Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā

Izdarīt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2011, 112. nr.; 2012, 172. nr.; 2013, 188. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu" ar vārdiem "nemantisko kaitējumu";

izslēgt otro daļu.

2. Aizstāt 2. panta trešajā daļā vārdus "personisko kaitējumu, tai skaitā morālo kaitējumu" ar vārdiem "nemantisko kaitējumu".

3. Izslēgt 2.1 pantu.

4. Izteikt 3. panta 4. punktu šādā redakcijā:

"4) iestādes ar patstāvīgu budžetu līdzekļiem, ja šie līdzekļi neietilpst nevienas šā panta 1., 2. vai 3. punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas budžetā un attiecīgā iestāde ir nodarījusi zaudējumu jomā, kurā tā darbojas sava budžeta ietvaros."

5. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. Nemantiskais kaitējums

Nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts:

1) fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas;

2) juridiskās personas darījumu reputācijas, komercnoslēpuma, autortiesību vai citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas."

6. Izslēgt 9. pantu.

7. Izteikt 11. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzinājuma apmēru.

(3) Ja ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību privātpersonai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums, nemantiskā kaitējuma esība ir uzskatāma par pierādītu."

8. Izteikt 13. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pantu, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 145 000 euro, - 100 procentu apmērā no šīs summas;

2) ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 euro, bet nepārsniedz 1 450 000 euro, - 145 000 euro plus 50 līdz 100 procentu apmērā no summas, kas pārsniedz 145 000 euro;

3) ja aprēķinātā summa pārsniedz 1 450 000 euro, atbilstīgs atlīdzinājums var būt mazāks par 50 procentiem no šīs summas."

9. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

(2) Nemantisko kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, - atvainojoties vai samaksājot atbilstīgu atlīdzību.

(3) Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida vai publiska atvainošanās.

(4) Nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 euro apmērā. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 euro apmērā, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzības apmērs var būt līdz 30 000 euro."

10. Izslēgt 20. panta ceturto daļu.

11. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

"21. pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par iestādes patstāvīgā budžeta ietvaros nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Iestāde ar patstāvīgu budžetu, kas saņem privātpersonas iesniegumu par šīs iestādes patstāvīgā budžeta (3. panta 4. punkts) ietvaros nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta šo iesniegumu iestādei, kuras padotībā tā atrodas, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei).

(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par iesnieguma noraidīšanu vai par zaudējuma atlīdzinājumu no attiecīgās iestādes patstāvīgā budžeta līdzekļiem vai publisko tiesību juridiskās personas budžeta un atlīdzinājuma apmēru.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams."

12. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

"24. pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" vai no valsts pamatbudžetā attiecīgās iestādes darbībai paredzētajiem līdzekļiem.

(2) Ja zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā:

1) sagatavo pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un iesniedz attiecīgās nozares ministrijai. Attiecīgās nozares ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz pieprasījumu Finanšu ministrijai. Ja lēmējiestāde ir ministrija, tā sagatavo pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Finanšu ministrijai;

2) pieprasa no privātpersonas informāciju par personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi.

(3) Lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, 10 darbdienu laikā pēc līdzekļu piešķiršanas no valsts pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

(4) Ja zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžetā attiecīgās iestādes darbībai paredzētajiem finanšu līdzekļiem, lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā attiecīgais iestādes lēmums vai tiesas nolēmums un no privātpersonas saņemta informācija par tās personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi, izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu."

13. Izteikt 27. un 28. pantu šādā redakcijā:

"27. pants. Zaudējuma atlīdzinājums no iestādes patstāvīgā budžeta

(1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret iestādi ar patstāvīgu budžetu, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās iestādes patstāvīgā budžeta (3. panta 4. punkts).

(2) Pēc tam kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai iestādei ar patstāvīgu budžetu.

(3) Lēmējiestāde vai iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta iestādei ar patstāvīgu budžetu arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi.

(4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.1 pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu iestādei ar patstāvīgu budžetu, pavadvēstulē norāda:

1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi;

2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;

4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;

5) iedzīvotāju ienākuma nodokli;

6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas.

(5) Iestāde ar patstāvīgu budžetu mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

(6) Iestāde ar patstāvīgu budžetu, pieņemot motivētu lēmumu, zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.

(7) Ja iestāde ar patstāvīgu budžetu nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, tā nekavējoties informē iestādi, kurai ir padota, un zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, uz kuru attiecināma attiecīgās iestādes atbildība. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai.

(8) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, tās publisko tiesību juridiskās personas orgāns, uz kuru attiecināma iestādes ar patstāvīgu budžetu atbildība, pieņem grozījumus šīs iestādes budžetā kārtējam gadam.

28. pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta

(1) Ja atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai iestāde ar patstāvīgu budžetu nevar atbilstoši šā likuma 25., 26. vai 27. pantam izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Ja pašvaldības dome vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai iestāde ar patstāvīgu budžetu konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, pašvaldības dome vai atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai iestāde, kurai padota iestāde ar patstāvīgu budžetu, sagatavo pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un iesniedz attiecīgās nozares ministrijai. Attiecīgās nozares ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz pieprasījumu Finanšu ministrijai. Pieprasījumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai.

(3) Pašvaldības dome vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai iestāde, kurai padota iestāde ar patstāvīgu budžetu, 10 darbdienu laikā pēc līdzekļu piešķiršanas no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu."

14. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

"30. pants. Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojuma izlīdzinājums

Ja zaudējuma atlīdzinājums tiek izmaksāts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" saskaņā ar šā likuma 28. pantu, nozares ministrija šos līdzekļus var pilnībā vai daļēji atgūt no attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas. Izlīdzinājuma procedūru nosaka citi likumi."

15. Izslēgt 31. pantu.

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"6. Iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, kas Finanšu ministrijā saņemts līdz 2018. gada 28. februārim, tiek izskatīts atbilstoši tiesību normām, kuras bija spēkā līdz 2018. gada 28. februārim. Finanšu ministrija sagatavo un līdz 2018. gada 15. aprīlim iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par 2018. gadā veiktajām izmaksām.

7. Administratīvā procesa likumā lietotie termini "personiskais kaitējums" un "morālais kaitējums" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "nemantiskais kaitējums".

8. Grozījumi par vārdu "personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu" aizstāšanu ar vārdiem "nemantisko kaitējumu" šā likuma 1. panta pirmajā daļā, vārdu "personisko kaitējumu, tai skaitā morālo kaitējumu" aizstāšanu ar vārdiem "nemantisko kaitējumu" 2. panta trešajā daļā, 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, 9. panta izslēgšanu, 11. panta otrās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 13. panta trešās daļas un 14. panta izteikšanu jaunā redakcijā nav piemērojami to lietu izskatīšanā, kurās attiecīgais iesniegums iestādē vai pieteikums tiesā iesniegts līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai."

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. martā.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 15. februārī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 27. februārī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.02.2018.Stājas spēkā: 01.03.2018.Tēma:  Administratīvais process, Valsts iestādes, civildienestsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 41 (6127), 27.02.2018. OP numurs: 2018/41.2
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
297398
01.03.2018
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva