Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.; 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. nr.; 1998, 1. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr.; 2002, 6. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 2., 8., 24. nr.; 2006, 14., 22. nr.; 2007, 3., 12., 24. nr.; 2008, 12. nr.; 2009, 1., 2., 15., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 82., 131., 178., 206. nr.; 2011, 99., 144., 157., 204. nr.; 2012, 44., 88., 92., 192. nr.; 2013, 194., 232., 234. nr.; 2014, 47., 57., 257. nr.; 2015, 42., 97., 227., 248. nr.; 2016, 123., 241. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Samaksātajā nodoklī iekļauj arī atbilstoši Solidaritātes nodokļa likumam noteikto solidaritātes nodokļa daļu, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā."

2. 3. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "(algas nodokļa maksātāja - mēneša) apliekamais ienākums" ar vārdiem un skaitli "ja šā panta 2.4 daļā nav noteikts citādi";

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdu "minimālais" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais";

izteikt 2.4 daļu šādā redakcijā:

"2.4 Ja iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) ienākums, izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus, pārsniedz 20 000 euro gadā (1667 euro mēnesī), gada (mēneša) apliekamo ienākumu nosaka šādi:

1) no maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) ienākuma līdz 20 000 euro gadā (1667 euro mēnesī) atskaita šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktos atskaitījumus;

2) no maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) ienākuma, kas pārsniedz 20 000 euro gadā (1667 euro mēnesī), šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktos atskaitījumus atskaita tikai tad, ja ar maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) ienākumiem līdz 20 000 euro gadā (1667 euro mēnesī) nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.";

papildināt pantu ar 2.5 un 2.6 daļu šādā redakcijā:

"2.5 Šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos atskaitījumus neveic no tiem apliekamo ienākumu veidiem, kuriem piemēro šā likuma 15. panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā noteiktās nodokļa likmes.

2.6 Jaunuzņēmuma darba ņēmējam par jaunuzņēmuma gūto ar algas nodokli apliekamo ienākumu piemērojami Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktie nosacījumi.";

izteikt trešās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) ienākums no alternatīvo ieguldījumu fonda, kas Latvijas Republikā ir nodibināts kā komandītsabiedrība;";

izteikt trešās daļas 10. un 10.1 punktu šādā redakcijā:

"10) dividendes, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi;

101) dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi;";

izslēgt trešās daļas 18. un 19. punktu;

papildināt trešo daļu ar 26. punktu šādā redakcijā:

"26) izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā nav noteikts citādi.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma";

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdus "7.1, 10. un 11. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "7.1, 10., 10.1 un 11. punktā".

3. 8. pantā:

aizstāt 2.5 un 2.10 daļā vārdus "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma";

izteikt trešās daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) ienākumi no ārvalsts personālsabiedrības, ja šī personālsabiedrība ārvalstī nav uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa maksātāja, kā arī no alternatīvo ieguldījumu fonda, kas ir nodibināts kā komandītsabiedrība;

4) ienākumi, ko komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, organizācijas, biedrības un nodibinājuma dalībnieki (biedri) saņem komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, organizācijas, biedrības un nodibinājuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.2 punktā nav noteikts citādi;";

izteikt trešās daļas 12. un 12.1 punktu šādā redakcijā:

"12) dividendes, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi;

121) dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi;";

izslēgt trešās daļas 16. un 17. punktu;

papildināt trešo daļu ar 20.4 punktu šādā redakcijā:

"204) izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā nav noteikts citādi;";

aizstāt piektās daļas 1. punktā vārdu "pieciem" ar skaitli "10";

aizstāt 5.1 daļā vārdu "piecu" ar skaitli "10";

izslēgt desmito daļu;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"11. Šā likuma izpratnē dividendēm pielīdzināms ienākums ir:

1) individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali;

2) kooperatīvās sabiedrības veiktā peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam vai jebkura cita kooperatīvās sabiedrības peļņas sadale tās biedriem;

3) personālsabiedrības biedram izmaksātā personālsabiedrības peļņas daļa, izņemot šā likuma 3. panta trešās daļas 5. punktā un 8. panta trešās daļas 3. punktā minētos ar nodokli apliekamos ienākumus."

4. Aizstāt 8.1 panta devītajā un desmitajā daļā skaitli un vārdus "15. panta devītajā daļā noteikto papildu likmi" ar skaitli un vārdiem "15. panta vienpadsmitajā daļā noteikto papildu likmi".

5. 9. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 2.1 un 2.2 punktu šādā redakcijā:

"21) dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu vai nosacītajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (šo atbrīvojumu nepiemēro, ja uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samaksāts saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"),

b) ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis;

22) likvidācijas kvota, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu,

b) ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis.";

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro;";

aizstāt pirmās daļas 14. punktā skaitli "213,43" ar skaitli "250";

aizstāt pirmās daļas 32.1 punktā skaitli "14,23" ar skaitli "15";

aizstāt pirmās daļas 35.1 punkta ievaddaļā skaitli "2017." ar skaitli "2018.";

aizstāt pirmās daļas 35.1 punkta "d" apakšpunktā un 43. punkta "b" apakšpunktā vārdus "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma";

aizstāt trešās daļas 2. punktā skaitļus un vārdu "14. un 17." ar skaitļiem un vārdu "2.1, 14. un 17.";

papildināt pantu ar 3.6, 3.7 un 3.8 daļu šādā redakcijā:

"3.6 Šā panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punkta piemērošanai tiek pieņemts, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samaksāts, ja dividendes vai dividendēm pielīdzināmu ienākumu, vai likvidācijas kvotu izmaksā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kas nodibināta un darbojas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Šā panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punkta normu nepiemēro, ja ienākuma izmaksātājs atrodas, ir izveidots vai nodibināts normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

3.7 Nosacītās dividendes šā likuma izpratnē ir nosacītās dividendes Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē.

3.8 Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai nepiemēro šā panta pirmās daļas 2.1 punktā noteikto atbrīvojumu, ja dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes izmaksātas, izmantojot Latvijas Republikā izveidotu komercsabiedrību vai citu juridisko personu, vai ārvalstu sabiedrību (turpmāk šā likuma izpratnē - struktūra), vai vienīgi vai galvenokārt tāpēc izveidotu struktūru virkni, lai izvairītos no ienākuma nodokļa maksājumiem vai samazinātu tos. Par tādu mērķi var liecināt šādas (bet ne tikai) pazīmes:

1) struktūra, izvērtējot visus faktus un apstākļus (nodokļu aprēķināšanai ņem vērā maksātāja darījumu ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu), uzskatāma par mākslīgi izveidotu;

2) ja maksātājam izmaksātās dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes tieši no izcelsmes avota būtu apliktas ar augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekā izmaksājot tos, izmantojot struktūru vai struktūru virkni.";

papildināt astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, ko veido jaunbūve, ēka vai būve un zeme, bet uz šo jaunbūvi, ēku vai būvi īpašuma tiesības iegūtas un zemesgrāmatā nostiprinātas vēlāk nekā uz zemi, tad par nekustamā īpašuma iegādes brīdi uzskata dienu, kad jaunbūve, ēka vai būve ierakstīta zemesgrāmatā, izņemot šā panta pirmās daļas 33.1 punktā noteikto gadījumu.";

aizstāt vienpadsmitās daļas 1. punktā vārdus "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma".

6. 10. pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdu "normas" ar vārdiem "piemērošanas kārtību";

izteikt pirmās daļas 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas;

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8. panta piektās daļas 1. un 3. punkta nosacījumus;";

izslēgt pirmās daļas 8. punktā vārdus "un kas kopā taksācijas gada laikā nepārsniedz to attaisnotajos izdevumos ietveramo izdevumu summu (apmēra ierobežojumu), kuru Ministru kabinets noteicis šīs daļas 2. punkta piemērošanai";

izteikt 1.3 daļu šādā redakcijā:

"1.3 Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 8. punktā minētie maksātāja attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 euro (ja maksātājs attaisnotajos izdevumos iekļauj šā panta pirmās daļas 2. punktā minētos attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem - ne vairāk kā 600 euro par katru ģimenes locekli).";

papildināt pantu ar 1.9 un 1.10 daļu šādā redakcijā:

"1.9 Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētie maksātāja attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendāra mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas), bet ne vairāk kā 4000 euro gadā.

1.10 Aprēķinot nodokli rezumējošā kārtībā, attaisnotajos izdevumos iekļauto taksācijas gadā samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs ir samazināms par summu, kas atbilstoši Solidaritātes nodokļa likumā noteiktajam ir pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.";

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdus "15. panta 3.1 daļā, septītajā un desmitajā daļā noteiktā nodokļa likme" ar skaitli un vārdiem "15. panta piektajā, septītajā, astotajā un divpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa likme";

aizstāt sestajā un astotajā daļā vārdu "piecu" ar skaitli "10";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"9. Taksācijas gada ienākumu par šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem attaisnotajiem izdevumiem nedrīkst samazināt, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1) maksātāja - individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieka - par sevi kā par pašnodarbinātu personu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir iekļautas individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) saimnieciskās darbības izdevumos;

2) to iemaksu objektu Latvijas Republikā ar nodokli neapliek."

7. 11. pantā:

izslēgt otrās daļas 2.1 punktu;

aizstāt trešās daļas 1. punktā skaitli un vārdu "427 euro" ar skaitli un vārdu "1000 euro";

izteikt trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.5 pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;";

papildināt pantu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 daļu šādā redakcijā:

"3.1 Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

3.2 Saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā:

1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;

2) nekustamā īpašuma nodoklis;

3) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.5 pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;

4) kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

3.3 Šā panta 3.1 daļā noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro maksātājiem par pirmo taksācijas gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

3.4 Saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēra noteikšanai atbilstoši šā panta 3.1 daļai saimnieciskās darbības ieņēmumos tiek ņemtas vērā arī summas, kas saņemtas valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu tiek uzskatīti par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"9. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, nepārsniedzot šā panta 3.1 daļā noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu.";

papildināt divpadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Maksātājs saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir gūti tikai bezskaidras naudas veidā."

8. 11.1 pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5. pantu" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu";

izteikt ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;";

izslēgt ceturtās daļas 3. punktu;

izteikt ceturtās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) darbinieku labā izdarītajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8. panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";";

izslēgt ceturtās daļas 11. punktu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā - samazina) par saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina (negatīva rezultāta gadījumā - palielina) - par saskaņā ar šā likuma 11.5 panta un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu.";

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"6.1 Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"8. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, ievērojot šā panta 6.1 daļā noteikto ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību."

9. 11.3 pantā:

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora - fiziskās personas - un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, un iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma.";

aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9. panta otro un trešo daļu" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma attiecīgās normas".

10. 11.5 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Saimnieciskās darbības veicējs pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina atsevišķi par katru pamatlīdzekli, kura iegādes vērtība ir lielāka par 1000 euro, saskaņā ar šajā pantā un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību.";

papildināt pantu ar 1.1, 1.2, 1.3, 1.4 un 1.5 daļu šādā redakcijā:

"1.1 Aprēķinot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojumu norakstīšanai pielieto vienu no šādām metodēm:

1) nosaka pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojumu procentos:

a) ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi - pieci procenti,

b) dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas - 10 procenti,

c) skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums - 35 procenti,

d) pārējie pamatlīdzekļi - 20 procenti;

2) nosaka pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku gados:

a) ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi - 35 gadi,

b) dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas - 10 gadi,

c) skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums - trīs gadi,

d) pārējie pamatlīdzekļi - pieci gadi.

1.2 Maksātājs visu pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanā ir tiesīgs izvēlēties vienu no šā panta 1.1 daļas 1. vai 2. punktā minētajām pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanas metodēm. Pielietoto pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi maksātājs ir tiesīgs mainīt ne biežāk kā vienu reizi 10 gados.

1.3 Pamatlīdzekļu nolietojumu nenoraksta zemei, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam, ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskajiem aktīviem un pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kurus nodokļa maksātājs izvēlējies novērtēt patiesajā vērtībā, kā arī reprezentatīviem automobiļiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē.

1.4 Nemateriālo ieguldījumu vērtību patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta piecos gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās.

1.5 Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gadu laikā pēc izmaksu rašanās.";

aizstāt 4.1, 6.1, 6.2, 6.3, 6.4 un 6.5 daļā vārdus "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma";

izslēgt astotajā daļā vārdus un skaitli "saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. pantu".

11. Izslēgt 11.9 panta vienpadsmitās daļas 1. punktā vārdus un skaitļus "izņemot šā likuma 3. panta trešās daļas 18. punktā un 8. panta trešās daļas 3. un 16. punktā minēto ienākumu".

12. Izteikt 11.10 panta devītās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) tam ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un tam ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai tas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;".

13. 11.11 pantā:

aizstāt sestajā un septītajā daļā skaitli un vārdus "15. panta otrajā daļā" ar skaitli un vārdiem "15. panta trešajā daļā";

aizstāt septītajā un astotajā daļā vārdus "likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" ar vārdiem "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma".

14. 12. pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu piemēro katru mēnesi ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, apliekamajam ienākumam, kuram tiek piemērota šā likuma 15. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktā likme.";

izteikt 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"1.1 Maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulu, ko nosaka Ministru kabinets. Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī šādus lielumus, kurus nosaka Ministru kabinets:

1) maksimālo gada neapliekamo minimumu;

2) gada apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu;

3) gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu.

1.2 Maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņem vērā visus maksātāja gada ienākumus (tai skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus (izņemot šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 punktā minēto ienākumu), saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.";

papildināt pantu ar 1.4, 1.5, 1.6 un 1.7 daļu šādā redakcijā:

"1.4 Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu Valsts ieņēmumu dienests nosaka šādi:

1) maksātāja mēneša apliekamā ienākuma objektu taksācijas gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam nosaka, apliekamo ienākumu, kas gūts no pirms pirmstaksācijas gada 1. oktobra līdz pirmstaksācijas gada 30. septembrim (izņemot ienākumus no kapitāla pieauguma), dalot ar mēnešu skaitu, kuros gūts ienākums. Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu aprēķina Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, izmantojot aprēķināto mēneša apliekamā ienākuma objektu taksācijas gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam;

2) maksātāja mēneša apliekamā ienākuma objektu taksācijas gada periodam no 1. augusta līdz 31. decembrim nosaka, apliekamo ienākumu, kas gūts no pirmstaksācijas gada 1. decembra līdz taksācijas gada 31. maijam (izņemot pirmstaksācijas gada decembrī gūtos ienākumus no kapitāla pieauguma), dalot ar mēnešu skaitu, kuros gūts ienākums. Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu aprēķina Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, izmantojot aprēķināto apliekamā ienākuma objektu par taksācijas gada otro pusgadu un ņemot vērā prognozēto neapliekamā minimuma apmēru, kas aprēķināts taksācijas gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam;

3) ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par maksātāja apliekamajiem ienākumiem vai maksātājam nav gūti ar nodokli apliekamie ienākumi šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajos laika periodos, vai maksātājs taksācijas gadā ir ieguvis rezidenta statusu, Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst vienai divpadsmitajai daļai no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma, dalot to ar divi.

1.5 Maksātājam, kas reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu citā ienākumu gūšanas vietā, prognozētais gada diferencētais neapliekamais minimums avansa maksājumu aprēķinā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek ģenerēts automātiski atbilstoši prognozētajam ienākumam no saimnieciskās darbības (ņemot vērā pirmstaksācijas gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus vai paša nodokļa maksātāja prognozētos ienākumus).

