Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 109

Rīgā 2019. gada 6. martā (prot. Nr. 11 19. §)

Par veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānu 2019.-2023. gadam

1. Apstiprināt veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānu 2019.-2023. gadam (turpmāk - plāns).

2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju.

3. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2023. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna ietekmes izvērtējumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele

 

(Ministru kabineta
2019. gada 6. marta
rīkojums Nr. 109)

Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns 2019.-2023. gadam

Izmantotie saīsinājumi:

ĀM - Ārlietu ministrija

EM - Ekonomikas ministrija

FM - Finanšu ministrija

LĀB - Latvijas Ārstu biedrība

LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LTRK - Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera

LVTK - Latvijas veselības tūrisma klasteris

MK - Ministru kabinets

NVD - Nacionālais veselības dienests

SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs

VADDA - Veselības aprūpes darba devēju asociācija

VI - Veselības inspekcija

VM - Veselības ministrija

I. Plāna kopsavilkums

Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns 2019.-2023. gadam izstrādāts atbilstoši 2018. gada 7. augusta MK sēdes protokolā Nr. 37 82. § 2. punktā noteiktajam uzdevumam "Veselības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jomas attīstības rīcības plānu un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2019. gada 1. februārim". Lai nodrošinātu dažādu sabiedrības grupu viedokļu pārstāvniecību un panāktu pēc iespējas efektīvus plānošanas rezultātus, kā arī, lai izvairītos no plānošanas kļūdām vai mazinātu tās, plāna izstrādei tika izveidota darba grupa1, kurā piedalījās pārstāvji no VM, ĀM, EM, FM, LIAA, NVD, SPKC, VI, LTRK, VADDA un LVTK, tādējādi realizējot sabiedrības līdzdalību šī politikas plānošanas dokumenta izstrādē. Visām darba grupā pārstāvētajām organizācijām un caur tām plašai sabiedrības daļai bija iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Minētās darba grupas dalībnieki, kas ir ieinteresētā sabiedrība, kurai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, sniedza detalizētu informāciju par esošo situāciju Latvijā un iespējamajiem šķēršļiem, kā rezultātā tika rasts veiksmīgākais Plāna variants, kas vislabāk atbilstu ilgtspējīgas attīstības interesēm.

Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns ir sagatavots pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām, kurā apkopoti priekšlikumi rīcības virzieniem un veicamajiem pasākumiem,2 un tajā paredzēto aktivitāšu īstenošanai netiek plānots papildus valsts budžeta finansējums. Plānā ir šādi rīcības virzieni:

1) Darbības ilgtspējas nodrošināšanai;

2) Stratēģisko valstu mērķa tirgu definēšana;

3) Latvijas tēla, kā veselības aprūpes pakalpojumu eksportētājvalsts, izveide.

II. Esošās situācijas raksturojums

Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķa Nr. 2 "Kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros veicamais uzdevums Nr. 1 ir attīstīt uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājumu, esošajos globalizācijas un saasinātās konkurences apstākļos Latvijai nepieciešams identificēt savas konkurētspējīgās priekšrocības, ne tikai, lai attīstītu tūrisma produktus un teritorijas ar lielāku ilgtspējīgas attīstības potenciālu, bet arī piesaistītu tūristus veselības aprūpes eksporta pakalpojumu saņemšanai Latvijā.

Kā Informatīvajā ziņojumā par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām (kas izskatīts MK 2018. gada 7. augustā (prot. Nr. 37 82. §)), aprakstot esošo situāciju tika minēts, pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumi ir viena no perspektīvākajām un strauji augošākajām eksporta nozarēm Eiropā un citur pasaulē. Statistika rāda, ka Latvijā sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, augstas kvalitātes tehniskais nodrošinājums un ārstu profesionālisms tiek novērtēts ārvalstīs, ko apstiprina arī stabils ārvalstu pacientu skaita pieaugums. Latvija ir pievilcīga ārvalstu pacientiem ne tikai salīdzinoši zemāku cenu dēļ, bet arī īsāka gaidīšanas laika un modernu ārstēšanas tehnoloģiju dēļ.

Turklāt gan Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2018.-2023. gadam, gan arī Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam veselības tūrisms ir noteikta kā viena no tūrisma prioritātēm, tādēļ darba grupa, kas tika izveidota Informatīvā ziņojuma sagatavošanai (turpmāk - darba grupa), uzskata, ka ir svarīgi valstiskā līmenī noteikt veselības aprūpes pakalpojumu eksportu par vienu no eksportspējīgākajām nozarēm un attiecīgi prioritāru nozari.

Kopumā, ņemot vērā Latvijas šī brīža situāciju, veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jomā, līdzšinējās aktivitātes, kā arī identificētos sarežģījumus, būtu svarīgi pirmās darbības veselības tūrisma attīstībā vērst tieši uz procesu sakārtošanu, vienotas izpratnes veidošanu, atbildīgo noteikšanu par dažādām procesa komponentēm, kas kopumā veidotu vienotu stratēģiju veselības tūrisma attīstībā.

Neskatoties uz to, ka veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jomā šobrīd nav vienotu un koordinētu darbību kopums no visām iesaistītajām pusēm, darba grupa identificēja jau notiekošos procesus, kurus realizē paši veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan arī pasākumus, kurus ir iespējams veikt bez tūlītēju nopietnu papildu finanšu līdzekļu piesaistes.

Tāpat, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam 4.3. sadaļā "Veselības aprūpes finansēšana" minētajam, secināms, ka veselības tūrisms tiek uzskatīts par vienu no līdzekļiem, kā piesaistīt papildus finansējumu nozarei, tādējādi veicinot veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanos.

Darba grupā panākta vienošanās, ka šobrīd, domājot par veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas attīstību, būtu svarīgi, pirmkārt, veikt mērķtiecīgas darbības globālo jautājumu risināšanai - vienota Latvijas tēla izveide, stratēģisko valstu mērķa tirgus attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu eksportu noteikšana, pilnveidot pašreizējo terminoloģiju un uzlabot statistikas datu precizitāti.

Sakārtojot atbildīgo iestāžu un iesaistīto pušu sadarbību šajos jautājumos, būtu iespējams runāt par tālāko darbu pie jomas attīstības. Un, lai nodrošinātu pienācīgu turpmāko procesu koordinēšanu, ir izstrādāts Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns 2019.-2023. gadam. Arī turpmāk svarīgi izveidot struktūru, kas uzraudzītu procesa ieviešanu, laicīgi signalizētu valdībai par nepieciešamību atjaunot iepriekš izstrādāto stratēģiju, pielāgojot to mainīgajiem ārējiem apstākļiem un iespējamiem sarežģījumiem, vai nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos regulējumos.

Plāna mērķis 1) Veikt mērķtiecīgas darbības veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas sakārtošanā un attīstībā, un eksporta pieauguma veicināšanā, kā arī noteikt atbildīgos par katru veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības procesa posmu.
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i 1) Sakārtota atbildīgo iestāžu un iesaistīto pušu sadarbība veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jautājumos - noteikti atbildīgie, pasākumu izpildes termiņi un pasākumu izpildei nepieciešamie resursi;

2) Ārzemniekiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu Latvijā skaita pieaugums3.


Nr.
p.k.
Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
1. Rīcības virziens Darbības ilgtspējas nodrošināšanai
1.1. Precizēt veselības tūrisma definīciju. Vienota izpratne par to, kas tiek saprasts ar veselības tūrisma definīciju, kas ir svarīgi precīzai statistikas veidošanai un atbalsta programmu veidošanai. Veikti grozījumi Tūrisma likumā, precizējot definīciju. EM VM 2019. gada 30. novembris iesniegšanai MK.
1.2. Izveidot veselības aprūpes eksporta pakalpojumu Koordinācijas padomi un nodrošināt tās darbību plāna ieviešanas koordinēšanā. Izveidota struktūra, kas uzrauga procesa ieviešanu, laicīgi informē atbildīgās ministrijas par nepieciešamību atjaunot iepriekš izstrādāto plānu, pielāgojot to mainīgajiem ārējiem apstākļiem un iespējamajiem sarežģījumiem, vai nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos regulējumos. Izveidota veselības aprūpes eksporta pakalpojumu Koordinācijas padome un izstrādāts tās nolikums. VM EM, LIAA, ĀM, LVTK, LTRK, VADDA Trīs mēneši pēc plāna stāšanās spēkā.
Par katra uzdevuma izpildi atbildīgo institūciju iesniegti ikgadējie ziņojumi par izpildes progresu. Par katra uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas.   Katra gada 1. augusts, sākot no 2020. gada.
Sagatavots informatīvais ziņojums MK par plāna izpildi, ieskaitot priekšlikumus nākamajiem nosakāmajiem mērķiem un rīcībai to sasniegšanai. VM EM, LIAA, ĀM, LVTK, LTRK, VADDA 2023. gada 1. septembris.
1.3. Izstrādājot atbalsta saņemšanas nosacījumus veselības tūrisma jomā, paredzēt, ka prioritāri atbalsts tiek sniegts darbībām, kas saistītas ar stratēģisko tirgu valstīm. Pieejams atbalsts veselības tūrisma jomā. Jaunas atbalstāmās darbības vai jaunas atbalsta programmas, kas prioritāri paredz atbalstu ar EM rīkojumu apstiprinātajā stratēģisko tirgu sarakstā norādītajās valstīs. EM VM, LIAA, ĀM, LVTK, LTRK, VADDA Pēc iespējām, koriģējot esošās vai izstrādājot jaunas atbalsta programmas.
1.4. Noteikt atbalsta pasākumus veselības tūrisma jomā, tai skaitā finanšu instrumentus. Mērķtiecīgs valsts atbalsts nozares, tai skaitā, eksporta pakalpojumu attīstībai. Izstrādāti priekšlikumi par veselības tūrisma jomā nepieciešamajiem valsts atbalsta pasākumiem, tai skaitā finanšu instrumentiem, kas iesniegti FM. VM, EM LIAA, ĀM, LVTK, LTRK, VADDA Seši mēneši pēc Koordinācijas padomes izveides.
2. Rīcības virziens Stratēģisko valstu mērķa tirgu definēšana
2.1. Nodrošināt precīzu un atbilstošu datu par veselības aprūpes eksporta pakalpojumiem un ar tiem saistīto finanšu plūsmu ieguvi. Nodrošināta vienota sapratne par valstiski atbalstāmo veselības aprūpes eksporta pakalpojumu mērķa tirgu noteikšanas kritērijiem un racionālu veselības aprūpes eksporta pakalpojumiem paredzētā finansējuma izlietojumu. Veikts skaidrojošs un motivējošs darbs visām iesaistītajām pusēm. EM, SPKC VM Trīs mēneši pēc plāna stāšanās spēkā.
Sagatavota metodika par statistikas veidlapas aizpildīšanas kārtību veselības aprūpes eksporta pakalpojumu sniedzējiem vienotai datu ievadei un uzskaitei attiecībā uz sniegtajiem veselības aprūpes eksporta pakalpojumiem un ar tiem saistīto finanšu plūsmu.
2.2. Apkopot un analizēt datus par ārvalstu pacientiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā. Ar statistikas datiem pierādīts veselības aprūpes pakalpojumu eksporta ekonomiskais nozīmīgums un pievienotā vērtība. Atklāti praktiskie dati, kas ļauj izvērtēt Latvijas pievilcību citu valstu veselības tūristu acīs, pieprasītākos pakalpojumus, kā arī kopumā sniegts ieskats par reālo situāciju veselības tūrisma jomā. Katru gadu veikta statistikas datu analīze par iepriekšējā gada rezultātiem, balstoties uz spēkā esošo Oficiālās statistikas programmu (šobrīd MK 11.12.2018. noteikumi Nr. 763 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2019.-2021. gadam"). SPKC   2020. gada maijs un turpmāk katru gadu par iepriekšējo gadu.
Statistikas datu analīzes rezultāti iesniegti Koordinācijas padomei tālāko priekšlikumu izstrādei. SPKC   2020. gada jūnijs un turpmāk katru gadu par iepriekšējo gadu.
2.3. Aktualizēt medicīnas eksporta pakalpojumu stratēģisko tirgu sarakstu. Nodrošināts mērķtiecīgs un koordinēts valsts atbalsts stratēģiskajos tirgos. Izstrādāts un iesniegts EM apstiprināšanai stratēģisko tirgu saraksts. VM EM, LIAA, ĀM, LVTK, LTRK, VADDA Līdz katra gada 1. septembrim.
Ar rīkojumu apstiprināts stratēģisko tirgu saraksts. EM VM Līdz katra gada 1. oktobrim esošā finansējuma ietvaros.
3. Rīcības virziens Latvijas tēla, kā veselības aprūpes pakalpojumu eksportētājvalsts, izveide.
3.1. Izstrādāt mehānismu, kā atbildīgajām institūcijām izvietot savās interneta vietnēs saites uz veselības aprūpes pakalpojumu eksportētāju apvienību izveidotajām interneta vietnēm, kas popularizē Latviju kā potenciālo veselības aprūpes pakalpojumu galamērķa valsti. Vienots un koordinēts darbs pie Latvijas kā veselības aprūpes pakalpojumu eksportētājvalsts veidola izveides. Izstrādāts mehānisms, kā atbildīgajām institūcijām izvietot savās interneta vietnēs saites uz veselības aprūpes pakalpojumu eksportētāju apvienību izveidotajām interneta vietnēm, kas popularizē Latviju kā potenciālo veselības aprūpes pakalpojumu galamērķa valsti. VM EM, LIAA, NVD, VI, Latvijas institūts, LVTK, VADDA, LTRK Pieci mēneši pēc Koordinācijas padomes izveides.
Atbildīgo institūciju mājas lapās izvietotas saites uz veselības aprūpes pakalpojumu eksportētāju apvienību izveidotajām interneta vietnēm. Pēc pieprasījuma.
3.2. Izstrādāt priekšlikumu kopumu vienota formāta izveidei Latvijas veselības aprūpes eksporta pakalpojumu prezentēšanā / popularizēšanā valdības ārvalstu vizīšu laikā. Attīstīta Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautiskā konkurētspēja veselības tūrisma sektorā. Izstrādāti priekšlikumi un vienota formāta prezentācijas / saturs, iesniegti institūcijās, kas organizē valdības ārvalstu vizītes (Prezidenta kanceleja, Ministru prezidenta birojs, ĀM, EM, VM, LIAA, u.c.). VM EM, ĀM, VM, LIAA, LVTK, VADDA, LTRK Seši mēneši pēc Koordinācijas padomes izveides.
3.3. Atbalstīt Latvijas veselības aprūpes eksporta pakalpojumu sniedzēju sadarbību ar ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot informāciju ārvalstu kompetentajām iestādēm par Latvijā pastāvošo ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu atbilstības novērtēšanas kārtību un piedaloties novērtēšanas procesā. Panākta ārvalstu iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Saņemti pozitīvi atzinumi citu valstu veselības aprūpes sistēmu kontrolējošās, uzraugošās iestādēs. VI EM, ĀM, LIAA, LVTK, VADDA, LTRK, LĀB Pēc nepieciešamības.
3.4. Uzlabot Nacionālā kontaktpunkta mājas lapas saturu. Vienots un koordinēts darbs pie Latvijas kā veselības aprūpes pakalpojumu eksportētājvalsts veidola izveides. Nacionālā kontaktpunkta vietnē ievietotā informācija ir uzlabota "lasītājam draudzīgā valodā". NVD   Viena gada laikā pēc Koordinācijas padomes izveides.
Nacionālā kontaktpunkta vietnē ievietotā informācija iztulkota angļu, krievu, lietuviešu un igauņu valodās. NVD   Viena gada laikā pēc Koordinācijas padomes izveides.
Nacionālā kontaktpunkta vietne tiek regulāri atjaunota. NVD   Pastāvīgi.
3.5. Apsvērt iespēju nākotnē izvietot Nacionālo kontaktpunktu atsevišķā domēnā, nodrošinot tam viegli uztveramu domēna nosaukumu, kā arī paplašinot tajā sniegto informāciju. Koordinācijas padomei iesniegts izvērtējums par NVD nepieciešamajiem papildu resursiem un darba plāns. NVD   Sešu mēnešu laikā pēc Koordinācijas padomes izveides.
3.6. Izstrādāt priekšlikumus Nacionālā kontaktpunkta mājas lapas atpazīstamības veicināšanai un tās satura lielākai sasaistei ar veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas attīstību. Koordinācijas padomei iesniegts priekšlikumu apkopojums Nacionālā kontaktpunkta mājas lapas atpazīstamības veicināšanai un tās satura lielākai sasaistei ar veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas attīstību. NVD   Sešu mēnešu laikā pēc Koordinācijas padomes izveides.
3.7. Izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu mārketinga aktivitāšu plānu 2019. gadam un turpmāk katram nākamajam gadam. Koordinētas un saskaņotas mārketinga aktivitātes ārvalstīs, lai nodrošinātu valsts atbalsta resursu mērķtiecīgu izmantošanu. Ik gadu izstrādāts veselības aprūpes pakalpojumu mārketinga aktivitāšu plāns. LIAA VM, EM, ĀM, LVTK, LTRK, VADDA Viens mēnesis pēc plāna stāšanās spēkā un turpmāk līdz katra iepriekšējā kalendārā gada 30. novembrim.
3.8. Uzlabot dizainu esošajai izziņai par ārstniecības iestādes reģistrāciju ārstniecības iestāžu reģistrā. Nodrošināta iespēja ārstniecības iestādēm pēc pieprasījuma saņemt pilnveidota dizaina izziņu par ārstniecības iestādes reģistrāciju ārstniecības iestāžu reģistrā. Grozīti 27.08.2013 MK noteikumi Nr. 675 "Veselības inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādis". VI VM Trīs mēneši pēc plāna apstiprināšanas.
Pilnveidots dizains izziņai par ārstniecības iestādes reģistrāciju ārstniecības iestāžu reģistrā.

1 Apstiprināta 2018. gada 1. oktobra ar Veselības ministrijas rīkojumu Nr. 172 "Par darba grupas izveidi veselības eksporta pakalpojumu jomas attīstības rīcības plāna izstrādei"
2 Pamatojoties uz MK 2017. gada 12. septembra sēdes protokolā Nr. 45 44. § 3. punktā noteikto uzdevumu "Veselības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru izstrādāt veselības tūrisma veicināšanas rīcības virzienus un līdz 2018. gada 1. septembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām", tika izveidota darba grupa (apstiprināta 01.12.2017. ar Veselības ministrijas rīkojumu Nr. 215 "Par darba grupas izveidi"), kurā piedalījās pārstāvji no VM, EM, LIAA, LTRK, VADDA un LVTK.
3 Salīdzinot oficiālos statistikas datus atbilstoši MK 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 720 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem veselības aprūpes jomā" 8. pielikmā noteiktajai veidlapai un saskaņā ar spēkā esošo Oficiālās statistikas programmu, kas tiek regulāri apstiprināta trīs gadu periodam (šobrīd spēkā esoši MK 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 763 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2019.-2021. gadam").

Veselības ministre I. Viņķele

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 109Pieņemts: 06.03.2019.Stājas spēkā: 06.03.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 48 (6387), 08.03.2019. OP numurs: 2019/48.16
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
305413
06.03.2019
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva