Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā

Izdarīt Krājaizdevu sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 10. nr.; 2004, 2. nr.; 2007, 15. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 160. nr.; 2012, 92. nr.; 2013, 193. nr.; 2014, 113. nr.; 2017, 222. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "pilnvaroto sapulce" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pārstāvju sapulce" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 5. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Šā panta pirmajā daļā minētā pašvaldība var kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedru, ja krājaizdevu sabiedrība neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) 2. panta 18. punktu."

3. Izteikt 7. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) No krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram izmaksājamo peļņas daļu, kas saņemta no ieguldījuma krājaizdevu sabiedrības kapitālā, un biedra noguldījumiem."

4. Izteikt 7.1 pantu šādā redakcijā:

"7.1 pants. Krājaizdevu sabiedrības biedra paju atsavināšanas kārtība biedra izstāšanās gadījumā

Krājaizdevu sabiedrības valde ir tiesīga atteikt krājaizdevu sabiedrības biedra lūgumu par paju atsavināšanu krājaizdevu sabiedrībai, ja biedra paju atsavināšanas rezultātā krājaizdevu sabiedrība neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai arī paju izmaksa varētu apdraudēt krājaizdevu sabiedrības maksātspēju vai drošu un piesardzīgu turpmāko krājaizdevu sabiedrības darbību. Krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iesniegt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulcei (pārstāvju sapulcei) sūdzību par atteikumu atļaut paju atsavināšanu. Par krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu iesniegtas sūdzības izskatīšanai viena mēneša laikā sasaucama krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce)."

5. Papildināt 15. pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētā pašvaldība, veicot ieguldījumu krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā vai sniedzot aizdevumu krājaizdevu sabiedrībai, nodrošina valsts atbalsta kontroles normu ievērošanu."

6. 17. pantā:

izteikt 1.1 un otro daļu šādā redakcijā:

"(11) Krājaizdevu sabiedrība mēnesi pirms tās biedru kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmuma pieņemšanas paziņo Komisijai par nodomu izmaksāt biedriem izmaksājamās peļņas daļu, kas saņemta no ieguldījumiem krājaizdevu sabiedrības kapitālā. Komisijai ir tiesības aizliegt krājaizdevu sabiedrībai izmaksāt biedriem izmaksājamās peļņas daļu, ja tās izmaksas rezultātā krājaizdevu sabiedrība neievēros kapitāla pietiekamības prasības un riska darījumu ierobežojumus.

(2) Krājaizdevu sabiedrības biedriem izmaksājamās peļņas daļa izmaksājama 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tā peļņas daļa, kura šajā laikā nav izņemta, uzskatāma par pieprasījuma noguldījumu."

7. 20. pantā:

aizstāt desmitajā daļā vārdu "papildpajām" ar vārdu "pajām";

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Komisija izdod normatīvos noteikumus par krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošo prasību rādītāju aprēķināšanu un aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu."

8. Aizstāt 21. panta otrajā daļā vārdu "papildpaju" ar vārdu "paju".

9. Izslēgt 22. panta trešo daļu.

10. Izteikt 23. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Krājaizdevu sabiedrība grāmatvedību kārto saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu. Komisija izdod normatīvos noteikumus par krājaizdevu sabiedrības gada pārskata sagatavošanu.

(2) Par krājaizdevu sabiedrības gada pārskata sagatavošanu atbild valde, un to pirms kopsapulces (pārstāvju sapulces), kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 400 000 euro, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība."

11. Papildināt 24.2 pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"(61) Vairākas krājaizdevu sabiedrības ir tiesīgas vienoties, lai saņemtu ārpakalpojumu no viena un tā paša ārpakalpojumu sniedzēja. Ārpakalpojuma līgumu paraksta visas krājaizdevu sabiedrības, kuras noslēdz ārpakalpojuma līgumu. Krājaizdevu sabiedrības var deleģēt vienu krājaizdevu sabiedrību, kas iesniedz Komisijai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju, ievērojot šā panta nosacījumus."

12. Izteikt 27. pantu šādā redakcijā:

"27. pants. Krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles sistēma

(1) Krājaizdevu sabiedrība izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu savu risku pārvaldīšanu un aktīvu aizsardzību, krājaizdevu sabiedrības padomei un valdei sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, normatīvo aktu, tai skaitā Komisijas normatīvo noteikumu, kā arī Komisijas lēmumu un krājaizdevu sabiedrības politikas un procedūru ievērošanu.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidi."

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Grozījumi, ar kuriem visā likumā aizstāj vārdus "pilnvaroto sapulce" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pārstāvju sapulce" (attiecīgā locījumā), 5. panta 1.1 daļa, grozījumi 7. panta ceturtajā daļā un 7.1 pantā par izteikšanu jaunā redakcijā, 15. panta 1.2 daļa, grozījumi 17. panta 1.1 un otrajā daļā par izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 20. panta desmitajā daļā, 22. panta trešajā daļā attiecībā uz trešās daļas izslēgšanu un 23. panta otrajā daļā par izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 21. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 4. jūlijā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 21.06.2018.Stājas spēkā: 18.07.2018.Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 132 (6218), 04.07.2018. OP numurs: 2018/132.7
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
300110
18.07.2018
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva