STARPTAUTISKĀ REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKA

Statūti
(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā)

Satura rādītājs

IEVADA PANTS

I PANTS. Mērķi

II PANTS. Dalība Bankā un tās pamatkapitāls

• 1. IEDAĻA. Dalība

• 2. IEDAĻA. Reģistrētais pamatkapitāls

• 3. IEDAĻA. Parakstīšanās uz akcijām

• 4. IEDAĻA. Akciju emisijas cena

• 5. IEDAĻA. Parakstītā kapitāla sadalījums un prasījumi

• 6. IEDAĻA. Saistību ierobežojums

• 7. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas veids

• 8. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas laiks

• 9. IEDAĻA. Noteiktu Bankā turēto valūtu vērtības uzturēšana

• 10. IEDAĻA. Akciju realizācijas ierobežojumi

III PANTS. Vispārējie noteikumi attiecībā uz aizdevumiem un galvojumiem

• 1. IEDAĻA. Resursu izlietojums

• 2. IEDAĻA. Dalībvalstu un Bankas savstarpējie darījumi

• 3. IEDAĻA. Ierobežojumi attiecībā uz Bankas galvojumiem un aizņēmumiem

• 4. IEDAĻA. Nosacījumi, uz kādiem Banka var sniegt galvojumu vai izsniegt aizdevumus

• 5. IEDAĻA. Tādu aizdevumu izmantošana, kurus Banka ir izsniegusi, par kuriem tā ir galvojusi vai kuros tā ir piedalījusies

• 6. IEDAĻA. Aizdevumi Starptautiskajai finanšu korporācijai

IV PANTS. Darbība

• 1. IEDAĻA. Aizdevumu izsniegšanas vai veicināšanas metodes

• 2. IEDAĻA. Valūtu pieejamība un pārvedamība

• 3. IEDAĻA. Valūtu nodrošināšana tiešajiem aizdevumiem

• 4. IEDAĻA. Maksāšanas nosacījumi attiecībā uz tiešajiem aizdevumiem

• 5. IEDAĻA. Galvojumi

• 6. IEDAĻA. Īpašā rezerve

• 7. IEDAĻA. Bankas saistību izpildes metodes saistību nepildīšanas gadījumā

• 8. IEDAĻA. Citas darbības

• 9. IEDAĻA. Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi

• 10. IEDAĻA. Politiskās darbības aizliegums

V PANTS. Organizācija un vadība

• 1. IEDAĻA. Bankas struktūra

• 2. IEDAĻA. Pilnvarnieku valde

• 3. IEDAĻA. Balsošana

• 4. IEDAĻA. Izpilddirektori

• 5. IEDAĻA. Prezidents un personāls

• 6. IEDAĻA. Konsultatīvā padome

• 7. IEDAĻA. Kredītkomitejas

• 8. IEDAĻA. Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām

• 9. IEDAĻA. Biroju atrašanās vieta

• 10. IEDAĻA. Reģionālie biroji un padomes

• 11. IEDAĻA. Depozitāriji

• 12. IEDAĻA. Valūtas turējumu veids

• 13. IEDAĻA. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana

• 14. IEDAĻA. Tīrā ienākuma sadale

VI PANTS. Dalības atsaukšana un apturēšana. Darbību apturēšana

• 1. IEDAĻA. Dalībvalstu tiesības atsaukt dalību

• 2. IEDAĻA. Dalības apturēšana

• 3. IEDAĻA. Dalības Starptautiskajā Valūtas fondā pārtraukšana

• 4. IEDAĻA. Norēķini ar to valstu valdībām, kas pārtrauc dalību

• 5. IEDAĻA. Darbību apturēšana un saistību izpilde

VII PANTS. Statuss, neaizskaramība un privilēģijas

• 1. IEDAĻA. Panta mērķi

• 2. IEDAĻA. Bankas statuss

• 3. IEDAĻA. Bankas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem

• 4. IEDAĻA. Aktīvu neaizskaramība pret arestu

• 5. IEDAĻA. Arhīvu neaizskaramība

• 6. IEDAĻA. Aktīvu neierobežošana

• 7. IEDAĻA. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem

• 8. IEDAĻA. Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas

• 9. IEDAĻA. Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu

• 10. IEDAĻA. Panta piemērošana

VIII PANTS. Grozījumi

IX PANTS. Interpretācija

X PANTS. Apstiprinājuma uzskatīšana par izteiktu

XI PANTS. Nobeiguma noteikumi

• 1. IEDAĻA. Stāšanās spēkā

• 2. IEDAĻA. Paraksts

• 3. IEDAĻA. Bankas darbības uzsākšana

A PIELIKUMS. Parakstītās akcijas

B PIELIKUMS. Izpilddirektoru ievēlēšana

STARPTAUTISKĀ REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKA

Statūti
(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā)

Valdības, kuru vārdā tiek parakstīti šie statūti, vienojas par turpmāko.

IEVADA PANTS

Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šādiem noteikumiem.

I PANTS
Mērķi

Bankas mērķi ir šādi:

i) palīdzēt atjaunot un attīstīt dalībvalstu teritorijas, veicinot kapitāla ieguldījumus produktīviem mērķiem, tostarp lai atjaunotu kara iznīcinātas vai izpostītas ekonomikas, pārveidotu ražošanas iekārtas miera laika vajadzībām un lai stimulētu ražošanas iekārtu un resursu pilnveidošanu mazāk attīstītās valstīs;

ii) veicināt privātos ārvalstu ieguldījumus, veicot galvojumus vai piedaloties privāto ieguldītāju aizdevumos un citos ieguldījumos; un, ja privātais kapitāls nav pieejams ar saprātīgiem noteikumiem, papildināt privātos ieguldījumus uz pieņemamiem nosacījumiem no sava kapitāla, no pašu gūtajiem līdzekļiem un citiem saviem resursiem nodrošinot finansējumu ražošanas vajadzībām;

iii) veicināt starptautiskās tirdzniecības ilglaicīgu līdzsvarotu izaugsmi un nodrošināt maksājumu bilances līdzsvaru, veicinot starptautiskus ieguldījumus, kas ļauj attīstīt dalībvalstu ražošanas resursus, tādējādi palīdzot celt ražīgumu, dzīves līmeni un darba apstākļus šo dalībvalstu teritorijās;

iv) organizēt aizdevumus, kurus tā izsniegusi vai par kuriem galvojusi attiecībā uz starptautiskiem aizdevumiem, izmantojot citus kanālus tā, lai vispirms tiktu risināti tie lielie un mazie projekti, kas ir noderīgāki un steidzamāki;

v) veikt darbības, pienācīgi izvērtējot, kā starptautiskie ieguldījumi ietekmē uzņēmējdarbības apstākļus dalībvalstu teritorijās, un pirmajos pēckara gados palīdzēt veidot vienmērīgu pāreju no kara laika ekonomikas uz miera laika ekonomiku.

Visi ar Bankas vadīšanu saistītie lēmumi tiek pieņemti iepriekš minēto mērķu sasniegšanai.

II PANTS
Dalība Bankā un tās pamatkapitāls

1. IEDAĻA. Dalība

a) Bankas dibinātājas ir tās Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstis, kas apstiprina dalību Bankā pirms XI panta 2. iedaļas e) apakšpunktā norādītā datuma.

b) Citas Fonda dalībvalstis var kļūt par dalībvalstīm Bankas noteiktajos laikos un saskaņā ar tās noteiktajiem nosacījumiem.

2. IEDAĻA. Reģistrētais pamatkapitāls

a) Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 10 000 000 000 ASV dolāru pēc zelta ekvivalenta svara un raudzes, kas bija spēkā 1944. gada 1. jūlijā. Pamatkapitālu sadala 100 000 akcijās¹, katras akcijas nominālvērtība ir 100 000 ASV dolāru, un uz tām var parakstīties tikai dalībvalstis.

b) Pamatkapitālu var palielināt, kad Banka to uzskata par vēlamu ar trim ceturtdaļām balsu no kopējā balsu skaita.

3. IEDAĻA. Parakstīšanās uz akcijām

a) Katra dalībvalsts parakstās uz Bankas pamatkapitāla akcijām. Minimālais akciju skaits, uz ko var parakstīties dibinātājas, ir noteikts A pielikumā. Minimālo akciju skaitu, uz ko var parakstīties citas dalībvalstis, nosaka Banka, kas rezervē pietiekamu daļu pamatkapitāla, lai šīs dalībvalstis uz tām varētu parakstīties.

b) Banka izstrādā arī noteikumus, kas paredz, kādos apstākļos dalībvalstis var parakstīties uz reģistrētā pamatkapitāla akcijām papildus savam parakstīto akciju minimumam.

c) Ja tiek palielināts Bankas reģistrētais pamatkapitāls, nodrošina, ka katrai dalībvalstij ir pietiekama iespēja, ievērojot Bankas noteiktos nosacījumus, parakstīties uz pamatkapitāla pieauguma daļu proporcionāli tai pamatkapitāla daļai no kopējā Bankas pamatkapitāla, ko tā jau ir parakstījusi, tomēr nevienai dalībvalstij nav obligāti jāparakstās uz kādu palielinātā kapitāla daļu.

4. IEDAĻA. Akciju emisijas cena

Dibinātāju minimālo parakstīto akciju kopumu emitē atbilstoši to nominālvērtībai. Pārējās akcijas emitē atbilstoši nominālvērtībai, ja vien Banka ar kopējā balsu skaita vairākumu īpašos apstākļos neizlemj tās emitēt pēc citiem noteikumiem.

5. IEDAĻA. Parakstītā kapitāla sadalījums un prasījumi

Katras dalībvalsts parakstītās akcijas dala divās daļās šādi:

i) divdesmit procenti tiek apmaksāti, vai Banka saskaņā ar šā panta 7. iedaļas i) apakšpunktu pēc vajadzības tos pieprasa savām darbībām;

ii) atlikušos astoņdesmit procentus Banka pieprasa tikai tad, kad nepieciešams izpildīt Bankas saistības, kas radušās saskaņā ar IV panta 1. iedaļas a) punkta ii) un iii) apakšpunktu.

Neapmaksāto parakstīto akciju prasījumi ir vienoti attiecībā uz visām akcijām.

6. IEDAĻA. Saistību ierobežojums

Akciju saistības attiecas tikai uz akciju emisijas cenas neapmaksāto daļu.

7. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas veids

Parakstītās akcijas apmaksā zeltā vai ASV dolāros un dalībvalstu valūtās šādi:

i) saskaņā ar šā panta 5. iedaļas i) apakšpunktu divus procentus no katras akcijas cenas apmaksā zeltā vai ASV dolāros, un, kad tiek izdoti prasījumi, atlikušos astoņpadsmit procentus apmaksā dalībvalsts valūtā;

ii) ja prasījums tiek veikts saskaņā ar šā panta 5. iedaļas ii) apakšpunktu, maksājumu var veikt pēc dalībvalsts izvēles zeltā, ASV dolāros vai valūtā, kas nepieciešama, lai izpildītu Bankas saistības prasījuma mērķa vajadzībām;

iii) ja dalībvalsts veic maksājumus jebkurā valūtā saskaņā ar i) un ii) apakšpunktu, šo maksājumu apmērs vērtības ziņā ir vienāds ar prasījumā noteikto dalībvalsts saistību apmēru. Šīs saistības ir proporcionālas Bankas pamatkapitāla parakstītajai daļai, kā noteikts un definēts šā panta 2. iedaļā.

8. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas laiks

a) Divus procentus, kas jāmaksā par katru akciju zeltā vai ASV dolāros saskaņā ar šā panta 7. iedaļas i) apakšpunktu, samaksā sešdesmit dienu laikā no Banka darbības sākšanas dienas ar noteikumu, ka:

i) ikvienai Bankas dibinātājai, kuras pamatteritorija ir cietusi no ienaidnieka okupācijas vai saspīlējuma notiekošā karā, tiek piešķirtas tiesības atlikt maksājumu pusprocenta apmērā līdz pieciem gadiem pēc šā datuma;

ii) ja dibinātāja nevar veikt šo maksājumu, jo nav atguvusi savā rīcībā zelta rezerves, kas joprojām ir konfiscētas vai izņemtas no apgrozības karadarbības dēļ, visus maksājumus var atcelt līdz Bankas noteiktajam datumam.

b) Atlikušo katras akcijas cenas daļu, kas maksājama saskaņā ar šā panta 7. iedaļas i) apakšpunktu, maksā pēc Bankas prasījuma ar noteikumu, ka:

i) Banka viena gada laikā no darbības uzsākšanas pieprasa ne mazāk par astoņiem procentiem no akcijas cenas papildus iepriekš a) punktā minētajam divu procentu maksājumam;

ii) jebkurā triju mēnešu posmā tiek prasīts ne vairāk par pieciem procentiem no akcijas cenas.

9. IEDAĻA. Noteiktu Bankā turēto valūtu vērtības uzturēšana

a) Ja i) ir samazinājusies dalībvalsts valūtas nominālvērtība vai ii) ja atbilstoši Bankas uzskatiem dalībvalsts valūtas ārvalstu valūtas maiņas vērtība ir būtiski samazinājusies šīs dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts pieņemamā laika posmā Bankai samaksā papildu summu savā valūtā, kas ir pietiekama, lai saglabātu tādu pašu vērtību, kāda sākotnējās parakstīšanas laikā bija šīs dalībvalsts valūtas summai, kas ir Bankas turējumā un ir atvasināta no valūtas, ko dalībvalsts sākotnēji samaksājusi Bankai saskaņā ar II panta 7. iedaļas i) apakšpunktu, no valūtas, kas minēta IV panta 2. iedaļas b) punktā, vai no kādas citas papildu valūtas, kas sniegta saskaņā ar šā punkta noteikumiem, un ko dalībvalsts nav atpirkusi par zeltu vai par jebkuras dalībvalsts valūtu, kas pieņemama Bankai.

b) Ja dalībvalsts valūtas nominālvērtība ir palielinājusies, Banka pieņemamā laika posmā atmaksā šai dalībvalstij tādu summu dalībvalsts valūtā, kas ir līdzvērtīga a) punktā minētās valūtas summas vērtības palielinājumam.

c) Banka var atcelt iepriekšējo punktu noteikumus, ja Starptautiskais Valūtas fonds ir vienmērīgi proporcionāli mainījis visu tā dalībvalstu valūtu nominālvērtības.

10. IEDAĻA. Akciju realizācijas ierobežojumi

Akcijas nevar ieķīlāt vai jebkādā veidā apgrūtināt, un tās var pārvest tikai Bankai.

III PANTS
Vispārējie noteikumi attiecībā uz aizdevumiem un galvojumiem

1. IEDAĻA. Resursu izlietojums

a) Bankas resursus un līdzekļus izmanto tikai dalībvalstu labā, vienlīdzīgi izvērtējot attīstības un rekonstrukcijas projektus.

b) Lai veicinātu to dalībvalstu ekonomikas atjaunošanu, kuru pamatteritorijas ir ievērojami cietušas ienaidnieka okupācijas vai saspīlējuma dēļ, Banka, nosakot aizdevuma nosacījumus un termiņus šīm dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievērš tam, lai atvieglotu finansiālo slogu un drīzāk pabeigtu ekonomikas atjaunošanu un rekonstrukciju.

2. IEDAĻA. Dalībvalstu un Bankas savstarpējie darījumi

Katra dalībvalsts sadarbojas ar Banku tikai ar savas Valsts kases, centrālās bankas, stabilizācijas fonda vai citas līdzīgas finanšu aģentūras starpniecību, un Banka sadarbojas ar dalībvalstīm tikai ar šo iestāžu starpniecību.

3. IEDAĻA. Ierobežojumi attiecībā uz Bankas galvojumiem un aizņēmumiem

Bankas galvojumu, dalības aizdevumos un tiešo aizdevumu kopējo nenomaksāto summu nekad nedrīkst palielināt, ja šāda palielinājuma dēļ kopējā summa varētu pārsniegt simts procentus no Bankas nesamazinātā parakstītā kapitāla, rezervēm un pārpalikuma.

4. IEDAĻA. Nosacījumi, uz kādiem Banka var sniegt galvojumu vai izsniegt aizdevumus

Banka var sniegt galvojumu, piedalīties aizdevumos vai izsniegt aizdevumus dalībvalstīm vai to politiskā apakšiedalījuma teritorijām un jebkuram uzņēmumam, rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumam dalībvalsts teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus:

i) ja dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas projekts, pati nav aizņēmēja, dalībvalsts vai tās centrālā banka vai kāda cita salīdzināma dalībvalsts iestāde, kuru atzīst Banka, pilnībā galvo par aizdevuma pamatsummas atmaksu, kā arī procentu un citu aizdevuma maksu maksājumus;

ii) Banka ir pārliecināta, ka dominējošajos tirgus apstākļos aizņēmējs nebūtu spējīgs iegūt aizdevumu, kura nosacījumi pēc Bankas domām būtu aizņēmējam pieņemami;

iii) kompetentā iestāde, kā norādīts V panta 7. iedaļā, ir iesniegusi rakstisku ziņojumu, kurā pēc tam, kad rūpīgi izpētīta piedāvājuma pamatotība, tiek ieteikts projekts;

iv) Banka uzskata, ka procentu likme un citas maksas ir pamatotas un ka likme, maksas un pamatsummas atmaksas grafiks ir projektam atbilstoši;

v) sniedzot aizdevumu vai galvojot par to, Banka pienācīgi izvērtē izredzes, ka aizņēmējs un, ja aizņēmējs nav dalībvalsts, galvotājs būs spējīgs izpildīt savas saistības attiecībā uz aizņēmumu; un Banka darbojas piesardzīgi gan konkrētās dalībvalsts, kuras teritorijā projekts tiek realizēts, gan visu dalībvalstu kopuma interesēs;

vi) galvojot par aizdevumu, kuru izsnieguši citi ieguldītāji, Banka saņem pienācīgu kompensāciju par savu risku;

vii) Bankas sniegtie vai galvotie aizdevumi, izņemot īpašus apstākļus, ir paredzēti konkrētiem rekonstrukcijas vai attīstības projektiem.

5. IEDAĻA. Tādu aizdevumu izmantošana, kurus Banka ir izsniegusi, par kuriem tā ir galvojusi vai kuros tā ir piedalījusies

a) Banka neizvirza nosacījumu, ka ieņēmumi no aizdevuma ir jāizlieto kādas vienas vai vairāku konkrēto dalībvalstu teritorijās.

b) Banka veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no aizdevuma tiek izmantoti tikai izsniegtā aizdevuma mērķiem, pienācīgi izvērtējot ekonomiku un lietderību un nevērtējot politiskās vai citas ar ekonomiku nesaistītās ietekmes vai apsvērumus.

c) Ja aizdevumu ir izsniegusi Banka, tā aizņēmēja vārdā atver kontu un šajā kontā ieskaita aizdevuma summu tādā valūtā vai valūtās, kādā ir izsniegts aizdevums. Banka atļauj aizņēmējam izņemt no konta līdzekļus, lai segtu tikai ar projektu saistītus izdevumus, kad tie ir faktiski radušies.

6. IEDAĻA. Aizdevumi Starptautiskajai finanšu korporācijai²

a) Banka var sniegt aizdevumus, piedalīties tajos vai galvot par tiem Starptautiskajai finanšu korporācijai, kas ir Bankas filiāle, lai Starptautiskā finanšu korporācija izmantotu tos savās aizdevumu darbībās. Šādu aizdevumu, dalību un galvojumu kopējo nenomaksāto summu nedrīkst palielināt, ja aizdevuma laikā vai aizdevuma dēļ parāda kopsumma (ieskaitot jebkāda parāda galvojumu), ko uzņēmusies minētā sabiedrība no jebkura avota un kas vēl nav nomaksāta, pārsniedz summu, kas ir četras reizes lielāka par nesamazināto parakstīto kapitālu un pārpalikumu.

b) Šajā iedaļā norādītajiem aizdevumiem, dalībām un galvojumiem nepiemēro III panta 4. iedaļas un 5. iedaļas c) punkta, kā arī IV panta 3. iedaļas noteikumus.

IV PANTS
Darbība

1. IEDAĻA. Aizdevumu izsniegšanas vai veicināšanas metodes

a) Banka var izsniegt aizdevumus vai veicināt aizdevumus, kas atbilst III panta vispārējiem nosacījumiem, šādos veidos:

i) izsniedzot tiešos aizdevumus vai piedaloties tiešajos aizdevumos no saviem līdzekļiem, kas atbilst nesamazinātajam samaksātajam kapitālam, pārpalikumam un, ievērojot šā panta 6. iedaļu, savām rezervēm;

ii) izsniedzot tiešos aizdevumus vai piedaloties tiešajos aizdevumos no līdzekļiem, kas gūti dalībvalsts tirgū vai ko citādi aizņēmusies Banka;

iii) pilnībā vai daļēji galvojot par aizdevumiem, kurus izsnieguši privātie ieguldītāji, izmantojot parastos ieguldījumu kanālus.

b) Banka var aizņemties līdzekļus saskaņā ar a) punkta ii) apakšpunktu vai galvot par aizdevumiem saskaņā ar a) punkta iii) apakšpunktu tikai tad, ja to apstiprinājusi dalībvalsts, kuras tirgos finansējums ir gūts, un dalībvalsts, kuras valūtā aizdevums ir denominēts, un vienīgi, ja šīs dalībvalstis piekrīt, ka ieņēmumus bez ierobežojumiem var apmainīt pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu.

2. IEDAĻA. Valūtu pieejamība un pārvedamība

a) Aizdevumu valūtās, kas iemaksātas Bankā saskaņā ar II panta 7. iedaļas i) punktu, izsniedz tikai, ja to katrā konkrētajā gadījumā apstiprina attiecīgā dalībvalsts, kuras valūta ir iesaistīta; tomēr ar noteikumu, ka vajadzības gadījumā pēc tam, kad Bankas parakstītais kapitāls ir pilnīgi pieprasīts, šīs valūtas bez jebkādiem ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas, izmanto vai apmaina pret valūtām, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumā noteiktos procentu, citu maksu vai pašas Bankas aizņēmumu amortizācijas maksājumus vai lai izpildītu Bankas saistības attiecībā uz šiem līgumā noteiktajiem maksājumiem par Bankas galvotajiem aizdevumiem.

b) Valūtas, ko Banka saņēmusi no aizņēmējiem vai galvotājiem kā a) punktā minētajās valūtās izsniegto tiešo aizdevumu pamatsummas maksājumus, apmaina pret citu dalībvalstu valūtām vai atkārtoti aizdod tikai tad, ja to katrā konkrētajā gadījumā apstiprina attiecīgās dalībvalstis, kuras valūtas ir iesaistītas; tomēr ar noteikumu, ka vajadzības gadījumā pēc tam, kad Bankas parakstītais kapitāls ir pilnīgi pieprasīts, šīs valūtas bez jebkādiem ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas, izmanto vai apmaina pret valūtām, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumā noteiktos procentu, citu maksu vai pašas Bankas aizņēmumu amortizācijas maksājumus vai lai izpildītu Bankas saistības attiecībā uz šiem līgumā noteiktajiem maksājumiem par Bankas galvotajiem aizdevumiem.

c) Valūtas, ko Banka saņēmusi no aizņēmējiem vai galvotājiem kā Bankas saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunkta nosacījumiem sniegto tiešo aizdevumu pamatsummas maksājumus, dalībvalstis tur un bez ierobežojumiem izmanto, lai veiktu amortizācijas maksājumus vai lai sagaidītu, ka Banka veic maksājumu, sedzot vai pārpērkot savas saistības pilnā vai daļējā apmērā.

d) Visas citas Bankai pieejamās valūtas, tostarp tās, kas gūtas tirgū vai kā citādi aizņemtas saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunkta nosacījumiem, valūtas, kas iegādātas, pārdodot zeltu, valūtas, kas saskaņā ar 1. iedaļas a) punkta i) un ii) apakšpunkta nosacījumiem saņemtas kā izsniegto tiešo aizdevumu procentu un citu maksu maksājumi, un valūtas, kas saņemtas kā komisiju un citu maksu maksājumi saskaņā ar 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktu, izmanto vai apmaina pret citām valūtām vai zeltu, kas nepieciešams Bankas darbībām bez ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas.

e) Valūtas, ko aizņēmēji guvuši dalībvalstu tirgos no aizdevumiem, par kuriem galvojusi Banka saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta iii) apakšpunkta nosacījumiem, arī izmanto vai apmaina pret citām valūtām bez ierobežojumiem no šo dalībvalstu puses.

3. IEDAĻA. Valūtu nodrošināšana tiešajiem aizdevumiem

Saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta i) un ii) apakšpunkta nosacījumiem sniegtajiem tiešajiem aizdevumiem piemērojami šādi noteikumi:

a) Banka nodrošina aizņēmējam tādu dalībvalstu valūtas (izņemot tās dalībvalsts valūtu, kuras teritorijā atrodas projekts), kuras aizņēmējam ir nepieciešamas saistībā ar izdevumiem, kas tam rodas šo citu dalībvalstu teritorijā aizdevuma mērķu īstenošanai;

b) izņēmuma gadījumos, ja aizdevuma mērķiem nepieciešamo vietējo valūtu aizņēmējs nevar iegūt ar saprātīgiem noteikumiem, Banka daļu aizdevuma izsniedz aizņēmējam šajā valūtā pietiekamā apmērā;

c) ja projekts dalībvalstij, kuras teritorijā tas tiek īstenots, netieši izraisa lielāku vajadzību pēc ārvalstu valūtas, Banka var izņēmuma gadījumos nodrošināt aizņēmējam daļu aizdevuma zeltā vai ārvalsts valūtā tādā apjomā, kas nepārsniedz aizņēmēja vietējos izdevumus, kas rodas saistībā ar aizdevuma mērķiem;

d) izņēmuma gadījumos, ja dalībvalsts, kuras teritorijā ir iztērēta aizdevuma daļa, to pieprasa, Banka daļu šīs dalībvalsts valūtas, kas tādējādi ir iztērēta, var atpirkt ar zeltu vai ārvalsts valūtu, taču šādi atpirktā daļa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt summu, par kādu aizdevuma izdevumi šajā teritorijā ir radījuši lielāku vajadzību pēc ārvalsts valūtas.

4. IEDAĻA. Maksāšanas nosacījumi attiecībā uz tiešajiem aizdevumiem

Šā panta 1. iedaļas a) punkta i) vai ii) apakšpunktā norādītos aizdevuma līgumus sagatavo, ievērojot šādus maksāšanas noteikumus:

a) Banka nosaka katra aizdevuma procentu un amortizācijas maksājumu noteikumus, dzēšanas termiņu un maksāšanas datumu. Banka arī nosaka saistībā ar šādu aizdevumu iekasējamās komisijas maksas likmi un citus noteikumus.

Gadījumā, ja aizdevumu saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktu izsniedz Bankas darbības pirmajos desmit gados, šī komisijas maksas likme nedrīkst būt mazāka par vienu procentu gadā un lielāka par pusotru procentu gadā, un to iekasē no šāda aizdevuma nenomaksātās daļas. Kad ir pagājis šis desmit gadu periods, Banka var samazināt komisijas maksas likmi gan attiecībā uz jau izsniegto aizdevumu nenomaksātajām daļām, gan attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem, ja Bankas saskaņā ar šā panta 6. iedaļu uzkrātās un no citiem ieņēmumiem gūtās rezerves ir pietiekamas, lai šāds samazinājums būtu pamatots. Attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem Bankai ir rīcības brīvība palielināt komisijas maksas likmi virs minētās robežas, ja pieredze rāda, ka šāds palielinājums ir vēlams;

b) visos aizdevuma līgumos norāda, kādā valūtā vai valūtās saskaņā ar līgumu veic maksājumus Bankai. Tomēr pēc aizņēmēja ieskatiem šos maksājumus var veikt arī zeltā vai, vienojoties ar Banku, citas dalībvalsts valūtā, nevis līgumā norādītajā valūtā:

i) ja aizdevums izsniegts saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta i) apakšpunktu, aizdevuma līgumā norāda, ka procentus, citas maksas un amortizācijas maksājumus Bankai maksā tādā valūtā, kādā izsniegts aizdevums, izņemot, ja dalībvalsts, kuras valūtā aizdevums izsniegts, piekrīt, ka šie maksājumi tiek veikti vienā vai vairākās citās konkrētās valūtās. Nodrošina, ka šie maksājumi, kuriem piemērojami II panta 9. iedaļas c) punkta noteikumi, ir līdzvērtīgi šo līgumisko maksājumu vērtībai, kāda tā bija aizdevuma izsniegšanas laikā, attiecībā uz valūtu, ko šajā nolūkā noteikusi Banka ar trīs ceturtdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita;

ii) ja aizdevums izsniegts saskaņā ar šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktu, kopējā nenomaksātā un Bankai maksājamā summa vienā valūtā nekad nedrīkst pārsniegt Bankas saskaņā ar 1. iedaļas a) punkta ii) apakšpunktu veikto aizņēmumu neatmaksātās daļas kopsummu, kas jāatmaksā tajā pašā valūtā;

c) ja dalībvalsts cieš no ārvalstu valūtas akūtas nepietiekamības un tāpēc aizdevumu, ko noslēgusi vai par kuru galvojusi šī dalībvalsts vai tās iestāde, nevar apkalpot noteiktajā veidā, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Bankai mīkstināt maksāšanas nosacījumus. Ja Banka ir pārliecināta, ka nosacījumu mīkstināšana ir konkrētās dalībvalsts, Bankas darbības un visu tās dalībvalstu kopuma interesēs, tā attiecībā uz visu vai daļēju ikgadējo apkalpošanas maksu var rīkoties saskaņā ar vienu vai abiem šādiem noteikumiem:

i) Banka pēc saviem ieskatiem var vienoties ar attiecīgo dalībvalsti pieņemt aizdevuma apkalpošanas maksājumus dalībvalsts valūtā ne ilgāk kā trīs gadu laika posmā, pamatojoties uz attiecīgiem noteikumiem par šādas valūtas lietošanu un par dalībvalsts ārvalstu valūtas vērtības uzturēšanu, kā arī par šādas valūtas atpirkšanu uz atbilstošiem noteikumiem;

ii) Banka var grozīt amortizācijas noteikumus un/vai pagarināt aizdevuma termiņu.

5. IEDAĻA. Galvojumi

a) Ja Banka galvo par aizdevumu, kas izsniegts ar parasto ieguldījumu kanālu starpniecību, tā iekasē galvojuma komisijas maksu, kas periodiski maksājama par neatmaksātā aizdevuma summu pēc Bankas noteiktās likmes. Pirmajos desmit Bankas darbības gados šī likme nedrīkst būt mazāka par vienu procentu gadā un lielāka par pusotru procentu gadā. Kad ir pagājis šis desmit gadu periods, Banka var samazināt komisijas maksas likmi gan attiecībā uz to aizdevumu nenomaksātajām daļām, par kuriem galvots, gan attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem, ja Bankas saskaņā ar šā panta 6. iedaļu uzkrātās un no citiem ieņēmumiem gūtās rezerves ir pietiekamas, lai šāds samazinājums būtu pamatots. Attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem Bankai ir rīcības brīvība palielināt komisijas maksas likmi virs minētās robežas, ja pieredze rāda, ka šāds palielinājums ir vēlams.

b) Galvojuma komisijas maksas aizņēmējs maksā tieši Bankai.

c) Bankas galvojums paredz, ka Banka var izbeigt savas saistības attiecībā uz procentiem, ja aizņēmēja un iespējamā galvotāja saistību neizpildes gadījumā Banka piedāvā nopirkt obligācijas vai citas galvotās saistības pēc to nominālvērtības un procentiem, kas uzkrāti līdz piedāvājumā norādītajam datumam.

d) Bankai ir pilnvaras noteikt jebkādus citus galvojuma noteikumus.

6. IEDAĻA. Īpašā rezerve

Komisijas maksas, ko Banka saņēmusi atbilstoši šā panta 4. un 5. iedaļai, tā nodala atsevišķi kā īpašo rezervi, kuru tur pieejamu, lai segtu Bankas saistības saskaņā ar šā panta 7. iedaļu. Īpašo rezervi uzglabā šajos statūtos paredzētā likvīdā veidā, par ko lemj izpilddirektori.

7. IEDAĻA. Bankas saistību izpildes metodes saistību nepildīšanas gadījumā

Gadījumā, ja rodas saistību neizpilde attiecībā uz aizdevumiem, kurus Banka ir izsniegusi, kuros tā piedalījusies vai par kuriem tā ir galvojusi:

a) Banka izstrādā tādus pasākumus, kas varētu būt realizējami, lai pielāgotu aizdevumos uzņemtās saistības, tostarp šā panta 4. iedaļas c) punktā noteiktos pasākumus vai tiem analogus pasākumus;

b) maksājumus, ko veic, lai dzēstu Bankas saistības par šā panta 1. iedaļas a) punkta ii) un iii) apakšpunktā norādītajiem aizņēmumiem vai galvojumiem, sedz:

i) pirmkārt, no īpašās rezerves, kas paredzēta šā panta 6. iedaļā;

ii) pēc tam nepieciešamajā apmērā un pēc Bankas ieskata no citām rezervēm, pārpalikuma un Bankai pieejamā kapitāla;

c) ja nepieciešams izpildīt līgumā noteiktos procentu maksājumus, citas maksas vai amortizācijas maksas par pašas Bankas aizņēmumiem vai izpildīt Bankas saistības attiecībā uz līdzīgiem maksājumiem par tās galvotajiem aizdevumiem, Banka var pieprasīt atbilstošu summu no dalībvalstu neapmaksātajām parakstītajām akcijām saskaņā ar II panta 5. un 7. iedaļu. Turklāt, ja Banka uzskata, ka saistību neizpilde var būt ilgstoša, tā var pieprasīt papildu summu no šīm neapmaksātajām parakstītajām akcijām, kas jebkurā vienā gadā nepārsniedz vienu procentu no kopējām dalībvalstu parakstītajām akcijām, šādiem mērķiem:

i) lai veiktu pirmstermiņa apmaksu vai kā citādi izpildītu savas saistības, pilnībā vai daļēji atmaksājot tās galvotā aizdevuma nenomaksāto pamatsummu, attiecībā uz kuru parādnieks nespēj izpildīt savas saistības;

ii) lai pilnībā vai daļēji atpirktu savu neatmaksāto aizņēmumu vai kā citādi izpildītu savas saistības attiecībā uz to.

8. IEDAĻA. Citas darbības

Papildus citviet šajos statūtos noteiktajām darbībām Bankai ir šādas pilnvaras:

i) pirkt un pārdot vērtspapīrus, ko tā emitējusi, un pirkt un pārdot vērtspapīrus, par kuriem tā izsniegusi galvojumu vai kuros ir ieguldījusi, ar noteikumu, ka Banka saņem tās dalībvalsts piekrišanu, kuras teritorijā vērtspapīri tiks pirkti vai pārdoti;

ii) izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Banka ieguldījusi, lai veicinātu to pārdošanu;

iii) aizņemties ikvienas dalībvalsts valūtu ar šīs dalībvalsts atļauju;

iv) pirkt un pārdot citus vērtspapīrus, ko direktori ar trīs ceturtdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita uzskata par atbilstošiem, lai ieguldītu visu šā panta 6. iedaļā norādīto īpašo rezervi vai tās daļu.

Īstenojot šajā iedaļā noteiktās pilnvaras, Banka var veikt darbības ar jebkuru personu, partnerību, asociāciju, sabiedrību vai citu juridisko personu ikvienas dalībvalsts teritorijā.

9. IEDAĻA. Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi

Uz visiem vērtspapīriem, par kuriem galvojusi vai kurus emitējusi Banka, ir labi saredzams paziņojums, ka tie nav kādas valdības saistības, ja vien uz vērtspapīra nav skaidri norādīts pretējais.

10. IEDAĻA. Politiskās darbības aizliegums

Banka un tās amatpersonas neiejaucas dalībvalsts politiskajās lietās; tāpat attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu politikas veids nedrīkst ietekmēt Bankas vai tās amatpersonu lēmumus. Lēmumus pieņem, pamatojoties tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, un šie apsvērumi tiek objektīvi izvērtēti, lai sasniegtu I pantā noteiktos mērķus.

V PANTS
Organizācija un vadība

1. IEDAĻA. Bankas struktūra

Bankai ir pilnvarnieku valde, izpilddirektori, prezidents un tādas citas amatpersonas un personāls, kas nepieciešams, lai veiktu Bankas noteiktos pienākumus.

2. IEDAĻA. Pilnvarnieku valde

a) Banka visas pilnvaras piešķir pilnvarnieku valdei, kuras sastāvā no katras dalībvalsts ir viens pilnvarnieks un viens vietnieks, kas iecelts šīs dalībvalsts noteiktajā kārtībā. Katrs pilnvarnieks un viņa vietnieks pilda pienākumus piecus gadus pēc viņu iecēlušās dalībvalsts ieskatiem un var tikt iecelts atkārtoti. Vietnieks nevar balsot, izņemot sava principāla prombūtnē. Valde vienu no pilnvarniekiem ieceļ par priekšsēdētāju.

b) Pilnvarnieku valde var deleģēt izpildirektoriem pilnvarojumu īstenot jebkuras tās pilnvaras, izņemot:

i) uzņemt jaunas dalībvalstis un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;

ii) palielināt vai samazināt pamatkapitālu;

iii) apturēt dalībvalsts dalību;

iv) izlemt pārsūdzības par to, kā šos statūtus interpretējuši izpilddirektori;

v) veikt pasākumus, lai sadarbotos ar citām starptautiskām organizācijām (izņemot neformālus pagaidu un administratīvus pasākumus);

vi) izlemt par Bankas darbības pilnīgu pārtraukšanu un par tās aktīvu sadali;

vii) noteikt Bankas tīrā ienākuma sadali.

c) Pilnvarnieku valde notur ikgadējo sanāksmi un citas sanāksmes, ko var noteikt šī valde vai ko sasauc izpilddirektori. Direktori sasauc valdes sanāksmi, ja to pieprasa piecas dalībvalstis vai dalībvalstis, kurām ir ceturtdaļa no kopējā balsu skaita.

d) Pilnvarnieku valdes sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums pilnvarnieku un tiem ir vismaz divas trešdaļas no kopējā balsu skaita.

e) Pilnvarnieku valde, pieņemot noteikumus, var izveidot procedūru, saskaņā ar kuru izpilddirektori var iegūt valdes balsojumu konkrētā jautājumā, nesasaucot valdes sanāksmi, ja viņi uzskata, ka šāda darbība ir Bankas interesēs.

f) Pilnvarnieku valde un izpilddirektori atbilstoši savām pilnvarām var pieņemt noteikumus, kas var būt nepieciešami vai atbilstoši, lai veiktu Bankas darbību.

g) Pilnvarnieki un viņu vietnieki pilda savas funkcijas, nesaņemot kompensāciju no Bankas, tomēr Banka var tiem segt pamatotus izdevumus, kas radušies, apmeklējot sanāksmes.

h) Pilnvarnieku valde nosaka atlīdzību, kas maksājama izpilddirektoriem, kā arī prezidenta algu un viņa darba līguma noteikumus.

3. IEDAĻA. Balsošana³

a) Katras dalībvalsts balsu skaits ir vienāds ar tās pamatbalsu un akciju balsu skaitu.

i) Katras dalībvalsts pamatbalsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, vienādi visu dalībvalstu starpā sadalot 5,55 procentus no visu dalībvalstu balsu skaita kopsummas ar noteikumu, ka pamatbalsu skaits nevar būt daļskaitlis.

ii) Katras dalībvalsts akciju balsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, piešķirot vienu balsi par katru turēto kapitāla daļu.

b) Ja nav konkrēti noteikts citādi, Banka visus jautājumus izlemj ar balsu vairākumu.

4. IEDAĻA. Izpilddirektori

a) Izpilddirektori ir atbildīgi par Bankas vispārējo darbību veikšanu, un šajā nolūkā viņi īsteno visas pilnvaras, ko tiem deleģējusi pilnvarnieku valde.

b) Ir divpadsmit izpilddirektori, kuriem nav jābūt pilnvarniekiem, un no tiem:

i) piecas dalībvalstis, kurām ir lielākais akciju skaits, katra ieceļ pa vienam izpilddirektoram;

ii) septiņus izpilddirektorus ievēlē saskaņā ar B pielikumu visi pilnvarnieki, izņemot tos, kurus iecēlušas i) apakšpunktā minētās piecas dalībvalstis.

Šajā punktā "dalībvalstis" ir to valstu valdības, kuru nosaukumi ir norādīti A pielikumā un kas ir dibinātājas vai ir kļuvušas par dalībvalstīm saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu. Kad par dalībvalstīm kļūst citu valstu valdības, pilnvarnieku valde ar četru piektdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita palielina direktoru kopskaitu, palielinot ievēlējamo direktoru skaitu.

Izpilddirektorus ieceļ vai ievēlē uz diviem gadiem.

c) Katrs izpilddirektors ieceļ vietnieku, kas ir pilnībā pilnvarots darboties viņa vietā viņa prombūtnes laikā. Ja izpilddirektors piedalās sanāksmē, viņa ieceltais vietnieks arī var piedalīties, taču nevar balsot.

d) Direktori turpina pildīt pienākumus, līdz tiek iecelti vai ievēlēti to pienākumu pārņēmēji. Ja ievēlētā direktora amats atbrīvojas vairāk nekā deviņdesmit dienas pirms amata termiņa beigām, pilnvarnieki, kas ievēlēja iepriekšējo direktoru, uz atlikušo termiņu ievēlē citu direktoru. Šādai ievēlēšanai nepieciešams balsu vairākums. Kamēr amats nav aizņemts, iepriekšējā direktora vietnieks izmanto pilnvaras, izņemot pilnvaras iecelt vietnieku.

e) Izpilddirektori pastāvīgi darbojas Bankas galvenajā birojā un notur sanāksmes tik bieži, cik tas vajadzīgs Bankas darbību veikšanai.

f) Izpilddirektoru sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums izpilddirektoru un tiem ir vismaz puse no kopējā balsu skaita.

g) Katrs ieceltais direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, kāds saskaņā ar šā panta 3. iedaļu ir piešķirts dalībvalstij, kas viņu iecēlusi. Katrs ievēlētais direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, ar kādu tas tika ievēlēts. Visas balsis, ko direktors ir tiesīgs nodot, tiek nodotas kā viens veselums.

h) Pilnvarnieku valde pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem, ja dalībvalsts nav tiesīga iecelt direktoru, kā norādīts b) punktā, tā var nosūtīt pārstāvi, kas piedalās izpilddirektoru sanāksmē, ja šī dalībvalsts ir to pieprasījusi vai ja tiek aplūkots jautājums, kas konkrēti ietekmē šo dalībvalsti.

i) Izpilddirektori var iecelt komitejas, ko tie uzskata par vēlamām. Šo komiteju locekļi var būt ne tikai pilnvarnieki, direktori vai to vietnieki.

5. IEDAĻA. Prezidents un personāls

a) Izpilddirektori izraugās prezidentu, kas nav ne pilnvarnieks, ne izpilddirektors, ne arī to vietnieks. Prezidents ir izpilddirektoru priekšsēdētājs, taču viņam nav balss, izņemot izšķirošo balsi vienāda balsu sadalījuma gadījumā. Viņš var piedalīties pilnvarnieku valdes sanāksmēs, taču tajās nebalso. Prezidents beidz pildīt funkcijas, ja izpilddirektori tā nolemj.

b) Prezidents vada Bankas tehnisko personālu un saskaņā ar izpilddirektoru norādījumiem Bankas ikdienas darbu. Prezidents, kuru vispārēji kontrolē izpilddirektori, atbild par Bankas amatpersonu un personāla organizēšanu, iecelšanu un atlaišanu.

c) Prezidents, amatpersonas un darbinieki, pildot amata pienākumus, par to izpildi ir atbildīgi vienīgi Bankai un nevienai citai iestādei. Bankas dalībvalstis ievēro šo pienākumu starptautiskumu un, veicot savus pienākumus, atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt jebkuru no viņiem.

d) Ieceļot amatpersonas un personālu, prezidents, ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt augstākos efektivitātes un tehniskās kompetences standartus, pievērš pienācīgu uzmanību tam, lai personāls tiktu pieņemts, pamatojoties uz iespējami plašāku ģeogrāfisku tvērumu.

6. IEDAĻA. Konsultatīvā padome

a) Pilnvarnieku valde izraugās konsultatīvo padomi vismaz septiņu personu sastāvā, kurā ietilpst banku, tirdzniecības, rūpniecības, darbaspēka un lauksaimniecības interešu pārstāvji un kurā ir iespējami plaša valstu pārstāvniecība. Jomās, kurās ir specializētas starptautiskas organizācijas, šīs jomas pārstāvošos padomes locekļus izraugās, vienojoties ar šīm organizācijām. Padome konsultē Banku par vispārējās politikas jautājumiem. Padome sanāk reizi gadā un citos gadījumos pēc Bankas pieprasījuma.

b) Padomes locekļi tiek iecelti uz diviem gadiem un var tikt iecelti atkārtoti. Viņiem apmaksā pamatotus izdevumus, kas tiem radušies Bankas vārdā.

7. IEDAĻA. Kredītkomitejas

Banka ieceļ komitejas, kuru pienākums ir ziņot par III panta 4. iedaļā minētajiem aizdevumiem. Katrā šādā komitejā ietilpst eksperts, ko izraudzījies pilnvarnieks, kas pārstāv dalībvalsti, kuras teritorijā tiek īstenots projekts, un viens vai vairāki Bankas tehniskā personāla locekļi.

8. IEDAĻA. Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām

a) Banka šo statūtu ietvaros sadarbojas ar vispārējām starptautiskām organizācijām un ar sabiedriskām starptautiskām organizācijām, kurām ir specializēti pienākumi attiecīgajās jomās. Ja šādas sadarbības nodrošināšanai jāveic pasākumi, kuru dēļ būtu jāgroza šo statūtu noteikumi, tos drīkst veikt tikai pēc statūtu grozījumiem saskaņā ar VIII pantu.

b) Pieņemot lēmumus par aizdevumu vai galvojumu pieteikumiem, kas saistīti ar jautājumiem, kuri ir kādas iepriekšējā punktā minētās starptautiskās organizācijas tiešā kompetencē, un ja šajā starptautiskajā organizācijā primāri piedalās Bankas dalībvalstis, Banka pienācīgi izvērtē šādas organizācijas viedokļus un ieteikumus.

9. IEDAĻA. Biroju atrašanās vieta

a) Bankas galvenais birojs ir tās dalībvalsts teritorijā, kurai ir lielākais akciju skaits.

b) Banka var izveidot aģentūras vai filiāles jebkuras Bankas dalībvalsts teritorijā.

10. IEDAĻA. Reģionālie biroji un padomes

a) Banka var izveidot reģionālos birojus un noteikt katra reģionālā biroja atrašanās vietu un teritoriālo tvērumu.

b) Reģionālo biroju konsultē reģionālā padome, kas pārstāv visu teritoriju un kas izraudzīta Bankas noteiktajā veidā.

11. IEDAĻA. Depozitāriji

a) Katra dalībvalsts par depozitāriju Bankas turējumiem, kas ir šīs dalībvalsts valūtā, norāda savu centrālo banku vai, ja tai nav centrālās bankas, citu Bankas atzītu iestādi.

b) Banka var turēt citus aktīvus, tostarp zeltu, tajos depozitārijos, ko norādījušas piecas dalībvalstis, kurām ir vislielākais akciju skaits, un citos depozitārijos pēc Bankas izvēles. Sākotnēji vismaz pusi Bankas zelta krājumu tur depozitārijā, ko norādījusi dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas Bankas galvenais birojs, un vismaz četrdesmit procentus tur depozitārijos, ko norādījušas pārējās četras iepriekš minētās dalībvalstis, un katrā no šiem depozitārijiem sākotnēji zeltu tur vismaz tādā apjomā, cik samaksāts par šo depozitāriju turošās dalībvalsts akcijām. Tomēr visi Bankas veiktie zelta pārvedumi jāveic, ņemot vērā transporta izmaksas un paredzamās Bankas prasības. Ārkārtas gadījumā izpilddirektori var pārvest visus vai daļu no Bankas zelta krājumiem uz jebkuru vietu, kur tos iespējams pienācīgi aizsargāt.

12. IEDAĻA. Valūtas turējumu veids

Banka, aizstājot dalībvalsts valūtu, kas iemaksāta Bankā saskaņā ar II panta 7. iedaļas i) punktu, vai lai izpildītu amortizācijas maksājumus par aizdevumiem, kuri veikti šajā valūtā, un kas Bankai nav vajadzīga tās darījumiem, no dalībvalsts pieņem parādzīmes vai līdzīgas saistības, kuras izdevusi dalībvalsts valdība vai tās noteikts depozitārijs un kuras ir neapgrozāmas, nenes procentus un pēc pieprasījuma ir samaksājamas to nominālvērtībā, kreditējot Bankas kontu norādītajā depozitārijā.

13. IEDAĻA. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana

a) Banka publicē ikgadējo ziņojumu, kas ietver auditētu Bankas grāmatvedības pārskatu, un reizi trīs mēnešos vai biežāk izplata dalībvalstīm kopsavilkuma pārskatu par Bankas finansiālo stāvokli, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu, kas parāda Bankas darbības rezultātus.

b) Banka var publicēt arī citus pārskatus, ja uzskata, ka tos vēlams publicēt tās mērķu īstenošanai.

c) Visu saskaņā ar šo iedaļu veidoto ziņojumu, pārskatu un publikāciju kopijas izplata dalībvalstīm.

14. IEDAĻA. Tīrā ienākuma sadale

a) Pilnvarnieku valde katru gadu nosaka, kādu daļu no Bankas tīrā ienākuma pēc tam, kad ir izveidotas rezerves, iedalīt pārpalikumā, un, ja tas tiek darīts, kādu daļu sadalīt.

b) Ja kāda daļa tiek sadalīta, katrai dalībvalstij, pamatojoties uz vidējo gada laikā nenomaksāto to aizdevumu summu, kas izdoti saskaņā ar IV panta 1. iedaļas a) punkta i) apakšpunktu, no valūtas, kas atbilst tās parakstītajai daļai, samaksā līdz diviem procentiem, ko neuzkrāj, kā pirmo maksu par sadali par jebkuru gadu. Ja kā pirmo maksu samaksā divus procentus, atlikumu, kas jāsadala, samaksā visām dalībvalstīm proporcionāli to akcijām. Maksājumus katrai dalībvalstij veic tās valūtā, vai, ja šī valūta nav pieejama, kādā citā valūtā, kas ir pieņemama šai dalībvalstij. Ja šos maksājumus veic valūtās, kas nav dalībvalsts valūta, dalībvalstis neierobežo valūtas pārvedumu un to, ka saņēmēja dalībvalsts pēc maksājuma to izmanto.

VI PANTS
Dalības atsaukšana un apturēšana. Darbību apturēšana

1. IEDAĻA. Dalībvalstu tiesības atsaukt dalību

Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā atsaukt dalību Bankā, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Bankas galvenajā birojā. Atsaukums stājas spēkā šāda paziņojuma saņemšanas dienā.

2. IEDAĻA. Dalības apturēšana

Ja dalībvalsts neizpilda kādu no saistībām pret Banku, Banka var apturēt tās dalību ar lēmumu, ko pieņem pilnvarnieku vairākums, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Dalībvalsts, kuras dalība šādi apturēta, automātiski beidz dalību uz vienu gadu pēc apturēšanas dienas, ja vien ar tādu pašu balsu vairākumu nav pieņemts lēmums atjaunot tās dalību.

Kamēr dalība ir apturēta, dalībvalsts nav tiesīga izmantot savas tiesības saskaņā ar šiem statūtiem, izņemot tiesības atsaukt dalību, bet uz to joprojām attiecas visas saistības.

3. IEDAĻA. Dalības Starptautiskajā Valūtas fondā pārtraukšana

Ja dalībvalsts pārtrauc dalību Starptautiskajā Valūtas fondā, pēc trim mēnešiem tā automātiski pārtrauc savu dalību Bankā, izņemot, ja Banka ar trim ceturtdaļām kopējā balsu skaita piekrīt atļaut tai turpināt dalību.

4. IEDAĻA. Norēķini ar to valstu valdībām, kas pārtrauc dalību

a) Kad valdība pārtrauc dalību, tai joprojām ir jāpilda tās tiešās saistības pret Banku un iespējamās saistības pret Banku tikmēr, kamēr nav nomaksātas visas daļas aizdevumiem vai galvojumiem, kas noslēgti pirms dalības izbeigšanas; tomēr tā vairs neuzņemas saistības par turpmākiem aizdevumiem un galvojumiem, ko noslēdz Banka, un vairs nepiedalās Bankas ienākumu vai izdevumu sadalē.

b) Kad valdība pārtrauc dalību, Banka organizē tās akciju atpirkšanu, lai daļēji norēķinātos ar šādu valdību saskaņā ar šīs iedaļas c) un d) punkta noteikumiem. Šim nolūkam akciju atpirkšanas cena ir tāda, kāda ir to vērtība saskaņā ar Bankas grāmatvedības dokumentiem dalības pārtraukšanas dienā.

c) Bankas maksājumus par šajā iedaļā minēto akciju atpirkšanu reglamentē šādi nosacījumi:

i) jebkuru summu, kas pienākas valdībai par tās akcijām, ietur, kamēr valdībai, tās centrālajai bankai vai jebkurai valsts iestādei kā aizņēmējai vai galvotājai joprojām ir saistības pret Banku, un šo summu Banka pēc savas izvēles var izlietot šo saistību segšanai, kad pienāk to izpildes termiņš. Netiek ieturētas nekādas summas saistībā ar valdības saistībām, kas izriet no parakstīšanās uz akcijām saskaņā ar II panta 5. iedaļas ii) punktu. Summas, kas dalībvalstij pienākas par tās akcijām, nekādā gadījumā netiek izmaksātas, kamēr nav pagājuši seši mēneši no dienas, kad valdība ir pārtraukusi dalību;

ii) valdībai atsakoties no savām akcijām, maksājumus par tām veic ik pēc laika tādā mērā, kā atpirkšanas cena, kas noteikta saskaņā ar šīs iedaļas b) punktu, pārsniedz kopējo summu, ko veido saistības par aizdevumiem un galvojumiem, kas minēti c) punkta i) apakšpunktā, līdz bijusī dalībvalsts saņēmusi pilnu atpirkšanas cenu;

iii) maksājumus veic maksājumu saņemošās valsts valūtā vai zeltā pēc Bankas izvēles;

iv) ja Banka cieš zaudējumus no galvojumiem, dalības aizdevumos vai aizdevumiem, kas nebija atmaksāti dienā, kad valdība pārtrauca dalību, un ja šādu zaudējumu apjoms pārsniedz šādiem zaudējumiem izveidotās rezerves valdības dalības izbeigšanas dienā, valdības pienākums ir pēc pieprasījuma atmaksāt tādu summu, par kādu tās akciju atpirkšanas cena būtu samazināta, ja zaudējumi tiktu ņemti vērā, nosakot atpirkšanas cenu. Turklāt bijušajai dalībvalstij aizvien ir pienākums saistībā ar jebkuru uzaicinājumu attiecībā uz parakstītajām neapmaksātajām akcijām saskaņā ar II panta 5. iedaļas ii) punktu tādā mērā, kā tai būtu bijis jāatsaucas, ja būtu veikts kapitāla samazinājums un prasījums būtu izteikts laikā, kad tika noteikta tās akciju atpirkšanas cena.

d) Ja Banka pilnībā aptur darbību saskaņā ar šā panta 5. iedaļas b) punktu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad pārtraukta jebkuras valdības dalība, visas šādas valdības tiesības nosaka saskaņā ar šā panta 5. iedaļas noteikumiem.

5. IEDAĻA. Darbību apturēšana un saistību izpilde

a) Ārkārtas apstākļos izpilddirektori var uz laiku apturēt jaunu aizdevumu un galvojumu izsniegšanu līdz turpmākam pilnvarnieku valdes locekļu izvērtējumam un rīcībai.

b) Banka var pilnībā apturēt jaunu aizdevumu un galvojumu izsniegšanu, ja par to nobalso vairākums pilnvarnieku, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Pēc šādas darbību apturēšanas Banka nekavējoties beidz visas darbības, izņemot tās, kas var būt jāveic, lai pienācīgi realizētu, uzglabātu un saglabātu aktīvus un nokārtotu saistības.

c) Dalībvalstu saistības attiecībā uz nepieprasītajām parakstītajām Bankas kapitāla akcijām un attiecībā uz pašu kapitāla vērtības samazināšanos turpinās, līdz tiek apmaksāti visi kreditoru prasījumi, tostarp visi iespējamie prasījumi.

d) Visiem kreditoriem, kuriem ir tiešie prasījumi, tie tiek apmaksāti no Bankas aktīviem un pēc tam no maksājumiem, ko Banka saņēmusi par neapmaksāto parakstīto akciju prasījumiem. Pirms tiek veikti jebkādi maksājumi kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, izpilddirektori veic pasākumus, ko tie uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu proporcionālu sadalījumu starp iespējamo prasījumu turētājiem un tiešo prasījumu turētājiem.

e) Minēto sadali starp dalībvalstīm saistībā ar to veikto parakstīšanos uz Bankas kapitālu veic tikai tad, kad:

i) kreditoriem ir samaksātas vai nodrošinātas visas saistības; un

ii) vairākums pilnvarnieku, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums, ir nolēmuši veikt sadali.

f) Kad saskaņā ar e) punktu ir pieņemts lēmums par sadali, izpilddirektori ar divu trešdaļu balsu vairākumu var veikt secīgu Bankas aktīvu sadali dalībvalstīm, līdz visi aktīvi ir sadalīti. Lai veiktu sadali, vispirms Bankai ir jānokārto visas nenokārtotās prasības pret tās dalībvalstīm.

g) Pirms aktīvu sadales izpilddirektori nosaka katras dalībvalsts akciju īpatsvaru saskaņā ar to, cik liela akciju daļa tai ir no kopējā Bankas nenomaksāto akciju skaita.

h) Izpilddirektori nosaka sadalāmo aktīvu vērtību sadales dienā un tad veic sadali šādā veidā:

i) katrai dalībvalstij pašas saistību, tās teritorijā esošo oficiālo aģentūru vai juridisko struktūrvienību saistību ietvaros, ja tās ir pieejamas sadalei, samaksā summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga proporcionālajai daļai no kopējās sadalāmās summas;

ii) jebkādu atlikušo maksājuma summu, kas dalībvalstij jāizmaksā pēc i) apakšpunktā veiktā maksājuma, izmaksā dalībvalsts valūtā, ja Banka tur šo valūtu, samaksājot summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga šai atlikušajai summai;

iii) jebkādu atlikušo maksājuma summu, kas dalībvalstij jāizmaksā pēc i) un ii) apakšpunktā veiktā maksājuma, izmaksā zeltā vai dalībvalstij pieņemamā valūtā, ja Banka tur šo valūtu, samaksājot summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga šai atlikušajai summai;

iv) atlikušos aktīvus, kas ir Bankas turējumā pēc tam, kad dalībvalstīm ir veikti visi i), ii) un iii) apakšpunktā minētie maksājumi, sadala proporcionāli visām dalībvalstīm.

i) Jebkurai dalībvalstij, kas saņem Bankas dalītos aktīvus saskaņā ar h) punktu, ir tādas pašas tiesības uz šiem aktīviem, kādas bija Bankai pirms to sadales.

VII PANTS
Statuss, neaizskaramība un privilēģijas

1. IEDAĻA. Panta mērķi

Lai Banka varētu pildīt tai uzticētās funkcijas, katras dalībvalsts teritorijā Bankai tiek piešķirts šajā pantā aprakstītais statuss, neaizskaramība un privilēģijas.

2. IEDAĻA. Bankas statuss

Banka ir pilntiesīga juridiska persona, un tai jo īpaši ir rīcībspēja:

i) slēgt līgumus;

ii) iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu īpašumu;

iii) ierosināt tiesvedību.

3. IEDAĻA. Bankas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem

Prasību pret Banku var iesniegt tikai kompetentajā tiesā, kuras jurisdikcija ir tās dalībvalsts teritorija, kurā atrodas Bankas birojs, kurā tā ir iecēlusi pārstāvi, lai iesniegtu vai pieņemtu paziņojumus par procesu, vai kurā tā emitējusi vērtspapīrus vai galvojusi par tiem. Tomēr prasības neiesniedz dalībvalstis vai personas, kas darbojas dalībvalstu labā vai kas atvasinājušas prasījumus no dalībvalstīm. Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret visa veida arestiem, apķīlāšanu vai izpildi, kamēr nav pasludināts galīgais spriedums pret Banku.

4. IEDAĻA. Aktīvu neaizskaramība pret arestu

Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkāda cita veida izpildu vai likumdošanas darbības izraisītu arestu.

5. IEDAĻA. Arhīvu neaizskaramība

Bankas arhīvi ir neaizskarami.

6. IEDAĻA. Aktīvu neierobežošana

Ciktāl nepieciešams, lai pildītu šajos statūtos noteiktās darbības, ievērojot statūtu noteikumus, uz Bankas īpašumiem un aktīviem neattiecas nekāda veida ierobežojumi, noteikumi, pārbaudes un moratoriji.

7. IEDAĻA. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem

Bankas dalībvalstis attiecas pret oficiāliem Bankas paziņojumiem tāpat, kā tās attiektos pret jebkuras citas dalībvalsts oficiāliem paziņojumiem.

8. IEDAĻA. Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas

Visiem Bankas pilnvarniekiem, izpilddirektoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem:

i) ir neaizskaramība pret tiesvedībām attiecībā uz viņu rīcību, pildot funkcijas, izņemot gadījumus, kad Banka atsakās no šīs neaizskaramības;

ii) ja tie nav tās valsts pilsoņi, kurā tie uzturas, tiek piešķirta tāda pati neaizskaramība pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām un valsts dienesta pienākumiem un tādas pašas iespējas attiecībā uz apmaiņas ierobežojumiem, kādas dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem;

iii) tiek nodrošināta tāda pati attieksme attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem.

9. IEDAĻA. Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu

a) Bankai, tās aktīviem, īpašumam un ieņēmumiem, kā arī tās darbībām un darījumiem, kas ir atļauti saskaņā ar šiem statūtiem, ir imunitāte pret jebkādiem nodokļiem un muitas nodevām. Banka ir arī brīva no pienākuma iekasēt vai maksāt jebkurus nodokļus vai muitas nodevas.

b) Algām un atalgojumiem, ko Banka maksā tiem izpilddirektoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, kas nav vietējie iedzīvotāji, vietējie tiesību subjekti vai citi vietējie valstspiederīgie, nepiemēro nodokli.

c) Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), kurus emitējusi Banka, neapliek ar nodokļiem:

i) ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka tos emitējusi Banka; vai

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tie ir emitēti, kurā par tiem jāmaksā vai kurā par tiem maksāts, vai arī jebkāda Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

d) Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), par ko galvojusi Banka, neapliek ar nodokļiem:

i) ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka par tiem galvojusi Banka; vai

ii) ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.

10. IEDAĻA. Panta piemērošana

Katra dalībvalsts veic nepieciešamās darbības savā teritorijā, lai šajā pantā noteiktie principi juridiski būtu spēkā, un informē Banku par konkrētām veiktajām darbībām.

VIII PANTS
Grozījumi

a) Dalībvalsts, pilnvarnieka vai izpilddirektoru izteiktu priekšlikumu veikt grozījumus paziņo pilnvarnieku valdes priekšsēdētājam, kas ierosina valdei izskatīt šo priekšlikumu. Ja pilnvarnieku valde apstiprina ierosinātos grozījumus, Banka, nosūtot apkārtrakstu vai telegrammu, jautā visām dalībvalstīm, vai tās piekrīt ierosinātajiem grozījumiem. Ja trīs piektdaļas dalībvalstu, kurām ir astoņdesmit pieci procenti⁴ kopējā balsu skaita, ir piekritušas ierosinātajiem grozījumiem, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visām dalībvalstīm.

b) Neatkarīgi no a) punkta, nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana, ja ar grozījumiem maina:

i) VI panta 1. iedaļā noteiktās tiesības atsaukt dalību Bankā;

ii) II panta 3. iedaļas c) punktā garantētās tiesības;

iii) II panta 6. iedaļā noteiktos saistību ierobežojumus.

c) Grozījumi stājas spēkā visām dalībvalstīm trīs mēnešus pēc oficiālā paziņojuma dienas, ja vien apkārtrakstā vai telegrammā nav noteikts īsāks termiņš.

IX PANTS
Interpretācija

a) Jebkurus jautājumus par šā līguma noteikumu interpretāciju, kas rodas starp dalībvalsti un Banku vai arī starp jebkurām dalībvalstīm, iesniedz izpilddirektoriem izlemšanai. Ja jautājums konkrēti skar kādu dalībvalsti, kas nav tiesīga iecelt izpilddirektoru, šai dalībvalstij piešķir pārstāvības tiesības saskaņā ar V panta 4. iedaļas h) punktu.

b) Katrā gadījumā, ja izpilddirektori ir pieņēmuši lēmumu saskaņā ar a) punktu, ikviena dalībvalsts var pieprasīt, lai jautājumu izskata pilnvarnieku valde, kuras lēmums ir galīgs. Kamēr pilnvarnieku valde vēl nav pieņēmusi lēmumu, Banka, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu, var rīkoties, pamatojoties uz izpilddirektoru lēmumu.

c) Ja starp Banku un valsti, kuras dalība beigusies, vai starp Banku un jebkuru dalībvalsti laikā, kad Banka ir pilnībā apturējusi darbību, rodas domstarpības, tad šādas domstarpības nodod izskatīšanai šķīrējtiesā trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, no kuriem vienu ieceļ Banka, otru ieceļ iesaistītā valsts un trešo tiesnesi, ja vien puses nav vienojušās citādi, ieceļ Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgās palātas priekšsēdētājs vai tāda cita iestāde, kas paredzēta Bankas pieņemtajos noteikumos. Trešajam šķīrējtiesnesim ir visas pilnvaras izlemt visus procedūras jautājumus, ja pusēm ir domstarpības attiecībā uz tiem.

X PANTS
Apstiprinājuma uzskatīšana par izteiktu

Ja nepieciešams jebkuras dalībvalsts apstiprinājums, pirms Banka var veikt kādu darbību, izņemot saskaņā ar VIII pantu, uzskata, ka apstiprinājums ir dots, ja dalībvalsts nav sniegusi iebildumus pieņemamā termiņā, ko noteikusi Banka, paziņojot dalībvalstij par ierosināto darbību.

XI PANTS
Nobeiguma noteikumi

1. IEDAĻA. Stāšanās spēkā

Šie statūti stājas spēkā, kad tos parakstījušas valdības, kuru minimālās parakstītās akcijas ir vismaz sešdesmit pieci procenti no A pielikumā uzskaitītajām kopējām parakstītajām akcijām, un kad šā panta 2. iedaļas a) punktā minētie dokumenti ir deponēti šo valdību vārdā, bet nekādā gadījumā šie statūti nestājas spēkā pirms 1945. gada 1. maija.

2. IEDAĻA. Paraksts

a) Ikviena valdība, kuras vārdā ir parakstīti šie statūti, deponē Amerikas Savienoto Valstu valdībai dokumentu, kurā noteikts, ka tā ir apstiprinājusi šos statūtus saskaņā ar saviem tiesību aktiem un veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar šiem statūtiem.

b) Ikviena valdība uzsāk dalību Bankā no brīža, kad tā savā vārdā deponējusi a) punktā minēto dokumentu, izņemot to, ka neviena valdība neuzsāk dalību, kamēr šie statūti nav stājušies spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu.

c) Amerikas Savienoto Valstu valdība informē visu to valstu valdības, kuru nosaukumi ir uzskaitīti A pielikumā, un visas tās valdības, kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu, par šo statūtu parakstītājiem un par visu dokumentu deponēšanu, kā norādīts a) punktā.

d) Lai segtu Bankas administratīvos izdevumus, brīdī, kad šie statūti tiek parakstīti valdības vārdā, katra valdība pārskaita Amerikas Savienoto Valstu valdībai vienu simtdaļu no viena procenta no akcijas cenas zeltā vai ASV dolāros. Šo maksājumu ieskaita maksājumā, kas jāveic saskaņā ar II panta 8. iedaļas a) punktu. Amerikas Savienoto Valstu valdība šos naudas līdzekļus uzglabā īpašā depozītu kontā un pārskaita Bankas pilnvarnieku valdei pēc tam, kad saskaņā ar šā panta 3. iedaļu ir sasaukta sākotnējā sanāksme. Ja šie statūti nav stājušies spēkā līdz 1945. gada 31. decembrim, Amerikas Savienoto Valstu valdība pārskaita šos līdzekļus atpakaļ valdībām, kuras tos iemaksājušas.

e) Šos statūtus līdz 1945. gada 31. decembrim var parakstīt Vašingtonā to valstu valdību vārdā, kas minētas A pielikumā.

f) Pēc 1945. gada 31. decembra statūtus var parakstīt to valstu valdību vārdā, kuru dalība Bankā ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu.

g) Parakstot šos statūtus, visas valdības tos pieņem gan savā vārdā, gan arī visu savu koloniju, aizjūras teritoriju, to protekcijā esošo teritoriju, sizerēna varas, administrācijas un visu savu mandātteritoriju vārdā.

h) Attiecībā uz valdībām, kuru valsts pamatteritoriju ir okupējis ienaidnieks, a) punktā minētā dokumenta deponēšanu var atlikt līdz brīdim, kad ir pagājušas simt astoņdesmit dienas pēc šo teritoriju atbrīvošanas. Ja valdība tomēr nav deponējusi dokumentu noteiktajā termiņā, šīs valdības vārdā uzliktais paraksts kļūst spēkā neesošs, un tai tiek atmaksāts saskaņā ar d) punktu iemaksātais par parakstītajām akcijām.

i) Šīs iedaļas d) un h) punkts stājas spēkā attiecībā uz katru parakstītāju valdību no parakstīšanas brīža.

3. IEDAĻA. Bankas darbības uzsākšana

a) Tiklīdz šie statūti stājas spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu, katra dalībvalsts ieceļ pilnvarnieku, un dalībvalsts, kurai saskaņā ar A pielikumu ir piešķirts lielākais akciju skaits, sasauc pirmo pilnvarnieku valdes sanāksmi.

b) Pilnvarnieku valdes pirmajā sanāksmē veic pasākumus, lai izraudzītos provizoriskos izpilddirektorus. Piecu valstu valdības, kurām A pielikumā ir piešķirts lielākais akciju skaits, ieceļ provizoriskos izpilddirektorus. Ja viena vai vairākas šādas valdības nav kļuvušas par dalībvalstīm, izpilddirektoru vietas, ko tās ir tiesīgas ieņemt, paliek vakantas līdz brīdim, kad tās kļūst par dalībvalstīm, vai līdz 1946. gada 1. janvārim, atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk. Septiņus provizoriskos izpilddirektorus ievēlē saskaņā ar B pielikuma noteikumiem, un viņi pilda pienākumus līdz dienai, kad notiek pirmās regulārās izpilddirektoru vēlēšanas, kuras organizē, tiklīdz tas ir iespējams, pēc 1946. gada 1. janvāra.

c) Pilnvarnieku valde var deleģēt provizoriskajiem izpilddirektoriem visas pilnvaras, izņemot tās, kuras izpilddirektoriem deleģēt nevar.

d) Banka paziņo dalībvalstīm, kad tā ir gatava sākt darbību.

SAGATAVOTS Vašingtonā vienā eksemplārā, kas glabājas Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvā, tā nosūta apstiprinātas kopijas visām A pielikumā minēto valstu valdībām un visām valdībām, kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas b) punktu.

A PIELIKUMS

Parakstītās akcijas
(miljonos dolāru)

Austrālija	200,0		Irāna	24,0
Beļģija	225,0		Irāka	6,0
Bolīvija	7,0		Libērija	0,5
Brazīlija	105,0		Luksemburga	10,0
Kanāda	325,0		Meksika	65,0
Čīle	35,0		Nīderlande	275,0
Ķīna	600,0		Jaunzēlande	50,0
Kolumbija	35,0		Nikaragva	0,8
Kostarika	2,0		Norvēģija	50,0
Kuba	35,0		Panama	0,2
Čehoslovākija	125,0		Paragvaja	0,8
Dānija(a)			Peru	17,5
Dominikānas Republika	2,0		Filipīnu Nāciju Sadraudzība	15,0
Ekvadora	3,2		Polija	125,0
Ēģipte	40,0		Dienvidāfrikas Savienība	100,0
Salvadora	1,0		Padomju Sociālistisko Republiku Savienība	1 200,0
Etiopija	3,0
Francija	450,0		Apvienotā Karaliste	1 300,0
Grieķija	25,0		Amerikas Savienotās Valstis	3 175,0
Gvatemala	2,0		Urugvaja	10,5
Haiti	2,0		Venecuēla	10,5
Hondurasa	1,0		Dienvidslāvija	40,0
Islande	1,0
Indija	400,0		Kopā	9 100,0

a) Dānijas kvotu noteiks Banka pēc Dānijas piekrišanas kļūt par dalībnieci saskaņā ar šiem statūtiem.

B PIELIKUMS

Izpilddirektoru ievēlēšana

1. Ievēlamos izpilddirektorus ievēlē, balsojot pilnvarniekiem, kuriem ir tiesības balsot saskaņā ar V panta 4. iedaļas b) punktu.

2. Balsojot par ievēlējamajiem izpilddirektoriem, katrs pilnvarnieks, kam ir tiesības balsot, par katru personu nodod visas balsis, kuras tam piešķirtas saskaņā ar V panta 3. iedaļu. Septiņas personas, kas saņēmušas lielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par izpilddirektoriem ar nosacījumu, ka par ievēlētu neuzskata personu, kas saņēmusi mazāk par četrpadsmit procentiem no kopējā nododamo balsu skaita (derīgās balsis).

3. Ja pirmajā balsošanā netiek ievēlētas septiņas personas, notiek otrā balsošana, kurā persona, kas saņēmusi zemāko balsu skaitu, nevar tikt ievēlēta, un kurā balso tikai a) tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsošanas reizē balsoja par neievēlēto personu, un b) tie pilnvarnieki, kuru balsis par ievēlēto personu bija zem noteiktajiem 4 procentiem, lai palielinātu par šo personu nodoto balsu skaitu virs piecpadsmit procentiem derīgu balsu.

4. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz piecpadsmit procentus no derīgajām balsīm, uzskata, ka šie piecpadsmit procenti ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis nākamo lielāko balsu skaitu, un tā tālāk, līdz sasniegti piecpadsmit procenti.

5. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz četrpadsmit procentus, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz piecpadsmit procentus.

6. Ja pēc otrās balsošanas joprojām nav ievēlētas septiņas personas, turpmākajās balsošanās ievēro tos pašus principus, līdz tiek ievēlētas septiņas personas ar nosacījumu, ka pēc sešu personu ievēlēšanas septīto personu var ievēlēt ar vienkāršu vairākumu no atlikušā balsu skaita un uzskata, ka tā ir ievēlēta ar visām šādām balsīm.

---