Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā

Izdarīt Valsts probācijas dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 24. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 2., 14., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2011, 120. nr.; 2012, 189. nr.; 2014, 204., 257. nr.; 2015, 11., 118., 248. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. un 2. pantu šādā redakcijā:

"1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) izlīguma process - starpnieka organizēta un vadīta brīvprātīga un strukturēta saruna, kurā piedalās cietušais un probācijas klients;

2) izlīgums - pēc izlīguma procesa noslēgta rakstveida vienošanās, kurā noteikti izlīguma nosacījumi un sekas;

3) probācija - kriminālsoda - piespiedu darbs - un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs - izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) probācijas klients - nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; ar piespiedu darbu notiesāta persona; persona, kurai piemērots sabiedriskais darbs; persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts piespiedu darbs; persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un rakstveidā ir piekritusi iesaistīties izlīguma procesā ar cietušo; ar probācijas uzraudzību notiesāta persona vai persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts papildsods - probācijas uzraudzība;

5) probācijas programma - sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis;

6) riska un vajadzību novērtēšana - strukturēta metode, ko izmanto, lai noteiktu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas cēloņus, atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku un faktorus, kas attur probācijas klientu no atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

7) sociālās uzvedības korekcija - sociāli atbalstāmas un tiesiskas uzvedības veicināšana, veidošana un attīstīšana;

8) starpnieks - Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas organizē un vada izlīguma procesu, vai brīvprātīgā darba veicējs, kas ir apmācīts un sertificēts izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai.

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta kompetenci un funkcijas, Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus, kā arī probācijas klienta tiesības un pienākumus.

(2) Valsts probācijas dienesta un brīvprātīgā darba veicēja tiesiskajās attiecībās piemērojamas Brīvprātīgā darba likuma normas, ciktāl to nenosaka šis likums."

2. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku sabiedrības drošības jomā šajā likumā minēto funkciju ietvaros.

(2) Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.

(3) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības un to darbības teritoriju nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs."

3. Izteikt 6. panta 6. punktu šādā redakcijā:

"6) organizēt un vadīt izlīguma procesu kriminālprocesā un lietās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem;".

4. Izteikt 8. panta 4. punktu šādā redakcijā:

"4) piedalīties Valsts probācijas dienesta piedāvātajos sociālās uzvedības korekcijas pasākumos;".

5. Papildināt III nodaļu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

"8.1 pants. Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu tiesības

(1) Ja probācijas klientam, kas atbrīvots no kriminālatbildības nosacīti, ir noteikts pienākums nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas, šim klientam ir tiesības, attiecīgi pamatojot, lūgt atļauju Valsts probācijas dienestam mainīt dzīvesvietu.

(2) Valsts probācijas dienests pieņem lēmumu neatļaut probācijas klientam mainīt dzīvesvietu, ja attiecīgā klienta dzīvesvietas maiņa:

1) var apdraudēt sabiedrības drošību;

2) var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) var padarīt prokurora uzlikto pienākumu izpildi neiespējamu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu probācijas klients var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts probācijas dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums nav pārsūdzams. Valsts probācijas dienesta lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību."

6. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

"13. pants. Izlīguma process

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīguma procesā, lai mazinātu noziedzīga nodarījuma radīto kaitējumu.

(2) Lai nodrošinātu izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu, Valsts probācijas dienests:

1) apmāca brīvprātīgā darba veicējus;

2) informē procesa virzītāju par izlīguma procesa mērķiem un tā organizēšanas un vadīšanas iespējām;

3) sniedz sabiedrībai informāciju par izlīguma procesa mērķiem un tā organizēšanas un vadīšanas iespējām;

4) var piesaistīt valsts, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus izlīguma procesa mērķa sasniegšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīguma procesu, izlīguma pieprasījuma, ierosinājuma vai iesnieguma saturu, kā arī probācijas klienta un cietušā tiesības un pienākumus izlīguma procesā.

(4) Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam radīto zaudējumu atlīdzināšana ar probācijas klienta darbu cietušā labā neveido darba tiesiskās attiecības Darba likuma izpratnē."

7. 15. pantā:

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja saņemts šā panta pirmajā daļā minētais pieprasījums un probācijas klients atsakās no pārrunām ar Valsts probācijas dienestu vai pārrunas ar attiecīgo klientu nav iespējamas, Valsts probācijas dienests nosūta izvērtēšanas ziņojuma pieprasītājam Valsts probācijas dienesta rīcībā esošo informāciju, ja tādu bija iespējams iegūt no citiem informācijas avotiem.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas gaitā izmanto probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu."

8. Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

"16. pants. Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma

(1) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Valsts probācijas dienests un kurā Valsts probācijas dienesta funkciju izpildes nodrošināšanai iekļauj informāciju par:

1) probācijas klientu;

2) notiesāto, kurš piedalās probācijas programmā brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;

3) cietušo;

4) probācijas klienta vai cietušā likumisko pārstāvi;

5) juridisko personu, ar kuru noslēgta vienošanās par probācijas klienta nodarbināšanu piespiedu vai sabiedriskajā darbā, un tās pārstāvi;

6) citu fizisko personu vai juridiskās personas pārstāvi, kas sniedz informāciju šā likuma 6. pantā minēto funkciju izpildes ietvaros.

(2) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt informācijas apstrādi Valsts probācijas dienesta funkciju kvalitatīvai izpildei, tādējādi veicinot sabiedrības drošību, iespēju operatīvi kontrolēt probācijas klientu lietu virzības gaitu, nodrošinot efektīvu starpinstitucionālo sadarbību funkciju izpildes ietvaros un atvieglojot zinātniskos, analītiskos un statistiskos pētījumus.

(3) Ministru kabinets nosaka Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību.

(4) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā ievadītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija."

9. Papildināt likumu ar 16.1 pantu šādā redakcijā:

"16.1 pants. Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēma

(1) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēma ir informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Valsts probācijas dienests un kurā apstrādā datus par tāda probācijas klienta atrašanos noteiktā vietā un laikā, kurš ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas un kuram ir noteikta elektroniskā uzraudzība.

(2) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēmas mērķis ir, apstrādājot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, nodrošināt tāda probācijas klienta pārvietošanās intensīvu un operatīvu kontroli, kurš ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas un kuram ir noteikta elektroniskā uzraudzība.

(3) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēmā apstrādātā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija."

10. 18.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts probācijas dienests triju darbdienu laikā pēc probācijas klienta reģistrācijas dienas vai dienas, kad saņemta informācija par šāda klienta dzīvesvietas maiņu, nosūta bāriņtiesai, kuras teritorijā atrodas probācijas klienta jaunā dzīvesvieta, informāciju par attiecīgo klientu, kas ir sodīts par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību.";

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš sodīts, soda veidu un apmēru, plānoto uzraudzības ilgumu, prokurora uzliktos vai Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus, kā arī deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi.

(4) Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par probācijas klientu, ja iegūtās ziņas rada pamatotas aizdomas par bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību un probācijas klients dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš sodīts, soda veidu un apmēru, plānoto uzraudzības ilgumu, prokurora uzliktos vai Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus, informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu, un deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi."

11. Papildināt 18.2 pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests iegūst informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem, kā arī šīs informācijas saturu, apjomu un tās apstrādes un glabāšanas kārtību.

(4) Šajā pantā minētā mērķa sasniegšanai apstrādājamā informācija par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem ir ierobežotas pieejamības informācija."

12. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V nodaļa
Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes un starpinstitūciju sadarbības organizēšana
".

13. Izslēgt 20. panta 5. punktā vārdu "pārvaldes".

14. Izslēgt 21. panta 1. punktā vārdu "republikas".

15. Papildināt V nodaļu ar 21.1 pantu šādā redakcijā:

"21.1 pants. Starpinstitūciju sadarbības organizēšana

Lai mazinātu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, Valsts probācijas dienests var organizēt starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, nodrošinot to metodisko vadību."

16. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VI nodaļa
Valsts probācijas dienesta ierēdņu, darbinieku un brīvprātīgā darba veicēju tiesiskais statuss
".

17. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

"23. pants. Brīvprātīgā darba veicēja atlases kritēriji un starpnieka sertificēšana

(1) Brīvprātīgā darba veicēju var iesaistīt uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanu, kā arī izpētes un analītiskajā darbā.

(2) Par brīvprātīgā darba veicēju var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos būt par brīvprātīgā darba veicēju;

2) ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav nodibināta aizgādnība;

3) prot valsts valodu;

4) ir saņēmusi Valsts probācijas dienesta vadītāja pilnvarotas personas rakstveida atzinumu, ka spēj veikt līgumā par brīvprātīgo darbu paredzamos uzdevumus;

5) ir noslēgusi ar Valsts probācijas dienestu līgumu par brīvprātīgo darbu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā brīvprātīgā darba veicējs saņem izdevumu kompensāciju par līgumā noteikto uzdevumu izpildi, un izdevumu kompensācijas apmēru.

(4) Brīvprātīgā darba veicējs drīkst būt starpnieks izlīguma procesā, ja:

1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā;

2) viņš nav sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir reabilitēts vai sodāmība viņam ir noņemta (dzēsta);

3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.

(5) Brīvprātīgā darba veicējs, kas brīvprātīgo darbu veic iestādēs, kurās uzturas nepilngadīgas personas, vai pasākumos, kuros piedalās nepilngadīgas personas, atbilst normatīvo aktu prasībām bērnu tiesību aizsardzības jomā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests apmāca un sertificē brīvprātīgā darba veicējus izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai, kā arī anulē sertifikātu.

(7) Starpnieka sertifikātu var anulēt, ja starpnieks sertifikāta darbības laikā ir pārkāpis izlīguma organizēšanas un vadīšanas noteikumus vai Valsts probācijas dienesta vadītāja apstiprinātos starpnieka ētikas principus vai sniedzis par sevi nepatiesas ziņas.

(8) Ja starpnieka sertificēšanas komisijas lēmums par sertifikāta anulēšanu tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

18. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

"23.1 pants. Brīvprātīgā darba veicēja tiesības un pienākumi

(1) Brīvprātīgā darba veicējam ir šādas tiesības:

1) saņemt līgumā par brīvprātīgo darbu noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un atbalstu no Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

2) iesniegt priekšlikumus šā likuma 6. pantā minēto Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanas uzlabošanai.

(2) Brīvprātīgā darba veicējam ir šādi pienākumi:

1) iepazīties ar Valsts probācijas dienesta iekšējiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem, kas attiecas uz tā darbības jomu, ievērot šos normatīvos aktus un rīkojumus, kā arī ētikas principus;

2) organizējot un vadot izlīguma procesu, sazināties ar cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, izmantojot Valsts probācijas dienesta amatpersonas sniegtos datus;

3) godprātīgi, ievērojot paredzētos termiņus, pildīt noslēgto līgumu par brīvprātīgo darbu;

4) piedalīties Valsts probācijas dienesta organizētajās apmācībās vai citās kvalifikācijas celšanas apmācībās saistībā ar savu darbības jomu."

19. 24. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"24. pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu, darbinieku un brīvprātīgā darba veicēju apliecības";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Brīvprātīgā darba veicējiem izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā darba veicēja apliecību."

20. 25. pantā:

izteikt 1.1 daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) saņemt informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret probācijas klientu, par probācijas klientam piemērotajiem drošības līdzekļiem, probācijas klienta meklēšanu un dalību personu vai sabiedrības drošību apdraudējušajos notikumos;";

izteikt 1.1 daļas 9. punktu šādā redakcijā:

"9) saņemt informāciju par cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem un dzīvesvietu, kā arī sazināties ar cietušo, lai iegūtu informāciju izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanai, izlīguma organizēšanai un vadīšanai, prokurora uzlikto pienākumu izpildes kontrolei vai pienākumu noteikšanai uzraudzības ietvaros, kā arī probācijas klienta parādsaistību jautājuma risināšanai uzraudzības ietvaros;";

papildināt 1.1 daļu ar 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

"11) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas materiāliem, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē un ir pieteikusies dalībai probācijas programmā;

12) pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādes informāciju par veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesāto;

13) saņemt informāciju par probācijas klientam piemērotajiem līdzekļiem pagaidu aizsardzībai pret vardarbību;

14) ja probācijas klients ir nepilngadīgs, saņemt informāciju par:

a) nepilngadīgā probācijas klienta mantas pārvaldīšanu,

b) vecāka aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta nodošanu citas personas aprūpē Latvijā vai ārvalstī,

c) vecāku domstarpībām nepilngadīgā probācijas klienta audzināšanas jautājumos,

d) vecāku aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta nosūtīšanu pie speciālista konsultācijas saņemšanai,

e) atļauju nepilngadīgajam probācijas klientam šķērsot valsts robežu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā valsts robežu šķērso bērni;

15) saņemt informāciju par nepilngadīgu probācijas klientu, kas ir cietis noziedzīga nodarījuma dēļ;

16) saņemt informāciju par probācijas klientam sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sniegto sociālo palīdzību;

17) saņemt informāciju par probācijas klienta izglītību;

18) saņemt informāciju par probācijas klienta invaliditāti;

19) saņemt informāciju par probācijas klienta nodarbinātību, ienākumiem un apgādībā esošām personām;

20) saņemt informāciju par probācijas klienta laulāto, vecākiem un bērniem;

21) saņemt informāciju par probācijas klienta nāvi.";

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Šā likuma 18.2 panta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildes ietvaros Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības par bijušajiem probācijas klientiem saņemt un apstrādāt šādus datus:

1) šā panta 1.1 daļas 1. un 2. punktā minēto informāciju;

2) ziņas par personas nāvi.";

papildināt otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) saņemt informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, sodāmību.";

papildināt 2.1 daļu ar 7., 8., 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"7) identificēt probācijas klientu, izmantojot elektroniskajās ierīcēs iebūvētu pirkstu nospiedumu lasītāju, kas skenē personas pirkstu nospiedumus;

8) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamā dzīvesvietā dzīvojošajām personām, lai noskaidrotu šo personu attieksmi pret elektroniskās uzraudzības noteikšanu un elektronisko ierīču uzstādīšanu;

9) saņemt probācijas klienta iespējamā dzīvesvietā dzīvojošo personu atļauju elektronisko ierīču izvietošanai šajā dzīvesvietā probācijas klienta elektroniskās uzraudzības īstenošanai;

10) veikt probācijas klienta iespējamās dzīvesvietas atbilstības izvērtēšanu elektroniskās uzraudzības noteikšanai;

11) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamās dzīvesvietas īpašnieku, lai noskaidrotu šīs dzīvesvietas pastāvīgumu;

12) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamo darba devēju, lai noskaidrotu plānotās nodarbinātības paredzēto ietekmi uz elektroniskās uzraudzības īstenošanu.";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Vērtējot elektroniskās uzraudzības piemērošanu probācijas klientam, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus ir šā panta 2.1 daļas 8., 9., 10., 11. un 12. punktā minētās tiesības.";

papildināt piekto daļu pēc vārda "narkotiskās" ar vārdu "toksiskās".

21. Izteikt 26. panta 2. punktu šādā redakcijā:

"2) nodrošināt saņemtās ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu neizpaušanu;".

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"14. Grozījumi šā likuma 25. panta 1.1 daļas 2. punktā un grozījumi attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar 14. un 15. punktu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

15. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 13. panta trešajā daļā, 16. panta trešajā daļā, 18.2 panta trešajā daļā un 23. panta trešajā un sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumi Nr. 782 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā";

2) Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 803 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 266 "Noteikumi par kārtību, kādā brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību, un atlīdzības apmēru";

4) Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr. 973 "Probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtība"."

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 14. septembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 29. septembrī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 14.09.2017.Stājas spēkā: 13.10.2017. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Valsts iestādes, civildienests, KrimināltiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 194 (6021), 29.09.2017.OP numurs: 2017/194.5
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
293883
13.10.2017
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)