas rezultātā jāsasniedz vismaz 30% enerģijas ietaupījums.

(394) Papildus tam, balstoties uz vēsturiskiem datiem par faktiski sasniegtajām enerģijas patēriņa rādītāju vērtībām 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.1.pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās". Projektu dati parāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums sasniedza pat 49%. Tas apliecina, ka izvēlētais "025bis" tags ir pilnībā sasniedzams.

(395) Finansējuma saņēmējiem kā atbalsta kritērijs tiks noteikts vismaz 30% enerģijas ietaupījums, lai atbilstu investīciju kodiem ar 100% klimata marķieri.

(396) 1.2.1.2.i. "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā" visas investīciju programmas ietvaros atbalstāmās aktivitātes sniegs 100% ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā:

i. energoauditam un tehniskajai dokumentācijai atbilst intervences kodam 022, kas paredz atbilstību 100% klimata marķierim

ii. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana, kuras ietvaros plānoti pasākumi saules, vēja, biomasas un citu AER iekārtu iegādei, būvniecībai pieslēgumu izveidei un dokumentācija. Pasākumi atbilst intervences kodiem 028, 029 un 030bis, atkarībā no ieviestās tehnoloģijas.

Lai nodrošinātu biomasas tehnoloģiju ieviešanas pasākumu atbilstību 030bis intervences kodam, programmas īstenošanas nosacījumos tiks ietverti kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2018/2001 29.pantā noteiktajiem kritērijiem un izmantojot šķeldu, tai jāatbilst SEG emisiju ietaupījumam 80%. Atbilstība minētajiem kritērijiem tiks pamatota Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.

iii. energoefektivitātes pasākumi ražošanas ēkās atbilst intervences kodam 024ter, kurš paredz, ka vidējam SEG emisiju ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30%. Šo kritēriju plānots sasniegt programmas nosacījumos paredzot kritēriju attiecībā uz projekta energoietaupījumu, kuram jāsasniedz vismaz 30%.

iv. energoefektīvu iekārtu ieviešana atbilst intervences kodam 024ter, kurš paredz, ka vidējam SEG emisiju ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30%. Šo kritēriju plānots sasniegt vidēji projektu kopumā, attiecīgi atsevišķi projekti var sasniegt zemāku energoietaupījumu un savukārt citi - salīdzinoši lielāku. Programmas nosacījumos tiek paredzēts, ka projekta ietvaros plānotais energoietaupījums nedrīkst būt zemāks par 25%. Energoietaupījums šī pasākuma ietvaros tiks noteikts, plānotās tehnoloģijas salīdzinot ar nomaināmajām tehnoloģijām vai arī pielīdzināmām alternatīvām tehnoloģijām. Ņemot vērā, ka ALTUM sniedz aizdevumus energoefektivitātes pasākumiem arī no citiem finansējuma avotiem, kur ir noteiktas salīdzinoši zemākas prasības attiecībā uz energoietaupījumu, veidojot ANM pasākumu projektu portfeli ALTUM nodrošinās, ka vidējais energoietaupījums katra pasākuma līmenī būs vismaz 30%.

v. jaunu energoefektīvu tehnoloģiju izstrāde atbilst intervences kodam 022.

vi. ilgtspējīga transporta iegāde atbilst intervences kodam 074. Atbalsts plānots nulles-emisiju transportlīdzekļu iegādei ražošanas uzņēmuma paša vajadzībām, aizstājot transportlīdzekli, kas izmanto fosilo degvielu, tādā veidā samazinot SEG emisijas kā arī paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kuri nodrošinās pakalpojumus izmantojot ilgtspējīgus transportlīdzekļus.

(397) Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana (investīcija 1.2.1.3.i. "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti") ir saskanīga ar NEKP ēku atjaunošanas mērķiem un sniegs pozitīvu ieguldījumu energoefektivitātes mērķu un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā. Investīciju rezultātā tiks samazināts primārās enerģijas patēriņš un attiecīgi arī samazinātas SEG emisijas enerģētikas sektorā, ņemot vērā, ka tiks atbalstīti tikai tādi projekti, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30%, salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām (nosacījums tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos par pasākuma īstenošanu, kā arī tiks veikta rezultātu pārbaude pēc projekta īstenošanas). Ņemot vērā minēto, investīcijas 1.2.1.3.i. "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "026a - Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem", kas sniedz 100% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu. Pasākuma klimata sniegumu paaugstinās tādas atbalstāmās iniciatīvas kā efektīvas dzesēšanas sistēmas izveide, ne-emisiju enerģijas ražošanas tehnoloģiju, piemēram, saules bateriju, uzstādīšana, zaļās infrastruktūras risinājumu integrēšana u.tml.

(398) 1.2.1.4.i. "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" atbilst 100% klimata marķierim, jo atbalsta programmas nosacījumos (MK noteikumos vai citā atbilstošā juridiskā formā) tiks noteikts, ka piešķirot atbalstu ir jānodrošina, ka visu projektu īstenošanas rezultātā vidēji programmas ietvaros tiks sasniegts 30% enerģijas ietaupījums. Tiek paredzēta iespēja, ka atsevišķi projekti varētu sasniegt mazāku enerģijas ietaupījumu, bet to kompensēs citi projekti ar augstāku enerģijas ietaupījumu, lai vidējais rādītājs programmas ietvaros būtu 30% enerģijas ietaupījums. Līdz ar to tiks lietots "026bis" kods.

(399) Jāatzīmē, ka 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.2. pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" atbalsts jau tiks piešķirts tikai tādiem projektiem, kuriem plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas nav mazāks kā 30%/gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.

(400) 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija.

(401) Investīcijas Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai sniegs pozitīvu ieguldījumu energoefektivitātes mērķu un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā pilnā apmērā atbilstot 36.intervences kodam "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras)". Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012.gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 5.panta 4.punktā, nosaka, ka dalībvalstis var ieskaitīt centrālās valdības ēku ikgadējos renovācijas koeficientus jaunām ēkām, kuras aizņem un kuras pieder kā aizvietotāju konkrētām centrālās valdības ēkām, kas nojauktas jebkurā no diviem iepriekšējiem gadiem, vai ēkām, kas ir pārdotas, nojauktas vai atsavinātas vairāk nekā iepriekšējos divos gados. Tāpēc ANM plānā paredzētā pieeja, nojaucot pašreizējās ēkas ne mazākā platībā kā plānotā jaunuzceltā gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēkas kvadrātveida platība, ne tikai sasniegs energoefektivitātes un klimata mērķus, bet pat par 20,5% pārsniegs tos, t CO2 ekvivalentu/gadā samazinājumu palielinot no t CO2 ietaupījumiem 171,31 t CO2 ekviv./gadā renovēto ēku gadījumā, uz 206,54 t CO2 ekviv./gadā jaunbūvētu gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēku gadījumā (pašreizējās emitējošās ēkas nojaucot).

(402) 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā ietvaros plānoti ieguldījumi polderu sūkņu staciju atjaunošanā, aizsargdambju atjaunošanā, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošanā, kas ļaus nodrošināt nepieciešamos pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņu radīto risku novēršanai. Attiecīgi, investīcijas atbilst ANM regulas VI pielikumā "Klimatrīcības izsekojamības metodika" ietvertajai intervences jomai "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)" (kods 035).

7. Komponentes digitālā dimensija

(403) Investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā uzņēmējdarbībā netiešā veidā sekmēs uzņēmumu digitalizāciju caur jaunu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu un viedo enerģētikas sistēmu izbūvi.

(404) Īstenojot digitālās pārvaldības reformu, tiks būtiski uzlabota resursu efektīva izmantošana iekšlietu nozarē, atsakoties no ievērojama apjoma līdz šim izmantotas fizisku dokumentu aprites. Pārveidojot līdz šim manuāli veicamos procesus, uzskaites un pakalpojumu veikšanu digitālā formā, tiks radīts pamats turpmākiem ilgstošiem pārvaldības digitalizācijas procesiem un ļaus pēc būtības īstenot kvalitatīvi jaunus mērķus turpmākai iekšlietu nozares attīstībai.

(405) Investīcijai 1.2.1.3.i "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" nav tiešas ietekmes uz digitālo dimensiju, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas galvenokārt ir saistīti ar pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstinšānu, primārās enerģijas patēriņa samazināšanu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu. Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "026a - Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem", kas sniedz 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.

(406) Vienlaikus pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ietvaros varētu ietvert atbalstu arī viedo tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai - gan ēku enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju, gan ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tehnoloģisko procesu energoefektivitāti paaugstinošu viedo tehnoloģiju iegādi, piegādi, uzstādīšanu, ieregulēšanu un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādi vai nomu, tai skaitā viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošanu.

KOMPONENTE 2: DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA

1. Komponentes apraksts

(407) Kopsavilkums: Digitālā transformācija

(408) Politikas joma: Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) politika, Publiskās pārvaldes politika.

(409) Mērķis: Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo transformāciju, t.sk. atlabšanu no COVID-19 krīzes, attīstot valsts un pašvaldību, sabiedrībai un uzņēmumiem pieejamos digitālos pakalpojumus un datu ekonomikas infrastruktūru, kā arī attīstot nepieciešamās spējas un prasmes:

i. Palielināt cilvēku skaitu ar digitālajām pamatprasmēm;

ii. Palielināt to cilvēku skaitu, kas izmanto digitālās iespējas un e-pakalpojumus;

iii. Palielināt to uzņēmumu skaitu, kas izmanto digitālos rīkus savā komercdarbībā;

iv. Attīstīt savienojamību nākamās paaudzes digitālās sabiedrības pakalpojumu ieviešanai;

v. Palielināt valsts un pašvaldību darbības efektivitāti un to iestāžu skaitu, kas lieto vienotu IKT risinājumu atbalsta funkciju nodrošināšanai un komunikācijai ar sabiedrību;

vi. Izveidot bāzi nacionālajai datu ekosistēmai un nodrošināt iekļaušanos Eiropas datu telpās;

vii. IKT sektorā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā 1,7% (2020) - 3,9% (2027)

(410) Reformas un/vai investīcijas31

(411) Reformu un investīciju virziens 2.1. Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija

(412) Reforma 2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija

(413) Plānotās investīcijas:

(414) 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide;

(415) Reforma 2.1.2.r. Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana

(416) Plānotās investīcijas:

(417) 2.1.2.1.i. Pārvaldes centrālizētās platformas un sistēmas;

(418) 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis;

(419) Reforma 2.1.3.r. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība

(420) Plānotās investīcijas:

(421) 2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika.

(422) Reformu un investīciju virziens 2.2. Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas

(423) Reforma 2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu

(424) Plānotās investīcijas:

(425) 2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei;

(426) 2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā;

(427) 2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā;

(428) 2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai.

(429) Reformu un investīciju virziens 2.3. Digitālās prasmes

(430) Reforma 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība.

(431) Plānotās investīcijas:

(432) 2.3.1.1.i.: Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana

(433) 2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība;

(434) 2.3.1.3.i Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība

(435) 2.3.1.4. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība

(436) Reforma 2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai

(437) Plānotās investīcijas:

(438) 2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem

(439) 2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība.

(440) 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs

(441) Reformu un investīciju virziens 2.4. Digitālās infrastruktūras transformācija.

(442) Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība

(443) Plānotās investīcijas:

(444) 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai.

(445) 2.4.1.2.i. Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībā

(446) Plānotās izmaksas:

(447) ANM ietvaros digitālās transformācijas komponentei plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma, jeb 330 milj. EUR. Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta, Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas, ir 664 milj. EUR.

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

(448) Galvenie izaicinājumi:

(449) Latvijai ir nepieciešamas reformas publisko un privāto pakalpojumu izmantošanas stimulēšanā, jo digitālā pārveide mūsdienās ietekmē visas ekonomikas nozares un maina mūsu dzīvi, darbu un saziņu. Šo tendenci jo īpaši aktualizēja COVID-19 izraisītā pandēmija un epidemioloģiska krīze, kas izgaismoja sabiedrības adaptēšanās un digitālo pakalpojumu un rīku izmantošanas spēju, kā arī prasmes piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā. Atbilstoši IKT risinājumi un inovācijas ir ieguvušas īpašu nozīmi gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ikdienā. Tāpat novērojams, ka pēc COVID-19 krīzes uzņēmumi un valdības par vitālu nepieciešamību uzskata investīcijas digitalizācijā un augsta līmeņa datorprasmēs darbiniekiem, kas ļautu elastīgāk piemēroties dažādām situācijām un mazinātu potenciālos negatīvos triecienus nākotnē. Arī Digitālās Eiropas programmas32 priekšlikumā digitālā transformācija tiek iezīmēta kā attīstības veicinātājs ar pārnozaru ietekmi.

(450) Covid-19 izaicinājums Latvijas ekonomikai. 2020.gadā valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanu būtiski ietekmēja Covid-19 ierobežojumi klātienes apmeklējumiem, kā rezultātā virkne pakalpojumi principā bija pieejami tikai attālināti - elektroniski, vai telefonkonsultāciju formā. Šajā laikā ir pielāgojušies arī iedzīvotāju paradumi pakalpojumu kanālu izvēlē, ko demonstrē statistika par pakalpojumu sniegšanas kanāliem. Piemēram, 2020.gada aprīlī, izmantojot portālu Latvija.lv dažādi iesniegumi, lūgumi, sūdzības, priekšlikumi vai jautājumi iestādēm elektroniski nosūtīti vairāk nekā 53 000 reižu, kas ir teju uz pusi (47%) vairāk, nekā martā. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto informāciju, ārkārtas situācijas laikā elektroniski sniegto pakalpojumu īpatsvars pieauga no 40 līdz 80%, tāpat Uzņēmumu reģistrs norādīja, ka atteicies no pakalpojumu sniegšanas klātienē.

(451) Šāda paradumu un pieeju maiņa liecina, ka ir nepieciešams pārdomāt esošo - decentralizēti nodrošināto pakalpojumu sniegšanas modeli un virzīties uz racionālāku pieeju, kas balstās uz attālinātas apkalpošanas modeli, ar plašu konsultāciju pieejamību attālināti - vienotā profesionālā apkalpošanas punktu tīklā, un pakalpojumu padziļinātas ekspertīzes racionālu organizāciju un pieejamību primāri attālinātā formā, attīstot pilnvērtīgākas attālinātās pieejamības iespējas.

(452) Būtiski, ka Latvijas izsludinātajā ārkārtas stāvoklī COVID-19 izraisītās pandēmijas dēļ 2020.gada pirmajā pusē valdība ierobežoja personu brīvu pārvietošanos pāri Latvijas robežām, slēdza izglītības iestādes klātienes mācībām, aizliedza pulcēšanos gan privātos, gan publiskos pasākumos, ieviesa fiziskās distancēšanās noteikumus, ierobežoja tiešo klātienes tirdzniecību, taču elektronisko publisko pakalpojumu izmantošana ārkārtas stāvokļa laikā būtiski pieauga un mācības notika attālināti. Lai iedzīvotāji un uzņēmēji varētu veiksmīgi izmantot iestāžu un uzņēmumu elektroniskos pakalpojumus, kuru klāsts un piedāvājums nākotnē paplašināsies, nepieciešams īstenot valsts digitālās transformācijas reformu.

(453) Valsts, pašvaldību un uzņēmumu sadarbība IKT jomā un tās efektivitāte, t.sk. publiskās pārvaldes pakalpojumu digitalizācijas efektivitātes veicināšana. Latvijā uzņēmējiem trūkst iespēju, kur izvietot savus izstrādātos risinājumus, veikt to testēšanu, trūkst platformas, ko izmantot kā bāzi pakalpojumu izvietošanai un pilnveidei33, nolūkā stiprināt valsts, pašvaldību un uzņēmumu sadarbību IKT jomā un veicināt sadarbības efektivitāti. Esošās atbalsta programmas ir fragmentētas, vērstas uz vienu no procesa dalībniekiem (uzņēmumu, kas attīsta produktu vai publisko infrastruktūru vai atsevišķām lietotāju grupām), tādēļ virknē sektoru, bet it īpaši IKT sektorā, nenotiek vajadzīgā līmeņa sadarbība esošu un jaunu produktu un procesu attīstībai. Lai šajā jomā notiktu nepieciešamās pārmaiņas, valsts un pašvaldību IKT infrastruktūrā un platformās ir nepieciešamas pietiekamas investīcijas, kas radītu uzņēmējiem iespēju izmantot valsts un pašvaldību risinājumus tālākai inovatīvai integrācijai un pilnveidošanai, jaunu un inovatīvu IKT risinājumu attīstīšanai, vienlaicīgi vienkāršojot un transformējot dažādu pārvaldes līmeņu pakalpojumu procedūras proaktīvā un klientcentrētā veidā. Tas kopumā ļautu uzlabot elektronisko pakalpojumu kvalitāti, sistēmu savietojamību un atvērto datu pieejamību un izmantošanu un tādējādi tiks sekmēta arī Latvijas pozīcija DESI indeksā, jo tas ir būtisks investīciju piesaistes aspekts34, kā arī ļaus nodrošināt resursu ekonomiju novēršot vienādu atbalsta funkciju dublēšanu un pārlieku koncentrāciju uz procesu nevis rezultātu atsevišķās publiskās pārvaldes institūcijās vai administratīvās pārvaldības līmeņos un koncentrējot resursus uz publiskās pārvaldes pakalpojumu efektīvu sniegšanu un sabiedrības vajadzību apmierināšanu.

(454) Lai nodrošinātu vienotu pieeju darbā ar publiskās pārvaldes rīcībā esošajiem datiem, veicinot datos balstītu, stratēģisku, pārresorisku lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldes, sabiedrības un komersantu attīstības virzībai, nepieciešamas investīcijas datu analītikas risinājuma attīstībai, nodrošinot vienotu pieeju datu uzkrāšanai, pieejamībai, analīzei un lēmumu pieņemšanai.

(455) Izaicinājumi uzņēmumu digitālajā transformācijā. Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojums par Latviju norāda, ka Latvijas uzņēmumi nepietiekami izmanto digitālās transformācijas sniegtās iespējas. Kā viens no būtiskākajiem cēloņiem tiek minēts augsti kvalificētu speciālistu trūkums. Latvija, kur lielākā daļa no uzņēmumiem ir MVK, attiecībā uz digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos 2020.gada DESI indeksā ieņēma tikai 23.vietu. Pandēmijas laikā visā pasaulē pieauga e-komercijas apjoms, un sagaidāms, ka tās nozīme saglabāsies un turpinās pieaugt35, tādēļ par vēl būtiskāku šķērsli Atveseļošanas posmam un turpmākai izaugsmei kļūst tas, ka Latvijas uzņēmumi salīdzinoši maz izmanto pārdošanu tiešsaistē - Latvijā tikai 11% MVK veic e-komerciju, kamēr ES vidējais rādītājs ir 17,5%36. Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos no krīzes, ir būtiski sniegt visaptverošu atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai.

(456) Latvijas uzņēmumi nespēj pilnvērtīgi izmantot digitālās transformācijas radītās iespējas, kas ir būtisks šķērslis produktivitātes celšanai un uzņēmumu, kā arī valsts konkurētspējas paaugstināšanai. Atbilstoši DESI indeksam1 par 2020.gadu, digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā Latvija ieņem 23.vietu ES valstu vidū un šis rādītājs ir krietni zemāks par ES vidējo līmeni. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Latvijai ir izdevies pakāpties par vienu vietu, taču tā nav panākusi ievērojamu progresu un joprojām visi digitālo tehnoloģiju integrācijas sasniegumi ir zemāki par ES vidējiem rādītājiem. Latvijas uzņēmumi pilnvērtīgi neizmanto lielo datu un mākoņdatošanas nodrošinātās iespējas un šādu Latvijas uzņēmumu īpatsvars paliek nemainīgs. Tikai 8% uzņēmumu izmanto lielos datus (ES vidējais rādītājs 12%) un 11% izmanto mākoņdatošanu (ES vidējais rādītājs - 18%). Attiecībā uz e-komerciju, Latvija ir uzlabojusi rezultātu par vienu procentpunktu MVK tiešsaistes tirdzniecībā (11 %), tomēr, šis rādītājs joprojām ir krietni zemāks par ES vidējo (18%), liecinot, ka Latvijas uzņēmumi joprojām nepietiekami izmanto iespējas, ko sniedz preču un pakalpojumu pārdošana tiešsaistē. Turklāt tiešsaistes segments veido tikai vidēji 5% no MVK apgrozījuma, savukārt visā ES tas ir sasniedzis 11%.

(457) Lielai daļai mazo uzņēmumu nav spēju un intereses adaptēt jaunās tehnoloģijas, jo trūkst motivācijas, zināšanas, iespēju piekļūt finansējumam, profesionālas vadībzinību un digitālās prasmes. Arī informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas projektā "Going Digital in Latvia" (turpmāk - OECD ziņojums) uzsvērts, ka Latvija atpaliek no ES uzņēmumu īpatsvara ziņā, kas izmanto IKT - gan pamattehnoloģijas, gan specifiskās atbalsta tehnoloģijas (ERP/CRM).

(458) Pētniecības resursu pietiekamība uzņēmējdarbības attīstībai, atbalstam un digitālajai transformācijai. Pētniecībai un tās ietvaros radītajām idejām, zināšanām, datiem, tehnoloģijām ir nozīmīga sabiedriska un ekonomiska vērtība, kas var sekmēt augstāku darba produktivitāti un resursefektivitāti, kā arī sociālo un ekonomisko transformāciju. Zināšanu un pētniecības pievienotās vērtības radīšanai ir nepieciešama mērķtiecīga izglītības, zinātnes, komerciālā un publiskā sektora sadarbība - starp augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem savā starpā, starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem, starp zinātniskajām institūcijām un publiskā sektora pārstāvjiem (valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām) un sabiedrības iesaiste dažāda veida sadarbības un zināšanu pārneses un apmaiņas formātos gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Zemie publiskie ieguldījumi pētniecībā (0,63% no IKP 2018.g) nesekmē privāto investīciju piesaisti pētniecības sektoram, kā arī rezultējas zemā P&A īpatsvarā uzņēmējdarbībā (20% no kopējā P&A personāla 2019.gadā), kā arī nepietiekamā pētniecības cilvēkresursu apjomā kopumā (Latvijā ir zemākais PhD grādu ieguvušo īpatsvars starp ES dalībvalstīm 0,6 uz 10 000 iedzīvotāju 2018.gadā, kas ir gandrīz 4 reizes zemāks kā vidēji ES). Lai uzlabotu augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju administratīvo un koordinācijas procesu efektivitāti un caurspīdīgumu un uzlabotu pētnieku, uzņēmumu, publiskās pārvaldes un sabiedrības piekļuvi zināšanām, resursiem, pētniecības rezultātiem, datiem, kā arī datu apstrādes un pārvaldības iespējām, ir nepieciešama arī P&A sistēmas digitālā transformācija. Publiski finansētai pētniecībai ir jākļūst atvērtākai un pieejamākai plašākai sabiedrībai, t.sk. attīstot amatierzinātnes iniciatīvas, atvērto datu un digitālo komunikācijas rīku koplietošanu un izmantošanu inovācijas procesos, tādēļ ir novēršami arī būtiski P&A vides trūkumi bāzes zināšanu pieejamībā izmantošanai, piem. mašīntulkošanas un citu valodas tehnoloģiju produktu un risinājumu izstrādei ir nepieciešami pietiekami apjomā un digitalizēti valodas un runas korpusi, kas ir pieejami brīvpieejas lietošanā.

(459) Zems digitālo prasmju līmenis. Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz elektroniski pieejamiem publiskajiem pakalpojumiem, tāpat arī šos pakalpojumus izmanto 83% interneta lietotāju, iepretim ES vidējam rādītājam 67%, vienlaikus tikai trīs no tiem ir pieejami pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu patērētājiem izmantojot digitālos rīkus37, kas skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām vispārējām digitālām prasmēm. Latvijā pieejamā koplietošanas IKT infrastruktūra nepietiekami atbalsta komersantu digitālo transformāciju. Nepietiekamais sabiedrības un darbaspēka digitālo prasmju līmenis ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kā arī kavē dalību mūžizglītībā un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Latvijas iedzīvotājiem trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7% salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5% salīdzinājumā ar 1,4% ES)38.

(460) Zema pieaugušo iedzīvotāju līdzdalība izglītībā. Saskaņā ar Darba spēka apsekojumu, kas ir saistošs ES valstīm, tiek mērīts iedzīvotāju (25-64 g. v.) īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā četru nedēļu laikā pirms aptaujas. Latvijas gadījumā šis rādītājs nekad nav pārsniedzis 8%, vēsturiski augstākais rādītājs bija 7,5% 2017.gadā, tad 2018.gadā tas ir samazinājies līdz 6,7%, tad 2019.gadā atkal pieauga līdz 7,4%, ņemot vērā arī uzsāktos investīciju pasākumus pieaugušo izglītībā. Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ noteiktie ierobežojumi ietekmēja arī šo rādītāju, un 2020.gadā rādītājs ir samazinājies līdz 6,6%. Aktīvāk mācībās piedalās jauni pieaugušie (25-34 g. v.) - 13,% (2014.gadā - 10,4%). Turpretim pirmspensijas vecuma iedzīvotāju dalība bija ievērojami zemāka - tikai 3,4% 55-64 g. v. bija iesaistīti mācībās (2014. gadā - 2,2%). Vīrieši mazāk iesaistījās mācībās nekā sievietes - 5,4% un 9,3% attiecīgi (2014. gadā - 4,9% un 6,3%).

(461) Ņemot vērā iepriekš minēto, pieaugušo izglītības sistēmā ir nepieciešamas pārmaiņas, lai virzītos uz ilgstpējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveidi, nodrošinot gan atbalsta instrumentus darba devējiem darbinieku līdzdalības nodrošināšanai pieaugušo izglītībā gan arī tālāk attīstot atbalsta instrumentus pieaugušajiem mācību izdevumu segšanai un dalības un sasniegto mācību rezultātu vadībai un virzītos uz vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā - izglītības attīstības pamatnostādnēs "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"noteikto mērķi, ka 12% pieaugušo piedalās izglītībā 2027.gadā.

(462) Savukārt aplūkojot pieaugušo aktivitāti izglītībā 12 mēnešu posmā (2016), redzams, ka 47,5% aptaujāto (2011.gadā - 32,4%) ir mācījušies formālajā izglītībā un/vai piedalījušies neformālās izglītības pasākumos. Dalība izglītības aktivitātēs galvenokārt bija saistībā ar darbu (83,1%), lai uzlabotu savas darba prasmes un veicinātu karjeras iespējas. 52,5% respondentu nepiedalījās izglītības aktivitātēs. Līdz ar to arī uzmanība ir pievēršama iedzīvotāju motivēšanai un iesaistes palielināšanai pieaugušo izglītībā, uzlabojot gan komunikācijas kanālus gan arī metodes.

(463) Digitālās plaisas mazināšana. Ar 2020.gada 1.septembri ir stājušies spēkā valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standarti, kas stiprina ministrijas rosinātās pārmaiņas izglītības saturā un pieejā, lai ieviestu tādu izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21.gadsimtā svarīgās kompetences. Standartu saturu veido caurviju prasmes, tostarp digitālā pratība, kas paredz digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai. Minēto standartu ieviešanai tiek izmantoti digitālie mācību līdzekļi, un to īpatsvars mācību procesā turpinās palielināties.

(464) OECD eksperti secina, ka izglītības profesionāļu vidū visā pasaulē ir ļoti augusi interese par digitālo saturu ar interaktivitāti, rīkiem, kas palīdz sazināties un sadarboties tiešsaistē, labvēlīgas "mācību ekosistēmas" veidošanai tiešsaistē. Papildus tam Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība attālinātā mācību procesa nozīmībai formālajā izglītībā, palielinot izglītības pieejamību. Attālinātās mācības ir viena no iespējām izglītojamajam tās ietvaros iegūt un attīstīt digitālās prasmes, kas ir viena no pilnveidotā mācību satura obligātajiem elementiem. Lai īstenotu un nodrošinātu attālinātas mācības, ir kritiski svarīgs tehnoloģiskais nodrošinājums izglītības iestādēm, pedagogiem un izglītojamiem. Vienlaikus Covid-19 izraisītā pandēmija ir izgaismojusi nevienlīdzību starp dažādām sociālo grupu - maznodrošinātie, viena pieaugušā ar bērnu un daudzbērnu ģimenes tehnoloģisko nodrošinājumu, kas nākotnē rada risku minēto sociālo grupu izglītojamiem atbilstoša mācību procesa piekļuvei.

(465) 2019.gadā 27,0% no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 7,2% - pāri ar vienu bērnu, 5,9% - pāri ar diviem bērniem, 2,0% - pāri ar trim un vairāk bērniem un 3,6% mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem. Statistika dati norāda, ka kopējos ikdienas izdevumus visgrūtāk ir segt vienam pieaugušajam ar bērniem un pāriem ar trim un vairāk bērniem. 2019.gadā starp mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo ar bērniem 40,1% bija tādu, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, savukārt pāriem ar trim un vairāk bērniem - 23,5%39. Latvijā 2021.gada martā bija 9581 personas vecumā no 5 līdz 18 gadiem (ieskaitot), kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, t.sk. 7268 trūcīgās personas statuss (no kurām 4243 deviņās republikas nozīmes pilsētās) un 2313 maznodrošinātas personas statuss (no kurām 1488 deviņās republikas nozīmes pilsētās), savukārt "Goda ģimenes karte" izsniegta 52652 bērniem un pilngadīgām personām vecumā no 7 līdz 23 gadiem (ieskaitot).

(466) OECD40 norāda, ka ekonomiskos zaudējumus dziļāk izjutīs nelabvēlīgā situācijā esošie izglītojamie. Izglītojamie, kuru ģimenes spēj sniegt mazāku atbalstu, saskarsies ar lielākiem mācību zaudējumiem nekā viņu vienaudži, kas atrodas izdevīgākā situācijā, kas savukārt izpaudīsies turpmāk kā ienākumu zaudējumi. Izglītojamajiem ar zemiem sasniegumiem ir grūti pašiem apgūt jaunu mācību vielu. Izglītības iestāžu slēgšana ne tikai sniedz mazāk jaunu zināšanu, bet rada arī jau iegūto prasmju zaudēšanu, uz kurām varētu balstīties tālākā izglītība. Attālināto mācību īstenošanai ir nepieciešama ierīču (piemēram, planšetdatoru, datoru) izmantošana un interneta pieejamība. Minētās situācijas negatīvā ietekme neapšaubāmi ir lielāka izglītojamajiem no mājsaimniecībām, kas ir grūtības segt ikdienas izdevumus un tas paplašina "digitālo plaisu" sabiedrībā. Savukārt Pasaules bankas pētījumā secināts, ka tiem, kuriem ir visu veidu atbalsts, t.sk. arī tehniskais, ir vieglāk pārvarēt krīzi.

(467) Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir arī izgaismojusi apstākli, ka ne visās Latvijas izglītības iestādēs ir vienādas iespējas nodrošināt mūsdienu vajadzībām atbilstoša mācību satura un pasniegšanas metožu integrācija attālinātajam un tiešsaistes mācību procesam, dēļ nepietekama interneta datu pārraides ātruma. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apsekojums, tad optiskā interneta pieslēgums ir nodrošināts 40 vispārējās izglītības iestāžu. Pamatā tas ir nodrošināts izglītības iestādēm, kas atrodas Latvijas lielākajās pilsētās.

(468) 2020.gada rudenī Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajās sarunās pašvaldībām par vidējās jūdzes platjoslas interneta pieslēguma izglītības iestādēm izveidi ir secinājusi pašvaldību atšķirīgās izpratnes par mācību procesam atbilstoša interneta pieslēguma (tostarp atbilstošas jaudas) nozīmi. Turklāt atsevišķas pašvaldības norāda, ka interneta jaudas palielināšana vai optiskā interneta pieslēguma izveide netiek nodrošināta salīdzinoši augsto izmaksu dēļ. Kā rezultātā atsevišķās izglītības iestādēs interneta pakalpojums tiek nodrošināts izmantojot mobilo sakaru pieslēgumus, izmantojot mājsaimniecībām paredzētu interneta tehnoloģiskos risinājumus. Viennozīmīgi, ka šāda situācija rada problēmas nodrošināt mūsdienu izglītības vajadzībām atbilstoša mācību metožu un jaunā digitālā mācību satura izmantošanas iespējas.

(469) Kā liecina pētījumi, tad lielas jaudas interneta pieslēguma esamība pozitīvi ietekmē un uzlabo mācīšanos41. Turklāt uzsākot pilnveidotā mācību satura īstenošanu, kā arī pieaugot tiešsaistes un attālinātā mācību procesam nozīmībai, interneta jaudai un stabilitātei ir būtiska nozīme. Covid-19 izraidītā krīze ir veicinājusi jauna un papildinoša digitāla mācību satura un materiālu radīšanu (piemēram, 2020.gada pavasarī radītais un 2021.gada janvārī turpinātais digitālo mācību stundu projekts "Tava klase"). Digitālu materiālu integrācija mācību procesā ir svarīga, lai Latvijas jaunieši būtu konkurētspējīgi savās karjeras izvēlēs un sagatavoti dzīvei nākotnē.

(470) 2020.gada decembrī Izglītības un zinātnes ministrija ir noslēgusi Sadarbības memorandu "Jaudīgs internets ikvienai Latvijas skolai" ar Latvijas Pašvaldību savienību, lielākajiem valsts sakaru operatoriem, Rīgas Tehnisko universitāti, SIA "Mikrotīkls"42, u.c. interneta procesā iesaistītām par kopīgu sadarbību, lai iespējami īsā termiņā ikvienā Latvijas skolā ieviestu tādus tehnoloģiskos risinājumus, kas nodrošinās pilnvērtīgu attālināto mācību procesu un ļauj pielietot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un metodes izglītības procesā.

(471) Cita starpā, Sadarbības memorands paredz pienākumu Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām nodrošināt finanšu līdzekļus pašvaldībai skolu interneta maksas segšanai gan Covid-19 krīzes laikā, gan rūpējoties par finanšu pietiekamību ilgtermiņā. Tā ietvaros, Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi 2020.gadā segt interneta pakalpojuma abonēšanas izmaksas.

(472) Savienojamības izaicinājumi. Starptautiskajā kontekstā ir būtiska Latvijas elektronisko sakaru nozares attīstības mērķu saskaņotība ar ES attīstības mērķiem, tas ir, atbilstoši Savienojamības paziņojuma stratēģiskajiem mērķiem. Tie paredz līdz 2025.gadam nodrošināt:

a. gigabitu savienojamību (interneta pieslēgums, kas lejuplīnijā un augšuplīnijā nodrošina vismaz vienu Gb/s) visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, bibliotēkām, pētniecības centriem, biznesa centriem, dzelzceļa stacijām, ostām, lidostām, ārstu praksēm, slimnīcām, stadioniem, valsts pārvaldes un pašvaldību ēkām, galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus;

b. lai visām ES mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam.

(473) Ņemot vērā elektronisko sakaru nozares un sociālekonomiskās attīstības tendences, jāsecina, ka, lai gan kopumā nozares attīstības rādītāji ir vērtējami ļoti labi, tomēr, vērtējot reģionālajā dalījumā, Latvijas lauku teritorijās ar mazu iedzīvotāju blīvumu un zemu maksātspēju (ekonomiski mazāk pievilcīgos apgabalos), kā arī pilsētām pieguļošās teritorijās trūkst abonentlīniju ("pēdējās jūdzes"). Valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 (2011/N) "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās" projekta ietvaros izbūvēto infrastruktūru operatori izmanto, galvenokārt, vietās, kur jau vēsturiski tiem ir bijis izveidots pēdējās jūdzes risinājums. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru komersantiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus, lai sniegtu Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem, kā rezultātā starp dažādām teritorijām pastāv "digitālā plaisa".

(474) Tomēr fiksēto platjoslas pakalpojumu abonēšanas kopējais apjoms ir nemainīgs, proti, 60%, un tas joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju. Tas lielā mērā ir saistīts ar fiksētā platjoslas pārklājuma zemo līmeni lauku apvidos. Lai gan ir veikti plaši ES finansēti ieguldījumi fiksētās platjoslas izvēršanai lauku apvidos, ieguldījumi vietējo abonentlīniju savienojumos nav veikti komerciālās dzīvotspējas trūkuma dēļ. Taču progresa trūkumu fiksētās platjoslas pārklājuma jomā daļēji kompensē mobilās platjoslas straujš pieaugums, pateicoties tam, ka par pieņemamām cenām ir plaši pieejamas datu pakas un liels 4G pārklājums. Latvija ir gatava agrīnai 5G ieviešanai 3,4-3,8 GHz joslā. Tomēr vidējā termiņā un ilgtermiņā piekļuve īpašumam un tā iznomāšana, lai uzstādītu daudzās bāzes stacijas, kas nepieciešamas 5G, varētu kavēt 5G izvēršanu.

(475) Mērķi:

(476) Reformām publisko un privāto pakalpojumu izmantošanas stimulēšanā paredzama tieša digitālā ietekme. Reformu tiešais mērķis ir ilgtspējīgas un progresīvas digitālo tehnoloģiju izmantošanas sekmēšana, veicinot digitālo pamatprasmju apguvi un uzlabošanu, IKT tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos, IKT infrastruktūras pārveidi uz videi draudzīgiem risinājumiem, vides pārvaldības digitālo transformāciju un publisko pakalpojumu pieejamības pilnveidi. IT centralizētās datu apstrādes un skaitļošanas infrastruktūras pārveides uz videi draudzīgiem risinājumiem mērķis ir veicināt videi draudzīgu IKT risinājumu ieviešanu tautsaimniecībā (pakalpojumi var tikt sniegti arī attālināti). Investīciju rezultātā tiks samazināti datu apstrādes un skaitļošanas infrastruktūras patērētie energoresursi, kā arī izveidota centralizēta datu apstrādes un uzglabāšanas infrastruktūru (mākoņpakalpojums - cloud-computing).

(477) EK 2019.gada ziņojumā par Latviju ir norādījusi43, ka, lai izmantotu digitālās transformācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām, Latvijai ir:

i. jāuzlabo un jāpaātrina e-pārvalde, sistēmu savietojamība un atvērto datu pieejamība;

ii. jāpalielina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, t. sk. atbalsta infrastruktūra un pakalpojumu ieviešana;

iii. jāpalielina e-pakalpojumu sniegšana un to ieviešana, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un pārrobežu kontekstam;

iv. jāstiprina publiskā sektora efektivitāte un pārskatāmība.

(478) Plānotās reformas ir saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam44 (turpmāk - NAP). NAP digitālās transformācijas turpmāko attīstību identificē kā caurvijošu elementu attiecībā uz visām nozarēm, īpaši tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe, iekļaujoša sabiedrība un darba tirgus, infrastruktūra, reģionālā attīstība, drošība, kā arī vide un enerģētika. Digitālās transformācijas integrēšana nozaru politikās būs gan izaicinājums visās iepriekš minētajās jomās, gan to attīstību veicinošs elements.

(479) Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam45 nacionāli tiek noteikta vienota valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sabiedrības digitālās attīstības politika, kas paredz rīcības pasākumus valsts digitalizācijas reformas īstenošanai, tai skaitā veicinot digitālās ekonomikas attīstību un tautsaimniecības pielāgošanu COVID-19 krīzes izraisītiem jaunajiem apstākļiem un inovatīviem risinājumiem.

(480) Savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" ir noteikti Latvijas vidēja termiņa attīstības mērķi prasmju attīstībai, tai skaitā, paredzot arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveidi un atbilstošu sistēmas elementu izvedošanu. Normatīvā ietvara izstrāde ir plānota līdz 2023.gada beigām, izmantojot OECD ekspertīzi Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta projekta ietvaros. Darbinieku un darba devēju tiesību un pienākumu nostiprināšana normatīvajā ietvarā ļaus izveidot pamatu iecerētajai sistēmai, kas nodrošinās nodarbinātajiem tiesības ar noteiktu regularitāti papildināt savas zināšanas, savukārt darba devējiem radīs gan pienākumus nodarbināto prasmju attīstības nodrošināšanai gan arī definēs darba devēju tiesības šajā procesā, kā arī izveidos tiesisko ietvaru valsts budžeta investīciju piesaistei darba devēju atbalstam.

(481) Aizvien lielāku nozīmi pieaugušo prasmju attīstībā iegūst neformālās izglītības pieeja, kas ir īpaši būtiska caurviju prasmju apguvei un ļauj operatīvi reaģēt uz iedzīvotāju mācību vajadzībām un ātri sasniegt nepieciešamo rezultātu. Tādēļ, lai Kohēzijas politikas un ANM plāna ietvaros plānotajos investīciju pasākumos pieaugušo izglītības nodrošināšanai varētu piedāvāt kvalitatīvas neformālās izglītības programmas, ir paredzēts izstrādāt un normatīvi nostiprināt kopīgus kvalitātes principus neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, ko izmantos gan izglītības iestādes programmu piedāvājuma veidošanai un, kas ļaus publiskajā pasūtījumā pieaugušo mācībām iekļaut kvalitatīvas neformālās izglītības programmas.

(482) Lai risinātu iepriekš minēto un uzlabotu digitālo prasmju apguves plānošanu un varētu nodrošināt kvalitatīvu pieprasījumu un piedāvājumu digitālo prasmju apguvei, ir paredzēts izveidot, normatīvajā bāzē nostiprināt un ieviest vienotu ietvaru digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai, kā arī novērtēšanai, t.sk. atbilstoši DigComp2.1. sistēmai. Ieguvumi no šāda ietvara izveides ir paredzami ne tikai pieaugušo izglītībai, bet to ir iespējams izmantot arī vispārējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības satura izstrādē un īstenošanā, nodrošinot, ka arī bērni un jaunieši apgūst noteiktām prasībām atbilstošas digitālās prasmes.

(483) Atbilstošu digitālo prasmju apguve visos izglītības līmeņos ir caurviju mērķis, kas ir paredzēts Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, gan turpinot nostiprināt kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura īstenošanu un reformētā profesionālās izglītības satura īstenošanu vidējās profesionālās izglītības līmenī. Pamatnostādnes paredz arī pārskatīt augstākās izglītības valsts standartus un tos ir paredzēts arī papildināt ar atbilstošu studiju rezultātu un iegūstamo kompetenču noteikšanu digitālo prasmju attīstības jomā.

(484) ANM plāna digitālās transformācijas komponentes investīciju galvenie virzieni izriet no izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem uzlabot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju digitālās prasmes un palielināt IKT speciālistu īpatsvaru kopējā Latvijas nodarbinātības struktūrā, tādēļ būtiskas investīcijas ir paredzētas gan privātajā sektorā nodarbināto digitālo prasmju attīstībai, gan publiskās pārvaldes digitālo prasmju uzlabošanai, gan augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībai un IKT speciālistu skaita palielināšanai, tai skaitā, izveidojot jaunu pieeju IKT speciālistu izglītībā, kas balstās uz pašvadītas mācīšanās pieeju, bet vienlaikus, nepieciešamības gadījumā ļauj ātri novērtēt un pārvērst iegūtās zināšanas un prasmes formālā kvalifikācijā.

(485) Digitālo prasmju līmeņa paaugstināšana. EK 2020.gada ziņojumā par Latviju46 ir uzsvērusi, ka Latvijā ir zems digitālo prasmju līmenis, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, kas neveicina IKT tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos un inovāciju potenciālu. Tādēļ saistīto reformu un ANM investīciju mērķis ir paplašināt iedzīvotāju iespējas apgūt un pielietot pamata digitālās prasmes, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazāk aizsargātām grupām un jauniešiem, izveidot pilna cikla atbalsta ekosistēmu uzņēmumu digitālajai transformācijai, sevišķu uzmanību pievēršot nodarbināto digitālajām prasmēm, paplašināt IKT speciālistu izglītības iespējas un attīstīt augsta līmeņa digitālo prasmju apguvi tautsaimniecības attīstībai. Šie pasākumi veicinās uzņēmumu, īpaši MVK, atgūšanos no Covid-19 radītās pandēmijas izraisītās krīzes un piemērošanos digitālajai transformācijai, kā arī publisko digitālo pakalpojumu plāšaku izmantošanu privātā sektora savstarpējās attiecībās.

(486) Līdzdalības jeb pamata digitālo prasmju kopums, to skaitā kiberdrošības prasmes, katram iedzīvotājam veido bāzi digitālo prasmju attīstībai, kas nepieciešamas, lai iekļautos sabiedrībā un ekonomikā, kas piedzīvo digitālu transformāciju, vai citiem vārdiem - adaptējoties plašai tehnoloģiju izmantošanai visās dzīves jomās. Tādēļ vienlaikus ar ANM plāna pasākumiem un investīcijām, Kohēzijas politikas ietvaros tiks turpinātas investīcijas izglītības sistēmas digitālo spēju attīstībā, investējot izglītības iestāžu mācību vidē un digitālājas tehnoloģijās izglītībā, lai stiprinātu jaunā vispārējās izglītības satura īstenošanu, kas pakāpeniski tiek ieviests, tāpat tiks nostiprināta augstākās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu tehnoloģiskā kapacitāte mācību procesa sekmīgai nodrošināšanai un piekļuvei kvalitatīviem digitālajiem mācību resursiem. Kohēzijas politikas investīcijas ir paredzētas arī pedagogu un akadēmiskā personāla digitālo spēju attīstībai, lai nodrošinātu pedagogu un, it īpaši, augstskolu mācībspēku ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm skaita pieaugumu.

(487) Darbaspēka digitālo prasmju trūkums un neatbilstība mūsdienu darba tirgus tendencēm ir viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmēju investīcijām un ierobežo uzņēmumu ražīguma pieaugumu. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums ir izraisījis kvalificētu darbinieku trūkumu, tomēr līdzšinējie pasākumi kvalifikācijas celšanai un pieaugušo izglītībai nav būtiski ietekmējuši prasmju neatbilstības samazināšanos. Zemais darbaspēka digitālo prasmju līmenis ierobežo digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos, valsts pārvaldē, pašvaldībās un inovāciju potenciālu. Tādēļ līdztekus plānotajām Kohēzijas politikas investīcijām pieaugušo izglītībā, kas tiek īstenotas gan balstoties uz indivīda izdarītajām izvēlēm, gan pēc uzņēmumu pieprasījuma, ANM plānā ir paredzētas investīcijas uzņēmumu digitālo prasmju attīstībai, tādējādi sekmējot gan uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstību, gan lielāku digitālo tehnoloģiju lietošanas īpatsvaru industrijā.

(488) Lai sabiedrība kopumā būtu zinoša un prasmīga digitālo iespēju izmantošanā, līdztekus labākām digitālajām prasmēm privātajā sektorā ir būtiski nostiprināt un attīstīt publiskās pārvaldes (tai skaitā pašvaldību, bibliotēku, izglītības iestāžu, veselības iestāžu u.c.) darbinieku prasmes digitālājā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Plānoto AMN investīciju rezultātā paredzēts publiskajā pārvaldē nodrošināt pietiekamu īpatsvaru darbinieku ar labām digitālajām prasmēm, kas ļauj nodrošināt kvalitatīvu publisko pakalpojumu veidošanu un labu sadarbību ar uzņēmumiem.

(489) Komponente saskan arī ar Eiropas pamatiniciatīvā "Reskill and upskill" definētajām prioritātēm - nodrošināt nepieciešamās digitālās transformācijas prasmes un digitālās kompetences visu vecumu iedzīvotājiem, pielāgojot tam izglītības sistēmas iespējas.

(490) Augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstības virziena mērķis ir turpmākajos sešos gados ievērojami palielināt Latvijas digitālo prasmju rādītājus augstākajos līmeņos: 3.līmenī "Pakalpojumu sniegšana", 4.līmenī "Pakalpojumu un sistēmu veidošana" un 5.līmenī "Ietekme un peļņa" (DESI indeksa definīcijas), uzlabojot un attīstot digitālās prasmes gan tiem, kuri sniedz pakalpojumus un koordinē pakalpojumu sniegšanu digitālajā vidē valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā, gan tiem, kuri veido šos pakalpojumus gan arī jaunu procesu un produktu radītājiem un pievienotās vērtības veidotājiem IKT nozarē, augstākās izglītības iestādēs un pētniecības institūcijās. Pasaules pieredze liecina, ka augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstība sniedz būtisku ieguldījumu arī zemāka līmeņa digitālo prasmju izaugsmei.

(491) Izglītības sistēmai ir jāspēj katram Latvijas iedzīvotājam apsteidzoši piedāvāt mūsdienu realitātei nepieciešamas digitālās caurviju un profesionālās prasmes. Ekonomikas transformācijai uz augstāko pievienoto vērtību un eksporta apjomu palielināšanai neapciešams kāpināt uzņēmumu digitalizācijas jaudu, t.sk. augsta līmeņa digitālās prasmes un palielināt IKT speciālistu skaitu.

(492) Tādēļ papildus tradicionālajai IKT speciālistu izglītībai profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, ANM plāna investīciju ietvaros ir paredzēts attīstīt pašvadītu IKT mācību pieeju, izveidojot šim nolūkam nepieciešamo mācību vidi un plāna investīciju ietvaros nodrošināt papildus IKT speciālistu mācības ārpusformālās izglītības vidē. Tāpat, plānots arī atbalstīt un mērogot iniciatīvas, kas ir vērstas uz lielāka sieviešu īpatsvara sasniegšanu IKT speciālistu vidū, ņemot vērā īpaši zemo sieviešu īpatsvaru IKT jomā Latvijā.

(493) Šobrīd tiek aktīvi veidota Eiropas vienotā zinātnes telpa un Eiropas vienotā izglītības telpa ar Eiropas universitāšu tīklu, šajās iniciatīvās īpaša loma tiek veltīta augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstībai, tāpēc reformu virziena ietvaros piedāvātie augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstības pasākumi veicinās Latvijas sekmīgu iekļaušanos šajās telpās, nodrošinot:

i. resursu koncentrāciju un sinerģiju dažādās zinātniskās izcilības jomās;

ii. inovāciju ieviešanas kapacitātes pieaugumu, iekļaujoties un izmantojot Eiropas Modernās skaitļošanas partnerības PRACE, EuroHPC projekta EURCC un citu organizāciju resursus;

iii. digitāli prasmīgu sabiedrību, radot iespēju pastāvīgi un pēc individualizēta pieprasījuma apgūt digitālās prasmes augstas veiktspējas jomā izglītībai, uzņēmējdarbībai, zinātnei un izpētei;

iv. digitalizācijas pakalpojumus jaunu produktu izstrādes un prototipēšanas posmā, sniedzot nepieciešamo infrastruktūras, zinātības resursu pieeju;

v. sinerģiju ar Eiropas digitālo inovāciju centru projektiem.

(494) Digitālās plaisas mazināšana. Ar 2020.gada 1.septembri vispārējā izglītībā uzsākta pakāpeniska pilnveidotā mācību satura īstenošana (2020./2021.mācību gadā - 1., 4., 7. un 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā - 2., 5., 8. un 11.klasē un 2022./2023.mācību gadā - 3., 6., 9. un 12.klasē). Tas paredz nostiprināta mūsdienīga skolēna informācijas un komunikācijas tehnoloģijas prasmes un datorikas apguvi. Cita starpā pilnveidotais mācību saturs kā caurviju prasmi, kas integrēta ikvienā mācību jomā ietverta digitālo prasmi.

(495) 2020.gada 12.novembrī tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, tos papildinot ar attālināto mācību definīciju. Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes ar attālinātā mācību procesa organizēšanu un īstenošanu visās Latvijas izglītības iestādēs un izglītības pakāpēs (izņemot pirmsskolas izglītības pakāpē), lai turpinātu digitālās transformācijas procesu izglītībā, tādējādi nākotnē nodrošinot mūsdienīgu un efektīvu mācību procesu.

(496) Īstenojot pilotprojektu plānots izveidot "datoru bibliotēku" izglītības iestādēs, kas nodrošinās pieeju tehnoloģijām izglītojamajiem mācību procesa nodrošināšanai visā Latvijā.

(497) Savienojamības veicināšana. Via Baltica ir valsts un Eiropas nozīmes autoceļš, kas savieno Baltijas valstis ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem un kur 5G izvēršana ir fundamentāli svarīga Eiropas Savienības līmenī. Līdz ar Via Baltica 5G koridora izveidošanu, attīstīsies ekonomikas potenciāls, gan sniedzot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un radot jaunas darba vietas, gan pozitīvi ietekmējot arī kaimiņvalstu un Eiropas ekonomiku.

(498) Lai sasniegtu Savienojamības paziņojumā noteiktos mērķus un nodrošinātu vienlīdzīgus un kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, ir nepieciešama tālāka platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstība un nepieciešams veicināt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstību teritorijās, kurās ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru vai to dara nepietiekamā apjomā.

3. Reformu un investīciju apraksts

(499) Reformu un to ietvaros plānoto investīciju izvēlē, Latvija ir balstījusies uz EK un ES Padomes rekomendācijām un secinājumiem, kas vēl nav ieviesti un ir aktuāli (jo īpaši ņemot vērā COVID-19 krīzes sekas). Lai veicinātu ekonomikas atlabšanu, ir būtiski veikt attiecīgās reformas, jo tam ir tieša ietekme uz digitālās pārveides rīcībpolitikām. Turklāt sekmējot digitālo pāreju, ir iespējams uzlabot rezultātus gan vides jomā, gan sekmēt ekonomikas atlabšanu un veicināt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.

(500) Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem ANM komponentes Nr.2 ietvaros un ES fondu 2021.-2027.g darbības programmas 1.3.1.SAM finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. 1.3.1.SAM ietvaros plānots atbalstīt tikai tādu valsts platformu attīstību, kas veicinās komersantu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt ANM ietvaros. Papildus paredzams, ka atsevišķi ANM plāna pasākumi būs savstarpēji papildināmi ar Digitālās Eiropas programmas aktivitātēm, nodrošinot atbalstu Eiropas Komisijas definēto prioritāro starpvalstu projektu ieviešanai.

(501) Reformu un investīciju virziens 2.1: Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija.

(502) Reformu centralizēta pārvaldība.

(503) Balstoties uz līdzšinējo ES struktūrfondu IKT attīstības projektu ieviešanā īstenoto praksi un gūto pieredzi, rīcības virzienā visu trīs ietverto reformu īstenošanas pārvaldība tiks veikta centralizēti - to koordināciju un vadību nacionālā līmenī nodrošinās valsts IKT pārvaldības organizācija.

(504) Ņemot vērā daļēji centralizēto pieeju valsts IKT pārvaldībā, rīcības virzienā ietverto reformu pārvaldības ietvaros tiks izveidoti un ieviesti vienoti pārvaldības principi un nodrošināts centralizēts valsts digitālās transformācijas politikas ieviešanas atbalsts, t.sk. aktualizējot valsts pārvaldes vienoto IKT konceptuālo arhitektūru, to paplašinot uz pašvaldību IKT nodrošinājumu un tajā cita starpā ietverot arī vienotu valsts datu arhitektūru, informācijas sistēmu sadarbspējas arhitektūru un nosakot datu uzturēšanas un apmaiņas principus, vienotu valsts pārvaldes pakalpojumu un to pārvaldības atbalsta arhitektūru, kā arī vienotu informācijas sistēmu risinājumu arhitektūru un tās ieviešanai nepieciešamo IKT pakalpojumu un IKT tehniskās infrastruktūras arhitektūru. Vienotā valsts pārvaldes IKT konceptuālā arhitektūra nodrošinās IKT projektu īstenotājiem nepieciešamo metodisko bāzi, kā arī tās piemērošanu valsts IKT pārvaldības organizācija uzraudzīs gan IKT projektu apstiprināšanas, gan īstenošanas procesā.

(505) Lai atbalstītu rīcības virzienā ietverto reformu īstenošanu, to īstenošanas stratēģija paredz ieviest IKT projektu vadības un īstenošanas kompetenču centru - IKT projektu vadības biroju, kur pakalpojumu digitālās transformācijas īstenotāji, IKT infrastruktūras un iestāžu atbalsta koplietošanas kompetenču centru un to pakalpojumu attīstītāji, mūsdienīgas valsts informācijas sistēmu arhitektūras ieviesēji, datu koplietošanas un valsts platformu atvēršanas īstenotāji tiek atbalstīti, centralizēti nodrošinot būtiskās specializētās IKT projektu vadības, risinājumu plānošanas, projektēšanas un ieviešanas kompetences atbilstoši nepieciešamībai sākot ar konsultatīvu un mentoringa atbalstu līdz pat praktiskai nepieciešamo aktivitāšu īstenošanai.

(506) Lai nodrošinātu valsts pārvaldes digitālās transformācijas reformas īstenošanu, reformu virziena Nr.2.1. ietvaros plānotos projektus paredzēts īstenot no 2022.-2026.gadam, t.sk. sniedzot ieguldījumu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto digitālās transformācijas mērķu sasniegšanā.

(507) Reforma 2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija

(508) Mērķis:

(509) Reformas mērķis ir valsts pārvaldes un pakalpojumu digitālā transformācija, nodrošinot proaktīvu, personalizētu, uz pakalpojuma saņēmēja vērtību vērstu pakalpojumu pārveidi, organizējot tos no personas skata punkta, kā arī nodrošinot saistīto valsts pārvaldes procesu, pakalpojumu sniegšanas procesu, valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, izmantojot izstrādātu un pilnveidotu platformu koplietojamus risinājumus, un balstoties uz mašīninterpretējamu un automatizējamu datu un uzdevumu apriti, datos balstītu situācijas novērtējumu, lēmumu pieņemšanu, pakalpojumu pieteikumu apstrādi un sniegšanu, incidentu, problēmu risināšanu un saziņu ievērojot informācijas vienreizes principu.

(510) Īstenojot reformu vienlaikus tiks nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu pārrobežu pieejamība, kā arī pakalpojumi tiks pārveidoti, lai atbilstoši valsts mērogā noteiktiem vienotiem principiem nodrošinātu pakalpojumu daudzkanālu pieprasīšanas un piegādes kanālu atbalstu, tai pat laikā paredzot pakalpojumu sniegšanu primāri digitāli, nodrošinot to saņemšanu personai piemērotākajā, vienotā lietotāja pieredzē balstītā veidā. Reformas ietvaros tiks ieviesta pieeja ka klātienē pakalpojumi tiek sniegti ģeogrāfiski pieejamā vienotā, profesionālā klientu apkalpošanas tīklā.

(511) Ieviešana:

(512) Reformas ieviešanu kopumā koordinēs un vadīs valsts IKT pārvaldības organizācija, savukārt konkrētos reformas ieviešanas uzdevumu īstenošanu veiks par katru uzdevumu atbildīgā iestāde. Reformas mērķtiecīgai un kvalitatīvai ieviešanai tiks nodrošināta tam nepieciešamā koordinācijas, vadības un ieviešanas kapacitāte, reformu koordinācijas, vadības un ieviešanas personālresurss tiks piesaistīts, šim mērķim izmantojot daļu no reformai plānotā finansējuma. Reformas kvalitatīvai ieviešanai, tās plānošanas un ieviešanas aktivitātēs tiks iesaistītas reformas ietekmētās puses, lai identificētu to vajadzības un nodrošinātu kopīgām interesēm atbilstošu reformas īstenošanu.

(513) Digitālās transformācijas sistēmā tiek iekļautas arī nevalstiskās organizācijas, kas veic pārvaldes deleģētus un citus sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, īpaši, nodrošinot arī sociālās nevienlīdzības grupu pieeju digitālajiem pakalpojumiem un procesiem.

(514) Reformas īstenošanas modelis paredz savstarpēju papildinātību ar MFF ietvarā paredzētajiem valsts pārvaldes pakalpojumu digitālās transformācijas atbalsta pasākumiem.

(515) Reformas vieni no galvenajiem izaicinājumiem ir saistīti ar visaptverošas un horizontālas pieejas nodrošināšanu valsts pārvaldes pakalpojumu digitālās transformācijas īstenošanai. Ņemot vērā valsts pārvaldes pakalpojumu komplekso dabu, tai skaitā normatīvā regulējuma, valsts pārvaldes un sabiedrības kultūras un tradīciju neizbēgamo inerci, pastāvošo tehnoloģisko risinājumu sadrumstalotību, ir jārēķinās gan ar tiesiskiem, gan organizatoriskiem, gan tehniskiem iemesliem, kuru dēļ valsts pārvaldes pakalpojumu digitālā transformācija praktiski nav iespējama, vai ir dārga un laikietilpīga, un pamatā ierobežojas ar nebūtisku pakalpojumu pilnveidi valsts pārvaldes iestāžu iekšienē. Šie izaicinājumi tiks risināti šīs reformas ietvaros. Reformas īstenošanai valsts pārvaldes vienotā IKT konceptuālā arhitektūra attiecībā uz valsts pārvaldes pakalpojumu un to pārvaldības atbalsta paredzēs, ka tiek noteiktas pakalpojumu kvalitatīvās un kvantitatīvās metrikas.

(516) Reformas 2.1.1.r. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Detalizētāku informāciju skatīt pie reformas investīcijām.

(517) Investīcija 2.1.1.1.i.: Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide

(518) Investīcijas procesu un pakalpojumu digitālajā transformācijā atbilst Atjaunošanas un noturības mehānisma ieviešanas prioritātei "Modernize" un iever ieguldījumus valsts pārvaldes pakalpojumu un to sniegšanas procesu pārveidē efektīvai tautsaimniecības digitālās transformācijas īstenošanai, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, tai skaitā mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā un nodrošinot pilnvērtīgu informācijas vienreizes principa īstenošanu. Investīcijas paredzētas arī pakalpojumu digitalizācijas atbalsta infrastruktūras un valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu sadarbspējas pilnveidē, dzīves situācijās balstītu, proaktīvu, integrētu un tautsaimniecības digitālo trasformāciju veicinošu pakalpojumu vides un pakalpojumu izveidē un attīstībā un drošas elektroniskās identifikācijas, saziņas un parakstīšanās sistēmu valstī izvēršanā, un ir pieejamas arī biedrībām un nodibinājumiem.

(519) Plānotie reformu investīciju pasākumi: Vēlēšanu procesu digitalizācijā un automatizācijā (CVK); Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana (IeM); Sabiedriskās kārtības un drošība monitoringa ieviešana (IeM); Informatīvās telpas monitoringa un aizsardzības spēju paaugstināšana (KM); Sabiedrisko mediju patstāvības un digitālo pakalpojumu nodrošināšanas atbalsts (KM); Veterināro zāļu reģistrācijā (ZM).

(520) Plānotie reformu investīciju pasākumi uzņēmējdarbības procesu un vides digitālajā transformācijā: Ostu pārvaldības digitālajā transformācijā (SM); Uzņēmuma reģistra pakalpojumu modernizācijā (FM); Uzņēmējdarbības, t.sk. eksporta atbalsta pakalpojumu attīstībā, LIAA (EM); Nodokļu jomas pakalpojumu un procesu modernizācijā, (FM); Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālajā transformācijā, procesu efektivitātei, datu analīzes un risku analīzes pastiprināšanai (FM).

(521) Investīcijas 2.1.1.1.i ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Paredzēti valsts varas īstenošanas pasākumi, pārvaldes uzdevumu izpilde, vispārīgi pasākumi sabiedrības interesēs.

(522) Reforma 2.1.2.r. Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana

(523) Mērķis:

(524) Lai gan kopumā Latvijas valsts pārvaldei ir atzīstami sasniegumi valsts pakalpojumu elektronizēšanā, digitālo tehnoloģiju straujā attīstība ir radījusi ne tikai jaunas iespējas, bet arī izaicinājumus, kas saistīti ar šo tehnoloģisko iespēju racionālu izmantošanu. Valsts pārvaldes IKT infrastruktūras aizvien ir sadrumstalotas pa individuālām iestāžu serveru telpām un datu centriem. IKT resursu pārvaldības kompetenču tehniski-administratīvie resursi ir neefektīvi izmantoti, kas rezultātā ietekmē iestāžu informācijas sistēmu pieejamību un spēju veikt iestāžu pamatfunkcijas. Ņemot vērā aizvien pieaugušo informācijas sistēmu savstarpējo integrāciju, atsevišķu sistēmu nepieejamība var izraisīt plaša mēroga datu sinhronizācijas problēmas. Izmantoto risinājumu tehnoloģiskās komplicētības līmeņa pieaugums vairs praktiski nepieļauj iespēju tos pilnvērtīgi pārvaldīt bez profesionāļiem, kuri ir specializējušies konkrētajās jomās, risinājumos un tehnoloģijās.

(525) Tādēļ valsts pārvaldes IKT infrastruktūras nodrošināšanai ir jāorientējas uz pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības tehnoloģisko pakalpojumu izmantošanu, kas panākama, konsolidējot resursus un kompetences specializētos IKT pakalpojumu kompetenču centros, kuri sniedz specializētus tehnoloģiskā atbalsta pakalpojumus valsts pārvaldes institūcijām, neatkarīgi no to padotības nozaru ministrijām. Reformas īstenošana būs svarīgs ieguldījums, lai valsts IKT pārvaldībā, racionāli izmantojot valsts pārvaldes rīcībā esošos resursus un kompetences, tiek nodrošināts efektīvs tehnoloģiskais atbalsts valsts pakalpojumu sniegšanai un nepārtrauktai pilnveidei, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, vienlaikus pēc iespējas ierobežojot atkarību no konkrētiem tehnoloģiju ražotājiem. Plānojot IKT pakalpojumu attīstību, paredzēts ievērot principu, ka tiek minimizēta valsts tehnoloģisko risinājumu attīstība pārvaldes iekšienē, bet primāri tiek izmantoti komersantu pakalpojumi, ja tie pārvadei ir pieejami brīvas konkurences apstākļos, to izmantošana ir ekonomiski pamatota, tie ir pieejami nepieciešamajā kvalitātes līmenī, un ļauj nodrošināt nepieciešamo drošības līmeni.

(526) Ņemot vērā minētos izaicinājumus, reforma izvirza vairākus mērķus:

i. Transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot kompetences centros vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu ar mērķi maksimizēt viena speciālista apkalpoto tehnisko elementu skaitu, saglabājot decentralizētu, individuālu, specializētu biznesa sistēmu attīstību ar mērķi nodrošināt pakalpojuma atbilstību biznesa prasībām. Transformēt IKT nodrošināšanas pieeju valsts pārvaldē, centralizējot kompetences centros vienveidīgu vairāku iestāžu atbalstam nepieciešamo IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu ar mērķi maksimizēt viena speciālista apkalpoto tehnisko elementu skaitu, saglabājot decentralizētu, individuālu, specializētu biznesa sistēmu attīstību ar mērķi nodrošināt pakalpojuma atbilstību biznesa prasībām. Ieviesta efektīva, centralizēta un automatizēta finanšu resursu uzskaite, kas projektēta, lai atbalstītu starpiestāžu pakalpojumu automatizētu izmaksās balstītu norēķinu modeli, nodrošinot iespēju ar noteiktu regularitāti norēķināties par sniegtajiem atbalsta funkciju pakalpojumiem un būtu iespējams nodrošināt investīciju pamatlīdzekļos un to uzturēšanā attiecināšanu uz katru atsevišķu iestādes sniegtā starpiestāžu pakalpojumu veidu.

ii. Valsts pārvaldes informācijas sistēmas veidotas, lai nodrošinātu iespēju automatizēt un efektivizēt to piegādes, uzstādīšanas, laidienu pārvaldības, testēšanas, darbināšanas un darbības uzraudzības procesus, kurus informācijas sistēmas izmitināšanas ietvaros nodrošina IKT infrastruktūras pakalpojumu kompetences centri, izmantojot automatizētas pārvaldības platformas. Valsts pārvaldes IS veidotas modulārā, sadarbspējīgā un atvērtā informācijas sistēmu arhitektūrā, kas darbojas daudzlietotāju režīmā un kas ir videi draudzīga un efektīvi izmanto skaitļošanas resursus.

iii. Īstenota valsts pārvaldes iestāžu skaitļošanas un datu glabātuvju infrastruktūras pakalpojumu konsolidācija, izveidojot specializētus kompetenču centrus, kuri izmantojot automatizētas pārvaldības platformas nodrošina integrētus, sadarbspējīgus, savstarpēji aizstājošus, energoefektīvus un videi draudzīgus modernā IS arhitektūrā būvētu informācijas sistēmu uzstādīšanas, laidienu pārvaldības, testēšanas, izmitināšanas un darbības uzraudzības pakalpojumus, tādejādi izveidojot bāzi nacionālā federētā mākoņa, kas miejiedarbojas ar nacionāliem publiskiem un privātiem infrastruktūras pakalpojumiem, izveidei. Šo pakalpojumu izmantošanai attīstības perspektīvā tiek plānota arī mākoņu pakalpojumu kataloga un pakalpojumu pieteikšanas iespējas attīstība, kas ietvertu kā publiskā tā privātā sektora mākoņpakalpojumu ērtu pieejamību.

(527) Kompetenču un IKT atbalsta pakalpojumu centralizācijas mērķa sasniegšanai reformas ietvaros plānotā rīcība ietver gan normatīvā regulējuma, gan organizācijas un kompetenču, gan IKT koplietošanas pakalpojumu un tiem nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu attīstību. Perspektīvie koplietošanas pakalpojumu sniedzēji attīstīs savas spējas konkrēto pakalpojumu sniegšanā un pilnveidē, radot iespēju pārējām valsts pārvaldes institūcijām, izmantojot specializēto pakalpojumu sniedzēju augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, fokusēties uz savu pamata funkciju izpildi - tajā skaitā, pastāvīgi pilnveidojot to sniegtos valsts pakalpojumus, kas ļaus valsts pārvaldes institūcijām racionālu resursu un kompetenču izmantošanai fokusēties tieši un tikai uz savu pamata funkciju izpildi, izmantojot pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības atbalsta pakalpojumus. Tas ir attiecināms, gan uz IKT tehniskās infrastruktūras pakalpojumiem (skaitļošanas, datu glabāšanas un datortīkla resursu nodrošināšanai, IS izmitināšanai un darbināšanai), gan uz tādām atbalsta funkcijām, kā, piemēram, grāmatvedības procesu atbalsts vai to tehniskais nodrošinājums, dokumentu aprites atbalsta tehnoloģiskais nodrošinājums, kā arī saimnieciskā nodrošinājuma pārvaldības tehnoloģiskais atbalsts.

(528) Valsts informācijas sistēmu modernas modulāras arhitektūras ieviešanas mērķa sasniegšanai reformas ietvaros plānotā rīcība ietver gan informācijas sistēmu arhitektūras pārbūvi, gan IKT infrastruktūras pakalpojumu pilnveidi, ko veiks specializētie IKT kompetenču centri. Lielāko ietekmi uz valsts platformu un valsts pakalpojumu attīstību dos tieši nozīmīgāko - daudzus pakalpojumus un nozīmīgas datu kopas ietekmējošo valsts informācijas sistēmu pārbūve atbilstoši mūsdienu IKT arhitektūras prasībām.

(529) Lai nodrošinātu ātru adaptāciju likumdošanas prasību izmaiņām un personalizētām lietotāju vajadzībām, ir svarīgi sadarbībā ar tehnoloģisko risinājumu piegādātājiem t.s. ūdenskrituma (Waterfall) programmatūras izstrādes metodes vietā pēc iespējas piemērot spējās attīstības (Agile) metodes, vienlaikus IKT infrastruktūras pārvaldībā nodrošinot programmatūras ātrās piegādes (DevOps, DevSecOps jeb Agile Operations) pieeju.

(530) Pāreja uz mūsdienīgu - modulāru un atvērtu sistēmu arhitektūru valsts pakalpojumus nodrošinošo informācijas sistēmu tehnoloģiskajos risinājumos ir priekšnoteikums valsts pakalpojumu pastāvīgas pilnveides efektīvai ieviešanai. Mūsdienīgas arhitektūras risinājumiem ir efektīvi piemērojamas spējās programmatūras attīstības un piegādes pieejas, kas rada iespēju būtiski paaugstināt uzturēšanas procesu automatizācijas līmeni, kā arī būtiski efektīvāk izmantot skaitļošanas infrastruktūras resursus. Tāpat mūsdienīgas arhitektūras izmantošana rada jaunas iespējas lietojumprogrammatūras funkcionalitātes koplietošanai un atkārtotai izmantošanai.

(531) Valsts pārvaldes iestāžu skaitļošanas un datu glabātuvju infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas mērķa sasniegšanai reformas ietvaros plānotā rīcība ietver vietotas pakalpojumu pieteikumu un pārvaldības platformas (angliski - service desk) ieviešanu, kā arī labi pārvaldītu, kvalitatīvu un savstarpēji sadarbspējīgu dažāda līmeņa skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu pieejamību. Šim nolūkam tiks izveidots t.s. "valsts privātais mākonis" , iekļaujot tajā valsts pārvaldes rīcībā jau esošos datu centru infrastruktūras resursus, vienlaicīgi nodrošinot spējas dinamiski pēc nepieciešamības piesaistīt arī komerciālu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. "Valsts privātā mākoņa" ietvaros tiks nodrošina sniedzamo pakalpojumu sadarbspēja un savstarpējā aizvietojamība, lai tie būtu savstarpēji papildināmi slodzes pieaugšanas gadījumos un aizvietojami ārkārtas situācijās. Skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu unificēšana un aizvietojamība tiks nodrošināta standartizētu konteineru pārvaldības un orķestrācijas līmenī, pieļaujot skaitļošanas jaudu rezervēšanas risinājumus arī virtuālo mašīnu līmenī. "Valsts privātā mākoņa" risinājumu standartu atvērtība un savstarpējā saskaņotība nodrošinās iespēju sadarbspējai arī ar komerciālo pakalpojumu sniedzēju mākoņdatošanas pakalpojumiem, tai skaitā radot pamatu Latvijas risinājumu integrācijai Eiropas Savienības mākoņdatošanas federācijā, kas, savukārt, radīs iespējas Latvijas valsts pārvaldei un komersantiem efektīvi - atbilstoši skaitļošanas uzdevumu saturam izmantot ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā pieejamiem skaitļošanas resursiem.

(532) Ieviešana:

(533) Reformas ieviešanu kopumā koordinēs un vadīs centralizēti valsts IKT pārvaldības organizācija, savukārt konkrēto reformas ieviešanas uzdevumu īstenošanu veiks centralizēti specializētie IKT infrastruktūras un iestāžu atbalsta koplietošanas pakalpojumu kompetences centri. Reformas mērķtiecīgai un kvalitatīvai ieviešanai tiks nodrošināta tam nepieciešamā koordinācijas, vadības un ieviešanas kapacitāte, reformu koordinācijas, vadības un ieviešanas personālresurss tiks piesaistīts, šim mērķim izmantojot daļu no reformai plānotā finansējuma. Reformas kvalitatīvai ieviešanai, tās plānošanas un ieviešanas aktivitātēs tiks iesaistītas reformas ietekmētās puses, lai identificētu to vajadzības un nodrošinātu kopīgām interesēm atbilstošu reformas īstenošanu.

(534) Reformas īstenošanas modelis paredz savstarpēju papildinātību ar MFF ietvarā un kā arī citu RRF reformu ietvaros paredzētajiem IKT infrastruktūras un iestāžu atbalsta koplietošanas kompetenču centru un to pakalpojumu attīstības, kā arī mūsdienīgas valsts informācijas sistēmu arhitektūras ieviešanas atbalsta pasākumiem.

(535) Reformas vieni no galvenajiem izaicinājumiem ir saistīti ar visaptverošas un horizontālas pieejas nodrošināšanu IKT infrastruktūras un iestāžu atbalsta koplietošanas kompetenču centru un to pakalpojumu attīstības, kā arī mūsdienīgas valsts informācijas sistēmu arhitektūras ieviešanas īstenošanai. Ņemot vērā valsts pārvaldes iestāžu sadarbības izaicinājumus, tai skaitā normatīvā regulējuma, valsts pārvaldes sadarbības kultūras un tradīciju neizbēgamo inerci, pastāvošo tehnoloģisko risinājumu sadrumstalotību un dažādību, ir jārēķinās gan ar tiesiskiem, gan organizatoriskiem, gan tehniskiem iemesliem, kuru dēļ valsts pārvaldes kompetenču konsolidācija, informācijas sistēmu arhitektūras modernizācija un IKT infrastruktūras pakalpojumu konsolidācija praktiski nav iespējama, vai ir dārga un laikietilpīga. Šie izaicinājumi tiks risināti šīs reformas ietvaros. Refromas īstenošanai valsts pārvaldes vienotā IKT konceptuālā arhitektūra attiecībā uz vienotu valsts pārvaldes pakalpojumu un to pārvaldības atbalsta arhitektūru, IKT pakalpojumu un IKT tehniskās infrastruktūras arhitektūru paredzēs, ka tiek noteiktas pakalpojumu kvalitatīvās un kvantitatīvās metrikas.

(536) Reformas 2.1.2.r. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Detalizētāku informāciju skatīt pie reformas investīcijām.

(537) Investīcija 2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas

(538) Investīcijas IKT atbalsta pakalpojumu centralizācijā un modernizācijā iever ieguldījumus IKT atbalsta un citu iestāžu koplietošanas atbalsta pakalpojumu un to sniegšanas procesu izveidē, pakalpojumu sniegšanai un pārvaldībai nepieciešamo informācijas sistēmu attīstības plānošanā, projektēšanā, izveidē un ieviešanā, tai skaitā pakalpojumu un informācijas sistēmu lietotāju apmācībā. Kopējais mērķis ir nodrošināt pārvaldes kā vienotas organizācijas darbības nodrošināšanu, kas sevī ietvertu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, tādu kā grāmatvedības uzskaiti, personāla administrēšanu, resursu uzskaites un vadības nodrošināšanu, vienlaikus nodrošinot informācijas pieejamību saistībā ar reāla laika datiem.

(539) Tāpat investīciju virziens ietver Valsts kā platformas pieejas ieviešanu.

(540) Valsts pārvaldes iestādes līdz šim ir attīstījušas platformas, kuru pielietojuma potenciāls sniedzas ārpus valsts sektora un, kuras būtu izmantojamas arī, lai veicinātu komercsektora digitalizāciju

(541) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-27.gadam projekts kā vienu no virzieniem digitālās ekonomikas attīstībai iezīmē virzienu - valsts pārvaldes platformu atvēršana izmantošanai ārpus publiskā sektora gan ļaujot tās izmantot arī uzņēmējiem pamatdarbības procesu atbalstam, gan atverot to nodrošinātos pakalpojumus, tādējādi dodot iespēju uz to datiem attīstīt jaunus vai papildinošus komercsektora pakalpojumus.

(542) Galvenie ieguvumi no Valsts kā platformas pieejas:

i. Nodrošinot centralizētu platformu izveidi publisko f-ju īstenošanas atbalstam, tiek nodrošināta resursu ekonomija publiskajā sektorā, tiek nodrošināta no lietotāja skatu punkta vienota un iekšēji integrēta lietotāju pieredze, kā arī plašas

ii. Pakalpojumu lietotāji un veidotāji valsts un privātajā sektorā mijiedarbojas radot viens otram pievienoto vērtību un rada inovatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem

iii. Iestādes var būtiski izvērst savus pakalpojumus pašas neinvestējot, bet izmantojot jaunradītus pakalpojumu kanālus

(543) Ieviešot principu "tīmekļa saskarne (API) pēc noklusējuma" būtiski paplašinās arī valsts pārvaldes procedūru automatizācijas iespējas gan sadarbībā ar komercsektoru, gan pārvaldē iekšēji.

(544) Plānotie reformu investīciju pasākumi:

(545) Digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālās platforma klientcentrētu un proaktīvu pakalpojumu sabiedrībai nodrošināšanai (VARAM); Pakalpojumu sniegšanas reformas atbalsts (VPVKAC), nodrošinot primāri digitālu pakalpojumu sniegšanas modeli ar uzsvaru uz valsts un pašvaldību pakalpojumu efektīvu pieejamību reģionos, t.sk. nodrošinot reģionālo klātienes atbalsta punktu izveidi (VARAM); sabiedriskās kārtības un drošības procesu, izmeklēšanas un tiesvedības procesu, kā arī soda izpildes un uzraudzības procesu un saistīto pakalpojumu digitālajā transformācijā, t.sk. e-lietas attīstībā (IeM, TM); Valsts pārvaldes cilvēkresursu pārvaldības reforma atbalsta pasākumi vienota cilvēkresursu un valsts plānošanas pakalpojumu centra izveide, kā arī vienotas publiskā sektora kompetenču vadības un mācību pārvaldības procesa nodrošināšana (VK/VARAM); Vienotas iestāžu pārvaldības pakalpojumu centra izveides nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana (FM/VKanceleja); finanšu dokumentu aprites digitalizācijai (maiņvietas izveidei) (FM); Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās koplietošanas platformas izvēršana (Valsts kanceleja).Vienotā saziņas platforma (VARAM); Kultūras resora IKT infrastruktūras centralizācija, nodrošinot tās efektivitāti (KM); Vienotā dokumentu krātuve (VARAM); Pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa pārvaldības modernizācija, dokumentu un uzdevumu aprites modernizācija (koplietojamu platformu ietvaros) (Pašvaldības); pašvaldību pakalpojumu un atbalsta procesu pielāgošana ATR (Pašvaldības); Pašvaldību IKT atbalsta procesu centralizācija; Pašvaldību dokumentu un uzdevumu aprites digitalizācija; Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija, t.sk. attālinātās sēdes (PKIP2); digitālu sabiedrības līdzdalības pakalpojumu ieviešanā pašvaldībās, t.sk pašvaldību līdzdalības budžeta pārvaldīšanai. Investīcijas paredz ieguldījumus pakalpojumu digitālai transformācijai nepieciešamo informācijas sistēmu attīstības plānošanā, projektēšanā, izstrādē, tai skaitā gatavu komponenšu iegādē un ieviešanā, testēšanā un sistēmas lietotāju apmācībā, Vienota valsts IKT programmu un projektu arhitektūras pārvaldība (VARAM).

(546) Investīcijas 2.1.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas plānotas valsts pārvaldes iestāžu IKT atbalsta pakalpojumu centralizācijā un modernizācijā.

(547) Investīcija 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis.

(548) Ir plānotas investīcijas Latvijas nacionālā federētā mākoņa izveidē, nodrošinot koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un tās pakalpojumus valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, iestāžu un publiskā sektora (augstākās izglītības institūcijas, zinātniskie institūti) vajadzībām, attīstot glabāšanas un skaitļošanas IKT infrastruktūras kompetenču centrus (Latvijas nacionālā federētā mākoņa mezglpunktus). Latvijas nacionālā federētā mākoņa izveidei ir paredzētas investīcijas Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas pārziņā esošo Latvijas nacionālā federētā mākoņa mezglpunktu skaitļošanas un datu pārvaldības spēju attīstībai, prioritāri nodrošinot mākoņpakalpojumus reformu plāna īstenošanai nepieciešamo IKT koplietošanas platformu darbības nodrošināšanai, nodokļu administrēšanas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, izglītības nozares, zinātnes nozares, labklājības nozares, veselības nozares, vides aizsardzības un reģionālās attīstības nozares, kā arī pašvaldību digitālās transformācijas nodrošināšanai.

(549) Papildus, paredzētas investīcijas iestāžu informācijas sistēmu pārbūvei mūsdienīgā, energoefektīvā, modulārā informācijas sistēmu arhitektūrā.

(550) Investīcijas Latvijas nacionālā federētā mākoņa izveidē iever ieguldījumus IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu un to sniegšanas procesu izveidē, pakalpojumu sniegšanai un pārvaldībai nepieciešamās tehniskās infrastruktūras plānošanai, risinājumu projektēšanai, skaitļošanas un datu īstermiņa un ilgtermiņa glabāšanas iekārtu un to savstarpējās saslēgšanas sakaru tīkla iekārtu iegādei un ieviešanai, IKT infrastruktūras pakalpojumu sniegšanai un pārvaldībai nepieciešamās programmatūras un informācijas sistēmu attīstības plānošanā, projektēšanā, iegādē, izveidē un ieviešanā, tai skaitā iekārtu, programmatūras, IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu un informācijas sistēmu lietotāju apmācībā. Bez tam investīcijas paredz ieguldījumus arī IKT infrastruktūras pakalpojumu lietotāju piekļuves sakaru tīklu projektēšanai un izveidei. Lai nodrošinātu iestāžu informācijas sistēmu pārbūvi modernajā arhitektūrā, investīcijas paredz ieguldījumus pārveidojamo informācijas sistēmu attīstības plānošanā, projektēšanā, izstrādē, tai skaitā gatavu komponenšu iegādē un ieviešanā, testēšanā, ieviešanā un sistēmas lietotāju apmācībā, t.sk. izmantojot privātajā sektorā pieejamos IKT infrastruktūras pakalpojumus, paplašinot privātā sektora piedāvāto pakalpojumu tirgu, īpaši valsts pārvaldei.

(551) Plānotie reformu investīciju pasākumi: Latvijas nacionālā federētā mākoņa izveides reforma, kas paredz valsts sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju konsolidāciju vienoti koordinēta projekta ietvaros investējot četru mākoņpakalpojumu kompetenču centru attīstībā un pakalpojumu nodrošināšanā, nodoršinot nākotnes savietojamību ar Eiropas federēto mākoni. Investīcijas paredzētas: Latvijas valsts radio un televīzijas centra (SM), Latvijas nacionālās bibliotēkas (KM), Iekšlietu ministrijas informācijas centra (IeM), kā arī Zemkopības ministrijas (SM) datu centru modernizācijā un savietojamības nodrošināšanā.

(552) Investīcijas 2.1.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīciju ietvaros paredzēta infrastruktūras un tās pakalpojumu nodrošināšana valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, iestāžu vajadzībām, kas nozīmē valsts varas izpildei.

(553) Reforma 2.1.3.r. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība

(554) Mērķis:

(555) Straujā digitālās sabiedrības attīstība nosaka nepieciešamību valsts pārvaldei fundamentāli mainīt Valsts pārvaldes lomu un darbības principu. Ņemot vērā aspektu, ka pārvaldes pamatdarbības procesi lielā mērā ir digitāli procesi, stratēģiskais fokuss no vienkāršas procesu un pakalpojumu digitalizācijas jāpadziļina uz atvērtāku un caurspīdīgāku valsts pārvaldes sadarbības modeli.

(556) Reformas mērķis ir nodrošināt valsts un privātā sektora datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu izveidojot pamatu datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu kopīgošanu ES ietvaros, kā to paredz ES Datu stratēģija un Datu pārvaldības regulas projekts. Reforma paredz izveidot atbilstošus tehnoloģiskos un organizatoriskos risinājumus, kas nodrošinās gan datu pārnozaru apriti un izmantošanu, gan valsts platformu pieejamību komercsektora darbības atbalstam un pakalpojumu attīstībai, gan arī personas pārvaldītu datu koplietošanas iespēju, nodrošinot personas kontroli pār savu datu nodošanu.

(557) Līdz šim Latvijā datu pārvaldība publiskajā sektorā ir bijis katras organizācijas iekšējs process, kurš nav savstarpēji harmonizēts, kā arī datu pārvaldība nav aktualizēta politikas plānošanas dokumentos. Valsts pārvaldes datu demokratizācija ir bijis aktuāls uzdevums pēdējo valdību dienaskārtībā - izveidojot Latvijas Atvērto datu portālu, kā arī uzsākot darbu pie principa "Atvērts pēc noklusējuma" ieviešanas valsts pārvaldē. Tomēr datu apmaiņas tehniskie risinājumi ir vāji unificēti un standartizēti, bieži veidoti specializēti konkrētam datu saņēmējam, nenodrošina pietiekamu datu apmaiņas procesu automatizāciju, kā arī ir organizatoriski un tehnoloģiski komplicēti. Pieaugot informācijas pakalpojumu lomai tautsaimniecībā, kā arī ņemot vērā Eiropas digitālā vienotā tirgus attīstības prioritātes, kas noteiktas Eiropas Datu Stratēģijā un Datu pārvaldības regulas projektā47, kritiska kļūst vajadzība pēc horizontāli koordinētas datu pārvaldības, vienotas datu apmaiņas infrastruktūras un informācijas pakalpojumu atbalsta tehnoloģiskā risinājuma, kas izmantojams ne vien valsts pārvaldē, bet tautsaimniecībā kopumā, rodot risinājumu informācijas aprites nodrošināšanai, gan valsts pārvaldei sadarbojoties ar komersantiem, gan atbalstot komersantu rīcībā esošās informācijas apriti un integrējoties vienotā Eiropas datu telpā.

(558) Iniciatīva atbalsta ES pamatiniciatīvas "Modernizē" mērķus, sniedzot personām kontroli pār savu datu izmantošanu, sniegs pozitīvu ietekmi uz modernu lietotājam draudzīgu publisko poakalpojumu izveidi. Vienlaikus iniciatīva atbalsta Valsts specifiskās rekomendācijas (Country Specific Recommendation) 2020/2021 3.punktu, kas citu starpā aicina fokusēties uz digitālās pārejas investīcijām, t.sk. investējot digitālajās infrastruktūrās. Reformas rezultātā Valsts pārvaldē plānots izveidot visaptverošu datu pārvaldības tiesisko un organizatorisko ietvaru un risinājumus, ieviest datu pārvaldības praksi, kurā vienveidīgi un profesionāli un mērķtiecīgi tiek īstenoti datu pārvaldības procesi, lai valsts pārvaldē uzturētiem datiem nodrošinātu augstu vērtību, kvalitāti un izmantojamību tautsaimniecībā, t.sk. analītikā, automatizācijā, robotizētu sistēmu veidošanā, mašīnmācīšanas pielietošanā, spēj pieņemt datos balstītus lēmumus.

(559) Reformas ietvaros plānots tiešā veidā attīstīt publiskā sektora, t.sk. zinātnes, labklājības, veselības datu pārvaldības, koplietošanas, uzraudzības spējas.

(560) Ieviešana:

(561) Lai nodrošinātu visā pārvaldē konsekventu, vienotu un standartizētu pieeju valsts un pašvaldību datu koplietošanai un datu analītikai, reformas ieviešanu kopumā koordinēs un vadīs centralizēti valsts IKT pārvaldības organizācija, konkrēto platformu izveidi un attīstību, tai skaitā atvēršanu komerciāliem lietojumiem, veiks specializēti un profesionāli kompetenču centri, savukārt datu izplatīšanu, koplietošanu un atvēršanu reformas ieviešanas uzdevumu īstenošanas ietvaros nodrošinās par katru uzdevumu atbildīgā iestāde. Platformu lietotāji un dalībnieki būs gan nacionālā, gan reģionālā, gan privātā sektora ieinteresētās puses, kurām tiks nodrošināta "vienas pieturas aģentūras" pieeja valsts datu un platformu izmantošanā.

(562) Reformas īstenošanas modelis paredz savstarpēju papildinātību ar MFF ietvarā paredzētajiem datu centrālās pārvaldes nozaru, pašvaldību, kā arī datu izmantotāju pieslēgumu atbalsta pasākumiem un veicināšanas atbalsta pasākumiem.

(563) Reformas ieviešanas modelis paredz atbalsta pasākumus reformas koordinācijas, kā arī īstenošanas personālam, kas tiktu attiecināts īstenojamo reformu ietvaros.

(564) Reformas vieni no galvenajiem izaicinājumiem ir saistīti ar visaptverošas un horizontālas pieejas nodrošināšanu valsts datu un pakalpojumu atvēršanai, kā arī gala lietotāju vajadzību pārvaldību. Datu sadarbspējai ir gan tiesiski, gan organizatoriski, gan tehniski iemesli, kuru dēļ datu koplietošana nav iespējama, vai ir dārga un laikietilpīga, un pamatā ierobežojas ar izmantošanu pārvaldes iekšienē. Šie izaicinājumi tiks risināti šīs reformas ietvaros. Lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras pieeju datu apmaiņā starp nozarēm un Eiropas datu telpām, reformas īstenošanai valsts pārvaldes vienotā IKT konceptuālā arhitektūra tiks papildināta ar atbilstošiem pārvaldības principiem. Līdz ar to, ieviešanas stratēģija arī paredz centralizētu pieeju datu pārvaldības un platformu atvēršanas infrastruktūras izveidei, kur datu telpu dalībnieki tiek atbalstīti horizontālu partnerību ietvaros, tādējādi veidojot harmonizētu un integrētu pieeju datu koplietošanai un vienlaikus sniedzot iespēju efektīvāk izmantot un pārvaldīt nepieciešamos datu glabāšanas un skaitļošanas resursus. Īpaša uzmanība tiks veltīta veselības, labklājības, vides pārvaldības nozaru datu plašākai pieejamībai nacionāli un ES.

(565) Arī attiecībā uz valsts platformu atvēršanu identificēti vairāki izaicinājumi, piemēram, 1) Publiskā sektora pakalpojumu pielāgošana specifisku mērķauditoriju vajadzībām ir izmaksu ietilpīga, tādēļ to saskarņu atvēršana sekmēs individualizētu pakalpojumu saskarņu izstrādi. Vienlaikus ne visām platformām tūlītēji identificējams izmantošanas potenciāls komercsektorā, tādēļ pakalpojumu platformas atveramas tikai sasaistē ar to pirmajiem lietotājiem un lietojumiem privātajā sektorā; 2) Tikai samērā neliels skaits nozaru un centralizēto platformu šobrīd ir atvērtas un integrētas ar valsts un privātā sektora procesiem un pakalpojumiem, tādēļ publiskā sektora pakalpojumu un platformu modularitāte un pieejamība integrācijai ir būtisks priekšnosacījums, lai veidotu augstas pievienotās vērtības pakalpojumus komercsektorā; 3) Centralizētas platformas rada riskus biznesa procesu nepārtrauktībai, gadījumā, ja platforma kļūst nepieejama, tāpēc nepieciešams nodrošināt šo platformu augstu pieejamību; 4) Publiskā sektora informācija ir fragmentēta un digitālā vidē- ne vienmēr atbilstoša piekļūstamības prasībām un draudzīgas mobilajām iekārtām.

(566) Reformas 2.1.3.r. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Detalizētāku informāciju skatīt pie reformas investīcijām.

(567) Investīcija 2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika

(568) Investīciju mērķis ir sekmēt datu koplietošanu kā publiskajā sektorā, tā arī starp valsts un privāto sektoru, tādējādi sekmējot starpinstitūciju sadarbību, vienreizes principa ieviešanu un datu koplietošanu nacionāli un Eiropas telpā.

(569) Līdz šim identificēti vairāki būtiski izaicinājumi kvalitatīvai datu pārvaldībai:

i. publiskais sektors rada un ievāc būtisku datu apjomu, kas privātajam sektoram būtu nozīmīgs pienesums to darbības pilnveidē, kā arī sekmētu inovatīvu produktu un pakalpojumu rašanos, bet kas nav ērti pieejams atkalizmantošanai;

ii. valsts pārvaldē nav izveidoti vienoti datu apmaiņas pamatprincipi, kas apgrūtina datu un informācijas pieejamību gan starp iestādēm, pārrobežu lietojumos, gan starp publisko un privāto sektoru;

iii. Latvijas valsts pārvaldē joprojām netiek ievērots vienreizes (once only) princips, kas publiskā sektora sadarbības partneriem rada papildu laika un cilvēkresursu slogu;

iv. iestādes nav apzinājušas to rīcībā esošo datu apjomu un struktūru, un netiek pilnībā ievērots "atvērts pēc noklusējuma" princips;

v. nav nodrošināta valsts pārvaldes rīcībā esošo datu kopuma analīzes iespēja kā instruments stratēģiskas informācijas apkopošanai, analīzei un lēmumu pieņemšanai.

(570) Lai sasniegtu noteikto mērķi ir nepieciešams realizēt reformu, kas paredz pāreju no fragmentētas un decentralizētas datu pārvaldības modeļa uz centralizēti pārvaldītu un federēti realizētu darbības modeli, īstenojot gan nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, gan ieviešot atbilstošus tehniskos risinājumus.

(571) Izveidota unificēta datu pārvaldības infrastruktūra, kurā pēc vienotiem principiem tiek nodrošināta plaša publiskā un privātā sektora datu koplietošana, tai skaitā pārrobežu līmenī.

(572) Plānotie reformu investīciju pasākumi: Izveidota Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t.sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai (VARAM); Labklājības nozares statistika un datu analītika koplietošanai (LabIS attīstība) (LM); Nodrošināts atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī (IZM); Vides nozares datu pieejamības nodrošināšana un koplietošana (VARAM); Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānšanai pārejai uz zaļo ekonomiku (ZM). Ārstniecības iestāžu procesu digitālajā transformācijā un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldībā (VM); Investīcijas inovatīvu mobilitātes pakalpojumu attīstības priekšnosacījumu radīšanai - tīkla kartējuma attālināti vadāma transporta vajadzībām (VARAM); Investīcijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS) attīstībai un sociālās aprūpes digitalizācijai (LM).

(573) Investīcijas 2.1.3.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīciju ietvaros paredzēts izveidot unificētu datu pārvaldības infrastruktūru, kurā pēc vienotiem principiem tiek nodrošināta plaša publiskā un privātā sektora datu koplietošana. Investīcijas ietvaros tiks izveidota infrastruktūra, kurā pēc vienotiem principiem ikvienam bez maksas tiek nodrošināta piekļuve infrakstruktūrai, infrastruktūra netiek nodota/piedāvāta komerciālai lietošanai.

(574) Reformu un investīciju virziens 2.2. Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas

(575) Reforma 2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu

(576) Mērķis: izveidot vienotajā tīklā darbojošos Eiropas Digitālo inovāciju centru (turpmāk - EDIC) ar reģionālo tvērumu un vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu komercdarbības digitālās transformācijas veicināšanai. Veiksmīgākais ceļš, kā panākt straujāku un ilgtspējīgu uzņēmumu digitālo transformāciju, ir stiprināt uzņēmumu pārmaiņu vadības kapacitāti un nodrošināt uzņēmumu individuālajām digitalizācijas vajadzībām piemērotu specializētu atbalstu. Vienlaikus, būtiski ir sniegt atbalstu tehnoloģiju un valsts pakalpojumu izmantošanai un integrēšanai biznesa procesos un stiprināt iespējas izveidot viedus pakalpojumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, sociālajai labklājībai un cilvēkkapitāla attīstībai. Ņemot vērā, ka Latvijā lielākā daļa ir mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MMU/MVK), ir nepieciešams stimulēt MVK, izmantot progresīvas tehnoloģijas un jaunas inovatīvas uzņēmējdarbības metodes, tādējādi, īstenojot digitālo transformāciju uzņēmumos un sekmējot to konkurētspēju.

(577) Atbilstoši Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksam Latvija ir pēdējā vietā ES pēc IKT sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) % no pievienotās vērtības. Līdz ar to, vienlaikus, būtiski ir sekmēt jaunu produktu un pakalpojumu inovāciju attīstību un ieviešanu augstu pievienotās vērtības nozaru atbalstam, kā arī publiskajā sektorā, fokusējoties uz atbalstu jaunu risinājumu pētniecībai un attīstībai (P&A), to ieviešanas atbalstu, tādējādi sekmējot arī Latvijas uzņēmumu iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs un inovatīvu risinājumu testēšanu un ieviešanu publiskajā sektorā. Latvija ir veikusi Eiropas Digitālo inovāciju centru nacionālo priekšatlasi, kuras ietvaros ir tikuši atbalstīti divi EDIC konsorciji ar šādām specializācijām:

1. EDIC tradicionālo un horizontālo nozaru atbalstam, esošo tehnoloģiju ieviešanai.

2. 2. EDIC augstas pievienotās vērtības nozaru atbalstam un (jaunu) risinājumu ieviešanai.

(578) Reformas 2.2.1.r. un investīcijas 2.2.1.1.i. mērķis ir nodrošināt atbalstu Eiropas komisijas atbalstīto EDIH darbībai, atbilstoši nacionālajām prioritātēm un EK nosacījumiem.

(579) Ieviešana:

(580) Lai veicinātu mērķtiecīgu digitālo transformāciju, ir nepieciešams izveidot vienotu platformu/ digitālās transformācijas atbalsta ekosisitēmu kā vienas pieturas aģentūru ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem attiecībā uz to biznesa pamatdarbības procesiem (ražošanas, produktu piedāvāšanas vai pakalpojumu sniegšanu), kā arī atbalstīt digitālās jomas pētniecību un attīstību, kā arī inovācijas ieviešanu un aprobēšanu kā privātajā tā publiskajā sektorā. Šīs platformas darbību nodrošinātu EDIC izveide Latvijā, kas darbotos, palīdzot ieviest un piemērot digitālās tehnoloģijas, nodrošinot piekļuvi tehniskajām kompetencēm un radot vidi risinājumu testēšanai pirms ieviešanas ražošanā. EDIC kompetence iekļautu inovāciju atbalsta pakalpojumus, finansējuma piesaistes atbalstu, apmācības un prasmju pilnveidošanu u.c. funkcijas, kas nodrošinātu koordinētu pieeju uzņēmējdarbības digitalizācijas un digitālo inovāciju pārneses veicināšanai arī publiskajā sektorā. EDIC iekļausies kopējā Eiropas digitālo inovāciju centra tīklā un saskaņā ar Eiropas komisijas sniegto informāciju, darbību uzsāks līdz ar 2022.gada sākumu Lai nodrošinātu tehnoloģiju testēšanu un atbalsta pieejamību Latvijas reģionos, līdz ar EDIC izveidi tā uzdevums būs nodrošināt kontaktpunktu izveidi 5 Latvijas plānošanas reģionos. Tā pat līdz ar 2022.gada sākumu un EDIC darbības uzsākšanu pieejami kļūs arī uzņēmējdarbības digitālās transformācijas paredzētie atbalsta instrumenti (granti un finanšu instrumenti).

(581) Lai pārliecinātos par reformas rezultātiem un ietekmi uz uzņēmējdarbības digitālo transformāciju gada ietvaros, pēc digitālā brieduma izstrādes un iedzīvināšanas EDIC ietvaros, tiek plānots veikt periodisku un atkārtotu uzņēmumu digitālā brieduma novērtējumu, lai salīdzinātu ar pirms atbalsta saņemšanas uzrādītājiem rezultātiem.

(582) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.2.1.r. ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

(583) Investīcija 2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei

(584) Lai veiksmīgi notiktu uzņēmējdarbības digitālā transformācija, ir jāveicina uzņēmumu izpratne par digitalizācijas procesiem, jo uzņēmējiem, īpaši MVK, nav pietiekamas kompetences par procesiem un tehnoloģiskajām iespējām, ko sniedz digitalizācija un pastāv stereotipi, ka digitalizācijas risinājumi ir dārgi, sarežģīti ieviešami un nedroši. Tāpat trūkst digitālo zināšanu (gan pamatprasmju, gan augstāka līmeņa un specifisku prasmju).

(585) Tai pat laikā Covid-19 krīzes kontekstā no uzņēmēju puses ir lielāka interese pēc atbalsta pārmaiņu vadības stratēģijas izstrādei. 2020.gadā veiktajā uzņēmēju aptaujā48 64% uzņēmēju ir norādījuši, ka nākamo trīs gadu laikā plāno izveidot digitalizācijas stratēģiju. EDIC un reģionālie kontaktpunkti palīdzēs identificēt dažādu uzņēmumu digitalizācijas vajadzības un piedāvās pielāgotus atbalsta pasākumus.

(586) Ņemot vērā nepietiekamo Latvijas IKT sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, ir nepieciešams nodrošināt stratēģisku atbalstu jaunu digitālo risinājumu attīstībai, pētniecībai un attīstībai (P&A), kā arī aprobēšanai.

(587) Mērķi:

i. Paaugstināt uzņēmumu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām konkurētspējas veicināšanai;

ii. Nodrošināt digitālās transformācijas procesu katrā uzņēmumā visā Latvijā ar kontaktpersonu un infrastruktūras ieviešanu reģionu mērogā;

iii. Nodrošināt katram uzņēmumam iespēju:

a) veikt digitālās attīstības stadijas pašnovērtējumu (digitālā brieduma testu);

b) saņemt nepieciešamās apmācības uzņēmuma vadībai un tā darbiniekiem;

c) nodrošināt nepieciešamās infrastruktūras investīciju vajadzību identificēšanu;

d) veicināt tālāko starptautisko atpazīstamību, risinājumu testēšanu un specializētu prasmju apmācību;

e) radīt jaunus inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

iv. Veicināt P&A ieguldījumus IKT un paaugstināt inovāciju attīstībai nepieciešamo profesionālo prasmju līmeni, lai RIS3 noteiktajās jomās, aptverot Digitālās Eiropas programmas prioritārās tehnoloģijas - MI, kiberdrošības un HPC - radītu un ieviestu jaunus digitālos risinājumus un metodes, sniegtu atbalstu prototipu izstrādē, testēšanā un ieviešanā.

(588) Tiks izveidots uz uzņēmējdarbības digitālo transformāciju vērsts EDIC, kas darbosies Rīgā, piekļuve tā resursiem tiks nodrošināta komersantiem visā Latvijā. EDIC sniegs individuālām vajadzībām atbilstošu atbalstu uzņēmējiem. Sākotnēji tiks izvērsta informatīva kampaņa, lai palielinātu uzņēmēju izpratni par digitalizācijas iespējām un pieejamo atbalstu.

(589) Digitālo inovāciju un reģionālo digitālo aģentu tīklu pakalpojumi būs pieejami arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem, kas īsteno sabiedrībai nozīmīgus un sociālās nevienlīdzības mazināšanas pakalpojumus.

(590) Papildus Ekonomikas ministrijas plānotajām aktivitātēm Nr. 2.2.1.2.i., 2.2.1.3.i., 2.2.1.4.i. un 2.3.1.2.i., lai noteiktu uzņēmumu digitalizācijas vajadzības, EDIC piedāvās veikt uzņēmumu pirmreizējo digitālā brieduma testu. Pēc testa veikšanas uzņēmumiem tiks piedāvāts EDIC nozīmēta mentora pakalpojumus sastādīt specializētu digitālā brieduma testa rezultātos balstītu digitālās transformācijas ceļa karti, kas iezīmēs nepieciešamos un ieteicamos attīstības virzienus, kā arī to atbilstību kādam no iepriekšminētajām atbalsta iniciatīvām. Pirms ceļa kartes sagatavošanas mentors paraksta konfidencialitātes un neiesaistības līgumu, kas izslēdz personīgo interešu vai krāpnieciskā nolūka īstenošanu atbalsta pieteikšanās un saņemšanas brīdī. Pēc ceļa kartes iezīmētās, vai konkrētās atbalsta aktivitātes pieteiktās darbības īstenošanas un ieviešanas dzīvē, mentors vai individuāli piesaistīts nozares eksperts pēc nepieciešamības vai konstatētām aizdomām veic kartējumu jeb digitālo auditu, lai noteiktu ieviestās digitalizācijas ieceres atbilstību digitalizācijas investīciju mērķiem.

(591) Lai sasniegtu komersantus visā Latvijas teritorijā, EDIC izveidos un koordinēs reģionālos kontaktpunktus, sadarbojoties ar pieciem plānošanas reģionu uzņēmējdarbības centriem vai līdzvērtīgām uzņēmējdarbības interešu pārstāvošām organizācijām konkrētajā reģionā. Reģionālie kontaktpunkti un to uzņēmējdarbības digitālās transformācijas speciālisti varēs sniegt atbalstu digitālā brieduma testa veikšanā un informēt komersantus par tālākām atbalsta iespējām, ko piedāvās EDIC.

(592) Balstoties uz uzņēmuma digitālo briedumu, EDIC sniegs atbalstu trīs dažādos digitālās izpratnes līmeņos (1.līmenī - uzņēmuma apmācība augsti kvalificētu mentoru vadībā, apzinot vajadzības un esošo situāciju; 2.līmenī -apmācības programma atbilstoši zemai, vidējai vai augstai digitālā brieduma pakāpei ; 3.līmenī - uzņēmumi ar augstu digitālā brieduma pakāpi saņem pilnu Digitālo inovāciju centru pakalpojumu grozu, t.sk. apmācības, tīklošanos ar starptautiski atzītiem ekspertiem, līdzdalība starpsektoru inovāciju un attīstības sadarbības projektos u.c.).

(593) Papildus tiks izveidots uz P&A un publiska sektora inovācijām orientēts EDIC, kura galvenais birojs atradīsies Rīgā, vienlaikus sadarbībā ar iesaistīto partneru tīklu, tiks izveidoti vismaz 5 reģionālie centri visos Latvijas reģionos, t.sk. Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Pētniecības n attīstības EDIC nodrošinās piekļuves punktu jaunākajā digitālajām spējām, t.k. nodrošinot šādus pakalpojumus:

• testēšana pirms ieguldīšanas (iepazīšanās konsultācija, digitalizācijas audits, digitālās transformācijas stratēģija, digitālo tehnoloģiju pielietošana un ieviešana, prototipēšana u.c);

• prasmes un apmācības (augsta līmeņa digitālo prasmju apmācības darbiniekiem, kvalificētiem speciālistiem, vadībai u.c.);

• atbalsta un investīciju piesaiste (finansējuma piesaiste digitālās transformācijas ieviešanai praksē no finanšu iestādēm, investoriem un ES fondiem u.c.);

• inovāciju ekosistēmas un tīklošanās (tematiskas darba grupas un inovāciju pasākumi, starptautiskā sadarbība, digitālo prasmju apmācību popularizēšana,tīklošanās pasākumi u.c.).

(594) Investīcijas 2.2.1.1.i. ietvaros EDIC sniegtais atbalsts ir pakļauts valsts atbalsta kontrolei. EDIC kā finansējuma subjekts ir izvēlēts, ņemot vērā EK izstrādātas atlases rezultātus. Finansējuma piešķiršana notiks uz MK rīkojuma pamata EDIC uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai un administrēšanai un reģionālā tīkla izveidei, piemērojot šādus valsts atbalsta nosacījumus:

a. EDIC darbībai (ieskaitot reģionālo kontakpunktu izveidi un uzturēšanu) - GBER 27.pants par atbalstu inovāciju kopām, kas nosaka, ka Ieguldījumu atbalsta intensitāte inovācijas kopām nepārsniedz 50% no attiecināmajām izmaksām. Atlikušie 50% tiks segti no programmas "Digitālā Eiropa", kur viena EDIC darbībai paredzēti 4,2 milj. EUR.

b. Pakalpojumiem, ko nodrošinās reģionālie kontatpunkti un kur gala labuma saņēmējs ir komersants, tiks piemērota - GBER 28.panta 4.daļa, kas nosaka, ka "Īpašajā gadījumā, kad atbalstu sniedz inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100% no attiecināmajām izmaksām, ja kopējā atbalsta summa inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem vienam uzņēmumam jebkurā triju gadu periodā nepārsniedz EUR 200 000". Tā kā GBER 28.pants attiecas uz inovācijas atbalstu MVU, paredzēts, ka lielos komersantus uzreiz novirzīs uz EDIC.

c. EDIC sniegtajiem pakalpojumiem, kur gala labuma guvēji ir komersanti tiks piemērots de minimis atbalsts 100% apmērā. Šai kategorijā ietilpst tādi pakalpojumi kā digitālā brieduma testa veikšanas izmaksas, konsultācijas, mentorings, individuālas uzņēmuma digitalizācijas ceļa kartes izveide un pilotēšanas un testēšanas iespēju nodrošināšana.

d. EDIC būs jānodrošina (grāmatvedības uzskaitē), ka visas atbalsta summas, kas tiek piešķirtas EDIC, lai gūtu labumu savām darbībām un reģionālo kontaktpunktu darbībai saskaņā ar GBER 27.pantu ir skaidri nodalītas no tām summām, kuras ir pilnībā jānodod komersantiem kā gala labuma guvējiem un kur tiek piemērots de minimis un GBER 28.panta regulējums. Par šo investīciju plānotas papildus konsultācijas ar Eiropas Komisiju.

(595) Programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz digitālo investīciju kodu 010 (MVU digitalizēšana (tostarp e-komercija, e-uzņēmējdarbība un uzņēmējdarbības procesi tiešaistē), digitālie inovācijas centri, dzīvās laboratorijas, tiešaistes uzņēmēji un jaunizveidotie IKT uzņēmumi, B2B) kas sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai.

(596) Investīcija 2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā

(597) Eiropas Semestra 2020.gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas komersanti neizmanto digitālo tehnoloģiju potenciālu, par ko liecina arī DESI indeksa rezultāti. - salīdzinoši zemi e-komercijas, kā arī mākoņpakalpojumu, sociālo plašsaziņas līdzekļu un lielo datu izmantošanas rādītāji. Vienlaikus ar zemajiem e-komercijas rādītājiem saskaņā ar DESI indeksu ierobežots skaits komersantu izmanto mākoņpakalpojumus, sociālos medijus un lielos datus. OECD pētījumi liecina, ka pastāv sakarība starp digitālajām tehnoloģijām un produktivitāti, turklāt OECD Going Digital in Latvia 2020.gada pētījumā tiek norādīts, ka Latvijas zemie produktivitātes rādītāji ir saistīti ar zemajām investīcijām procesu digitalizācijā. Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, lielākā daļa nodarbināto strādā MVK, tādēļ, lai veicinātu Latvijas produktivitātes rādītājus, ir nozīmīgi jāstimulē komersantus, jo īpaši MVK, veikt investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā (to skaitā e-komercijā, mākoņpakalpojumos, sociālos medijos, lielajos datos u.c.). Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma, darbības vietas un jomas, atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām, atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai.

(598) Atbalsts procesu digitalizācijai būs pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem, kas īsteno sabiedrībai nozīmīgus un sociālās nevienlīdzības mazināšanas pakalpojumus.

(599) Investīcija sekmēs procesu digitalizāciju komercdarbībā un veicinās produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu darbības procesos, kā rezultātā veidosies Latvijas konkurētspējas priekšrocības. Kā arī, ar šāda veida atbalstu procesu digitalizācijā tiks veicinātas investīcijas gan komersantu digitālo prasmju attīstībā, gan investīcijas jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanā uzņēmējdarbībā, jo šie elementi darbojas kopsakarībā.

(600) Programmas ietvaros plānota sadarbība ar EDIC, kurā komersantam būs nepieciešams veikt "Digitālā brieduma testu", lai noteiktu nepieciešamās investīcijas uzņēmuma digitalizācijas vajadzībām. Pirms digitālā brieduma testa un "Digitālās attīstības ceļa kartes" izstrādes eksperti, kuri izvērtē uzņēmumu, paraksta neieinteresētības apliecinājumu, kurā norādīts, ka eksperts nav ieinteresēts un nav saistīts ar uzņēmumu. Balstoties uz digitālā brieduma testa secinājumiem un ieteikumiem, uzņēmumiem tiks izstrādāta individuālā Digitālās transformācijas ceļa karte. Tālāk tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos tiks piedāvāts digitalizācijas vaučers. Digitalizācijas vaučers nosaka, ka komersants atbalstu saņem pakalpojuma veidā, ko sniedz pētniecības organizācija vai cits komersants. Grants tiks izsniegts tikai mērķiem, kas ir atrunāti Digitālā brieduma testa rezultātos balstīta komersanta individuālajā Digitālās transformācijas ceļa kartē. Šādas darbības paredzētas, lai izvairītos no tā, ka finansējums tiek izmantots mērķiem, kas nav saistīti ar uzņēmumu digitalizāziju un eksperts darbojas neatkarīgi no uzņēmuma.

(601) Grants tiek plānots līdz 55% no projekta attiecināmajām izmaksām atkarība no komersanta lieluma atbilstoši GBER 14.panta nosacījumiem.

(602) Programmas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma lielumam, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 651/2014 ja komersants atbilst sekojošiem kritērijiem:

(603) Latvijā reģistrēts komersants;

(604) MVU, vidēja kapitalizācija, lielais uzņēmums, konsorcijs, pētniecības un zināšanu izplatības organizācijas;

(605) Komersants ir veicis digitālā brieduma testu; (izmaksas tiek segtas EDIC paredzētā finansējuma ietvaros);

(606) Komersants ir iesniedzis darbības plānu/Digitālās transformācijas ceļa karti (iekļaujot plānotās aktivitātes, laika grafiku, mērķus, uzdevumus, sasniedzamos rezultātus). (izmaksas tiek segtas EDIC paredzētā finansējuma ietvaros de minimis);

(607) Programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz digitālo investīciju kodu, kas sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai: 010 (MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)). Atlases un atbalsta pieteikuma izvērtēšanas procesu vadīs un pārskatīs LIAA kopā ar neatkarīgajiem individuālu nozares ekspertiem, kas veidos komisiju, kura izvērtēs saņemtos pieteikumus, lai konstatētu, vai atbalsts pieteikums kvalificējas procesu digitalizācijai attiecīgajā nozarē un atbilst konkrētās aktivitātes mērķiem.

(608) Atbalsts var tikt piešķirts šādām aktivitātēm:

i. procesu digitalizācija uzņēmumos;

ii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo ražošanas un citu iekārtu iegāde vai atjaunināšana un modernizēšana (datu uzglabāšanas iekārstas un aprīkojums, ražošanas digitalizācijas iekārtas un aprīkojums, loģistikas procesu digitalizācijas sensori);

iii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo programmatūras un plānošanas risinājumu iegāde - (RM, ERP, LEAN, AGILE, CAD, e-komercijas u.c. );

iv. efektivizēšana un izmaksu samazināšana uz digitālās transformācijas rēķina;

v. datu uzglabāšanas risinājumi/pakalpojumi;

vi. uz digitālajiem risinājumiem balstīto automatizācijas un autonomo robotu un sensoru risinājumi;

vii. uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo mākslīgā intelekta risinājumu iegāde;

viii. jebkuru citu ar IKT produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšana, kas nepieciešami uzņēmuma digitalai transformācijai.

(609) Atbalstu nav plānots piešķirt:

a. standarta biroja tehnikas/datortehnikas iegādei

b. esošas programmatūras un informācijas sistēmu atbalstam;

c. esošo programmu papildināšanai ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem;

d. esošās programmatūras pielāgošanai;

e. lietotāja dokumentācijas sagatavošanai;

(610) Rādītāji

(611) Kvantitatīvais rādītājs: Granta rezultātu un ietekmes novērtēšanai noteiktais kvantitatīvais radītājs ir atbalstīto komersantu skaits. Šis rādītājs ir tieši saistīts ar MVU procesu digitalizācijas programmas pamatmērķi un ir provizoriski paredzēts, ka tiks atbalstīti aptuveni 200 komersanti.

(612) Kvalitatīvais rādītājs: Lai pārliecinātos, ka konkrēto iekārtu vai programmatūras iegāde granta rezultātā ir sniegusi pienesumu procesu digitalizācijā, uzņēmums ik gadu veiks EDIC pārvaldīto digitālā brieduma testu, kā rezultāti tiks savstarpēji salīdzināti. Ir plānots, ka granta saņēmēja "Digitālā brieduma testa" rezultātā ir jābūt vērojamam uzlabojumam digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo gadu.

(613) Demarkācija

(614) Grants MVU procesu digitalizācijai papildinās esošo grantu programmas, kuru ietvaros tiek finansēti ar digitālo transformāciju saistītie risinājumi un funkcionalitāte.

(615) Demarkācijas starp šo grantu un Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" tiks nodrošināts atbalstāmo aktivitāšu līmenī, nosakot atbalstāmo aktivitāšu klāstu, kas papildinās esošo instrumentu un arī daļēji nosegt tajā neatbalstāmas aktivitātes.

(616) Savukārt demarkācija laikā tiks nodrošināta ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" grantu "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā", kas nodrošinās pieejamo resursu un uz digitālo transformāciju vērsto aktivitāšu pēctecību un novērsīs finanšu plūsmas pārrāvuma risku.

(617) Investīcijas 2.2.1.2.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši GBER 14.pantam,nepieciešamības gadījumā tik piemērots - de minimis atbalsts. Jauna valsts atbalsta shēma.

(618) Investīcija 2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

(619) Globālās digitālās transformācijas ietekmē ražojošo uzņēmumu darbība arvien vairāk tiek saistīta ar automatizētiem un robotizētiem procesiem, kas, piemēram, iekļauj sensoru izmantošanu krājumu kontroles noteikšanai un automātiskai pasūtījumu apstrādei. Šādu sistēmu izstrādāšana sniedz būtisku konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu esošo un jaunu produktu izstrādes procesā, kas arvien aktīvāk tiek nodrošināti arī ar attālinātas darbības iespējamību. Industriālā transformācija uz modernu un digitālu ražotni, kas darbojas pēc Industrijas 4.0 principiem ir svarīgs Latvijas industriālās attīstības un izaugsmes pamats, līdz ar ko investīciju ietilpīgu projektu īstenošana ražojošo uzņēmumu nepieciešamību nodrošināšanai spēs mazināt uzņēmumu tālākai izaugsmei nepieciešamo investīciju plaisu apjomīgu projektu ieviešanā ražotnē. Saskaņā ar pētnieciskās organizācijas Gartner49 2015.-2020.gada datiem starp 12 lielākajā pasaules valstīm pēc iekšzemes kopprodukta populārākās uzņēmējdarbības jomas veiksmīgai digitālajai transformācijai iekļauj mākslīgā intelekta, datu analītikas un robotizētu procesu automatizāciju

(620) Investīcijas mērķis ir veicināt jaunu digitālu produktu un pakalpojumu radīšanu, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai atgūties no krīzes un veicinātu konkurētspēju nākotnē ar mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles rīku ieviešanu ražotnē, kā arī atbalstīt uzņēmuma specifikai personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanu pārdošanas procesos. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums granta viedā Latvijas komersantiem tādu digitālo inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Pēc katra uzņēmuma individuālās nepieciešamības tiktu atbalstīta arī zinātniski pētnieciskā darbība ar nolūku būtiski pilnveidot, uzlabot vai izstrādāt pilnīgi jaunus produktus un pakalpojumus, kuros digitalizācija ir neatņemama komponente.

(621) Komersants var saņemt finansējumu šīs atbalsta iniciatīvas ietvaros, arī, ja tas ir saņēmis Eiropas Komisijas "Izcilības zīmoga" sertifikātu (Seal of Excellence) par iesniegto projekta pieteikumu.

(622) Programmas ietvaros nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma lielumam, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 651/2014:

• Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants;

• Komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā komersanta statusam, maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrības, konsorcijs, pētniecības un zināšanu izplatības organizācijas;

• Komersants ir veicis digitālā brieduma testu;

• Komersants ir iesniedzis darbības plānu/ceļa karti.

(623) Programmas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības:

a. Tehniski ekonomiskā priekšizpēte jaunajiem augstu tehnoloģiju līmeņa digitālajiem produktiem un pakalpojumiem MVU un lielajiem uzņēmumiem- novērtējums un analīze, lai objektīvi un racionāli apzinātu jaunā produkta/pakalpojuma priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī noteiktu tā īstenošanai vajadzīgos resursus u īstenošanas izredzes;

b. Rūpnieciskie pētījumi, kas nepieciešami jauno augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu izstrādei MVU un lielajiem uzņēmumiem - plānotajiem pētījumiem vai kritiskajai izpētei, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko izmantot jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu/pakalpojumu izstrādei vai būtiskai uzlabošanai;

c. Eksperimentālā izstrāde jaunajiem augstu tehnoloģiju līmeņa digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, tostarp prototipa izgatavošana MVU un lielajiem uzņēmumiem - zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju apgūšanai, kombinēšanai, modelēšanai vai izmantošanai, lai radītu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus augsta līmeņa digitālus produktus/pakalpojumus;

d. Atbalsts Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas "Digitālā Eiropa" projektu īstenošanā.

(624) Atbalsts pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem, kas attīsta sabiedrībai nozīmīgu sociālo pakalpojumu digitalizāciju.

(625) Programmas ietvaros plānots sniegt grantu. Atbalsta intensitāte tiek noteikta atbilstoši GBER 25.panta 6.punkta noteiktām atbalsta intensitātēm apmērā no attiecināmajām izmaksām un to palielināšanas nosacījumiem.

(626) Programmas ietvaros plānots, ka atbalsts tiks piešķirts balstoties uz "Digitālā brieduma testa" rezultātiem, kura ietvaros tiks saņemtas rekomendācijas nepieciešamajām digitalizācijas investīcijām uzņēmumā.

(627) Inovāciju klastera ietvaros (reforma 5.1.1.2.i.) izveidotā projektu atlases padome vērtēs saņemtos projektus nosakot vai tie atbilst izvirzītajiem programmas mērķiem un lems par to apstiprināšanu vai noraidīšanu. Savukārt CFLA pieņems lēmumu par pētniecības projekta atbilstību valsts atbalsta normām.

(628) Projektu pieteikumi tiks vērtēti pēc šādiem kritērijiem:

a. atbilstība jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu kritērijiem;

b. atbilstība administratīvās atbilstības kritērijiem un valsts atbalsta nosacījumiem;

c. atbilstība RIS3 specializācijas jomas stratēģijai un tematiskajam uzsaukumam;

d. nedublēšanās ar citiem pētījumiem pasākuma ietvaros (t.sk. iepriekšējā plānošanas perioda projektiem);

e. projekta iesnieguma zinātniskā kvalitāte;

f. projekta rezultātu ietekme;

g. projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums;

h. veicamo investīciju lietderība un pamatotība.

(629) Investīcijas 2.2.1.3.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši GBER 25.pantam. Jauna valsts atbalsta shēma.

(630) Investīcija 2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu Digitālās transformācijas veicināšanai

(631) Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojums par Latviju norāda, ka Latvijas uzņēmumi nepietiekami izmanto digitālās transformācijas sniegtās iespējas. Kā viens no būtiskākajiem cēloņiem tiek minēts augsti kvalificētu speciālistu trūkums.

(632) Lielai daļai mazo uzņēmumu nav spēju un intereses adaptēt jaunās tehnoloģijas, jo trūkst motivācijas, zināšanas, iespēju piekļūt finansējumam, profesionālas vadībzinību un digitālās prasmes. Arī informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk - OECD ziņojums) "Going Digital in Latvia" uzsvērts, ka Latvija atpaliek no ES uzņēmumu īpatsvara ziņā, kas izmanto IKT - gan pamattehnoloģijas, gan specifiskās atbalsta tehnoloģijas (ERP/CRM).

(633) Lai uzlabotu komersantu digitalizāciju caur automatizētu vai robotizētu procesu ieviešanu, tādejādi sekmējot uzņēmuma produktivitāti ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Tāpat komersantiem ne vienmēr ir zināšanas, kādas iekārtas un procesi ir nepieciešami, lai ražošanas process būtu efektīvs un sniegtu maksimālo atdevi.

(634) Komersanta digitalizācijas vajadzības ietekmē dažādi faktori, piemēram, uzņēmuma lielums, darbības veids, darbības mērogs, uzņēmumu vadītāja digitalizācijas izpratne, uzņēmuma ambīcijas u.c. Lai ieguldījumi komersanta digitalizācijā būtu efektīvi un sasniegtu savu mērķi, komersantam būs nepieciešams veikt "Digitālā brieduma testu", kuru veiks Eiropas digitālais inovāciju centrs un izsniegs "Digitālo attīstības ceļa karti", pieļaujams, ka šādu atzinumu var sniegt arī starptautiski atzīti konsultanti. Šī testa rezultātā komersants saņems nepieciešamās rīcības plānu jeb "Digitālā brieduma testu", kurā iekļautas rekomendācijas par nepieciešamajām infrastruktūras investīciju vajadzībām uzņēmumam.

(635) Lai stimulētu saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un veicinātu komersantu digitālo transformāciju ir plānots izveidot finanšu instrumentu programmu - kombinētais aizdevums (ar granta elementu).

(636) Finanšu instrumenta mērķis ir veicināt uzņēmēju attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot apjomīgākas un uz produktivitātes pieaugumu vērstas investīcijas uzņēmējdarbības digitālās transformācijas rīkos.

(637) Plānotās investīcijas:

(638) Plānots atbalsts komersantiem investīciju ieguldījumiem, kuru mērķis veikt uzņēmuma digitalizāciju. Nepieciešamās investīcijas uzņēmumiem tiks noteiktas EDIC izsniegtajā "Digitālās attīstības ceļa kartē". Pieļaujams, ka komersantiem digitālā brieduma testu un izsniegt "Digitālo attīstības ceļa karti" var arī starptautiski atzīti konsultanti. Uzņēmuma digitalizācijas ietvaros tiek plānotas investīcijas, veicot būtiskas pārmaiņas esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā, tai skaitā:

• procesu digitalizācija uzņēmumos;

• datu uzglabāšanas risinājumi

• uzņēmējdarbības procesu digitalizācijai nepieciešamo esošo ražošanas un citu iekārtu atjaunošana un efektivizēšana un jaunu iekārtu iegāde (investīcijas ražošanas iekārtās un aprīkojumā ir plānots atbalstīt tikai kopā ar programmatūras komponentēm, lai nodrošinātu uzņēmumu visaptverošu digitalizāciju);

• jaunu iekārtu iegāde IKT jomā, kas saistīts ar IKT produktu lietošanu ražošanas procesā

• uz digitalajiem risinājumiem balstīto automatizācijas un autonomo robotu un sensoru risinājumi;

• loģistikas digitalizācijas risinājumi;

• ražošanas izmaksu samazināšana uz digitālās transformācijas rēķina;

• ar IKT produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšana, kas nepieciešami uzņēmum digitālai transformācijai.

(682) Programmas ietvaros netiks atbalstītas darbības, kas paredz:

• standarta biroja tehnikas/datortehnikas iegādi;

• esošas programmatūras un informācijas sistēmu atbalstam;

• esošo programmu papildināšanu ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem;

• esošās programmatūras pielāgošanu;

• lietotāja dokumentācijas sagatavošanai.

(683) Pirms digitālā brieduma testa un "Digitālās attīstības ceļa kartes" izstrādes eksperti, kuri izvērtē uzņēmumu, paraksta neieinteresētības apliecinājumu, kurā norādīts, ka eksperts nav ieinteresēts un nav saistīts ar uzņēmumu. Tāpat ALTUM ir tiesīgs piesaistīt neatkarīgu ekspertu pieteikuma izvērtēšanai un tā atbilstībai digitalizācijas mērķim. Šādas darbības paredzētas, lai izvairītos no tā, ka finansējums tiek izmantots mērķiem, kas nav saistīti ar uzņēmumu digitalizāziju un eksperts darbojas neatkarīgi no uzņēmuma.

(684) Lai noteiktu uzņēmumu digitalizācijas vajadzības, EDIC piedāvās veikt digitālā brieduma testu, kurā tiek norādīts nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu uzņēmuma digitālo transformāciju, izsniedzot uzņēmumam "Digitālo attīstības ceļa karti". Pieļaujams, ka digitālā brieduma testu un izsniegt "Digitālo attīstības ceļa karti" var arī starptautiski atzīti konsultanti. Lai nodrošinātu, ka "Digitālās attīstības ceļa karti" izstrādā eksperti, kas nav saistīti vai ieinteresēti ar potenciāli atbalstāmo komersantu, pirms tam tiks parakstīts neieinteresētības apliecinājums.

(685) Lai nodrošinātos, ka uzņēmums veiks visas "Digitālajā attīstības ceļa kartē" noteiktās darbības, izvērtējot aizdevuma pieteikumu ALTUM izskatīs visas norādītās darbības un ja aizdevums tiks pieprasīts tikai daļai no norādītā lūgs uzņēmumam uzrādīt, par kādiem līdzekļiem un vai tiks veiktas arī parējās darbības. Aizdevums tiks izsniegts tikai pēc tam, kad tiks gūta pārliecība par to, ka tiks veiktas visas nepieciešamās darbības. Tāpat ALTUM ir teisīgs piesaistīt neatkarīgu nozares ekspertu projekta izvērtēšanai par tā atbilstību digitaizācijas mērķim.

(686) Minētajām darbībām programmas ietvaros plānots sniegt atbalstu finanšu instrumentu veidā (aizdevumus ar granta elementu). Lēmumu par aizdevuma izsniegšanu pieņem ALTUM, saņemot komersanta pieteikumu aizdevumam un EDIC vai starptautiski atzīta konsultanta izsniegto "Digitālās attīstības ceļa karti", kur tiek iekļautas darbības un procesi, kas jāveic uzņēmumam, lai tiktu veikta uzņēmuma digitalizācija, nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti ārējie eksperti atzinuma sniegšanai. Tāpat tiek izvērta projekta dzīvotspēja, bisznesa plāns un atbilstība VGAR 14.panta nosacījumiem un tiks ievērotas 13.pantā noteiktās izslēgtās nozares.

(687) Aizdevumus tiek plānots līdz 75% no projekta attiecināmajām izmaksām, kur vismaz 25% no izmaksām ir uzņēmuma ieguldījums, kas ir brīvs no publiskā atbalsta. Aizdevums vienam uzņēmumam ir paredzēts no 100 000 EUR un maksimālā aizdevuma summa līdz 7 milj.EUR, kur aizdevuma termiņš tiek noteikts līdz 10 gadiem ievērojot nosacījumu, ka aizdevuma termiņš nepārsniedz investīcijai paredzēto ekspluatācijas ilgumu. Tāpat pēc aizdevuma izsniegšanas tiek paredzēts labvēlības periods līdz vienam gadam, kur pamatsummas maksājumi komersantam tiks uzsākti tikai pēc šī noteiktā perioda.

(688) Programmas ietvaros plānots, ka atbalsta granta daļa tiks piešķirta pēc 12 mēnešiem no projekta realizācijas un pēc izvirzīto nosacījumu, kas noteikti "Digitālās attīstības ceļa kartē" izpildes, samazinot aizdevuma pamatsummas apmēru līdz 35%, kur maksimālā granta summa ir noteikta 1 milj.EUR un atbalsta intensitāte nepārsniegs VGAR 14.pantā noteiktās maksimālās atbalsta intensitātes. Pēc projekta relizācijas un pozitīva atzinuma saņemšanas no EDIC vai starptautiski atzīta konsultanta, ka visi priekšnosacījumi, kas izvirzīti "Digitālās attīstības ceļa kartē" ir izpildīti, nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti ārējie eksperti atzinuma sniegšanai, ALTUM pieņem lēmumu par granta izmaksu un par izmaksāto granta daļu attiecīgi samazinot aizdevuma pamatsummu. Šāds atbalsta mehānisms izvēlēts, lai stimulētu saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un virzītos uz uzņēmumu digitalizāciju un automatizāciju.

(689) Investīcijas finansējums no ANM plāna ir plānots 45 143 000 EUR, papildus pieejamais finansējums līdz 65 000 000 EUR ALTUM piesaistītais finansējums un līdz 37 000 000 EUR piesaistītais privātais finansējums. Granta izmaksas plānots segt no ANM plāna finansējuma un daļa ANM plāna finansējuma un ALTUM līdzfinansējums tiks izmantots aizdevumu izsniegšanai.

(690) Programmas ietvaros nav plānoti ierobežojumi attiecībā uz uzņēmuma darbības nozari. Tāpat nav paredzēti ierobežojumi uzņēmuma lielumam - atbalsts paredzēts maziem un vidējiem komersantiem, vidējas kapitalizācijas un lielajiem komersantiem, kas potenciāli tiks sniegts saskaņā ar Komisijas regulu (ES) Nr. 651/2014 (2014.gada 17.jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu 14.pantu un tiks ievērotas 13.pantā noteiktās izslēgtās nozares.

(691) Atbalsta programma dos iespēju komersantiem veikt uzņēmuma digitalizāciju caur automatizētu vai robotizētu procesu ieviešanu, tādējādi sekmējot uzņēmuma produktivitāti, starptautisko konkurētspēju un eksportspēju. Rezultātā tiks efektivizēts ražošanas process, lai sasniegtu maksimālo atdevi.

(692) Investīcijas uzņēmumu digitalizācijā ne vienmēr ir tieši proporcionālas uzņēmumu produktivitātes kāpumam īstermiņā, taču nozīmē būtiskas priekšrocības vidējā termiņā un ilgtermiņā uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes un konkurētspējas saglabāšanai un attīstības turpināšanai. COVID-19 krīzes radītai ietekmei uz uzņēmumu likviditāti un naudas plūsmu, nevajadzētu atturēt uzņēmumus veikt mērķtiecīgas investīcijas digitalizācijā, lai turpinātu procesu efektivizāciju, resursu optimizāciju, kā arī uzlabotu uzņēmuma sasniedzamību un integrāciju. Līdz ar to mērķtiecīgi ieguldījumi uzņēmumu digitalizācijai papildinās jau tirgū esošās ALTUM programmas. Demarkācija tiks nodrošināta projektu līmenī un nacionālajā regulējumā tiks paredzēti nosacījumi, lai tiktu ievērota plānotā programmas intensitāte un novērsti dubultfinansēšanas riski.

(693) ALTUM finanšu instruments uzņēmumu digitalizācijai un automatizācijai paredzēts kā papildinošs jau esošajām ALTUM finanšu instrumentu atbalsta programmām, kuru ietvaros var tikt finansēti arī uzņēmumu digitalizācijas risinājumi. ALTUM klientiem ir iespēja saņemt finansējumu garantiju, aizdevumu vai riska kapitāla ieguldījumu veidā projektiem, kas vērsti t.sk. uz digitalizāciju atkarībā no uzņēmuma lieluma, brieduma, darbības jomas un iecerētā digitalizācijas projekta apmēra. Programmas īstenošanai tiks izveidota ALTUM aizdevuma programma un tiks nodrošināta ieguldīto finanšu līdzekļu atkārtota izmantošana, tādā veidā nodrošinot ieguldīto investīciju ilgtspēju arī pēc ANM investīciju termiņa beigām.

(694) Investīciju programmas ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz investīciju kodu 010 (MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, "dzīvās laboratorijas", tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B)), kurš sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai.

(695) Rādītāji

(696) Investīcijas rezultātu un ietekmes novērtēšanai ir noteikti divas mērķu rādītāju vērtības - atbalstīto uzņēmumu skaits un piesaistītās privātās investīcijas. Rādītāju mērķu vērtības ir noteiktas, ņemot vērā kopējo programmai paredzēto finansējumu (publisko, ALTUM un privāto līdzfinansējumu).

(697) Atbalstīto uzņēmumu skaits - rādītājs ir tieši saistīts ar programmas rezultātiem un tiek uzskaitīts, ņemot vērā starp ALTUM un komersantu noslēgto aizdevuma līgumu, paredzēts, ka investīcijas rezultātā tiks atbalstīti 133 komersanti (detalizēts pamatojums ANM plāna pielikumā).

(698) Piesaistītās privātās investīcijas - ņemot vērā, ka katram projektam tiek piesaistītas privātās investīcijas 25%, kas ir brīvas no valsts atbalsta, ņemot vērā vidējo aizdevuma summu un pieejamo publisko finansējumu tiek noteikts, ka piesaistītais privātais finansējums būs 37 milj.EUR

(699) Investīcijas 2.2.1.4.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši VGAR 14.pantam, un tiks ievērotas 13.pantā noteiktās izslēgtās nozares. "Digitālā brieduma testa" izmaksas potenciāli tiks sniegtas kā de minimis atbalsts.

(700) Reformu un investīciju virziens Nr.2.3. Digitālās prasmes

(701) Reforma 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība.

(702) Mērķis:

(703) Reformas mērķis ir izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai un līdz 2023.gada beigām normatīvajā bāzē nostiprināt kritērijus un kārtību uzņēmumu (jo īpaši MVU) stimulēšanai un pienākumiem izglītot savus darbiniekus un plašāku iespēju un tiesību radīšanai nodarbinātajiem piedalīties izglītībā. Reformas tiešais rezultāts ir valsts līmeņa atbalsta sistēmas izveide ar mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību pieaugušo izglītībā, tai skaitā, apmaksātā darba laika ietvaros. Reformas rezultāts pozitīvi ietekmēs arī iedzīvotāju iespējas apgūt digitālās prasmes, tādēļ ANM plāna ietvarā šī reforma ir atspoguļota kontekstā ar plānotajām investīcijām profesionālo digitālo prasmju attīstībai.

(704) Reformas ietvarā ietilpstošo normatīvo regulējumu plānots izstrādāt līdz 2023.gada beigām, izmantojot OECD ekspertīzi Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta projekta ietvaros. Darbinieku un darba devēju tiesību un pienākumu nostiprināšana normatīvajā ietvarā ļaus izveidot pamatu iecerētajai sistēmai, kas nodrošinās nodarbinātajiem tiesības ar noteiktu regularitāti papildināt savas zināšanas, savukārt darba devējiem radīs gan pienākumus nodarbināto prasmju attīstības nodrošināšanai gan arī definēs darba devēju tiesības šajā procesā, kā arī izveidos tiesisko ietvaru valsts budžeta investīciju piesaistei darba devēju atbalstam.

(705) Izmantojot ANM plāna finansējumu un Kohēzijas politikas finansējumu ir paredzēts arī sagatavot jaunas pieejas pieaugušo izglītības procesa organizēšanai un īstenot to pilotprojektus, attīstot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju indivīda vajadzībās balstītas pieaugušo izglītības nodrošināšanai un Prasmju fondu pieeju uzņēmumu un nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai un nozarēm nepieciešamo prasmju attīstībai.

(706) Kontekstā ar jauniem atbalsta instrumentiem ir paredzēts pilnveidot arī kopējo prasmju pārvaldības sistēmu, uzlabojot sadarbību starp prasmju piedāvāšanā iesaistītajām institūcijām. Saskaņā ar Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020.gadam50 ir izveidots pieaugušo izglītības pārvaldības modelis (turpmāk - modelis), lai novērstu pieaugušo izglītības sadrumstalotību, atsevišķu institūciju rīcības nesaskaņotību un informācijas nepietiekamību pieaugušo izglītības plānošanai un ietekmes novērtēšanai. Laika posmā līdz 2027.gadam tiks turpināta pieaugušo izglītības plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbības uzlabošana un pilnveidošana. Pieaugušo izglītības pārvaldībā tiks identificētas un novērstas būtiskās nepilnības un funkciju dublēšanās, vienotas pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības ietvaros tiks stiprināta pieaugušo izglītībā iesaistīto pušu koordinēta sadarbība valsts, reģionālā un vietējā mērogā, stiprinot sadarbību ar nozarēm, t.sk. darba tirgus pieprasījumā balstītā pieaugušo izglītības piedāvājuma noteikšanā Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes ietvaros, nodrošinot dažādu institūciju īstenoto pasākumu sinerģiju un papildinātību, kā arī stiprinot pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu, t.sk. sniedzot metodisko atbalstu pieaugušo izglītības koordinatoriem.

(707) Reformu pasākumu kopumam ir jānodrošina Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktā mērķa par vismaz 12% pieaugušo iedzīvotāju līdzdalības pieaugušo izglītībā sasniegšanu.

(708) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.3.1.r. ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

(709) Investīcija 2.3.1.1.i.: Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana

(710) Investīciju mērķis ir turpmākajos sešos gados ievērojami palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm (DESI 3.-5.līmenis), kas spēj pielietot augstās tehnoloģijas zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai dažādās nozarēs, tādējādi sekmējot Latvijas viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu un industriālo pāreju, t.sk. ekonomikas izaugsmi pēckrīzes situācijā, kā arī sekmējot Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā augsta līmeņa IKT speciālistu sagatavošanā. Reformas mērķa auditorija ir privātā un publiskā sektora speciālisti, akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti.

(711) Profesionālu un pārdomātu pakalpojumu digitalizācija ir viens no stūrakmeņiem sabiedrības un ekonomikas digitālās transformācijas veicināšanai, tāpēc nepieciešamas stratēģiskas investīcijas digitālajās prasmēs pakalpojumu un sistēmu veidošanā. Komisijas iniciatīvās un Digitālas Eiropas programmā uzsvērta digitālās transformācijas pieaugošā nozīme un iespējas, kas nekavējoties piemērojamas, lai celtu uzņēmumu un valsts pārvaldes produktivitāti, pārorientāciju, eksportspēju un konkurētspēju tirgū, kā arī datos balstītu lēmumu pieņemšanu un paātrinātu informācijas pieejamību, pēc iespējas veicinot proaktīvu rīcību, testējot, izvērtējot un pielāgojot iespējas procesā. Pasaules Ekonomikas Foruma 2020.gada pētījumā "Jobs of Tomorrow Mapping Opportunity in the New Economy" ir secināts, ka tuvāko gadu laikā vispieprasītāko profesiju augšgalā būs tādas profesijas kā datu analīze, datu zinātne, mašīnmācīšanās speciālisti, tāpat arī programmētāji un digitālās transformācijas speciālisti. Lielā pieprasījuma dēļ šīs profesijas nākotnē ir uzskatāmas par augstas pievienotās vērtības profesijām, tādēļ ir jāsper nepieciešamie soļi, lai Latvijā būtu vairāk šādu profesiju pārstāvji. IKT nozarei ir horizontāla ietekme uz pārējām tautsaimniecības nozarēm un īpaši stimulējoša ietekme uz nozarēm ar inovāciju potenciālu, arvien plašāk pielietojot IKT risinājumus arī citās nozarēs, kam nepieciešams kvalificēts darbaspēks51.

(712) Investīcijas plānotas augsta līmeņa digitālo prasmju mācību moduļu/kursu izstrādei un īstenošanai, kā arī saistīto pētniecības un attīstības (P&A) aktivitāšu īstenošanai jomās ar augstu komercializācijas un eksporta potenciālu augsto tehnoloģiju vērtību ķēdēs. Mācību un saistīto P&A programmu mērķa auditorija ir uzņēmumu speciālisti, akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti. Integrētā mācību un pētniecības programma sniegtu būtisku ieguldījumu Kvantu IKT ekselences centra, HPC ekselences centra un Valodu tehnoloģiju ekselences centra izveidē.

(713) Detalizētus investīciju programmas ieviešanas nosacījums plānots izstrādāt, saskaņot un apstiprināt 2021.gadā. Augsta līmeņa digitālo prasmju programmai ir izstrādāti sākotnējie ideju priekšlikumi no akadēmiskā un industrijas sektora, kā arī ir identificētas labas sadarbības iestrādnes ar industriju un starptautiskai sadarbībai pētniecībā. Investīcijas augsta līmeņa prasmēs plānotas integrēti ar investīcijām pētniecībā un inovācijās, jo pētniecība veido pamatu prasmēm un izcilībai. Investīcijas plānots novirzīt ierobežotas projektu atlases veidā augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūciju kopprojektiem, nodrošinot gan atbilstošu mācību piedāvājumu, gan pētniecības komponentes īstenošanu kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās. Investīciju projektu īstenošanai tiks izvirzītas augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas, kurās ir uzkrāta un attīstīta atbilstoša pētniecības izcilības un zināšanu bāze, tai skaitā sadarbība ar industriju un starptautiska sadarbība pētniecībā, minētajās jomās.

(714) Atbalsts būs pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām, nodibinājumiem un sociālajiem uzņēmumiem sociālo pakalpojumu attīstībai.

(715) Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībā nozīmīga loma ir starptautiskajai dimensijai, kas ir viens no priekšnosacījumiem investīciju projektu izvirzīšanā, gan arī īstenošanā, piemēram, jau esošas pārrobežu sadarbības minētajās jomās, dalība programmā "Apvārsnis 2020", starptautiskos pētniecības projektos un partnerībās, mērķtiecīga un labai starptautiskai praksei atbilstoša institūcijas virzība uz pētniecības datu atvēršanu un Latvijas iekļaušanos Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī u.c. Investīcijas rezultātā tiks piesaistīti un sagatavoti pasniedzēji, sagatavoti mācību moduļi/ kursi un infrastruktūra progresīva līmeņa digitālo prasmju pasniegšanai, tiks veikta apmācība, lai palielinātu šīs prasmes un kompetences apguvušo speciālistu skaitu un sekmētu šo prasmju pielietojumu, tai skaitā iesaistoties jaunās partnerībās un attīstot starptautisko pētniecību, kā arī piesaistot augsta līmeņa ārvalstu speciālistus gan kā mācībspēkus, gan pētniekus. Investīcija veicinās Latvijas iekļaušanos Eiropas Vienotajā izglītības un zinātnes telpā.

(716) Būtiskākie riski investīciju ieviešanai saistāmi ar cilvēkresursu pietiekamību un pieejamību - pietiekams skaits augsta līmeņa speciālistu, kas spētu nodrošināt mācību pasniegšanu augstā kvalitātē, kā arī pietiekams skaits uzņēmumu speciālistu, kas būtu ieinteresēti šādu mācību apguvē un iegūto zināšanu praktiskā piemērošanā savu uzņēmumu transformācijai, produktu un pakalpojumu portfeļa attīstībai. Lai mazinātu šo risku, tiks savlaicīgi apzināti nepieciešamie mācībspēki, tostarp iespēju robežās veicināta ārvalstu speciālistu piesaiste. Plānots, ka nozīmīgu ieguldījumu sniegs arī tie augstskolu un zinātnisko institūtu speciālisti, kas ar ES fondu atbalstu vai pētniecības sadarbības ietvaros ir pilnveidojuši vai pilnveido augsta līmeņa prasmes starptautiskā mērogā, attiecīgi nodrošinot iegūto zināšanu pārnesi Latvijas izglītības sistēmā un uzņēmējdarbības vidē. Plānots, ka uzņēmumu motivāciju iesaistīties šajā programmā veicinās saistītās investīcijas uzņēmumu digitalizācijā.

(717) Darbu apjoms:

(718) Investīcijas mācību un saistīto P&A aktivitāšu, tai skaitā saistītās pētniecības infrastruktūras izveidei plānotas trīs jomās - kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās, par kopējo finansējumu 17,5 milj. euro. Finansējums paredzēts mācību moduļu izstrādei, kas apvieno klātienes mācības un tiešsaistes vidi, pasniedzēju sagatavošanai, mācību materiālu, resursu, rīku un digitālo platformu izveidei vai iegādei, inovāciju attīstības pasākumu un mācību īstenošanai, tostarp starptautiskiem darbsemināriem, vasaras skolām, starpnozaru mobilitātei, kā arī investīcijas saistīto P&A aktivitāšu īstenošanai, tostarp piesaistot ārvalstu speciālistus un zinātniekus. Pētniecības rezultāti veidos studiju moduļu saturisko bāzi, tai skaitā materiālus studiju moduļu sagatavošanai, piemēram, valodu tehnloģijās tekstu un runas korpusus, valodas resursus un rīkus. Studiju moduļi ir paredzēti iekļaušanai bakalaura, maģistra, doktora līmeņa studiju programmās visās izglītības tematiskajās grupās, kā arī pieaugušo izglītības programmās uzņēmumos nodarbinātajiem speciālistiem un citiem interesentiem ar atbilstošu zināšanu bāzi.

(719) Investīcijas 2.3.1.1.i ietvaros tiks vērtēta nepieciešamība sniegt valsts atbalstu finansējuma saņēmēju līmenī atbilstoši GBER 25.pantam, 26.pantam un 31.pantam.

(720) Investīcija 2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība

(721) Digitālo prasmju trūkums ir pamata cēlonis zemai digitālo tehnoloģiju integrācijai uzņēmumos un nepietiekamam e-komercijas apjomam. Covid-19 radītās pandēmijas laikā pieauga e-komercijas apjoms, un sagaidāms, ka tās nozīme saglabāsies un turpinās pieaugt. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē uzņēmumus izmantot digitalizācijas iespējas ir digitālo prasmju trūkums. Saskaņā ar DESI indeksu (2020) Latvijā pamata digitālās prasmes ir tikai 43% iedzīvotāju (ES vidēji - 68%), bet augstākas prasmes ir 24% (ES vidēji - 33%). Šie rādītāji ir cieši saistīti ar MVK spēju izmantot e-komercijas risinājumus. Latvijā tikai 11% MVK veic e-komerciju. Tāpat EK 2020.gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka gandrīz pusei uzņēmumu, kas vēlējušies nolīgt IKT speciālistus, ir bijušas grūtības tos atrast. Arī uzņēmumu īpatsvars, kas nodrošina nodarbinātajiem IKT prasmju apmācības (17,7%), atpaliek no ES vidējā (23,9%), un kopumā Latvijā tikai 1,7% nodarbināto ir IKT speciālisti, kamēr ES vidēji tie ir 3,9%. Saskaņā ar ES "Women in Digital scoreboard 2020" Latvija ieņem 16.vietu ar 51,8 punktiem no 100 (ES vidējais rādītājs - 54,5). Latvijā šobrīd 36,5% no kopējā IKT speciālistu skaita ir sievietes (ES vidējais rādītājs - 17,7%), nodrošinot veiksmīgu pamatu dzimuma līdzsvara sasniegšanai IKT speciālistu vidū.

(722) Digitālo prasmju problēma uzņēmumos ir iedalāma trīs daļās:

i. Īpašnieki/vadība, kas zināšanu, resursu vai informētības trūkuma dēļ neatbalsta sava uzņēmuma darba procesu digitalizāciju vai savas komandas mācības digitalizācijas virzienā;

ii. nodarbinātie, kam nav pietiekamu zināšanu un iemaņu IKT nozarē vai uzņēmējdarbības un sociālo prasmju, lai piedāvātu un veiktu iniciatīvas sava darba pienākumu ietvaros vai uzņēmuma attīstībai ar digitalizācijas palīdzību, kā arī, lai attīstītu savu turpmāko karjeru vai veiktu pārkvalifikāciju ar mērķtiecīgu un stratēģisku zināšanu papildināšanu.

iii. pieejamas mācības, kuru saturs, pasniegšanas forma un pieeja ir lielākoties novecojusi, un pieprasa digitalizēšanu, turklāt, parasti IKT mācības ir vērstas uz tehnisku prasmju attīstību, nevis uz inovatīvu domāšanu, kā šīs prasmes pielietot uzņēmējdarbībā.

(723) Investīciju ietvaros paredzēta Latvijas komersantu digitālo prasmju attīstība, ceļot kvalifikāciju aktuālāko digitālo rīku un sistēmu apguvē. Investīcija ļaus uzlabot uzņēmēju un nodarbināto digitālās prasmes, radot iesēju izmantot e-komercijas iespējas eksporta palielināšanai, un pirmais solis šo rādītāju uzlabošanai ir uzņēmumos nodarbināto digitālo prasmju uzlabošana vismaz pamatlīmenī un arī augstākā līmenī, atbilstoši uzņēmuma attīstības plāniem,uzņēmumiem izmantojot digitālo risinājumu potenciālu, lai palielinātu eksportspēju un konkurētspēju. Vienlaikus digitālo prasmju attīstība arī mazinās krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Investīcija dos ieguldījumu arī Eiropas pamatiniciatīvā "Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana" (re-skill and up-skill).

(724) Balstoties uz uzņēmuma novērtējumu un identificētajām vajadzībām, uzņēmumu darbiniekiem tiks nodrošinātas pamata, vidēja un augsta līmeņa digitālo pārvaldības prasmju apmācības, kas ietver zināšanu apguvi ar mērķi veicināt uzņēmumu eksportspēju caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas un e-komercijas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā.

(725) Mācības tiks īstenotas EDIC sadarbībā ar nozaru asociācijām un izglītības iestādēm piecos Latvijas plānošanas reģionos, iesaistoties esošajiem Reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas periodā izveidoto modeli, nodrošinot iegūto prasmju un zināšanu atbilstību darba tirgus vajadzībām. EDIC ietvaros tiks nodrošinātas: Kiberdrošība, Mākslīgais intelekts vai Augsta veiktspējas datošana. Savukārt Latvijas reģionos pieejamais mācību saturs primāri iekļaus sekojošās jomas:

• Informācijas uzglabāšana internetā;

• Tīmekļvietņu/ sociālo portālu izmantošanu;

• Programmatūras konfigurācija;

• Pārdošana tiešsaistē;

• Mācību apguve tiešsaistē;

• Attēlu, video vai audio apstrāde;

• Prezentāciju sagatavošana;

• Pamata programmēšanas prasmes.

(639) Papildus, plašākai uzņēmumu nodarbināto iesaistei, tiks īstenoti plašpieejas tiešsaistes mācību kursi (Massive Open Online Courses - MOOC), kas sniegs iespēju iegūt neformālo izglītību, neatkarīgi no ģeogrāfiskās lokācijas, bez nepieciešamības izpildīt kādus formālas un iestāšanās/reģistrēšanās prasības. MOOC kursi piedāvā brīvu piekļuvi un var uzturēt praktiski neierobežotu dalībnieku skaitu. Virtuāls MOOC formāts arī nodrošina iespēju atrisināt komunikācijas problēmu, kad lektora komunikācijas un prezentēšanas prasmes apgrūtina informācijas uztveri un klausītāju ieinteresētību, jo satura veidotājiem nav jābūt arī prezentētājam - šo lomu var pildīt, piemēram, komunikācijas eksperts. MOOC tipa kursu plānotās apmācāmās jomas ietver:

• UX/UI pamati;

• E-komercijas izstrāde;

• datu analīze un vizualizācija;

• datubāžu izstrāde un uzturēšana;

• programmēšana;

• biznesa inteliģences sistēmu izstrāde

(726) Investīcija paredzēta zināšanu līmeņa celšanai digitālo pamatprasmju (un virs pamatprasmju līmeņa, atkarībā no uzņēmuma specifikas, t.sk. prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu) apgūšanai uzņēmumos, augsta līmeņa digitālās pārvaldības prasmju attīstīšanai uzņēmumu vadības līmenī un digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

(727) Investīciju pasākumi tāpat paredz dzimumu nevienlīdzības mazināšanu IKT sektorā, paredzot vienlīdzīgu dzimumu iesaisti apmācībās, tādējādi veicinot sieviešu īpatsvaru starp IKT nozarē nodarbināto kopskaita.

(728) Programmas ietvaros plānots sniegt atbalstu ar maksimalo intensitāti līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām. Programmas ietvaros plānots, ka atbalsts tiks piešķirts balstoties uz "Digitālā brieduma testa" rezultātiem, kura rezultātā tiks saņemtas rekomendācijas nepieciešamajām digitalizācijas investīcijām uzņēmumā.

(729) Investīcijas 2.3.1.2.i. ietvaros plānotas aktivitātes attiecas uz 108 investīciju kodu - atbalsts digitālo prasmju attīstībai, kas sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai. Investīciju pasākumu kopums nodrošina apmācības nodarbinātajiem digitālo pamatprasmju un vēlāk augstāka līmeņa digitālo prasmju apguvei.

(730) Investīcijas 2.3.1.2.i. ietvaros gala saņēmēju līmenī tiks sniegts valsts atbalsts atbilstoši GBER 31.pantam, nepieciešamības gadījumā - de minimis. Lauksaimniecības sektorā investīcijas tiks sniegtas atbilstoši Lauksaimniecības grupu atbrīvojuma regulai (ABER) 21.pantam. Mežsaimniecības sektorā saskaņā ar ABER 38.pantu. Zivsaimniecības un akvakultūras sektorā saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras atbrīvojuma regulu (FIBER).

(731) Investīcija 2.3.1.3.i Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība

(732) Lai arī Latvija sekmīgi sagatavo IKT absolventus: ir bijis pastāvīgs pieaugums, kas krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju (līdz 5 % no visiem absolventiem salīdzinājumā ar 3,6% ES), tomēr IKT speciālistu skaits nodarbināto struktūrā vēl aizvien ir nepietiekams, jo 2020.gadā IKT speciālisti veidoja tikai 1,7% no nodarbināto kopskaita.

(733) Tādēļ ANM investīciju ietvaros paredzēts izveidot jaunu pieeju IKT speciālistu sagatavošanai, izveidojot pašvadītas IKT mācīšanās skolas mācību vidi un līdz 2027.gadam izglītojot ap 500-600 jaunus IKT speciālistus. Tāpat paredzētas investīcijas jau izveidoto ārpusformālās izglītības IKT speciālistu sagatavošanas iniciatīvu mērogošanai, īpaši atbalstot sieviešu iesaisti IKT darbam, intensīvu mācību īstenošanai cilvēkiem, kas vēlas mainīt karjeru un apgūt nepieciešamās iemaņas darbam IT jomā. Šādi plānots līdz 2027.gadam papildus iesaistīt mācībās ap 400 personām.

(734) ANM plāna investīcijas pašvadītās IKT mācību pieejas attīstībā papildinās Kohēzijas politikas investīcijas formālās izglītības mācību vides un mācību procesa digitalizācijā, IKT jomas mācību priekšmetu, mācību/studiju kursu un moduļu un studiju programmu īstenošanas attīstībā, lai ar daudzveidīgām izglītības pieejām sasniegtu Latvijas politikas plānošanas dokumentos izvirzītos mērķus attiecībā uz IKT speciālistu, t.sk. sieviešu, īpatsvara sasniegšanu nodarbināto struktūrā.

(735) Investīcijas 2.3.1.3.i. ietvaros gala saņēmēju līmenī plānots sniegt valsts atbalstu atbilstoši GBER 31.pantam, nepieciešamības gadījumā - de minimis.

(736) Investīcija 2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana, prasmju pārvaldības attīstībai, t.sk. pašmācību pieejas attīstība un globālo resursu pieejamības nodrošināšana

(737) Investīcijas 2.3.1.4.i. mērķis ir attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu (IMK) konceptu, lai stimulētu pieaugušo dalību izglītībā, it īpaši, digitālo prasmju apguvē, kā arī padarīt Latvijas izglītības sistēmai pieejamus pasaules labākos digitālos mācību līdzekļus, izmantojot specializētu augstas kvalitātes mašīntulkošanas un citu mākslīgā intelekta tehnoloģiju risinājumu, iesaistot izglītības ekspertus lokalizētā satura validācijā un adaptācijā.

(738) Saskaņā ar OECD aplēsēm, 2025.gadā, neatkarīgi no profesionālās darbības, 90% darba vietu būs nepieciešamas digitālās prasmes. Digitālo prasmju mācību vajadzības ir daudzveidīgas un dažādas, tuklāt tās mainās atkarībā no prasmju līmeņa un izmantošanas iespējām, profesijas, darba vietas, darba devēja, nozares. Arī mācību piedāvājums tirgū ir plašs, t.sk. ietverot tiešsaistes mācību platformu piedāvājumu. Līdz ar to mācību pieprasījuma/piedāvājuma organizēšana ir jāturpina pilnveidot un radīt mūsdienu situācijai atbilstošus prasmju vadības instumentus. IMK koncepta izstrādei ir nepieciešams noteikt atbalsta saņemšanas apjomu, kritērijus un izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijus, izstrādāt IMK vadības un administrēšanas procesus, attīstīt un aprobēt pavadošos pakalpojumus (piem., informēšana un konsultēšana), attīstīt datu uzkrāšanas par dalību un iznākuma rezultātiem sistēmu (iespēju robežās uz esošās sistēmas bāzes vai iestrādājot jaunu), kā arī nodrošināt atbilstoša mācību piedāvājuma īstenošanu.

(739) Investīcijas ietvaros daudz lielāka uzmanība tiks pievērsta plašpieejas tiešsaistes mācību kursu un pašmācības materiālu digitālā formātā piedāvājuma paplašināšanai, veidojot šim nolūkam atbilstošu tehnoloģisko vidi un īstenojot šādu mācību popularizēšanas pasākumus kopsakarībā ar kopējo prasmju pārvaldības un vadības pieejas attīstību iedzīvotājiem. IZM plāno papildinoši Kohēzijas politikas investīcijām ANM plāna investīciju ietvaros uzlabot un nostiprināt prasmju pārvaldības pieeju, koordinējot mācību vajadzību apzināšanu, piedāvājuma veidošanu un īstenošanu, kā arī mācību rezultātu uzkrāšanu un analīzi, kā arī attīstīt pašmācības piedāvājuma plašāku izmantošanu, tai skaitā starptautisko izglītības resursu pieejamību.

(740) Reforma 2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai

(741) Mērķis:

(742) Reformas mērķis ir izveidot, normatīvajā bāzē nostiprināt un ieviest vienotu ietvaru digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai, plānošanai un novērtēšanai, t.sk. atbilstoši DigComp2.1.sistēmai. Plānots, ka atbilstoši normatīvie akti tiek izstrādāti līdz 2023.gadam.

(743) Ņemot vērā, ka 2014.-2020.gada periodā ir pārskatīts vispārējās izglītības saturs un digitālas kompetences ir nostiprinātas valsts vispārējās izglītības standartos kā sasniedzamie rezultāti, tāpat arī īstenojot profesionālās izglītības satura reformu un izstrādājot profesiju standartus un profesiju kvalifikācijas prasības Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktrūras 1.-4.līmenim tajās tiek noteiktas arī prasības uz digitālo kompetenču apguvei, secīgi tiek plānots pārskatīt arī valsts augstākās izglītības standartus (augstākās akadēmiskās izglītības valsts standarts un augstākās profesionālās izglītības valsts standarts) un nosakot sasniedzamos studiju rezultātus digitālo kompetenču apguves jomā, tādējādi nodrošinot ka sasniedzamie mācību rezultāti digitālo kompetenču apguvē ir noteikti visos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņos, tie ir savstarpēji saskaņoti un nodrošina nepieciešamo ietvaru visu līmeņu un veidu izglītības programmu izstrādei un īstenošanai.

(744) Reformas rezultāts tiks izmantots gan formālās izglītības mācību satura plānošanā un attīstībā, gan uzlabos pieaugušo iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai paredzēto pasākumu plānošanu un īstenošanu, ļaus precīzāk novērtēt iedzīvotāju mācību vajadzības un veidot labāku pieaugušo izglītības politiku attiecībā uz digitālo prasmju apguvi.

(745) Reforma dod ieguldījumu un ir savstarpēji papildinoša ar investīciju virzienu "Uzņēmēju digitālās prasmes:", kas paredz investīcijas uzņēmēju vispārējo digtiālo prasmju paaugstināšanai, kā arī investīciju virzienu augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībai un IKT speciālistu skaita palielināšanai.

(746) Informāciju par valsts atbalstu reformas 2.3.2.r. ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

(747) Investīcija 2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem

(748) Eiropas semestra Latvijas ziņojums 2019/2020 konstatē zemu digitālo prasmju līmeni visos digitālo prasmju līmeņos. Latvijā saglabājas relatīvi augsti nabadzības vai sociālās atstumtības rādītāji, proti, 2017.gadā Latvijas nabadzības riskam bija pakļauti 543 tūkstoši jeb 28,4% iedzīvotāju.52 Statistikas dati rāda, ka personu skaits, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam pēdējos gadus, ir palielinājies -proti, 2015.gadā Latvijas nabadzības riskam bija pakļauti 424 tūkstoši jeb 21,8% iedzīvotāju.53 Šī personu grupa nespēj iekļauties sabiedrībā nabadzības, nepietiekamas izglītības, bezdarba, diskriminācijas u.c. apstākļu dēļ, kā rezultātā šīm personām ir liegta piekļuve pakalpojumiem un precēm, spēja īstenot savas tiesības un mainīt savu pastāvošo situāciju.

(749) Veicot digitālo prasmju attīstībai paredzēto investīciju kartējumu Kohēzijas politikas un plānojot ANM investīcijas, ir konstatēts, ka trūkst specifisku pasākumu, kas ir mērķēti uz (1) iedzīvotāju digitālajām pašapkalpošanās prasmēm; (2) valsts pārvaldes darbinieku digitālajām prasmēm (3) digitālo un tehnoloģisko prasmju praktiskā pielietošanā.

(750) ANM plāna investīcijas ir plānotas šīm mērķgupām, paredzot gan tiešus atbalsta pasākumus digitālo prasmju apguvei iedzīvotājiem no mazāk aizsargātām sociālajām grupām (zems izglītības līmenis, sociālā riska grupas), gan sistēmiskas pieejas ieviešanai pašvaldībās savu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai un jauniešu digitālo un tehnoloģiju lietošanas prasmju attīstībai ārpus formālās izglītības. Plānots sniegt atbalstu visām 42 pašvaldībām sistēmiskas pieejas ieviešanai pašvaldībās savu iedzīvotāju prasmju attīstībai, kā pamatu izmantojot digitālo prasmju attīstības pasākumus, virtuālo jauniešu centru darbībai un līdzdalības palielināšanai, ar kuru palīdzību pašvaldību un NVO jaunatnes darbinieki varētu īstenot digitālā darba ar jaunatni aktivitātes, t.sk. neformālās izglītības un e-līdzdalības aktivitātes, tādējādi uzlabojot un attīstot jauniešu digitālās un tehnoloģiju lietošanas prasmes un to praktisko pielietošanu.

(751) ANM plāna investīcijas ir paredzētas arī publiskās pārvaldes digitālo spēju stiprināšanai, virzoties uz mērķi par digitāli lietpratīgas un attīstītas publiskās pārvaldes izveidi valsts un pašvaldību līmenī, tai skaitā plānojot gan tiešos mācību pasākumus ap 25 tūkstošiem publiskajā pārvaldē nodarbināto, gan attīstot pašmācības un plašpieejas tiešsaistes mācību pieeju publiskajai pārvaldei, kā arī plašākai sabiedrībai par aktuālām tēmām, kā piemēram, kiberdrošība, publiskie pakalpojumi un to izmantošanas iespējas.

(752) Investīciju plānošanā un īstenošanā tiks iesaistīti visi pārvaldes līmeņi - valsts un pašvaldību, kā arī digitālo pamatprasmju un jauniešu tehnoloģiju spēju attīstīšanā plānota sadarbība ar nevalstisko sektoru prasmju programmu izstrādē un īstenošanā. Digitālo pamatprasmju mācību attīstības pasākumi sabiedrībai tiks īstenoti sadarbojoties VARAM un IZM, sociālajiem partneriem un pašvaldībām. Plānotais investīciju ieviešanas modelis paredz atbalsta pasākumus reformas vadības un koordinācijas, kā arī investīciju īstenošanas personālam valsts un pašvaldību līmenī, kas tiktu attiecināts plānoto investīciju ietvaros.

(753) Investīcijas 2.3.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts netiek plānots, jo tiks nodrošināta vispārīgu datorprasmju apgūšana plašām sabiedrības grupāms, t.sk. ietverot sociālā riska grupas, seniorus, cilvēkus ar zemu izglītības līmeni, kas ir identificētas kā būtiskākās grupas ar zemām digitālajām prasmēm.

(754) 2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldības digitālās transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana

(755) Valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu un īpaši - kompetenču centru darbinieki ir prasmīgi ieviest digitālās tehnoloģijas (tajā skaitā mākslīgo intelektu, datu analītiku, automatizāciju), lai uzlabotu darbības produktivitāti, pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī efektīvi risinātu sabiedrības un klimata izaicinājumus. Tehnoloģiju iespējas plaši tiek izmantotas izglītībā un veselības aprūpē. Valsts pārvaldē strādājošo lomām tiek noteikti digitālo prasmju kompetenču modeļi un minimālās prasības, kā arī tiek sistēmiski plānota un organizēta individualizētā nepieciešamībā balstīta digitālo prasmju pilnveide. Tomēr līdzšinējie pasākumi ir nepietiekami būtiska digitālās tranformācijas izrāviena panākšanai sabiedrībā kopumā, bet jo īpaši, publiskajā pārvaldē.

(756) Lai sabiedrība būtu zinoša un prasmīga digitālo iespēju izmantošanā, papildus sabiedrības digitālajām prasmēm ir būtiski palielināt arī valsts pārvaldes (tai skaitā pašvaldību, izglītības iestāžu, veselības iestāžu, u.c.) darbinieku prasmes digitālājā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošas politikas, ņemtu vērā digitālo tehnoloģiju iespējotus jaunus un inovatīvus darbības un sadarbības modeļus, kā arī attīstītu, sniegtu pakalpojumus, izmantojot IKT risinājumus un veicinātu to plašu lietošanu sabiedrībā. Jāņem vērā, ka valsts pārvaldes reformas dēļ, valsts pārvaldē ir ļoti ierobežotas iespējas piesaistīt papildu speciālistus, līdz ar to ir jānodrošina esošo darbinieku digitālās transformācijas kompetenču un spēju pilnveide kā nacionālā, tā pašvaldību līmenī. Ir nepieciešamas jaunas prasmes gan vadības līmenim - digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, gan izpildes līmenī, ietverot pakalpojumu pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju pielietošanu darbības un pakalpojumu modernizācijā, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību, u.c.

(757) Investīcijas paredzētas valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju paaugstināšanai, t.sk. digitālās transformācijas digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, gan izpildes līmenī, ietverot Pakalpojumu pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju pielietošanu darbības un pakalpojumu modernizācijā, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību, u.c.

(758) Valsts pārvaldes digitālās prasmes tiks attīstītas ciešā sadarbībā starp VARAM, Valsts kanceleju, IZM un Valsts administrācijas skolu, mācību pasākumus balstot vienotajā valsts pārvaldes mācību stratēģijā - "Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības stratēģiju 2021-2027". Īstenošanu paredzēts primāri realizēt, izmantojot Valsts administrācijas skolas resursus un kapacitāti, pēc nepieciešamības piesaistot citus īstenotājus specifiskās jomās, piemēram, attīstot mērķtiecīgu sadarbību ar augstskolām, balstītu starptautiski atzītā Policy Lab pieejā publiskās politikas atbalstam.

(759) Investīcija arī saskan ar Eiropas pamatiniciatīvā "Reskill and upskill" definēto prioritāti - nodrošināt nepieciešamās digitālās transformācijas prasmes un kompetences valsts pārvaldes darbiniekiem.

(760) Investīciju programmu paredzēts plānot VARAM sadarbībā ar IZM un Valsts kanceleju un Valsts administrācijas skolu.

(761) Investīcijas 2.3.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas plānotas valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kas nozīmē varas izpildi.

(762) Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs

(763) Gan 2020.gadā uzsāktā pilnveidotā mācību satura apguvei, gan arī attālinātā mācību procesa norisei ir būtisks atbilstošs digitālais aprīkojums. Covid-19 izraisītā pandēmija, jo īpaši ir izgaismojusi nevienlīdzību starp dažādām sociālo grupu (trūcīgie, maznodrošinātie, viena pieaugušā ar bērnu un daudzbērnu ģimenes) tehnoloģisko nodrošinājumu, kas nākotnē rada risku minēto sociālo grupu izglītojamiem atbilstoša mācību procesa piekļuvei. piekļuve aprīkojumam. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ir radusi iespēju pakāpeniskai informāciju un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojuma iegādei vispārējās izglītības iestādēm, taču lai risinātu iepriekšminētā riska iestāšanos ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts tieši izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajam grupām. Pasākuma ietvaros tiktu iegādāta mācību procesa nodrošināšanai nepieciešama portatīvā datortehnika, veidojot "datoru bibliotēku" ikvienā Latvijas skolā koordinētai sadarbībai pašvaldībās un tās izglītības iestādēs.

(764) Investīcijas 2.3.2.3.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīciju īstenošanā nav plānota tāda darbību īstenošana, kuru finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta regulējums, jo atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības sistēmas ietvaros.

(765) Reformu un investīciju virziens 2.4.Digitālās infrastruktūras transformācija

(766) Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība

(767) 2018.gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā ar mērķi veicināt savienotu automatizētu braukšanu un atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, t.sk. uzlabojot satiksmes drošību, izmantojot inovācijas. Baltijas valstis paredz 5G tīklu ieviešanu Via Baltica maģistrālē, lai uzlabotu savienoto transportlīdzekļu savstarpējo izmantošanu, kā arī, lai savienotu Baltijas valstis ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem.

(768) Latvijas rezultāti attiecībā uz vispārējo savienojamības rādītāju ir virs ES vidējā, ierindojoties 4.vietā (salīdzinājumā ar 2.vietu iepriekšējā gadā), vērojams pastāvīgs progress (skat. attēlu zemāk). Analizējot DESI indeksa savienojamības dimensijas sastāvdaļas, kas nosaka augsto vietu, jāsecina, ka valsts galvenās stiprās puses ir attīstītais ātrdarbīgās platjoslas pārklājums (nākamās paaudzes piekļuve (NGA)) (93 % pretstatā ES vidējam rādītājam, kas ir 86 %) un teju pilnīgs vidējais 4G pārklājums (99 %; ES vidējais rādītājs - 96%).

Attēls Nr.6. DESI54 indekss savienojamības dimensijā gadu dalījumā

(769) Tomēr joprojām pastāv atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām, it īpaši, ja Rīgu pretstata citiem reģioniem. Kamēr Rīgā 80,8% fiksēto platjoslas abonentu balstās uz optisko šķiedru tehnoloģiju, ārpus Rīgas optiskās šķiedras īpatsvars samazinās līdz 58,2%, kas ir starpība vairāk nekā par 20 procentiem. Šīs reģionālās atšķirības apvienojumā ar faktu, ka gandrīz 20% mājsaimniecību lauku apvidos nav fiksētu platjoslas savienojumu ar ātrumu virs 30 Mb/s (skat. attēlu zemāk), norāda uz būtisko savienojumu atšķirību, kas joprojām pastāv starp Latvijas pilsētām un laukiem. Turpinot attīstību, būtiski pārvarēt plaisu, nodrošinot kvalitatīvu, uzticamu un visiem pieejamu platjoslas pakalpojumu, kas būs vissvarīgākais izaicinājums nepieciešamajai infrastruktūrai, lai Latvija varētu virzīties uz priekšu ekonomikas un sabiedrības digitālajā pārveidē.

Attēls Nr.7. Mājsaimniecību īpatsvars ar vismaz 30 Mb/s fiksēto platjoslas pārklājumu OECD valstīs visā valstī un lauku teritorijās55

(770) Tāpat arī EK izteiktajās rekomendācijās (konkrētai valstij adresētajos ieteikumos)56 norādīts, ka "3. ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno uzmanību veltīt inovācijai, cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumam, transportam, jo īpaši tā ilgtspējai, resursu efektivitātei un energoefektivitātei, energotīklu starpsavienojumiem un digitālajai infrastruktūrai, ņemot vērā reģionālās atšķirības." Ziņojumā minēts, ka lai gan Latvija ir viena no ES līderēm ļoti ātrdarbīga interneta infrastruktūras izvēršanā un ar ES atbalstu ir attīstīta digitālā infrastruktūra, taču platjoslas pārklājums lauku apvidos joprojām ir zems un vietējo abonentlīniju jeb "pēdējās jūdzes" savienojumi ir problēma, īpaši lauku apvidos.

(771) Lai veiksmīgi īstenotu reformu, attiecībā uz spektra un 5G izsolēm ir šāds statuss un plānota rīcība:

Tabula Nr.6. Spektri un rīcība

700 MHz 3.4-3-8 GHz 24.25-27.5 GHz
Publiskā konsultācija Rezultāts Publiskā konsultācija Rezultāts Publiskā konsultācija Rezultāts
Plānots, ka sabiedriskā apspriešana noslēgsies 2021.gada pirmajā pusē.

Atšķirīgo viedokļu par licences nosacījumiem dēļ 2020.gadā tika veiktas vairākas konsultāciju kārtas ar tirgus dalībniekiem.

2021.gada 2.puse. 2018.gada marts. 2018.gada septembris. Šobrīd nav skaidra tirgus pieprasījuma.

1 GHz josla ir pieejama operatoriem, lai veiktu izmēģinājuma projektus, sadarbības iniciatīvas utt. Ir paredzēta joslas pārplānošana, sākot no 2024. gada.

2021.gadā tiek plānotas konsultācijas par optimālāko joslas izmantošanu

Pirms 2024.gada (atkarībā no sabiedriskās apspriešanas rezultātiem).

(772) Lai nodrošinātu plānoto ieguldījumu efektivitāti, t.sk. nodrošinātu Elektronisko sakaru nozares plāna 2021.-2027.gadam, kā arī valsts atbalsta programmas izstrādi un veiktu pašnovērtējumu par nepieciešamajām investīcijām, 2020. gadā ir tikuši veikti divi pētījumi:

1) Pirmā pētījuma57 mērķis ir sniegt tirgus un pieprasījuma pēc ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) pakalpojumiem analīzi;

2) Otrā pētījuma58 mērķis ir izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem59, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai.

(773) 2021.gadā plānota nozares plāna, valsts atbalsta programmas, kā arī citu normatīvo aktu izstrāde un apstiprināšana. Pēc to apstiprināšanas, t.sk. valsts atbalsta programmas saskaņošanas Eiropas komisijā, tiks uzsākti iepirkumu process un reformas īstenošana. Vienlaikus tiks veikta sabiedriskā apspriešana gan pie elektronisko sakaru nozares plāna izstrādes, gan, nepieciešamības gadījumā reformas īstenošanas gaitā, ievērojot normatīvo aktu prasību un labo praksi.

(774) Pašreizējo investīciju trūkumu identificē 2020.gadā veiktais pētījums "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"60, nonākot pie līdzīgiem analīzes rezultātiem un secinājumiem, kā augstāk minēts. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija (publiski vai privāti pārvaldīta infrastruktūra) "pēdējās jūdzes" infrastruktūrai variē no ~ 50 milj. EUR līdz 957 milj. EUR, savukārt "pasīvās infrastruktūras izbūvei Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai" - 13.2 milj. EUR.

(775) Lai sasniegtu Savienojamības paziņojuma61 mērķus un novērstu konstatēto investīciju nepietiekamību, ANM ir viens no finansējuma avotiem, to papildinās:

- Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas;

- Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF);

- privātās investīcijas.

(776) Papildus tiek izskatīti arī citi iespējamie finansējuma avoti, kā arī investīciju piesaistes modeļi. Vienlaikus gan Eiropas līmenī, gan arī nacionālā līmenī tiek strādāts pie izmaiņām likumdošanā, lai samazinātu platjoslas ierīkošanas izmaksas elektronisko sakaru komersantiem, kas veicinās platjoslas infrastruktūras attīstību.

(777) Reformas 2.4.1.r. investīciju ietvaros plānots valsts atbalsts. Detalizētāku informāciju par valsts atbalstu skatīt pie reformas investīcijām.

(778) Investīcija 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai

(779) Investīcijas tieši vērstas uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikto attīstības virzienu attiecībā uz transporta infrastruktūras plānošanu, kur uzsvērts, ka "Starptautiskas nozīmes transporta koridori, t.sk. TEN-T tīkls, nodrošinās sasaisti starp starptautiskas nozīmes attīstības centriem Latvijā un kaimiņvalstīs". Reforma ir tieši saistīta ar NAP2027: pasākumu nr. 540 "Digitalizācija. VIA Baltica - 5G pieejamība gar visiem galvenajiem sauszemes transporta ceļiem."

(780) Šīs investīcijas ir saskaņā ar 5G Rīcības plānu Eiropai, kas aicina veikt pasākumus, lai līdz 2025. gadam nodrošinātu nepārtrauktu 5G pārklājumu visās pilsētās un pa visiem galvenajiem transporta ceļiem visās dalībvalstīs. Mērķis ir, lai Eiropas Savienība var izmantot uzlaboto 5G savienojumu kā stratēģisku priekšrocību, lai vadītu digitālo transformāciju, jo īpaši vertikālās nozarēs, un lai atbalstītu galvenos sabiedrības mērķus. Proti, sagaidāms, ka 5G infrastruktūra būs galvenais faktors savienotas un automatizētas mobilitātes attīstībai, nodrošinot transportlīdzeklim plašu digitālo pakalpojumu klāstu un paverot ceļu pilnīgi autonomai braukšanai. noteiktos ceļu posmos, kas aprīkoti ar 5G.

(781) Komisija savā nākotnes mobilitātes stratēģijā62 ir uzsvērusi 5G savienotas un automatizētas mobilitātes īpašo ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, ceļu satiksmes optimizācijā un CO2 emisiju un satiksmes sastrēgumu samazināšanā, tādējādi veicinot ilgtspējīgāku infrastruktūru un klimata pasākumus Eiropā. Savā mobilitātes stratēģijā Komisija norāda arī uz savienotas un automatizētas mobilitātes nozīmīgo lomu Eiropas telekomunikāciju un automobiļu rūpniecības konkurētspējā nākotnē. Šajā kontekstā stratēģija uzsver Komisijas darbu ar dalībvalstīm, lai izveidotu 5G koridoru Eiropas mēroga tīklu. Šāds tīkls Eiropas mērogā un ar pārrobežu darbību ir nepieciešams, lai ļautu iegūt apjomradītus ietaupījumus un tīkla efektus, kas nepieciešami šādu digitālo ekosistēmu attīstībai Eiropā. Arī 2020. gada februāra Komisijas paziņojumā par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu uzsver 5G koridoru izvietošanu laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam.

(782) Saskaņā ar pētījumiem ir sagaidāms, ka ieguldījumu atdeve attiecībā uz savienotas un automatizētas mobilitātes pakalpojumiem līdz 2025.gadam būs diezgan zema, jo ir ļoti daudz ceļu, kas ir jāaprīko ar 5G, lai radītu plaši pieejamu pakalpojumu apstākļus. Paredzams, ka tādu transportlīdzekļu izplatība, kas spēj veikt augstu automatizācijas līmeni, nebūs ievērojama, kamēr nepieciešamā infrastruktūra nebūs sasniegusi kritisko masu. Tomēr pakalpojumu sniedzēji jau no paša sākuma iegūs noteiktu ieguldījumu atdeves līmeni, pamatojoties uz citiem digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, pakalpojumiem, kas saistīti ar mobilo biroju vai izklaides funkcijām, jo ​​īpaši starptautiski nozīmīgos ceļu posmos.63

(783) Šajā kontekstā investīcijas sniegs būtisku ieguldījumu 5G koridora izvietošanas mērķa sasniegšanā, sākotnēji koncentrējoties uz Via Baltica kā pilotprojektu, lai nākotnē attīstītu arī citus ceļu posmus.

(784) Investīcijas papildina ieguldījumus pētniecībā, piemēram, sniedzot iespējas inteliģento transporta sistēmas attīstībai Latvijā, kā arī veicinot jaunu biznesa plānu un sadarbību veidošanu ar tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, nodrošinot testa vidi savienotās un automatizētās braukšanas jomā.

(785) Vienlaikus jāsecina, ka investīciju ietekme būs pozitīva uz kopējo valsts ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšanu; izaugsmes un darbavietu radīšanu, ietekmi uz krīzes sociālekonomiskās ietekmes mazināšanu, proti, šie ieguldījumi būs ar ilgtermiņa ietekmi, veicinot uzņēmējdarbību, darba vietas, radot iespējas pētniecības attīstībai transporta u.c. jomās.

(786) Projektu īstenos ​VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC), sadarbojoties ar VAS "Latvijas Valsts ceļi". Izvēle pamatojuma ar līdzšinējo iegūto pieredzi un neitralitātes nodrošināšanu, proti, šobrīd LVRTC ar ES fondu atbalstu izbūvē vidējās jūdzes infrastruktūru, kas tālāk ir pieejama ikvienam ieinteresētam elektronisko sakaru komersantam, kurš var tālāk nodrošināt gala lietotājiem atbilstošus pakalpojumus. LVRTC ir liegums uz 20 gadiem "pēdējās jūdzes" pakalpojumu sniegšanā, lai nodrošinātu neitralitāti un taisnīgus konkurences apstākļus. Savukārt VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārvalda valsts autoceļu tīklu, līdz ar to viņu rīcībā esošā informācija un pieredze ir būtiska projekta īstenošanai.

(787) Investīciju rezultātā plānots izbūvēt pasīvo infrastruktūru Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai, ņemot vērā konstatēto investīciju nepietiekamību (skat. informāciju reformu aprakstā) un elektronisko sakaru komersantu vajadzības. Savukārt, tālākā attīstības posmā ar privāto investīciju ieguldījumu plānots izvietot aktīvo infrastruktūru un nodrošināt "pēdējās jūdzes" pakalpojumus, t.sk. sinerģijā ar CEF. Augstāk minētajā pētījumā nebija aptverta un līdz ar to nav pieejami aprēķini par investīciju nepietiekamību "pēdējās jūdzes" attīstība Via Baltica koridorā.

(788) Šo investīciju lielākais izaicinājums ir elektronisko sakaru tīklu operatora piesaiste un pakalpojumu attīstība, ņemot vērā, ka Latvijai šobrīd nav šāda veida pieredze un īstenota sadarbība. Līdz ar to ir jāveido jauni sadarbības modeļi, iesaistot dažādas dalībniekus vairākās jomās, kā arī jāpielāgo citu valstu pozitīvā pieredze Latvijas sociālekonomiskajai situācijai, t.sk. ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un vajadzības.

(789) Investīcijas 2.4.1.1.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts. Eiropas Komisijai tiks iesniegts paziņojums saskaņā ar LESD 108. panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus.

(790) Investīcija 2.4.1.2.i. Ļoti augstas veiktspējas tīklu infrastruktūras attīstība "pēdējās jūdzes" pieslēgumu nodrošināšanai

(791) Investīcijas sniegs ieguldījumu 2019. un 2020.gada ieteikumu64 galvenajos mērķos, kas paredz, ka "Vienotā tirgus konsolidācijai ir nepieciešamas papildu reformas dalībvalstu līmenī, lai panāktu progresu tā digitālās, enerģētikas, kapitāla un transporta dimensiju integrēšanā".

(792) OECD sniegtās rekomendācijas turpina kalpot par būtisku atbalstu Latvijas nozaru ekspertiem politikas plānošanas dokumentu izstrādē un reformu īstenošanā. OECD sagatavotais ziņojums "Digitālās transformācijas izvērtējums "Going Digital in Latvia"" ir būtisks diagnostikas materiāls, kas norāda Latvijas digitālo pārmaiņu galvenos izaicinājumus un aktuālos jautājumus. Attiecībā uz elektronisko sakaru nozares politikas stratēģiju rekomendēts meklēt ceļus uz iekļaujošu digitālo Latviju, kas ir vērsta uz cilvēku, t.sk. nodrošinot pēdējās jūdzes attīstību.

(793) Investīcijas ir saistītas un sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam Telpiskās attīstības perspektīvas mērķu:

i. "Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus";

ii. "Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju" sasniegšanā.

(794) Tās ir vērstas uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā minēto prioritāti par informācijas pārraides tīklu pārklājuma nodrošināšanu, kas rada stabilu un nepārtrauktu piekļuvi internetam visā valsts teritorijā, t.sk. ātras darbības platjoslas tīklu izveidi, nodrošinot, ka jebkurai mājsaimniecībai ir jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu. Tāpat uzsvērts, ka jānodrošina līdzvērtīga pieeja elektronisko sakaru pakalpojumiem, t.sk. arī platjoslas piekļuve internetam, visā valsts teritorijā, primāri attīstot šo pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās un attālākos centros ar sliktākām satiksmes iespējām. Tas tieši atbalsta Savienojamības paziņojumā noteiktos mērķus65.

(795) Investīcijas ir tieši saistītas ar NAP2027: pasākumu Nr.543 "Platjoslas infrastruktūras attīstība - pēdējās jūdzes pieslēgumu izveide."

(796) Projektu īstenos ​Satiksmes ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un elektronisko sakaru komersantiem. Konkursa kārtībā izvēlēts privātais operators plānos un nodrošinās interneta pakalpojumu pieejamību VHCN baltajās teritorijās. Konkursa nosacījumi būs tehnoloģiski neitrāli, lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti. Prioritāri plānots atbalstīt teritorijas, kur ir lielākais mājsaimniecību, uzņēmumu un sociāli ekonomisko virzītājspēku skaits veselības, izglītības un kultūras jomās66, t.sk. pirmām kārtām teritorijās, kur nav pieejams vai pieejams platjoslas pakalpojums ar piekļuves ātrumu vismaz 30 Mbps, pēc tam arī citās teritorijās, kurās nav pieejams platjoslas pakalpojums ar piekļuves ātrumu vismaz 100 Mbps. Sabiedriskā apspriešana tiks veikta gan pie elektronisko sakaru nozares attīstības plāna izstrādes, gan, nepieciešamības gadījumā projekta īstenošanas gaitā, ievērojot normatīvo aktu prasības, t.sk. valsts atbalsta nosacījumus, un labo praksi. Ņemot vērā, ka faktiski "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"67 identificē trīs "pēdējās jūdzes" īstenošanas modeļus, pēc sabiedriskās apspriešanas laikā panāktajām vienošanām iespējamas izmaiņas, kas tiks iestrādātas attiecīgi valsts atbalsta prorgrammā un saskaņotas ar EK.

(797) Šo investīciju lielākais izaicinājums ir elektronisko sakaru tīklu operatora piesaiste un pakalpojumu attīstība, ņemot vērā, ka Latvijai šobrīd nav šāda veida pieredze un īstenoti projekti. Līdz ar to ir jāveido jauni sadarbības modeļi, iesaistot dažādus dalībniekus vairākās jomās, kā arī jāpielāgo citu valstu pozitīvā pieredze Latvijas sociālekonomiskajai situācijai, t.sk. ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un vajadzības. Vienlaikus svarīga ir arī sociālekonomisko virzītājspēku motivēšana un pieprasījuma stimulēšana.

(798) Veiksmīgu investīciju rezultātā tiks radītas reģionālās attīstības iespējas dažādās jomās (izglītībā, veselībā u.c.), tas veicinās pieprasījumu pēc jaunu digitālo pakalpojumu attīstības, turklāt ilgtermiņā radīs konkurētspējīgu pamatu turpmākai ekonomikas attīstībai. Tādējādi arī reģionos tiks nodrošināt ilgtspējīgas attīstības un dzīves kvalitātes iespējas.

(799) Jāsecina, ka investīciju ietekme būs pozitīva uz valsts ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšanu, izaugsmes un darbavietu radīšanu, ietekmi uz krīzes sociālekonomiskās ietekmes mazināšanu, proti, šie ieguldījumi būs ar ilgtermiņa ietekmi, veicinot uzņēmējdarbību, darba vietas.

(800) Investīcijas 2.4.1.2.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts. Eiropas Komisijai tiks iesniegts atbalsts saskaņā ar LESD 108.panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus, t.sk. 82.-85.punktā minēto.

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

(801) 2.1.2.2.i. un 2.1.3.1.i: Pētniecības datu repozitoriju izveidē tiks ievēroti un iestrādāti datu pārvaldības nosacījumi atbilstoši ES valstu labās prakses paraugiem. Latvijā bāzēts pētniecības datu repozitoriju tīkls sekmēs stratēģisko autonomiju, aizstājot līdz šim ierastu praksi deponēt datus starptautiskos repozitorijos. Dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu pārvaldības jomā.

(802) 2.3.1.1.i: Augsta līmeņa digitālo prasmju programmas saturā augstas veiktspējas skaitļošanas un valodu tehnoloģiju jomā ir plānota arī kiberdrošības tematika, lai nostiprinātu kiberdrošības un datu aizsardzības prasmes. Savukārt, kvantu tehnoloģiju prasmju programma nodrošinās zināšanas par to, kā tiek veidotas kvantu kriptogrāfijas iekārtas, lai radītu industrijai pamatu šādu iekārtu un to komponenšu ražošanai un inovācijām.

(803) 2.3.2.1.i. un 2.3.2.2.i. investīciju rezultāts sekmēs sabiedrības izpratni par drošas digitālas darbības pamatprincipiem, kiberdrošības pamatiem. Līdztekus digitālo prasmju paaugstināšanai mācību pasākumu saturā ir paredzēts arī iekļaut digitālās drošības elementus.

(804) Latvija ir paredzējusi virkni pasākumus, kas atbalstīts ES digitālās suverenitātes mērķus, t.sk. paredzot investīcijas Eiropas līmeņa savienojamībā - VIA Baltica 5G koridorā, paredzot Nacionālā federētā mākoņa izveidi ar mērķi potenciāli iekļauties Eiropas vienotajā federētajā mākonī kļūstot gan par tā resursu izmantotāju, gan potenciāli - vienam no piegādātājiem. Papildus ANM plāns paredz investīcijas uzņēmējdarbības digitalizācijā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu attīstību, pētniecību gan tiešā veidā paredzot attīstības investīcijas uzņēmumiem, gan atbalstot Eiropas digitālo inovāciju centru darbību. Papildus ANM plāns paredz sekmēt Augsta līmeņa digitālo prasmju un pētniecības atbalstu tādās jomās kā kvantu skaitļošana, mākslīgais intelekts un dabīgo valodu skaitļošana, kā arī augstas veikstspējas skaitļošana.

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

(805) Izvērtējot EK izvirzītās priritātes un nacionālos ANM plāna pasākumus, Latvija ir identificējusi potenciālu sasaisti ar vairākiem Eiropas starpvalstu projektu iniciatīvām, t.sk. tādu, kuru aktivitātes paredzēts līdzfinansēt Digitālās eiropas programmas ietvaros, piem. Latvija nacionālā federētā mākoņa izveide un Nacionālās datu koplietošanas platformas attīstības sasaiste ar ar Eiropas vienotās datu infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī Savienotās Publiskās Pārvaldes prioritāti, u.c. Projektu ieviešanas ietvaros tiks vērtēta iespēja iesaistīties DEP atbalstāmajās aktivitātēs.

(806) Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas aktivitāte, kas paredz EDIC izveidi Latvijas teritorijā, ir daļa no ES programmas "Digitālās Eiropas programma", kas uzsāks savu darbību 2021.gadā. Ar tās palīdzību plānots veicināt Eiropas valstu digitālu transformāciju, t.i. digitālo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos, publiskās pārvaldes iestādēs, kā arī uzlabojot dalībvalstu iedzīvotāju padziļinātas digitālās prasmes. Tā kā EDIC darbosies visās ES dalībvalstīs, arī Latvija tiks iekļauta kopējā Eiropas digitālo tehnoloģiju ekosistēmā, veidojot pārrobežu sadarbību, kas sniegs iespēju pārņemt citu valstu pieredzi un zināšanas, kā arī dalīties ar savām kompetencēm. Pirmā EDIC darbības uzsākšana atbilstoši Eiropas komisijas norādēm tiek plānota 2022.gada sākumā.

(807) 2.3.1.1.i investīciju ietvaros augsta līmeņa digitālo prasmju studiju moduļu izveidē un īstenošanā, kā arī pētniecībā kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās paredzēta sadarbība ar ārvalstu augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, piesaistot ārvalstu speciālistus un zinātniekus. Savukārt 2.1.2.2.i Pētniecības datu repozitoriju tīkls tiks veidots, lai būtu savietojams ar Eiropas Atvērtās zinātnes mākoni.

(808) ANM plānotā via Baltica 5G koridora Latvijas posma izveidi var vērtēt kā pārrobežu projekta sastāvdaļu - Latvija ir noslēgusi sadarbības memorandu ar Igauniju, Lietuvu un Poliju par šī koridora attīstību. Atsevišķi nacionāli plānoti pasākumi/ projekti būs papildinoši ES līmeņa iniciatīvām, atbilstoši EK definētajām "Flagship initiatives", sniedzot nacionālo ieguldījumu tādās iniciatīvās kā "5G corridors", "Common Data infrastructure and Services", "European Digital Innovation Hubs", "Public administration". Projektos tiek plānots atbalsts arī pakalpojumu pārrobežu pieejamības veicināšanai, līdz ar to attiecīgajos projektos sasniegtie rādītāji sniegs pozitīvu ietekmi arī ārpus Latvijas robežām.

6. Komponentes zaļā dimensija

(809) Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā un atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā ļaus MVU un lielajiem uzņēmumiem veikt pētniecības un attīstības darbības un ieviest ražošanā inovatīvas tehnoloģijas, kas ne tikai ļaus uzsākt uzņēmējdarbības digitālo transformāciju, bet veicinās arī videi draudzīgāku tehnoloģiju un risinājumus izmantojumu. Atbalsta saņemšanas procesā tiek plānots vērtēt ieceres ietekmi uz esošo ražošanas procesu vai pakalpojumu sniegšanas efektivizēšanu, kas viennozīmīgi iekļauj arī risinājumu transformāciju, padarot tos videi draudzīgākus. Kā piemēru uzņēmumu digitalizācijas ietekmei uz energoefektivitātes uzlabošanu var minēt sensoru un datu uzskaites sistēmas ieviešanu ražotnes energo resursu patēriņa sistēmā. Šādi energoefektivitātes monitoringa risinājumi ļauj uzņēmumiem pilnībā kontrolēt elektroenerģijas patēriņu, rodot atbildes uz jautājumiem kā - kad, kur un cik daudz tiek patērēta elektroenerģija. Šādu programmatūras un iekārtas komponenšu sinerģiju ieviešana uzņēmumu procesos tiek specifiski plānota atbalstīt ar grantiem procesu digitalizācijai komercdarbībā.

(810) Ņemot vērā reformu un investīciju aprakstā norādīto investīciju tvērumu un plānoto atbalstu valsts pārvaldes IKT risinājumu un infrastruktūras attīstībai, visas investīcijas reformu un investīciju virziena Nr.2.1. "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija" ietvaros ir plānotas zem ieguldījumu koda "011 Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu.

(811) IT centralizētās datu apstrādes un skaitļošanas infrastruktūras pārveides uz videi draudzīgiem risinājumiem mērķis ir veicināt videi draudzīgu IKT risinājumu ieviešanu tautsaimniecībā (kuras pakalpojumi var tikt sniegti arī attālināti). Investīciju rezultātā tiks samazināti datu apstrādes un skaitļošanas infrastruktūras patērētie energoresursi, kā rezultātā samazināsies arī infrastruktūras radītais SEG emisiju apjoms.

(812) Digitālās komponentes ietvaros paredzētā publisko pakalpojumu digitalizācija palīdzēs samazināt iedzīvotāju transporta līdzekļu izmantošanu, lai vērstos pie valsts pārvaldes iestādēm klātienē, tādejādi veicinot SEG emisiju samazināšanu. Samazinoties papīra kā informācijas nesēja izmantošanai, tiks samazināts nepieciešamais resurss - koks, kas nepieciešams papīra ražošanai, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.

(813) Investīcijai 2.3.1.1.i zaļajai dimensijai plānoti līdzekļi 0% apmērā, jo specifiski pasākumi, kas vērsti uz zaļo dimensiju, nav plānoti. Piemērotie kodi: 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai, 009 - pētniecības un inovācijas pasākumi sabiedriskajos pētniecības centros, augstākajā izglītībā un kompetences centros, ieskaitot tīklu veidošanu (rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte).

(814) Reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās prasmes" investīciju Nr.2.3.2.1.i. "Sabiedrības digitālās pamatprasmes un tehnoloģiju jaunrades spēju attīstība", 2.3.2.2.i "Valsts un pašvaldības digitālās transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana" un 2.3.2.3.i "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs" ietvaros visas investīcijas tiks veiktas digitālo prasmju attīstībā un ir plānotas zem ieguldījumu koda "108 Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu.

7. Komponentes digitālā dimensija

(815) Ir svarīgi, ka valsts digitalizācijas reformas ANM plāna pasākumu ietvaros plānotās investīcijas papildinoši ar citu programmu ietvaros plānotajām investīcijām tiek mērķtiecīgi ieguldītas, nodrošinot, ka līdz 2027.gadam digitālo tehnoloģiju integrēšanas ziņā Latvija ES valstu vidū pakāptos vismaz uz 21.vietu, kā arī panākot, ka vismaz 34% Latvijas uzņēmumu informācijas apmaiņa notiek elektroniski. Ieguldījumi valsts digitalizācijas reformas īstenošanā ir tieši saistīti ar ANM mērķi uzlabot digitālo transformāciju.

(816) Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas atbalsta aktivitātes tiešā veidā adresē 2020.gada DESI indeksa identificētās problemātiskās zonas kā piemēram, Digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos, kur Latvija uz ES valstu fona ieņem vien 23.vietu. Atbalsta instrumenti kā grants procesu digitalizācijai komercdarbībā, grants jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā un atbalsts uzņēmumu digitālo pamatprasmju attīstībai ir vērsti uz e-komercijas ieviešanu pārdošanas procesos, nodrošinot ne tikai praktisko programmatūras risinājumu iegādi un izstrādi, bet arī investīcijas nepieciešamajās atbildīgo darbinieku prasmēs, lai šādi risinājumi tiktu uzlaboti un pielāgoti uzņēmuma individuālajam piedāvājumam. Šādu atbalsta pasākumu kopums spēs limitēt arī pastāvošos šķēršļus Latvijas uzņēmumu spējai pārdot produktus un pakalpojumus tiešsaistē, kas saskaņā ar DESI 2020.gada datiem Latvijā norit tikai 11% MVK, kamēr ES vidējais rādītājs ir 17,5%.

(817) Visas investīcijas reformu un investīciju virziena Nr.2.1. "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija" ietvaros ir plānotas zem ieguldījumu koda "011 Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes", kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu. Visas reformas virzienā iekļautās reformas un investīcijas veicinās kopējo Eiropas digitālās transformācijas mērķu sasniegšanu.

(818) Visu investīciju (Nr.2.1.1.1.i, Nr.2.1.2.1.i, Nr.2.1.2.2.i, Nr.2.1.3.1.i,) mērķi ir tieši vērsti uz valsts pārvaldes digitalās transformācijas nodrošināšanu un to sasniegšanai ir plānotas investīcijas valsts pārvaldes IKT risinājumu, e-pakalpojumu, lietotņu attīstībā un IKT infrastruktūras attīstībā.

(819) Vienlaikus, lai nodrošinātu valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu pieejamību visām sabiedrības grupām, arī tām, kuras līdz šim tos ir saņēmušas ierobežotā daudzumā, investīcijas Nr.2.1.1.1.i.: "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" ietvaros paredzēti ieguldījumi valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) izvēršanā. Investīcijas ir paredzētas VPVKAC nodrošinošās IKT sistēmas pilnveidē, attālinātā ierēdņa pakalpojuma attīstībā, IKT infrastruktūrā, kā arī minimālā apmērā (indikatīvi līdz 1,5% no investīcijas Nr.2.1.1.1.i kopējām izmaksām) izmaksas ir plānotas arī centru pielāgošanā un būs tieši saistītas ar reformas digitalās transformācijas mērķi un nepieciešamas mērķa sasniegšanai.

(820) Investīcijas 2.2.1.3.i. ietvaros plānotās aktivitātes attiecas uz dažādiem investīciju kodiem, kuri sniedz 100% pienesumu digitalizācijas mērķu sasniegšanai: 009a - Investīcijas ar digitalizāciju saistītās pētniecības un inovācijas darbībās (tostarp izcilības pētniecības centros, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, priekšizpētē, pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu iegādē ar digitalizāciju saistītām pētniecības un inovācijas darbībām).

(821) 2.3.1.1.i: Digitālajai dimensijai plānoti līdzekļi 100% apmērā, jo visi investīcijas ietvaros plānotie pasākumi ir vērsti uz digitālo prasmju apguvi un digitālo iespēju attīstīšanu. Piemērotie kodi: 108 - atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai; 2 - 009 bis - Ieguldījumi ar digitalizāciju saistītās pētniecības un inovācijas darbībās (ieskaitot izcilības pētniecības centrus, rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi, priekšizpēti, pamatlīdzekļu iegādi digitālām pētniecības un inovācijas darbībām).

(822) Reformu un investīciju virziena Nr.2.3. "Digitālās prasmes" investīciju Nr. 2.3.2.1.i. "Sabiedrības digitālās pamatprasmes un tehnoloģiju jaunrades spēju attīstība", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldības digitālās transformācijas kompetenču un spēju nodrošināšana" un 2.3.2.3.i "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs" ietvaros visas investīcijas tiks veiktas digitālo prasmju attīstībā un ir plānotas zem ieguldījumu koda "108 Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai", kas sniedz 100% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.

KOMPONENTE 3. NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

1. Komponentes apraksts

(823) Kopsavilkums: Nevienlīdzības mazināšana

(824) Politikas joma: Reģionālā politika, Sociālā drošība, Publiskās pārvaldes politika, Izglītības un zinātnes politika.

(825) Mērķis: Mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos, t.sk. veicinot sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai, nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, stiprinot pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitāties uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai.

(826) Reformas un/vai investīcijas68:

(827) Reformu un investīciju virziens 3.1.: Reģionālā politika

(828) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma, samazinot administratīvo teritoriju skaitu, uzlabot katras pašvaldības rīcībspēju un kapacitāti. Lai nodrošinātu pašvaldību efektīvu darbību, tiek izstrādāts jauns "Pašvaldību likums", kas paredz nodrošināt laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību.

(829) Plānotās investīcijas:

(830) 3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai sasniedzamībai.

(831) 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto funkciju izpildi labā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

(832) 3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus reģionos.

(833) 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai veicinot mājokļu pieejamību personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem.

(640) 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana, kas nodrošinās vismaz 15 izglītības iestādes ar augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājumu, veicinot izglītības programmu piedāvājumu visā Latvijā.

(641) 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde, paredzot vismaz 15 tīro transportlīdzekļu iegādi pašvaldībās (fokuss uz skolēnu autobusiem, kas darbināmi ar ūdeņradi vai elektrību).

(834) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam

(835) Plānotās investīcijas:

(836) 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem:

i. valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi;

ii. atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai.

(837) 3.1.2.2.i.Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai;

(838) 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām.

(839) 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai, t.sk.:

i. vides pieejamības nodrošināšana profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietās;

ii. infrastruktūras attīstība pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai;

iii. tehnoloģiju un materiāltehniskās bāzes nodrošināšana, īstenojot mūsdienīgas uz dažādu funkcionālo traucējumu kompensāciju vērstas studiju un izglītības programmas, un funkcionēšanas spēju attīstības programmas;

iv. moderna, pieredzē un praksē balstīta kompetenču attīstības centra izveide atbalsta speciālistu darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem apmācībai.

(840) 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū nepieciešamo prasmju pilnveidē, jo īpaši jomās, kurās tautsaimniecībā notiek pārstrukturēšanās, kā arī lai iegūtās prasmes atbalstītu automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumos.

(841) Izmaksas:

(842) ANM ietvaros nevienlīdzības mazināšanas komponentei plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma, jeb 330 milj. EUR. Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta, Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas, ir 1,47 miljd. EUR.

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

(843) Reformu un investīciju virziens 3.1.: Reģionālā politika

(844) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma

(845) Galvenie izaicinājumi:

(846) ES Padome 2019.gada ziņojumā ir norādījusi, ka Latvijā joprojām ievērojami trūkst ieguldījumu, lai novērstu reģionālās atšķirības. Starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem joprojām pastāv ievērojamas ekonomiskās atšķirības un, lai arī kopumā Latvija tuvinās ES rādītājiem, ekonomikas snieguma atšķirības starp galvaspilsētas reģionu un citiem reģioniem kopš Latvijas pievienošanās ES nav samazinājušās.69 Tāpēc Latvijai ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības, lai mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas.70 ES Padome ir norādījusi, ka administratīvi teritoriālās reformas īstenošana varētu palīdzēt uzlabot publiskā sektora rīcībspēju un efektivitāti.71

(847) Saskaņā ar EK 2020.gada ziņojumā norādīto, līdzsvarota visu reģionu attīstība ir būtiska Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei un sociālajai kohēzijai.72 Atšķirības starp galvaspilsētu un pārējiem reģioniem joprojām ir vienas no lielākajām ES.73 Latvijā ir trešās augstākās reģionālās attīstības atšķirības starp OECD valstīm.

(848) Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 EUR, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī (12 760 EUR). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.

(849) Latvijas līdzsvarotas reģionālās attīstības pamatā ir policentriskas attīstības pieeja, attīstot attīstības centru izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo lauku teritoriju saliedētāja lomu. Attīstības centri ir administratīvi teritoriālās reformas pamatā, ap tiem veidojot pašvaldības, vienlaikus ir būtiski nodrošināt centros pieejamo pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību. Atbilstoši CSP apsekojumam "Latvijas iedzīvotāju mobilitāte 2017.gadā" Latvijā vidējais pārvietošanās laiks personai dienā ir 79,6 minūtes (pilsētās un to svārstmigrācijas zonās 77,9 minūtes), savukārt vidējais pārvietošanās attālums - 29,6 km (pilsētās un to svārstmigrācijas zonās 20,4 km). Līdz ar to iedzīvotāju noturēšanai reģionos ir jānodrošina reģionālās mobilitātes iespējas iedzīvotājiem pieņemamā laikā. Pretējā gadījumā pastāv risks iedzīvotāju aizplūšanai (piem., šobrīd 10% Vidzemes un 15% Zemgales iedzīvotāju strādā Rīgā), kas savukārt var palielināt reģionālās atšķirības, jo iedzīvotāju skaits un to ekonomiskā aktivitāte tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomus, kas savukārt ietekmē pašvaldību iespējas ieguldīt attīstībā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.

(850) Tādējādi iedzīvotāju mobilitātei un pakalpojumu sasniedzamībai ir nepieciešams veikt ieguldījumus esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai, t.sk. saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, kuras ietvaros ir mainījušās novadu robežas un mainīsies iedzīvotāju pārvietošanās paradumi, kas būs saistīts ar to, ka mainīsies arī iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas organizācija jaunajā administratīvi teritoriālajā ietvarā. Tāpat ir nepieciešams attīstīt reģionālā mērogā nozīmīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, nodrošinot darba iespējas reģiona iedzīvotājiem iespējami tuvu dzīvesvietai.

(851) Administratīvi teritoriālā reforma ir būtisks priekšnoteikums reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, izveidojot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, lai pašvaldības spētu nodrošināt funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, t.sk. atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam ieviešot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu.

(852) 2020.gadā līdz ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu Saeimā ir uzsākta aktīvā fāze administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā ar mērķi izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

(853) Administratīvi teritoriālās refromas sagatavošanās posmā ir pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, ir izstrādāta Metodika jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai pēc 2021.gada 1.jūlija, kā arī pašvaldībām tiek nodrošināts pastāvīgs metodisks atbalsts pašvaldību darbības un attīstības plānošanas jomā. Lai sekmētu kvalitatīvu pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu un modernizētu pašvaldību pārvaldību, izstrādāts un Ministru kabinetā 2021.gada 4.martā atbalstīts likumprojekts "Pašvaldību likums", kura mērķis ir nodrošināt laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību. Nepieciešams turpināt likumprojetka saskaņošanu ar visām iesaistītajām pusēm. Plānots, ka likumprojekts tiks pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā 2023.gadā. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu reģionālās attīstības atšķirību samazinājumu Latvijā ir iespējams panākt, pilnveidojot arī reģionālo pārvaldes līmeni. Tiek risināts jautājums par administratīvo reģionu izveidi. 2020. un 2021.gadā jaunajām pašvaldībām tiek sniegts valsts atbalsts, lai atbalstītu jaunu kopīgu attīstības plānošanas dokumentu un administratīvo un organizatorisko struktūru plānu izstrādi. 2021.gadā apvienotās pašvaldības varēs arī pieteikties uz valsts līdzfinansējumu, lai kompensētu apvienošanās administratīvos izdevumus.

(854) Attiecīgi pēc 2021.gada 5.jūnija pašvaldību vēlēšanām izveidotajām pašvaldībām būs jāpabeidz darbs un jāapstiprina attīstības plānošanas dokumenti un organizatoriskās struktūras plāni, atbilstoši kuriem 2021.-2027.gadā pašvaldības uzsāks un pielāgos savu darbību jaunajam teritoriālajam ietvaram, īstenojot teritoriju attīstībai būtiskus projektus, kas nepieciešami administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai.

(855) Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību atbalstam Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos. Kā būtiskākais avots pamatnostādnēs paredzēto ieguldījumu finansēšanai (t.i., investīcijām infrastruktūrā) plānots ES fondu finansējums 2021.-2027.gada plānošanas periodam, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti.

(856) ANM plānā iekļautās investīcijas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros veicinātu pieejamību arī sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības, izglītības vai sociālajā jomā. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldību darbību, viens no priekšnoteikumiem ir jaunveidojamo pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība un to pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšana. Vērtējot autoceļu kvalitāti, EK savā 2019.gada ziņojumā74 pauž, ka transporta infrastruktūra Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējiem standartiem attiecībā uz tīkla pārklājumu, oglekļa emisijām un drošības jautājumiem, kā arī ar būtiskām reģionālās pieejamības problēmām. Atbilstoši EK 2019.gada ziņojuma par Latviju D pielikumā "Investīciju pamatnostādnes Latvijai par Kohēzijas politikas finansējumu 2021.-2027.gadam" iekļautajam, ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības nolūkā papildināt politiku, lai mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas, un jo īpaši lai uzlabotu pilsētu teritoriju un darījumdarbības vides pievilcību un veidotu saiknes ar funkcionālām pilsētteritorijām. Savukārt EK 2020.gada ziņojumā, teikts, ka, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir vajadzīgi ieguldījumi autoceļos, lai labāk savienotu attālākas vietas ar jaunajiem pašvaldību centriem.

(857) Šobrīd atbilstoši VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) datiem, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir 33,4% (1523 km), no valsts reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu - 60,6% (465,5 km), kā arī 35,5% (1074,9 km) valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 55,5% (5460,6 km) valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī (2020.gada dati). Augsto ekonomisko atšķirību rezultātā, Pierīgā pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits samazinājies tikai par 1%; Latgales reģionā - par 20%. Atšķirības reģionālajā attīstībā veido būtiski atšķirīgs kapitālo ieguldījumu apmērs, kurš līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība atšķiras vairāk kā 2 reizes - augstākie rādītāji uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie - Latgalē. Rīgas plānošanas reģions piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī - 76%. Tāpēc nepieciešamas integrētas investīcijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai reģionu attīstībai, lai ar teritoriāli specifiskiem, pielāgotiem risinājumiem attīstītu uzņēmējdarbības vidi reģionos. Plānotās investīcijas valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai ir atbilstošas reģionālās politikas ietvaram 2021.-2027.gadam reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai sinerģijā ar citiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem reģionālās ekonomikas attīstībai, kas balstās uz plānošanas reģionu un pašvaldību aktīvu rīcību, t.sk. sniedzot atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstībai, ceļot produktivitāti un piesaistot cilvēkresursus reģionos, kā arī pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, sniedzot atbalstu pašvaldību pakalpojumu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, pirmsskolas izglītības pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, publiskās ārtelpas attīstībai, kā arī mobilitātes uzlabošanai pakalpojumu sasniedzamībai.

(858) Nacionālās Industriālās Politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) ir noteikts, ka īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, panākot produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. NIP mērķis ir līdz 2027.gadam palielināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem EUR ikgadējā eksportā. NIP apakšmērķis ir palielināt izdevumu apjomu pētniecības un attīstības darbībām 2027.gadā sasniedzot līdz 600 miljoniem EUR gadā.

(859) NIP infrastruktūras rīcības virzienā viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikta Latvijas industriālo ēku fonda attīstība, infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam. Komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana, dodot iespēju ātrāk attīstīties uzņēmumiem, ļaujot ieguldīt savu kapitālu ražošanas tehnoloģijās un biznesa attīstībā.

(860) Zemāka pirktspēja reģionos ir radījusi ierobežotu piedāvājumu mājokļiem. Tā rezultātā šobrīd reģionos jau parādās tendences par īres dzīvokļu nepietiekamību75. Izmaksu ziņā pieejamu un būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un tas netieši izraisa citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija.

(861) 2019.gada ES Padomes rekomendācijās konstatēts, ka to cilvēku īpatsvars, kuri saskaras ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, ir viens no augstākajiem Eiropā (15,2 % salīdzinājumā ar vidēji 4,0 % Eiropas Savienībā 2017.gadā), un trūkst sociālo mājokļu. Ir vajadzīgi ieguldījumi, lai uzlabotu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu76.

(862) EK77 norāda, ka Latvijas lielākajām pilsētām un, jo īpaši Rīgai ir bijusi dominējoša loma Latvijas ātrajā konverģencē, bet pastāv lielas ienākumu un nodarbinātības iespēju atšķirības. Cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums ir būtisks šķērslis reģionālajai attīstībai. Tāpēc EK aicina Latviju uzlabot cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību, t.sk. ar infrastruktūras palīdzību. Arī uzņēmējdarbības kontekstā ir būtiski nodrošināt finansiāli pieejamus mājokļus, lai piesaistītu darbaspēku reģioniem un tādējādi vispārēji mazinātu sociālekonomiskās atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas reģionos.78

(863) Attiecībā uz darbaspēka reģionālo mobilitāti, EK norāda, ka būtiska loma ir īres mājokļu pieejamībai. Labākai iekšējai darbaspēka mobilitātei ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē ārpus Rīgas. Taču pārcelšanos darba dēļ uz vietām ārpus galvaspilsētas reģiona apgrūtina īres mājokļu trūkums. Šā iemesla dēļ cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā dzīvesvietā, pārceļas uz dzīvi ārzemēs tā vietā, lai pārceltos Latvijas iekšienē. Neraugoties uz to, ka trūkst adekvātu un cenas ziņā pieejamu mājokļu, ieguldījumu līmenis mājokļos ārpus Rīgas ir bijis zems iedzīvotāju zemās pirktspējas un ilgtermiņa finansējuma trūkuma dēļ79.

(864) Kā norāda OECD savā 2020.gada pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā, privatizācijas procesa rezultātā Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs pēc komunistiskā režīma nomaiņas, vairums mājokļu ir privātīpašumā - septiņām no desmit mājsaimniecībām mājoklis pieder bez kredītsaistībām. Vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli ir zem OECD vidējā rādītāja.

(865) Zemie izdevumi par mājokli rada citu izaicinājumu - sliktu mājokļu kvalitāti, kas ietekmē mājsaimniecības visu ienākumu spektrā. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti padomju varas laikā un nav tikuši pienācīgi uzturēti. Gandrīz trīs no desmit mājsaimniecībām norāda, ka mājokļa uzturēšanas izdevumu segšana tām sagādā lielas finansiālas grūtības.

(866) Vairāk kā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD. Mājokļu kvalitātes izaicinājumu saasina tas, ka daudzām mājsaimniecībām nav iespējas pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk kā 30% no savā rīcībā esošajiem ienākumiem. Hipotekārais kredīts mājokļa iegādei lielai daļai iedzīvotāju nav pieejams.80

(867) Nelielais īres tirgus Latvijā ir galvenokārt mērķēts mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, kas daļēji ir sekas īres regulējumam, kas vēsturiski nesamērīgi mazāk aizsargā izīrētāja intereses. Plānotās likumdošanas izmaiņas paredz līdzsvarot īrnieka un izīrētāja tiesības, un tas varētu būt pirmais solis, lai stimulētu nekustamo īpašumu īpašniekus izīrēt savus mājokļus.

(868) Līdzšinēji esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai mājsaimniecību - tā sauktais "neatbalstītais vidusslānis", kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Šīm mājsaimniecībām nav pieejams atbalsts no valsts puses, kā arī privātais sektors tām nesniedz ieņēmumiem atbilstošu piedāvājumu. Nelielā komerciālā īres tirgus rezultātā šīm mājsaimniecībām ir maz izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.81

(869) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP) nosaka trīs galvenos mērķus mājokļu pieejamības veicināšanai:

i. Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi;

ii. esošais dzīvojamais fonds līdz 2050.gadam atbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem;

iii. Tiesiskais regulējums veicina privātos un publiskos ieguldījumus dzīvojamā fonda izveidei.

(870) Attīstot reģionos uzņēmējdarbības infrastruktūru, ir būtiski sniegt atbalstu kvalificēta darbaspēka piesaistei reģionos.

(871) 2020./2021.m.g. Latvijā darbojās 291 pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāde ar ievērojamām izglītojamo skaita atšķirībām (aptuveni 31% vidējās izglītības iestāžu izglītojamo skaits 10.-12.klasē bija līdz 45 izglītojamajiem, savukārt gandrīz 39% vidējās izglītības iestāžu izglītojamo skaits 10.-12.klasē bija līdz 60 izglītojamajiem). Lai vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma, optimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē (10.-12.klase) esošā finansējuma ietvaros ir 90 izglītojamie un vairāk.

(872) Kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, kas vidējās izglītības pakāpē nozīmē padziļināto kursu komplektu īstenošanu un mācību priekšmetu apguvi augstākajā līmenī, nepieciešams atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums. Pilnveidotā mācību satura īstenošanā tiek akcentēta mācību pieejas maiņa, intensīva tehnoloģisko rīku un risinājumu izmantošana. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas nozīmi stiprināja arī attālinātā mācību procesa ieviešanas nepieciešamība, turklāt to turpmāka izmantošana sekmēs izglītības iestāžu iespējas nodrošināt kvalitatīvu, personalizētu izglītību.

(873) Latvijas izglītības sistēmai ir būtiski veidot tādus izglītības risinājumus, kas vērsti uz ikviena bērna, jaunieša un pieaugušā zināšanu un prasmju attīstību.

(874) Ar 2020.gada 1.septembri vispārējā izglītībā uzsākta pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana (2020./2021.mācību gadā - 1., 4., 7. un 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā - 2., 5., 8. un 11.klasē un 2022./2023.mācību gadā - 3., 6., 9. un 12.klasē), kas vienlaikus paredz vispārējās vidējās izglītības iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem.

(875) No Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajām aptaujām par vispārējās vidējās izglītības iestāžu plānoto padziļināto kursu piedāvājumu izriet, ka, lai vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma, optimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē (10. - 12.klase) ir 90 izglītojamie un vairāk. Kopumā vērojama tendence - jo mazāks izglītojamo skaits izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpē, jo drīzāk izglītības iestāde plāno piedāvāt padziļināto kursu komplektus, kuros dominē humanitārie un sociālo zinātņu jomu kursi. Savukārt, jo lielāks izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē, jo drīzāk izglītības iestāde plāno piedāvāt padziļināto kursu komplektus, kuros ir arī dabaszinātņu, tehnoloģiju (turpmāk - STEM) un matemātikas mācību jomu kursi. Tas savukārt ir jo īpaši svarīgi nākotnes darbaspēka veidošanā, ievērojot Ekonomikas ministrijas informatīvajos ziņojumos par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm pausto, ka izglītības piedāvājuma struktūra joprojām rada mazāk sagatavotu speciālistu ar izglītību STEM virzienos nekā darba tirgū turpmākajos gados būs nepieciešams, un līdz 2027.gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var pieaugt līdz ~14 tūkst.

(876) Jaunā pilnveidotā mācību satura īstenošana rada pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai. Veicot ieguldījumus izglītības iestāžu aprīkojuma attīstībā (tostarp ieviešot digitālos risinājumus, aprīkojumu STEM jomas mācību priekšmetu apguvei u.c.), kā arī veicot mācību fiziskās vides modernizāciju, tiktu paaugstināta izglītības iestāžu pievilcība un konkurētspēja, nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot izglītojamo kompetences. Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam minēts, ka izglītības kvalitāte ir priekšnoteikums sekmīgām studijām un turpmākai karjerai. Nodrošinot atbilstošu mācību materiāltehnisko vidi zināšanu un prasmju attīstībai, var tikt uzlabotas izglītojamo prasmes lasīšanā, dabaszinātnēs un matemātikā, tādejādi pieaugtu to sagatavotība un interese par turpmāko izglītību tajās specialitātēs, kurās tiek iegūtas uzņēmējdarbībai un darba tirgum nozīmīgas prasmes un zināšanas.

(877) Vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana veicinās pedagogu darba atalgojuma pieauguma nodrošināšanu. Pašvaldībās, kas līdz šim veikušas izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu konstatējama iespēja pedagogiem nodrošināt lielāku (pilnu) darba slodzi, tādējādi arī iespēju paaugstināt darba samaksu un mazināt talantīgāko pedagogu aiziešanu no darba izglītības iestādē. Paredzams, ka pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis, kas stāties spēkā no 2022.gada septembra, ietvers pilnveidotus atalgojuma noteikšanas parametrus.

(642) Neveicot izmaiņas esošajā izglītības iestāžu tīklā, nav iespējams uzturēt izglītības kvalitāti, nodrošinot līdzvērtīgas iespējas skolas programmas apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas; efektivizēt skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu; nodrošināt pedagogu darba atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski virzoties uz vidējo atalgojumu valstī.

(643) Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību, organizējot transporta pakalpojumu, kas pašvaldībām administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir izaicinājums, ņemot vērā jauno teritoriālo iedalījumu. Vienlaikus tā ir iespēja pārskatīt un efektivizēt darbu un pieejamos resursus, t.sk. aizstājot neefektīvos transportlīdzekļus ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem. Transporta nozare ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā un izmantotās atjaunojamo energoresursu enerģijas daļa ir tikai 2,5%. Transporta sektora mērķu sasniegšana joprojām ir būtisks izaicinājums. Pašvaldībām (t.sk., to kapitālsabiedrībām) ir augsts potenciāls ietekmēt transporta sektora ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas ietver ne tikai izglītības nodrošināšanu, kas ietver skolēnu pārvadājumu organizēšanu, bet arī tādus pienākumus kā sabiedriskā transporta organizēšana, teritorijas attīstības plānošana un zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšana, u.c. 2019.gada ziņojumā par Latviju ir norādīts82, ka Latvijai ir vajadzīgi papildu centieni, lai sasniegtu vērienīgos enerģētikas un klimata mērķus 2030.gadam, t.sk. attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā. Atbilstoši NEKP, ilgtermiņa mērķos ir iekļauta fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošana, un viens no rīcības virzieniem ir noteikta energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā.

(878) Mērķi:

(879) Administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis ir palielināt pašvaldību spēju veicināt attīstību un sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī uzlabot investīciju vidi, panākot efektīvāku resursu sadali. Ieguldījumi ir vajadzīgi arī tam, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātībai, tostarp uzlabotu iesaisti aktīvas darba tirgus politikas darbībās un to tvērumu, uzlabotu darbaspēka darbspēju, kā arī nozaru un reģionālo darbaspēka mobilitāti.

(880) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros paredzētā pašvaldību pārgrupēšana veicinās reģionālo attīstību, stimulēs budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu un samazinās vietējās pārvaldības administratīvās izmaksas. Latvijas līdzsvarotas reģionālās attīstības pamatā ir policentriskas attīstības pieeja, attīstot attīstības centru izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo lauku teritoriju saliedētāja lomu. Attīstības centri ir administratīvi teritoriālās reformas pamatā, ap tiem veidojot pašvaldības, vienlaikus ir būtiski nodrošināt centros pieejamo pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību.

(881) Ceļu tīkla attīstība ir svarīga prioritāte sekmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu - nodrošinātu novada administratīvo centru labāku sasniedzamību, uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem (t.sk. izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c. pakalpojumu sasniedzamībai) un darbavietām. Jaunu aktualitāti reģionālās sasniedzamības uzlabošanai sniedz arī Covid-19 izraisītā krīze, kuras laikā pastiprinājās jau iepriekš konstatētās reģionālās atšķirības. Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai 2020.gadā pašvaldībām tika izsniegti aizdevumi, t.sk. pašvaldību transporta infrastruktūras attīstībai, kas arī būs pieejami 2021.gadā. Līdz ar to ir būtiski veikt ieguldījumus valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, lai nodrošinātu vienotu un koordinētu ceļu tīkla attīstību.

(882) Specifiskais mērķis ir nodrošināt valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūvi un atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Pasākums paredz jau eksistējošu reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi un atjaunošanu, kas nepieciešami jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamībai. Identificēti 877,99 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu (kas ir gandrīz 5% no kopējiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem ar melno un grants segumu), kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Identificētas investīciju vajadzības 300 milj. EUR apmērā, attiecīgi plānots piesaistīt ANM un valsts budžeta līdzekļus. Indikatīvajos pārbūves un atjaunošanas aprēķinos tika izmantoti valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmi, kuri identificēti izmantojot autoceļa seguma stāvokli, vidējo diennakts satiksmes intensitāti, kā arī to plānoto izmantošanu un novadu administratīvo centru sasniedzamību pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. ANM ietvaros netiek plānota jaunu ceļu izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu (indikatīvi 234 km) stāvokļa kvalitātes uzlabošana, kuru atjaunošanas rezultātā nav plānots palielināt SEG emisijas, jo nav plānots transporta plūsmas un intensitātes pieaugums, bet tieši otrādi - samazināsies ceļā pavadītais laiks un tādējādi arī radītais vides piesārņojums. Tāpat būtiski ņemt vērā iedzīvotāju skaita prognozes, t.sk. lielākajā daļā ieguldījumu teritorijās plānots iedzīvotāju skaita kritums 2030.gadā no 10% līdz 25%. Līdz ar to prognozējams, ka nepieaugs jaunu autoceļu lietotāju skaits. Vienlaikus, ANM investīcijas ir papildinošas darbības programmā plānotajām investīcijām bezizmešu un videi draudzīga transporta attīstībai, t.sk. sabiedriskā transporta attīstības veicināšanai ar dzelzceļu kā mugurkaulu, nodrošinot dzelzceļa tīkla pakāpenisku elektrifikāciju un esošā elektrificētā tīkla modernizāciju, sekmējot Latvijas virzību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, samazinot autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgumu, degvielas patēriņu un kaitējumu CO2 emisiju koncentrācijas veidā.

(883) Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu uzlabosies pašvaldību investīciju piesaistes kapacitāte, t.sk. uzņēmējdarbību veicinošo projektu īstenošanai. Atbalsta uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai mērķis ir piesaistīt vietējos un ārvalstu investorus, kā arī sekmēt jaunu uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu paplašināšanos reģionos ārpus Rīgas reģiona. Lai to sasniegtu, plānota industriālo parku un teritoriju attīstīšana, atbilstoši plānošanas reģiona un pašvaldības noteiktajām prioritātēm, t.sk. zināšanu un/vai tehnoloģiski ietilpīgas uzņēmējdarbības un klimatneitrālas attīstības veicināšanā, atbalstot efektīvākus projektus.

(884) Ieguldījumu rezultātā plānots piesaistīt komersantus, kas veic nefinanšu investīcijas reģionos. Atbalsta pasākums dos iespēju komersantiem koncentrēt savus resursus nevis infrastruktūras nodrošināšanai, bet uzņēmuma darbības attīstīšanai, t.sk. ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs un inovācijās, paaugstinot produktivitāti un eksportu. Kā finansējuma saņēmējs ir plānotas pašvaldības, to izveidotās iestādes, kapitālsabiedrības.

(885) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ir būtiski panākt, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Šajā kontekstā ir nepieciešams uzlabot pašvaldību darbības efektivitāti un kvalitāti, nodrošinot datos balstīto lēmumu pieņemšanu, nodrošinot kvalitatīvu un modernu pakalpojumu vadību, sekmējot aktīvāku sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstībā. Līdz ar to ANM atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātes stiprināšanai pašvaldību darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

(886) Attiecībā uz īres mājokļu pieejamību, plānots izveidot finansēšanas fondu, kas nodrošinātu pieejamību ilgtermiņa aizdevumiem ar zemām procentu likmēm ar granta elementu, izmaksu ziņā iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Atmaksātais aizdevuma finansējums un pēc aizdevuma atmaksas arī daļa no īres maksas tiks izmantotas nākamo mājokļu pieejamības pasākumu finansēšanai.

(887) Tāpat kā starpmērķus finansēšanas fonda izveidei plānots noteikt (1) jaunā īres regulējuma stāšanos spēkā, (2) mājokļu pieejamības pamatnostādņu apstiprināšanu un (3) finansēšanas fonda zemas īres mājokļu būvniecībai regulējuma izstrādi.

(888) Papildinot reformas ietvaros plānoto finansēšanas fonda izveidi, no ES daudzgadu budžeta finansējuma tiks īstenota atbalsta programma granta instrumenta formā sociālo un pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai un jaunu izbūvei, lai veicinātu mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību vistrūcīgākajām un mazaizsargātajām mājsaimniecībām.

(889) Augstāk minētie mājokļu pieejamības veicināšanas pasākumi sniegs ieguldījumu jaunu darbinieku piesaistei teritorijās, kurās veidojas jaunas darba vietas (mājokļa pieejamība darbiniekiem ir būtisks faktors, plānojot potenciāli jaunas darba vietas). Nodrošinot mājokļa pieejamību, tiek veicināta strādājošo konkurētspēja un darba produktivitāte (mājokļa izmaksas vietās ar pieaugošu nodarbinātību ir ievērojami augstākas, kas savukārt ierobežo iespējas personām pārcelties uz šādām vietām un kāpināt konkurētspēju, brīvi izvēloties darbavietas). Ņemot vērā reformas pozitīvo ietekmi uz jaunu darba vietu rašanos un attiecīgi nodarbinātību, tiek paredzēta ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi un mazināta depopulācija.

(890) Mājokļa pieejamība, meklējot darba iespējas, mudina iedzīvotājus nevis migrēt ārpus valsts, bet izvēlēties iekšējo migrāciju, kas samazinātu ekonomiskos zaudējumus no negatīvā migrācijas saldo. Papildus reforma mājokļu pieejamības jomā sniegtu atbalstu no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju atgriešanai valstī, piedāvājot finansiāli izdevīgāku un mūsdienu kvalitātes standartiem atbilstošu mājokli teritorijās, kur veidojas jaunas darba vietas.83

(891) Investīciju mērķis ir izaugsmei un demogrāfiskajai situācijai atbilstoša vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izveide un augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājums reģionālā līmenī, sekmējot kvalitatīva vispārējās izglītības satura apguves iespējas nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā.

(892) Ieguldījumi veicinās ilgtspējīgas izglītības sistēmas nodrošinājumu. Tiks sniegts atbalsts pašvaldībām kā vispārējās izglītības iestāžu dibinātājiem īstenot vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstību, pilnveidojot izglītības iestāžu mācību vidi, vienlaikus nodrošinot arī efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju. Pašvaldības kā dibinātāja atbildība par savas teritorijas izglītības iestāžu tīkla attīstību, pielāgošanu esošajai situācijai un kvalitatīva vispārējās izglītības pakalpojuma nodrošināšanu pieaugs.

(893) Vidusskolu tīkla sakārtošanas rezultātā paredzamās strukturālās izmaiņas saistāmas ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, nosakot vispārējās vidējās izglītības iestādēm kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un monitorējot to ievērošanu, kā arī ar izmaiņām pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu skaitā, tās apvienojot vai reorganizējot par pamatizglītības iestādēm.

(894) Investīcijas sekmēs ES Padomes 05.06.2019. ieteikumos par Latvijas 2019.gada valsts reformu programmu, ka izglītības sistēmai ir sarežģīti apvienot resursus, vienlaikus uzlabojot kvalitāti un efektivitāti; kvalitatīvas izglītības pieejamība joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida. Kā arī vienlaikus saskan ES Padomes 20.05.2020. ieteikumos par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu izteikto rekomendāciju, ka nepieciešams attīstīt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību un visiem izglītojamajiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tai.

(895) Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide ergonomiskas un modernas mācību vides izveidei un aprīkošana ar modernām tehnoloģijām, t.sk. digitālajām tehnoloģijām, ņemot vērā, ka to nepieciešamību stiprina gan attālinātā mācību procesa organizēšanas pieredze, gan vispārējās izglītības satura reforma un kompetenču apguves aktualizēšana vispārējā izglītībā, tādējādi veicinot izglītojamo un pedagogu digitālo prasmju attīstību un digitālo izglītības pakalpojumu ieviešanu, kā arī, nodrošinot izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanos un ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu izmantošanu mācību vidē.

(644) Investīciju rezultātā vispārējā izglītībā tiks nodrošināts kvalitatīvāks mācību satura ieviešanas nodrošinājums, ieguvēji no tā ir visi izglītojamie un pedagogi, kuriem uzlabosies mācību un darba vide, kā arī tiks nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, sekmējot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto rādītāju par izglītojamo ar zemiem mācību sasniegumiem īpatsvara samazināšanu un ar augstiem mācību sasniegumiem īpatsvara palielināšanu līdz 2027.gadā plānotajām mērķa vērtībām, samazinot zemo sasniegumu īpatsvaru līdz 14% visās PISA pētījumā iekļautajās kompetences, savukārt augsto sasniegumu īpatsvaru kāpinot līdz OECD vidējam līmenim visās kompetences (saskaņā ar PISA2018).

(645) Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību, organizējot transporta pakalpojumu. Teritoriāli lielāku pašvaldību izveide administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radīs labvēlīgāku vidi skolu tīkla reformai, t.sk. efektivizējot skolēnu pārvadājumus, izmantojot videi draudzīgus transportlīdzekļus. Lai vecinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, kas saitīti ar pašvaldībām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā jauno administratīvi teritoriālo vienību ietvaros, nepieciešams sniegt atbalstu pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai paredzēto bezizmešu transportlīdzekļu iegādei, aizstājot esošos, neefektīvos transportlīdzekļus ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas vienlaikus sniegs pozitīvu ietekmi arī virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu un SEG emisiju samazināšanu.

(896) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam

(897) Galvenie izaicinājumi:

(898) Neraugoties uz pakāpenisku sociālās aizsardzības izdevumu pieaugumu Latvijā, no IKP (15,2 % 2018.gadā) atvēlētais izdevumu īpatsvars joprojām ir trešais zemākais starp ES dalībvalstīm, kā arī zemākais starp Baltijas valstīm.84 2018.gadā ES28 vidējais rādītājs bija 27,9% no IKP. EK dienesti vairākkārt kā būtisku izaicinājumu Latvijai ir norādījuši zemos sociālās aizsardzības izdevumus85, kas liegs veiksmīgi sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķi - izskaust nabadzību un veicināt neaizsargāto grupu aktīvu iekļaušanu un sociālo integrāciju, kas ietver atbalstošu sociālo pakalpojumu sniegšanu šīm grupām. EK dienestu vērtējumā, bez ievērojamiem ieguldījumiem sociālai aizsardzībai nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji, kā arī ienākumu nevienlīdzības līmenis būtiski nesamazināsies.

(899) Zemie sociālās aizsardzības izdevumi negatīvi ietekmē sistēmas efektivitāti, ko uzskatāmi atspoguļo sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to ietekme Latvijā ir būtiski zemāka nekā ES vidēji. 2018.gadā sociālie transferti (neiekļaujot pensijas) nabadzības risku Latvijā samazināja par 19,10 procentiem, kamēr ES28 - par 32,94 procentiem.

(900) Atbalstu trūcīgākajiem iedzīvotājiem sniedz sociālā palīdzība. Pašvaldību administratīvie dati par trūcīgo personu skaitu valstī liecina par stabilu tendenci samazināties trūcīgo personu statusu ieguvušo iedzīvotāju īpatsvaram. Ja 2014.gadā trūcīgu personu īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem bija 5,2%, tad 2019.gadā tas bija 2,2%. 2019.gadā lielāko īpatsvaru GMI pabalsta saņēmēju skaitā veido nestrādājošas darbspējīga vecuma personas (31%), bērni (18%) un pilngadīgas personas ar invaliditāti (18%), no tiem 53.24% vīriešu un 46.76% sieviešu. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju kopskaitā lielāko īpatsvaru sastāda pensijas vecuma cilvēki (44%) un bērni (17%) un pilngadīgas personas ar invaliditāti (16%), no tiem 38.67 % vīriešu un 61.34% sieviešu. Lielais bezdarbnieku īpatsvars GMI pabalsta saņēmēju vidū apstiprina šai mērķa grupai sniegtā materiālā atbalsta nepietiekamību un personas aktivizēšanas pasākumu un iekļaušanas darba tirgū nozīmi. Līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs Latvijā pastāv prasība pašvaldību sociālās palīdzības saņēmējiem sadarboties ar NVA, reģistrēties, aktīvi meklēt darbu un piedalīties nodarbinātību veicinošos pasākumos.

(901) Laika posmā kopš 2014.gada īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt darbspējīga vecuma sociālās palīdzības saņēmēju iekļaušanos darba tirgū. Viens no būtiskākajiem - sociālās palīdzības saņēmējam, kurš sācis gūt ienākumus no algota darba, vienu reizi kalendārā gada ietvaros trīs mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram, izvērtējot personas/mājsaimniecības atbilstību trūcīgas personas statusam. Tādējādi persona, uzsākot darba gaitas, joprojām turpina saņemt arī sociālo palīdzību.

(902) Lai nodrošinātu minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu un adekvātuma palielināšanu, no 2021.gada būtiski palielināti vairāki minimālo ienākumu sliekšņi gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan arī valsts noteiktiem pabalstiem. Pabalstu minimālie apmēri vai to sliekšņi noteikti, pamatojoties uz metodiski pamatotiem un sociālekonomiskai realitātei atbilstošiem kritērijiem. Minimālo ienākumu reforma sekmēs ES Padomes 05.06.2019. ieteikumos par Latvijas 2019.gada valsts reformu programmu noteikto - novērst sociālo atstumtību, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu. Kā arī vienlaikus saskan ES Padomes 20.05.2020. ieteikumos par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu izteikto rekomendāciju paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem reformas īstenošanai nākotnē būs saistīts ar regulāru minimālo ienākumu sliekšņu apmēra pārskatīšanas un to noteikšanas metodikas nostiprināšanu tiesību aktos, kā arī minimālo ienākumu palielināšana de facto un pilnā apmērā visām mērķa grupām.

(903) Minimālo ienākumu palielināšanas reforma ir saistīta ar ienākumu atbalstu iedzīvotājiem, taču tās ieviešana ir jāpapildina arī ar citu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kuri saņem pabalstus vai pensijas minimālā apmērā. Šādi pakalpojumi ir sociālie pakalpojumi, kas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālie pakalpojumi risina ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai kopumā sociāli nozīmīgas problēmas (vardarbība, atkarības problēmas u.c.) un ļauj nodrošināt sociālo stabilitāti un drošību. Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principi, kas tiek integrēti Eiropas Savienības politikās un tiesiskajā ietvarā, cita starpā paredz, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīviem un cenas ziņā pieņemamiem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem, īpaši aprūpes mājās un citiem sociālās aprūpes pakalpojumiem kopienās.

(904) Sabiedrība ir vienota, droša un atvērta, ja tajā tiek stiprināta sociālā iekļaušana. Sociālā iekļaušana tiek īstenota caur dažādiem pakalpojumiem praktiski visās nozarēs, lai nodrošinātu optimālu dzīves kvalitāti mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Būtiska nozīme ir iedzīvotāju individuālajām vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Sociālo pakalpojumu klāsts, kvalitāte un pieejamība ir pilnveidojami, cita starpā paplašinot sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši novecojošas sabiedrības vajadzībām. Par sociālo pakalpojumu nepietiekamo pārklājumu un kvalitāti liecina vairāki rādītāji, tostarp Latvijā ir salīdzinoši augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuri aprūpes pienākumu dēļ ir ekonomiski neaktīvi.

(905) Latvijā nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti ir 37,6% (ES - 21,4%)86, t.sk. sievietēm tas ir 40,7%, vīriešiem - 30,4%. Latvijā ir 204 402 personas ar invaliditāti, t.sk. 94 410 vīrieši un 105 992 sievietes87, no kurām 35 480 personām, t.sk. 22 593 sievietēm un 12 887 vīriešiemir kustību traucējumi. Zems ir arī personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis - tikai 26% jeb nodarbinātas ir 52 228 personas, t. sk., 24 952 vīrieši un 27 276 sievietes.

(906) Kopš Latvija ratificēja ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām 2010.gadā un ir kļuvusi par konvencijas dalībvalsti, tai ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. No vienādu iespēju trūkuma attiecībā uz publisko pakalpojumu un mājokļu infrastruktūras pieejamību, izriet arī nevienlīdzīga pieeja pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai, kas rada arī lielāku ienākumu nevienlīdzību.

(907) Plānā pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.g.88 paredzēts uzsākt valsts un pašvaldību ēku un ēku, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi, infrastruktūras pielāgošanu, nodrošinot atbilstošu piekļuvi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

(908) Vērtējot dažādu valsts un pašvaldību iestāžu infrastruktūras pieejamību Latvijā, personas ar kustību traucējumiem atzīst89, ka tikai 12% iestāžu ir pilnībā pielāgotas un 74% ir daļēji pielāgotas. Attiecīgi tikai 9% no aptaujātajām personām ar redzes invaliditāti uzskata, ka valsts un pašvaldību iestādes ir pielāgotas, 57% uzskata, ka tās ir daļēji pielāgotas, bet 34% uzskata, ka iestādes nav pielāgotas. Savukārt personas ar dzirdes invaliditāti 50% gadījumu uzskata, ka iestādes nav pieejamas.

(909) 2020.gadā veiktajā vides pieejamības pašnovērtējumā90 atklājas, ka labklājības nozares iestādēs vides pieejamības novērtējums vidēji ir 5.6 punkti (punktu skalā augstākais vērtējums ir 10 punkti). Tas nozīmē, ka ēkās nav ievērotas vai ievērotas nelielā apjomā vides un informācijas pieejamības prasības, nav nodrošināta vides pieejamība personām ar funkcionēšanas traucējumiem. Personām ar funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar maziem bērniem bez citu cilvēku palīdzības iekļūšana ēkā un pārvietošanās tajā ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Lai cilvēki ar invaliditāti piekļūtu informācijai, pakalpojumiem, darba tirgum, kā arī lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu, šajās ēkās ir nepieciešams veikt būtiskus vides un informācijas pieejamības uzlabošanas pasākumus.

(910) 2020.gada pētījumā91 ir noskaidrots, ka salīdzinot ar 2015.gadu, 53% aptaujāto personu ar invaliditāti skatījumā nav mainījusies situācija viņu mājokļa pieejamības jomā (vides pieejamības kontekstā). Savukārt LM apkopotie dati par valsts atbalstu personai ar invaliditāti mājokļa pielāgošanai92 liecina, ka laikā no 2014.gada līdz 2019.gadam šo pakalpojumu ir saņēmušas tikai četras personas. Šis pakalpojums personām ar invaliditāti nav pieejams un nav efektīvs, lai gan ir ļoti nepieciešams, jo, lai valsts sniegto materiālo atbalstu izmantotu, personai jāņem kredīts kredītiestādē, kas ne vienmēr personām ar invaliditāti, īpaši nenodarbinātām vai tādām, kuru ienākumu līmenis ir zems, ir iespējams. Arī pašvaldību finansēts mājokļa pielāgošanas atbalsts nav plaši izmantots, un tā iemesls ir gan šāda atbalsta pasākuma neesamība, gan nepietiekams pabalsta apmērs, gan administratīvā procedūra pabalsta saņemšanai, kas personai ar invaliditāti, īpaši, ja tā dzīvo viena, nav īstenojama pašas spēkiem.

(911) Lai nodrošinātu gan to, ka personas ar invaliditāti saņem sev piemērotu un mūsdienīgu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, gan to, lai personas, kuras nesen ir saskārušās ar nopietnu slimību un ārstēšanu, bet kurām īsi pēc ārstēšanās kursa beigām ir saglabājies augsts rehabilitācijas potenciāls un kurām ir iespēja pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū tādējādi turpinot uzturēt sevi, savu ģimeni, kā arī pilnveidot un attīstīt sevi profesionāli, saņemtu ne tikai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet arī tajā integrētu atbalstu reintegrācijai darba tirgū, LM plāno reformēt gan sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanas kritērijus, gan šī pakalpojuma saturu un ilgumu.

(912) Sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas analīzei un politikas plānošanai LM izmanto sadarbībā ar PB ekspertiem vairāk kā pirms 20 gadiem izveidoto ilgtermiņa prognozēšanas Makrosimulācijas modeli, ar kuru veiktās prognozes ļauj detalizēti monitorēt sociālās apdrošināšanas/pensiju sistēmas attīstību, savlaicīgi atklājot un novēršot riskus tās stabilitātei un ilgtspējai, veidojot priekšnoteikumus sistēmas pastāvēšanai ilgtermiņā. Esošais prognozēšanas rīks ir novecojis. Līdz ar to prognozēšanas rīks ir jāpilnveido vai jāizstrādā jauns, novēršot nepilnības novecojušā modeļa darbībā, paplašinot tā iespējas attiecībā uz pieņēmumu detalizācijas pakāpi un pieejamo rādītāju izmantojumu. Tas ļautu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz izmaiņām likumdošanā, tautsaimniecībā un demogrāfijā.

(913) Minimālā ienākuma reformas stiprināšanā būtiska loma ir darba tirgus potenciāla pilnīgākai izmantošanai, aktivizējot bez darba palikušos un ekonomiski aktīvos, un, sniedzot iespējas papildināt prasmes un zināšanas, tādējādi uzlabojot darba tirgus iznākumus un produktivitāti tautsaimniecībā kopumā.

(914) Pirms-pandēmijas periodā turpināja samazināties gan reģistrētā bezdarba līmenis, gan bezdarbnieku skaits, samazinājās arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku vidū, kā arī vidējā bezdarba ilgums. Tomēr turpināja arī saglabāties būtiskas reģionālās atšķirības, kamēr Rīgas reģionā bezdarba līmenis 2019.gadā bija 5,7% un Pierīgas reģionā 3,9%, tikmēr Latgales reģionā tas bija 10,7% un Vidzemes reģionā 7,8%, kas norāda gan uz atšķirībām ekonomiskajā aktivitātē dažādos Latvijas reģionos, gan arī uz reģionālās mobilitātes būtisko lomu. Tai pašā laikā pieauga brīvo darba vietu skaits, jo īpaši ekonomiski aktīvākajos reģionos, kā arī bija vērojama stabila darbā iekārtošanās tendence. Tomēr līdz ar Covid-19 pandēmiju sāka pieaugt reģistrētais bezdarbs, proti, no 6.4% 2020.gada martā (58 tūkstoši bezdarbnieku) līdz 8,4% 2020.gada jūnija beigās (78 tūkstoši bezdarbnieku), bezdarbnieku skaitam pieaugot par 20 tūkstošiem. Lai arī reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 7,6% 2020.gada nogalē un tie ir 69 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku (55% sievietes un 45% vīrieši, tāpat no kpējā bezdarbnieku skaita 8 583 personas bija ar invaliditāti - no tiem 4 341 sievietes un 4 242 vīrieši), tas ir salīdzinoši augsts, ir pieauguši ilgstošā bezdarba riski, tāpat saglabājas būtiski izaicinājumi attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar darba tirgum nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju, mazkvalificēto darbu veicējiem. Līdz ar to svarīgi nodrošināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu, tajā skaitā apmācību, un dažādu sociālo pakalpojumu kompleksu piedāvājumu, sasaistot ar adekvātu finansiālo atbalstu bezdarba periodā, lai atbalstītu pēc iespējas ātrāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās. Bezdarbnieku profilēšana - individuālās situācijas, kā arī iesaistes darba tirgū šķēršļu apzināšana un esošo prasmju, tajā skaitā digitālo prasmju, novērtējums sniedz iespēju piedāvāt piemērotākos aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un sociālos pakalpojumus individuālajai situācijai atbilstošākajā secībā.

(915) Covid-19 pandēmijas ietekmē notiekošajam ekonomiskās aktivitātes samazinājumam ir būtiska ietekme arī uz darba tirgu, jo pieauga reģistrētā bezdarba līmenis, ilgstošā bezdarba risks un prasmju pilnveides nepieciešamība. Tas, savukārt, nosaka nepieciešamību sniegt nepieciešamo atbalstu prasmju apguvei bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuriem iesaiste pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē, arī digitālo prasmju apguvē, ir visvairāk nepieciešama, tai skaitā, personām, kas zaudējušas darbu tautsaimniecības transformācijas rezultātā, personām ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, sociālās atstumtības riskam pakļautām personām u.c. Darba tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc digitālajām prasmēm. Taču vienlaikus, nozīmīgākai kļūstot klimata un vides mērķu lomai, pieaug pieprasījums arī pēc zināšanām un prasmēm, kā panākt šo mērķu praktisku īstenošanu gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan citās nozarēs. Bezdarba periods sniedz iespēju pilnībā pievērsties prasmju uzlabošanai, tajā skaitā jaunas profesijas apguvei, pārkvalifikācijai. Prasmju pilnveides pasākumi ne tikai aktivizē bez darba palikušos un sniedz iespējas papildināt prasmes un zināšanas, bet arī mazina nevienlīdzību, jo iegūtās prasmes un kvalifikācija uzlabo personas iespējas atkal iekļauties darba tirgū, uzlabo darba tirgus iznākumus un noturību darba tirgū, kā arī prasmju pielietojums uzlabo produktivitāti tautsaimniecībā kopumā. Bezdarbnieku pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumi sniedz iespēju labāk izmantot Latvijas darba tirgus potenciālu, pieejams kvalificēts darbaspēks veicina investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, kā arī industriālo teritoriju attīstību.

(916) Vienlaikus bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju mērķēta iesaiste prasmju pilnveides pasākumos sniegs atbalstu tautsaimniecības transformācijai tajās jomās, kuras ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un kurās nepieciešams veicināt darbaspēka pāreju starp nozarēm un profesijām. Tāpat iesaiste darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī "zaļāku" ekonomiku.

(917) Plānotie ieguldījumi pastarpināti vērsti uz ES Padomes 2020.gada rekomendācijas izpildi: paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu.

(918) Mērķi:

(919) Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamības minimālo ienākumu reformas atbalstam komponentes mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti resursi un vienlaikus, kuriem ir augsts sociālās atstumtības risks, pieeju būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem. ES Padomes gan 2019.gada, gan arī 2020.gada rekomendācijas Latvijai aicina novērst sociālo atstumtību, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu un paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām, un stiprināt sociālās drošības tīklu. Ienākumu atbalsta jautājumi tiek risināti ārpus ES fondu ieguldījumu programmām, savukārt sociālās drošības tīkla stiprināšanai nepieciešami ieguldījumi no dažādiem resursiem. Ieguldījumi ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā tiešā veidā saistīti ar cilvēku sociālo tiesību īstenošanu un sociālās drošības tīkla stiprināšanu. Kā norādīts rekomendācijas apsvēruma daļā - sociālo pakalpojumu nodrošinājuma līmenis joprojām ir zems. Ieguldījumi profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma attīstībā un vides pieejamībā nākotnē vērsti uz personu ar invaliditāti aktīvāku iesaisti dažādos sabiedrības procesos, tostarp izglītībā un darba tirgū. Savukārt korekts sociālās apdrošināšanas sistēmas prognozēšanas rīks ļaus veikt prognozes līdz nepieciešamajai detalizācijas pakāpei, kā arī ļaus lietotājam viegli veikt nepieciešamās izmaiņas, atbilstoši sociālās apdrošināšanas/pensiju sistēmas korekcijām un izmaiņām, tostarp savlaicīgāk novēršot riskus sistēmas ilgtspēju. Atbalsts bezdarbnieku un darba meklētāju iekļaušanai darba tirgū nepieciešams, lai darbspējīgiem cilvēkiem primāri būtu iespējams gūt ienākumus no nodarbinātības un būt aktīviem sabiedrības locekļiem. Plānotie ieguldījumi šajā komponentē balstīti Sociālās aizsardzības un darba tirgus attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajos attīstības virzienos un ir cieši saistīti ar Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principiem, tostarp aktīvs atbalsts nodarbinātībai, ilgtermiņa aprūpe un personu ar invaliditāti iekļaušana.

(920) Sociālo pakalpojumu attīstība. Mērķis ir saglabāt personas neatkarību un tās aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību. Sabiedrības novecošanās un pieaugošais aprūpes pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem pastiprina aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, īpaši pēc sabiedrībā balstītiem, inovatīviem pakalpojumiem.

(921) Lai veicinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu noturību un nepārtrauktību, izprotot institucionālās aprūpes nepiemērotību un ģimeniskas vides būtisko lomu cilvēka pilnvērtīgai funkcionēšanai, jāattīsta ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu pieejamību pašvaldībās.

(922) Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība. Mērķis ir uz esošās SIVA bāzes attīstīt sociālās integrācijas kompetenču centru, uzlabot SIVA infrastruktūru ēkās un apkārtējā vidē, kurā notiek pakalpojumu sniegšana, kā arī, apvienojot šobrīd piedāvātos valsts finansētos sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, sinerģiski tos pilnveidot un attīstīt, lai tos daudz mērķtiecīgāk un ātrāk sniegtu personām, kurām ir potenciāls atgriezties darba tirgū, nepieļaujot to, ka personām tiek piešķirta pastāvīga invaliditāte. Vienlaikus SIVA izveidos prasmju apmācības programmas personu ar funkcionāliem traucējumiem neformālajiem aprūpētājiem (galvenokārt ģimenes locekļiem, bet arī citiem - kaimiņiem, draugiem, ja nepieciešams), asistentiem un citiem sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, lai apmācītu pamatprasmēs aprūpēt personu ar funcionāliem traucējumiem, kā ar viņu komunicēt, ievērot viņa vajadzības.

(923) Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamība. Mērķis ir palielināt sabiedrībai paredzēto labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, kā arī atbalstīt personas ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai, nodrošinot cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Vides pieejamība vienlaikus dos ieguvumu arī citām personām, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm vai personām, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām.

(924) Sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozes. Mērķis ir nodrošināt jaunu, kvalitatīvu prognozēšanas rīku sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai, īpaši ņemot vērā COVID - 19 krīzes izraisītās straujās izmaiņas sociālās drošības sistēmas pakalpojumos un minimālo garantiju pilnveidošanu.

(925) Iekļaušanās darba tirgū. Mērķis ir atbalstīt bezdarbnieku un darba meklētāju iekļaušanos darba tirgū produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās, sniedzot mērķētu, secīgu un savstarpēji papildinošu atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu prasmju pilnveides, tai skaitā, digitālo prasmju jomā, pasākumi tiks īstenoti saskaņā ar Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajām prioritātēm attiecībā uz iesaisti pieaugušo izglītībā un līdzdalības pieaugušo izglītībā mērķa sasniegšanu, vienlaikus prasmju pilnveides pasākumu ietvaros veicinot kvalitātes, efektivitātes, pieejamības un sadarbības principu piemērošanu.

3. Reformu un investīciju apraksts

(926) Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma

(927) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām - starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) valstīm tās ir trešās augstākās. Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu - mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016.gadā - 47%). Būtisku ieguldījumu reģionālās politikas mērķa īstenošanā sniedz administratīvi teritoriālā reforma, apvienojot un efektivizējot pašvaldību esošos resursus, panākot rīcībspējīgu pašvaldību izveidi, kas spēj nodrošināt pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī darba iespējas iedzīvotājiem. Reformas īstenošanas uzsākšanai tika izstrādāts un Saeimā 2020.gada jūnijā atbalstīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Veiksmīgai reformas īstenošanai pašlaik tiek sniegts valsts budžeta atbalsts pašvaldībām attīstības plānošanas dokumentu un kopīga jaunveidojamā novada administratīvās struktūras projekta izstrādei. Vienlaikus administratīvi teritoriālās reformas turpmākai norisei ir būtiski sniegt atbalstu valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai un pārbūvei pakalpojumu un darbavietu sasniedzamības uzlabošanai, uzņēmējdarbības vides attīstībai darba iespēju reģionos nodrošināšanai reģionos, kā arī pašvaldību kapacitātes stiprināšanai to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai.

(928) Atbalsta sniegšanai valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai ir pietiekama valsts administratīvā kapacitāte darbu savlaicīgai veikšanai, pamatojoties uz atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstā iekļauto laika grafiku ceļu remontdarbu veikšanai atbilstoši to gatavībai un darbu veidam. Savukārt atbalsts uzņēmējdarbības vides attīstībai tiks sniegts pašvaldībām, kas veiks nepieciešamos priekšdarbus projektu veiksmīgai īstenošanai un plānoto rezultātu sasniegšanai. Atbalsts pašvaldību kapacitātes stiprināšanai to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai tiks sniegts, piesaistot plānošanas reģionus, kuriem ir pietiekama pieredze darbā ar pašvaldībām.

(929) Nozaru pārstāvju un citu iesaistīto pušu (stakeholders) iesaiste tika nodrošināta administratīvi teritoriālās reformas virzības laikā, kā arī izstrādājot un saskaņojot Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kas kalpo par pamatu plānotajām investīcijām93.

(930) Informāciju par reformas 3.1.1.r. investīciju ietvaros plānoto valsts atbalstu skatīt pie reformas investīcijām.

(931) Investīcija 3.1.1.1.i. Valsts un reģionālās nozīmes autoceļu tīkla uzlabošana jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu pieejamībai un drošai sasniedzamībai.

(932) Plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvokļa kvalitātes uzlabošana (indikatīvi 234 km garumā), lai nodrošinātu novada administratīvo centru labāku sasniedzamību, uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem (t.sk. izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c. pakalpojumu sasniedzamībai) un darbavietām. Pasākums paredz to valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu pārbūvi un atjaunošanu, kuri identificēti sadarbībā ar plānošanas reģioniem, izmantojot autoceļa seguma stāvokli, vidējo diennakts satiksmes intensitāti, kā arī to plānoto izmantošanu un novadu administratīvo centru sasniedzamību pēc administratīvi teritoriālās reformas. ANM iekļauti tikai kritiski reformas īstenošanai nepieciešamie ceļu posmi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu novadu administratīvo centru un tajos pieejamo pakalpojumu un darbavietu drošu sasniedzamību un jauno pašvaldību pilnvērtīgu funkcionēšanu.

(933) Autoceļu stāvoklis ietekmē pakalpojumu un darbavietu drošas sasniedzamības iespējas, kas reģionu iedzīvotājiem ir būtiski administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Ieguldījumus jāskata kompleksi ar plānotajām investīcijām uzņēmējdarbības atbalstam reģionos. Tāpat ieguldījumi valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošanā ir būtisks priekšnoteikums citu nozaru ministriju ieguldījumu sinerģijai un efektivitātei dažādu atbalsta instrumentu ietvaros pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai iedzīvotājiem reģionos sociālo pakalpojumu, veselības, izglītības, kultūras u.c. jomās, kuru infrastruktūra pamatā izvietota reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centros. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošana ļoti svarīga, lai pašvaldības un valsts varētu nodrošināt pakalpojumu pieejamību arī tajās teritorijās, kurās nav attiecīgās infrastruktūras (mobilais sociālais dienests, mobilās bibliotēkas, autoveikali, ātrā palīdzība, civilās aizsardzības pasākumi utml), kā arī, lai pašvaldība varētu noorganizēt atkritumu savākšanu, komunālo pakalpojumu sniegšanu, sekmēt uzņēmējdarbību visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, ieskaitot ciemu un viensētu iedzīvotājus, kas raksturīgi Latvijai.

(646) Investīcijas esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras attīstībā plānotas sinerģijā ar citiem pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu veidiem, un investīcijām, kas stimulē sabiedriskā transporta izmantošanu saskaņā ar Transporta attīstības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto mērķi - integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. Ievērojot principu "nenodarīt būtisku kaitējumu", valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanas pasākumam kā papildinošanas investīcijas, kas samazinās SEG emisijas, plānotas šādas bezemisiju transportlīdzekļu iegādes investīcijas, kurām ir paredzēts finansējums ANM plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un ilgtspēja" ietvaros:

a. Pilsētas - piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādei Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai (investīcija 1.1.1.1.i);

b. Rīgas pilsētas elektrotransporta (elektroautobusi, tramvaji) iegādei sabiedrisko pārvadājumu nodrošināšanai (investīcija 1.1.1.2.i).

c. ANM pasākumi tiek plānoti arī sinerģijā ar citiem videi draudzīgiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas paredzēti darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam un citu atbalsta instrumentu ietvaros, nodrošinot demarkāciju, piemēram:

• jaunu videi draudzīgu autobusu iegāde starppilsētu satiksmē, esošo autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar alternatīvās degvielas veidiem, multimodālo sabiedriskā transporta tīklu ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" izveidošana (darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam SAM 2.3.1.)

• taisnīgas pārkārtošanās pasākumi, kas veicina pāreju uz klimatneitralitāti (Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam SAM 6.1.1.), kura ietvaros plānots atbalsts arī bezemisiju mobilitātes veicināšanai pašvaldībās, palielinot resursefektīvu un videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu;

• emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plānoti pasākumi SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā, palielinot mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaitu;

• Modernizācijas fonda ietvaros kā viens no galvenajiem virzieniem (prioritārajiem ieguldījumiem) ir energoefektivitātes uzlabošana, t.sk. transporta nozarē.

(647) Ņemot vērā, ka investīcijas 3.1.1.1.i. ietvaros paredzēta esošo valsts reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras atjaunošana un pārbūve (nevis jaunu autoceļu izbūve) un darbi tiks veikti galvenokārt esošajā ceļa nodalījuma joslā, ievērojot noramtīvajos aktos noteikto procedūru ANM plānā iekļautajam pasākumam nav paredzama būtiska ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu (ANM plānam pievienots 3.1.1.1.i. principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums).

(934) Valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošanā un pārbūvē paredzēta sinerģija ar plānotajiem ieguldījumiem TEN-T tīkla attīstībā, kas tiek plānoti, ievērojot teritoriālo pieeju - DP 3.2.1.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" un 3.2.2.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti" ietvaros norādīts, ka ieguldījumus plānots veikt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem.

(935) Investīcijas 3.1.1.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots, jo investīcijas tiks veiktas publiskajā infrastruktūrā.

(936) Investīcija 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

(937) Atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai jaunizveidotajās pašvaldībās, t.sk. paredzot: 1) pašvaldību pakalpojumu novērtējumu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai, administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu dizaina pielietošana u.tml.); 3) pašvaldību pakalpojumu jaunu vai uzlaboto plānošanas un sniegšanas veidu pilotēšanu.

(938) Investīcijas 3.1.1.2.i. ietvatos valsts atbalsts nav plānots, jo investīcijas tiks veiktas publiskajā sektorā.

(939) Investīcija 3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos

(940) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) sniegtā informācija par investīciju piesaisti reģionos, apliecina, ka investīciju piesaistē ir būtiska publiskā infrastruktūra. Laika posmā no 2020.gada līdz 2021.gada pirmajam ceturksnim, 31 pašvaldību piedāvājums investoriem ārpus Rīgas reģiona nav bijis veiksmīgs tieši infrastruktūras neatbilstības dēļ potenciālo investoru vajadzībām. Atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ (piem., esošo ēku nojaukšana/pārvienošana, ražotnes būvniecība, telpu veidošana, kanāla padziļināšana, teritorijas sakārtošana, stāvlaukumu izveide u.c.) 2019.-2020.gadā netika piesaistītas investīcijas indikatīvi 170 milj. EUR apmērā elektronikas, metālapstrādes, elektronikas, aviācijas u.c. jomās, kas varētu radīt indikatīvi 1 250 darba vietas, t.sk. reģionos, jo kā potenciālās lokācijas vietas tika izskatīta, piem., Ventspils pilsēta, Rēzeknes pilsēta, Liepājas pilsēta. LIAA sniegtā informācija par investīciju piesaisti apliecina, 2020.gadā 51 uzņēmums ir piesaistījis investīcijas indikatīvi 252,4 milj. EUR un radījis 2893 jaunas darba vietas. 27 no 51 investīciju projektiem 2020.gadā tika veikti ārpus Rīgas reģiona. 2020.gadā Zemgalē 3 investīciju projekti indikatīvi ir piesaistījuši 23,8 milj. EUR investīcijas un 83 jaunu darba vietu izveidi, Vidzemē 13 projekti - 97,5 milj. EUR investīcijas un 1005 jaunas darba vietas, 6 investīciju projekti Kurzemē - 81,5 milj. EUR investīcijas un 155 jaunas darba vietas, savukārt Latgalē 4 projekti - 39 milj. EUR investīcijas un 475 jaunu darba vietu izveidi.

(941) Vienlaikus LIAA sniegtie nekustamo īpašumu pieprasījumu piemēri no 2020.gada un 2021.gada pirmā ceturkšņa potenciālajiem projektiem metālapstrādes, vieglās rūpniecības, IT, pārtikas ražošanas jomā norāda, ka reģionos investoriem ir nepieciešama ražošanas telpu noma vai iegāde, elektrības pieslēgumi, IT komunikācijas, pievedceļi, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas u.c.

(942) Ņemot vērā infrastruktūras nepilnības, ekonomika koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, padziļinot reģionālās attīstības atšķirības, kas nosaka nepieciešamību veikt ieguldījumus uzņēmējdarbības infrastruktūrā investīciju ienākšanai reģionos, kā arī investīciju piesaistes potenciālu reģionos, plānota komersantu pieprasījumā balstītu industriālo parku un teritoriju attīstība reģionos (ārpus Rīgas plānošanas reģiona), t.sk. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (t.sk. siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, elektrība), pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana. Ievērojot, ka plānošanas reģioni un pašvaldības regulāri apkopo komersantu vajadzības to izaugsmei, sniedzot informāciju par pašvaldībām nepieciešamo atbalstu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānotas saskaņā ar reģionu un pašvaldību noteiktajām prioritātēm, t.sk. zināšanu un/vai tehnoloģiski ietilpīgā uzņēmējdarbībā un klimatneitrālā attīstībā. Pasākuma ietvaros plānots attīstīt konkursa kārtībā izvēlētu industriālos parkus un teritorijas (ārpus Rīgas plānošanas reģiona), organizējot atklātu konkursu pašvaldību starpā.

(943) Lai nodrošinātu komersantu pieprasījumā balstītas investīcijas, pašvaldībai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai uz projekta iesniegšanas brīdi tiks izstrādāta industriālā parka attīstības stratēģija jeb "biznesa plāns" (tostarp nosakot konkrētus sasniedzamos rādītājus (KPI)), kas sagatavots saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu un sadarbībā ar LIAA, kā arī komersantu apliecinājums par interesi, kas pamato konkrētas izbūvējamās publiskās infrastruktūras nepieciešamību, vai sadarbības līgums ar komersantu, kurā noteikti plānotie komersanta ieguldījumi un sasniedzamie rezultāti. Pašvaldības, kas potenciāli kvalificējas atbalstam, jau šobrīd ir apzinājušas potenciālos komersantus, saņemot apliecinājumus par interesi, kuriem ir nepieciešama uzņēmējdarbības infrastruktūras izbūve darbības uzsākšanai vai paplašināšanai, t.sk. industriālā parka infrastruktūras, pievadceļu un dzelzceļa pievadu izbūve, ražotņu un noliktavu izbūve (piem., Liepājas pilsētas gadījumā - 66 tūkst. m2 platībā, Daugavpils pilsētas gadījumā - 25 tūkst. m2 platībā), elektroenerģijas pieslēgumu, teritorijas sanācija, attīrot to no piesārņojuma, inženierkomunikācijas (ūdenssaimniecības tīkli, siltumapgāde, kanalizācija u.c.) utml. Pamatojoties uz pašvaldību veikto sākotnējo priekšizpēti, veiktie ieguldījumi uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā potenciāli sekmēs investīciju piesaisti loģistikas, elektronikas, aviācijas, elektroenerģijas, pārtikas ražošanas, atjaunojamo energoresursu ražošanas jomās, veicinot nefinanšu investīciju piesaisti indikatīvi 410 milj. EUR apmērā un radot vismaz 1 180 augsti kvalificētās darba vietas.

(944) Papildus tam, konkursa kritēriji pašvaldībām ietvers: (1) attiecīgajā pašvaldībā esošie cilvēkresursi jeb darba spēka pieejamība (augsti kvalificētu darbinieku skaits, infrastruktūras pieejamība nokļūšanai līdz darba vietai, kā arī pašvaldības instrumenti jaunu darbinieku piesaistei t.sk. mājokļa pieejamība,u.c. faktori)); (2) izglītības iespējas, vērtējot izglītības iestāžu pieejamību un to sasaisti ar RIS3 sektoriem, vai pašvaldību prioritārajiem IP attīstības sektoriem, kā arī iespējas nodrošināt darbinieku papildus apmācību iespējas; (3) sākotnējās pieejamās industriālo parku platības infrastruktūras raksturojums un paplašināšanas iespējas; (4) apkārtnē esošu uzņēmumu līdzšinējā attīstības aktivitātē, kas iekļauj jaunu darbības virzienu attīstību, uzņēmumu vēlmi paplašināties, uzņēmumu aktivitāti pētniecības un attīstības jomās, redzējumu vietējās nozīmes sektoru ekosistēmas izveidei un esošo uzņēmumu attīstības tendences, kā arī sadarbība ar apkārt esošo novadu uzņēmumiem.

(945) Nozīmīgas ir arī pašvaldībā plānoto industriālo parku un teritoriju darbības nodrošināšanas iespējas, kas iekļauj pašvaldību darba organizāciju šo projektu realizēšanā un sadarbības veicināšanā, projektu attīstības sasaiste ar pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentiem, kā arī industriālo parku un teritoriju izveides laika ietvars. Būtiski, ka projekta ietvaros ir plānoti arī šādi granta saņemšanas nosacījumi, kas nosaka to, ka 50% finansējuma daļas plānots saņemt kā avansu pēc līguma noslēgšanas ar pašvaldību, 20% pēc nomas līguma noslēgšanas ar industriālā parka operatoru vai komersantiem, bet 30% pēc infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā un komersanta darbības uzsākšanas industriālā parkā, kas uzņēmies saistības sasniegt noteiktos KPI.

(946) Lai noteiktu potenciālos komersantus, kas darbosies industriālajās teritorijās, tiks definēti šādi kritēriji: (1) darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību un esošo klientu portfelis, industriālo parku un teritoriju portfeļa apjoms; (2) ar inovācijām un/vai ražo inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus - darbojas RIS3 nozarēs; (3) eksporta apjoms trīs gadu periodā no infrastruktūras lietošanas uzsākšanas pārsniedz 3-5 milj. eiro; (4) uzņēmumam ir izstrādāta laba korporatīvā pārvaldība un ir pieejams finanšu resurss; (5) būvniecības procesā un industriālā parka un teritorijas darbībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un AER risinājumi. (6) komersanta plānotais ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā, tostarp darbinieku kompetenču pilnveidē, triju gadu periodā pēc investīciju projekta īstenošanas ir vismaz 250 000 eiro; (7) komersanta plānoto piesaistīto nefinanšu investīciju apjoms attiecībā pret publisko finansējuma apjomu vismaz 0.88:1; (8) darbinieku vidējā darba samaksa uzņēmumā, kas nomā industriālā parka teritorijā telpas, ārpus Rīgas 1,5 reizes virs vidējā valstī. Ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, industriālo parku un teritoriju operatori vai komersanti, kuri nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar to saistīto infrastruktūru, tiks izvēli atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu.

(947) Industriālo parku un teritoriju attīstīšana reģionos sekmēs industriālās infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj radīt augsti apmaksātas darba vietas savienojumā ar iespēju piesaistīt Latvijai starptautiski atzītus industriālos operatorus un privātās nefinanšu investīcijas, tādējādi sekmējot uzņēmumu paplašināšanos un produktivitātes paaugstināšanu, palielinot reģionu IKP un veicinot reģionu līdzsvarotāku attīstību.

(948) Industriālo parku un teritoriju izveide un industriālās infrastruktūras pielāgošana potenciālajiem nomniekiem reģionos stiprinās Latvijas ekonomiku, piesaistot augstas pievienotās vērtības produktu ražojošo uzņēmumu investīcijas un darbības pārcelšanu uz Latviju, tādējādi tiks radītas jaunas augsti apmaksātas darba vietas, kā arī veicināta starptautiskā konkurētspēja un eksports, tādējādi saimnieciskā darbība industriālajos parkos sāktos uzreiz pēc to izbūves. Plānots piesaistīt starptautiski atzītus industriālo parku operatorus, kuri sadarbojas ar uzņēmumiem, kas darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību. Industriālo ražošanas telpu izveide industriālo parku un teritoriju ietvaros, izmantojot viedus un energoefektīvus risinājumus, sekmēs uzņēmumu paplašināšanos un produktivitātes paaugstināšanos, ļaujot uzņēmumam finanšu resursus novirzīt investīcijām uzņēmumu digitalizācijā un automatizācijā caur inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot industriālās infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj radīt augsti apmaksātas darba vietas.

(949) Investīcijas 3.1.1.3.i. tiks veiktas, pamatojoties uz esošu valsts atbalsta shēmu - atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. un 56.pantam. Valsts atbalsts sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES, bet de minimis - atbalsts saskaņā ar Regulu Nr. 1407/2013.

(950) Investīcija 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveidei zemas īres mājokļu būvniecībai, veicinot mājokļu pieejamību personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem nodrošinās pieeju ilgtermiņa aizdevumiem ar zemām procentu likmēm ar granta elementu izmaksu ziņā iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Aizdevumu atmaksātais finansējums, kā arī daļa no īres maksas pēc aizdevuma atmaksas tiktu izmantota tam pašam reformas mērķim, proti, mājokļu pieejamības veicināšanai, tādejādi radot ilgtermiņa risinājumu finansējuma pieejamībai (revolving fund).

(951) Eiropas Komisija savā 2019.gada ziņojumā par Latviju norāda, ka ieguldījumi mājokļos ir būtiski, lai veicinātu labāku iekšējo mobilitāti un kvalitatīvu darbvietu pieejamību attālos reģionos. Iedzīvotāju zemā pirktspēja padara īres mājokļu komerciālu būvniecību dzīvotnespējīgu. Tas savukārt kavē reģionālo izaugsmi un veicina emigrāciju. Valmieras pilsētas pieredze liecina, ka ir liels pieprasījums pēc īres mājokļiem par pieņemamu cenu un ka tas var būt spēcīgs politikas instruments, lai pilsētu padarītu cilvēkiem pievilcīgu, nodrošinot darba ņēmējus vietējiem uzņēmumiem. Tomēr tā arī norāda, ka mājokļu būvniecība ir dzīvotspējīga tikai tad, ja ir pieejams lēts ilgtermiņa finansējums.

(952) Ņemot vērā izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu trūkumu valstī, plānotais mērķis ir ieviest atbalsta programmu, kas nodrošinātu ilgtermiņa finansēšanas modeļa ieviešanu mājokļu pieejamības pasākumu risināšanai - aizdevumus ar zemu procentu likmi ar granta elementu.

(953) Lai nodrošinātu mājokļu pieejamības veicināšanu personām, kas nevar atļauties mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstoša mājokļa iegādi vai īri uz tirgus nosacījumiem, tiks izveidots Finansēšanas fonds zemas īres mājokļu būvniecībai, kas nodrošinās pieeju ilgtermiņa aizdevumiem ar zemām procentu likmēm ar granta elementu izmaksu ziņā iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Kopējās investīcijas šāda finansēšanas fonda izveidei - 42 900 000 EUR, no kura indikatīvi 2,3 % sastādīs programmas administrēšanas un uzraudzības izmaksu daļa. Attiecīgi zemas īres mājokļu projektu finansēšanai būs indikatīvi 41 613 000 EUR. Šāds finansēšanas fonds tiktu izveidots un to pārvaldītu Attīstības finanšu institūcija "Altum".

(954) Finansēšanas fonda izveide nodrošinātu ne tikai ANM plāna ieviešanas periodā paredzēto aizdevumu ar granta elementu izsniegšanu vismaz 700 zemas īres dzīvokļu būvniecībai, bet arī nodrošinātu mājokļu pieejamības projektu finansēšanu ilgtermiņā, jo finansējums no aizdevuma atmaksas, kā arī daļa no īres maksas pēc aizdevuma atmaksas, tiks atgriezta finansēšanas fondā.Jāpiemin, ka finansēšanas fonda ietvaros apstiprinātajos projektos dzīvokļu skaits ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: (1) komercbanku iesaistes projektu līdzfinansēšanā. Bankai iesaistoties projektu līdzfinansēšanā reģionos, projektu ietvaros apstiprināto dzīvokļu skaits palielināsies no 700 līdz 1064 zemas īres mājokļiem; (2) projektā vidējā dzīvokļa lieluma, ko noteiks pieprasījums.

(955) Ņemot vērā, ka ANM plānā iezīmētais finansējums ir nepietiekams, lai risinātu mājokļu pieejamības problēmas ilgtermiņā, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību nākotnes īres mājokļu būvniecības projektiem, paredzam iespēju nākotnē Finansēšanas fondam piesaistīt citus finanšu resursus.

(956) Finansēšanas fonda ietvaros finansētajiem mājokļiem tiks noteikta fiksēta īres maksa 4,4 EUR/m2, kas būs ievērojami zemāka par vidējo īres maksu komerciāli izbūvētajās ēkās, kur tiek izīrēti dzīvokļi.

(957) Lai šāda programma atbilstu valsts atbalsta regulējumam par vispārīga tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma prasībām, Ministru kabineta noteikumu ietvaros tiks noteikts ienākumu slieksnis šīs programmas ietvaros izbūvēto īres mājokļu īrniekiem, kas, sadarbībā ar Finanšu ministriju, tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju.

(958) Jāuzsver pašvaldību loma reformas īstenošanā, jo tieši pašvaldības būs tās, kas sniegs apliecinājumu nekustamo īpašumu attīstītājiem par gatavību slēgt sabiedriskā pakalpojuma pilnvarojuma līgumu, kā arī pašvaldības nodrošinās potenciālo īrnieku rindas reģistra uzturēšanu.

(959) Zemas īres mājokļu būvniecībai tiks izveidots Finansēšanas fonds 42,9 miljonu EUR apmērā, kā ietvaros nekustamā īpašuma attīstītājiem (publiskām, privātām kapitālsabiedrībām un kooperatīviem) tiks sniegti aizdevumi ar granta elementu zemas īres mājokļu būvniecībai un izīrēšanai noteiktam mājsaimniecību lokam. Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu un nodrošinātu pēc iespējas lielāku skaitu mājokļu būvniecību, finansējuma piešķiršana nekustamā īpašuma attīstītājiem paredzēs konkursa elementu. Proti, gadījumā, ja tiks saņemti aizdevumu un grantu pieteikumi no vairākiem nekustamā īpašuma attīstītājiem par projektu realizēšanu vienā teritorijā, tad atbalstīts tiks projekts, kas paredzēs mazāku neatmaksājamo publisko finansējumu uz m2 lietderīgo platību.

(960) Lai veicinātu lielāku finansējuma pieejamību zemas īres mājokļu būvniecībai, paredzēts, ka aizdevums ar granta elementu tiks strukturēts kopā ar kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības aizdevumu, un Finansēšanas fonda ietvaros sniegtais aizdevums būs subordinēts attiecībā pret kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības sniegto kredītu. Finansēšanas fonda ietvaros sniegtais aizdevums paredzēts indikatīvi 32,5% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, komercbankas aizdevums - indikatīvi 32,5%, grants - līdz 30% un pašu līdzfinansējums vismaz 5% apmērā.

(961) Vienlaikus, apzinoties komercbanku piesardzīgo kreditēšanas politiku reģionos, ir paredzēts, ka gadījumos, kad nekustamā īpašuma attīstītājs saņems komercbankas atteikumu dzīvotspējīga un ekonomiski pamatota projekta īstenošanai, to izvērtējot finansēs Finansēšanas fonda ietvaros lielākā apmērā (indikatīvi līdz 65% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām Finansēšanas fonda aizdevuma daļa, līdz 30% grants un vismaz 5% pašu līdzfinansējums).

(962) Finansēšanas fonda ietvaros sniegtā aizdevuma termiņš nepārsniegs 30 gadus un varēs tikt piemērota aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšana un pamatsummas atmaksas atliktais termiņš nepārsniegs komercbankas aizdevuma termiņu, kas ir indikatīvi 15 gadi. Finansēšanas fonda aizdevumu pamatsummas atmaksa nonāks atpakaļ fondā un varēs tikt izmantota turpmāku zemas īres mājokļu būvniecībai.

(963) Finansēšanas fonda ietvaros attiecināmās izmaksas paredzētas 1200 EUR/m2, tajā skaitā būvniecības izmaksas un citas izmaksas, kas saistītas ar dzīvojamās īres mājas būvniecības saistītās infrastruktūras atjaunošanu, pārbūvi vai izbūvi, saistītās teritorijas labiekārtošanu.

(964) Būvniecības izmaksu pamatotību nepārsniegt minētos ierobežojumus pamato tipveida daudzdzīvokļu ēkas projekts. Ekonomikas ministrija 2020.gadā iepirka tipveida būvprojekta daudzdzīvokļu ēkas izstrādi, ņemot vērā visas aktuālās energoefektivitātes prasības. Būvprojekts sagatavots atbilstoši būvniecības regulējumam, tai skaitā sagatavota būvprojekta tāme. Viens no nosacījumiem tipveida būvprojekta izstrādei bija noteikts, lai kopējās daudzdzīvokļu mājas būvniecības izmaksas, tai skaitā izstrādājot piesaistes projektu, nepārsniedz 1200 EUR/m2 ar PVN. Iepirkuma rezultātā izstrādātā tipveida būvprojektā noteiktās kopējās objekta būvprojekta izmaksas ir 964,38 EUR/m2 ar PVN un tās aprēķinātas bez pamatiem, iekšējās apdares, teritorijas labiekārtošanas, kas attiecīgi kopā ar piesaistes projektu nepārsniedz 1200 EUR/m2. Lai nodrošinātu Finansēšanas fonda resursu efektīvu izlietošanu un nodrošinātu, ka finansējums rada tiešu ietekmi uz mājokļu pieejamības problemātikas risināšanu, paredzam, ka īres mājas būvniecības projekti attīstāmi teritorijās, kas jau ir piemērotas īres māju būvniecībai.

(965) Finansēšanas fonda ietvaros ir paredzēts apstiprināt projektus par kopā vismaz 700 dzīvokļu būvniecību, un minētais skaits ir noteikts, Finansēšanas fonda apmēru 42,9 miljoni EUR, samazinot par programmas administrēšanas un uzraudzības izmaksu daļu (indikatīvi 2,3% no Finansēšanas fonda apmēra). Vienlaikus jānorāda, ka apstiprināto projektu ietvaros īres dzīvokļu skaits atkarīgs no vairākiem faktoriem, tā piemēram, (1) komercbanku iesaistes projektu līdzfinansēšanā, un komercbankai iesaistoties projektu līdzfinansēšanā reģionos, apstiprināto projektu ietvaros dzīvokļu skaits palielināsies līdz 1064 dzīvokļiem; (2) projektā vidējā dzīvokļa lieluma, ko noteiks pieprasījums. Vienlaikus, nosakot īres dzīvokļu skaitu, ir ņemti vērā pieņēmumi par īres mājas indikatīvo dzīvokļu skaitu (60 dzīvokļu māja ar vidējo izmēru 52 m2).

(966) Augstāk minēti pieņēmumi, un attiecināmo izmaksu apmērs noteikts, lai nodrošinātu zemu īri 4.4 EUR/m2. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes prasības mājokļiem, paredzēts, ka nekustamā īpašuma attīstītājiem būs jāizpilda šādi nosacījumi: (1) ēkai jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkai; (2) nododot māju ekspluatācijā, ir jāveic kvalitātes atbilstības testi (akustiskie mērījumi, ēkas gaiscaurlaidības tests). Jāizpilda arī noteiktas ēku uzturēšanas prasības: (1) jāizstrādā ēkas uzturēšanas plāns ēkas dzīves ciklam; (2) atbilstoši ēkas uzturēšanas plānam jāveic regulāri maksājumi ēkas uzturēšanai.

(967) Augstāk minētās administratīvās un uzraudzības izmaksas ir noteiktas indikatīvi 2,3% apmērā no Finansēšanas fonda apmēra, un ir noteiktas atbilstoši indikatīvajām izmaksām šādu funkciju veikšanai. Izstrādājot noteikumu projektu par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai, tai skaitā jau definējot konkrētas uzraudzības funkcijas un atbildīgās institūcijas, administrēšanas un uzraudzības izmaksas var mainīties.

(968) Altum aizdevumu un grantu administrēšanas izmaksas tiks noteiktas atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta 3.daļai, saskaņā ar kuru Altum veic programmas rādītāju novērtējumu, tostarp aprēķina programmas ieviešanas izmaksas, pirms programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā, kur noteikti precīzi gan Altum uzdevumi, gan programmas nosacījumi. Ņemot vērā minēto, uz doto brīdi nav iespējams precīzi noteikt Altum administrēšanas izmaksu apmēru un tā finansēšanas avotus, un izmaksu apmērs var mainīties saskaņā ar programmas nosacījumiem.

Tabula Nr.7. Indikatīvi noteiktās uzraudzības funkcijas, kas saistītas ar Altum aizdevumu un grantu administrēšanu

Uzraudzības uzdevums Uzraudzības regularitāte
Nodrošināt izsniegto aizdevumu un grantu izlietošanas un aizdevumu atmaksas uzraudzību līdz aizdevuma atmaksai atbilstoši MK noteikumu nosacījumiem un veikt pietiekamus, saprātīgus un samērīgus pasākumus to atgūšanai Patstāvīgi

Finanšu instrumentiem Altum šī ir standarta ieviešanas funkcija, kuru pārsvarā gadījumu finansē no aizdevumu procentu ieņēmumiem.

Ņemot vērā, ka īres māju būvniecības programma ir jauna programma un nav pieredze administrēšanas izmaksu noteikšanā konkrēti šādai programmai, tad grantu daļas administrēšanai tiek piemērota līdzšinējā Altum administrētā daudzīvokļu māju eneroefektivitātes programma, kurā grantu ieviešanas izmaksas ir 6%-7% no kopējā grantu finansējuma. Savukārt, pieņemot, ka īres māju projekti būs finansiāli ietilpīgāki nekā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projekti, tad administratīvās izmaksas šobrīd tiek plānotas indikatīvi apmērā no 3,5%-4,5%.

Sniegt informāciju EM par finanšu instrumenta īstenošanas gaitu atbilstoši kārtībai, kāda ietverta Aizdevuma fonda līgumā, kā arī nepieciešamajiem uzlabojumiem pasākuma īstenošanā Reizi ceturksnī

Altum struktūrā informācijas sniegšana par finanšu instrumentu ieviešanas gaitu ir standarta funkcija, un tā pārsvarā tiek finansēta no aizdevumu procentu ieņēmumiem.

Finansēšanas fonda pārvaldība, tai skaitā aizdevumu turpmāka finansēšana no īres daļējiem ieņēmumiem pēc aizdevumu atmaksas Patstāvīgi, tai skaitā pēc 30.gada

Ņemot vērā, ka šī ir jaunu aizdevumu izsniegšana no atmaksātā finansējuma, tad šajā gadījumā izmaksas finansējamas no izsniegto aizdevumu procentu ieņēmumiem un līdz ar to neattiecas uz RRF finansējuma izlietojumu.

Tabula Nr.8. Indikatīvi noteiktās uzraudzības funkcijas, kas saistītas ar Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu

Uzraudzības uzdevums Uzraudzības regularitāte
Pārbaude projekta īstenošanas vietā (pārbauda, vai ir nodrošināts sabiedriskais pakalpojums atbilstoši MK noteikumā definētajam - īres mājas būvniecība izīrēšanai). Pārbaudes projekta īstenošanas vietā ikgadēji (100% apmērā no īstenotajiem projektiem)
Uzraudzība pār īres līgumiem un to atbilstību MK noteikumiem un VTNP Pie ēkas pirmreizējās izīrēšanas pārbauda 100% īres līgumu apmēru
Katru gadu, reizi gadā pārbauda vai visi jaunie līgumi izpilda MK noteikumu nosacījumus (tā piemēram, par reģistrāciju Zemesgrāmatā, īres maksas un ienākumu sliekšņu atbilstību, apakšīres ierobežojumiem, deklarēšanos)
Uzrauga, ka tiek veikts ēkas apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkums noteiktajā termiņā Pārbauda apsaimniekotāja iepirkšanu pirmreizēji un ik pēc 5 gadiem
Uzrauga, ka pie ēkas nodošanas ekspluatācijā tiek izstrādāts ēkas uzturēšanas plāns visam ēkas dzīves ciklam, tas tiek ievērots un veikta tam atbilstoša uzturēšanas maksas iekasēšana Pārbauda pirmreizēji pēc apsaimniekotāja iepirkšanas un katru gadu
Pārbauda projektu īstenotāju sniegtās atskaites un iespējamu pārmērīgu kompensāciju Pārbauda katru gadu visus sabiedriskā pakalpojuma sniedzējus (nekustamā īpašuma attīstītājus)

(969) Papildinoši Finansēšanas fonda izveidei zemas īres mājokļu būvniecībai tiek plānots īstenot regulējuma izmaiņas, tādēļ tiek noteikti šādi starpmērķi.

(970) Jauns īres tiesiskais regulējums taisnīga līdzsvara nodrošināšanai starp īrnieka un izīrētāja interesēm un ātrākai strīdu risināšanai par īres termiņu un īres maksas norēķiniem, kas ir īpaši būtiski, lai veicinātu aktivitātes īres namu būvniecībā un attiecīgi sekmētu mājokļu pieejamību. Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums ir pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā un pēc tā izsludināšanas tam jāstājas spēkā 2021.gada 1.maijā. Jaunais regulējums paredz būtiskas izmaiņas īres līguma termiņa nosacījumos - turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums vai pagarināts iepriekšējais. Līguma termiņa kontekstā jānorāda, ka arī turpmāk īrnieks bez īpaša pamata varēs atkāpties no līguma, iepriekš brīdinot izīrētāju; savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs izbeigt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

(971) Tāpat jaunais likums ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Līdz šim likums paredzēja visu strīdu izšķiršanu tiesā. Līdz ar jauno likumu Saeima tuvākajā laikā pabeigs darbu pie grozījumiem Civilprocesa likumā, piedāvājot saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos, kad nav strīda) - īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, vai ja būs izveidots īres maksas parāds. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā. Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumā noteikta īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Svarīgi uzsvērt, ka īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā. Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses likumā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

(972) Mājokļu pieejamības pamatnostādnes, ko saskaņā ar Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, plānots izstrādāt līdz 2021.gada beigām. Mājokļu pieejamības pamatnostādnes radīs kopēju ietvaru mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai Latvijā, ietverot rīcības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu mājokļu pieejamības veicināšanai, paredzot risinājumus tam, lai atbalstu mājokļu pieejamības nodrošināšanai saņem dažādu veidu un ienākumu līmeņu mājsaimniecības, lai atbalsta mehānismi un regulējums veicina gan esošā dzīvojamā fonda sakārtošanu, gan jauna dzīvojamā fonda attīstīšanos.

(973) Papildinoši augstāk minētajiem starpmērķiem, no ES daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam līdzekļiem tiks finansēta atbalsta programma granta instrumenta formā sociālo un pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai vai būvniecībai, kas veicinās kvalitatīvu mājokļu pieejamību vismazāk aizsargātākajiem iedzīvotājiem. Šīs atbalsta programmas ietvaros pašvaldībām tiktu piešķirti granti 85% apmērā no attiecināmajām izmaksām, programmai kopā sastādot 60 900 000 EUR. Paredzams, ka šīs programmas ietvaros kvalitatīvs un cilvēka dzīves cienīgiem apstākļiem atbilstošs mājoklis tiks nodrošināts vismaz 1800 vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām. Paredzēts, ka uz šo atbalstu varēs pretendēt pašvaldības, kurās ir rindas uz sociālajiem un pašvaldības īres mājokļiem, un pašvaldības teritorijā tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.

(974) Papildu nosacījums noteikts jaunu sociālo vai pašvaldības īres māju būvniecības gadījumā - to varēs veikt tikai pašvaldības, kuru teritorijā notiek vai tiek plānota uzņēmējdarbību un nodarbinātību veicinošu projektu īstenošana. Šāds papildu kritērijs noteikts ar mērķi, lai veicinātu vismazāk aizsargātās sabiedrības daļas iespējas iesaistīties darba tirgū, tā vietā, lai piesaistītu šīs personas teritorijām, kur tām nav darba iespēju un līdz ar to iespēju uzlabot savu sociālo situāciju. Papildinoši minētajiem staprmērķiem un atbalstam pašvaldības un sociālo mājokļu būvniecībai un atjaunošanai, lai nodrošinātu veiksmīgu ilgtermiņa finansēšanas fonda darbību, izmantojot Eiropas Komisijas tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu, sadarbībā ar OECD 2021./2022.gadā tiks īstenots projekts "Support for investment in affordable housing in Latvia through the establishment of a revolving fund" 450 000 EUR apmērā. Plānots, ka projekta ietvaros OECD sagatavos: (1) Apskatu par labās prakses piemēriem citās valstīs mājokļu pieejamības finansēšanas fondu izveidē, piemēram, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē; (2) Ziņojumu ar svarīgākajiem aspektiem finansēšanas fonda izveidē, regulēšanā, uzraudzībā, finansēšanā un izmantošanā, ieteikumiem šāda fonda pilnvērtīgai ieviešanai Latvijā un ieviešanas ceļvedi; (3) Iesaistīto pušu (komercbankas, nekustamo īpašumu attīstītāji, ministrijas, pašvaldības u.c.) aptauju, par potenciālajām iespējām un šķēršļiem fonda izveidei; (4) Pieredzes apmaiņas semināri vietējiem un citu valstu ekspertiem par šādu fondu izveidi un darbību; (5) Noslēguma prezentācijas pasākumu, prezentējot projekta rezultātus, rekomendācijas un ceļvedi.

(975) Investīcijas 3.1.1.4.i. ietvaros tiks sniegts valsts atbalsts. Valsts atbalsta shēma saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam.

(976) Investīcija 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana

(977) Ieviešana:

(978) Kopumā vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstība, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju, ir jāturpina pašvaldībām kā vispārējās izglītības iestāžu dibinātājiem. Pilnveidotā mācību satura standarts paredz, ka pašvaldību kā dibinātāja atbildība, par administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu attīstību, pielāgošanu esošajai situācijai un kvalitatīva vispārējās izglītības pakalpojuma nodrošināšanu, pieaugs. Līdz ar to ir jāveido atbalsta instrumenti pašvaldībām kvalitatīva un racionāla izglītības pakalpojuma nodrošināšanai.

(979) Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi veikt grozījumus normatīvajos aktos par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē, precizējot vidējās vispārējās izglītības iestādēm noteiktos kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus. Kā arī paredzētas izmaiņas deleģējumā un atbilstošajā regulējumā Izglītības likumā attiecībā uz kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, nosakot, ka izglītības iestādei jāatbilst gan Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, gan prasībām par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē, lai turpmāk saņemtu valsts budžeta mērķdotāciju vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai. Ikgadēji vērtējot izglītības iestādes atbilstību kvalitātes kritērijiem un prasībām par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē, izglītības iestādēm neatbilstot vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem, plānots pakāpeniski samazināt valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē.

(980) Pasākumā paredzēts sniegt atbalstu pašvaldībām vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, prioritāri stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā. Atbalsts plānots 15-20 vispārējās izglītības iestādēm ārpus pašvaldību (kas izveidotas pēc 2021.gada administratīvi teritoriālās reformas izveidotu) administratīvajiem centriem, lai sekmētu ilgtspējīgu vispārējās vidējās izglītības tīkla izveidi un stiprinātu pamatizglītības apguvi reģionos.

(981) Ievērojot, ka līdzšinēji ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā finansējums investēts nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un Pierīgas reģiona pašvaldībās, pasākuma īstenošana paredzēta ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem, kas izveidoti pēc 2021.gada administratīvi teritoriālās reformas, tādejādi veicinot nevienlīdzības un reģionālo atšķirību mazināšanu, nodrošinot arī reģionos dzīvojošajiem izglītojamiem mūsdienīgu un ergonomisku mācību vidi, kas nepieciešama pilnveidotā mācību satura īstenošanai. Lai nodrošinātu vienmērīgu reģionālo pārklājumu ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz atbalstāmo izglītības iestāžu skaitu pašvaldībā un plānošanas reģionā.

(982) Pasākuma investīcijas var tikt paredzētas ēkas fiziskās vides uzlabojumu veikšanai - higiēnas prasībām atbilstošu mācību telpu izveidei, inženiertīklu (tai skaitā ventilācijas sistēmu) pārbūvei, pietiekama un energoefektīva apgaismojuma izveidei, un citiem ergonomiskas un modernas mācību vides izveides risinājumiem. Investīcijas var tikt plānotas arī IKT aprīkojuma un STEM mācību priekšmetu apguvei nepieciešamā aprīkojuma iegādei, tostarp attālinātā un tiešsaistes mācību procesa nodrošināšanai.

(983) Investīcijas var kombinēt ar pašvaldību līdzfinansējumu un Valsts kases izsniegtajiem aizdevumiem izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai. Pasākums tiks īstenots sinerģijā ar REACT-EU (13.1.2.pasākums "Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē" (ERAF)) un ES daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam līdzekļiem (SAM 4.2.1.), kuru ietvaros plānots atbalsts izglītības iestāžu nodrošinājumam ar nepieciešamo aprīkojumu pilnveidotā satura kvalitīvai īstenošanai, t.sk. IKT, attiecīgi novēršot pārklāšanos riskus ar pasākuma ietvaros veiktajām investīcijām.

(984) Nozares iesaiste un riski:

(985) Optimāls vidusskolu tīkls ir kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšanas priekšnoteikums, šis jautājums ir īpaši aktualizēts jau kopš 2019.gada, kad tuvojās noslēgumam pilnveidotā vispārējās izglītības satura izstrādes process. Apzinot pieejamos resursus un vērtējot izstrādātā vispārējās vidējās izglītības modeļa ieviešanas iespējas esošajā vispārējās vidējās izglītības tīklā, 2019.-2020.gadā tika veiktas sarunas ar visām Latvijas pašvaldībām par skolu tīkla attīstības jautājumiem un kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošināšanas iespējām, t.sk. vērtējot vairāku pašvaldību sadarbības iespējas. Šī procesa rezultātā atsevišķas pašvaldības ir radušas iespēju savu izglītības iestāžu tīklu pārskatīt, tomēr pārsvarā vidusskolu tīkla tālākas attīstības jautājumi ir saistāmi ar notiekošo administratīvi teritoriālo reformu un skolu tīkla plānošanu jaunajās pašvaldību teritorijās, kas ļautu sasniegt ievērojami labāku rezultātu attiecībā uz mērķtiecīgu resursu koncentrāciju un izmantošanu kvalitatīvas vispārējās izglītības īstenošanai.

(986) Būtiskākie iespējamie reformas riski saistāmi ar nepieciešamību jaunajās administratīvajās teritorijās īsā laika posmā pēc jaunu pašvaldību domju ievēlēšanas pieņemt domes lēmumus par izmaiņām vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā (līdz 2022.gada 31.martam), lai ANM laika ietvarā saņemtu atbalstu reformu īstenošanai. Plānots, ka līdz 2023.gada 1.aprīlim tiks pieņemti pašvaldību domju lēmumi par vismaz 30 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju un tīkla sakārtošanu novadā (indikatīvi 15 lēmumi līdz 2022.gada 1.aprīlim un 15 lēmumi līdz 2023.gada 1.aprīlim, kopā vismaz 30).

(987) Īstenošanas laika ietvars:

(988) Līdz 2021.gada IV ceturkšņa beigām - Veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem vispārējās vidējās izglītības iestāžu darbībai. Apstiprināti pašvaldību projektu atlases kritēriji.

(989) Līdz 2022.gada I ceturkšņa beigām - Pašvaldības pieņēmušas lēmumus par izmaiņām vispārējās vidējas izglītības iestāžu tīklā.

(990) Līdz 2022.gada III ceturkšņa beigām - Atlases procesā apstiprināti pašvaldību projekti atbalsta saņemšanai.

(991) Līdz 2026.gada IV ceturkšņa beigām - 15-20 pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs veikta aprīkojuma un infrastruktūras pilnveide.

(992) Atbalsts minēto darbību veikšanai tiks sniegts, atlases procesā izvērtējot pašvaldību pieteikumus, tostarp visaptverošu pašvaldības izglītības iestāžu kartējumu, un to atbilstību apstiprinātiem projektu atlases kritērijiem. Indikatīvais atbalsta saņēmēju skaits - 15-20 pašvaldības, kas attiecīgi arī veikušas visaptverošas izmaiņas to vispārējās izglītības iestāžu tīklā, nodrošinot, ka visas vispārējās vidējās izglītības iestādes attiecīgajā pašvaldībā atbilst normatīvajā regulējumā apstiprinātajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem.

(993) Investīciju programmas ieviešanas nosacījumus plānots izstrādāt, saskaņot un apstiprināt 2021.gada 4.ceturksnī, lai nodrošinātu, ka pašvaldībām ir zināmi nosacījumi lēmumu pieņemšanai par vidusskolu tīkla veidošanu un atbilstošo investīciju plānošanai.

(994) Programmu plānots īstenot no 2022.-2026.gadam.

Investīcijas 3.1.1.5.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīciju īstenošanā nav plānota tāda darbību īstenošana, kuru finansēšanai būtu piemērojams valsts atbalsta regulējums, jo atbalsts tiks sniegts vispārējās izglītības sistēmas ietvaros un investīciju ieviešanas rezultātā tiek modernizēta pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības iestāžu mācību vide. Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 32.panta pirmajai daļai pamatizglītības ieguve ir obligāta. Savukārt Pašvaldību likuma 15.panta ceturtā daļa nosaka prasību pašvaldībām gādāt par iedzīvotāju izglītību, tai skaitā iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšanā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanai.

(995) 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde.

(996) Investīcijas 3.1.1.6.i. ietvaros plānots atbasts bezizmešu transportlīdzekļu iegādei, kas nepieciešami pašvaldību funkciju īstenošanai (fokuss uz skolēnu autobusiem), veicinot ne tikai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, bet arī klimata mērķu sasniegšanu, sniedzot atbalstu "tīrākam"94 transportam saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam noteikto, un NEKP ilgtermiņa mērķu par ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu transportā sasniegšanu.

(997) Plānotais atbalsts videi draudzīgu autobusu, kas darbināmi ar ūdeņradi, vai elektroautobusu un to apkalpošanai nepieciešamās uzlādes infrastruktūras iegādei sniegs ieguldījumu pašvaldību pakalpojumu sniegšanai, kas ir būtiski administratīvi teritoriālās reformas mērķu īstenošanai, lai pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas, kā arī iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi. Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, t.sk. nodrošinot pakalpojumu sasniedzamību, organizējot transporta pakalpojumu.

(998) Investīcijas 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizimešu transportlīdzekļu iegāde" ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Transports tiks izmantots tikai pašvaldību funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei, paredzot iegādāties bezizmešu autobusus skolēnu pārvadāšanai.

(999) Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimāli ienākumu reformas atbalstam

(1000) Izaicinājumi

(1001) Neraugoties uz pakāpenisku sociālās aizsardzības izdevumu pieaugumu Latvijā, no IKP (15,2 % 2018. gadā) atvēlētais izdevumu īpatsvars joprojām ir trešais zemākais starp ES dalībvalstīm, kā arī zemākais starp Baltijas valstīm. 2020. un 2021. gadā tika īstenota Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam ieviešana, paaugstinot dažādus minimālā apmēra pabalstus, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldības. Minimālo ienākumu palielinājums ietekmēs sociālo transfertu adekvātumu un to ietekmi uz nabadzības riska mazināšanu. Taču pilnvērtīgai sociālās iekļaušanas politikas īstenošanai, cilvēkiem ir nepieciešams arī sociālo un nodarbinātības pakalpojumu atbalsts.

(1002) Latvijā nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti ir 37,6% (ES - 21,4%)95. Nabadzības risks cilvēkiem ar invaliditāti - 37,6% (ES - 21,4%), sievietēm - 40,7% un vīriešiem - 30,4%. Latvijā ir 204 402 personas ar invaliditāti96, no kurām t.sk., 94 410 vīrieši un 105 992 sievietes. Nepietiekams ir arī personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis - 26% no personām ar invaliditāti strādā. No visām personām ar invaliditāti strādāja 52 228 personas, t. sk., 24 952 vīrieši un 27 276 sievietes. No darbspējas vecuma (15-63g.v.) personām ar invaliditāti strādāja 43229 personas, t.sk., 20 631 vīrieši un 22 598 sievietes. Ir nepieciešams mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai novērstu jebkādus šķēršļus cilvēka ar invaliditāti aktīvai līdzdalībai sabiedrībā, darba tirgū, izglītībā, tostarp tādus šķēršļus, kas saistīti ar nepieejamu vidi un atbilstošu sociālo pakalpojumu trūkumu. Kā viens no izaicinājumiem minams savstarpēji integrētu atbalsta pakalpojumu trūkums, piemēram, integrētu profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība.

(1003) Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālo pakalpojumu pārklājums un pieejamība ir nepietiekama, īpaši personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi un senioriem ar funkcionāliem traucējumiem.

(1004) Sociālo pakalpojumu attīstībā primārā prioritāte ir veidot pieejamu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu un pamazām atteikties vai pēc iespējas minimizēt institucionālo aprūpi. Taču jārēķinās, ka Latvijā joprojām ir samērā augsts institucionālās aprūpes mantojums, savukārt sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība notiek lēni. Pašvaldībās samērā lēni notiek pāreja no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi senioriem, tostarp senioriem, kuriem ir demence. Lai stimulētu pašvaldību organizēto pakalpojumu reformu, nepieciešami ieguldījumi, lai pakalpojumu senioriem tuvinātu ģimeniskai videi un pēc iespējas uzturētu personu pašaprūpes iespējas.

(1005) Līdz ar Covid-19 pandēmiju sāka pieaugt reģistrētais bezdarbs, proti, no 6,4% 2020.gada martā (58 tūkstoši bezdarbnieku) līdz 8,4% 2020.gada jūnija beigās (78 tūkstoši bezdarbnieku), bezdarbnieku skaitam pieaugot par 20 tūkstošiem. 2021.gada februāra beigās bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki (8,2% bezdarba īpatsvars), no kuriem 39 967 jeb 54% bija sievietes un 34 527 jeb 46% vīrieši. Tāpat no kopējā bezdarbnieku skaita 10 008 personas bija ar invaliditāti (no tiem 4 957 sievietes un 5 051 vīrieši). Ir pieauguši ilgstošā bezdarba riski, tāpat saglabājas būtiski izaicinājumi attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar darba tirgum nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju, mazkvalificēto darbu veicējiem. Līdz ar to svarīgi nodrošināt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu, tajā skaitā apmācību, un dažādu sociālo pakalpojumu kompleksu piedāvājumu, sasaistot ar adekvātu finansiālo atbalstu bezdarba periodā, lai atbalstītu pēc iespējas ātrāku bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū produktīvākās un labāk apmaksātās darba vietās. Bezdarbnieku profilēšana - individuālās situācijas, kā arī iesaistes darba tirgū šķēršļu apzināšana un esošo prasmju, tajā skaitā digitālo prasmju, novērtējums sniedz iespēju piedāvāt piemērotākos aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un sociālos pakalpojumus individuālajai situācijai atbilstošākajā secībā.

(1006) Mērķis:

(1007) Reformas kopīgais mērķis ir novērst augstāk minētos izaicinājumus. Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam (turpmāk - Plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu konkrētus pasākumus pakāpeniskai Koncepcijas "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" īstenošanai, pilnveidojot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, lai palielinātu ienākuma atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām. Ar 2021.gadu plāna pasākumi tiek īstenoti, valdībai un likumdevējam pieņemot lēmumu par vairāku minimālo ienākumu un līmeņu palielināšanu, tostarp garantētais minimālais ienākumu līmenis, minimālie vecuma pensijas apmēri, minimālie invaliditātes pensijas apmēri un citi apmēri. Attiecībā uz minimālo ienākumu palielināšanu, izstrādājot Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes, LM ir definējusi, ka vēlas 7 gadu periodā palielināt sociālo transfertu ietekmi uz nabadzības riska mazināšanu, samazināt nabadzības risku, kā arī palielināt izdevumus sociālajai aizsardzībai. Līdzīgi rādītāji definēti arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam. Lai gan minētos rādītājus lielā mērā ietekmē arī ekonomisko procesu attīstība, tomēr tos ir iespējams ietekmēt, palielinot finansiālo atbalstu iedzīvotājiem noteiktās dzīves situācijās. Minimālo ienākumu adekvātuma jautājums vēl būs aktuāls arī turpmākajos gados.

(1008) Ieviešana:

(1009) Pieņemot likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam" likumdevējs noteica, ka Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.jūlijam jāapstiprina plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai un, gatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2022.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam, budžeta likumprojektu paketē jāiesniedz attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, tai skaitā nosakot minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.

(1010) Lai izpildītu Ministru kabinetam doto uzdevumu, LM, iesaistot dažādus partnerus, izstrādās priekšlikumus turpmāk veicamajiem uzdevumiem minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, kā arī sniegs priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos.

(1011) Ņemot vērā, ka iedzīvotājiem, kuri saņem atbalstu minimālo ienākumu veidā, ir nepieciešami arī citi atbalsta pasākumi, LM plāno pabeigt darbu pie Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnēm, kā arī definēt vidēja termiņa attīstības virzienus un uzdevumus nodarbinātības veicināšanas sociālo pakalpojumu jomā un personu ar invaliditāti atbalsta jomā.

(1012) Mērķauditorija:

(1013) Pasākumi mērķēti uz jebkuru iedzīvotāju, kuram nepieciešms minimālo ienākumu un individuālām vajadzībām piemērotu sociālo un nodarbinātības pakalpojumu atbalsts

(1014) Laika ietvars:

(1015) Izstrādāts un līdz 2021.gada 4.ceturksnim Ministru kabinetā apstiprināts stratēģiskais ietvars turpmākai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas attīstībai, kas ietver vismaz:

(1016) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam;

(1017) Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes 2021.-2027.gadam;

(1018) Sociālo pakalpojumu attīstības plāns 2021.-2023.gadam;

(1019) Plāns personu ar invaliditātes politikas invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2023.gadam.

(1020) Tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai pieņemti Saeimā, kas sevī ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) (regulāru un obligātu) pārskatīšanas mehānismu, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem - 2021.gada 4.ceturksnis.

(1021) Informāciju par valsts atbalstu reformas 3.1.2.r. ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.

(1022) Investīcija 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi:

(1023) Izaicinājumi:

(1024) Lai cilvēki ar invaliditāti piekļūtu informācijai, pakalpojumiem, darba tirgum, kā arī lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu, valsts un pašvaldību iestādēs, kurās tiek sniegti labklājības nozares pakalpojumi, ēkās jāveic būtiski vides un informācijas pieejamības uzlabošanas pasākumi.

(1025) Atbilstoši Plāna pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam 2.uzdevumā noteiktajam, LM 2020.gadā organizēja vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību ēkās un ēkās, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem. No 311 labklājības nozares iestādēm, kuras piedalījās vides pieejamības pašnovērtējumā, 70 iestādēm vides pieejamības novērtējums ir zem 5 punktiem97 (vērtēšanas skalā no 0-10 punkti, kur 10 punkti ir augstākais novērtējums), un saskaņā ar LM izstrādāto metodiku tiek uzskatīts, ka ēka nav pieejama cilvēkiem ar invaliditāti.

(1026) Investīciju rezultātā plānots nodrošināt vides pieejamību sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajām valsts un pašvaldību institūcijām, kurās sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, tostarp personām ar invaliditāti. Plānots, ka vides pieejamību pilnveidos 63 ēkās.

(1027) Valstī pavisam ir 35 480 personas, t.sk. 22 593 sievietes un 12 887 vīrieši, kurām ir ierobežotas pārvietošanās spējas. No tām145 personas, t.sk. 42 sievietes un 103 vīrieši, ir nodarbinātas personas ar kustību traucējumiem, kurām ir noteikta 1.invaliditātes grupa. Savukārt 1623 personas, t.sk. 739 sievietes un 884 vīrieši, ir nodarbinātas personas ar kustību traucējumiem, kurām noteikta 2.invaliditātes grupa98. Tiek lēsts, ka 53% no šīm personām (izvērtējuma dati) ir nepieciešami mājokļa pielāgojumi. Lai uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piekļūšanai darba tirgum un pakalpojumiem, plānots sniegt atbalstu 259 personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai.

(1028) Mērķis:

(1029) Mērķis ir palielināt to sabiedrībai paredzēto labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku skaitu, kurās ir nodrošināta vides pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, kā arī nodrošināt atbalstu personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai, nodrošinot cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Ieguldījumi vides pieejamības pilnveidošanā sekmēs cilvēktiesības un uzlabos personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti Latvijā, tostarp sekmēs ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās tiesības uz sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamību, lai personas ar invaliditāti spētu izmantot visas tiesības un brīvības un varētu sevi realizēt visās dzīves jomās. Vienlaikus paredzētie ieguldījumi dos ieguvumu arī citām personām, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm vai personām, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām.

(1030) Ieviešana:

(1031) 2020.gada 4.ceturksnī uzsāktas un 2021.gada 1.un 2.cetruksnī turpinātas mērķtiecīgas apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm (EM, ALTUM, VARAM, pašvaldības, plānošanas reģioni, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses), lai sagatavotu atbilstošu pasākumu īstenošanas normatīvo regulējumu.

(1032) Pasākumu ieviešanai tiks izstrādāti atlases kritēriji un īstenošanas noteikumi. Plānots, ka valsts un pašvaldību vides pieejamības pasākuma īstenošanai tiks izsludināts ierobežots projektu iesniegumu konkurss, kur labklājības nozares valsts un valsts un pašvaldību iestādes pieteiks savus projektus vides pieejamības nodrošināšanai. Noteikumos detalizēti tiks aprakstīti kritēriji finansējuma saņemšanai, tostarp vides pieejamības pašnovērtējuma rezultātu uzlabošana pret 2020.gadā veikto pašnovērtējumu, nodrošinot, ka valsts un pašvaldību iestādes un to sniegtie pakalpojumi 100% ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Īstenojot pasākumu, tiks izvērtēta sinerģija ar DP (2021-2027) 2.1.1.SAM, kura ietvaros ir plānotas investīcijas valsts un pašvaldību īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu.

(1033) Individuālo mājokļu pielāgošanas personām ar invaliditāti pasākuma īstenošanai tiks izsludināts aicinājums pašvaldībām iesniegt priekšlikumus par mērķa grupas atbalsta saņēmēju pretendentu atlasi. Tiks izstrādāti kritēriji, kas noteiks personas atbilstību noteikumu nosacījumiem. Īstenojot pasākumu, tiks izvērtēta sinerģija ar DP (2021-2027) 4.3.1.SAM, kura ietvaros ir paredzētas investīcijas mājokļu pielāgošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru, tādējādi uzlabojot vides pieejamību un nodrošinot atbalstu personām ar kustību traucējumiem, kā arī ANM plāna pasākumiem, kas skar mājokļu infrastruktūras attīstību. Individuālo mājokļu pielāgošanas personām ar invaliditāti pasākuma atbalstam papildinošs būs ESF pasākums "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana", kura ietvaros plānots veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību, atbalstot subsidētās nodarbinātības pasākumus un sniedzot konsultatīvo atbalstu darba devējiem personu ar invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai, un darba vides pielāgošanai. ESF pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" ietvaros plānoti atbalsta pasākumi un pakalpojumi personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem pilnvērtīgas dzīves sekmēšanai, sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. Savukārt ESF pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" ietvaros t.sk. plānoti pasākumi un pakalpojumi personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai.

(1034) Lai novērtētu projektu iesniegumus, tiks izveidota projektu vērtēšanas komisija, kurā tiks iesaistītas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses. Projektos būs jāiekļauj strukturālie uzraudzības un novērtēšanas mehānismi.

(1035) Nozīmīgus sociālos pakalpojumus, tai skaitā, pārvaldes deleģētus uzdevumus, veic arī biedrības, nodibinājumi un sociālie uzņēmumi. Lai paaugstinātu efektīvu sociālās nevienlīdzības mazināšanu, investīcijas pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumiem būs pieejamas arī partneriem.

(1036) "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros paredzēts veikt ēku, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi, vides pieejamības nodrošināšanas pasākumus. Tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem), tostarp īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c. darbības.

(1037) "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros paredzēta uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana, automatizēta vārtu atvēršana, cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm u.c. Individuālo mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinās šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem.

(1038) Mērķauditorija:

(1039) Personas ar invaliditāti un personas, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, seniori, grūtnieces vai personas, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām.

(1040) Laika ietvars:

(1041) 2021.gada 1.-2.cetursknī notika mērķtiecīgas apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, iesaistot personas ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.

(1042)

(1043) 2021.gada 3.-4.ceturksnī tiks izstrādāti noteikumi pasākumu "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" un "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanai.

(1044) 2022.gada 1.-2.ceturksnī tiks izsludināta projektu iesniegumu iesniegšana.

(1045) 2022.gada 3.ceturksnī tiks pabeigta projektu iesniegumu vērtēšana, un 4.ceturksnī tiks pabeigta līgumu slēgšana un uzsākta projektu īstenošana.

(1046) 2022.gada 4.ceturksnī pasākuma "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros plānošanas reģioni uzsāks mērķa grupas atlasi atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem un pasākuma "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros pašvaldības uzsāks līgumu slēgšanu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem.

(1047) 2024.gada 4.ceturksnī tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji - pielāgoti 259 personu ar invaliditāti individuālie mājokļi un 2024.gada 4.ceturksnī - 63 valsts un pašvaldību ēkās nodrošināta vides pieejamība.

(1048) Investīcijas 3.1.2.1.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem; projekta īstenošanā tiks ievērots dažādības vadības princips, kas balstīts uz uzņēmuma vērtībām, tādu saziņas un vadības procesu, kas pieņem un izmanto noteiktas dažādības un atšķirības kā organizācijas potenciālu.

(1049) Investīcijas 3.1.2.1.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts fiziskām personām. Valsts un pašvaldībās ēku vides pieejamības nodrošīnāšans pasakumus plānots īstenot institūcijās, kur sniedz valsts deleģētos sociālos pakalpojumus (finansējuma saņēmēji būs valts preogatīvu funkciju viecēji, nevis saimnieciskās darbības veicēji). Savukārt atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai tiks īstenoti, sniedzot atbalstu fiziskai personai, nevis saimnieciskās darbības veicējiem.

(1050) 3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde. Jaunais prognozēšanas rīks, ko izmantos sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai, tiks izstrādāts un izmantots publiskās pārvaldes līmenī (LM, piesaistot VSAA).

(1051) Izaicinājumi:

(1052) Esošais prognozēšanas rīks ir novecojis. Modelis nav elastīgs lietotājam veikt moduļos nozīmīgas korekcijas, kā arī modelī ietverto datu un rezultātu specifika un detalizācija nav pietiekama un atbilstoša. Tā ir novecojusi, lai kvalitatīvi veiktu EK dotos uzdevumus dalībvalstu pensiju prognožu jomā un veiktu specifisko rādītāju izmaiņu ietekmes kvalitatīvu detalizētu ilgtermiņa prognozi un tās analīzi. Prognozēšanas rīks ir jāpilnveido vai jāizstrādā jauns, novēršot nepilnības novecojušā modeļa darbībā, paplašinot tā iespējas attiecībā uz pieņēmumu detalizācijas pakāpi un pieejamo rādītāju izmantojumu. Tas ļautu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz izmaiņām likumdošanā, tautsaimniecībā un demogrāfijā.

(1053) Mērķis:

(1054) Investīcijas mērķis ir detalizētāk un efektīvāk izvērtēt sociālās drošības sistēmas esošos un iecerētos pasākumus, to ietekmi uz apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem, atbalsta saņēmējiem, gan pašas sistēmas stabilitāti un finanšu ilgtspēju. Jaunais prognozēšanas rīks ļaus efektīvākā veidā prognozēs izmantot un atspoguļot demogrāfijas aspektu, un panākot ātrāku un precīzāku rezultātu, kā arī stiprinās administratīvo kapacitāti sociālās drošības jomā. Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, kļūs pieejama iespēja ievadīt detalizētāku pieņēmumu masīvu, kā arī iespēja modelēšanā izmantot jau citviet (piem. EUROSTAT) esošos rezultātus, demogrāfijas un darba tirgus rādītājus Šāda rīka izstrādei nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus ar pieredzi izstrādājot pensiju prognozēšanas rīku, vēlams NDC pensiju sistēmai.

(1055) Ieviešana:

(1056) Prognozēšanas rīks tiks izstrādāts un izmantots publiskās pārvaldes līmenī (LM, piesaistot VSAA). Modeli ilgtermiņa prognozēm pamatā izmanto LM Sociālās apdrošināšanas departaments sistēmas monitoringa vajadzībām, kā arī, lai veiktu ilgtermiņa prognozes regulāru EK pensiju ilgtspējas ziņojumu kontekstā. LM Sociālās apdrošināšanas departaments paredz pilnveidot sadarbību ar VSAA, vairāk iesaistot ekspertus prognozēšanas procesā, nodrošinot izsvērtāku pieeju pieņēmumiem un datiem. Jau modeļa specifikāciju sagatavošanas stadijā ir iesaistāmi starptautiski eksperti ar pieredzi darbā ar NDC sistēmām, jo LM un Latvijas publiskajai pārvaldei trūkst šādu specifisku zināšanu.

(1057) Mērķauditorija:

(1058) Publiskā pārvalde, EK, sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieki un atbalsta saņēmēji.

(1059) Laika ietvars:

(1060) 2022.-2024.gads. Paredzēts izstrādāt modeļa tehniskās specifikācijas, izveidot un testēt modeli, piesaistot ārvalstu ekspertus ar specifisku pieredzi pensiju jomā:

(1061) 2021.gads - nacionālās darba grupas izveide, kas definēs ekspertu izvēles kritērijus, apstiprinās iepirkuma darba uzdevumu konsultantu iepirkumam, kas satur šādas aktivitātes: tirgus izpēte, lai apzinātu ārvalstu ekspertus ar ļoti specifisku pieredzi un atbilstošām zināšanām darbā ar prognozēšanas rīkiem, to specifikāciju/prasību sagatavošanu un modeļa izgatavošanu NDC pensiju sistēmu kontekstā, kā arī IS izstrādes autoruzraudzību un gala akcepttestēšanu.

(1062) 2022.gads - 2023.gada 2.ceturksnis atbilstošu ekspertu piesaiste (vēlams ar pieredzi ar NDC sistēmām), ziņojums un rekomendācijas; modeļa tehnisko specifikāciju izstrāde, kas gatavas iesniegšanai attīstītājiem ar atbilstošu pieredzi.

(1063) 2023.gada 3.ceturksnis - 2024.gada 4.ceturksnis - līguma slēgšana un modeļa izgatavošana, vienlaikus pakāpeniski veicot tā testēšanu, modeļa dokumentācijas un lietotāja rokasgrāmatas sagatavošana; izgatavots kvalitatīvs modelis prognožu veikšanai, dokumentācija, rokasgrāmata.

(1064) Investīcijas 3.1.2.2.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu.

(1065) Investīcijas 3.1.2.2.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Prognozēšanas rīks nepieciešams Ministru kabineta 27.01.2004. noteikumu Nr.49 "Labklājības ministrijas nolikums" 5.2.1.apakšpunktā noteikto Labklājības ministrijas funkciju nodrošināšanai, kas ir valsts prerogatīva funkcija politikas izstrādē.

(1066) 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība:

(1067) Sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēts veicināt kvalitatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību, atbalstot pāreju uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu.

(1068) Izaicinājumi:

(1069) Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai nodrošinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Sociālo pakalpojumu pārklājums un pieejamība ir nepietiekama, īpaši personām, kurām ir garīga rakstura traucējumi un pensijas vecuma personām ar funkcionāliem traucējumiem. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstība un sniegšana personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz 2023.gada beigām turpināsies šobrīd īstenojamo deinstitucionalizācijas projektu ietvaros. Ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā visu vecumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. bērniem tiks turpināti DP 21-27 atbalstāmo darbību ietvaros. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiks veidotas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas un visu vecuma personām ar funkconāliem traucējumiem - pakalpojumi, kas sekmē neatkarīgu dzīvi un iespēju turpināt dzīvot savās mājās vai ģimenē.

(1070) Pašvaldībās samērā lēni notiek pāreja no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi senioriem, tostarp senioriem, kuriem ir demence. Lai stimulētu pašvaldību organizēto pakalpojumu reformu, nepieciešami ieguldījumi, lai aprūpes pakalpojumu senioriem tuvinātu ģimeniskai videi un pēc iespējas ilgāk uzturētu personu pašaprūpes iespējas. Ja DP 21-27 plānotās aktivitātes attiecībā uz pensijas vecuma personām būs vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, papildus atbalsts ir nepieciešams ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Vienlaikus tiks fundamentāli mainīta pieeja ilgstošas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, novēršot instiucionālās pazīmes pakalpojuma sniegšanā (izolācija no plašākas sabiedrības, kontroles trūkums pār savu dzīvi u.c.). Investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidē pensijas vecuma personām ar funkcionāliem traucējumiem būs papildinošas DP 21-27 paredzētajām investīcijām.

(1071) Mērķis:

(1072) Mērķis ir saglabāt personas neatkarību un tās aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību. Sabiedrības novecošanās un pieaugošais aprūpes pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem pastiprina aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, īpaši pēc sabiedrībā balstītiem, inovatīviem pakalpojumiem. Izprotot institucionālās aprūpes nepiemērotību un ģimeniskas vides būtisko lomu cilvēka pilnvērtīgai funkcionēšanai, jāattīsta ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma pieejamība pašvaldībās pensijas vecuma personām.

(1073) Ieviešana:

(1074) Tas ietvers jaunu, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi (jaunu ēku būvniecība un aprīkošana, digitālo risinājumu ieviešana, teritorijas labiekārtošana).

(1075) Pasākumu ieviešanai sadarbībā ar pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tiks izstrādāti projektu atlases kritēriji un īstenošanas noteikumi. Plānots, ka tiks izsludināti atklātu projektu iesniegumu konkurss. Konkursā pieteikumus varēs iesniegt pašvaldības, kā arī izvēwrtētas iespējas par investīciju pieejamību biedrībām un nodibinājumiem, sociālajiem uzņēmumiem.

(1076) Lai novērtētu projektu iesniegumus un atlasītu kvalitatīvākos, tiks izveidota projektu vērtēšanas komisija.

(1077) Mērķauditorija:

(1078) Jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās.

(1079) Tiks izveidotas jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas vismaz 850 pensijas vecuma personām.

(1080) Laika ietvars:

(1081) Līdz 2021.gada 3.cetursknim tiks iztrādātas prasības ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanai pensijas vecuma personām un prasības projektēšanas uzdevumam, saskaņojot tās pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

(1082) Līdz 2022.gada 3.ceturksnim tiks izstrādāts tipveida būvprojekts ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietai.

(1083) Līdz 2023.gada 2.ceturksnim tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu.

(1084) Līdz 2024.gada 4.ceturksnim tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji - 71 ēkas izbūve ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanai vismaz 850 pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās.

(1085) Investīcijas 3.1.2.3.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta darba laika iespēju un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu; paplašinot pakalpojumu klāstu ar ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu, pasākums mazinās pienākuma slogu sievietēm un vīriešiem, kuriem ir jāaprūpē tuvinieki.

(1086) Investīcijas 3.1.2.3.i." Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība" ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Ģimeniskai videi pietuvinātas sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietas plānots izveidot pašvaldību veidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju ietvaros, kur pakalpojumus sniedz atbilstoši likuma "Par pašvaldībām 15.panta 7.punkta un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta 1.daļā noteiktajai pašvaldības deleģētajai funkcijai (pakalpojumus nodrošinās vietējiem iedzīvotajiem). Investīcijas ietvaros netiks atbalstīti projekti, kas kvalificējami kā valsts atbalsts.

(1087) Investīcija 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionēšanas traucējumiem drošumspējas veicināšanai.

(1088) Izaicinājumi:

(1089) Izveidot modernu, pieejamu centru, kurā sev nepieciešamo atbalstu var saņemt personas ar visplašāko funkcionēšanas traucējumu loku, kā arī profesionāļi un šo personu ģimenes locekļi. Ņemot vērā to, ka katrai no šīm personu grupām ir savas vajadzības, topošā centra izveidē jāiesaista pārstāvji no visām šo personu grupām.

(1090) Pakalpojumiem, kas tiek sniegti centrā, ir jābūt efektīviem, kvalitatīviem, pierādījumos un labākajā praksē balstītiem, kā arī tiem ir jāveicina personu ar funkcionēšanas traucējumiem integrācija vai atgriešanās darba tirgū un sabiedrībā.

(1091) Centrā tiks sniegti gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, han profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, gan atbalsta pakalpojumi profesionāļiem un citiem interesentiem.

(1092) Mērķis:

(1093) Nodrošināt, ka sev nepieciešamo atbalstu saņem gan personas, kuru funkcionēšanas traucējumi tām liedz vai varētu liegt iekļauties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, gan arī sociālās nozares, izglītības un citi speciālisti, kā arī ģimenes locekļi, kuri ikdienā rūpējas, nodarbojas ar vai izglīto personas ar funkcionēšanas traucējumiem.

(1094) Piedāvātajam atbalstam gan kvalitātes, gan apjoma ziņā ir jāsasniedz mērķa grupas un tās atbalsta personu vajadzības.

(1095) Mērķa grupa ir personas ar funkcionēšanas traucējumiem, sociālās jomas profesionāļi, izglītības darbinieki un personu ar funkcionēšanas traucējumiem ģimenes locekļi.

(1096) Ieviešana:

(1097) Paredzēts sinerģiski pilnveidot profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspēju, t.sk. apmācot atbalsta speciālistus darbam ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (personu ar funkcionāliem traucējumiem neformālos aprūpētājus, piemēram, ģimenes locekļus, asistentus un tos sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekus, kuriem rodas nepieciešamība pēc šādām prasmēm paredzēts apmācīt pamatprasmēs rūpēties par personām ar funkcionāliem traucējumiem, komunicēt, cieņpilni izprast šo personu vajadzības), un izveidojot jaunu pakalpojumu - arodrehabilitācijas pakalpojumu - tajā ietverot komponentes no esošā sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ar mērķi atgriezt personas darba tirgū. Pasākuma ietvaros paredzēta moderna, pieredzē un praksē balstīta kompetenču attīstības centra izveide, t.sk. nodrošinot vides pieejamību un pilnveidota profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Tiks uzlabota tehnoloģiju un materiāltehniskā bāze mūsdienīgu un uz dažādu funkcionālu traucējumu un kompensāciju vērstu funkcionēšanas spēju attīstības programmu īstenošanai. Vienlaikus tiks ieviesta integrēta pakalpojuma pieeja, iekļaujot Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk - SIVA) sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojumā būtiskas komponentes no profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma, lai nodrošinātu savlaicīgu un mērķētu atbalstu cilvēkam ar nesen iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, tādējādi mazinot viņa izolēšanos no sabiedrības un veicinot viņa palikšanu vai atgriešanos darba tirgū.

(1098) Plānots, ka viens no virzieniem, kuros tiks attīstīta SIVA darbība, būs nodrošināt profesionālās piemērotības pakalpojumu visām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem pēc tā būs nepieciešamība. Šī pakalpojuma pilnveidošanā būtiska loma līdz šim ir bijusi ESF projektam Nr.9.1.4.1/16/I/001 "Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem integrācija nodarbinātībā un sabiedrībā", kura ietvaros SIVA iegādājās funkcionēšanas spēju novērtēšanas metodi Melba&Ida un SIVA speciālisti apguva, kā šo metodi vislabāk izmantot SIVA darbā. Kopš metodes ieviešanas ir secināts, ka tā ir izmantojama ne tikai tām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras varētu kļūt par profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem, bet arī citām personām ar funkcionāliem traucējumiem, lai veidotu ieteikumus, kādus pakalpojumus šīm personām turpmāk vajadzētu saņemt. 2021.-2027.gada plānošanas periodā nav plānots īstenot citus ES fondu ieguldījumus sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai personu ar funkcionāliem traucējumiem atgriešanai darba dzīvē.

(1099) Investīcija tiks īstenota SIVA sadarbībā ar Labklājības ministriju un, ja nepieciešams, citiem sociālās un veselības nozares pārstāvjiem (piemēram, NVA, VDEĀVK, VSIA NRC Vaivari u.c.).

(1100) Laika ietvars:

(1101) 2021.gada laikā plānots izveidot ekspertu komandu, kas pārskatīs SIVA sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu, noskaidros potenciālās mērķa grupas personu vajadzības, sagatavos un virzīs grozījumus normatīvajos aktos par kompetenču centra uzdevumiem un plānoto pakalpojumu;

(1102) 2022.gads - komanda izstrādā jaunas metodikas, apgūst citu valstu labākās prakses attiecībā uz kompetenču centru; paralēli tiek organizēti iepirkumi infrastruktūras uzlabošanai SIVA;

(1103) 2023.gads - noris infrastruktūras uzlabošanas darbi, turpinās metodikas izstrāde, bet SIVA komanda uzsāk darbu pie SIVA speciālistu apmācībām un jau izstrādāto programmu aprobācijas, kompetenču centru uzsāk aprīkot ar tehnoloģijām un materiāli tehnisko bāzi;

(1104) 2024.gads - tiek noslēgta programmu izstrāde un aprobācija, tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana un rezultātu izvērtēšana. Centra izveide un tajā piedāvāto pakalpojumu aprobācija un ieviešana tiks pabeigta līdz 2025.gada 2.ceturksnim.

(1105) Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi sniegs būtisku ieguldījumu personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem spējā iekļauties darba tirgū un sabiedrības dzīvē; pilnveidojot SIVA infrastruktūru, tiks nodrošināta vides pieejamība, tostarp īstenota labā prakse un inovatīvi risinājumi; projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu.

(1106) Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas SIVA tiks veiktas jau esošo (Sociālo pakalpojumu un socālās paīdzības likuma 15.1 pantā) valsts deleģēto funkciju pilnveidei sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanai. Pēc investīciju veikšanas pilnveidotā funkcija tiks veikta par valsts budžeta līdzekļiem un noteikta ārējā normatīvā regulējumā.

(1107) Investīcija 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū

(1108) Izaicinājumi:

(1109) Līdz ar pandēmijas ietekmi ir pieaudzis reģistrētā bezdarba līmenis, tādējādi 2020.gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,6% (aptuveni 70 tūkstoši reģistrētu bezdarbnieku), saglabājoties būtiskām reģionālajām atšķirībām gan bezdarba, gan ilgstošā bezdarba rādītājos. Saglabājas arī nozīmīgi izaicinājumi attiecībā uz prasmju atbilstību bezdarbniekiem ar darba tirgum nepietiekamu izglītību vai kvalifikāciju, kā arī salīdzinoši augsts mazkvalificēto īpatsvars darba tirgū. Vienlaikus līdz ar pandēmijas ietekmi bezdarbnieku profils ir kļuvis mazāk homogēns, un bezdarbnieku reģistrā ilgāku laika periodu ir arī augstākas kvalifikācijas darbinieki. Ekonomikas transformācijai un produktivitātes izaugsmei ir būtiski veikt ieguldījumus pārkvalifikācijā un prasmju apguvē, jo īpaši atbalstot tos, kuri ar dalību dažāda veida prasmju pilnveides pasākumos var būtiski kāpināt savu produktivitāti darba tirgū, tādējādi arī saņemot augstāku algu. Tas jo īpaši attiecas uz mazāk kvalificētajiem un tiem, kuru pašreizējā izglītība vai kvalifikācija neatbilst arvien mainīgajām darba tirgus prasībām. Līdz ar ekonomikas transformāciju uzņēmumi pastiprināti veic dažādu procesu automatizāciju un digitalizāciju, kas rada riskus, ka mazāk kvalificēto iespējas darba tirgū arvien sašaurināsies, kā arī vienlaikus arvien vairāk pieaug digitālo prasmju loma. Bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam vairāk pakļautajām grupām ir nepieciešams komplekss atbalsts, kas ietver gan aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, tajā skaitā mācības, gan sociālos pakalpojumus. Lai efektīvi nodrošinātu šadu secīgu un kompleksu atbalsta pasākumu piedāvājumu ir svarīga bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu profilēšana, ietverot arī pašreizējo un papildus apgūt nepieciešamo prasmju noteikšanu.

(1110) Mērķis:

(1111) Veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iekļaušanos darba tirgū produktīvākās un labākas kvalitātes darba vietās, sniedzot mērķētu, secīgu un savstarpēji papildinošu atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem, tādējādi sekmējot arī kopējā pieaugušo prasmju attīstības stratēģiskā ievara uzdevumu īstenošanu.

(1112) Bezdarbnieku un darba meklētāju profilēšanas rīku pilnveide, tajā skaitā efektīvu instrumentu izstrāde bezdarbnieku un darba meklētāju prasmju un kompetenču izvērtēšanai pirms bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistes piemērotākajās pārkvalifikācijas un prasmju apguves programmās, ar sekojošu "mācību portfeļu" komplektēšanu atbilstošāka piedāvājuma veidošanai atkarībā no personas zināšanu un prasmju līmeņa;

(1113) Starptautiski atzīta digitālo prasmju vērtēšanas rīka pielāgošana un ieviešana Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju prasmju līmeņa noteikšanai, lai piedāvātu atbilstošākos digitālo prasmju pilnveides pasākumus;

(1114) Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansiālā atbalsta mehānismu - stipendiju mehānismu (nosacījumi, apmērs), pārskatīšana un pilnveide, lai veicinātu efektīvākas darba tirgus pārejas un lielāku nelabvēlīgākā situācijā esošo darba tirgus dalībnieku iesaisti apmācību pasākumos, tajā skaitā jaunas profesijas apguvē, pārkvalifikācijā.

(1115) Atbalsts bezdarbnieku prasmju attīstībai 2021.-2027.gada periodā tiek plānots ESF pasākumā "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana", kā arī ESF pasākumā "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana". ANM ietvaros plānotajam atbalstam papildinošas investīcijas dos iespēju atbalstīt pasākumus, lai veicinātu piekļuvi nodarbinātībai un iekļaujošu nodarbinātību, turpinot atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām.

(1116) Ieviešana:

(1117) Bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajiem iedzīvotājiem tiks piedāvāti šādi pasākumi:

(1118) atbalsts pārkvalifikācijai vidējās kvalifikācijas profesiju apguvē (apstrādes rūpniecība u.c.), kurās vērojams darba tirgus pieprasījums, trūkst darbaspēka saskaņā ar darba devēju aptaujām, kā arī jomās un profesijās, kurās darbaspēks noveco un iziet no darba tirgus/pensionējas un nepieciešams to savlaicīgi aizvietot, apmācību piedāvājuma izstrādē ņemot vērā gan digitalizācijas, gan ilgtspējības tendences, tajā skaitā attiecībā uz "zaļāku" ekonomiku;

(1119) praktiskās apmācības pie darba devēja un pēc darba devēja pieprasījuma, lai atbalstītu uzņēmumus tiem nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atbilstoši uzņēmumu specifikai atkarībā no apgūstamās kvalifikācijas;

(1120) saskaņā ar darba devēju aptaujām darba tirgū nepieciešamo papildus prasmju (digitālās prasmes, valodas) apguve, lai bezdarbnieki apgūst papildus profesijai nepieciešamās prasmes, lai veiksmīgi darbotos profesijā;

(1121) bezdarbniekiem un darba meklētājiem ar konkurētpējīgāku profilu atbalsta dažādošana, līdzfinansējot mācības starptautiskajās tiešsaistes kursu platformās, lai varētu papildināt zināšanas un apgūt prasmes starptautiski pieprasītos kursos ar sertifikāta ieguvi, kurus atzinīgi novērtē darba devēji.

(1122) Pasākumi tiks īstenoti, piesaistot pakalpojumu sniedzējus, tajā skaitā izglītības iestādes, kā arī darba devējus. Pasākumu īstenošana tiks balstīta uz iepriekš šāda veida īstenoto pasākumu ietekmes novērtējumu rezultātiem, kā arī darba tirgus analīzi, tajā skaitā darba tirgus prognozēšanas rezultātiem, darba devēju aptaujām, un bezdarbnieku situācijas individuālu izvērtējumu. Dalība aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, tajā skaitā mācībās, ir priekšnoteikums bezdarbnieka pabalsta un pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu (GMI) saņemšanai darbspējīgām personām. Vienlaikus pasākumi tiks īstenoti ar Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu starpniecību, kas, vietējā līmenī veidojot partnerības ar darba devējiem un sociālajiem dienestiem, kā arī izmantojot darba tirgus prognozēšanas rīku rezultātus, jau pašreiz sniedz bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām atbalstu informētāku lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā karjeras konsultācijas.

(1123) Mērķauditorija:

(1124) Bezdarbnieki, darba meklētāji un bezdarba riskam pakļautas personas

(1125) Iesaiste:

(1126) Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū nepieciešamo prasmju pilnveidē tiks īstenota sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā arī citiem ekspertiem no dažādām institūcijām LM Apmācību komisijā, kas nosaka mācību piedāvājumu.

(1127) Laika ietvars:

(1128) Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveides pasākumu plānots īstenot ANMP darbības ietvarā, aktivitātes indikatīvi sagatavot sākot ar 2021.gadu, bet tās īstenojot periodā no 2023.-2025.gadam.

(1129) 2023.gada 4.ceturksnī tiks pielāgotas un pilnveidotas profilēšanas un prasmju noteikšanas sistēmas.

(1130) Vismaz reizi gadā (atbilstoši nepieciešamībai pat vairākkārt) tiks aktualizēti darba tirgū pieprasīto profesiju un prasmju saraksti;

(1131) No 2023.gada 2.ceturkšņa līdz 2026.gada 1.ceturksnim tiks īstenoti bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveides pasākumi un to īstenošanas monitorings.

(1132) Investīcijas 3.1.2.5.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam vairāk pakļautajām grupām, tostarp etniskajām minoritātēm, tiks sniegts komplekss atbalsts, kas ietver gan aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, tajā skaitā mācības, gan sociālos pakalpojumus; dalībai mācībās īpaši tiks motivēti un atbalstīti bezdarbnieki ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm, kā arī personas pirmspensijas vecumā; organizējot apmācības, pakalpojumu sniedzējiem tiks izvirzīta prasīta attiecībā uz vides un mācību materiālu piekļustamību; projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu.

(1133) Investīciju 3.1.2.5.i. ietvaros plānots de minimis atbalsts. Mācības pie darba devējiem tiks nodrošinātas atbilstoši 2014.-2020.gada plānošanas perioda struktūrfondu ietvaros izmantotajam modelim.

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

(1134) Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, kas balstītas uz viedu un energoefektīvu risinājumu ieviešanu, sekmēs arī uzņēmumu enerģētisko neatkarību, tādā veidā veicinot Latvijas un Eiropas Savienības noturību un autonomiju. Tāpat investējot ražošanas telpu izveidē un piesaistot starptautiski atzītus industriālo telpu operatorus tiks veicināta uzņēmumu produktivitāte, kas stiprinās to konkurētspēju starptautiskajās piegāžu ķēdēs.

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

(1135) Reformu un investīciju ietvaros nav plānots īstenot pārrobežu un daudzvalstu projektus.

6. Komponentes zaļā dimensija

(1136) Reformas 3.1.1.r "Administratīvi teritoriālā reforma" ietvaros paredzētās infrastruktūras investīcijas ir plānotas zem ieguldījumu koda "059 - jaunizbūvēti vai modernizēti citi valsts, reģionālie un vietējie piekļuves ceļi" un "014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus un vietas)", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā. Atbilstoši reformu un investīcijas 3.1.1.1.i "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai sasniedzamībai" aprakstā norādītajam, ANM ietvaros netiek plānota jaunu ceļu izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu (indikatīvi 234 km) stāvokļa kvalitātes uzlabošana, kuru atjaunošanas rezultātā nav plānots palielināt SEG emisijas, jo nav plānots transporta plūsmas un intensitātes pieaugums, bet tieši otrādi - samazināsies ceļā pavadītais laiks un tādējādi arī radītais vides piesārņojums. Autoceļu būvniecības procesa ietvaros autoceļu sarkanajās līnijāstiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu Savukārt kā enerģiju taupošu risinājumu plānots izmantot videi draudzīgu apgaismojumu.

(1137) Projektu ieviesēji tiks aicināti ievērot zaļā publiskā iepirkuma prasības, sludinot iepirkumus būvniecības darbiem, kā arī noteikt minimālo būvniecības atkritumu pārstrādi un izmantošanu būvniecībā. Investīcijas ceļu infrastruktūras attīstībā plānotas sinerģijā ar citiem pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz tīrākiem transporta veidiem, un investīcijām, kas stimulē sabiedriskā transporta izmantošanu.

(1138) Investīcijas 3.1.1.3.i. "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" ietvaros plānota industriālo parku un teritoriju attīstība reģionos, t.sk. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (t.sk. siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, elektrība,), pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana. Plānota ne tikai tādu industriālo parku izveidošana, kas ietver jaunas infrastruktūras veidošanu, kas potenciāli varētu radīt SEG emisiju pieaugumu, bet arī tiks attīstītas esošās industriālās teritorijas, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un notiek šo teritoriju degradācija. Savukārt pēc investīciju veikšanas, turpmāka vides degradācija tiks novērsta. Vienlaikus industriālajos parkos un teritorijās tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, AER risinājumus. Kā arī plānots atbalstīt viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī vērtēt citu jaunu un progresīvu risinājumu ieviešanu ēku būvniecībā. Turklāt, projektu ieviesēji tiks aicināti ievērot zaļā publiskā iepirkuma prasības, sludinot iepirkumus būvniecības darbiem. Tajā pašā laikā industriālajos parkos varētu būt iespēja attīstīt tieši uzņēmumus, kam būtu potenciāls veidot jaunas zaļās darba vietas, produktus un tehnoloģijas, kas varētu veicināt Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, tādā veidā sabalansējot potenciāli radītās palielinātās SEG emisijas.

(1139) Investīcijas 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)", kas sniedz 0% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu. Izvēli pamato plānotie pasākumi: atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros jaunizveidotajās pašvaldībās, kas nav specifiski vērsti uz klimata jautājumu risināšanu.

(1140) Investīcijas 3.1.1.5.i Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana piemēroti kodi: 086 - infrastruktūra pamatizglītībai un vidējai izglītībai un 112 - atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru). Zaļo mērķu sasniegšanai plānoti 0% investīciju, jo netiek plānoti specifiski pasākumi, kas ietekmētu zaļo dimensiju.

(1141) Investīcijas 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde" īstenošanai ir plānota pozitīva klimata ietekme, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas ir saistīti ar bezizmešu transportlīdzekļu iegādi (galvenokārt autobusi pašvaldībām skolēnu pārvadājumu vajadzībām). Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "074 - Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs", kas sniedz 100% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.

(1142) Reformas 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimāli ienākumu reformas atbalstam ietvaros plānotās investīcijas nerada tiešu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu.

(1143) Investīcijas 3.1.2.1.i. "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" sekmēs cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo ieklaušanu, attiecīgi minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "115 - pasākumi vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības sabiedrībā veicināšanai".

(1144) Investīcijas 3.1.2.2.i. "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" paredz atbalstu, lai detalizētāk un efektīvāk izvērtētu sociālās drošības sistēmas esošos un iecerētos pasākumus, to ietekmi uz apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem un atbalsta saņēmējiem, gan pašas sistēmas stabilitāti un finanšu ilgtspēju, līdz ar to minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "125 - pasākumi sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai, tostarp sociālās aizsardzības pieejamības veicināšanai".

(1145) Investīciju 3.1.2.3.i. "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" rezultātā tiks attīstīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumipašvaldībās pensijas vecuma personām. Savukārt investīcijas "3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai" rezultātā tiks izveidoti un attīstīti sinerģiski sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, kas tiks aprobēti ēkās, kurās tiks veikta infrastruktūras un materiāltehniskā aprīkojuma pilnveidošana. Attiecīgi abām minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "091 - cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo integrāciju kopienā".

(648) Investīcijas 3.1.2.5.i. "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" veicinās piekļuvi nodarbinātībai, iesaiste darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī "zaļāku" ekonomiku. Atbilstoši izglītības programmu standartiem zaļās prasmes var tikt integrētas nacionālā līmeņa profesijās (profesiju standartos un mācību programmās). Zaļo prasmju komponentes izglītības programmu saturā var papildināt jau esošo atbalstu bezdarbnieku darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvē. Minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "097 - pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi nodarbinātībai.

7. Komponentes digitālā dimensija

(1146) Reformas 3.1.1.r "Administratīvi teritoriālā reforma" ietvaros paredzētās investīcijas ir plānotas zem ieguldījumu koda "059 - jaunizbūvēti vai modernizēti citi valsts, reģionālie un vietējie piekļuves ceļi", "014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus un vietas)" un "114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)", paredzot 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā.

(1147) Atbilstoši investīcijas 3.1.1.1.i "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, jauno novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu pieejamībai un drošai sasniedzamībai" aprakstā norādītajam, ANM ietvaros plānota jau eksistējošu valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvokļa kvalitātes uzlabošana. Atbilstoši investīcijas 3.1.1.2.i "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" aprakstā norādītajam, ANM ietavaros plānots atbalsts publiskajai infrastruktūrai, kas nepieciešama industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos. iLai gan netiek plānota tieša ietekme, tomēr sagaidāms, ka industriālo ražošanas telpu izveide,, izmantojot viedus un energoefektīvus risinājumus, sekmēs uzņēmumu paplašināšanos un produktivitātes paaugstināšanos, ļaujot uzņēmumam finanšu resursus novirzīt investīcijām uzņēmumu digitalizācijā un automatizācijā caur inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot industriālās infrastruktūras pielāgošanu nozarēm, kas spēj radīt produktus ar augsu pievienoto vērtību.

(1148) Pašvaldību infrastruktūras attīstīšana plānota integrēti ar komersantu plānotajiem ieguldījumiem, kur pašvaldība varētu radīt vidi arī viedu risinājumu piemērošanai un inovācijas attīstībai (pašvaldības varētu būt gan inovatīvo produktu patērētājs, piemērojot tos savā ikdienas darbā efektivitātes uzlabošanai, gan inovatīvu uzņēmumu atbalstītājs). Lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus, kā arī ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas mērķus un uztādījumus, ANM ietavaros paredzēts ieviest investīciju 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai". Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "114 - atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)", kas sniedz 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu, ņemot vērā, ka atbalstu plānots sniegt pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros jaunizveidotajās pašvaldībās. Plānotie pasākumi nav specifiski vērsti uz digitālo komponenšu attīstīšanu.

(1149) Investīcijas 3.1.1.5.i Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana kodi: 086 - infrastruktūra pamatizglītībai un vidējai izglītībai, 112 - atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru). Digitālajai dimensijai plānoti līdzekļi 0% apmērā, vienlaikus plānots, ka investīcijas pastarpināti sekmēs digitālo prasmju apguvi un digitālo iespēju attīstīšanu, bet šobrīd tos nav iespējams precīzi noteikt. Ar 2020.gada 1.septembri ir stājušies spēkā valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standarti, kas stiprina rosinātās pārmaiņas izglītības saturā un pieejā, lai ieviestu tādu izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21.gadsimtā svarīgās kompetences. Minēto standartu saturu veido caurviju prasmes, tostarp digitālā pratība, kas paredz digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai.

(1150) Investīcijai 3.1.1.6.i. "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde" nav tiešas ietekmes uz digitālo dimensiju, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas galvenokārt ir saistīti ar bezizmešu transportlīdzekļu iegādi (galvenokārt autobusi pašvaldībām skolēnu pārvadājumu vajadzībām). Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda "074 - Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs", kas sniedz 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.

(1151) Investīcijas 3.1.2.5.i. "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" ietvaros atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju prasmju pilnveidei plānots t.sk. jomās, kurās tautsaimniecībā notiek pārstrukturēšanās, kā arī, lai iegūtās prasmes atbalstītu automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumos, tādējādi, bezdarbniekiem apgūstot un uzlabojot digitālās prasmes, tiks sniegts ieguldījums digitalizācijas mērķu sasniegšanā. Attiecīgi minētajām investīcijām piemērots intervences lauks "016 - Prasmju attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties pārmaiņām" (40%).

KOMPONENTE 4: VESELĪBA

1. Komponentes apraksts

(1152) Kopsavilkums: Veselība

(1153) Politikas joma: Veselības aprūpes politika

(1154) Mērķis: Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, īstenojot kompleksus pasākumus integrētā veselības sistēmā.

(1155) Reformas un/vai investīcijas99

(1156) Reformu un investīciju virziens 4.1. Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs

(1157) Plānotās reformas:

(1158) Reforma 4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība

(1159) Plānotās investīcijas:

(1160) 4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai;

(1161) 4.1.1.2.i.: Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā;

(1162) 4.1.1.3.i.: Atbalst sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā.

(1163) Reformu un investīciju virziens 4.2. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide

(1164) Plānotās reformas:

(1165) Reforma 4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide

(1166) Plānotās investīcijas:

(1167) 4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai

(1168) Reformu un investīciju virziens 4.3. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana

(1169) Plānotās reformas:

(1170) Reforma 4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums

(1171) Plānotās investīcijas:

(1172) 4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai

(1173) Plānotās izmaksas:

(1174) ANM ietvaros veselības komponentei plānots novirzīt 11% no kopējā finansējuma, jeb 181,5 milj. EUR.

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

(1175) Galvenie izaicinājumi

(1176) ANM plānā iekļautās reformas un investīcijas noteiktas atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) noteiktajiem sasniedzamajiem mērķiem sabiedrības veselības jomā un saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam100 (turpmāk - pamatnostādnes) noteiktajiem Latvijas sabiedrības veselības politikas 2021.-2027.gadam rīcību virzieniem:

• veselīgs un aktīvs dzīvesveids,

• infekciju izplatības mazināšana,

• uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe,

• cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide,

• veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana.

I Pamatnostādņu rīcības virzienā "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids"

(1177) Rīcības virzienā ir paredzētas gan valsts budžeta iniciatīvas, gan ES fondu finansējumu piesaiste 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros ar mērķi nodrošināt Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu ilgtspējīgu īstenošanu, turpinot gan ES fondu, gan valsts budžeta ieguldījumusveselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumos, efektīvāk uzrunājot mērķgrupas ar dažādu nevalstisko organizāciju (NVO) un nozares partneru organizāciju starpniecību un iesaistot darba devējus, līdz pat 2029.gadam nodrošinot gan nacionāla līmeņa, gan vietēja līmeņa veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus visiem Latvijas iedzīvotājiem visās pašvaldībās. Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir noteikti konkrēti pasākumi, kas nodrošinās konkrētu sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos, un kas, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta un citu finanšu instrumentu investīciju avotus, kā arī ņemot vērā uzsāktās nozares iniciatīvas, ir īstenojami rīcības virzienā "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids" ietvaros līdz 2027.gadam. Attiecīgi ANM plānā paredzētas investīcijas šajā rīcības virzienā noteiktu jomu pētījumu veikšanai, savukārt pārējie identificētie izaicinājumi veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumiem tiek risināti valsts budžeta un ES fondu finansējuma ietvaros.

(1178) Tā kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, t.sk. izmantojot ES fondu atbalstu tika ieveidots vērienīgs un visaptverošs ietvars veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai dažādos līmeņos (vietējais, centralizētais, uz specifiskām grupām mērķēts), tad šajā jomā nav plānots veikt jaunas reformas, bet stiprināt jau iesāktās reformas, veicot papildu investīcijas no ES fondiem un valsts budžeta.

II Pamatnostādņu rīcības virzienā "Infekciju izplatības mazināšana"

(1179) Rīcības virzienā ir paredzētas gan valsts budžeta iniciatīvas vakcinācijas aptveres palielināšanai, infekciju izplatības risku mazināšanai, epidemioloģiskās uzraudzības stiprināšanai, AMR risku mazināšanai, gan papildinoši ES fondu SAM 4.1.2. ietvaros paredzētie slimību profilakses pasākumi vakcināciju aptveres paplašināšanai.

III Pamatnostādņu rīcības virzienā "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe"

(1180) Rīcības virzienā ir iekļauti rīcības risinājumi attiecībā uz cilvēku centrētas integrētas veselības aprūpes pakalpojumu attīstību, ietverot gan zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan veselības aprūpes pakalpojumu koordinēšanu un pēctecību un pacienta un viņa ģimenes iesaisti veselības aprūpē.101

(1181) Lai uzlabotu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, 2020.gadā tika pabeigta slimnīcu līmeņu 1. vērtēšanas kārta. 26 slimnīcās notika pārbaudes un tika izvērtēta to sniegto pakalpojumu atbilstība noteiktajam slimnīcu līmenim. Pēc slimnīcu līmeņu izvērtēšanas sagatavots un iesniegts izskatīšanai MK informatīvais ziņojums "Par slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktam slimnīcu līmenim".

(1182) No 2020.gada 1.aprīļa ieviesta jauna zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība, kas paredz, ka izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē jānorāda zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums, un aptiekā pacientam tiek izsniegts zemākās cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Ieviestā kārtība veicinājusi arī racionālu zāļu lietošanu, jo pacientiem, ja vien nav medicīniska rakstura pamatojums, aptiekā tiek izsniegtas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko cenu. Jaunās kārtības ieviešanas rezultātā no 2020.gada aprīļa līdz novembrim pacientu kopējais līdzmaksājums par kompensējamo zāļu iegādi, salīdzinot ar šo pašu laika periodu 2019. gadā, ir samazinājies par 28,3% jeb par 8,25 milj. EUR, bet lētāku līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes kompensējamo zāļu skaits Kompensējamo zāļu sarakstā palielinājies par 17%.

(1183) 2021.gadā ir plānots pārskatīt slimnīcas līmeņu definējumus pēc sniegto pakalpojumu apjoma un tajos noteiktos veselības aprūpes profilus, t.sk. ārstu speciālistu skaitu uzņemšanas nodaļā. Ir plānots rast risinājumu speciālistu piesaistei darbam reģionu slimnīcās. Tāpat plānots izstrādāt ķirurģisko operāciju klasifikāciju, nosakot kādas operācijas turpmāk veiks slimnīcas atbilstoši slimnīcu līmenim un vērtēt dzemdību palīdzības saglabāšanu slimnīcās, kurās dzemdību skaits saglabājas zem 500 gadā.

(1184) Paredzēts izstrādāt Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024.gadam.

(1185) Lai radītu visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi, kas neatkarīgi no iedzīvotāju sociālekonomiskā stāvokļa nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā pieejamus pakalpojumus MK apstiprināts konceptuālais ziņojums. Ziņojumā ietverts detalizēts skaidrojums par paliatīvajā aprūpē aktuālajiem jautājumiem, kā arī iezīmētas konstatētās problēmas un sniegti iespējamie risinājumi, lai uzlabotu paliatīvo aprūpi pieaugušajiem, sociālo aprūpi, paliatīvo aprūpi bērniem, kā arī attīstītu paliatīvo aprūpi katrā veselības aprūpes līmenī un nodrošinātu materiālo atbalstu paliatīvās aprūpes pacientiem.

(1186) Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta vajadzībās balstītas perspektīvas un ievērojot nozares cilvēkresursu trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc jebkura aprūpes pakalpojuma līmeņa aprūpes nekavējoties tiek iesaistīts turpmākajos nepieciešamajos veselības aprūpes posmos, nodrošinot saistītā pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu.

(1187) Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietver gan dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan sociālo pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku iesaisti, sadarbības spējas, lēmumu pacienta parūpē pieņemšanā, integrēta aprūpes modeļa plāna ieviešanā dzīvē. Attiecīgi gan no valsts budžeta, gan no normatīvo aktu regulējuma izmaiņām, gan dažādām iniciatīvām, kas atbalstītas no ES fondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējuma tiek atbalstīti darbību un iniciatīvu kopumi integrētās veselības aprūpes ieviešanā.

(1188) Pasaules Veselības organizācija (turpmāk - PVO) jau ilgstoši izceļ ambulatoro veselības aprūpi, kā būtisku veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļu, kuras attīstība var ievērojami uzlabot sistēmas kopējo darbību102. PVO ieskatā, iespējams uzlabot veselības aprūpes resursu pielietošanas efektivitāti, attīstot ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus un iespēju robežās aizstājot pacientu aprūpi stacionāros ar ambulatoriem pakalpojumiem103. Arī OECD izceļ primāro un sekundāro ambulatoro pacientu aprūpi kā būtiskas efektīvas veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļas104, kā arī norāda uz nepieciešamību attīstīt ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, ņemot vērā tādas demogrāfijas tendences kā iedzīvotāju novecošanās un hronisku slimnieku skaita pieaugums.105 Gan PVO, gan OECD norāda arī uz nepieciešamību veidot veselības aprūpes sistēmu, kas centrēta ap pacienta vajadzībām.

(1189) Veselības aprūpes nepārtrauktībā būtiska loma ir sadarbībai starp speciālistiem, kā arī primārajai veselības aprūpei, kas nodrošina pastāvīgu indivīda veselības aprūpi un tās koordinēšanu visa mūža garumā. Tādēļ Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz attīstīt primāro veselības aprūpes līmeni, nodrošinot atbalstu ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzējiem, veicot sistēmiskas pārmaiņas, normatīvā regulējuma izmaiņas, prakses darba organizācijas izmaiņas, izmantojot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu.

(1190) Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam106 minēta nepieciešamība attīstīt veselības aprūpes pakalpojumus, veicinot pakalpojumu savlaicīgu pieejamību un kvalitāti. Stratēģijā minēta nepieciešamība veidot attīstības (zināšanu, ekselences) centrus, t.sk. veselības jomā, iespēju robežās ievērojot principu "vienas pieturas aģentūra". Norādīts, ka nepieciešams sekmēt šo centru savstarpējo mijiedarbību un sadarbību ar citām sistēmas institūcijām.

(1191) Nacionālajā attīstības plānā 2027.gadam (turpmāk - NAP)107 uzsvērta nepieciešamība attīstīt "uz cilvēku centrētu veselības" aprūpi, tajā skaitā palielinot savlaicīgas veselības aprūpes pieejamību pacientiem un uzlabojot tās kvalitāti - samazinot medicīnas speciālistu trūkumu un palielinot speciālistu kvalifikāciju. NAP uzsvērts mērķis attīstīt multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, tajā skaitā infekcijas slimībām. Jāatzīmē arī NAP stratēģiskais virziens zinātnes attīstībai, kas paredz palielināt zinātnes un pētniecības kapacitāti.

(1192) Papildus pēdējos gados sabiedrība ir saskārusies ar jaunām vīrusu izraisītām infekcijas slimībām, kuru profilaksei un ārstēšanai nav bijuši pieejami efektīvi līdzekļi (vakcīnas un zāles), un tādēļ tās ir strauji izplatījušās, izraisot epidēmijas vai pandēmijas. SARS-CoV-2 vīrusa izraisītā pandēmija (Covid-19), kas sākās 2020.gada sākumā, vēlreiz pierādīja, ka infekcijas slimības var radīt globālu apdraudējumu, jo to izplatība strauji var pāriet valstu un kontinentu robežas.108

(1193) Covid-19 izraisītā pandēmija pastiprināti ir izgaismojusi virkni vājo posmu veselības aprūpes pieejamībā un organizācijā - infrastruktūras neatbilstību un trūkumu, kas veselības jomu ietekmējošu krīžu situācijās apdraud savlaicīgu un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

(1194) Lai īstenotu investīcijas infrastruktūras pielāgošanai epidemioloģiskajām prasībām, sākotnēji nepieciešams izstrādātas rekomendācijas epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kas varētu būt balstītas gan uz Veselības inspekcijas izvērtējumu 2020.gadā par slimnīcu gatavību uzņemt pacientus ar aizdomām par saslimšanu ar Covid- 19, gan veicot atsevišķu trūkstošo veselības aprūpes posmu ārstniecības iestāžu gatavību sniegt pakalpojumus Covid-19 apstākļos izvērtējumu.

(1195) Ņemot vērā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas pamatprincipus109 un cilvēkresursu nodrošināšanas nepieciešamību kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūru nepieciešams attīstīt un pakalpojumu līmeņus savstarpēji integrēt tajās pakalpojumu sniegšanas vietās, kur ir pieejami un tiek koncentrēti cilvēkresursi, atbilstoši ir nepieciešami ieguldījumi, gan primārās aprūpes pakalpojumu nodrošinātāju infrastruktūrā, gan ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, gan visu līmeņu stacionāro iestāžu, kas vienlaikus, nodrošina gan ambulatoro, gan stacionāro palīdzību un neatliekamo palīdzību, infrastruktūrā.

(1196) Vēsturiski investīcijas infrastruktūrā primāri ir tikušas virzītas tikai caur ES fondu investīcijām. Ņemot vērā veselības aprūpes sistēmas infrastruktūras stāvokli, tās nekad nav bijušas pietiekamā apjomā, lai apmierinātu visas prasības, vienlīdz sabalansēti attīstītu visu aprūpes līmeņu ārstniecības iestāžu infrastruktūru. Saskaroties ar Covid19 izaicinājumu jau 2020.gada arī no valsts budžeta tika saņemts zīmīgs atbalsts nepieciešamai infrastruktūras attīstībai ārstniecības iestādēm, kas apkalpoja Covid-19 pacientus. Galvenās valsts budžeta investīcijas tika novirzītas stacionārajām iestādēm, kas sniedz gan stacionārus, gan ambulatoros pakalpojumus. Arī ANM apjomīgāka investīciju daļa infrastruktūras uzlabošanai visaptverošu integrētu pakalpojumu sniegšanai epidemioloģijas prasību ievērošanai tiek virzītas 3 klīniskajām universitātes slimnīcām un 7 reģionālajām slimnīcām. Šo desmit slimnīcu infrastruktūras uzlabošana paralēli stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai uzlabos arī sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, jo šajās iestādēs tiek nodrošināta gandrīz puse (43%) no visu valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro pakalpojumu apjoma Latvijā110. Un trīs klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā 50% apkalpotie pacienti nāk no reģioniem. Attiecīgi investīcijas sasniedz gan ambulatoro pakalpojumu attīstību, gan ir vērstas uz teritoriālo atstumto iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu. Attiecīgi ANM plāna ietvaros attīstot trīs klīnisko universitātes slimnīcu, kuras atrodas Rīgā, infrastruktūru, tostarp visaptverošu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, ieguvēji būs visas Latvijas un it īpaši reģionu iedzīvotāji, jo tiem būs pieejami terciārā visaugstākā līmeņa ambulatorie pakalpojumi, kurus nodrošina, veic, konsultē klīniskajās universitātes slimnīcās esošie vadošie eksperti konkrētajā profilā, un kuri cilvēkresursu trūkuma pēc nav tiem pieejami reģionos.

(1197) Tāpat zīmīga ANM investīciju daļa infrastruktūras uzlabošanai visaptverošu integrētu pakalpojumu sniegšanai un īpaši telpu atbilstībai epidemioloģijas prasību ievērošanai, nodrošinot sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus arī Covid-19 pandēmijas laikā, tiek virzītas sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, proti ~ 48 ārstniecības iestādēm, kurām noslēgts līgums par valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu (par 10 un vairāk SAVA programmām), kas ir valsts un pašvaldību vai privātas poliklīnikas, veselības centri un I līdz III līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras nodrošina sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus ārpus 10 IV un V līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm.

(1198) Arī primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sistēmas noturības un ilgtspējas nodrošināšanai, tādejādi ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF investīciju ietvaros rasts risinājums palielināt atbalsta summu ģimenes ārstu infrastruktūras uzlabošanai tieši epidemioloģijas prasību nodrošināšanai, pacientu plūsmas nodalei, kā arī pacientu un ārstniecības personu drošas vides nodrošināšanai.

IV Pamatnostādņu virziens "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide"

(1199) Cilvēkresursu trūkums veselības nozarē šobrīd Latvijā ir viena no akūtākajām veselības aprūpes sistēmas problēmām. Līdz ar to, lai to risinātu, nepieciešami visaptveroši pasākumi, kas nodrošinātu resursus un priekšnosacījumus jauno mediķu izglītošanai un noturēšanai nozarē darbam veselības aprūpes iestādes Latvijā valsts apmaksāto pakalpojumu sektorā. Turpinot 2014.gadā veiktā Pasaules bankas izvērtējumā par veselības aprūpes nozari Latvijā izteiktajās rekomendācijās minēto un 2017.gada konceptuālajā ziņojumā Par veselības aprūpes sistēmas reformu noteikto un jau īstenošanā esošo cilvēkresursu attīstības virzienu, cilvēkresursu attīstības reformas īstenošanai, piesaistot papildu valsts budžeta, ES fondu un ANM plāna līdzekļus, kā arī DR Reform tehniskā atbalsta instrumenta projekta cilvēkresursu stratēģijas izstrādei, tiks īstenota virkne pasākumu, kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu izglītošanai, piesaistei darba nozarē un ārstniecības personu atalgojuma sistēmas attīstībai.

(1200) 2019.gadā Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu "Cilvēkresursi veselības aprūpē", sniedzot detalizētu pārskatu par situāciju veselības aprūpes personāla nodrošinājumā, tajā skaitā vērtējot situāciju ārstniecības personu izglītības sistēmā. Tāpat Latvija ilgstoši saskaras ar darbaspēka trūkumu veselības aprūpes nozarē, ko atspoguļo viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem ES valstīs (2017.gadā - 43 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 85 ES vidēji) un par ES vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (34 uz 10 000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 36 ES vidēji). Latvijas reģionu griezumā ārstu relatīvais skaits visos reģionos, izņemot Rīgu, ir būtiski zemāks nekā ES vidējais.

(1201) Pamats ilgtspējīgai cilvēkresursu attīstībai nozarē ir caurredzams, saprotams un konkurētspējīgs atalgojuma modelis kas jau šobrīd Latvijā ir saskaņots ar nozares dalībniekiem un kura īstenošana ir plānota līdz 2027.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

(1202) Šobrīd panākts būtisks progress attiecībā uz ārstniecības personu atalgojumu - 2020.gadā vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tika palielināta par 10%, bet rezidentiem par 20%, salīdzinot ar 2019.gadu. Minimālā darba samaksa ārstiem 2020. gadā tika palielināta par 108 EUR (no 1079 EUR uz 1187 EUR) un medicīnas māsām par 71 EUR (no 714 EUR uz 785 EUR). Atalgojuma pieaugums tiek nodrošināts arī 2021.gadā - vidējā darba samaksa ārstniecības personām tarifā tiek palielināta vidēji par 25,4%, tas ir, minimālā darba samaksa ārstiem palielināta par 302 EUR (no 1187 EUR uz 1489 EUR), bet medicīnas māsām par 200 EUR (no 785 EUR uz 985 EUR).

(1203) Jau 2019.gadā tika pieteikta māsu profesijas reforma, kas paredz māsu kompetenču un praktisko iemaņu paplašināšanu, kā arī profesionālās pilnveides procesa uzlabošanu, lai jau šobrīd praktizējošām māsām nodrošinātu atbilstošu kompetenču līmeni. Lai pilnībā ieviestu māsas profesijas un specialitāšu konceptu, 2021.gadā tiks turpināts darbs pie noteikumu projekta izstrādes, kas paredz izmaiņas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumos, kā arī atteikties no sertifikācijas procesa māsu praksē.

(1204) 2020.gadā tika turpināti atbalsta pasākumi ārstniecības personu piesaistei darbam reģionos ārpus Rīgas. Projekta ietvaros 2020. gada beigās bija piesaistīti jau 77 ārsti, 143 ārsta palīgi, 5 ergoterapeiti, 13 fizioterapeiti, 352 māsas palīgi, 148 medicīnas māsas, 10 vecmātes, ka arī nodotas 13 ģimenes ārstu prakses, kuras pārņēmuši 14 ģimenes ārsti.

V Pamatnostādņu virziens "Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana"

(1205) Tā kā joprojām liela daļa pacienta veselības datu nav pieejami pacienta elektroniskajā veselības kartē valsts uzturētajā e-veselības sistēmā, bet ir pieejami papīra formātā, kā arī glabājas dažādās privāto pakalpojumu sniedzēju izveidotās un uzturētās informācijas sistēmās, šo pamatnostādņu darbības periodā jāveicina pacienta ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes datu (piemēram, zobārstniecības, izmeklējumu, vakcinācijas) digitalizēšana un to centralizēta pieejamība pacienta elektroniskajā veselības kartē e-veselības sistēmā, tai skaitā jāveicina datu apmaiņa starp e-veselības sistēmu un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, kā arī nepieciešams rast risinājumu datu apmaiņai ar sociālās jomas informācijas sistēmām, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības piešķiršanai nepieciešamo datu pieejamību pašvaldību sociālajos dienestos, kā arī informāciju veselības aprūpes speciālistiem par piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Papildus jānodrošina iespēja pacientam viņa elektroniskajā veselības kartē e-veselības sistēmā uzkrāt veselības un dzīvesveida datus no mobilajām aplikācijām. Būtisks priekšnoteikums pacienta elektroniskās veselības kartes attīstīšanai e-veselības sistēmā ir e-veselības sistēmas modernizēšana, attīstot ērti savietojamu, tai skaitā ar mobilajām aplikācijām arhitektūru. Savukārt, lai, ceļojot ES teritorijā Latvijas iedzīvotāju veselības dati nepieciešamības gadījumā būtu pieejami citas ES dalībvalsts ārstniecības iestādei, savukārt, citu ES valstu iedzīvotāju, kuri ceļo Latvijā, veselības dati nepieciešamības gadījumā būtu pieejamai Latvijas ārstniecības iestādēm, jāizveido pacientu veselības datu pārrobežu apmaiņa ar citām ES dalībvalstīm.

(1206) Iepriekšējos gados veselības aprūpes sistēmas efektivizācijai ir īstenoti vairāki digitalizācijas projekti, tomēr veselības nozarē uzkrāto veselības datu potenciāls gan pacienta veselības aprūpē, gan valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu nodrošināšanai, kā arī pētniecībā joprojām ir nepietiekami izmantots.

(1207) 2020.gadā tika pieņemts lēmums par e-veselības sistēmas attīstīšanu, vispirms modernizējot novecojušo sistēmu un tad attīstīt tajā jaunas funkcionalitātes. Attiecīgi NVD 2020.gada 4.ceturksnī izsludinājis atklātu konkursu, kura ietvaros paredzēta gan e-veselības sistēmas, gan NVD veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu sistēmas tehniskā izpēte un nākotnes arhitektūras izstrāde. Sistēmu nākotnes arhitektūru iecerēts izstrādāt līdz 2021.gada beigām, pēc tam secīgi veikt sistēmu modernizāciju un jaunu funkcionalitāšu attīstīšanu. E-veselības sistēmas modernizēšanai MK 2020.gada oktobrī piešķīra papildu valsts budžeta finansējumu (līdz 2023.gadam kopā 2 milj. EUR). Veselības nozares digitalizācijas projektiem, tai skaitā e-veselības sistēmas attīstīšanai 2021.-2027.gadā paredzēts arī ES fondu finansējums.

(1208) Mērķi

(1209) ANM plānā iekļautās reformas un investīcijas sasniedz trīs pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus. Pamatnostādnēs noteikto politikas mērķu sasniegšana norit īstenojot reformas, investīcijas un prioritātes, izmantojot gan valsts budžeta finansējumu, gan Eiropas Savienības (turpmāk - ES ) fondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas periodu investīcijas, DG Reform tehnisko atbalstu, citu finanšu instrumentu, kā arī ANM finansējumu.

(1210) Galvenais uzdevums - sabalansējot valsts budžeta palielinājumu veselības aprūpes nozarei un izmantojot investīciju iespējas, nodrošināt kvalitatīvu un drošu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, mazināt rindas uz pakalpojumiem un nodrošināt pamatpakalpojumus augstā kvalitātē tuvāk pacienta dzīvesvietai, mazināt iedzīvotāju privātos izdevumus veselības aprūpei, kā arī integrēt pakalpojumus, orientējot tos uz pacienta vajadzību konkrētā laikā un vietā. Ņemot vērā pakalpojumu un pacientu ģeogrāfiskā izvietojuma specifiku111, ieguldījumus veicot integrētu pakalpojumu attīstībai universitāšu slimnīcās, reģionu slimnīcās un sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādēs tiks sniegts atbalsts visiem Latvijas iedzīvotājiem.

(1211) ANM reformas un investīcijas tieši reflektē uz EK semestra ziņojumā izteikto rekomendāciju - stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus. Ņemot vērā valsts budžeta ierobežoto fiskālo telpu un kopējo valsts budžeta apjomu veselības aprūpei, kā arī valsts budžeta nākotnes iespējas to palielināt uz nodokļu celšanas sloga rēķina, kas varētu tikt balstīts tikai uz kopējo valsts politisko lēmumu pieņemšanu nodokļu jautājumos, ANM plāns risina daļu no EK semestra rekomendācijām. Tāpat jāatzīmē, jau līdz šim paveiktais rekomendāciju ieviešanā, jo īpaši - kopš 2010.gada par 45% ir audzis veselības aprūpes finansējums uz vienu iedzīvotāju, sākot ar 2021.gadu ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam ir piešķirti papilu 183 milj. EUR katru turpmāko gadu, vispārējās valdības budžeta izdevumi veselībai no kopējiem valsts budžeta izdevumiem 2021.gadā sastāda 14%, kas ir bijis vislielākais valsts budžeta pieaugums pēdējos 6 gados (salīdzinājumam 2015.gadā veselībai tika paredzēti tikai 9.6%), kā arī 2020.gadā izdevumi veselības aprūpei sastādīja 4,75% no IKP.

(1212) ANM plāna ietvaros paredzētās reformas un investīcijas pamatā ir vērstas uz investīciju ieguldījumiem, kas papildina no ES fondiem (piemēram, veselības veicināšanas pasākumi, primārās aprūpes attīstība, t.sk. Primāro aprūpes centru, sadarbības teritoriju attīstība, ārstniecības personu piesaiste, tālākizglītība, kvalitātes vadības sistēma u.c.) un valsts budžeta īstenojamos pasākumus (piemēram, ārstniecības personu atalgojuma reformu, papildu finansējums valsts apmaksātajiem pakalpojumiem u.c.).

II Pamatnostādņu rīcības virzienā "Infekciju izplatības mazināšana"

(1213) Attiecībā uz šo pamatnostādņu rīcības virzienu ANM plānā investīcijas paredzētas gan pētījumu veikšanai (piemēram, par AMR jautājumiem), gan arī ieguldījumiem infrastruktūrā, paredzot ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstību epidemioloģisko krīžu gatavības nodrošināšanai.

III Pamatnostādņu rīcības virzienā "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe"

(1214) ANM plāns paredz attīstīt integrētus pakalpojumus atbilstoši veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņa mērķiem, kas noteikti nozares plānošanas dokumentos, t.sk. mazinot krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, veicinot digitālo transformāciju un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaicīgi veicinot visaptverošas strukturālās izmaiņas institūcijās un nozares politikā - koncentrējot specializētos pakalpojumus un tuvinot pacientam ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, īstenojot nozares reformas un sistēmiskas izmaiņas.

(1215) ANM plāna reformas tieši sasaucas arī ar vairākiem Veselības ministrijas izstrādāto "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam" projektā112 iekļautajiem mērķiem. Pamatnostādņu projekts ietver tādus mērķus kā:

• pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti;

• uzlabot valsts apmaksāto ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamību, t.sk. palielināt ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjomu diagnostiskajiem izmeklējumiem, terapijas pakalpojumiem, speciālistu konsultācijām kā arī palielināt dienas stacionāra pakalpojumu apjomu;

• attīstīt ārstniecības iestāžu infrastruktūru, t.sk. attīstīt infrastruktūru, optimizējot uzturēšanas izmaksas, palielinot vides pieejamību, kā arī nodrošinot izcilības centru izveidi zināšanu pārnesei;

• attīstīt uz cilvēku vērstu, integrētu pakalpojumu pieejamību personām, kurām ir augsts risks inficēties ar dažādām infekcijas (t.sk. plaušu infekcijas) slimībām, tajā skaitā HIV, vīrusu hepatītiem un tuberkulozi;

• mazināt saslimstību ar akūtām infekcijas (t.sk. plaušu infekcijas) slimībām;

• mazināt antimikrobiālās rezistences izplatības riskus;

• uzlabot infekcijas slimību agrīnu diagnostiku un veicināt labākus ārstēšanas rezultātus;

• uzlabot cilvēkresursu pieejamību un nodrošināt, ka ārstniecības personu prasmes un zināšanas ir atbilstošas veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai u.c.

(1216) Iepriekšminētos mērķus ir paredzēts sasniegt, izmantojot ES fondu, ANM plāna un valsts budžeta finansējumu.

(1217) No ANM atbalsta sabalansēti attīstot arī gan universitātes slimnīcu, gan reģionālo slimnīcu (IV līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes), kas nodrošina gan primāro, gan sekundāro, gan terciāro ambulatoro palīdzību, gan stacionāro palīdzību un neatliekamo palīdzību, infrastruktūru, kā arī atbalstot infrastruktūras uzlabošanu sekundāro ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai poliklīnikās, veselības centros un I līdz III līmeņa stacionārajās ārstniecības iestādes, telemedicīnu un integrētas veselības aprūpes vienas aģentūras principa ieviešanu praksē, tiešais ieguvējs būs pacients jebkurā Latvijas vietā, kur būs pieejams veselības aprūpes pakalpojumus. Integrētas veselības aprūpes modelis ir kā pacienta ceļš no universitātes slimnīcu līmeņa ekspertiem kā ekselences satelīts līdz pat veselības aprūpes pakalpojumam tuvāk pacienta dzīves vietai.

(1218) ANM investīcijas un mērķi nenosedz visu veselības aprūpes līmeņu attīstības un investīciju vajadzības, tādējādi ir jāņem vērā arī citi valsts budžeta un ES fondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumi ERAF tipa infrastruktūras investīcijās kopā ~ 635 milj. EUR, kas līdz 2029.gadam nodrošinās visaptveroša investīciju ieguldījumus Visiem Latvijas iedzīvotājiem uzlabojot infrastruktūra t.sk:

a. primārajā veselības aprūpē - ģimenes ārsti, primārie veselības aprūpes centri, valsts apmaksātā zobārstniecība;

b. sekundārajā ambulatorajā aprūpē (t.sk. poliklīnikas, t.sk. privātie publisko pakalpojumu sniedzēji);

c. stacionārajā aprūpē (caur sadarbības prizmu);

d. terciārajā aprūpē;

e. augsto tehnoloģiju iekārtu iegādes;

f. psihiatrijas un specializētās ārstniecības iestādes, ilgstošās veselības aprūpes iestādes (paliatīvā aprūpe)

g. investīcijas hronisko pacientu aprūpei visos aprūpes līmeņos, t.sk. hospiss, rehabilitācija.

(1219) Lai minētās investīcijas būtu visaptverošas, no valsts budžeta līdzekļiem līdz 2021.gada beigām tiks izstrādāta Investīciju stratēģija, kura iekļaus visus investīciju avotus, tiks veikta vājo vietu analīze attiecībā uz investīciju nepieciešamību, vienlaikus nosakot prioritātes ieguldījumiem.

(1220) Attiecīgi ārstniecības iestādēm atbalsts infrastruktūras attīstībai to atbilstībai integrētu uz pacientu orientētu pakalpojumu sniegšanai, tostarp krīzes situācijās un nākotnes ilgtspējīgu pakalpojuma nodrošināšanā, tiek nodrošinātas izmantojot gan ANM, gan VB, gan ES fondu 2014.-2020.gada un 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas.

(1221) Ņemot vērā EK rekomendāciju - palielināt veselības aprūpei pieejamo valsts budžeta finansējumu un ierobežotās iespējas to īstenot, ir būtiski ar esošo pieejamo finansējumu īstenot modernus, efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Attiecīgi jau šobrīd NVD pārrēķina pakalpojumu tarifus, bet nepieejamo papildus valsts budžeta līdzekļu dēļ, pārrēķinātie pakalpojumu tarifi, inovatīvi pakalpojumi, netiek iekļauti valsts apmaksāto pakalpojumu grozā.

(1222) Paralēli šīs visaptverošas pakalpojumu efektivitātes sistēmas izveidei un pakalpojumu modeļu pilotēšanai no valsts budžeta līdzekļiem NVD kapacitātes ietvaros ar nozares dalībnieku atbalstu un iniciatīvu auditē un pārskata veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, attiecīgi pētot tarifu atbilstību reālajai tirgus situācijai, kas valsts budžeta iespēju robežās tiek arī īstenots, pilnveidojot tarifus un uzlabojot apmaksas sistēmu.

(1223) Kā daļa no integrēta pakalpojuma - onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas horizontālajām prioritātēm, tās ietvaros ir nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīvas pārvaldības sistēmas izveide, nodrošinot metodisko vadību un kompetenču centra izveidi. Būtiski ir veikt visaptveroša vēža pacientu ārstēšanas un aprūpes infrastruktūras uzlabošanu, Latvijas vēža centra sertifikāciju un nodrošināt infrastruktūras uzlabošanas metodisko vadību. Šobrīd nav vienotu pamatprincipu onkoloģijas jomas attīstībai, nedz infrastruktūrai un funkcionalitātei, nedz nacionālam redzējumam Latvijas vēža centra sertifikācijai un attīstībai, ir dažādas pieejas pacientu ārstēšanā, sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir pilnveidojama, attiecīgi nepieciešams izveidot un nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojuma infrastruktūru un sniegšanu, kas atbilstu noteiktām kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām. Latvijas universitāte (LU) DG Reform Tehniskā atbalsta instrumenta (SRSS) ietvaros ir pieteikusi projektu onkoloģijas jomas attīstībai, kas tiks īstenots iesaistot Veselības ministriju un onkoloģijas jomas partnerus, kas būs par pamatu ANM plānā paredzēto pasākumu onkoloģijas jomā attīstīšanai. LU projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Komisijas ekspertu iesaisti, tiks iegūti nepieciešamie pierādījumi, lai plānveidīgi un zinātniski pamatoti veiktu onkoloģijas jomas attīstību. LU projektā paredzēta:

• ar skrīningu saistīto datu izvērtējuma veikšana un rekomendācijas to papildināšanai;

• visaptverošas vēža infrastruktūras / tīklu stratēģiska plānošana, rekomendācijas tīkla izveidei;

• vēža skrīninga stratēģiska plānošana, tostarp rekomendācijas;

• vēža reģistra pilnveidojumu rekomendāciju izstrāde.

(1224) ANM plāna ietvaros kā papildinājums LU projektā paredzētajām aktivitātēm, paredzēts izstrādāt rekomendāciju kopumu onkoloģijas nozares pilnveidei un ārstniecības procesa uzlabošanai.

(1225) Līdz ar citām 22 Eiropas valstīm Latvija ir pievienojusies 1+ miljons genomu deklarācijai (turpmāk - 1+MG), kas paredz izveidot vismaz viena miljona Eiropas iedzīvotāju visa genoma sekvences kohortu. Tā mērķis ir nodrošināt pieejamību ģenētiskajiem un saistītajiem veselības datiem drošā un aizsargātā veidā veselības aprūpes (profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai), pētniecības un inovāciju nolūkos. Pētnieki un mediķi varēs analizēt un salīdzināt cilvēku ģenētisko un klīnisko informāciju. Tas palīdzēs agrāk atklāt slimības, prognozēt to attīstību un izlemt par labākajiem veidiem, kā uzlabot veselību. Šim mērķim starp 1+MG valstīm tiek veidots datu apstrādes ietvars, kas aptver, piemēram, ētiskos, juridiskos un sociālos aspektus, standartus un minimālos iekļaujamos datus un ģenētisko analīžu kvalitātes kritērijus. Paredzēts izveidot federālu datu infrastruktūru, lai nodrošinātu nacionālo genoma datu kolekciju drošu uzglabāšanu attiecīgajās valstīs un pārrobežu piekļuvi tām, nevis uzglabāšanu centrālā Eiropas repozitorijā. 1+MG iniciatīvas ietvaros plānots īstenot Eiropas Genoma projektu (The Genome of Europe Project) (turpmāk - GoE projekts), lai izveidotu reprezentatīvu 500 000 Eiropas iedzīvotāju references genoma kohortu, kas veidos pusi no Eiropas 1+MG iniciatīvas.

(1226) Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide plānota Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes ietvaros. Būtiska šo investīciju daļa ir nacionālās IKT infrastruktūras un datu apstrādes ietvara izveide, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem nacionālas un Eiropas mēroga sadarbības ietvaros diagnostikai, veselības aprūpes inovāciju attīstīšanai, pētniecībai un tehnoloģiju attīstīšanai.

(1227) Šīs investīcijas veicinās labāku diagnostiku un ārstēšanas rezultātus un palīdzēs cīņā ar dažādām slimībām kā arī labāk sagatavoties iespējamām pandēmijām nākotnē. Šī projekta ietvaros iegūtie dati veidos zināšanu bāzi cīņai ar dažādām slimībām, lai uzlabotu dažādu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Papildus tam šīs investīcijas var veicināt Latvijas ekonomiku, stiprinot Latvijas inovāciju potenciālu veselības aprūpes datu un datos balstītas veselības aprūpes jomā. Investīcijas dzīvības zinātnes nozarē padarīs mūsu valsti par konkurētspējīgāku starptautiskā līmenī un piesaistīs inovatīvus uzņēmumus un talantus.

(1228) Iepriekšminētās investīcijas ANM plānā ir noteiktas Reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" investīciju ietvaros.

IV Pamatnostādņu virziens "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide"

(1229) Lai uzlabotu cilvēkresursu pieejamību ilgtermiņā plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un attīstīt simulāciju mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS) kombinācijā ar RRF investīcijām), kā arī plānots attīstīt izcilības jeb kompetenču centrus zināšanu pārnesei, ieviest mentoringa programmas u.c. Vienlaikus ieviešot simulāciju apmācības visu līmeņu izglītības posmos (pamatstudijas, rezidentūra, tālākizglītība), tiek nodrošināta augstas kvalitātes izglītība esošajām un topošajām ārstniecības personām, rūpējoties par pacientu drošību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošinot mācīšanās iespējas, situācijās, kad praktiskās mācības ārstniecības iestādēs ir ierobežotas.

(1230) Tāpat piesaistot ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējumu tiks nodrošināta ārstniecības personu piesaiste darbam veselības aprūpē, kā arī atbilstošu prasmju un iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros.

V Pamatnostādņu virziens "Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana"

(1231) Lai nodrošinātu veselības aprūpes ilgtspēju, pārvaldības stiprināšanu un efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu pamatnostādnēs paredzēti pasākumi veselības nozares digitālo risinājumu ieviešanai. Veselības ministrija izstrādā Veselības nozares digitalizācijas stratēģiju, kas attieksies uz laika periodu līdz 2027.gadam, kura visām iesaistītajām pusēm kalpos kā turpmākā ceļa karte drošu, nozares un tās pakalpojumu izmantotāju vajadzībām atbilstošu digitālo risinājumu attīstīšanai un ieviešanai veselības nozarē ar mērķi veicināt integrētu un uz pacientu centrētu veselības aprūpi, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un veicināt efektīvu resursu izlietošanu. Stratēģijas projekta izstrāde (iesaistīto pušu viedokļu apkopošanu, tai skaitā rīcības virzienu un uzdevumu definēšanu) paredzēta sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju. Stratēģiju plānots izstrādāt līdz 2021.gada beigām. Tajā paredzēts iekļaut tādus jautājumus, kā piemēram e-veselības sistēmas, nozares reģistru un pacienta elektroniskās veselības kartes ekosistēmas attīstība, pārvaldība, nozares pakalpojumu un procesu digitalizācija, telemedicīnas pakalpojumu attīstīšana, nozares datu pieejamības un analīzes iespēju attīstīšana, iekļaušanās Eiropas Veselības datu telpā, tai skaitā pārrobežu e-veselības pakalpojumu attīstība, IKT izmantošanas pratība, kiberdrošība.

(1232) Pamatnostādnēs plānotos pasākumus paredzēts ieviest piesaistot valsts budžeta, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un ANM plāna finansējumu.

(1233) ANM plāna ietvaros ir paredzēts attīstīt ārstniecības iestāžu centralizētu informācijas sistēmu un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldības risinājumus, kas ir iekļauti ANM plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" ietvaros īstenojot investīciju 2.1.1.1.i.

(1234) Ārstniecības iestāžu centralizētā informācijas sistēma. Slimnīcu darba un pakalpojumu digitalizācijas ietvaros, nepieciešams pārskatīt un digitalizēt esošos darba procesus un pakalpojumus, digitalizējot un apkopojot pacientu informāciju, uzlabot medicīnisko izmeklējumu un ārstniecības procesa kvalitāti, uzlabot medicīnas personāla darba efektivitāti un pacienta iesaistes intensitāti ārstniecības procesā, samazināt administratīvā darba slogu ārstniecības personām. Investīciju ietvaros tiktu izveidota valsts centralizēta slimnīcu vadības sistēma, nodrošinot pilnu integrāciju ar e-veselību u.c. valsts informācijas sistēmām. Izveidojot jaunu informācijas sistēmu tiktu nodrošināta esošo sadrumstaloto sistēmu konsolidācija, tiktu izveidota procesu un resursu efektīvas pārvaldības sistēma, pacientu plūsmas pārvaldības sistēma un ārstniecības personu un gultu noslodzes plānošanas sistēma. Tāpat tiktu nodrošināta noteiktu datu nodošana uz citām sistēmām, uzlabojot informācijas apstrādes efektivitāti sektorā. Kā arī tiktu papildināta nozares statistikas informācijas sistēma ar jauniem datu avotiem un sasaistē ar turpmākās attīstības projektu, dati tiktu padoti vairākām lietotāju grupām, nodrošinot nozares datu un finansējuma izlietojuma caurskatāmību.

(1235) Ārstniecības procesā radīto datu pārvaldības risinājumi. Investīciju mērķis ir nozares datu pieejamības un analīzes iespēju pilnveidošana un attīstība veselības aprūpes pieejamības, kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Attīstot nozares statistikas informācijas sistēmu (NSIS) tiktu veidots nozares datu analīzes risinājums, kā federētu risinājumu kopums, kas ir semantiski savietojams un standartizētā veidā nodrošina iespēju ne tikai datus apvienot/šķelt/analizēt, bet arī pilnveidot datu apkopošanu. Potenciālie datu avoti nozarē ietver ārstniecības iestāžu ģenerētos datus (sasaistē ar Ārstniecības iestāžu centralizētās informācijas sistēmas izstrādi), Nacionālā veselības dienesta un citus ar valsts apmaksājamiem pakalpojumiem saistītos datus, nozares statistiskos datus, citu nozares valsts iestāžu biznesa sistēmu datus un nozares valsts iestāžu administratīvo sistēmu datus. Sistēmas izmantošanu plānots attīstīt, nodrošinot datu kopu pieejamību vairākām lietotāju grupām:

• Veselības ministrijai un padotības iestādēm veselības nozares politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai;

• nozares iestādēm un citām valsts iestādēm pamatdarbības nodrošināšanai;

• ārstniecības iestādēm (benchmark on-line režīmā, operatīvā pakalpojumu informācija)

• ārstniecības profesionāļiem, pētniekiem, zinātniekiem;

• sabiedrībai (t.sk. studentiem, žurnālistiem) atvērto datu veidā.

(1236) Tādējādi tiktu radīti priekšnoteikumus veselības nozares datu mūsdienīgai un daudz efektīvākai izmantošana, pielietojot gan mākslīgā intelekta, gan mašīnmācīšanās metodes.

(1237) Ar datu analīzes rīku, integrējot to ar Ārstniecības iestāžu centralizētās informācijas sistēmu, tiktu izveidots un uzturēts arī stacionāro ārstniecības iestāžu resursu nodrošinājuma operatīvo datu panelis (piemēram, gultu noslodze, cilvēkresursu pieejamība), lai nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām un stacionārajām ārstniecības iestādēm ārkārtas situācijās, novērtējot veselības sistēmas noturību un tādejādi spētu pieņemt izsvērtus un operatīvus lēmumus par tālāko rīcību un spēju nodrošināt veselības aprūpi savlaicīgi un kvalitatīvi, t.sk. kritiskās situācijās (piem., ja strauji pieaug saslimušo skaits), būtiski ir zināt, vai veselības aizsardzības sistēma var sniegt atbilstošu veselības aprūpi hospitalizētajiem pacientiem ar pieejamajiem resursiem (piemēram, NMPD izsaukumu nodrošināšana, ņemot vērā gultu noslodzi slimnīcās).

(1238) Ārstniecības procesā radīto datu pārvaldības risinājumi ietver investīcijas arī nacionālās IKT infrastruktūras un datu apstrādes ietvara izveidei, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem par ko informācija iekļauta 4.1.1.reformā.

3. Reformu un investīciju apraksts

(1239) Reformu un investīciju virziens:

(1240) 4.1. Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs.

(1241) Plānotās reformas:

(1242) Reforma 4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība

(1243) Reformas mērķis ir attīstīt uz cilvēku centrētu, visaptverošu, integrētu veselības aprūpes sistēmu un nodrošinātu tās ilgtspēju un noturību, veicot investīcijas sistēmiskās izmaiņās. Ņemot vērā izmaiņas veselības jomā, jo īpaši COVID19 pandēmijas ietekmē, ANM plāna ietvaros investīcijas paredzētas kritiski svarīgo jautājumu risināšanai, kas ļautu nosegt nozares vajadzības attiecībā uz integrētas aprūpes rekomendāciju un epidemioloģiskās drošības sistēmas ietvara izveidi, kā arī vienotu principu izstrādei onkoloģijas jomā un genoma references izveidei. Minētā reforma aptver virkni iepriekšminēto pamatnostādņu virzienos identificēto izaicinājumu un mērķu - efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu visos veselības aprūpes līmeņos (gan primārā, gan sekundārā un terciārā veselības aprūpe) sniegšanas modeļu izstrādi.

(1244) Ņemot vērā minēto, 4.1.1.reformas ietvaros plānoti ieguldījumi sistēmisku izmaiņu veikšanai un investīcijām infrastruktūrā laika posmā no 2021.gada līdz 2026.gadam.

(1245) 4.1.1.reformas īstenošana norit paralēli saskaņā ar Reformu ziņojumā minētajām jau nozarē uzsāktajām iniciatīvām (reformām) par slimnīcu līmeņu ikgadējo pārvērtējumu, regulāri periodiski izvērtējot slimnīcu stacionāro pakalpojumu klāsta nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas līmenim, attiecīgi situāciju izvērtējot un precizējot stacionāro pakalpojumu kartējumu (MK noteikumi Nr.555). Tāpat ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība nodrošināma caur slimnīcu sadarbības tīkliem, attīstot kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību reģionos un nodrošinot universitātes līmeņa pakalpojumus reģionos caur slimnīcu sadarbības tīklu, nodrošinot izmaksu efektīvus, kvalitatīvus pakalpojumus reģiona iedzīvotājiem.

(1246) Investīcijas slimnīcu infrastruktūras attīstībai ilgtspējīgu pakalpojumu nodrošināšanai tieši saistītas ar infrastruktūras atbilstību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai saskaņā ar veselības aprūpes nozares pasūtījumu un konkrētā pakalpojumu nepieciešamību ilgtermiņā. Attiecīgi investīcijas infrastruktūras attīstībai - telpu atjaunošana, pārbūve, būvniecība un medicīnas tehnoloģiju iegādes nākotnē nodrošinās valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši MK noteikumos Nr.555 noteiktajam pakalpojumu kartējumam, nodrošinot integrētu visaptverošu veselības aprūpes pakalpojumu iedzīvotājiem.

(1247) Investīcijas slimnīcu infrastruktūras attīstībai tiek īstenotas saskaņā ar veselības aprūpes nozares plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un nozares vajadzībām. Investīcijas infrastruktūrā tiks īstenotas saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024.gadam, kā arī saskaņā ar onkoloģijas pacientu ārstēšanas pakalpojumu kartējumu, kurš noteikts MK noteikumos Nr.555.

(1248) Ar mērķi veicināt integrētu un uz pacientu centrētu veselības aprūpi, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un veicināt efektīvu resursu izlietošanu sadarbībā ar Pasaules veselības organizāciju tiks izstrādāta Veselības nozares digitalizācijas stratēģija, kura visām iesaistītajām pusēm kalpos kā turpmākā ceļa karte drošu, nozares un tās pakalpojumu izmantotāju vajadzībām atbilstošu digitālo risinājumu attīstīšanai un ieviešanai veselības nozarē.

(1249) Izaicinājumi:

(1250) Galvenie izaicinājumi integrētās aprūpes attīstības un epidemioloģiskās drošības stiprināšanas jomā tieši sasaistāmi ar EK semestra ziņojumā minētajiem izaicinājumiem un izteiktajām rekomendācijām - nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un izmaksu efektivitāti, jo ieviešot integrētās veselības aprūpes pakalpojumu principus - pakalpojumam ir jābūt savlaicīgam, viegli saprotamam un izsekojamam, tostarp sarežģītus pakalpojumus nepieciešams koncentrēt augstāka līmeņa ārstniecības iestādēs, kur koncentrējas kompetences un cilvēkresursi, savukārt pamatpakalpojumus organizēt tuvāk pacienta dzīvesvietai.

(1251) COVID19 pandēmija ir izgaismojusi problēmas veselības aprūpē, kuru risināšana nepieciešama steidzami, ņemot vērā esošās pandēmijas izplatību, kā arī dažādu citu sabiedrības veselības krīžu riskus. Infrastruktūras neatbilstība epidemioloģiskajām prasībām rada riskus, ka infekciju slimību izplatības apstākļos tiek pārslogota gan veselības aprūpes infrastruktūra, kas tieši nepieciešama noteiktās infekciju slimības apkarošanai, bet arī tieši nesaistītā infrastruktūra, ko daudzviet šobrīd nav iespējams tehniski nošķirt tā, lai netiktu radīti papildu infekcijas izplatības riski. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt rekomendāciju kopumu, kas detalizēti definētu tehniskās prasības ārstniecības iestādēm, epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.

(1252) Lai risinātu veselības aprūpes vajadzības, nepieciešams risināt integrētas veselības aprūpes izaicinājumus sākotnēji izvērtējot un nosakot, kas ir efektīvs integrēts veselības aprūpes pakalpojumu visos veselības aprūpes līmeņos (gan primārā, gan sekundārā un terciārā veselības aprūpe) sniegšanas modelis. Secīgi, izveidojot visu nozares interesentu pārstāvētu komandu, kas izstrādā šādu rekomendāciju kopumu un attiecīgi integrēto pakalpojumu princips jāiestrādā un jāievieš veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

(1253) Primārās aprūpes pakalpojumu kartējums noteikts saskaņā ar MK Noteikumos Nr.555 noteiktajiem pamatprincipiem. 4.1.1.reformas īstenošana ir pastarpināti vērsta uz primārās veselības aprūpes attīstību. Primārās veselības aprūpes attīstība notiek paralēli izmantojot ES fondu 2014.-2020.plānošanas perioda investīcijas kā izmaiņu atbalsta mehānismu, šobrīd pilotējot primāro aprūpes centru pilotprojektus. Balstoties uz pilotprojektu rezultātiem, nākamā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas paredz atbalstu primārās veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai, turpinot infrastruktūras attīstību primārās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, īstenojot izmaiņas primārās veselības aprūpes pakalpojumu kartējumā. Secīgi primārā aprūpes pakalpojumu izmaiņas kā reforma tiks īstenota vēlākos gados, attiecīgi ANM ietvaros tā nav iekļauta.

(1254) Saskaņā ar Reformu ziņojumu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība paredz nodrošināt veselības aprūpes pamatpakalpojumus pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai, tādejādi primārā veselības aprūpes modeļa attīstība koordinējot primāro aprūpi un sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību, nodrošinās šīs iniciatīvas attīstību.

(1255) Šobrīd onkoloģijas jomā sistēma ir sadrumstalota, netiek nodrošināta integrēta pieeja, līdz ar to izgaismojas šādi izaicinājumi:

• vienotu ārstniecības vadlīniju ieviešanu onkoloģijas jomā Latvijā - izveidojot un sertificējot Latvijas vēža centru. kā arī nodrošinot vienotu onkoloģijas ārstēšanas un aprūpes jomas pārvaldību un metodisko vadību, kā arī slimnīcu, kas specializējas onkoloģisku pacientu ārstēšanā un aprūpe, sadarbības tīkla izveidi;

• paredzēts izstrādāt vadlīnijas onkoloģijas jomas infrastruktūras attīstībai vēža ārstniecības un aprūpes iestādēs. Kā finansējuma saņēmēju paredzēts piesaistīt onkoloģijas jomas partneri, piesaistot Veselības ministriju, u.c. nozarē iesaistītās kompetentās iestādes.

(1256) Tāpat būtisks izaicinājums ir genoma references izveide Latvijā.

(1257) Būtiski ir izstrādāt investīciju stratēģiju ieguldījumiem infrastruktūrā, definējot esošās attīstības vajadzības, sasaisti ar valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, kas nodrošina pārklājumu visā Latvijā, kā arī identificējot ieguldījumu avotus plānošanas posmam līdz 2027.gadam:

(1258) Mērķi:

(1259) Rekomendāciju izstrāde ļaus esošo resursu ietvaros uzlabot pieejamību un kvalitāti veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk. nodrošinot ietvaru dažādu līmeņu pēctecīgu pakalpojumu pieejamībai ārstniecības iestādēs.

(1260) Genoma projekta investīciju mērķis ir saskaņā ar 1+MG iniciatīvu izveidot reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju references genoma datu kolekciju, apkopojot tajā brīvprātīgi informētas piekrišanas ietvaros Latvijas iedzīvotāju (līdz 3500) ziedotus ģenētisko datu paraugus, un stiprināt Latvijas ģenētiskās izpētes un digitālo jaudu (infrastruktūru un prasmes), lai veicinātu drošu šo datu savietošanu un analīzi Eiropas 1+MG infrastruktūras ietvaros. Latvijas nacionālā genoma datu kolekcija dos ieguldījumu veselības aprūpē, pētniecībā un inovācijās nacionālā un Eiropas mērogā un uzlabos mūsu valsts izturību pret nākotnes veselības apdraudējumiem.

(1261) Ieviešana:

(1262) Reformas ieviešanai plānoti šādi pasākumi:

(1263) 1) Rekomendācijas integrētās aprūpes ieviešanai

(1264) Pasākumu ieviešana plānota, piesaistot īstenošanā universitāšu un sekundāro ambulatoru veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm - Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu - kas sagatavos rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā sagatavoto informāciju un izmaiņas, tiks īstenotas investīcijas infrastruktūras attīstībai universitāšu un reģionālajās slimnīcās, kā arī SAVA pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu attīstību "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Lai to īstenotu, nepieciešams izstrādāt koordinācijas mehānismu, kā arī veikt atbilstoši situācijas izvērtējumu vai pētījumu. Attiecīgi pēc situācijas izvērtējuma un "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai rekomendāciju izstrādes tiks īstenoti infrastruktūras attīstības projekti.

(1265) 2) Rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai

(1266) Atbalsts rekomendāciju kopumam epidemioloģisko prasību nodrošināšanai ārstniecības iestādēs, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas darbības nepārtrauktību, t.sk. sabiedrības veselības krīžu situācijās. Minētās rekomendācijas ārstniecības procesa pilnveidošanai tiks izmantotas visu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbībā.

(1267) Valsts pārvaldes iestādes - Veselības ministrija un Veselības inspekcija sadarbībā ar nozares iestādēm / institūcijām izvērtēs aktuālo situāciju par epidemioloģisko prasību nodrošināšanu ārstniecības iestādēs, attiecīgu uz kuru pamata tiks izstrādāts rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.

(1268) Balstoties uz rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, ārstniecības iestādēs tiks īstenotas investīcijas infrastruktūras attīstībai universitāšu un reģionālajās slimnīcās, kā arī SAVA pakalpojumu sniedzējiem. Rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un investīcijas infrastruktūras attīstībai tieši izriet no EK semestra ziņojumā izteiktajām rekomendācijām veselības sistēmas noturība un ilgtspējīga attīstība.

(1269) Lai nodrošinātu nepieciešamo investīciju stratēģiju ieguldījumiem infrastruktūrā, Veselības ministrija līdz 2021.gada beigām izstrādās attiecīgo dokumentu, kas kalpos par pamatu tālāko investīciju veikšanai infrastruktūrā veselības jomā.

(1270) 3) Reformas ietvaros tiks izveidots ietvars vienotu principu izstrādei onkoloģijas jomā.

(1271) Kā finansējuma saņēmējs tiks piesaistīta vadošā iestāde onkoloģijas jomā, kas, izmantojot starptautisku ekspertu iesaisti, nodrošinās sekojošas darbības:

‒ onkoloģijas nozares metodisko vadību - nepieciešamās procedūras, pārvaldības modeli, kā arī veiks nepieciešamās izmaiņas un pārkārtojumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē visā valstī tādā veidā, lai nostiprinātu vadošās iestādes statusu onkoloģijas jomā, kā arī izvērtētu un izpildītu vēža centra sertifikācijai nepieciešamos nosacījumus;

‒ izvērtēs Latvijas vēža centra izveides (t.sk. sertifikāciju / akreditāciju) nepieciešamību;

(1272) onkoloģijas jomas partneris (kompetenču centrs) sagatavos vadlīnijas vēža infrastruktūras objektu attīstībai, tai skaitā nodrošinās starpinstitucionālas komisijas izveidi, arī iesaistot sociālos partnerus.

(1273) 4) Reformas 4.1.1.r. ietvaros tiks izveidota Latvijas iedzīvotāju genoma reference (Latvijas dalība Genome for Europe projektā - GoLatvia projekts):

(1274) Kā finansējuma saņēmējs tiks piesaistīts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kurš ir Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes galvenais apstrādātājs.

(1275) Investīciju ietvaros plānota donoru iesaistīšana, bioloģisko paraugu ieguve un loģistika, bioloģisko materiālu apstrāde, pilna genoma sekvencēšana (līdz 3500 paraugiem) un datu apstrādes un uzglabāšanas IKT infrastruktūras izveide.

(1276) Nacionālās IKT infrastruktūras un datu apstrādes ietvara izveide, lai nodrošinātu drošu piekļuvi genoma references datiem ir paredzēta ANM plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" ietvaros īstenojot investīciju 2.1.1.1.i.

(1277)

(1278) Valsts atbalsts 4.1.1.r. ietvaros nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs.

(1279) Laika ietvars:

(1280) Reformas pasākumu ieviešana plānota laika posmā no 2021.gada līdz 2026.gadam. Lai nodrošinātu reformas pamatu, t.sk. vadlīnijas investīciju veikšanai reformas virzienam, līdz 2022.gada beigām tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas aprūpes ieviešanai un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kā arī līdz 2022.gada sākumam tiks izstrādāta investīciju stratēģija infrastruktūras attīstībai. Lai nodrošinātu onkoloģijas sistēmas kvalitātes pilnveidošanu un genoma references ieviešanu Latvijā, līdz 2025.gada beigām tiks ieviests ietvars vienotu metodoloģisku principu ieviešanai onkoloģijas jomā Latvijā, kā arī ieviest genoma referenci GoLatvia projekta ietvaros.

(1281) Plānotās investīcijas:

(1282) 4.1.1.1.i. Atbalsts Sabiedrības veselības pētījumu veikšanai

(1283) Izaicinājumi:

(1284) Antibakteriālo līdzekļu pārtēriņš ārstniecības iestādēs Latvijā ir pakāpeniski samazinājies vairākas reizes kopš 2002.gada, kad rādītājs bija 6,2 dienas definētās devas (DDD), un 2018. gadā sasniedzis 1,88 DDD, kas vienlaikus ir arī vēsturiski zemākais rādītājs un ietver minimālas izmaiņas kopš 2012.gada. Tomēr rādītājs Latvijai par 2018.gadu ir nedaudz augstāks nekā vidējais EEZ (kas ir 1,79 DDD). Tāpat būtisks izaicinājums ir nepietiekama sabiedrības izpratne par antimikrobiālās rezistences problēmām, kā arī neatbilstoši antibiotiku lietošanas paradumi ārstniecības iestādēs, kas veicina antimikrobiālās rezistences izplatību Latvijā.113 Līdz ar to nepieciešami pasākumi situācijas izvērtēšanai, lai uzlabotu situāciju un lemtu par attiecīgiem pasākumiem, kuru īstenošana plānota, izmantojot ES fondu un valsts budžeta finansējumu.

(1285) Mērķi:

(1286) Attiecīgo izvērtējumu mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu, t.sk. kontekstā ar nepieciešamību nodrošināt epidemioloģisko drošību, attīstot uz pacientu vērstus ilgtspējīgus integrētus veselības aprūpes pakalpojumus. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti sabiedrības veselības politikas pilnveidošanai.

(1287) Ieviešana:

(1288) Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros paredzēts atbalsts trīs pētījumu veikšanai:

(1289) 1) Pētījums antimikrobiālās rezistences jomā, lai apzinātu efektīvākās intervences un uzraudzības metodes;

2) Pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās iemeslus lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu infekciju slimību izplatības riskus Latvijā

• 3) Pētījums par infekciju slimību izplatības riskiem un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem.

(1290) Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai sabiedrības veselības politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk. integrētajai veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācija process pilnveidē u.c. Par pētījumu veikšanu atbildīgā iestāde būs Slimību profilakses un kontroles centrs, kas, t.sk. izmantos publisko iepirkumu pētījumu veikšanai.

(1291) Valsts atbalsts nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs.

(1292) Laika ietvars:

(1293) Pētījumu veikšana plānota laika posmā no 2021.gada līdz 2025.gadam, līdz 2022.gadam nodrošinot pētījumu metodoloģijas izstrādi un saskaņošanu, savukārt līdz 2025.gada tiks pabeigti visi trīs pētījumi, lai 2026.gadā lemtu par rezultātu izmantošanu politikas pilnveidošanā.

(1294) Plānotās investīcijas:

(1295) 4.1.1.2.i.: Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā

(1296) Atbalsts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, nodrošināšanu:

(1297) Izaicinājumi:

(1298) Integrētās un visaptverošās pakalpojumu nodrošināšanas un pakalpojumu pieejamības būtisks aspekts ir pakalpojumu sniedzēju - ārstniecības iestāžu infrastruktūra, kas ir nolietota, neatbilst mūsdienu higiēnas, sanitārajām un drošības prasībām. Šādā tehniskajā stāvoklī nav iespējams plānot tās ilgtspējīgu izmantošanu pacientu veselības aprūpes un profilakses pasākumu nodrošināšanai. Ieguldījumi ārstniecības iestāžu infrastruktūrā ļaus uzlabot gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu pieejamību. Ieguldījumi nepieciešami gan telpu atjaunošanas, pārbūves un jaunas būvniecības īstenošanas pasākumiem. Būtisks faktors ir medicīnas tehnoloģiju, iekārtu un aprīkojuma esamība, saimnieciskais aprīkojums, mēbeles un inženiertehniskie, kā arī drošības risinājumi epidemioloģisko prasību ievērošanai. Tostarp integrēta pakalpojuma sniegšana attālinātā veidā. Būtiski ir samazinājusies stacionāro pakalpojumu sniegšanas apjomi uz tā rēķina, ka palielināta prasības telpu kvadrātmetru prasībām uz vienu gultu.

(1299) Veselības inspekcijas veiktais izvērtējums 2020.gadā par slimnīcu gatavību uzņemt pacientus ar aizdomām par saslimšanu ar Covid- 19 iezīmē virkni ar infrastruktūras neatbilstību saistītu problēmu, kas norāda uz nepieciešamību veikt tūlītējus un ilgtermiņa ieguldījumus, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību gan krīžu situācijas, gan ikdienā. Tai skaitā invertējuma norādīts, ka 5.līmeņa slimnīcās ir līdz 25 trūkumiem, savukārt 4.līmeņa slimnīcās tie ir 11-32.

(1300) Fiziskā vides pieejamība joprojām ir izaicinājums daudzās ārstniecības iestādēs, kas ir būtiski, lai pacienti no dažādām sociālajā grupām varētu piekļūt pakalpojumam. Primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vides pieejamība ir liels izaicinājums pakalpojuma pieejamības nodrošināšanā, t.sk. pakalpojuma nodrošināšanai epidemioloģisku krīžu situācijās, uz ko norāda arī Veselības inspekcijas 2020.gadā veiktais izvērtējums, kurā analizēta to ārstniecības iestāžu fiziskā pieejamība 2014.gadā, stājoties spēkā nosacījumiem par ārstniecības iestāžu vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem.

(1301) Atbilstoša infrastruktūra ir nepieciešama, lai nodalītu pacientu plūsmas primārajā aprūpē, piemēram kārtējā vizīte pie ģimenes ārsta vai vakcinācijas vizīte. Tāpat ambulatoro pakalpojumu sniedzēju vidū ir būtiski pielāgot ārstniecības iestādes infrastruktūru pacientu kustības drošībai un nodrošināt drošu vidi mediķiem. Ambulatoro un stacionārā pakalpojumu sniedzējiem ir būtiski nodalīt pacientu plūsmas (stacionārs / ambulators; infekciozs/ neinfekciozs; neatliekams / plānveida) un mazināt ārstniecības personu inficēšanās riskus. Tādēļ, uzlabojot infrastruktūras atbilstību epidemioloģijas prasību un plūsmu nodales nosacījumiem, tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, jo īpaši dažādu krīžu situācijās. Attiecīgi investīcijas infrastruktūras attīstībā paredz arī ventilācijas sistēmu uzlabošanu, notekūdeņu sistēmu uzlabošanu, rezerves ģeneratoru nodrošinājumu, iestāžu pacientu loģistikas, pacientu / mediķu nošķiršanas risinājumus, un daudzas citas vajadzības, kuras izgaismo Covid-19, un kuras nākotnē būs standarta risinājums.

(1302) Mērķis:

(1303) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju pasākumi stiprinās veselības nozares noturību un pakalpojumu pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, nodrošinot nepārtrauktus ilgtspējīgus un kvalitatīvus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus valstī noteiktajās pakalpojumu sniegšanas vietās.

(1304) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīcijas, balstoties uz integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, tiks veiktas stacionārajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs (t.sk. universitāšu un reģionālajās slimnīcās, kas sniedz valsts apmaksātos sekundāros ambulatoros pakalpojumus gan Rīgas, gan visas Latvijas reģionu iedzīvotājiem), ņemot vērā šo iestāžu nozīmīgo lomu un intensīvo iesaisti epidemioloģisko situāciju vadīšanā, t.sk. ņemot vērā lielo COVID19 pacientu skaitu, ieguldījumi tiks veikti:

• klīniskajās universitātes slimnīcās, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk MK Noteikumi - Nr.555) ir V līmeņa stacionārā ārstniecības iestādes, kuras sniedz sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību;

• reģionālajās slimnīcās, kuras saskaņā ar MK noteikumiem Nr.555 ir IV līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras sniedz primāros un sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību.

(1305) Ieviešana

(1306) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju ieviesēji un atbalsta saņēmēji tiek noteikti - ārstniecības iestādes, kas realizēs infrastruktūras attīstības projektus, darbības īstenojot uz Publisko iepirkumu likuma pamata.

(1307) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projekti paredz ārstniecības iestāžu infrastruktūras struktūrvienību attīstību atbilstoši ārstniecības iestādes sniegto gan primāro, gan sekundāro, gan stacionāro ambulatoro un stacionāro valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumiem un programmām saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.555).

(1308) Lai nodrošinātu investīciju atbilstību integrēta, pieejama, efektīva un kvalitatīva valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma attīstībai, investīcijas tiek plānotas saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.-2029.gadam stratēģiju.

(1309) Lai nodrošinātu izmaksu efektīvu tehnoloģiju plānošanas pamatprincipu ievērošanu un efektīvu valsts apmaksātā pakalpojuma plānošanu, paredzēts ANM plāna ietvaros ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos paredzētās augstās medicīnas tehnoloģiju iegādes saskaņot Augsto tehnoloģiju saskaņošanas komisijā, kuru pārstāv augsti kvalificēti nozares eksperti.

(1310) ANM plānā reformas "Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs" ietvaros ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos iekļautie attīstāmie profili, infrastruktūras attīstības struktūrvienības, augsto tehnoloģiju iegādes var tikt mainītas līdz 2022.gada sākumam, ja mainās valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma vajadzība saskaņā ar integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, ja Veselības ministrijas izstrādātajā Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.-2029.gadam stratēģijā noteiktas citas prioritātes, vai ja eksperti neatbalsta dārgās tehnoloģijas iegādi konkrētajā ārstniecības iestādē.

(1311) Valsts atbalsts

(1312) ANM reformu un investīciju atbalsts kā publisks atbalsts var tikt sniegts tikai publisko pakalpojumu attīstībai jeb valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai neatkarīgi no publiskā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības īpašumtiesībām - valsts vai pašvaldības (publisks) uzņēmums vai iestāde vai privāts uzņēmums.

(1313) Komercdarbības atbalsts infrastruktūras investīciju attīstībai tiek sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu ( 2012/21/ES) par Līguma par ES darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Investīciju ieviešanā tiks noteikta proporcija starp plānotajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pārējiem slimnīcas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka papildu publiska finansējuma piešķiršana nepārkāptu komercdarbības atbalsta regulējumu.

(1314) Laika ietvars:

(1315) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju laika grafiks paredzēts no 2021.gada sākuma līdz 2026.gada 3.ceturksnim.

(1316) Līdz 2021.gada beigām tiek izstrādāta Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.-2029.gadam stratēģija, kurā ietverti ANM plānā iekļauti ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju mērķi.

(1317) Līdz 2021.gada beigām tiks izstrādāts atbalsta mehānisma nosacījumi (MK noteikumi) saskaņā ar kuriem 2022.gada sākumā tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu.

(1318) Paralēli līdz 2022.gada vidum tiks izstrādātas integrētās aprūpes rekomendāciju kopums un rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kas organiski papildinās uzsāktos infrastruktūras attīstības projektus.

(1319) Līdz 2022.gada beigām Augsto tehnoloģiju saskaņošanas komisija ir saskaņojusi ANM plāna ietvaros ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos paredzētās augstās medicīnas tehnoloģiju iegādes.

(1320) 2024.gada IV ceturkšņa beigās ir sasniegts ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektu progress ne mazāk kā 40%.

(1321) Līdz 2026.gada 3.ceturkšņa beigām ir pabeigti ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projekti.Apakšinvestīcijas:

(1322) Investīcijas klīniskajās universitātes slimnīcās:

(1323) 2020.gadā biedrība "Latvijas Lielo slimnīcu asociācija", kurā ietilpst trīs Latvijas lielākās slimnīcas - VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS), VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - PSKUS) un VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - BKUS), ir vienojusies un publiski informējusi par Integrētas veselības aprūpes pieejas ieviešanu klīniskajās universitātes slimnīcās. Turpmākā klīnisko universitātes slimnīcu darbība orientējama individualizēta, pēctecīga un visaptveroša ārstniecības pakalpojuma virzienā, kas sevī ietver terciāra līmeņa akūtu un hronisku slimību ārstēšanu un aprūpi, balstoties uz "vienas pieturas aģentūras" principu, ietverot būtiskus elementus:

individualizētu pieeju - atbilstoši vadlīnijām un ieviestajiem klīniskajiem ceļiem uz indivīdu orientēta terciāra līmeņa pakalpojuma sniegšana neatliekamiem un plānveida pacientiem;

pēctecības nodrošināšanu - pilnvērtīgs un iekļaujošs (t.sk. ģimenes iesaiste) pacienta ceļš starp dažādiem veselības aprūpes līmeņiem, sagatavojot un izglītojot pacientu un ģimeni ilgstošai aprūpei gan klīniskajās universitātes slimnīcās, gan ģimenes ārstu un sadarbības slimnīcu līmenī;

visaptveroša palīdzību - integrēta ārstniecības pakalpojuma sniegšana visplašākā klāstā vienā ārstniecības iestādē, nepieciešamības gadījumā, iesaistot sadarbības partnerus no citām klīniskajām universitātes slimnīcām vai cita līmeņa ārstniecības iestādēm.

(1324) Lai nodrošinātu Integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu RAKUS, nepieciešams īstenot vairākas nozīmīgas pārmaiņas gan infrastruktūrā, gan pakalpojumu sniegšanas pieejā. Pamats un pirmais solis integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanai:

i. izveidot jaunu Infekciju slimību un plaušu veselības pakalpojumu ekselences centru jaunā ārstniecības korpusā Hipokrāta ielas kompleksā;

ii. izveidojot vienotu RAKUS Ambulatoro pakalpojumu centru, kurā koncentrēti dažādu ārstniecības profilu ambulatorie pakalpojumi.

iii. Aprūpes slimnīcas funkciju koncentrēšana vienā ārstniecības stacionārā "Biķernieki"

(1325) Šobrīd tiek veikts ekonomiskais pamatojums, kas sniegs esošās situācijas izvērtējumu un nākotnes infrastruktūras attīstības alternatīvu izvērtējumu, gan no tehniskajiem, gan ekonomiskajiem un cilvēkresursu aspektiem un kalpos par pamatu veicamajiem ieguldījumiem.

(1326) Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk - OECD) rekomendācijām, Eiropas Komisijas stratēģiskajiem mērķiem, kā arī Nacionālajā attīstības plānā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, Veselības ministrijas stratēģijā un RAKUS stratēģijā minētajiem attīstības virzieniem, RAKUS plāno attīstīt sekundāros ambulatoros un dienas stacionāra pakalpojumus, kā arī koncentrēt ambulatoros un stacionāra pakalpojumus Hipokrāta ielas kompleksā, veidojot Infekciju slimību un plaušu veselības pakalpojumu ekselences centru (turpmāk tekstā - Ekselences centrs) un vienotu RAKUS Ambulatoro pakalpojumu centru (turpmāk tekstā - Ambulatorais centrs). Tādejādi tiktu apvienoti un vienuviet koncentrēti LIC un TPSC stacionāros sniegtie ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī koncentrēti esošie Hipokrāta ielas kompleksā izvietotie ambulatorie pakalpojumi, efektīvi izmantojot arī šobrīd stacionārā "Gaiļezers" esošās funkcijas un infrastruktūru. Ambulatorais centrs tiktu veidots ar mērķi uzlabot ambulatoro un dienas pakalpojumu pieejamību pacientiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ekselences centrs, savukārt, tiktu veidots ar mērķi uzlabot stacionārās palīdzības pieejamību pacientiem un pakalpojumu kvalitāti, kā arī centralizēt pieejamos tehnoloģiskos un personāla resursus un attīstīt medicīnas speciālistu kompetenci, tajā skaitā apmācot jaunos speciālistus un nododot informāciju citām ārstniecības iestādēm infektoloģijas un plaušu slimību specialitātēs. Ekselences centrs arī kalpotu par tehnoloģisko un klīnisko bāzi, lai veiktu zinātniskus pētījumus. Kā Ambulatoro centru, tā arī Ekselences centru nepieciešams veidot centralizēti, Hipokrāta ielas teritorijā, apvienojot kompetenci, speciālistus, tehnoloģijas un klīnisko bāzi, kas šobrīd izkaisīta decentralizēti vairākos RAKUS stacionāros un atrodas tehniski un tehnoloģiski novecojušā un pacientiem un speciālistiem grūti sasniedzamā infrastruktūrā.

(1327) Zemāk sniegts galveno jauni veidojamā Ekselences centra un Ambulatorā centra funkciju uzskaitījums, īss raksturojums un plānotā kopējā platība (skat. Tabula Nr.9).

Tabula Nr.9. Infrastruktūras funkcionālā sastāva indikatīvais raksturojums

Nr. p.k. Funkcija/nodaļa Raksturojums
1. Atbalsta funkcijas Ēkas pagrabstāvā izvietotas saimnieciskās funkcijas: tehniskās telpas, personāla ģērbtuves, tehniskie pakalpojumi, atkritumu centrs un gultu un inventāra dezinfekcijas telpas, datu centrs, arhīvs.
2. Intensīvā terapija Intensīvās terapijas nodaļa plaušu slimību un infekciju slimību pacientiem. Novietota pašā ēkas galā, jo nav nepieciešama pastāvīga pacientu plūsma caur šo nodaļu un šī nodaļa personāla un medicīnas tehnoloģiju optimizācijas nolūkos savienota ar stacionārā "Gaiļezers" izvietotajām intensīvās terapijas struktūrvienībām.
3. Plaušu slimību dienas stacionārs Nodrošinās plaušu slimību ārstniecības un diagnostikas pakalpojumus ārstniecības iestādē, pacientam uzturoties stacionārā nepilnu diennakti. Novietots blakus infekciju slimību dienas stacionāram un savienots ar Gaiļezeru ar gaiteni.
4. Infekcijas slimību dienas stacionārs Nodrošinās infekcijas slimību ārstniecības un diagnostikas pakalpojumus ārstniecības iestādē, pacientam uzturoties stacionārā nepilnu diennakti. Novietots blakus plaušu slimību dienas stacionāram un savienots ar Gaiļezeru ar gaiteni. Katrai palātai paredzēta atsevišķa ieeja no ārpuses.
5. Plaušu slimību ambulatorā nodaļa Šajā nodaļā tiks sniegts plašs klāsts plaušu slimību ambulatoro pakalpojumu. Šī struktūrvienība ar dažādu profilu ambulatorajiem pakalpojumiem tiks veidota kā vienots Ambulatorais centrs, tai skaitā izmantojot stacionāra "Gaiļezers" esošo infrastruktūru
6. Radioloģija, laboratorija un endoskopija Tiks nodrošināta diagnostiskā radioloģija, endoskopija un laboratorijas pakalpojumi. Šī struktūrvienība personāla un medicīnas tehnoloģiju optimizācijas nolūkos savienota ar stacionārā "Gaiļezers" izvietotajām radioloģijas un endoskopijas struktūrvienībām.
7. References laboratorija Paredzētas telpas references laboratorijas izvietošanai.
8. Infekciju slimību ambulatorā nodaļa Atsevišķa ambulatorā nodaļa infekciju slimību pacientiem. Šī struktūrvienība ar dažādu profilu ambulatorajiem pakalpojumiem tiks veidota kā vienots Ambulatorais centrs, tai skaitā izmantojot stacionāra "Gaiļezers" esošo infrastruktūru
9. Plaušu slimību diennakts stacionārs Stacionāra nodaļas ar specializāciju epidemioloģisko slimnieku aprūpei, ietverot:

- negatīvā spiediena palātas;

- intensīvās terapijas palātas infekcioziem pacientiem;

- negatīva spiediena palātas ar slūžām.

10. Infekciju slimību diennakts stacionārs Stacionāra nodaļas ar specializāciju epidemioloģisko slimnieku aprūpei, ietverot:

- negatīvā spiediena palātas;

- īpašus boksus ar iespēju uzturēties personālam;

- intensīvās terapijas palātas infekcioziem pacientiem;

- pozitīva spiediena izolatoru;

- negatīva spiediena palātas ar slūžām.

(1328) Vienlaikus būtisks un nozīmīgs faktors pakalpojumu koncentrēšanai vienuviet un primāri ambulatoro un dienas pakalpojumu veidā ir apstāklis, ka šādas darbības ļauj optimizēt finanšu līdzekļu izlietojumu veselības aprūpes sistēmas iekšienē. Stacionārais pakalpojums izmaksā daudz lielākus finanšu resursus, bet būtisku pacientu daļu pārvirzot uz ambulatoru un dienas pakalpojumu saņemšanu, sistēmas rodas finanšu līdzekļi, ko var izmantot pakalpojumu attīstībai un rindu mazināšanai.

(1329) Integrētai veselības aprūpes pieejas ieviešanai PSKUS, jāīsteno pārmaiņas gan infrastruktūrā, gan pakalpojumu sniegšanā. ANM ietvaros veicamie soļi integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanā PSKUS:

i. Izveidota integrēta veselības aprūpe:

• sekundārie un terciāri ambulatorā, stacionārā ārstniecība ietverta visos līmeņos;

• rūpes par noteiktas teritorijas pacientiem sadarbībā ar citiem veselības un sociālās aprūpes sniedzējiem.

• izveidots "zilais koridors" pacientiem, nodrošinot integrētu sekundāro ambulatoro un stacionāro palīdzību.

ii. Izveidoti jauni pakalpojumi 5. līmeņa slimnīcā ietverot 1.-4.līmeņa pakalpojumus:

• aprūpe;

• rehabilitācija pacientiem ar ierobežotu fizisko un garīgo kapacitāti (geriatriskā pacientu grupa, pacientiem ar īpašām vajadzībām).

(1330) PSKUS galvenie darbības virzieni ir sekundāra un terciāra līmeņa ambulatora un stacionāra ārstniecība (neatliekamā un plānveida), studentu un rezidentu apmācība, veselības aprūpes speciālistu tālākizglītība, kā arī zinātniskā un pētnieciskā darbība.

(1331) Pacientu dinamika visus gadus bijusi pieaugoša, tomēr COVID - 19 pandēmijas laikā pacientu skaits samazinājies vidēji par 25% galvenokārt epidemioloģisko drošības normu izpildes dēļ. Esošā pacientu plūsma Slimnīcā, kā arī šā brīža starptautiskie pētījumi par Covid-19 ietekmi uz iedzīvotāju veselības rādītājiem liecina, ka pakāpeniski un nepārtraukti pieaug hronisko pacientu plūsma un pacientu plūsma, kurai raksturīgas pēc Covid-19 saslimšanas komplikācijas vai arī dažādu hronisko saslimšanu sarežģījumi. Tādējādi ir prognozējami, ka rehabilitējamo pacientu skaits, kuru ārstēšanai būs nepieciešama multidisciplināra pieeja ar dažādu speciālistu iesaisti, varētu pieaugt pat līdz 20%. Prognozējami, ka īpašu nozīmi iegūs tieši pre-rehabilitācijas posms pacienta ārstēšanā, kur pacients tiek atbilstoši sagatavots, piemēram, sarežģītām ķirurģiskām manipulācijām, samazinot tālāku komplikāciju risku un, attiecīgi, slodzi uz stacionāro ārstēšanas etapu, ātrāk novirzot pacientu rehabilitācijai.

(1332) PSKUS uzsākusi darbu pie jaunas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādes, ievērojot jaunos izaicinājumus un aktuālās tendences veselības aprūpes jomā, kā arī ievērojot PVO un OECD rekomendācijās, Eiropas Savienības un Latvijas nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos veselības jomā noteikto, iezīmējot šādus PSKUS attīstības virzienus:

Pacienta vajadzībās balstīta ārstniecība un aprūpe, dubultojot ambulatoro pacientu skaitu, nepalielinot stacionāro pacientu skaitu. Darbības paplašināšana, lai nodrošinātu visaptverošu veselības aprūpi. Pacientu programmu izstrāde un ieviešana. "Vienas pieturas aģentūras" princips.

Darbinieku motivācija un darbs komandā, ievērojot pacienta intereses. Koordinētu starpdisciplināru pakalpojumu sniegšana. Pārorientācija no reaktīviem un proaktīviem pakalpojumiem.

Plānveidīga infrastruktūras attīstība veidojot ilgtspējīgu, drošu, pieejamu, energoefektīvu, viedu, ekoloģisku vidi.

IT ekosistēmas pilnveide. Jaunu risinājumu izstrāde. Telemedicīnas, E - slimnīcas attīstība. Datu apmaiņas rīks starp ārstniecības iestādēm. Viedierīču izmantošana veselības stāvokļa uzraudzībai.

Sadarbības tīklu veidošana ar ārstniecības, aprūpes iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu, vienmērīgu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas plašākai sabiedrībai.

Zinātne, izglītība un jaunrade attīstot akadēmiskos, klīniskos pētījumus, kļūstot par galveno inovāciju un jauno profesionāļu apmācību centru visai veselības nozarei.

(1333) Slimnīcas ēku infrastruktūru veido vairāk 25 atsevišķi izvietoti korpusi, kas nodoti ekspluatācijā dažādos laika periodos sākot no 1909.gada, vēsturisko korpusu problemātika:

• iekštelpu plānojums neatbilst mūsdienu veselības aprūpes prasībām.

• nelabvēlīgais mikroklimats un sanitāri tehniskais stāvoklis apdraud pacientu drošību.

• telpas nav pieejamas vai ir daļēji pieejams pacientiem ar īpašām vajadzībām.

• nav iespējams nodrošināt dalītu plūsmu ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem.

• kritisks tehniskais stāvoklis. Atbilstoši 2018.gada ēku tehniskās apsekošanas atzinumiem vidējais ēku tehniskais nolietojums ir 40-50%, atsevišķu inženierkomunikāciju nolietojumam sasniedzot pat 70-80%.

• zema energoefektivitāte - vidējais siltumenerģijas patēriņš pārsniedz 190 kWh/m2.

• saņemti kontrolējošo institūciju brīdinājumi un ieteikumi par ēku droši ekspluatāciju.

(1334) ANM ietvaros Slimnīcā ir izstrādāts secīgs attīstības aktivitāšu plāns ieguldījumiem infrastruktūrā, kuru īstenošana ļaus realizēt uz pacientu centrētas, integrētas un visaptverošas veselības aprūpes nodrošināšanu, cels pakalpojumu efektivitāti, paplašinās un reorganizēs pakalpojumu sniegšanas veidu, tajā skaitā nodalīs pacientu plūsmas un stiprinās spēju tūlītēji reaģēt uz krīzes situācijām, kā arī nodrošinās kvalitatīvu atbalstu darbam ar krīzes sekām (piemēram, post Covid-19 pacientu atveseļošana un dzīves kvalitātes saglabāšana). Aktivitāšu saraksts atspoguļots tabulā "PSKUS integrētas veselības aprūpes attīstības aktivitāšu plāns".

(1335) Šo aktivitāšu ietvaros, valsts apmaksātas programmas ietvaros, tiks mainīta pieeja pacienta ārstēšanai, kur lineārā veidā tiks īstenots izsekojams "pacienta ceļš", savstarpēji integrējot gan ambulatoro gan stacionāro ārstēšanas etapu atbilstoši pacienta vajadzībām un starptautiski pieņemtajiem klīniskajiem algoritmiem. Algoritma būtība ir balstīta uz "vienas pieturas aģentūras" principu, kur pacientam tiek nodrošinātas ārstēšanas iespējas vienas ārstniecības iestādes ietvaros. Vienlaikus ANM plānotās investīcijas ir nepieciešamas kardioloģijas pakalpojumu pārvirzīšanai uz citām Slimnīcas telpām, nodrošinot kardioloģisko pacientu ārstēšanas nepārtrauktību līdz plānotā B korpusa pilnai funkcionalitātei. Tādējādi investīcijas tiks izmantotas jauno telpu pielāgošanai epidemioloģiskajām prasībām un striktai ambulatoro un stacionāro pacientu plūsmu nodalīšanai, inficēšanās risku mazināšanai un efektīvai resursu (tehnoloģisko, personāla) plānošanai.

Tabula Nr.10. "PSKUS integrētas veselības aprūpes attīstības aktivitāšu plāns"

Nr. Aktivitāte Funkcijas pamatojums, apraksts
Korpuss: 25.korpuss.
1. Kompleksa prerehabilitācijas un rehabilitācijas centra izveide, ietverot sāpju medicīnas centru kā būtisku integrētās veselības aprūpes posmu, kas uzlabo

pacienta dzīves kvalitāti un mazina komplikāciju risku

Rehabilitāciju Slimnīcā nodrošina Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centrs (turpmāk FMRC), tostarp valsts apmaksātās programmas ietvaros. FMRC ir struktūrvienība, kas nodarbojas ar mono- vai multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Slimnīcas nodaļās stacionētajiem pacientiem, kā arī ambulatorajiem pacientiem dienas stacionārā un ambulatorajā daļā.

Rehabilitācija nav izolējams process no pacienta ārstēšanas un pilnvērtīga "pacienta ceļa" nodrošināšanas. Šobrīd PSKUS nevar nodrošināt subakūtu pēctecīgu rehabilitāciju pacientiem ar būtiskiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Tādējādi slimnīcas pacientiem netiek nodrošināta pēctecīga rehabilitācija pēc insulta, sirds operācijas, neiroķirurģiskas operācijas un tml. Cieš pacienti, kuri dēļ funkcionēšanas ierobežojumiem nevar tikt pārvesti uz turpmākās specializētās rehabilitācijas iestādi uzreiz pēc izrakstīšanās no stacionāra vietu trūkuma dēļ. Tas ierobežo pacienta tiesības saņemt savlaicīgu rehabilitācijas pakalpojumu, rada rehabilitācijas procesa pārtraukumu, veicinot funkcionālo traucējumu saglabāšanos, tādējādi palielinot sabiedrības veselības aprūpes izmaksas.

Ņemot vērā esošos epidemioloģisko apstākļus pēdējā gada laikā, ir vispārsecināts, ka rehabilitācijas nozarē ir parādījies jauns izaicinājums - pēc Covid-19 pacientu rehabilitācija. Tas saistīts ar to, ka strauji pieauga to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama intensīva aprūpe un sākotnēji šo pacientu ārstēšana bija iepriekšēju zināšanu trūkums par šīs infekcijas izpausmēm un savlaicīgu, kvalitatīvu ārstēšanu. Covid-19 pacientiem bija daudz klīnisku problēmu, tostarp elpošanas mazspēja, pārmērīga imunoloģiskā reakcija un asinsreces traucējumi, nieru mazspēja un miokardīts. Rehabilitācijas procesā ir svarīgas zināšanas par slimības procesu un to, kuri orgāni, iespējams, ir bojāti. Vēl nav precīzi zināms viss individuālo problēmu klāsts, kas rodas pēc Covid-19, un to relatīvais biežums, bet jau ir skaidrs, ka tiek ietekmēta elpošanas sistēma un šis vīruss var ietekmēt sirdi un sirds un asinsvadu sistēmu, smadzenes (encefalīts), kā arī netieši var veidoties sekundāra hipoksija asinsvadu trombozes dēļ), var rasties nieru darbības traucējumi un tml. Tāpēc ir jāpieņem, ka pēc Covid-19 pacientam var attīstīties ilgstoša gandrīz jebkuras orgānu sistēmas disfunkcija, līdz ar to var būt gandrīz jebkādi simptomi un pazīmes. Situācija ir līdzīga daudziem citiem invalidizējošiem apstākļiem, kā piemēram, trauma, insults, diabēts, smaga ķirurģiska operācija u.c.

Tādējādi šīs aktivitātes ietvaros tiks uzlabota FMRC sniegto rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība, apjoma un kvalitāte, kur Slimnīca spētu nodrošināt pēctecīgu atbilstošas intensitātes medicīnisko rehabilitāciju gan akūtā, gan subakūtā, gan ambulatorā veselības aprūpes etapā atbilstoši labas klīniskās prakses principiem, kas kopumā pozitīvi ietekmētu rehabilitācijas dienesta attīstību visā valstī.

Kompleksi realizējot rehabilitācijas nozares attīstību Slimnīcā, tā tiks nodrošināta sekojošos etapos:

- Stacionāra subakūtās rehabilitācijas nodaļa .

- Dienas stacionārs.

- Trešā etapa, jeb ilgtermiņa rehabilitācija.

Būtiska rehabilitācijas sastāvdaļa ir psiholoģiskais atbalsts pacientiem visa "pacienta ceļa" un integrētas pieejas nodrošināšanā. Jau šobrīd FMRC nodrošina klīniskā psihologa konsultācijas gan Slimnīcas pacientiem gan sniedz atbalstu krīzes situācijās darbiniekiem. Attīstot kompleksu pieeju pacienta ārstēšanā ir plānots nodrošināt psihiatra konsultatīvu atbalstu pacientiem gan stacionārā gan ambulatorajā etapā visa veida pacientiem.

Specializēta multidisciplināra sāpju pacientu ārstēšana valsts apmaksātas programmas ietvaros tiek nodrošināta jau tagad. Šīs aktivitātes ietvaros sāpju medicīna tiks attīstīta kā integrētas pieejas sastāvdaļa Slimnīcas pacienta ārstēšanā gan stacionārā gan ambulatorā etapā. Sāpju aprūpes nodaļas ārsti algologi dienas stcionārā veic padziļinātu sāpju novērtēšanu un diagnostiku, nozīmē specifisku multimodālu konservatīvu vai invazīvu ārstēšanu, veic specializētas mazinvazīvas procedūras jeb lokālas anestēzijas, nodrošina dinamisku novērošanu un terapijas efektivitātes izvērtēšanu. Ārstēšanās laikā pacientam tiek dota iespēja atpūsties un saņemt terapiju atsevišķā gultas vietā, multimodālās lokalās mazinvazīvās terpijas metodes tiek veiktas speciāli aprīkotā procedūru kabinetā, izmantojot atbilstošus medikamentus un materiālus, kā arī izmantojot speciālu aparatūru mazinvazīvo manipulāciju nodrošināšanai.

2. Arodmedicīna un Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu ārstēšanas un rehabilitācijas nodrošināšana Aroda un radiācijas medicīnas centrs Slimnīcā sniedz palīdzību, uztur un analizē Latvijas Valsts arodslimnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu reģistra datus. Centra darbības ietvaros tiek nodrošināta šo pacientu ārstēšana un izmeklējumi ambulatorajā un stacionārajā etapā.

Izmeklējot ilgstoši un smagi slimojošus pacientus, aroda medicīnas centrā tiek konstatēta vai izslēgta slimības saistība ar darba apstākļiem. Aroda un radiācijas medicīnas centrā pacientiem ir iespējams saņemt ārstu un speciālistu konsultācijas, ambulatoru un stacionāru palīdzību arodslimniekiem un personām ar paaugstinātiem riska faktoriem arodslimību attīstībai. Šo pacientu grupa ir atšķirīga no pārējiem pacientiem dēļ kompleksu orgānu sistēmu bojājumiem, ar lielāku onkoloģisko risku un imūnās sistēmas sekundāriem traucējumiem. Tajā pašā laikā šo pacientu ārstēšana nevar norisināties izolēti un ņemot vērā to, ka Slimnīcai ja ir aptuveni 20 gadu pieredze šādu pacientu aprūpē, Slimnīca spēj nodrošināt profilaksi un hronisko slimību stabilizāciju integrēti ar citām ārstnieciskajām disciplīnām, kas tajā pieejamas. Šo pacientu aprūpē ir svarīga regulāra profilaktiska novērošana, regulāra terapijas uzraudzība, kas palielina dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Slimnīcā valsts apmaksātas programmas ietvaros tiek nodrošināta Ministru kabineta noteikumos paredzētā medicīniskā rehabilitācija, kas samazina minētajiem pacientiem sāpju sindromu un palielina slodzes toleranci. Šis aktivitātes ietvaros ir plānots minēto pakalpojumu nodrošināt multidisciplināŗi vienas ārstniecības iestādes ietvaros, jo tādējādi "pacienta ceļš" ārstēšanas nodrošināšanā ir pārredzams, lineārs un ārstējošam speciālistam un pašam pacientam izsekojams.

Korpuss: 15.korpuss.
3. Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) kardioloģijas pacientiem Centrs plānots kardioloģisko pacientu neatliekamai palīdzībai, jo Slimnīcas 15.korpusā tiks izvietota visa veida kardioloģiskā palīdzība laikā posmā, kad tiks nojaukts 32.korpuss, bet vēl netiks uzsākta B korpusa pilna funkcionalitāte. Savlaicīga palīdzības sniegšana akūtos kardioloģiskajos stāvokļos, piemēram akūts koronārs sindroms ar ST elevācijām, akūts koronārs sindroms bez ST elevācijām ar nestabilu hemodinamiku, kardiogēnā šokā un/vai plaušu tūsku, simptomātiskas bradikardijas/bradiaritmijas, kas prasa neatliekamo pagaidu EKS, aortas disekcija (ar perikarda tamponādi) ar nestabilu hemodinamiku, šokā, kas prasa neatliekamo operatīvu ārstēšanu. Situācijā, ja akūtas palīdzības sniegšanai šiem pacientiem tiek izmantots NMC, kas izvietots A korpusā, jārēķinās, ka attālums (aptuveni 400 metri) un laiks pacienta nogādāšanai uz 15. korpusu var būt izšķirošs pacienta dzīvībai un dzīves kvalitātes saglabāšanai.
4. Kardioloģijas un sirds ķirurģija. Kardioloģija, tostarp neatliekamā kardioloģiskā palīdzība. Kardioloģijas blokā notiks komplicēto akūto un hronisko kardiovaskulāro pacientu mūsdienīga diagnostika un ārstēšana ambulatori (ieskaitot dienas stacionāru) un stacionāri, funkcionālā diagnostika, neatliekamā kardioloģija - sirds infarkta, pirmsinfarkta stāvokļu, akūtas kardiālas mazspējas (u.c.) ārstēšana.

Sirds ķirurģija. Slimnīcas Sirds ķirurģijas centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur veic sirds un lielo asinsvadu saslimšanu ķirurģisku ārstēšanu, tiek veiktas visu veidu kardioķirurģiskās operācijas, tostarp sirds transplantācijas. Ik gadu tiek veiktas vairāk nekā 1100 operācijas mākslīgajā asinsritē endarterektomijas, plastikas, šuntēšanas, protezēšanas, perkutāna translumināla angioplastija, stentu implantācija, konvencionālas operācijas, angioplastija u.c..

Asinsvadu ķirurģija, kur šī centra ārsti nodrošina palīdzību pacientiem asinsvadu slimību vai traumu gadījumos un veic visa veida asinsvadu operācijas. Asinsvadu ķirurģijas centrā gadā tiek ārstēti vidēji 1 300 slimnieki, veiktas 1 200 dažādas asinsvadu operācijas, tostarp endarterektomijas, plastikas, šuntēšanas, protezēšanas, PTA - perkutāna translumināla angioplastija, PTA + stentu implantācija un citas manipuālācijas, nodrošinot multidisciplināru pieeju Slimnīcas pacientu ārstēšanā.

Korpuss: 24.korpuss.
5. Paliatīvā aprūpe, tostarp geriatrijas nozares attīstīšana Paliatīvā aprūpe un ar novecošanos saistītas funkcionēšanas problēmas šobrīd ir īpaši aktuālas gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, aprūpe. Tās ietvaros prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas (mājās vai slimnīcā), ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Šajā pacienta aprūpes posmā ir nepieciešams noskaidrot funkcionēšanas spēju izvērtējumu senioriem un citiem hroniskajiem pacientiem, jānosaka rehabilitācijas un aprūpes pamatprincipi darbā ar senioriem un citiem paliatīvās aprūpes pacientiem ar dažādām saslimšanām. Geriatrijas pacientu veselības un sociālajā aprūpē svarīgi apzināties normālo novecošanas procesu norisi, lai spētu izvērtēt novirzi no normas, savlaicīgi atklātu funkcionālos traucējumus un saslimšanas. Šīs izvērtēšanas rezultātā slimnīcas veselības un sociālās aprūpes komandas darbinieki nosaka veselības un sociālās aprūpes mērķus, plāno un veic piemērotāko aprūpi, pielietojot vecajiem cilvēkiem vispiemērotāko saskarsmi. Tādējādi šī ārstēšanas posma ietvaros visu procesu veic aprūpes komanda, kurā ietilpst ārsti, māsas, māsu palīgi un sociālie darbinieki. Komandas darbs tiek nodrošināts sadarbībā ar piederīgajiem. Darbs šīs ārstnieciskās disciplīnas ietvaros sastāv no sekojošiem etapiem:

- pacienta fiziskā, psiholoģiskā un sociālā izvērtēšana sadarbībā ar ārstu, konsultējošo speciālistu, algologu, sociālo darbinieku un aprūpes speciālistu;

- pacienta aprūpes mērķu noteikšana, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas spēt saglabāt pacienta cieņpilnu mūža nogali;

- noteikto aprūpes mērķu un uzdevumu realizācija, pacienta uzraudzīšana;

- rezultātu novērtēšana, nepieciešamības gadījumā aprūpes izmaiņu noteikšana;

- sadarbība ar pacienta piederīgajiem, ja nepieciešams informācijas nodrošināšana par pacienta tālāko aprūpi.

Korpuss: 23.korpuss.
6. Hronisku pacientu aprūpe un agrīnas rehabilitācijas nodrošināšana Agrīna stacionāra rehabilitācija ir monoprofesionālu vai multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana ārstniecībā akūtiem pacientiem, kas ir slimības (traumas) vai hronisku stāvokļu paasinājumu akūtā ārstniecības etapa (ārstēšanas plāna) sastāvdaļa kur speciālists veic ārsta - konsultanta pienākumus. Šī pakalpojuma mērķis ir mazināt komplikācijas, paātrināt izveseļošanos un profesionāli novērtēt pacientus tālākajiem rehabilitācijas etapiem. Šajā "pacienta ceļa" posmā ārstnieciskā pakalpojuma sniegšanas forma tiek realizēta sadarbojoties multiprofesionālai, mobilai speciālistu (tostarp rehabilitācijas speciālistu) komandai, kur noteiktām pacientu grupām (piemēram, pēc sirds operācijām) tas tiek nodrošināts kā standarta (rutīnas) pakalpojums tūlītēji, pēc akūtā ārstēšanas etapa. Speciālistu komanda nodrošina visaptverošu pacienta novērtēšanu un rehabilitācijas tehnoloģiju pielietošanu, izmantojot dažādu rehabilitācijas profesiju un specialitāšu kompetencei atbilstošas zināšanas, manipulācijas un terapijas, kas tiek akceptētas un koordinētas komandas ietvaros.
7. Rekonstruktīvā ķirurģija, t.sk. ortopēdija (ambulatorā, īslaicīgā ķirurģija) Šis "pacienta ceļa" posms ir plānots kā pacienta ārstēšanas etaps, kur tiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi, piesaistot dažādu jomu speciālistus.

(1336) Lai nodrošinātu Integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu, BKUS virza nacionāla līmeņa bērnu un jauniešu veselības Ekosistēmas darbības modeļa realizāciju. Tam nepieciešams īstenot vairākas nozīmīgas pārmaiņas reģionālajā sadarbības modelī, kā horizontālā, tā vertikālos līmeņos, gan infrastruktūrā, medicīnas iekārtu un aprīkojuma tehnoloģiskajā nodrošināšanā, gan pakalpojumu sniegšanas pieejā, attīstot digitālo platformu. Pamats un pirmais solis integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanai:

izveidot integrētu digitālu inovatīvu Bērnu veselības Ekosistēmas platformu, kas nodrošinātu visaptverošu elektronisku pieeju pilna cikla bērnu un jauniešu veselības aprūpē.

izveidot modernu, ērtu un epidemioloģiskajām prasībām atbilstošu infrastruktūru, kas atbalstītu integrētas bērnu un jauniešu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Vienības gatvē 45.

veikt medicīnas iekārtu un aprīkojuma parka nomaiņu, modernizāciju un papildināšanu, kas ļautu veikt drošus, mūsdienīgus, ātrus un precīzus izmeklējumus.

(1337) Ir apkopota informācija un veikts novērtējums par veicamiem pasākumiem uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas bērnu veselības aprūpes sistēmas noturības un ilgtspējas uzlabošanai, kapacitātes stiprināšanai BKUS, lai būtiski uzlabotu slimnīcas darbības efektivitāti, t.sk. pandēmiju un krīžu gadījumos, un nodrošinātu pacientiem, viņu ģimenēm un darbiniekiem drošu vidi.

(1338) Dokuments sagatavots vadoties no BKUS Stratēģijas 2020-2025 un pieredzes, kas gūta Covid-19 pandēmijas laikā, izanalizējot veiktās darbības, nosakot savas stiprās un vājās puses, izstrādājot priekšlikumus BKUS darbības uzlabošanai krīžu gadījumos. Iepirkuma procedūrā esam piesaistījuši vadošo konsultāciju uzņēmumu "CIVITTA Latvija" gan Bērnu veselības Ekosistēmas konceptuālā projektējuma izstrādei, gan visaptveroša bērnu veselības aprūpes attīstības koncepta izstrādei, kas ietver arī ekonomisko pamatojumu.

(1339) Ar infrastruktūras aktivitātēm tiks sasniegti būtiski uzlabojumi pacientu plūsmu nodalīšanā, uzlabojot esošo infekciju kontrolēšanas iespējas. Viena pacienta palātas koncepts - slimnīcas infrastruktūras pārorganizēšana, lai spētu nodrošināt viena pacienta ar ģimeni atrašanos palātā visiem pacientiem t.sk. pēcoperācijas periodā, nodrošinot pacientiem epidemioloģiski drošu vidi. Ir paredzēta esošās infrastruktūras pārbūve - lielo palātu pārbūve uz vienvietīgām. Plānotajā projektā iekļauta telpu ventilācijas sistēmas pārbūve, nodrošinot individuālas regulēšanas iespējas, iekļaujot nepieciešamos remontdarbus pēc pārbūves darbiem. Paredzēts veikt visu līmeņu ārstniecības un aprūpes infrastruktūras uzlabojumus, lai nodrošinātu vienota ārstniecības un aprūpes standarta īstenošanu. Iecere paredz ne tikai ēku renovāciju un pārbūvi, bet arī teritorijas labiekārtošanu, nodrošinot ērtu pacientu un transporta kustību teritorijā. Tāpat liela uzmanība pievērsta slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai dažādu energoresursu piegāžu krīžu gadījumos. Nepieciešams BKUS pieslēgt ēkas vienotai pārvaldības sistēmai (BMS), lai nodrošinātu elektronisku, attālinātu korpusu, telpu pārvaldību.

(1340) 2020.gadā BKUS uzsācis digitālā projekta "Bērnu veselības EKOSISTĒMA" pirmā posma realizēšanu. Bērnu veselības EKOSISTĒMA sastāv no savstarpēji integrējamām sadaļām - Bērnu veselības portāls, Pacientu portāls, Ģimeņu komunikācijas vide, Profesionāļu portāls, Simulāciju centrs, Kompetenču/izcilības centrs, Mācību sistēma, Digitālā pētniecības vide, R&D inovāciju attīstības vide.

(1341) Zemāk sniegts galveno infrastruktūras aktivitāšu apraksts, īss raksturojums un plānotā kopējā platība vai citi rādītāji (skat. Zemāk esošo tabulu).

Tabula Nr.11. BKUS infrastruktūras jomā veicamo aktivitāšu indikatīvais raksturojums

1.1. Stacionāro nodaļu pārbūve BKUS galvenā stacionāra nodaļu korpusa kopējā platība ir 14 267m2 un tā tehniskais stāvoklis kopumā ir apmierinošs, bet infrastruktūra ir samērā nolietojusies, intensīvās ekspluatācijas rezultātā. Atsevišķās nodaļās remonts nav bijis vairāk kā 12 gadus. Stacionāra nodaļās nepieciešama palātu pielāgošana vienģimeņu vajadzībām, inženiertehnisko komunikāciju uzlabojumi, santehnikas un ventilācijas uzlabojumi. Telpu pārplānošana un remonti plānoti pakāpeniski - nodaļa pēc nodaļas, atbilstoši sastādītajam plānam.

Rekonstrukcijas un remonta rezultātā slimnīcas nodaļās būtiski uzlabotos pacientu atveseļošanās vides apstākļi un uzturēšanās apstākļi pacientu ģimenes locekļiem (t.sk. iespēju robežās tiktu paaugstināta individuālā pacientu epidemioloģiskā drošība, uzlabota vēdināšanas funkcionalitāte un arī telpu mikroklimata individualizēta regulēšana). Rekonstrukcijas rezultātā būtu iespējams īstenot vairākus tehnoloģiskus risinājumus, lai atvieglotu ārstniecības un aprūpes procesu, to padarot drošāku un kvalitatīvāku.

1.2. Daudzfunkcionālā korpusa pārbūve Anestēzijas un IT klīnikas darba telpu pārbūve, Klīniskās laboratorijas, Pataloģijas dienesta, Radioloģijas dienestu telpu remonti. Funkcionālās diagnostikas telpu pārplānošanas pēc jaunā miega centra izbūves. Jauna ieejas mezgla izbūve un pacientu centrālās reģistratūras pārbūve.

Uzlaboti darba apstākļi un telpu funkcionalitāte BKUS personālam. Uzlaboti pacientu plūsmas, pacientu apkalpošanas ātruma un apmierinātības rādītāji. Telpu remonta laikā plānots uzlabot automatizētās preču loģistikas risinājumus starp noliktavām un slimnīcas struktūrvienībām.

1.3. Infekciju nodaļu pārbūve Korpusam nepieciešamo pārbūves darbu veikšana, lai nodrošinātu brīvu pacientu transportēšanu no / uz izmeklējumiem / procedūrām galvenajā ēkā, atbilstību epidemioloģiskajām prasībām. Tāpat nepieciešama atsevišķu ēkas telpu pārplānošana un kosmētiskais remonts. Pacientu ārstēšanas / aprūpes kvalitātes uzlabošana, Pacientu komforta līmeņa uzlabošana.
1.4. Slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšana Slimnīcai kā stratēģiskas nozīmes objektam ir nepieciešams izveidot tehnoloģiskus risinājumus, lai nodrošinātos ar alternatīviem resursiem ilglaicīga elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes pārrāvuma gadījumos.
1.5. Jaunas aptiekas izveidošana Projekta īstenošanas rezultātā tiktu izveidota moderna, drošas ražošanas un aprites standartiem atbilstoša slimnīcas aptieka (kopumā 600 - 850 m2 platībā), lai nodrošinātu pilnībā izsekojumu un kvalitatīvu ārstniecības līdzekļu nonākšanu pie pacienta, līdz minimumam samazinot to zudumus. Nodrošinot realizāciju atbilstoši pasaules labākajai pieredzei par optimālāko telpu izvietojumu, aprīkojuma līmeni un ilgtspējīgākajiem tehnoloģiju risinājumiem ārstniecības līdzekļu sagatavošanai un loģistikai. No projekta līdzekļiem paredzēta trūkstošo telpu izbūve vai pielāgošana (izcenojumu pamatā ņemtas līdzīgas sarežģītības ēku izbūves izmaksas no citiem BKUS iepirkumiem), kā arī tehnoloģisko risinājumu iegāde, kas balstīta uz tirgus izpētes rezultātiem.

Šīs aktivitātes realizēšana ļautu rūpes par ārstniecības līdzekļu piegādi līdz pacientam pilnībā nodot slimnīcas aptiekai, kas savukārt ļautu efektīvāk izmantot māsu resursu, kuras līdz šim bija iesaistītas ārstniecības līdzekļu sagatavošanā. Uzlabojumi mazinātu ārstniecības līdzekļu zudumus līdz 7%, mazinātu ārstniecības līdzekļu sajaukšanas riskus (~30%), uzlabotu ārstniecības līdzekļu pagatavojumu drošumu un aptiekas darbinieku darba apstākļus; Koncepta ietvaros paredzēts apvienot, gudrus telpu risinājumus, tehnoloģiskos sasniegumus ar pēc Lean principiem uzlabotiem darbības procesiem.

1.6. Sporta medicīnas centra pārorganizācija Pēc poliklīnikas pilnīgas pārvietošanas uz 21.korpusu, 8.korpusam nepieciešams visu komunikāciju kapitālais remonts, ēkas pārplānošana - turpmākai izmantošanai Sporta medicīnas centra, Zvanu un Diktofona centru vajadzībām.

Sporta medicīnas centra atrašanās atsevišķā ēkā ļautu nodalīt profilaktisko apskašu funkciju no ārstniecības un aprūpes pacientu plūsmas, nodrošinot pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību. Sporta medicīnas centra pārcelšana uz speciāli šai funkcijai pārprojektētām telpām nodrošinātu augstāku efektivitāti un kvalitāti šīs klientu grupas apkalpošanai.

(1342) 7 reģionālās slimnīcas:

i. Liepājas Reģionālā slimnīca

(1343) Lai nodrošinātu, ANM plāna investīciju mērķi reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" ietvaros Liepājas reģionālās slimnīcas attīstībai plānota lineārā paātrinātāja nomaiņa, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kvalitatīvu un izmaksu efektīvu onkoloģisko pacientu ārstēšanu ar staru terapijas metodi Kurzemes reģiona iedzīvotājiem. Staru terapija ietver integrētu stacionāro un ambulatoro pacientu aprūpi prioritārajā veselības aprūpes jomā onkoloģijā. Papildus tam, staru terapija ir integrēta kā viena no onkoloģijas ārstēšanas metodēm bez ķirurģijas un ķīmijterapijas. Iekārtas iegāde nepieciešama arī no izmaksu efektivitātes viedokļa - esošā iekārta ekspluatēta jau vairāk kā 12 gadus, kas pārsniedz iekārtai paredzēto kalpošanas ilgumu un nākotnē iekārtas bojājumi un remonti var būt biežāki, kas būtiski ietekmēs iekārtas servisa kvalitāti un izmaksas. Iekārtu ekspluatācijas laikā ir bijuši vairāki iekārtu bojājumi, kas radījuši iekārtas dīkstāvi, tādējādi būtiski samazinot sniegtu pakalpojumu apjomu. Ņemot vērā, ka vidēji dienā tiek apkalpoti 30 pacienti, kopējā 95 dienu dīkstāve ietekmēja kopumā 2850 manipulācijas. Savlaicīga staru terapija netika uzsākta noteiktajā laikā aptuveni 380 pacientiem.

(1344) Turklāt jauna lineārā paātrinātāja iegāde sekmētu pakalpojumu pieejamību Kurzemes iedzīvotājiem, jo tiktu paplašināts un uzlabots sniegto staru terapijas pakalpojumu klāsts - uroloģijas, galvas, prostatas, aknu, plaušu, mugurkaula un spinālā kanāla un LOR orgānu starošanai. Staru terapijas nodaļa ir izvietota atsevišķā ēkā, tādējādi tiek nodalīta šo imūnnovājināto pacientu plūsma no kopējās apmeklētāju plūsmas slimnīcā, sekmējot epidemioloģisko noturību un mazinot infekciju slimību izplatību.

ii. Daugavpils Reģionālā slimnīca

(1345) ANM plāna Reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" ietvaros Daugavpils reģionālajā slimnīcā paredzēts atbalsts pilna onkoloģisko slimību ārstēšanas kompleksa pieejamības nodrošināšanai Latgales reģiona iedzīvotajiem. Ar atbalsta palīdzību novēršot dīkstāves iespējas, līdz ar to mazinot pacientu gaidīšanas rindas, noslodzi uz VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un nepārtrauktu nozīmētā ārstēšanas kompleksa laicīgu sniegšanu, tiks mazināts recidīvu gadījumu īpatsvars, laicīgi nodrošinot pirms un pēcoperācijas terapiju. Lai nodrošinātu minētos uzlabojumus, nepieciešama lineārā paātrinātāja iegāde un iekārtas uzstādīšanai nepieciešamās telpas būvniecība. Papildus minētajiem ieguvumiem, šie uzlabojumi mazinās noslodzi uz esošai iekārtai, ļaus atteikties no izmaksām, kas saistītas ar novecojušās iekārtas darbības uzturēšanu un periodisko remontu. Savukārt, rezerves - veca aparāta esamība, nepieciešamības gadījumā ļaus nodrošināt rezerves risinājumu ārkārtējai situācijai, t.sk. pandēmijas laikā nodalot pacientu plūsmas, bez pacientu dzīvībai svarīgo pakalpojumu sniegšanas patraukšanas. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" rīcībā esošais aparāts ir vienīgais Latgales reģionā un jau 12 gadus strādā pastāvīgas pārslodzes apstākļos. Remonts un rezerves daļu nomaiņa notiek ikgadēji, reizēm pat veicot profilaktisko remontu bez procesa patraukšanas, lai maksimāli novērstu globālā bojājuma iespējas. Esošā aprīkojuma darbības apstāšanas gadījumos slimnīcas speciālisti seko līdzi katra programmā iekļautā pacienta veselības stāvokļa dinamikai un nepieciešamības gadījumā pacientiem tiek piedāvāt turpināt terapiju Rīgā, kur ļoti bieži ir jau izveidojies ļoti garš pacientu pieraksts, kas rada gan pārslodzi uz universitātes slimnīcām, gan negatīvu ietekmi uz iepriekš sasniegtiem rezultātiem līdz pat recidīvu rašanai. Investīcijas Daugavpils reģionālajā slimnīca onkoloģisko slimību ārstēšanas kompleksa pieejamības nodrošināšana Latgales reģiona iedzīvotajiem tieši sasaucas ar savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos.

iii. Rēzeknes slimnīca

(1346) Lai Rēzeknes slimnīcā veiktu nepieciešamos uzlabojumus pielāgošanai integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un stiprinātu gatavību epidemioloģiskām krīzēm primāri nepieciešams veikt šādas darbības:

(1347) Pamatojoties uz 2017.gada Tehniskās izpētes atzinums par ēkas ar kadastra Nr.21000061404001 konstrukciju stāvokli, kurā konstatētas plaisas pamatos; veikta ģipša marku izvietošana un atkārtota apsekošana, konstatējot, ka plaisas ir aktīvas un attīstās; vertikālās hidroizolācijas bojājumi; norobežojošo konstrukciju siltumpretestības neatbilstība reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; pārseguma caursalšanas pazīmes tehniskajā stāvā; nepilnības lietus ūdens novadīšanas sistēmā; nepilnības ventilācijas sistēmā; nepieciešamību izstrādāt un īstenot nesošo sienu pastiprināšanas projektu, veicot tos kopā ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem; nepieciešamību atjaunot lietus ūdens novadīšanas sistēmu atsevišķiem teritorijas posmiem, lai nepieļautu grunts slāņa skalošanos zem pamatiem.

(1348) Slimnīcas Ambulatorās nodaļas telpās tiek sniegti sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi (nodrošinātas speciālistu konsultācijas un pieejami dažādi izmeklējumi (rentgenogrāfijas, ultrasonogrāfijas, osteodensitometrijas u.c.), kā arī tās telpās izvietota 21 ģimenes ārsta prakse, vakcinācijas kabinets, zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji, savukārt Ambulatorās nodaļas zāle nepieciešamības gadījumā ātri pielāgojama epidemioloģisko krīžu pārvarēšanai (izvietota starp Ambulatorās nodaļas centrālo korpusu un stacionāra ēku, atjaunoti piebraucamie ceļi).

(1349) Papildus pamatojoties uz ikgadējiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta organizēto plānoto ugunsdrošības pārbaužu aktiem, kur konstatētas atsevišķas ugunsdrošības un apziņošanas sistēmas nepilnības; periodiski novērojot neprecizitātes sistēmas darbībā, ko tostarp izraisa tās nolietojums un nelabvēlīgā mikroklimata (mitruma) ietekme, nepieciešams veikt ugunsaizsardzības un apziņošanas sistēmas pielāgošanu.

(1350) Atsaucoties uz 2019.gada aprīļa iekšējo ūdensvadu apsekošanas atzinumu, kurā konstatēts, ka uz ūdensapgādes ievadiem nav ierīkoti ūdens daudzuma mērīšanas mezgli, pārsniegts izbūvētajā ūdensapgādes sistēmā izmantoto cinkoto ūdens-gāzes vadu cauruļu derīgās kalpošanas ilgums; stacionāra ēkas pagrabstāvā periodiski veidojas ūdensapgādes sistēmas sūces, nelabvēlīgi ietekmējot arī citu inženiertehnisko sistēmu, piemēram, ugunsaizsardzības un sistēmas funkcionēšanu; funkcionalitāti zaudējusi cauruļvadu noslēgarmatūra. Nepieciešama iekšējā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atjaunošana. Šobrīd jau izstrādāts projektēšanas uzdevums aukstā ūdensvada tīkla atjaunošanai.

(1351) Investīcijas Rēzeknes slimnīca tieši nodrošina slimnīcas infrastruktūras uzlabošanu atbilstošo epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un slimnīcas integrēto pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošināšanu.

iv. Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīca

(1352) Lai Ziemeļkurzemes reģionā nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanu pielāgošanai integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un stiprinātu gatavību epidemioloģiskām krīzēm Ziemeļkurzemes Reģionālajā slimnīcā (Ventspilī un Talsos nepieciešami šādi infrastruktūras uzlabojumi:

1) Mugurkaula ķirurģijas profila attīstība

(1353) Divu gadu laikā, kopš ZRS uzsākusi nodrošināt mugurkaulāja ķirurģijas pakalpojumus, notikusi nopietna izaugsme, gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Kurzemes Mugurkaulāja Ķirurģijas centrs, kurš, darbību uzsākot, sastāvēja no diviem ārstiem un veica vien dažas mugurkaulāja operācijas nedēļā, patreiz sastāv no četriem ārstiem: diviem sertificētiem mugurkaulāja ķirurgiem un diviem neiroķirurgiem un veic, ņemot vērā Covid ierobežojumus, ap 250 operācijām 2020.gada griezumā. Pārsvarā tiek strādāts ar diagnozēm un operācijām, kurās tiek pielietotas mugurkaulāju fiksējošas un mākslīgus elementus ievietojošas tehnoloģijas, daudz izmanto konvencionālo operāciju loka RTG iekārtu, kuras noslodze tiek dalīta ar traumatologiem. Tiek apkalpoti ne tikai ar Ventspils un Kurzemes pacientiem, liela daļa ir no Rīgas un visas Latvijas.

(1354) Ar patreizējiem resursiem iespējams noslogot 3D vizualizācijas sistēmu pilnas 3 darba dienas nedēļā, ir atbilstoša pacientu rinda 6 mēnešu garumā, ko nepieciešams saīsināt. Pieaugot anestezioloģijas un operāciju vidējā personāla kapacitātei tiks atvērta pilna operāciju nedēļa. Sarežģītas lūzumu fiksācijas veikt jaunajā vizualizācijas režīmā varēs veikt arī traumatoloģiskajās operācijās.

(1355) Līdz ar to nepieciešama šādu iekārtu iegāde: 3D operāciju loka rentgena iegāde, Mugurkaula operāciju galdu sistēmas iegāde, Galvaskausa fiksācijas skava, 10 funkcionālo gultu iegāde.

2) Infekciju nodaļas vējtvera izbūve

(1356) Aktivitāte vērsta uz epidemioloģiskās drošības paaugstināšanu. Covid-19 krīzes laikā, būtiski pieaugot Infekciju nodaļas pacientu skaitam, tika identificētas problēmas ar pacientu transportēšanu no Infekcijas nodaļas uz diagnostiskajiem izmeklējumiem. Lai nodrošinātu pacientu plūsmu nekrustošanos, nepieciešams visās Infekciju nodaļas 1.stava palātās izveidot izeju/ieeju no āra un izbūvet vējtveri, lai nodrošinātu optimālu gaisa temperatūru palātās.

3) Liftu izbūve K-7 korpusā

(1357) Aktivitāte vērsta uz epidemioloģiskās drošības paaugstināšanu un pacientu stacionāro un ambulatoro plūsmu nodalīšanu. K-7 korpusā lifta ierīkošana nepieciešama, epidemioloģisku apsvērumu dēļ, lai pandēmijas laikā nodalītu infekciozo un neinfekciozo pacientu plūsmas, kā arī lai ikdienā smagi stacionāra pacienti nebūtu jānogādā uz magnētiskās rezonanses iekārtu cauri ambulatorajai reģistratūrai.

4) Oftalmoloģijas profila attīstība

(1358) Kurzemes acu centrs ir lielākā acu klīnika Latvijā ārpus Rīgas. Pēdējo gadu laikā tā strauji attīstījusies, veiktas būtiskas investīcijas acs diagnostiskas iekārtās, nodrošinot oftalmoloģisku aprūpi un pakalpojumu pieejamību visiem Kurzemes reģiona iedzīvotājiem, saīsinot gaidīšanas rindas uz operācijām, un šobrīd operāciju mērķis ir nevis tikai saglābt redzi, neradot invaliditāti, bet atjaunot redzi tuvu normālai, atgriezt darba spējas un tādejādi atgriezt pacientu normālā ikdienā.

5) Uroloģijas profila attīstība

(1359) Iekārtu un aprīkojuma iegāde nepieciešama uroloģijas profila attīstībai, lai nodrošinātu integrētu ambulatoro un stacionāro uroloģijas profila pakalpojumu pieejamību Ziemeļkurzemes reģiona iedzīvotājiem. Slimnīca 2020.g. ir uzsākusi aktīvu ambulatoro konsultāciju sniegšanu, ar NVD atbalstu iegādājusies videocistoskopijas sistēmas komplektu. Ir piesaistīti 2 urologi, kas pilnībā nodrošinās pakalpojumu pieejamību reģionā, nodrošinot ne tikai ambulatoro aprūpi, bet arī nepieciešamās manipulācijas un operācijas dienas un diennakts stacionārā. Vienlaikus arī esošie slimnīcas ķirurgi un aprūpes personāls orientējas uroloģisko pacientu aprūpes jautājumos, jo pastāv esoša akūto uroloģisko pacientu plūsma. Uroloģiskās iekārtas tiks pielietotas urīnizvadkanāla, urīnpūšļa, urīnceļu slimību un nieru slimību diagnostikā, prostatas slimību un urīnpūšļa slimību ķirurģiskā ārstēšanā, urīnpūšļa akmeņu, urīnceļu akmeņu un nierakmeņu ārstēšanā, manipulāciju veikšanai, lai nodrošinātu nieru un urīnceļu funkciju.

6) Rehabilitācijas iekārtu iegāde

(1360) Rehabilitācijas profila mērķtiecīga attīstība, turpinot 2014-2020.g. plānošanas periodā aizsākto Rehabilitācijas korpusa būvniecību, kas paredzēts ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanai, un papildinot to ar iekārtām, kas finansējuma trūkuma dēļ netika iekļautas ERAF projektā. 2019.g. Slimnīca uzsākusi sniegt arī stacionārās rehabilitācijas pakalpojumus (izveidotas 11 gultas) un šiem pacientiem nepieciešama gan dažāda līmeņa funkcionālo gultu iegāde, gan specifiskas iekārtas, kas izmantojamas stacionārā. Tādējādi tiks nodrošināta profila kompleksa attīstība, kas ļaus nodrošināt integrētu un pēctecīgu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, sākot ar stacionāra rehabilitāciju un turpinot to dienas stacionārā un ambulatori.

7) Hemodialīzes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana Talsos un Ventspilī

8) Oftalmoloģisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana Talsu filiālē

(1361) Kopš 2019.gada Talsu filiālē veiktas būtiskas investīcijas ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanā Talsu novada iedzīvotājiem Kurzemes acu centra ietvaros. Lai palielinātu pacientu plūsmu, vienlaicīgi to nodalot un samazinot pacientu savstarpējo kontaktēšanos, plānots veikt esošo telpu pārplānošanu, izveidojot vārākas telpas, un ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas atjaunošanas darbus, lai samazinātu mikroorganismu koncetrāciju telpās.

9) Videogastroskopa un videokolonoskopa iegāde Talsos

(1362) Kolonoskopa un endoskopa iegāde nepieciešama, lai nodrošinātu epidemioloģiski droša un kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu. Tiktu nodrošināta pacientu plūsmas palielināšana, samazināts gaidīšanas laiks , lai saņemtu pakalpojumu, kas dotajā brīdī ir 3 mēneši koloniskopijai, 1 mēnesis endoskopijai. Iekārtu iegāde ļautu piesaistīt jaunu speciālistu, nodrošinot iespēju pacientam pēc iespējas ātrākā laikā saņemt pakalpojumu.

10) Instrumentu konteineri (Talsu filiālei)

(1363) Aktivitāte vērsta uz epidemioloģiskās drošības paaugstināšanu. 1999.g. konteineru nomaiņa, kam nolietojušās konteineru aizdares sistēmas un filtrus fiksējošie diski. Tiks nodrošināts konteineru hermētisms, konteineru iekšējā satura sterilitāte, instrumentus var droši uzglabāt un lietot operācijās, neradot risku pacientiem.

11) Gultu (t.sk. matrača) un pacientu skapīšu iegāde Ventspils slimnīcai (33 gab.)

(1364) 2005.g. un vecāku gultu un pacientu skapīšu nomaiņa Iekšķīgo slimību un Ginekoloģijas nodaļai. Vecās gultas nav elektriski regulējamas, sliktā tehniskā stāvoklī. Mūsdienīgu, pacientiem un personālam lietošanā funkcionālu gultu iegāde nepieciešama kvalitatīvu un integrētu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā prioritārajos profilos - iekšķīgo slimību un ginekoloģiskajā aprūpē.

12) Laparoskopa iegāde ginekoloģiskajām operācijām

(1365) 2014.g. iekārtas nomaiņa, kas paredzēta visa veida laparoskopisko (t.sk. ginekoloģisko un LOR) operāciju nodrošināšanai. Iekārta aprīkota ar universālu videosistēmu ar 4K izšķirtspēju (esošajai iekārtai ir iepriekšējās paaudzes HD tehnoloģija), kas ir mūsdienās viskvalitatīvākā pieejamā vizualizācijas tehnoloģija, sniedzot iespēju mazinvazīvās operācijas veikt precīzāk, kvalitatīvāk un ātrāk. Iekārta aprīkota ar dūmu atsūcēju, kas ir būtiski epidemioloģiskajai drošībai.

(1366) Investīcijas Ziemeļkurzemes Reģionālajā slimnīcā nodrošina slimnīcas infrastruktūras uzlabošanu atbilstošo epidemioloģisko prasību nodrošināšanai un slimnīcas integrēto pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošināšanu pacientiem reģionos.

v. Jēkabpils Reģionālā slimnīca

(1367) Lai Jēkabpils reģionālā slimnīca spētu nodrošināt integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un tā būta gatava nākotnes epidemioloģiskām krīzēm, nepieciešamas sekojošas investīcijas:

(1368) Vēsturiski Jēkabpils reģionālā slimnīca sastāv no trīs atsevišķi stāvošām ēkām, kuras ir celtas padomju laikā un vēl agrāk. Visām ēkām ir jāveic energoefektivitātes uzlabojums, ēkas ir jāsiltina, kā arī ir jāatjauno jumta segumi, kuri nav daudzus gadus atjaunoti.

(1369) Lai novērstu esošo situāciju un nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu ir nepieciešams visas stacionāra nodaļas izvietot zem viena "jumta" un maksimāli atdalīt ambulatorās un stacionārās, kā arī dienas stacionāra pacientu plūsmas. To var īstenot, ja starp divām slimnīcas ēkām (starp centrālo stacionāra ēku un mazo stacionāra ēku) tiek uzcelta jauna ēka (3 stāvi, 1800 m2) ar savienojošiem virszemes gaiteņiem ar kuras palīdzību mēs izveidojam savstarpēji savienotu stacionāru.

(1370) Līdz ar to slimnīcas teritorijā tiktu nodalītas plūsmas šādās ēkās:

a) esošā slimnīcas centrālā stacionāra ēka ar uzņemšanas nodaļu, operāciju bloku, izmeklējumiem;

b) pie tās jau izveidotais un ar virszemes pāreju savienotais infekciju slimību bloks;

c) jaunā stacionāra ēka ar savienojumu ar centrālo stacionāra ēku, kurā tiktu izvietotas ārstniecības nodaļas no poliklīnikas ēkas;

d) esošā mazā stacionāra ēka tiktu pārveidota par dienas stacionāra ēku ar operāciju zāli;

e) esošā poliklīnikas ēka tiktu pilnībā atvēlēta ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, kā arī rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumu paplašināšanai.

(1371) Ieguvumi:

(1372) Pilnībā nodalītas stacionāro pakalpojumu plūsmas no dienas stacionāra, ambulatorajiem pakalpojumiem, kā arī stacionāra pakalpojumiem.

(1373) Divstāvu esošā ēka - tiek pielāgota un izveidots nošķirts Dienas stacionārs, ar pilnīgi atsevišķu pacienta plūsmu un nodrošinātu, aprīkotu operācijas zāli (operācijas zāle ēkā jau ir, bet ir nepieciešama tā modernizācija un aprīkošana, veicot remontdarbus). Nepieciešamības gadījumā dienas stacionāra pacientus viegli, ērti, droši un ātri var transportēt uz reanimācijas nodaļu vai jebkuru citu stacionāra nodaļu atbilstoši profilam. Kā arī dienas stacionāra nošķiršana un lielāku gultu skaitu (kopskaitā līdz 40) ir iespēja palielināt pakalpojuma klāstu un apjomu reģiona iedzīvotājiem.

(1374) Radīta iespēja sniegt neatliekamu palīdzību, nokļūstot uz reanimācijas nodaļu caur virszemes savienojumiem;

(1375) Visām stacionārajam nodaļām būtu tieša pieejamība izmeklējumiem bez nepieciešamības pārvietot pacientus pa ārtelpu;

(1376) Ar jaunuzceļamajās trīsstāvu ēkas palīdzību (starp centrālo stacionāra ēku un divstāvu ēku) tiks nodrošināta šobrīd atsevišķās ēkās izvietoto nodaļu - uroloģiju un abas terapijas nodaļas - izvietošanu zem viena jumta, savienojot ar pārējo stacionāru. Tas ievērojami uzlabot pakalpojuma kvalitāti - jo stacionētajiem pacientiem diagnostiskie izmeklējumi būs sasniedzami - pārvietojoties pa ēku (savienojošo tuneli), kā arī akūtos gadījumos - ātri sasniedzama reanimācijas nodaļa vai operācijas bloks. Šie faktori ir būtiski, lai tiktu uzlabota un nodrošināta veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāte un pakalpojumu pieejamība, racionāla un droša pārvietošanās.

(1377) Vienlaikus - šādā veidā - slimnīcā jebkurā brīdī būs iespējams izveidot pilnībā autonomu un ar atsevišķu plūsmu, uzņemšanu nodrošināmu - infekcijas bloku ar 50 gultām, kas būs nošķirts no pārējās stacionāra daļas un ierobežos infekcijas izplatības risku. Bet vienlaikus arī šiem pacientiem būs iespējams nodrošināt gan diagnostiskos, gan operācijas veikšanu.

(1378) Ar infrastruktūras uzlabojumu - tiks izveidota pacientiem droša, racionāla un efektīva daudzprofila slimnīcas materiālā bāze (infrastruktūra), kur būs iespējams attīstīt un pilnveidot pakalpojumu apjomu, un pacientiem nodrošināts kvalitatīvs, drošš un eiropas standartiem atbilstošs veselības aprūpes pakalpojums - no pacienta stacionēšanas līdz pacientu rehabilitācijas nodrošināšanai.

(1379) Atveseļošanās investīciju vajadzībās iekļauti primārā nepieciešamība, pilnībā nodalīt dienas stacionāra plūsmu no stacionāra pacientiem, tajā skaitā, operāciju zāles nodalīšana un iekļaušana dienas stacionāra blokā.

(1380) Šī plāna īstenošana ir neatraujami saistīta gan ar esošajiem ERAF ieguldījumiem slimnīcas infrastruktūrā, gan plānotajiem ANM ieguldījumiem, gan arī nākošo Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda projektiem.

vi. Vidzemes slimnīca

(1381) Lai Vidzemes reģionā nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanu pielāgošanai integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un stiprinātu gatavību epidemioloģiskām krīzēm, no kā primāri ieguvēji būtu Vidzemes reģiona iedzīvotāji, kas aptver plašu apkalpes teritoriju, nepieciešams īstenot projektu:

1) slimnīcas Rehabilitācijas korpusa fasādes, inženiertīklu atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā veicot jumta pārbūvi un bloka nesošo un pamata konstrukciju stiprināšanu;

2) telpu izbūvei Rehabilitācijas centra vajadzībām;

3) medicīniskās tehnoloģijas un rehabilitācijas aprīkojuma iegādei Rehabilitācijas centra aprīkošanai.

(1382) Projekta aktivitātes vērstas uz atbalstu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā. Projekta darbības paredz Rehabilitācijas centra paplašināšanu, nodrošinot pakalpojumus gan ambulatorajiem, gan stacionārajiem pacientiem, tai skaitā ārstnieciskās pēctecības nodrošināšanu pacientiem pēc smagām traumām, insulta, COVID-19 un citām smagām vīrusa infekcijām. Atbilstoša rehabilitācijas centra izveide, nodrošinās ārstnieciskā procesa nepārtrauktību, pabeidzot akūto fāzi. Papildus pavērs plašāku iespēju bērnu rehabilitācijai. Paplašinot rehabilitācijas centra telpas, paredzēts izbūvēt epidemioloģiskām prasībām atbilstošas vingrošanas zāles, medicīniskās masāžas kabinetus, stiepšanās baseinu, sensorās un sāls istabas, saunas telpas. Papildus paredzēts labiekārtot piegulošo teritoriju, uzstādīt āra trenažierus. Papildus, pārceļot rehabilitācijas centru uz pārbūvētajām telpām , atbrīvosies telpas slimnīcas B korpusa 1. stāvā zem NMP un uzņemšanas nodaļas. Balstoties uz to, ka šobrīd projektā par reanimācijas un NMP nodaļas paplašināšanu tiek meklētas iespējas paplašināt nodaļu telpas, ir plānots reanimācijas nodaļu no B korpusa 2. stāva pārcelt uz esošo rehabilitācijas centru 1. stāvā un NMP un uzņemšanas nodaļai pārbūvēt lietošanai esošās reanimācijas nodaļas telpas 2.stāvā. Sekojoši Rehabilitācijas centra pārbūves projekts palīdzētu atrisināt jautājumu gan attiecībā uz epidemiloģiskājām prasībām atbilstoša rehabilitācijas centra izveidi, gan iespējamo reanimācijas un NMP nodaļas paplašināšanu. Lai varētu izveidot Rehabilitācijas centru projektā plānotajās telpās nepieciešams veikt abas minētās aktivitātes, gan iekštelpu pārbūvi, gan ēkas fasādes pārbūvi, jo kopš ēkas nodošanas ekspluatācijā tai nav veikts kapitālais remonts.

vii. Jelgavas slimnīca

(1383) Jelgavas slimnīcā integrētas veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai ANM plāna ietvaros paredzēts atbalsts magnētiskās rezonanses iekārtas iegādei un datortomogrāfijas iekārtas iegādei.

(1384) Ņemot vērā šī brīža situāciju valstī un magnētiskās rezonanses izmeklējumu pieejamību reģionos ārpus Rīgas, SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" ir nepieciešams iegādāties magnētiskās rezonanses iekārtu vismaz tādā konfigurācijā, lai varētu veikt galvas/kakla izmeklējumus, muguras izmeklējumus, vēderdobuma izmeklējumus, sirds izmeklējumus, pilna ķermeņa izmeklējumus. Nepieciešams arī iekārtu aprīkot ar jaunākās paaudzes programmatūru izmeklējumu laika samazināšanai un attēla kvalitātes uzlabošanai, samazinot artefaktu radītos traucējumus.

(1385) Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kuras rastās sekas būs ilgstošas, nepieciešams uzsvērt arī, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumi ir diagnostiski precīzāki par datortomogrāfijas izmeklējumiem pneimonijas infiltrātu identificēšanā, kā arī iespējams atpazīt slimības izraisītos bojājumus galvas smadzenēs, kā arī sirdī un asinsvadu sistēmā.

(1386) Šobrīd SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" atrodas viena datortomogrāfijas iekārta, ar kuru tiek nodrošināti nepieciešamie izmeklējumi pacientiem, sniedzot pakalpojumus gan neatliekamos, gan plānveida gadījumos.

(1387) Covid-19 pandēmijas situācijā jārēķinās ar iespējamu pacientu skaita kritisku pieauguma risku, turklāt viens no galvenajiem Covid-19 simptomiem, kas liecina par slimības attīstību, ir infiltrātu atpazīšana ar datortomogrāfijas izmeklējumu palīdzību, ko par efektīvāko metodi ir atzinusi un iesaka Pasaules Veselības organizācija (PVO). Īpaši tas būs būtiski regulārās gripas periodā, sākot no aptuveni 50.nedēļas, kas parasti ilgst līdz 10 nedēļām, jo Covid-19 un gripas simptomu atšķiršana bez datortomogrāfijas izmeklējumu izmantošanas var būt ievērojami apgrūtināta, lieki pārslogojot Slimnīcas ārstus un mazinot veselības aprūpes pakalpojuma procesa efektivitāti.

(1388) Izvērtējot šī brīža epidemioloģisko situāciju pasaulē un datortomogrāfijas izmeklējumu īpatsvaru pneimonijas diagnosticēšanā, efektīvai veselības aprūpes nodrošināšanai, nepieciešams Slimnīcā uzstādīt jaunu 64 slāņu datortomogrāfijas iekārtu.

(1389) Datortomogrāfijas iekārtai jābūt aprīkotai ar plaušu izmeklējumu programmu, sirds izmeklējumu programmu un speciālu programmu plaušu veidojumu noteikšanai un analīzei.

(1390) Investīcija 4.1.1.3.i. Investīcijas sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju (I - III līmeņa stacionārās iestādes, poliklīnikas, ambulances, poliklīnikas) infrastruktūrā

(1391) Izaicinājumi:

(1392) Izvērtējot ambulatoro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, t.sk. vides pieejamību pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem un epidemioloģisko prasību nodrošināšanas iespējas, jo īpaši infekcijas slimību izplatības paaugstināta riska apstākļos, nepieciešams veikt ieguldījumus ārstniecības iestādēs, kas sniedz sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot ieguldījumus iestādēs visā Latvijā. Pamatojoties uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definētajām vajadzībām un sasniedzamajiem uzdevumiem, ANM plāna ietvaros paredzēts atbalsts infrastruktūrai sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstībai, atbalstu sniedzot ārstniecības iestādēm, pamatojoties uz sniegto pakalpojumu loku un apkalpoto unikālo pacientu skaitu. Minētā pieeja ļaus aptvert iespējami plašu pacientu loku Latvijas reģionos, uzlabojot pieejamību ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Attiecīgi investīcijas infrastruktūras uzlabošanai tiks veiktas:

(1393) lokālajās slimnīcās, kuras saskaņā ar MK noteikumiem Nr.555 ir I līdz III līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras sniedz primāros un sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību;

(1394) ambulances, poliklīnikas, veselības centri, privātprakses, utt., jeb ārstniecības iestādēs (gan privātās, gan publiskās), kuras nodrošina valsts apmaksātos sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus.

(1395) Ņemot vērā, ka minētajās ar investīcijām attīstāmajās iestādes tiek nodrošināti arī liela daļa primāro veselības aprūpes pakalpojumu, tad pastarpināti tiek attīstīta arī primārās veselības aprūpes infrastruktūra, nodrošinot atbilstoši infrastruktūru ilgtspējīgu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

(1396) Mērķi:

(1397) Atbalsts paredzēts 48 minētajām iestādēm šādu infrastruktūras attīstības vajadzību nodrošināšanai, atbalstot atjaunošanas, pārbūves būvdarbus un iekārtu un aprīkojuma iegādi:

1) Prioritāri epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi (t.sk. atbilstošas ventilācijas nodrošināšana);

2) Fiziskā vides pieejamība (t.sk. lai nodrošinātu piekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas atbilstoši Veselības inspekcijas izvērtējumam joprojām virknē iestāžu nav atbilstoša);

3) Infrastruktūras attīstība integrētu pakalpojumu pieejamībai.

Ieviešana:

(1398) Minēto pasākumu ieviešana plānota 40-48 ārstniecības iestādēs, kas nodrošina sekundāro ambulatoro pakalpojumu ieviešanu, pamatojoties uz to sniegto pakalpojumu apjomu un apkalpoto pacientu loku dažādos Latvijas reģionos. Finansējuma saņēmēji - ārstniecības iestādes, kas sniedz noteiktos sekundāros ambulatoros pakalpojumus.

(1399) Lai nodrošinātu izmaksu lietderīgu investīciju principu reformas "Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība" ietvaros, tiks nodrošināta investīciju virsuzraudzība dārgo medicīnas tehnoloģiju iegādēm, kuras ietvaros tiks turpināta prakse saskaņot katru dārgo medicīnas tehnoloģiju iegādi nozares ekspertu pārstāvētā darba grupā, izvērtējot iegādes vajadzību, pakalpojuma apjomu, pakalpojumu sniegšanas teritorijas tirgus aizsardzības principus, u.c svarīgus aspektus.

(1400) Valsts atbalsts:

(1401) ANM reformu un investīciju atbalsts kā publisks atbalsts var tikt sniegts tikai publisko pakalpojumu attīstībai jeb valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai neatkarīgi no publiskā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības īpašumtiesībām - valsts vai pašvaldības (publisks) uzņēmums vai iestāde vai privāts uzņēmums.

(1402) Komercdarbības atbalsts infrastruktūras investīciju attīstībai tiek sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu ( 2012/21/ES) par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Investīciju ieviešanā tiks noteikta proporcija starp plānotajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pārējiem slimnīcas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka papildu publiska finansējuma piešķiršana nepārkāptu komercdarbības atbalsta regulējumu.

(1403) Laika ietvars:

(1404) Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju laika grafiks paredzēts no 2021.gada sākuma līdz 2026.gada 3.ceturksnim.

(1405) Līdz 2021.gada beigām tiek izstrādāta Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.-2029.gadam stratēģija, kurā ietverti ANM plānā iekļauti ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju mērķi.

(1406) Līdz 2021.gada beigām tiks izstrādāts atbalsta mehānisma nosacījumi (MK noteikumi) saskaņā ar kuriem 2022.gada sākumā tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu.

(1407) Paralēli līdz 2022.gada vidum tiks izstrādātas integrētās aprūpes rekomendāciju kopums un rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, kas organiski papildinās uzsāktos infrastruktūras attīstības projektus.

(1408) Līdz 2022.gada beigām Augsto tehnoloģiju saskaņošanas komisija ir saskaņojusi ANM plāna ietvaros ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektos paredzētās augstās medicīnas tehnoloģiju iegādes.

(1409) 2024.gada IV ceturkšņa beigās ir sasniegts ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projektu progress ne mazāk kā 40%.

(1410) Līdz 2026.gada 3.ceturkšņa beigām ir pabeigti ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju projekti.

(1411) Reformu un investīciju virziens 4.2. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide

(1412) Plānotās reformas:

(1413) Reforma 4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide

(1414) Izaicinājumi:

(1415) ANM plāna ietvaros paredzēta medicīnas izglītības sistēmas attīstības modeļa ieviešana, paredzot tālākizglītības ilgtspējas modeļa ieviešanu - koordinējoša mehānisma izveidi izglītības satura kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai, kā arī simulācijas visu līmeņu izglītības posmos - pamatstudijas, rezidentūra, tālākizglītība. Šāds vienots mehānisms šobrīd Latvijā nav pieejams un būtiski tādu izveidot, lai uzlabotu tālākizglītības kvalitāti veselības jomā.

(1416) Mērķi:

(1417) Reformas mērķis ir uzlabot cilvēkresursu nodrošinājuma un prasmju pilnveides sistēmu veselības jomā. Reformas ietvaros plānots izveidot ietvaru cilvēkresursu attīstības vajadzību visaptverošai nodrošināšanai, pamatojoties uz izstrādāto stratēģiju, izveidojot koordinējošu tālākizglītības mehānismu un simulāciju pieeju. Reformu plānots īstenot 2021.-2026.gadā.

(1418) Ieviešana:

(1419) Reformas īstenošanai papildus valsts budžeta, ES fondu finansētiem pasākumiem un DG Reform tehniskā atbalsta ietvaros īstenotajiem pasākumiem, ar ANM plāna atbalstu tiks nodrošināta cilvēkresursu attīstības stratēģijas izstrāde (iekļaujot kartējumu).

(1420) Veselības nozares cilvēkresursu stratēģiju paredzēts veidot par pamatu ņemot cilvēkresursu kartējumu, vienlaikus skatot to plašākā kontekstā un ietverot ne tikai plānošanas un 20217.gadā izstrādātās nepieciešamo cilvēkresursu prognozes aktualizēšanu, bet izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus, lai nodrošinātu profesijā strādājošo cilvēkresursu noturēšanu un cilvēkresursu piesaisti, tai skaitā atgriešanu darbam veselības nozarē, īpaši valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā.

(1421) Veselības nozares cilvēkresursu stratēģija reaģējot uz ilgstošo veselības nozares cilvēkresursu trūkumu turpmākajiem 7 gadiem tiks balstīta mērķtiecīgā jau uzsākto pasākumu turpināšanā, tas nozīmē gan attiecībā uz atalgojuma nodrošinājumu, gan medicīnas pamatstudiju un rezidentūras vietu skaita nodrošināšanu atbilstoši pieprasījumam, gan piesaistes un noturēšanas pasākumus (veicināt absolventu nonākšanu veselības darba tirgū, racionalizēt māsu izglītību, īstenot mentoringa programmas u.c.), kā arī īstenots cilvēkresursu datu bāzes pilnveidošanu un veidot ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu, lai mediķiem nodrošinātu pieejamus un kvalitatīvus profesionālās pilnveides pasākumus.

(1422) Pamatojoties uz stratēģijas rezultātiem un kartējumu tiks lemts par nepieciešamo papildu valsts budžetu attiecīgo pasākumu īstenošanai

(1423) Valsts atbalsts: reformai 4.2.1.r. valsts atbalsts nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs.

(1424) Laika ietvars: Cilvēkresursu attīstības stratēģiju plānots izstrādāt līdz 2021.gada beigām (DG Reform projekts ietvaros), kur cilvēkresursu kartējums tiks iekļauts 2021.-2022.gadā un šie dokumenti kalpos par pamatu tālāku ieguldījumu veikšanai cilvēkresursu attīstības jomā, savukārt pētījums veselības aprūpē nepieciešamā cilvēkresursu skaita apzināšanai tiks veikts līdz 2024.gadam.

(1425) Plānotās investīcijas:

(1426) Investīcija 4.1.2.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai

(1427) Izaicinājumi:

(1428) Ārstniecības personu profesionalitāte un to darbības kvalitāte ir viens no būtiskākajiem veselības aprūpes kvalitāti ietekmējošiem faktoriem, un tālākizglītība ir instruments, kas var tieši ietekmēt ārstniecības personu profesionālo darbības atbilstību reglamentētajām profesijām noteiktajiem standartiem, līdz ar to nepieciešams pārskatīt tālākizglītības sistēmu, vienlaikus ilgtermiņā virzoties uz vienotu, ilgtspējīgu tālākizglītības modeli, rodot risinājumus citiem tālākizglītības finansējuma avotiem un veidiem. Tāpat mūsdienu mācību vidē medicīnas jomā būtiska ir plašas simulāciju pieejas izmantošana, kas ļauj izspēlēt dažādas situācijas dažādos apstākļos, tādējādi ļaujot topošajiem un esošajiem mediķiem pilnveidot prasmes un iemaņas.

(1429) Mērķi:

(1430) Lai risinātu minētos izaicinājumus, ANM plāna ietvaros paredzēts attīstīt vienotu tālākizglītības pieeju veselības jomā, kā arī attīstī simulāciju pieeju veselības aprūpes izglītības sistēmā.

(1431) Ieviešana:

Sistēmas ieviešanai ANM plāna ietvaros tiks izveidots koordinējošs nozarē iesaistīto institūciju sadarbības organizācijas, metodiskās vadības un kvalitātes kontroles mehānisms izglītības satura kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai turpmāko investīciju ilgtspējīgai nodrošināšanai, un ieviesta simulācijas pieeja ārstniecības personu mācību procesā.

(1432) Rezultātā plānots izveidot koordinējošu nozarē iesaistīto institūciju sadarbības organizācijas modeli, metodiskās vadības un kvalitātes kontroles mehānismu izglītības satura kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai turpmāko investīciju ilgtspējīgai nodrošināšanai.

(1433) Kā finansējuma saņēmējs uz investīciju īstenotājs plānota Veselības ministrija, kas sadarbībā ar nozares iestādēm un organizācijām (augstākās izglītības iestādēm, profesionālajām nozares organizācijām), nodrošinās izvērtējuma veikšanu (izmantojot publisko iepirkumu) un simulāciju pieejas ieviešanu.

(1434) Valsts atbalsts 4.1.2.1.i. investīcijām nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs.

(1435) Laika ietvars: Minētos pasākumus plānots īstenot līdz 2026.gadam.

(1436) Reformu un investīciju virziens 4.3.Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana

(1437) Plānotās reformas:

(1438) Reforma 4.3.1.r.: Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, , kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums

(1439) Izaicinājumi:

(1440) Esošās veselības aprūpes sistēmas un pakalpojumu apmaksas sistēmas būtisks izaicinājums ir uzlabot un efektivizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, izveidojot sistēmisku izmaiņu mehānismu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Tās ietvaros nepieciešams izveidot pakalpojumu laboratorijas sistēmu, izvērtējot un testējot dažādus pakalpojumu modeļus.

(1441) Mērķi:

(1442) Reformas mērķis ir uzlabot un efektivizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, izveidojot sistēmisku izmaiņu mehānismu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Tās ietvaros plānots izveidot pakalpojumu laboratorijas sistēmu, izvērtējot un testējot dažādus pakalpojumu modeļus.

(1443) Ar ANM atbalstu plānots uzlabot un efektivizēt valsts apmaksāto visu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, izveidojot sistēmisku izmaiņu mehānismu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Kas nozīmē pakalpojumu laboratorijas sistēmas izveidi, kuras ietvaros tiek izvērtēti dažādi pakalpojumu modeļi. Sākotnēji tiek izvērtēta konkrētā pakalpojuma / pakalpojuma organizācijas veida / tehnoloģijas / medikamenta / diagnostikas problēmsituācija, izstrādāti risinājumi, inovācijas, secīgi izveidots jauns vai no citu valstu pieredzes adaptēts pakalpojums. Ieviests, akreditēts (ja nepieciešams) Latvijā. Notiks jaunā pakalpojuma / risinājuma pilotēšana ar pacientiem, pilotēšanas ietvaros gan apmaksājot jauno risinājumu, gan pamatpakalpojumu, gan tehnoloģiju, medikamentus, cilvēkresursus, ja nepieciešams. Pilotēšana iekļauj arī esošā pakalpojumu risinājuma salīdzinājumu, un pilotēšanas ilgums atkarībā no modeļa specifikas var atšķirties. Noslēgumā tiek izvērtēti sākotnēji uzstādītie modeļa īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi, piemēram, pēc tādiem kritērijiem kā pacienta ātrāka izveseļošanās, ātrāka atgriešanās darba tirgū, mazāks pacientu apjoms ar potenciālu invaliditāti nākotnē, saglabātas darbspējas, samazinātas vēlīnās komplikācijas, paildzinātā dzīvildze, utt. atkarībā no modeļa specifikas. Attiecīgie modeļi, kuri guvuši īstermiņu un / vai ilgtermiņa efektivitāti, tiek ieviest vai aizstāti valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, Pamatojoties uz pilotprojektu rezultātiem tiks lemts par nepieciešamo papildu valsts budžetu attiecīgo pasākumu īstenošanai.

(1444) Ieviešana:

(1445) Šādu modeļu būtība paredz pakalpojuma situācijas izpēti (problēmu identificēšanu); izstrādi, adaptēšanu, aprobāciju; pakalpojuma, tehnoloģijas (inovāciju modeļa) testēšanu / pilotēšanu.

(1446) Piemēram, jaunu, Latvijā neīstenotu pakalpojumu izstrādi; pakalpojuma jaunu risinājumu; jaunu medicīnisko tehnoloģiju izstrādi; jauna pakalpojuma apmaksas modeļa izstrādi.

(1447) Pasākumus īsteno Nacionālais veselības dienests, piesaistot pacientu organizācijas un nozares nevalstiskās organizācijas un citas nozares iestādes. Pakalpojumu sniegšanas modelim (situācijas izpēte, izstrāde un pilotēšana) ir jāpierāda:

(1448) Ilgtermiņa un īstermiņa pacienta / pacienta tuvinieka ieguvums;

(1449) Ilgtermiņa un īstermiņa veselības aprūpes sistēmas efektivitātes ieguvums (t.sk. izmaksu efektivitāte; cilvēkresursu efektivitāte; pieejamības efektivitāte);

(1450) Ilgtermiņa saslimstības, novēršamās invaliditātes un / vai novēršamās mirstības ieguvums statistikā un / vai tautsaimniecībā.

(1451) Pakalpojumu modelī būtiski paredzēt finansējumu pilotēšanai, lai izvērtētu ilgtermiņa un īstermiņa ieguvumus. Pēc pilotprojektu īstenošanas un ieguvumu izvērtēšanas pakalpojums var tikt ieviests valsts apmaksāto pakalpojumu grozā.

(1452) Pasākums tiks īstenots kā finansējuma saņēmēju piesaistot valsts pārvaldes iestādi (Nacionālo veselības dienestu), kas nodrošinātu starpinstitucionālas komisijas izveidi, t.sk. iesaistot sociālos partnerus, potenciālo pakalpojumu sniegšanas modeļu izstrādei un izvērtēšanai, savukārt ārstniecības iestādes nodrošinās pakalpojumu sniegšanas modeļu pilotēšanu.

(1453) Valsts atbalsts reformai 4.3.1.r. nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs.

(1454) Laika ietvars: Reformu plānots īstenot 2021.-2026.gadā.

(1455) Plānotās investīcijas:

(1456) 4.3.1.1.i.Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai

(1457) Izaicinājumi un mērķi:

(1458) Lai konstatētu vājos posmus valsts apmaksātā ambulatorā pakalpojuma pieejamības nodrošināšanā, ANM plāna ietvaros tiks veikta investīcija - pētījums par veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai jeb kartējums iekļaujot izmaiņas, ko var radīt administratīvi teritoriālās reformas ietekme.

(1459) Ieviešana: Plānotās darbības:

(1460) Tiks veikta visaptverošas ambulatorās aprūpes vajadzību un izaicinājumu kartējuma un politikas rekomendāciju izstrāde, veicot pētījumu par veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai jeb kartējums iekļaujot izmaiņas, ko var radīt administratīvi teritoriālās reformas ietekme.

(1461) Pētījuma veikšanu organizēs un uzraudzīs Veselības ministrija kā finansējuma saņēmējs, publiskā iepirkuma ietvaros izraugoties pakalpojumu sniedzēju izvērtējuma veikšanai.

(1462) Valsts atbalsts: Valsts atbalsts investīcijai 4.3.1.1.i. nav plānots, jo atbalsts tiks sniegts valsts deleģēto funkciju vajadzībām vai arī ārpakalpojumā, izmantojot publisko iepirkumu, kurā var piedalīties jebkurš atbilstošs pakalpojumu sniedzējs.

(1463) Laika ietvars: izvērtējumu plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām un 2024.gadā nodrošināt tā ieviešanas iespējas.

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

(1464) Reformu un investīciju ietvaros nav plānots atbalsts, kas veicina stratēģisko autonomiju un atbalsta drošības jautājumus.

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

(1465) Latvijas iedzīvotāju genoma references izveide (Latvijas dalība Genome for Europe projektā) (GoLatvia projekts) tiks īstenots Eiropas Savienības 1+MG iniciatīvas ietvaros, kurā, ieskaitot Latviju, iesaistījušās 23 Eiropas valstis. Līdz 3500 Latvijas iedzīvotāju genoma reference būs daļa no 500 000 Eiropas iedzīvotāju references genoma. Latvijas dalība šajā daudzvalstu projektā dos ieguldījumu veselības aprūpē, pētniecībā un inovācijās nacionālā un visas Eiropas mērogā un uzlabos mūsu valsts izturību pret nākotnes veselības apdraudējumiem.

6. Komponentes zaļā dimensija

(1466) Ieguldījumi veselības jomā primāri vērsti uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, tomēr ņemot vērā, ka šobrīd veselības aprūpes infrastruktūra daudzviet ir novecojusi un bieži vien tā nav energoefektīva, tad ieguldījumi veselības aprūpes jomā pozitīvi ietekmēs arī ekoloģisko aspektu - nodrošinot modernāku (arī energoefektīvāku) infrastruktūru, t.sk. tehnoloģijas.

(1467) Plānoties intervences lauki ir 123 (pasākumi veselības aprūpes sistēmu pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)) un 092 (veselības aprūpes infrastruktūra). Zaļās dimensijas lauka vērtība - 0%.

7. Komponentes digitālā dimensija

(1468) Latvijas dalība Genome for Europe projektā) (GoLatvia projektā) digitālās infrastruktūras elementi ietverti digitalizācijas komponentē. Plānoties intervences lauki ir 123 (pasākumi veselības aprūpes sistēmu pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)) un 092 (veselības aprūpes infrastruktūra). Digitālās dimensijas lauka vērtība - 0%.

KOMPONENTE 5: EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTES REFORMA

1. Komponentes apraksts

(1469) Kopsavilkums: Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma

(1470) Politikas joma: Inovācijas, uzņēmējdarbība, P&A, augstskolu pārvaldība, RIS3.

(1471) Mērķi:

(1472) 1. Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A: Produktivitātes paaugstināšanas investīciju mērķis ir palielināt privātos P&A izdevumus, veicot mērķētas publiskās investīcijas, kas sekmētu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. Tas tiks panākts ne tikai nodrošinot kritisko investīciju apjomu šī mērķa sasniegšanai, bet arī pilnveidojot inovāciju pārvaldības sistēmu. Jaunā pārvaldības sistēma nodrošinās RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanu, kuru pamatā būs strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora sadarbības partneru tīkls). Tāpat tiks veikts nepārtraukts monitoringa process, kas politikas veidotājiem ļaus kvalitatīvi izvērtēt atbalsta pasākumu efektivitāti un pielāgot tos uzņēmumu vajadzībām.

(1473) Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana: Veikt augstskolu strukturālās pārmaiņas, lai veicinātu izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju, tostarp integrāciju starptautiskajos augstākās izglītības un pētniecības tīklos.

(1474) Reformas un/vai investīcijas114:

(1475) Reformu un investīciju virziens 5.1. Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A

(1476) Reforma 5.1.1.r. Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija

(1477) Plānotās investīcijas:

(1478) 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana. Plānotās investīcijas ir vērstas uz P&I pārvaldības sistēmas pilnveidošanu RIS3 specializācijas jomās, kā arī RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanu, iesaistot visus ar triple-helix115 konceptu saistītos pārstāvjus, lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, tādējādi veicinot ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.

(1479) 5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai, kas nodrošinātu pilna inovāciju cikla atbalstu komersantiem RIS3 jomās vienas organizācijas ietvaros. Investīciju mērķis ir izveidot valsts atbalsta instrumentu inovāciju klasteru attīstībai, kas attīstītu P&A kapacitāti uzņēmumos, veicinātu visu triple-helix pārstāvju sadarbību inovācijas procesā un paaugstinātu inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru tautsaimniecībā, tādējādi veicinot privāto P&A investīciju apjomu un publisko investīciju atdevi.

(1480) Reformu un investīciju virziens 5.2. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana

(1481) Reforma 5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma. Reforma paredz kompleksas strukturālās pārmaiņas trīs pīlāros - pārvaldība (nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, iesaistīt ārējos locekļus), finansējums (tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts prioritātēm un AII tipoloģijas mērķiem) un cilvēkresursi (attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli atbilstoši labākajai pasaules praksei, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā).

(1482) Plānotās investīcijas:

(1483) 5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti:

a. Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti izcilībai, ilgtspējai un reģionāla līmeņa ietekmei uz izaugsmi:

• granti strukturālo pārmaiņu īstenošanai (ārējai un iekšējai konsolidācijai);

• "Exit" granti darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar akadēmisko personālu virs 65 gadiem;

• digitalizācija, tehnoloģiju attīstība un pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošana (izņemot būvniecību);

• jaunu un nākotnes izaicinājumiem un tematiskajai specializācijai pielāgotu studiju programmu izveide;

• moduļu izveide apmācībai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

b. Stratēģiskās P&A izcilības iniciatīvas augstskolās un zinātniskajos institūtos pētniecības cilvēkkapitāla attīstīšanai, stratēģiskās specializācijas stiprināšanai:

c. iekšējie pētniecības un attīstības granti, tai skaitā zinātnisko institūciju - uzņēmējdarbības sektora partnerības, starptautiskās P&A partnerības;

d. akadēmiskās karjeras granti - doktorantūras, pēcdoktorantūras un zinātnieku (profesoru) granti.

(1484) Plānotās izmaksas:

(1485) ANMP ietvaros ekonomikas transformācijas komponentei plānots novirzīt 10% no kopējā finansējuma, jeb 165 milj. EUR. Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta, Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas, ir 984 milj. EUR.

2. Galvenie izaicinājumi un mērķi

(1486) Reformu un investīciju virziens 5.1. Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A

(1487) Galvenie izaicinājumi:

(1488) Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu.

(1489) Viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem ir zemā produktivitāte (IKP uz vienu nodarbināto). Lai gan produktivitātes izaugsmes dinamika Latvijā pēdējos gados ir bijusi straujāka nekā vidēji ES, joprojām saglabājas nozīmīga atpalicība salīdzinot ar ES augsti attīstītajām valstīm. Produktivitātes plaisas mazināšana var būt noteicošs konkurētspējas saglabāšanas priekšnosacījums ES vienotājā tirgū.

(1490) Laikā no 2011.gada līdz 2019.gadam produktivitāte Latvijā ir pieaugusi par 20,2% (vidēji ES-28 - par 5,5%) un produktivitātes plaisa mazinājās par gandrīz 18 procentpunktiem. Neskatoties uz to, 2019.gadā produktivitāte Latvijas tautsaimniecībā kopumā sasniedza tikai 49,8% no vidējā ES līmeņa (69,3% pēc pirktspējas paritātes standartiem).116

(1491) Produktivitātes zemo līmeni lielā mērā nosaka mazs investīciju apjoms P&A, uzņēmēju vājās inovatīvās aktivitātes, esošo resursu neefektīva sadale, kā arī Latvijas uzņēmēju vājā dalība globālās vērtību ķēdēs.117

(1492) Demogrāfisko faktoru ietekmē, kā arī ES atvērto darba tirgu konkurences spiedienā tiek zaudēta Latvijas konkurētspējas priekšrocība, kas saistīta ar zemākām darbaspēka izmaksām. Tajā pašā laikā arvien spēcīgāks kļūst attīstīto valstu konkurences spiediens, ko balsta tehnoloģiska rakstura faktori. Šobrīd notiek pārlieku liela fokusēšanās uz vietējo tirgu, kur produktivitātes kāpumu ierobežo vietējā tirgus ierobežotais izmērs. Tāpēc jaunajos apstākļos vienīgā iespēja saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos ir tehnoloģiju un inovāciju balstīta produktivitātes kāpināšana.118 Ņemot vērā, ka tieši zemais investīciju apjoms P&A un zemā inovāciju kapacitāte uzņēmumos tiek minēti kā nozīmīgi produktivitātes kāpumu kavējošie faktori, investīcijas P&A un inovāciju vides uzlabošana spēs tiešā mērā veicināt produktivitātes kāpumu.

(1493) Mērķi:

(1494) Reformu un investīciju virziens būtiski ietekmēs P&A rādītājus, nodrošinot to kāpumu gan kopumā, gan privāto investīciju griezumā. Pie esošā reformu piedāvājuma tiks nodrošināti vismaz 58 000 000 EUR privāto investīciju pētniecībā un attīstībā četru gadu griezumā, laika posmā no 2023. līdz 2026.gadam (detālāka informācija ar projekciju par privāto investīciju apjomu pētniecībā un attīstībā, var iepazīties 2.tabulā "Atskaites punkti un mērķi"). Efektīva un dinamiska inovāciju pārvaldības sistēma apvienojumā ar mērķētām publiskām investīcijām ļaus Latvijai būtiski pietuvoties NAP 2027 definētajam mērķim, ka finansējuma īpatsvaram P&A jāsasniedz 1.5% no Latvijas IKP119. Tāpat tas ir saskaņā arī ar NIP mērķi - izdevumu apjoma palielināšana P&A darbībām līdz 600 milj. EUR 2027.gadā120. Praksē tas tiks panākts, pilnvērtīgi ieviešot RIS3 - tautsaimniecības transformācijas stratēģiju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. RIS3 specializācijas jomās valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai arī eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt. Ar investīciju apjoma palielināšanu P&A saistītās reformas tiks mērķētas uz RIS3 specializācijas jomām, tādējādi nodrošinot augstāku investīciju atdevi.

(1495) Reformu un investīciju virziens sniegs ieguldījumu sekojošās Latvijas tautsaimniecībā izmaiņās:

• Paaugstināta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja

• Veicināta Latvijas iesaiste globālajās vērtību ķēdēs

• Lielāks augstas pievienotās vērtības produktu eksporta apjoms, eksporta struktūras strukturālas izmaiņas

• Paaugstināta tautsaimniecības produktivitāte, strukturālas izmaiņas ekonomikā, transformācija uz augstāku pievienoto vērtību

(1496) Sagaidāmie rezultāti:

(1497) Reformu un investīciju virziens sevī ietvers arī 2014.-2020.gada plānošanas perioda Klasteru programmas un Kompetences centru programmas konsolidāciju, kas veicinās Latvijas zināšanu ietilpīgu uzņēmumu internacionalizāciju. Atbalsts visām šīm aktivitātēm tiks sniegts vienas organizācijas ietvaros (inovāciju klasteris), kas mazinās komersantiem slogu, kas attiecās uz atbalsta sadrumstalotību. Tiks nodrošināta ne tikai šo atbalstu pieejamība, bet tiks definēti arī sasniedzamie rādītāji, kuri tiks fokusēti uz ekselences mērogošanu (piemēram, dalība Apvārsnis Eiropa programmā, piesaistītās ārvalstu investīcijas u.c.).

(1498) Inovāciju klasteru ietvaros, izmantojot ANM plāna investīcijas, tiks sasniegti sekojoši rezultāti:

• Izstrādāti inovatīvi, augstas pievienotās vērtības produkti, kā arī veicināts šo poduktu eksports

• Paaugstināts uzņēmējdarbības sektora P&A izdevumu apjoms

• Veicināta sadarbība starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem

• Vecināta Latvijas uzņēmumu iesaiste starptautiskās tīklošanās platformās un starptautiskos P&A projektos.

(1499) Mehānisms ļaus uzņēmumiem ne tikai saņemt atbalstu inovāciju projektu līdzfinansējuma formātā, bet tiks veicināta to marketinga kapacitāte, integrēšanās starptautiskos sadarbības tīklos, spēja piedalīties ES līmeņa inovācijas programmās utt. Latvijas sniegums ES līmeņa P&A programmās, piemēram, Apvārsnis 2020 šobrīd ir vājš, tādējādi netiek pilnvērtīgi izmantotas programmu sniegtās iespējas. Latvijas organizācijas no "Apvārsnis 2020" programmas līdz šim ir piesaistījušas 92,68 milj. EUR, kas ir trešais zemākais rādītājs ES. Lai gan Latvijas dalībnieku projektu pieteikumu sekmība ir 14,19%, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju, iesniegto pieteikumu skaits ir zems.121 Latvijas organizācijas līdz šim "Apvārsnis 2020" programmā ir iesniegušas 2,5 tūkst. atbilstīgu pieteikumu, kas ir otrais zemākais rādītājs ES.122 Īpaši zema dalība ir uzņēmējdarbības sektorā. Aktīvāka dalība ES līmeņa programmās ļautu veiksmīgāk iekļauties ES inovāciju ekosistēmā, sekmētu zināšanu pārnesi, kā arī ļautu piesaistīt papildu finansējumu P&A projektu veikšanai.

(1500) Tāpat atbalsta pasākumu konsolidācija veicinās ZTAI definētā mērķa sasniegšanu - Apvārsnis Eiropa dalību rādītājs - finansēto projektu piesaistītā finansējuma apjomam (kumulatīvi) sasniedzot 0.2% no programmas kopējā apmēra.123

(1501) Tāpat, ņemot vērā, ka reforma būtiski palielinās jaunu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi un līdz ar to arī augstas pievienotās vērtības produktu eksporta rādītājus, tas tiešā mērā veicinās arī darbaspēka atalgojuma līmeni valstī (augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana visbiežāk korelē ar augstāku atalgojuma līmeni, ņemot vērā, ka uzņēmumam nav jākonkurē ar citu valstu ražotājiem pamatojoties uz zemām atalgojuma izmaksām, bet gan uz produkta pievienotās vērtības rēķina).

(1502) Piedāvātais reformu investīciju virziens sasaucas ar EK 2020.gada 20.maija ziņojuma par Latvijas nacionālo reformu programmu rekomendācijām124, kurā Latvija tiek aicināta stiprināt ekonomiku un atbalstīt tās turpmāko atlabšanu, kā arī virzīt investīcijas īpaši uz P&I. Reforma ļaus Latvijai izveidot efektīvu inovāciju sistēmu, kuras pamatā būs nepārtraukta uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšana un uz Latvijas konkurētspējas priekšrocībām balstītas mērķētas publiskās investīcijas P&A. ANMP un DP 21-27 mērķi ir balstīti nacionālos politikas plānošanas dokumentos, līdz ar to ir paredzēts, ka pēc ANMP beigām tiks nodrošināts mērķēts investīciju un efektīvas pārvaldības process arī turpmāk.

(1503) Reformu un investīciju virziens 5.2. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana.

(1504) Galvenie izaicinājumi:

(1505) Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts dibinātu AII, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības kvalitāti visās 54 Latvijas AII.125 Ierobežota finansējuma apstākļos augstākās izglītības sektorā nepieciešams turpināt īstenot struktūras pārmaiņas, ar mērķi kāpināt kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un resursu efektīvu izmantošanu.

(1506) Nepieciešamas investīcijas uzsākto augstākās izglītības un pētniecības jomas reformu īstenošanai. Laicīgai sistēmiskai ieviešanai un agrāk uzsākto reformu konsekventai turpināšanai, kā arī, lai nodrošinātu šo reformu sinerģiju un pēctecību sistēmisku rezultātu nodrošināšanai, ir nepieciešamas atbilstošas investīcijas. Investīcijas konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas grantiem prioritāri tiks novirzītas tām AII un zinātniskajiem institūtiem, kas uzrāda augstāku pārvaldības modeļa maiņas gatavības pakāpi, tai skaitā izmaiņas attiecībā uz AII padomes un rektora ievēlēšanu. Lai paaugstinātu augstskolu starptautisko konkurētspēju ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi, kas fokusējas uz trīs pīlāriem: pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.

(1507) Mērķi:

(1508) Veikt augstskolu strukturālās pārmaiņas, lai veicinātu izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju, tostarp integrāciju starptautiskajos augstākās izglītības un pētniecības tīklos. ZTAI nacionāli kā viens no stratēģiskajiem mērķiem ir noteikts - sekmēt institucionālās pārvaldības izmaiņas augstskolās un zinātniskajās institūcijās, kā arī IAP akcentē nepieciešamību pilnveidot augstskolu pārvaldību.

(1509) Sagaidāmie rezultāti:

i. Tiek nostiprināta augstskolu stratēģiskā specializācija, nodrošinot atbilstošu ietekmi reģionā vai nozarē; tiek koncentrēts izglītības piedāvājums un efektīvāk izmantoti resursi, t.sk. akadēmiskais personāls un infrastruktūra, tādējādi stiprinot studiju un pētniecības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju;

ii. Tiek stiprināta kopējā sistēmas kapacitāte, veidojot konsorcijus konkrētu resursu izmantošanas efektivitātes mērķu sasniegšanai, potenciāli radot pamatu tādu institūciju integrācijai, kuru stratēģiskās specializācijas nodrošina sinerģiju un paver plašākas iespējas starpdisciplinārai pētniecībai un studijām;

iii. Ārējās vai iekšējās konsolidācijas īsteno ne mazāk kā 10 valsts AII un zinātniskie institūti.

iv. Visās valsts augstskolās ieviestas pārvaldības izmaiņas;

v. Atbalstīti 315 doktoranti, pēcdoktoranti un zinātnieki (profesori);

vi. Īstenoti 90 iekšējie pētniecības un attīstības granti.

(1510) Augstskolu pārvaldības reformas mērķis ir saistīts ar ES Padomes sniegtajām rekomendācijām izglītības un pētniecības jomā 2019. un 2020.gadā126 un šo reformu rezultātā sagaidāma tieša ietekme uz Latvijas ekonomiskās izaugsmes potenciālu, jo tām būs ietekme uz:

i. Cilvēkkapitāla attīstību vairākos līmeņos: tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju, t.sk. digitālo, nodrošināšana studējošajiem un mūžizglītībai, cilvēkresursu ataudze P&I sektoram, un konceptuāli jaunas pieejas augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās nodarbinātā personāla karjeras modelim iedibināšana izcilības veicināšanai studijās un pētniecībā;

ii. Augstākās izglītības un pētniecības sistēmas kapacitātes stiprināšanu, resursu konsolidāciju un efektīvāku izmantošanu, vienlaikus veicinot kvalitāti un virzību uz izcilību studijās un pētniecībā.

3. Reformu un investīciju apraksts

(1511) Reforma 5.1.1.r. Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija

(1512) Inovāciju politikas prioritātes un inovāciju pārvaldības modeļa maiņa izvirzītas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (NIP2027). Inovācijas jeb inovāciju kapacitātes paaugstināšana ir viens no NIP2027 galvenajiem rīcības virzieniem, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu pielāgošanos Covid-19 radītajiem ierobežojumiem un nodrošinātu, ka krīzes skartās nozares spēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem un turpina darbību, palielinot eksporta īpatsvaru.

(1513) Inovāciju kapacitātes paaugstināšanas centrālais elements ir atbalsts inovācijām un inovatīvo aktivitāšu palielināšana, kā arī saistīto pasākumu kopums, lai nodrošinātu nepieciešamo P&A cilvēkkapitāla un infrastruktūras, uzņēmējdarbības un institucionālās vides kapacitāti pārejai uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm, tostarp - globālajās vērtību ķēdēs.

(1514) Reformās paredzēto investīciju mērķis ir inovācijas pārvaldības modeļa pāreja uz ekosistēmu pieeju, kā arī uzlabota informācijas aprite un sadarbība starp iesaistītajiem dalībniekiem (ieskaitot valsts sektora iestādes, kas atbildīgas par inovācijas politiku un atbalsta instrumentu ieviešanu). Tādējādi tiks nodrošināti vislabvēlīgākie nosacījumi uzņēmumu veiksmīgai dalībai globālajās vērtību ķēdēs, veicinot to zināšanu paplašināšanu, stimulējot investīcijas inovācijās un uzņēmējdarbības atklājuma procesus. Tāpat tiks veicināta specializācija Latvijas tautsaimniecībā, kas ļaus stiprināt uzņēmumu konkurētspēju starptautiskos tirgos. Reformas ietvaros plānots izveidot arī atbalsta instrumentu, kas attīstītu P&A kapacitāti uzņēmumos, veicinātu starpsektoru sadarbību inovācijas procesā un paaugstinātu inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru tautsaimniecībā, tādējādi veicinot privāto P&A investīciju apjomu un publisko investīciju atdevi.

(1515) Produktivitātes reformas ilgtspēja

(1516) Produktivitātes reformas īstenošanas rezultātā izveidotais inovāciju pārvaldības modelis pēc ANM un MFF finansējuma beigām tiks īstenots kā valsts pamatfunkcija, šim nolūkam nodrošinot valsts budžeta līdzekļus. Savukārt ANM un MFF inovāciju atbalsta instrumentu ietvaros sniegtā atbalsta ilgtspēja tiek nodrošināta caur konkrētu programmu ietvaros atbalstīto projektu tālāku attīstību, piemēram, pretendējot uz finansējuma piesaisti citās nacionāla un ES līmeņa (līdzvērtīgas Apvārsnis Eiropa) vai starptautisko organizāciju (piemēram, EKA vai CERN) atbalsta programmās un iniciatīvās, kā arī nodrošinot iesaisti globālās produktu un tehnoloģiju attīstības vērtības ķēdēs. Vienlaikus ilgtspēju nodrošina projektu ietvaros atbalstīto inovāciju - jaunu vai būtiski uzlabotu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu ieviešana tirgū un šo ieviesto risinājumu pilnveidošana un uzlabošana, atbilstoši tirgus pieprasījumam.

(1517) Reformas 5.1.1.r. investīciju ietvaros plānots valsts atbalsts. Detalizētāku informāciju par valsts atbalstu skatīt pie reformas investīcijām.

(1518) Investīcija 5.1.1.1.i.: Inovāciju pārvaldība

(1519) .

(1520) Laika ietvars: Investīciju īstenošanu praksē ir paredzēts uzsākt jau 2022.gada sākumā. 2022.gadā plānos izveidot RIS3 jomu stratēģiskās vadības padomes, izstrādāt RIS3 specializācijas jomu stratēģijas un rīcības plānus, kā arī izveidot RIS3 monitoringa sistēmu, t.sk. definēt metodoloģiju un izveidot datu ieguves mehānismu. 2023.gadā notiks aktīvs darbs pie vērtību ķēžu attīstības, atbalsta sniegšanas uzņēmumiem, monitoringa procesa nodrošināšanas. 2024.gadā tiks veikta ieviestās pārvaldības sistēmas analīze un pilnveide.

(1521) Lai vecinātu produktivitāti un nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, ir nepieciešama mērķtiecīga visu iesaistīto pušu sadarbība, ko iespējams panākt tikai ieviešot visaptverošu un kvalitatīvu pārvaldības modeli, kas panāktu vislabvēlīgākos nosacījumus inovāciju sistēmas funkcionēšanai, koordinētu rīcības politiku visām iesaistītām iestādēm un veicinātu izcilību uzņēmējdarbībā. Investīcijas ir vērstas uz P&I pārvaldības pilnveidošanu RIS3 specializācijas jomās, kā arī RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanu, iesaistot visus ar triple-helix konceptu saistītos pārstāvjus, lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, tādējādi veicinot ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.

(1522) Izaicinājumi un mērķi

(1523) EK ziņojumā norādīts, ka vājās saiknes starp pētniecību un uzņēmējdarbību, kā arī vājā sadarbība uzņēmējdarbības sektora iekšienē, ir nozīmīgi faktori, kas kavē Latvijas P&I sistēmas attīstību,127 tādējādi arī produktivitātes kāpumu. Balstoties uz European innovation scoreboard datiem, tikai 5,6% no Latvijas inovatīvajiem MVK inovācijas procesā ir sadarbojušies ar citām organizācijām128.

(1524) Vietējā un starptautiskā līmeņa pētījumos tiek identificēti tādi privātā un publiskā sektora sadarbību un zināšanu pārnesi kavējoši faktori kā129;130:

i. cilvēkresursu trūkums uzņēmumos, kuriem būtu nepieciešamās prasmes un zināšanas pētniecības veikšanai;

ii. ieinteresētības un motivācijas trūkums sadarbības veidošanai;

iii. informācijas un izpratnes trūkums uzņēmumiem par zinātnisko institūciju piedāvātajiem pakalpojumiem un aktivitātēm.

(1525) Lai veicinātu mērķtiecīgu visu iesaistīto pušu sadarbību inovācijas procesā un vienotu stratēģisko virzību, ir nepieciešama kvalitatīva pārvaldības sistēma un atbilstošas valsts atbalsta programmas. IZM un EM administrētajās P&I atbalsta programmās, kā arī inovāciju pārvaldības procesā jāveicina vienota stratēģiskā virzība, kā arī kopēju mērķu definēšana privātajam, publiskajam un pētniecības sektoram. EM administrētās atbalsta programmas (kompetences centru, klasteru un apmācību programmas) ir sadrumstalotas, katrai no tām ir atsevišķi mērķi un paredzētās aktivitātes.

(1526) Pārvaldības procesā būtiski jāveicina analīzes kapacitāte un datu ieguve, kas saistīta ar uzņēmēju aktivitātēm viedās specializācijas jomās. Oficiālā statistika ļauj analizēt strukturālas pārmaiņas ekonomikā, tomēr strukturālās pārmaiņas ražošanas procesā atbilstoši RIS3 principiem pieejamie statistikas dati neatspoguļo, būtiski ierobežojot šo procesu monitoringa iespējas un kavējot valsts atbalsta pielāgošanas iespējas.

(1527) Investīciju mērķis ir izveidot pilnvērtīgu RIS3 pārvaldības modeli, kurš ir balstīts uz inovāciju sistēmas aktuālo izaicinājumu risināšanu un nepārtrauktu sadarbības veicināšanu starp valsts pārvaldi, privāto sektoru un pētniecības organizācijām. Tādējādi tiks nodrošināti vislabvēlīgākie nosacījumi uzņēmumu veiksmīgai dalībai globālajās vērtību ķēdēs, veicinot to zināšanu paplašināšanu, stimulējot investīcijas inovācijās un uzņēmējdarbības atklājuma procesus. Tāpat tiks veicināta specializācija Latvijas tautsaimniecībā, kas ļaus stiprināt uzņēmumu konkurētspēju starptautiskos tirgos.

(1528) Inovāciju politikas prioritātes un inovāciju pārvaldības modelis:

(1529) Inovāciju politikas prioritātes un inovāciju pārvaldības modeļa maiņa izvirzītas NIP2027. Inovācijas jeb inovāciju kapacitātes paaugstināšana ir viens no NIP2027 galvenajiem rīcības virzieniem, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu pielāgošanos Covid-19 radītajiem ierobežojumiem un nodrošinātu, ka krīzes skartās nozares spēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem un turpina darbību, palielinot eksporta īpatsvaru.

(1530) Inovāciju kapacitātes paaugstināšanas centrālais elements ir atbalsts inovācijām un inovatīvo aktivitāšu palielināšana, kā arī saistīto pasākumu kopums, lai nodrošinātu nepieciešamo P&A cilvēkkapitāla un infrastruktūras, uzņēmējdarbības un institucionālās vides kapacitāti pārejai uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm, tostarp - globālajās vērtību ķēdēs.

(1531) Galvenie inovāciju veiktspējas rādītāji (politikas rezultāti) saskaņā ar NIP2027:

Attēls Nr.8. Galvenie inovāciju veiktspējas rādītāji

(1532) Savukārt inovāciju pārvaldības reformai izvirzītais veiktspējas rādītājs ir piesaistīt uzņēmējdarbības sektora investīcijas P&A 78 miljonu eiro apmērā.

(1533) Inovāciju rīcības virzienā noteikto veiktspējas rādītāju īstenošanai NIP2027 izvirza galvenos uzdevumus trīs blokos: (1) Atbalsts; (2) Vide; (3) Normatīvais ietvars, kas iekļaujas kopējā inovāciju pārvaldības modelī. NIP2027 uzdevumu sekmīgai īstenošanai tiek īstenotas saistītās un papildinošās aktivitātes, kas sniedz ieguldījumu kopējās inovāciju sistēmas efektīvākai darbībai.

Attēls Nr.9. Inovāciju pārvaldība

(1534) Vienlaikus NIP2027 inovāciju rīcības virziena un definēto uzdevumu īstenošanai un politikas rezultātu uzraudzībai tiek ieviests jauns inovāciju pārvaldības modelis, kas sastāv no diviem sasvstarpēji saistītiem un papildinošiem elementiem:

• Stratēģiskais līmenis: Inovāciju institucionālā modeļa pilnveidošana

• Operacionālais līmenis: Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) modeļa īstenošana (definēts NIP2027; nodrošina uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšanu)

(1535) Inovāciju pārvaldības stratēģiskā līmeņa izveide un operacionālā līmeņa iedarbināšana (RIS3 pārvaldība un koordinācija) ir centrāls produktivitātes reformas elements ANM ietvarā (2022.-2026.), lai īstenotu modeli, kurā pieejamais ANM finansējums P&A&I tiek investēts mērķtiecīgi, tas nodrošina papildinātību, pēctecību un demarkāciju visā inovāciju ciklā, kas, piemēram, raksturojams ar tehnoloģiju gatavības līmeņiem (TRL). Tāpat ANM finansējums paredzēts P&A&I aktivitātēm, lai nodrošinātu inovāciju finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem.

(1536) ANM ietvaros izveidotais Inovāciju pārvaldības modelis (2022.-2026.) nodrošina jaunu, koordinētu pieeju politikas rezultātu, programmu rezultātu un saistīto pasākumu (tādi, kas ir ārpus ANM) snieguma uzraudzībai, kā arī nepieciešamo izmaiņu veikšanai. Ieviestais modelis tiek turpināts un atbalstīts MFF ietvaros (periodā līdz 2029. gadam). Šim finansējumam ir tieša ietekme uz NIP2027 politikas rādītāju sasniegšanu, kā arī Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam mērķu sasniegšanu inovāciju jomā.

(1537) Tādējādi ANM finansējums produktivitātes reformas īstenošanai tiek koncentrēts:

• Inovāciju pārvaldības reformas veikšanai (Investīcija 5.1.1.1.i.) - Operacionālais līmenis jeb RIS3 modeļa īstenošana.

• Finansējuma nodrošināšanai P&A&I aktivitātēm, lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem (Investīcija 5.1.1.2.i.)

Aktivitātes saskan ar NIP iekļautajiem uzdevumiem "Privātā un publiskā sektora investīciju vecināšana P&A&I" un "Uzņēmumu vadītu lietišķo pētījumu atbalsts". Aktivitātes ietver jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektu finansēšanu. Aktivitātes tiks īstenotas, balstoties uz esošo Kompetences centru programmu, kas 2014.-2020.gada plānošanas periodā veiksmīgi sasniedza tai izvirzītos mērķus un tika atzinīgi novērtēta gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. 2019.gada Eiropas pusgada novērtējumā par Latviju Eiropas Komisija norāda, ka lielākā daļa sekmīgās pētniecības un rūpniecības sadarbības ir koncentrēta ap Kompetences centru programmu.

• Pilna cikla inovāciju atbalsts (Investīcija 5.1.1.2.i.)

Aktivitātes saskan ar NIP iekļautajiem uzdevumiem "Privātā un publiskā sektora investīciju vecināšana P&A&I" un "Uzņēmumu vadītu lietišķo pētījumu atbalsts" un ietver esošās Klasteru programmas un Kompetences centru programmas konsolidāciju, izveidojot Inovāciju klasterus (viens katrā no RIS3 jomām). Inovāciju klasteru darbība būs cieši saistīta ar jauno inovāciju pārvaldības modeli un noteiktajiem RIS3 specializācijas jomu ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem, tāpēc to izveide ir plānota pēc tam, kad ir pabeigta RIS3 specializācijas jomu stratēģiju un rīcības plānu izstrāde. Inovāciju klasteru veiktajām aktivitātēm ir jāveicina vērtību RIS3 specializācijas jomas mērķu sasniegšana, kā arī to atbalstītajiem inovāciju un internacionalizācijas projektiem ir jāatbilst RIS3 specializācijas jomas stratēģijā noteiktajām prioritātēm.

(1538) Inovāciju institucionālā modeļa pārvaldība (stratēģiskais līmenis)

(1539) Inovāciju institucionālais modelis Latvijā kopumā aptver plašu iesaistīto pušu loku - gan stratēģiskā līmenī, piemēram, ministru prezidenta vadībā esošā Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome (šobrīd - neaktīva), gan politikas veidotāju (dažādas nozaru ministrijas) un politikas ieviešanas (aģentūras, piemēram, LIAA, LZP, VIAA, VRAA), gan finansēšanas institūcijas, piemēram, ALTUM un CFLA.

(1540) Inovāciju institucionālā modeļa uzlabošanai paredzēts uzlabot informācijas apriti un veidot ciešāku sadarbību starp publiskā sektora institūcijām, kas Latvijā ir atbildīgas par P&A&I politikas izstrādi (EM, IZM) un ieviešanu (LIAA, LZP). Šīs institūcijas ir vērtējamas kā galvenās institūcijas, kas atbild par politikas, rīcības virzienu un uzdevumu noteikšanu zinātnes, pētniecības jomā (IZM) un inovāciju jomā (EM) un valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas ieviešanu (LZP), kā arī sekmēt valsts politiku inovāciju jomā (LIAA).

Attēls Nr.10. Inovāciju pārvaldības institucionālais modelis

(1541) Minēto institūciju (EM/IZM, LIAA/LZP) darba vadīšana un koordinēšana nepieciešama, lai veidotu savstarpēji papildinošu P&A&I politikas plānošanu un ieviešanu visā inovāciju ciklā - no zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju attīstīšanai līdz tehnoloģiju pārnesei, komercializācijai un dažāda veida inovāciju ieviešanai tirgū.

(1542) Inovāciju pārvaldības padome - galvenais mehānisms inovāciju institucionālā modeļa pilnveidošanai. Padomes funkcijas ir nodrošināt stratēģisku zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas plānošanu, īstenošanu, mērķu un rezultātu definēšanu un sasniegto rezultātu uzraudzību.

Attēls Nr.11. Inovāciju pārvaldības padome

(1543) Padomes sastāvā ietilpst EM/IZM ministri, kas ir padomes līdzpriekšsēdētāji un tajā tiek pārstāvēti arī LIAA un LZP direktori. Padomes sekretariātu nodrošina EM. Padomes darba saturu zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā veido IZM un LZP. LZP informācijas sniegšanā izmanto LZP Konsultatīvo zinātnieku padomi. Darba saturu inovāciju jomā (fokuss uz inovācijām uzņēmumos) veido informācija, kuru nodrošina EM un LIAA. Mikro līmeņa un mezo līmeņa informāciju LIAA iegūst, organizējot RIS3 padomju darbu (padome tiek izveidota katrā RIS3 jomā). RIS3 padomju darbs nodrošina arī uzņēmējdarbības atklājuma principa īstenošanu Latvijā. Perspektīvā padomes darbā paredzēts iesaistīt arī ALTUM un CFLA.

(1544) Nozaru ministrijas, kuru kompetencē ietilpst dažādu ar P&A&I saistītu horizontālu politiku īstenošana (piemēram, ZM - bioekonomika, VARAM - reģionālā politika, VM - medicīnas tehnoloģijas, KM - radošās industrijas, TM - rūpnieciskā īpašuma tiesību politika) savas intereses pārstāv, nodrošinot pārstāvību un iesaisti RIS3 padomēs.

(1545) RIS3 pārvaldība (operacionālais līmenis)

(1546) Investīciju rezultātā tiks panāktas izmaiņas tajā, kā tiek veidota un īstenota inovāciju politika RIS3 jomās - valsts pārvaldes iesaistes veidā un funkcijās. ANMP ietvaros tiks nodrošināta RIS3 pārvaldības modeļa pāreja uz ekosistēmu pieeju, kā arī uzlabota informācijas aprite un sadarbība starp iesaistītajiem dalībniekiem (ieskaitot valsts sektora iestādes, kas atbildīgas par inovācijas politiku un atbalsta instrumentu ieviešanu). Izmantojot ANM ieguldījumus, tiks izstrādātas, pārbaudītas un novērtētas jaunas pārvaldības metodes, izveidotas jaunas procedūras.

(1547) Jaunais pārvaldības modelis aptvers visus esošos RIS3 atbalsta instrumentus, programmas un stratēģijas, tādējādi koordinējot rīcības politiku visām iesaistītajām iestādēm, kā arī veicinot izcilību uzņēmējdarbībā un ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.

(1548) Pēc tam, kad ANMP ietvaros jaunais pārvaldības modelis būs izveidots un pilnvērtīgi darbosies, RIS3 pārvaldības sistēmas aktivitātes tiks finansētas no citiem avotiem (ERAF līdzekļiem un valsts budžeta).

(1549) Atbildīgā iestāde par investīciju ieviešanu ir EM. Jaunajā pārvaldības modelī aktīvi tiks iesaistīta arī LIAA, kas būs atbildīga par jaunā RIS3 pārvaldības modeļa koordināciju. Ieviešanā un pārvaldības modeļa darbināšanā cieša sadarbība tiks veidota arī ar IZM, kas nodrošinās ciešāku saikni starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, kā arī VARAM, kas veicinās inovācijām labvēlīgo vidi reģionos un pašvaldībās.

(1550) RIS3 pārvaldības aktivitātes ietvers sevī divus galvenos virzienus:

• Koordinācija

• Izcilības veicināšana uzņēmējdarbībā

(1551) Darbības virziens Koordinācija

(1552) Aktivitāšu mērķis ir koordinēt inovācijas politikas veidošanā un ieviešanā iesaistīto iestāžu (EM, IZM, LIAA, LZP) darbu, kā arī uzlabot RIS3 pārvaldības modeli. Minēto institūciju darba vadīšana un koordinēšana nepieciešama, lai veidotu savstarpēji papildinošu politiku plānošanu un ieviešanu visā inovāciju ciklā - no zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju attīstīšanai līdz tehnoloģiju pārnesei, komercializācijai un dažāda veida inovāciju ieviešanai tirgū.

(1553) Jaunajā inovāciju pārvaldības modelī uzsvars tiks likts uz RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu ar augstu pievienoto vērtību identificēšanu un stratēģisku attīstības vadību, iesaistot publiskā, privātā un akadēmiskā sektora pārstāvjus. Lai to īstenotu praksē, tiks pielietots uzņēmējdarbības atklājuma princips - politikas plānošanas pieeja, kas balstās uz tirgus dalībnieku (uzņēmumu, augstākās izglītības iestāžu, pētniecības institūtu, pētnieku, neatkarīgu novatoru u.c.) iesaisti ekonomikas attīstības iespēju identificēšanā. Atbalsts tiks piedāvāts katrā no RIS3 specializācijas jomām, tomēr ekosistēmas pamatā ir jābūt aktīvam sadarbības tīklam, ko veido uzņēmumi sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām sev interesējošā un perspektīvā jomā.Vērtības ķēžu identificēšana būs nepārtraukts process, tādējādi nodrošinot radušos ekonomikas attīstības iespēju ātru atklāšanu un izmantošanu.

(1554) Par aktīvu darbu ar vērtību ķēdēm un ekosistēmām, kā arī individuāla atbalsta sniegšanu to dalībniekiem, būs atbildīga LIAA, kas kopā ar ekspertiem, t.sk. OECD, izveido ceļakarti jaunu vērtību ķēžu izveidei katrā no definētām RIS3 jomām un to patstāvīgu darbību. Tiks izstrādāta metodoloģija aktīvu vērtības ķēžu atlasei. Metodoloģijas ietvaros LIAA definēs kvantitatīvus kritērijus, kas nosaka vērtību ķēžu attīstības efektivitāti un to likvidēšanas parametrus (noteiktā laikā nesasniedzot izvirzītos izpildes rādītājus), tādējādi resursus veltot tikai vērtību ķēdēm ar augstu attīstības potenciālu. Šāds izvērtējums tiks veikts divreiz gadā.

(1555) Lai stiprinātu sasaisti starp pētniecību un uzņēmējdarbību, kā arī nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību uz tautsaimniecības transformāciju, RIS3 ieviešanas procesā ir nepieciešama vienotas specializācijas jomas ekosistēmas stratēģijas, kuras praksē nodrošinātu zinātnes ekselences un uzņēmumu identificēto vajadzību savstarpēju sinerģiju. RIS3 specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģijas izstrādes procesu (t.sk. iesaistīto pušu koordinēšanu, informācijas apkopošanu utt.) nodrošinās LIAA, izstrādē iesaistot ar RIS3 jomu saistītos publiskā, privātā un zinātnes sektora pārstāvjus, kā arī ārējos ekspertus.

(1556) RIS3 jomu stratēģiju izstrādes pamatā būs esošās situācijas analīze, balstoties uz kuru tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes - jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi (sociālekonomiskās problēmas), uz kuriem koncentrēties. Izvēloties prioritātes tiks ņemtas vērā vietējās kompetences un ekselence, kā arī sasaiste ar ES un nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem, tajā skaitā ES ilgtermiņa attīstības prioritātēm. Sākotnēji izstrādātās RIS3 specializācijas jomu stratēģijas katru gadu tiks pārskatītas, izvērtējot to atbilstību saistīto nozaru tendencēm nacionālā un globālā mērogā. Tādā veidā tiks nodrošināta nacionālā līmeņa inovācijas rīcībpolitikas dzīvotspēja, kura būtu saderīga ar globālo vērtības ķēžu attīstības tendencēm un nodrošinātu Latvijas uzņēmumu efektīvu dalību tajās.

(1557) Viens no svarīgākajiem jaunā pārvaldības modeļa uzdevumiem būs nodrošināt nepārtrauktu uzņēmējdarbības atklājuma procesa īstenošanu. Praksē tas tiks nodrošināts uz ilgtermiņa stratēģijas pamata veidojot ikgadējus rīcības plānus.

(1558) Ikgadējā rīcības plāna izveidē, tāpat kā ilgtermiņa stratēģijas izstrādē, proaktīvu dalību ņem visi ar RIS3 jomu saistītie triple helix pārstāvji. Būtiska loma stratēģijas un rīcības plāna izstrādē būs RIS3 jomas stratēģiskās vadības padomēm (kopā piecas), kas sastāvēs no vadošajiem RIS3 jomu pārstāvjiem. Padomi ievēl LIAA, vienojoties ar iesaistītām ministrijām. Padome tiek pārvēlēta reizi gadā.

(1559) Stratēģiskās vadības padomēs ietilps:

• RIS3 jomas industriālais vadītājs (inovāciju klastera pārstāvis)

• RIS3 jomas akadēmiskais vadītājs (IZM pārvaldībā esošā RIS3 ekselences centra pārstāvis)

• Atbildīgo ministriju pārstāvji (EM, IZM, VARAM u.c.)

• 5 nozares komersanti (interešu grupu vadītāji, uzņēmumu pārstāvji: eksportspējīgākais uzņēmums, top jomas darba devējs, top jomas uzņēmums ar augstāko koeficientu inovāciju investīcijās pret kopējiem izdevumiem u.c.)

• 2-3 pētniecības organizāciju pārstāvji

(1560) Stratēģijas un rīcības plāna izstrādē, ieviešanā un ikgadējā pārskatīšanā tiks iesaistīti arī ārējie eksperti, kas spēs sniegt atbalstu un ekspertīzi jaunās inovāciju pārvaldības sistēmas darbināšanai un investīciju veiksmīgai ieviešanai. Jaunā pārvaldības modeļa koordināciju veiks LIAA, nodrošinot nepārtrauktu uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšanu un efektīvu iesaistīto pušu sadarbību RIS3 ekosistēmu mērķu sasniegšanai.

(1561) EM jaunajā inovāciju pārvaldības modelī stiprinās analītikas un monitoringa kapacitāti, kā arī nodrošinās nozaru politikas veidošanu RIS3 specializācijas jomās, tādējādi nodrošinot, ka RIS3 ilgtermiņa stratēģijās un rīcības plānos iekļautie mērķi un uzdevumi tiek īstenoti no valsts pārvaldes puses. EM pienākumos ietilpst:

1. Analītikas un monitoringa sistēmas izveide uzņēmējdarbības sektoram RIS3 specializācijas jomās, t.sk. :

a. RIS3 īstenošanas procesā iesaistīto dalībnieku datu ieguves mehānisma izveide (uzņēmumu līmeņa dati).

b. Pastāvīga RIS3 specializācijas jomu analītikas procesa nodrošināšana un monitoringa ziņojumu sagatavošana.

c. Uzņēmumiem pieejamo ar RIS3 veicināšanu saistīto atbalsta instrumentu pielāgošana uzņēmumu vajadzībām, kas identificētas monitoringa procesā.

2. Nozaru politikas veidošana RIS3 specializācijas jomās, balstoties uz monitoringa procesa rezultātiem un RIS3 specializācijas jomu stratēģijām, t.sk.:

a. Nodrošināt proaktīvu rīcību valsts pārvaldes pusē, ja tas ir nepieciešams RIS3 ekosistēmas ietvaros (virzīt RIS3 ilgtermiņu stratēģijās identificēto problējautājumu risināšanu, īstermiņa rīcības plānā iekļauto aktivitāšu īstenošanu no valsts pārvaldes puses).

b. Ar RIS3 jomu saistītās ES līmeņa pārstāvniecības nodrošināšana. Latvijas interešu pārstāvēšana un informācijas aprites nodrošināšana.

(1562) Investīciju ietvaros tiks stiprināta analītikas un monitoringa kapacitāte. RIS3 monitoringa sistēma sniedz iespēju lēmumu pieņēmējiem novērtēt ieguldījumu ietekmi un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas stratēģijā vai tās īstenošanas instrumentos, tomēr, lai to veiksmīgi izdarītu, ir nepieciešami dati par uzņēmēju aktivitātēm viedās specializācijas jomās. Oficiālā statistika ļauj analizēt strukturālas pārmaiņas ekonomikā, tomēr strukturālās pārmaiņas ražošanas procesā atbilstoši RIS3 principiem pieejamie statistikas dati neatspoguļo, būtiski ierobežojot šo procesu monitoringa iespējas. Ir nepieciešams izveidot RIS3 īstenošanas procesā iesaistīto dalībnieku datu ieguves mehānismu, kas sniegtu gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem un RIS3 aktivitāšu novērtējumu. Monitoringa procesā tiks veidota cieša sadarbība ar IZM, kas veic zinātnes un pētniecības sektora datu analīzi un monitoringu.

(1563) Monitoringa process ietvers arī darbaspēka prasmju analīzi, identificējot virzienus, kuros ir novērojams kvalificētu darbinieku trūkums, kas kavē inovāciju attīstību un produktivitātes izaugsmi. Balstoties uz monitoringa procesa rezultātiem tiks plānoti ieguldījumi cilvēkresursos, noteiktas nodarbināto apmācību programmas un citu ar prasmju attīstību saistīto atbalsta instrumentu prioritātes.

(1564) Darbības virziens Izcilības veicināšana uzņēmējdarbībā

(1565) Atbalsta pasākuma mērķa grupa ir augstas pievienotas vērtības uzņēmumi un pētniecības organizācijas. Atbalsta mērķis ir veicināt inovāciju un eksportu augstas pievienotās vērtības uzņēmumos, kā arī Latvijas organizāciju iesaisti starptautiskās P&A programmās un projektos:

• Atbalsts projektu pieteikumu sagatavošanā

• Konsultācijas par Horizon, Digital Europe, CERN, ESA un citiem projektiem, kā arī programmām piemērotu projektu atlase

• uzņēmumu un pētniecības organizāciju interešu pārstāvniecības nodrošināšana Briselē

• palīdzība iekļūšanai konsorciju tīklos

• kontaktu atlase ar mērķi iekļūt tālajos un grūti sasniedzamajos tirgos

• iepirkumu organizēšana tirgus pētījumiem un uzņēmumu inovāciju un eksporta stratēģiju izstrādei.

• atbalsts inovāciju iepirkumu sagatavošanā.

(1566) RIS3 pārvaldības modeļa darbības uzraudzība

(1567) Plānojot un īstenojot inovāciju pārvaldības reformu un ieviešot jauno RIS3 pārvaldības modeli, atbildīgajām iestādēm (LIAA un EM) tiks noteikti sasniedzamie rezultāti un šo rezultātu izpildes termiņi. Tiks analizēta arī inovāciju pārvaldības aktivitāšu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Rādītāju bāzes vērtības tiks aprēķinātas RIS3 specializācijas jomu ilgtermiņa stratēģiju izstrādes laikā (2022.gads). Rādītāju sasniegšanas progress tiks iekļauts EM un IZM kopīgi izstrādātajos RIS3 monitoringa ziņojumos.

(1568) Lai novērtētu RIS3 pārvaldības modeļa darbības virzienu "Koordinācija" tiks izmantoti rādītāji, kas saistīti ar uzņēmējdarbības un pētniecības sektora sadarbības veicināšanu (publisko pētniecības organizāciju ieņēmumu palielinājums no privātā sektora, līgumpētījumu skaita palielinājums). Tāpat tiks analizēta arī politikas veidošanā un ieviešanā iesaistīto iestāžu sadarbības kvalitāte, ekosistēmu dalībnieku īpatsvars, kas izmanto RIS3 Padomes koordinētos atbalsta instrumentus inovācijās.

(1569) Vērtējot darbības virzienu "Izcilības veicināšana uzņēmējdarbībā" tiks analizēti dati par uzņēmumiem, kas aktivitāšu ietvaros saņēmuši atbalstu. Datus uzkrās un apkopos LIAA. Tiks izmantoti atbalsta saņēmēju parakstīti apliecinājumi, kur tie apstiprina, ka projekts nebūtu iespējams bez LIAA iesaistes. Apliecinājumi tiks izmantoti vērtējot RIS3 vērtību ķēžu pārstāvjiem sniegto augstas pievienotās vērtības atbalstu tādās jomās kā eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, jaunuzņēmumu atbalsts, tehnoloģiju pārnese, inovāciju veicināšana, darbinieku apmācības u.c. Tiks vērtēta arī Latvijas pārstāvju dalība starptautiskās P&A programmās (Horizon Europe), Digital Europe u.c.).

(1570) 2024.gadā tiks veikts ieviestā RIS3 pārvaldības modeļa (5.1.1.1.i. ietvaros īstenoto aktivitāšu) sākotnējais izvērtējums un pilnveide.

(1571) Kopsavilkums par nozaru pārstāvju (stakeholders) iesaisti: Atbildīgā iestāde par politikas plānošanu un ieviešanu būs EM. Politikas plānošanas procesā tiks veidota cieša sadarbība ar IZM, tādējādi stiprinot sasaisti starp zinātni un uzņēmējdarbības sektoru, kā arī VARAM saistībā ar viedo pašvaldību un reģionu inovāciju attīstības sistēmas konceptu atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.

(1572) Par jaunā pārvaldības koordināciju un uzņēmējdarbības atklājuma principa nepārtrauktu darbību atbildīga būs LIAA, sadarbojoties ar EM.

(1573) Nozares pārstāvji (uzņēmumi, AII, pētniecības institūti, pētnieki, neatkarīgu novatori u.c.) tiks iesaistīti RIS3 specializācijas jomu ilgtermiņa stratēģiju un rīcības plānu izstrādē. Vadošie RIS3 specializācijas jomu pārstāvji tiks ietverti RIS3 jomu stratēģiskās vadības padomēs, kas tiks iesaistītas ilgtermiņa un īstermiņa mērķu izpildes izvērtēšanā.

(1574) Būtiskākie paredzamie šķēršļi un saistītās risinājumu stratēģijas pamatojums:

(1575) Ņemot vērā, ka stratēģiju izstrādē tiks piesaistīts plašs ekspertu loks, pastāv risks par stratēģiju saskaņošanas termiņa pagarināšanos. Lai nodrošinātu, ka risks neīstenojas praksē tiks izmantota līdzšinējā pieredze politikas plānošanas dokumentu izstrādē kā arī pieredze izstrādājot ilgtermiņa stratēģijas trīs RIS3 jomām pilotprojekta formātā 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Papildus tam ir plānots piesaistīt ārējos ekspertus stratēģiju izstrādē, kas stratēģiju izstrādes procesus padarīs mazāk birokrātiskus.

(1576) Ņemot vērā, ka pirmo reizi ir plānots panākt stratēģisku ilgtermiņa sadarbību starp privāto, akadēmisko un valsts pārvaldes sektoru vienas RIS3 jomas ietvaros, pastāv risks par savstarpējo sadarbību un specifisko jautājumu izpratni. Riska novēršanai ar iesaistītajām pusēm tiks veidots proaktīvs dialogs, lai nodrošinātu pilnīgu izpratni par sadarbības nepieciešamību, kuras rezultātā ieguvēji būs visas puses. Atsaucoties uz līdzšinējo pieredzi tieši šis instruments ir palīdzējis pilnvērtīgi izstrādāt trīs stratēģijas RIS3 jomu ietvaros pilotprojektu formātā 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros.

(1577) Ņemot vērā, ka DP 21-27 un ANMP procesi tehniski ir savstarpēji nesaistīti un to, ka ir plānots veidot ciešu sasaisti starp DP 21-27 un ANMP investīcijām, pastāv risks, ka būs nepieciešams papildus laika resurss, lai šo savstarpējo sasaisti varētu nodrošināt, skaņojot procesus ar atbildīgajām iestādēm. Lai novērstu risku EM proaktīvi sekos līdzi aktualitātēm, kas attiecās uz saistīto informāciju par mehānismu savstarpējo salāgojamību un nepieciešamības gadījumā, komunicējot ar vadošo iestādi vai EK, nodrošinās tūlītēju informācijas sniegšanu.

(1578) Vispārējā laika ietvara raksturojums, kas atbilst ANMP laika ietvaram:

(1579) Investīciju īstenošanu praksē ir paredzēts uzsākt jau 2022.gada sākumā.

(1580) 2022.gadā plānos izveidot RIS3 jumu stratēģiskās vadības padomes, izstrādāt RIS3 specializācijas jomu stratēģijas un rīcības plānus, kā arī izveidot RIS3 monitoringa sistēmu, t.sk. definēt metodoloģiju un izveidot datu ieguves mehānismu.

(1581) 2023.gadā notiks aktīvs darbs pie vērtību ķēžu attīstības, atbalsta sniegšanas uzņēmumiem, monitoringa procesa nodrošināšanas.

(1582) 2024.gadā tiks veikta ieviestās pārvaldības sistēmas analīze un pilnveide.

(1583) Aktivitāšu ilgtermiņa finansēšana un demarkācija ar DP 21-27 aktivitātēm

(1584) Pēc ANMP perioda beigām tiks veikts inovāciju pārvaldības modeļa novērtējums, nepieciešamības gadījumā veikti uzlabojumi. Inovāciju pārvaldības sistēmas darbināšna tiks turpināta ar ES struktūrfondu investīcijām un valsts budžeta līdzekļiem. Demarkācija starp ANMP un DP 21-27 tiks nodrošināta laikā- DP 21-27 aktivitātes tiks uzsāktas tikai pēc tam, kad ANMP aktivitātes būs pabeigtas.

(1585) Investīcijas 5.1.1.1.i. ietvaros veiktajām LIAA un EM ativitātēm nav piemērojams valsts atbalsta regulējums, jo nav saskatāms valsts atbalsts, t.i., minētās aktivitātes ir neatbalsts.

(1586) Investīcija 5.1.1.2.i.: Privāto P&A investīciju motivācija

(1587) Investīciju mērķis ir privāto P&A investīciju apjoma palielināšana, veicot mērķētas publiskās investīcijas, kas sekmētu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

(1588) Laika ietvars: Investīciju īstenošanu praksē ir paredzēts uzsākt 2022.gada pirmajā ceturksnī. Lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem un pēc iespējas ātrāk risinātu COVID-19 radītos ekonomiskos izaicinājumus, daļa finansējuma (25 miljoni eiro) tiks piešķirta uzņēmumu inovāciju projektiem jau pirms RIS3 specializācijas jomu stratēģiju izstrādes. Atlikušais finansējums tiks piešķirts pēc RIS3 specializācijas jomu stratēģiju izstrādes (sākot no 2023.gada beigas).

(1589) Investīciju mērķis ir izveidot valsts atbalsta instrumentu, kas attīstītu P&A kapacitāti uzņēmumos, veicinātu starpsektoru sadarbību inovācijas procesā un paaugstinātu inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru tautsaimniecībā, tādējādi veicinot privāto P&A investīciju apjomu un publisko investīciju atdevi.

(1590) Izaicinājumi un mērķi

(1591) Latvijas kopējie izdevumi P&A būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. 2019.gadā tie bija 195 milj. EUR un veidoja 0,64% no IKP (ES-28 šis rādītājs bija 2,13% no IKP).131 Ieguldījumu ikgadējā izaugsmes dinamika ir lēna. Saglabājoties esošām tendencēm, NAP izvirzītais mērķis 2027.gadam - paaugstināt P&A izdevumus līdz 1,5% no IKP - netiks sasniegts.

(1592) Zemie P&A izdevumi būtiski kavē produktivitātes izaugsmi un ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.

(1593) Nozīmīgākais izaicinājums P&A finansēšanā ir zemā uzņēmējdarbības sektora iesaiste. Uzņēmēju finansējums sastāda aptuveni ¼ daļu no kopējiem ieguldījumiem P&A (0,16% no IKP 2019.gadā), kas ir ievērojami zemāks nekā vidēji ES, kur uzņēmēji nodrošina vairāk nekā pusi no kopējā P&A ieguldījumu finansējuma132. Zinātnes un pētniecības nozare Latvijā ir atkarīga no ES finansējuma pieejamības, kas nav ilgtspējīgs valsts ekonomiskajai attīstībai tik nozīmīgas nozares finansēšanas modelis.

(1594) Zemais privātā sektorā investīciju apjoms ir lielā mērā saistīts ar P&A intensīvo nozaru zemo īpatsvaru tautsaimniecības struktūrā, kā arī pārmērīgi lielo mikro uzņēmumu īpatsvaru ar vāju kapacitāti investēt P&A. Tāpat ir nepietiekošs kompetenču, prasmju un zināšanu apjoms uzņēmumos. Zināšanu un prasmju pārnesi no akadēmiskā sektora un globālajām vērtību ķēdēm kavē vājā starpsektoru sadarbība un zemā internacionalizācija.

(1595) Īstenojot investīcijas, kuru pamatā ir mērķētas publiskās investīcijas P&A RIS3 jomu ietvaros, kā arī nodrošinot iespēju ne tikai izstrādāt jaunu produktu, bet arī turpināt to mērogošanu izmantojot dažādus starptautisko sadarbību veicinošus instrumentus, tiks panākts investīciju mērķis - privāto investīciju P&A apjoma palielināšana. Tāpat, nodrošinot pilna cikla inovāciju atbalstu vienas organizācijas ietvaros, tiks veicināta inovāciju klasteru kapacitāte un globālā konkurētspēja, kā arī to finansiāla patstāvība un darbības ilgtspēja.

(1596) Ieviešana

(1597) Investīcijas sevī ietvers 2014.-2020.gada plānošanas Klasteru programmas un Kompetences centru programmas konsolidāciju (pašlaik tiek finansēti 15 klasteri un 8 kompetences centri), izveidojot Inovāciju klasterus (kopā tiks iezveidoti 5, viens katrā no RIS3 jomām). Finansēto inovāciju kopu skaita samazināšana nodrošinās spēcīgāku organizāciju izveidi, kas var būt konkurētspējīgas ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā. Turklāt uzņēmumiem tiks atvieglots atbalsta saņemšanas process.

(1598) Inovāciju klasteros tiks iesaistīts plašs jau pastāvošo sadarbības tīklu loks, veicinot to savstarpējo sadarbību specializācijas jomu ietvaros. Uzsvars tiks likts uz pilnīgu inovāciju ekosistēmu veidošanu, aptverot pastāvošos sadarbības tīklus, nodrošinot stratēģisku specializāciju un inovāciju attīstību visas vietējās vērtību ķēdes ietvaros, kas nodrošinātu Latvijas uzņēmumu ciešāku integrāciju globālās vērtību ķēdēs.

(1599) Inovāciju klasteru programmas mērķi:

a. Izstrādāt inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus, kā arī veicināt šo poduktu eksportu

b. Paaugstināt uzņēmējdarbības sektora P&A izdevumu apjomu

c. Veicināt sadarbību starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem

d. Vecināt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskās tīklošanās platformās un starptautiskos P&A projektos.

(1600) Inovāciju klasteru atlase un darbības uzraudzība

(1601) CFLA organizēs projektu konkursu un atlasīs 5 Inovāciju klasterus, kas saņems finansējumu. Esošie klasteri un kompetences centri var piedalīties konkursā individuāli vai arī veidot konsorciju specializācijas jomas ietvaros. Vērtējot projektu pieteikumus, tiks ņemta vērā to atbilstība RIS3 specializācijas jomas stratēģijai, kā arī inovāciju klastera kapacitāte nodrošināt augsta līmeņa atbalsta pasākumus komersantiem un zinātniskajām institūcijām. Inovāciju klasteru darbība būs cieši saistīta ar investīcijas 5.1.1.1.i ietvaros izveidoto pārvaldības modeli un noteiktajām RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu prioritātēm, ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem. Inovāciju klasteru veiktajām aktivitātēm ir jāveicina vērtību ķēžu ekosistēmas mērķu sasniegšana, kā arī to atbalstītajiem inovāciju un internacionalizācijas projektiem ir jāatbilst RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmas stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Iesniedzot projekta pieteikumu, inovāciju klasteri tajā iekļaus arī klastera stratēģiskos mērķus un uzdevumus, prioritāros darbības virzienus. Pēc tam, kad inovāciju klasteris tiks apstiprināts kā finansējuma saņēmējs, projekta pieteikumā iekļautie mērķi un uzdevumi, tiks pārskatīti sadarbībā ar LIAA, lai nodrošinātu to atbilstību RIS3 specializācijas jomas stratēģijai.

(1602)

(1603) Kritēriji finansējuma saņēmējiem:

• Inovāciju klasteri vada komanda ar iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu vadībā/ īstenošanā/ veicināšanā, īpaši starptautisku inovāciju projektu vadībā.

• Inovāciju klasterim ir pietiekama kapacitāte, lai nodrošinātu sekojošus pakalpojumus:

a. Iesaiste finansējuma piešķiršanā inovāciju projektiem un inovāciju projektu uzraudzībā

b. Atbalsts inovāciju klastera dalībniekiem jaunu tirgu apgūšanai, veicinot inovatīvo produktu eksportu

c. Pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana starp dalībniekiem. Atbalsts jaunu biznesa kontaktu veidošanā (networking, matchmaking), tajā skaitā starptautiskā vidē, kā arī starp uzņēmumiem un pētniekiem.

• Inovāciju klastera dalībnieki ir eksportspējīgi uzņēmumi

• Inovāciju klastera dalībniekiem ir iepriekšēja pieredze inovatīvu produktu izstrādē un ieviešanā tirgū

• Inovāciju klasterim ir skaidra vīzija par turpmāko attīstību pēc plānošanas perioda beigām.

(1604) CFLA būs atbildīga par inovāciju klasteru projekta uzraudzību un ieviešanas kontroles nodrošināšanu, līgumu slēgšanu ar inovāciju klasteriem, maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu, izmaksu precizitātes un pareizu valsts atbalsta noteikumu piemērošanas pārbaudi.

(1605) EM būs atbildīga par Inovāciju klasteru sasniedzamo rādītāju progresa uzraudzību. Ar Inovāciju klasteriem noslēgtajos līgumos tiks atrunāti dati, kas inovāciju klasterim jāuzkrāj un regulāri jāiesniedz, kā arī noteikti programmas ietvaros sasniedzamie rādītāji. Rādītāji un to sasniedzamās vērtības tiks definētas, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, uz kuriem tiks balstīta programmas ieviešana. Tiks izmantoti tādi rādītājus kā privāto P&A izdevumu pieaugums, eksporta apjoma pieaugums atbalstītajos uzņēmumos, izstrādāto augstas pievienotās vērtības produktu skaits, projektu skaits, kuros sadarbojas uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru pārstāvji. EM monitoringa procesā analizēs arī Inovāciju klasteru programmas ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

(1606) Inovāciju klasteru funkcijas

(1607) Jaunizveidotie Inovāciju klasteri nodrošinās pilna inovāciju cikla atbalstu RIS3 specializācijas jomas ietvaros, veicot tādas aktivitātes kā:

i. finansējuma piešķiršana jaunu, inovatīvu produktu izstrādei un attīstībai;

ii. eksporta veicināšanas aktivitātes

iii. tīklošanās un pieredzes apmaiņas aktivitātes;

iv. atbalsts dalībai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos;

v. Atbalsts Latvijas uzņēmumu iesaistei ES līmeņa industriālajās aliansēs un IPCEI.

(1608) Līdz ar to komersantiem tiks nodrošināts atbalsts ne tikai jaunu produktu izstrādē, bet arī šo produktu mērogošanai starptautiski, veicinot to attīstību izmantojot ES P&I programmu sniegtās iespējas, kā arī internacionalizāciju un iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs.

(1609) Atbalsta saņēmēji ir komersanti (sīkie (mikro), mazie un vidējie, lielie komersanti (t.sk. valsts kapitālsavienības) un pētniecības institūcijas RIS3 specializācijas jomās.

(1610) Inovāciju klastera īstenotās aktivitātes un attiecināmās izmaksas

(1611) Finansējuma piešķiršana jaunu, inovatīvu produktu izstrādei un attīstībai (atbalstīti tiek projekti, kas atbilst TRL4-TRL8):

• rūpnieciskie pētījumi

• eksperimentālās izstrādnes (tajā skaitā demonstrācijas prototipu izstrāde)

• tehniski ekonomiskā priekšizpēte

• līdzfiansējums dalībai starptautiskos P&A projektos (cross country competitiveness projects)

• virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu Horizon Europe projektu finansēšana (nodrošinot demarkāciju ar IZM).

Tabula Nr.12. Finansējuma piešķiršanas intensitāte

  Mazie uzņēmumi Vidējie uzņēmumi Lielie uzņēmumi
Rūpnieciskie pētījumi 70% 60% 50%
Eksperimentālās izstrādnes 45% 35% 25%
Tehniski ekonomiskā priekšizpēte 70% 60% 50%

(1612) Papildu intensitāte par zinātniskajām publikācijām vai efektīvu sadarbību no 10% līdz 15%. Maksimālā pieejamā intensitāte 80%.

Attēls Nr.12. P&A projektu atlases shēma

(1613) Ekonomikas ministrija būs atbildīga par projektu atlases procesa un projektu ieviešanas procesa uzraudzību. Ekonomikas ministrija un CFLA projektu vērtēšanas laikā pārliecināsies par nedublēšanos ar jau finansētiem pētījumiem. CFLA pieņems lēmumu par P&A projektu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

(1614) Projektu pieteikumi tiks vērtēti pēc šādiem kritērijiem:

• atbilstību administratīvās atbilstības kritērijiem un valsts atbalsta nosacījumiem

• atbilstība RIS3 specializācijas jomas stratēģijai un tematiskajam uzsaukumam

• nedublēšanās ar citiem pētījumiem pasākuma ietvaros (t.sk. iepriekšējā plānošanas perioda projektiem)

• projekta iesnieguma zinātniskā kvalitāte

• projekta rezultātu ietekme

• projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums

• veicamo investīciju lietderība un pamatotība

(1615) Projektu vērtēšanā tiks iesaistīti ārējie eksperti (Eiropas Komisijas datubāzē atrodamie).

(1616) Eksporta veicināšanas aktivitātes: inovāciju klastera un inovāciju klastera dalībnieku atpazīstamības, mārketinga un komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi, tai skaitā tirgus izpēte

(1617) Tīklošanās un pieredzes apmaiņas aktivitātes:

• pasākumi, kas sekmē sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, tai skaitā klastera dalībnieku pētniecības, infrastruktūras un apmācības vajadzību identificēšana

• pasākumi, kas sekmē zināšanu pārnesi par klastera dalībniekiem saistošām inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām

• pieredzes apmaiņas pasākumi un informatīvi pasākumi

(1618) Atbalsts dalībai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos:

• iesaiste starptautiskās tīklošanas platformās, aliansēs, P&A programmās (dalības maksa, biedru nauda)

• tīklošanās pasākumi, lai iesaistītos starptautiskos konsorcijos, asociācijās, platformās, projektos (ārvalstu komandējumi, dalības maksa)

(1619) Atbalsts Latvijas uzņēmumu iesaistei ES līmeņa industriālajās aliansēs un līdzfiansējums dalībai starptautiskos P&A projektos (IPCI jeb cross country competitiveness projects)

(1620) Viens no instrumentiem integrācijai starptautiskās vērtības ķēdēs, sadarbības tīklos un ES līmeņa inovāciju ekosistēmās ir Latvijas uzņēmumu dalība IPCEI (cross country competitiveness projects) un ES industriālajās aliansēs.

(1621) ES industriālās alianses apvieno plašu partneru loku noteiktā nozarē vai vērtību ķēdē, ieskaitot publiskā, privātā un pētniecības sektora pārstāvjus, nozaru asociācijas un pilsonisko sabiedrību. Latvijas pārstāvju dalība aliansēs nodrošinātu interešu pārstāvniecību, aktuālās informācijas pieejamību par nozarē notiekošo, dotu iespēju atrast sadarbības partnerus un veidot kontaktus ar nozīmīgākajiem nozares pārstāvjiem.

(1622) Finansējuma piešķiršana dalībai IPCEI (cross country competitiveness projects) nodrošinātu Latvijas komersantu integrēšanos Eiropas stratēģiski svarīgās vērtību ķēdēs, uzlabojot uzņēmumu konkurētspēju un sniedzot Latvijas ieguldījumu Eiropas izvirzīto mērķu sasniegšanā. Iesaiste IPCEI (cross country competitiveness projects) ļaus būt nepārtrauktā dialogā ar vadošajām inovācijas organizācijām (uzņēmumiem un pētniecības organizācijām), lai pētītu efektīvus veidus, kā kopīgi atbalstīt inovatīvus ražošanas projektus, kuri tiecas tālāk par pašlaik vismodernākajām tehnoloģijām. Tādējādi tiks nodrošināta zināšanu pārnese un gūti papildu resursi jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, tādējādi palielinot privāto un publisko investīciju apjomu pētniecībā un attīstībā.

(1623) Atbalstāmās darbības:

i. Tīklošanās pasākumi, lai iesaistītos aliansēs un IPCEI (ārvalstu komandējumi, dalības maksa) - atbalstu varēs saņemt inovāciju klasteru ietvaros, de minimis regulējums.

ii. Līdzfinansējums uzņēmumu dalībai IPCEI (cross country competitiveness projects) projektos - atbalsts tiek uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, atbilstoši Līguma 107.panta 3.punkta b) apakšpunktam. Attiecināmās izmaksas saistītas ar pasākuma ietvaros īstenojamo pētniecības projektu un tehnoloģiski ekonomisko priekšizpēšu īstenošanu, t.sk. darba samaksa, materiālu un aprīkojuma izmaksas.

(1624) Atbalsta saņēmēji: komersanti (t.sk. valsts kapitālsavienības) un pētniecības institūcijas

(1625) Plānotie kritēriji atbalsta saņēmējiem:

• Piedāvā konkrētus projektus, ko valsts gatava atbalstīt un kas atbilst IPCEI (cross country competitiveness projects) attīstības virzieniem

• Spēj nodrošināt līdzfiansējumu (intensitāte atkarīga no konkrētā finanšu instrumenta un atbalstāmajām darbībām)

• Projektam konkrētā, skaidrā un identificējamā veidā jādod ieguldījums viena vai vairāku ES mērķu sasniegšanā un būtiski jāietekmē ES konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, sabiedrības problēmu risinājumi vai vērtību radīšana visā ES.

• Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jārada pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni (state of the art) attiecīgajā nozarē.

(1626) Ieviešanas shēma

(1627) RIS3 stratēģiju izstrādes procesā (sākot ar 2022. gadu), LIAA identificēs potenciālās iespējas Latvijas iesaistei IPCEI (cross country competitiveness projects) un iekļaus atbilstošas aktivitātes rīcības plānā. LIAA inovāciju pārvaldības reformas ietvaros nodrošinās industriālo alianšu un IPCEI kontaktpunkta funkcijas, aktīvi strādās ar uzņēmumiem, identificējot potenciālos Latvijas pārstāvjus aliansēs un sniedzot atbalstu iesaistes procesā.

Attēls Nr.13. RIS3 stratēgiju izstrāde

(1628) Inovācijas klastera attiecināmās izmaksas:

(1629) Tiks segtas arī ar inovāciju klasteru darbības nodrošināšanu saistītas izmaksas (personāla izmaksas, ārējo ekspertu piesasites izmaksas P&A projektu vērtēšanas procesā).

(1630) Inovāciju klasteriem tiks sniegts atbalsts kapacitātēs celšanai, piemēram, pieredzes apmaiņa ar pasaules vadošajiem klasteriem u.c. līdzīga formāta aktivitātes. Tiks veicināta Inovāciju klasteru un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku iesaiste EK starpreģionu RIS3 tīklošanas platformās, kā arī ES industriālajās aliansēs. Par šī atbalsta sniegšanu atbildīga būs LIAA investīciju 5.1.1.1.i ietvaros.

(1631) Nozīmīgs aspekts Inovāciju klasteru izveidē ir to finansiālā patstāvība un darbības ilgtspēja. Pēc ANMP īstenošanas perioda noslēgšanās, papildu finansējums Inovāciju klasteriem tiks nodrošināts izmantojot ES daudzgadu budžeta līdzekļus. Klasteru finansiālā patstāvība tiks veicināta arī attīstot tos kā inovāciju centrus, kas spēj iesaistīties augsta līmeņa inovāciju veicināšanas projektos un konsorcijos, kā arī piesaistīt finansējumu no ES P&I atbalsta programmām (piemēram, "Apvārsnis Eiropa"). Tāpat, ceļoties klasteru kompetencei, papildu finansējumu būs iespējams piesaistīt izmantojot biedru naudu modeli.

(1632) Inovāciju klasteru loma RIS3 pārvaldības modelī

(1633) Inovāciju klasteri ir instruments, kas palīdzēs veidot sadarbības tīklus, tādējādi veicinot zināšanu, pieredzes un tehnoloģijas pārnesi uzņēmumu starpā, kā arī starp uzņēmumiem, augstskolām, zinātniskajām institūcijām un publisko sektoru. Sadarbības tīkli sekmēs arī dinamisku vērtības ķēžu veidošanos, koordinētai sarežģītāku un zināšanu ietilpīgāku produktu un pakalpojumu radīšanai, tādejādi pārvarot atsevišķu uzņēmumu ierobežojumus darbības mērogā un aktivitāšu tvērumā.

(1634) Privāto P&A investīciju apjoma paaugstināšanās investīcijas ietvaros notiks divos veidos:

1. īstermiņā, tas notiks nodrošinot uzņēmumu inovācijas projektu īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu, kas motivēs uzņēmumus uzsākt jaunus projektus (būtiska daļa no projekta finansēm sastādīs arī paša uzņēmuma ieguldījumi). Publiskā līdzfinansējuma intensitāte inovāciju projektiem laika gaitā tiks samazināta. līdz ar to programmas privāto investīciju īpatsvars pakāpeniski paaugstināsies.

2. Ilgtermiņā, inovāciju klasteru ietvaros īstenotie projekti palīdzēs uzņēmumiem stiprināt iekšējo inovāciju kapacitāti un veidot sadarbību ar citiem nozaru pārstāvjiem, tajā skaitā pētniecības iestādēm, kā rezultātā uzņēmumi aktīvāk iesaistīsies inovāciju procesā, ieguldot tajā privāto finansējumu.

(1635) Atbildīgā iestāde par Inovāciju klasteru programmas ieviešanu ir EM. Programmas administrēšanas procesā tiks iesaistīta CFLA. Gala atbalsta saņēmēji programmas ietvaros būs inovatīvi MVK un lielie uzņēmumi RIS3 specializācijas jomās.

(1636) Būtiskākie paredzamie šķēršļi un saistītās risinājumu stratēģijas pamatojums:

(1637) ANMP ietvaros paredzamas jaunas regulas, kuru pilnīga izpratne un integrēšana atbalsta mehānismā var prasīt laiku. Pirmšķietami piedāvātais laika rāmis ir pietiekams un EM apņemas proaktīvi komunicēt ar FM, EK pārstāvjiem un citiem sadarbības partneriem, lai saistītais regulējums tiktu pilnīgi ņemts vērā dizainējot atbalsta mehānismus.

(1638) Projekta īstenošanas laikā iespējami dažādi ar projekta īstenotāju nesaistīti riski, kuru rezultātā tiktu ietekmēta projekta ieviešana praksē, t.sk. ietekmējot privāto investīciju apjomu. Tas nozīmē, ka iespējama saistīto datu novirze. EM ar pilnveidoto pārvaldības modeli plāno nodrošināt dinamisku informācijas apriti ar, kuras palīdzību tiks nodrošināta regulāra saistīto datu aprite, nodrošinot to maksimālu to kvalitāti.

(1639) Vispārējā laika ietvara raksturojums, kas atbilst ANMP laika ietvaram:

(1640) Investīciju īstenošanu praksē ir paredzēts uzsākt 2022.gada pirmajā ceturksnī. Lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem un pēc iespējas ātrāk risinātu COVID-19 radītos ekonomiskos izaicinājumus, daļa finansējuma (25 miljoni eiro) tiks piešķirta uzņēmumu inovāciju projektiem jau pirms RIS3 spcializācijas jomu stratēģiju izstrādes. Atlikušais finansējums tiks piešķirts pēc RIS3 specializācijas jomu stratēģiju izstrādes (sākot no 2023.gada).

(1641) Aktivitāšu ilgtermiņa finansēšana un demarkācija ar DP 21-27 aktivitātēm

(1642) Demarkācija starp ANMP un DP 21-27 tiks nodrošināta laikā- DP 21-27 aktivitātes tiks uzsāktas tikai pēc tam, kad ANMP aktivitātes būs pabeigtas.

(1643) Ir plānots, ka pēc ANMP perioda beigām izvirzīto mērķu sasniegšana tiks turpināta ar ES struktūrfondu investīcijām, taču nu jau ar mazāku publiskā finansējuma intensitāti, ņemot vērā, ka tiks sasniegts viens no ANMP investīciju mērķiem - veicināta privātā sektora kapacitāte investēt P&A aktivitātēs.

(1644) Investīciju 5.1.1.2.i. ietvaros plānots valsts atbalsts atbilstoši GBER 25.pantam, kā arī de minimis atbalsts.

(1645) Reformu un investīciju virziens 5.2. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana.

(1646) Reforma 5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma

(1647) Lai paaugstinātu augstskolu starptautisko konkurētspēju, ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi.

(1648) Reforma tiek īstenota:

(1649) 1) izcilības stiprināšanai, lai veicinātu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju, t.sk. stiprinot AII, kuras piedalās starptautiskos sadarbības un integrācijas projektos, piemēram, Eiropas universitāšu iniciatīvā;

(1650) 2) augstākās izglītības kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitātes veicināšanai, attīstot stratēģiskās specializācijas noteiktās studiju un pētniecības jomās sabiedrības attīstībai un inovāciju veicināšanai.

(1651) Reforma paredz kompleksas strukturālās pārmaiņas trīs pīlāros:

i. pārvaldība - nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, iesaistīt ārējos locekļus;

ii. finansējums - tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts prioritātēm un AII tipoloģijas mērķiem;

iii. cilvēkresursi - attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli atbilstoši labākajai pasaules praksei, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā.

(1652) Laicīgai uzsākto augstākās izglītības un pētniecības jomas reformu sistēmiskai ieviešanai un agrāk uzsākto reformu konsekventai turpināšanai, kā arī, lai nodrošinātu šo reformu sinerģiju un pēctecību sistēmisku rezultātu nodrošināšanai, ir nepieciešamas atbilstošas investīcijas reformas mērķu sasniegšanai. Investīcijas konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas grantiem prioritāri tiks novirzītas tām AII un zinātniskajiem institūtiem, kas uzrāda augstāku pārvaldības modeļa maiņas gatavības pakāpi, tai skaitā izmaiņas attiecībā uz AII padomes un rektora ievēlēšanu. Tāpat atbilstoši valsts plānošanas dokumentos noteiktajiem attīstības virzieniem, kas paredz nodrošināt Latvijas virzību uz zināšanām balstītu ekonomiku, policentrisku attīstību, tādējādi sekmējot reģionu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un pilnveidojot reģionu uzņēmējdarbības un inovācijas vidi.

(1653) Reformas saturs, investīcijas un laika ietvars:

(1654) 2020.gada 18.februārī valdība apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", kas paredz augstskolu padomju izveidi, lai nodrošinātu ārējo iesaistīto pušu pārstāvniecību, padomju kompetencē ir nodrošināt augstskolas autonomiju un labas pārvaldības principa īstenošanu un tā ir atbildīga par augstskolas stratēģisko un finanšu vadību, un saimniecisko darbību atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Šī reforma piesaka tālākos strukturālos risinājumus, kas fokusējas uz trīs pīlāriem: pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi. Nepieciešamās izmaiņas Augstskolu likumā plānots pieņemt līdz 2021.gada vidum, savukārt ieviest padomes augstskolās līdz 2021.gada beigām. Atbalstu augstskolām iekšējās pārvaldības modeļa maiņai plānots sniegt ANMP projektu ietvaros, indikatīvi 2022.-2026.g. Plānots, ka līdz 2026.g. beigām visās valsts augstskolās būs ieviestas iekšējās pārvaldības izmaiņas.

(1655) 2020.gada 16.jūnijā valdība apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", kas paredz radikāli mainīt pieeju attiecībā uz doktorantūras īstenošanas formu, saturu un finansēšanu, lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu cilvēkresursu ataudzi P&A. Jaunais doktorantūras modelis paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību. Izmaiņas normatīvajā regulējumā jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai plānots pieņemt līdz 2021.gada beigām, bet attiecībā uz doktora studiju programmu akreditāciju līdz 2024.gada beigām. Jaunā doktorantūras modeļa ieviešana sāksies ESF 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros 14 valsts augstskolās 2021.-2023.g. Atbalstu plānots sniegt arī ANMP augstskolu projektu ietvaros doktorantūras grantu veidā 2024.-2026.g., kā arī ar ES fondu atbalstu no 2027.g. Līdz 2026.gadam tiks pilnībā ieviests jaunais doktorantūras modelis, kuram sākotnēji papildus esošajam valsts budžetam ir paredzēts ES fondu un ANM atbalsts. Ilgtspēja tiks nodrošināta caur efektivitātes pieaugumu un pakāpenisku pāreju uz pilnvērtīgu jaunā modeļa finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, atbilstoši doktorantūras konceptuālajā ziņojumā piedāvātajiem ieviešanas risinājumiem.

(1656) 2020.gada jūnijā ir uzsākts EK Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros finansēts projekts jauna akadēmiskās karjeras modeļa izstrādei Latvijā133, lai nodrošinātu akadēmiskā un zinātniskā darba vienotību, izveidotu vienotu akadēmisko amatu struktūru, kura, no vienas puses, vienkāršotu akadēmisko amatu hierarhiju, noteiktu pedagoģiskā, zinātniskā un administratīvā darba sadales līdzsvaru akadēmiskiem amatiem, bet, no otras puses, nodrošinātu paredzamas, caurspīdīgas un elastīgas profesionālās izaugsmes un karjeras attīstības iespējas, t.sk. paredzot tenūras sistēmas ieviešanu izcilības stiprināšanai augstākās izglītības un pētniecības sistēmā. Jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana ir viens no pasākumiem pētniecības cilvēkresursu atjaunotnei un stiprināšanai. Jaunā modeļa konceptuālais ietvars tiks izstrādāts un apstiprināts līdz 2022.gada vidum (konceptuālais ziņojums par jauno akadēmiskās karjeras modeli). 2022.gadā plānots izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu, paralēli uzsākot atsevišķu elementu pakāpenisku ieviešanu, t.sk., pilotējot tenūras amatu izveidi ar ES fondu atbalstu, indikatīvi sākot ar 2022.gadu. Jaunā akadēmiskā karjeras modeļa ieviešana paredzēta pakāpeniski, vispirms konsolidējot esošās amatu pozīcijas un to finansējumu, pēc tam pabeidzot pilnu modeļa ieviešanu ar atbilstošu finansējumu tā ilgtspējas nodrošināšanai.

(1657) 2020.gada augustā ir uzsākta Erasmus+ K3 programmas "Support for policy reforms" projekta īstenošanai, lai sagatavotu ietvaru cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas ieviešanai Latvijā134. Cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas ieviešana ir viens no pasākumiem augstākās izglītības kvalitātes stiprināšanai un konsolidācijai. Augstskolu likumā paredzētās tipoloģijas ieviešana izvirza jaunus snieguma kritērijus, pret kuriem tiks vērtēti augstskolu darbības rādītāji arī institucionālās akreditācijas procesā. Ieviešot institucionālo akreditāciju, tiks nodrošināta regulāra, visaptveroša augstskolu darba kvalitātes izvērtēšana. Pāreju uz cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas ieviešanu plānots pakāpeniski uzsākt no 2024.gada, pirms tam stiprinot augstskolu kapacitāti, kas ietver savstarpēji saistītus darbības virzienus: pirmkārt, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, otrkārt veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem un treškārt, sniedzot atbalstu institucionālās integrācijas risinājumiem. Konceptuālo ziņojumu par augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu Latvijā plānots izskatīt MK līdz 2022.gada beigām, attiecīgi pēc tam secīgi izstrādāt normatīvo regulējumu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanai. Atbalstu nacionālās akreditācijas aģentūras kapacitātes stiprināšanai, lai pārietu uz ciklisku institucionālo akreditāciju, plānots sniegt no valsts budžeta un ES fondiem, indikatīvi 2023.-2026.g.

(1658) Vienlaikus notiek darbs pie AII tipoloģijas pārskatīšanas un atbilstības kritēriju noteikšanas jaunajai tipoloģijai, kā arī institūciju snieguma kritēriju noteikšanas, lai pilnveidotu finansēšanas principus un iestrādātu sistēmiskus stimulus pētniecībā balstītai augstākajai izglītībai, izcilības veicināšanai un sektora konsolidācijai. Normatīvo regulējumu plānots izstrādāt līdz 2022.g. un no 2022.g. pakāpeniski ieviest jaunos finansēšanas principus.

(1659) Trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveide- paredz aktualizēt 2015.gadā ieviesto trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeli. Pirmkārt, palielinot snieguma komponenti finansējumā (2.pīlārā) no pašreizējiem 6-7% līdz vismaz 20%, lai tam būtu lielāka ietekme. Otrkārt, ieviešot jaunus elementus 1.pīlārā: a) stimuli konsolidēt un īstenot kopīgās studiju programmas starp augstskolām, lai apvienotu resursus un samazinātu pārklāšanos, b) budžeta finansējuma pakāpeniska novirzīšana tikai tām studiju programmām/virzieniem, kas jaunajā akreditācijas ciklā ir novērtēti uz "izcili" un "labi", c) ņemot vērā pamatstudijās imatrikulēto studējošo centralizēto eksāmenu rezultātus, absolventu monitoringa datus, internacionalizācijas rādītājus, f) finansējuma piešķīrumā ņemot vērā gan studējošo skaitu, gan absolventu skaitu.

(1660) Balstoties uz zinātnisko institīciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem, kurš noslēdzās 2021.gada martā, ir uzsākts darbs pie informatīvā ziņojuma izstrādes par turpmāko zinātnes publiskā finansējuma sasaisti ar starptautiskā novērtējuma rezultātiem, tajā skaitā aprēķinot un piešķirot zinatnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām. Informatīvo ziņojumu ir plānots izskatīt Ministru kabinetā līdz 2021.gada beigām, un tas sniegs nepieciešamo deleģējumu turpmākajām normatīvā regulējuma izmaiņām saistībā ar zinātnes publiskā finansējuma programmām.

(1661) Turpinās arī darbs pie jau agrāk iesākto reformas pasākumu īstenošanas: studiju programmu fragmentācijas mazināšanas un jaunu konkurētspējīgu studiju programmu izstrādes (8.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" ietvaros līdz 2023.g.), augstskolu pārvaldības uzlabošanas un digitalizācijas iniciatīvu īstenošanas (8.2.3.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" ietvaros līdz 2023.g.), augstskolu sadarbības stiprināšanas ar industriju (1.1.1.3.pasākuma "Inovāciju granti studentiem" ietvaros līdz 2023.g.).

(1662) Reformas īstenošanai tiek plānotas arī DP 21-27 ES fondu investīcijas: studiju modernizācijai un digitalizācijai, studentu inovāciju grantiem, pēcdoktorantūras pētījumiem, tai skaitā izcila ārvalstu akadēmiskā un zinātniskā personāla piesaistei, RIS3 izcilības centru attīstībai.

(1663) Investīcijas dažādām reformu komponentēm tiek plānotas gan no ANMP, gan ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā, ka ES fondu investīcijas ir nepietiekamas visas reformas īstenošanai, ar ANMP investīcijām tiks uzsākta reformu īstenošana, tās turpinot īstenot ar ES fondu investīcijām. ES fondu investīcijas turpinās sniegt atbalstu ANM plāna ietvaros atbalstītajiem doktorantūras un pēcdoktorantūras grantiem, kā arī digitalizācijas, tehnoloģiju attīstības, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošanas iniciatīvām. Investīciju demarkācija tiks nodrošināta ar laika ietvaru. ES fondu atbalsts papildus plānots arī šādām reformu komponentēm - jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana un cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana, kas savukārt nav plānots ANM investīciju ietvaros.

(1664) Kopumā augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas īstenošanai plānotas ES fondu investīcijas 270 milj. EUR apmērā, ko veido 2014-20 investīcijas 64,7 milj. EUR un 2021-27 investīcijas 205,7 milj. EUR. ES fondu 2021-27 investīcijas ietver arī iepriekš nefinansētas darbības reformu īstenošanai, kā arī atsevišķos gadījumos palielina darbību apjomu. Atsķirībā no iepriekšējiem ieguldījumiem, jaunajā plānošanas periodā plānots vairāk investēt pētniecības cilvēkresursu atjaunotnē un stiprināšanā, kas ir arī viena no ZTAI 2027 prioritātēm, kā arī kopumā kāpināt ieguldījumus P&A, lai sasniegtu nacionāli nosprausto mērķi- paaugstināt P&A izdevumus līdz 1,5% no IKP.

(1665) Iespējamie šķēršļi reformas ieviešanai un risku mazināšanas pasākumi:

i. Savlaicīga likumdošanas sakārtošana.

(1666) Riska mazināšana: kopdarbs ar visām AII un zinātniskajiem institūtiem, kā arī Latvijas Studentu apvienību, nozaru asociācijām pie pārmaiņu ieviešanas plāna, intensīvs darbs valdībā, Saeimā.

ii. Augstskolu padomju izveides process.

(1667) Var rasties grūtības augstskolu padomju darbā piesaistīt augsta līmeņa, starptautiski atzītus un pieredzējušus speciālistus.

(1668) Riska mazināšana: diasporas iesaiste, sarunas ar industriju. AII padomju ieviešanas atbalstam tiks izveidota neatkarīga, stratēģiska pārvaldības modeļa ieviešanas komiteja, kuras galvenais uzdevums būs izstrādāt labas pārvaldības vadlīnijas un konsultēt AII jaunā pārvaldības modeļa ieviešanā.

iii. Augstskolu pretestība pārmaiņām, iekšējām konsolidācijām.

(1669) Pārmaiņas saistās ar nepopulāriem lēmumiem, kas skar darbinieku slodzi u.c. Lai nebūtu jāievieš nepopulāri lēmumi, AII var lemt nepiedalīties pārmaiņu īstenošanā.

(1670) Riska mazināšana: AII tiek piedāvāti finansiālie ieguvumi, ja AII piedalās pārmaiņu aktivitātēs, nākamo investīciju piesaistes iespējas, kā arī pārmaiņu ieviešana tiek regulēta ar likumdošanu.

iv. Reformu ieviešanai nepietiekams laika periods.

(1671) Nepieciešams pietiekams laiks reformu ieviešanai, lai sasniegtu galīgos rezultātus.

(1672) Nozares pārstāvji tika iesaistīti konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" un "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" izstrādes procesā. Tika izveidotas darba grupas, kurās bija pārstāvēti studējošie, zinātnieki, augstskolu un zinātnisko institūciju vadība un uzņēmēji. IZM organizēja arī 5 diskusiju ciklu "Drosme mainīties" (no 2019.gada 25.septembra līdz 2019.gada 20.decembrim), kā arī 2020.gada janvārī diskusijas ar sociālajiem partneriem: Latvijas Koledžu asociāciju, nozares ministrijām (KM, VM, ZM), Latvijas Universitāšu asociācija, Rektoru padomi un Latvijas Studentu apvienību. Saistībā ar Augstskolu likuma grozījumiem šobrīd turpinās aktīvs darbs un diskusijas Saeimā, visām iesaistītajām pusēm sadarbojoties. Darba grupa, kas tika izveidota jauna doktorantūras modeļa ieviešanai Latvijā, turpinās darbu arī nākamo uzdevumu veikšanai.

(1673) Investīcija 5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti.

(1674) Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti ir paredzēti, lai koordinēti un atbildīgi virzītu augstākās izglītības reformu ieviešanu augstskolās. Pirmkārt, valsts augstskolās tiks izveidotas padomes, un MK noteiks katras institūcijas stratēģisko specializāciju. Turpmāki ieguldījumi tiks nodrošināti ar nosacījumiem, lai izstrādātu pētniecības projektus, doktorantūras skolas, ieviestu akadēmiskās karjeras amatus (ieskaitot tenūras amatus), lai veidotu izcilības studiju programmas atbilstoši šīm stratēģiskajām prioritātēm, reformu ieviešanu vadot augstskolas padomei.

(1675) Papildu iniciatīvas, piemēram, "exit" granti, var dot papildu stimulu ātrākai reformu īstenošanai. tīciju ietvaros, pēc 2026.gada nav plānots turpināt to finansēšanu no citiem avotiem. Paralēli šīm aktivitātēm konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas grantu nosacījums būs strukturālo reformu īstenošana. Iekšējās konsolidācijas nosacījums būs akadēmisko un administratīvo struktūrvienību optimizācija, akadēmisko un pētniecisko amatu integrācija, likvidēt (vai pārorientēt uz pieaugušo izglītības piedāvājumu) filiāles un pārskatīt studiju programmas, lai mazinātu dublēšanos. Ārējās konsolidācijas nosacījums būs augstskolu apvienošanās plāns. Lai stratēģiski vadītu apvienošanās procesu, tiks piedāvāta iespēja izveidot konsorciju. Konsorcija izveide nodrošinās pamatu stratēģiskai pārmaiņu procesa vadībai, kas nozīmē, ka visas izšķirošās strukturālās izmaiņas tiks plānotas un ieviestas 3-5 gadu laikā un, kad apvienošanās rezultātā tiks izveidota jauna augstskola, tā būs jau pilnībā izveidota jauna institūcija.

(1676) Galvenie pamatprincipi konsolidācijai balstīsies uz: 1) studiju tematisko pārklājumu, 2) pētniecības pārklājumu, 3) 2019.gada zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, 4) ģeogrāfisko principu, 5) esošajām sadarbības iestrādnēm, 6) institūciju padotību.

(1677) Tiek prognozēts, ka vismaz 10 valsts AII un zinātniskie institūti īstenos iekšējo vai ārējo konsolidāciju, savukārt konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti būs 4-6, ko noteiks institūciju iesniegtie konsolidācijas plāni. Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās konsolidācijas plānu vērtēšanas kritēriju izstrādi (piem., vai ir vienota attīstības stratēģija, resursu koplietošana, studiju programmu attīstība, kopīgu platformu veidošana) un konsolidācijas plānu izvērtēšanu. Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas grantu īstenošanas priekšnosacījums būs ar IZM saskaņots konsolidācijas plāns. Finansējuma saņēmējs būs valsts AII vai zinātniskais institūts atbilstoši konsolidācijas plānam (piemēram, vadošais konsorcija partneris, pārējās institūcijas piesaistot kā sadarbības partnerus).

(1678) Rezultātā plānota AII struktūrvienību skaita samazināšanās, īstenojot iekšējo konsolidāciju, vai AII un zinātnisko institūtu skaita samazināšanās, īstenojot ārējo konsolidāciju.

(1679) Stratēģiskās P&A izcilības iniciatīvas ietvaros iekšējās pētniecības un attīstības granti un akadēmiskās karjeras granti nav sasaistīti ar konsolidācijas aktivitātēm. Uz tiem var pieteikties AII un zinātniskie institūti atklāta konkursa veidā, demonstrējot augstu zinātnisko izcilību un ietekmes mērogu, kas atbilst AII un zinātniskā institūta stratēģiskajai specializācijai un RIS3 mērķiem.

(1680) Zinātnieku (profesoru) granti plānoti ANM investīciju ietvaros kā pārejas posms līdz pilnīgai tenūras profesoru amatu ieviešanai, pēc 2026.gada nav plānota šādu grantu finansēšana.

(1681) Reformas 5.2.1.r. "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" un investīcijas 5.2.1.1.i. īstenošanas ietvaros nav plānots atbalsts saimnieciskai darbībai, līdz ar to nav piemērojams valsts atbalsta regulējums.

4. Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi

(1682) Reformu un investīciju virziena 5.1. ietvaros tiks izstrādāti jauni, inovatīvi produkti, veicināta uzņēmumu produktivitāte, kas stiprinās to starptautisko konkurētspēju un spēju iekļauties globālajās vērtību ķēdēs. Investīciju Nr.5.1.1.2.i. (privāto P&A investīciju motivācija) ietvaros tiks piešķirts atbalsts inovāciju klasteriem RIS3 specializācijas jomās. Īpaši liela nozīme šajā kontekstā ir RIS3 specializācijas jomai "Zināšanu ietilpīga bioekonomika", kas ietver dabas resursu izmantošanu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, pārtikas un dzērienu ražošanas attīstīšanu ar pētniecībā-balstītu tehnoloģisko un sociālo inovāciju palīdzību ar mērķi paaugstināt šo nozaru produktivitāti, resursu efektīvu izmantošanu un veicināt konkurētspēju reģionālā un starptautiskā mērogā.

5. Pārrobežu un daudzvalstu projekti

(1683) Investīciju Nr. 5.1.1.2.i. (privāto P&A investīciju motivācija) ietvaros paredzēts finansējums Latvijas uzņēmumu un pētniecības organizāciju iesaistes nodrošināšanai IPCEI projektos.

6. Komponentes zaļā dimensija

(1684) Investīciju Nr. 5.1.1.2.i. (privāto P&A investīciju motivācija) ietvaros tiks piešķirts atbalsts inovāciju klasteriem RIS3 specializācijas jomās, tajā skaitā atbalsts uzņēmumu inovāciju projektiem un atbalsts sadarbības veicināšanai starp uzņēmumiem, kā arī starp uzņēmējdarbības sektoru un zinātniskajām institūcijām. RIS3 specializācijas joma "Viedā enerģētika" ir tieši saistīta ar Latvijas un Eiropas klimata mērķu sasniegšanu. Tā sniedz ieguldījumu enerģētikas nozares attīstībā un izvirzīto energoefektivitātes un dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā, attīstot jaunus materiālus, inženiertehnoloģiskos un digitālos risinājumus atjaunojamās enerģijas ilgtspējīgai un izmaksu efektīvai ieguvei, uzkrāšanai un integrēšanai energosistēmā, energoefektivitātes uzlabošanai bū