1.6 Valsts ieņēmumu dienests ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, nodrošina ierakstu par maksātājam piemērojamo Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pārskatā "Iesniegto algas nodokļa grāmatiņu dati" šādā kārtībā:

1) līdz taksācijas gada 1. janvārim par mēnesī piemērojamo Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadā no 1. janvāra līdz 31. jūlijam, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus pēc stāvokļa pirmstaksācijas gada 15. decembrī;

2) līdz taksācijas gada 1. augustam par mēnesī piemērojamo Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadā no 1. augusta līdz 31. decembrim, pamatojoties uz aprēķinu, kas veikts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus pēc stāvokļa taksācijas gada 20. jūlijā.

1.7 Valsts ieņēmumu dienests divu darba dienu laikā pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma saņemšanas informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par maksātājam piemērojamo Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru par mēnesi, kurā maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B".";

aizstāt piektajā daļā skaitli un vārdu "2820 euro" ar skaitli un vārdu "3600 euro";

aizstāt devītajā daļā skaitļus un vārdus "15. panta 3.1 daļā, septītajā un desmitajā daļā noteiktā nodokļa likme" ar skaitli un vārdiem "15. panta piektajā, septītajā, astotajā un divpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa likme".

15. 13. pantā:

papildināt panta pirmās daļas 1. punktu ar "l", "m" un "n" apakšpunktu šādā redakcijā:

"l) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem,

m) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu,

n) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.";

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus "15. panta 3.1 daļā, septītajā un desmitajā daļā noteiktā nodokļa likme" ar skaitli un vārdiem "15. panta piektajā, septītajā, astotajā un divpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa likme";

aizstāt piektajā daļā skaitli un vārdus "15. panta otrajā daļā noteiktā nodokļa likme" ar skaitli un vārdiem "15. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktā nodokļa likme";

aizstāt sestajā daļā skaitļus un vārdus "15. panta 3.1 vai septītajā daļā noteiktā nodokļa likme" ar skaitli un vārdiem "15. panta piektajā, septītajā un astotajā daļā noteiktā nodokļa likme".

16. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

"15. pants. Nodokļa likmes un to piemērošana

1. Gada apliekamais ienākums tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā pantā noteiktajām likmēm.

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, izņemot šā panta piektajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā noteiktos ienākuma veidus, ir šāda:

1) 20 procenti - gada ienākumam (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) līdz 20 000 euro;

2) 23 procenti - gada ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 20 000 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro;

3) 31,4 procenti - gada ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 55 000 euro.

3. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ja šā panta sešpadsmitajā vai septiņpadsmitajā daļā nav noteikts citādi, ir šāda:

1) 20 procenti - mēneša ienākumam (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) līdz 1667 euro;

2) 23 procenti - mēneša ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 1667 euro.

4. Ja kalendāra mēneša laikā viens ienākuma izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus, kuriem nepiemēro šā panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā noteiktās likmes, izmaksātos ienākumu veidus summē un piemēro šā panta trešajā daļā noteiktās likmes.

5. Nodokļa likmi 20 procentu apmērā piemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma.

6. Nodokļa likmi 10 procentu apmērā piemēro:

1) šā likuma 3. panta trešās daļas 9.1 punktā un 8. panta trešās daļas 15. punktā minētajam ienākumam;

2) šā likuma 3. panta trešās daļas 9.2 punktā un 8. panta trešās daļas 15.1 punktā minētajam ienākumam;

3) šā likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minētajam ienākumam.

7. Šā likuma 3. panta trešās daļas 7.1 punktā minētajam ienākumam, ja šā ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17. panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota trīs procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.

8. Šā likuma 3. panta trešās daļas 12. punkta "b" apakšpunktā minētajam ienākumam tiek piemērota piecu procentu likme.

9. Patentmaksas apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 50 līdz 100 euro mēnesī.

10. Mikrouzņēmuma darbinieka vai mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumam piemēro nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.

11. Ja maksātājs guvis ienākumu saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu un aizdevuma izsniegšanas dienā ir aizdevēja darbinieks, valdes vai padomes loceklis, attiecīgajam ienākumam papildus šā panta otrajā daļā noteiktajai likmei piemēro 22 procentu papildu likmi.

12. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 euro katrā nodarbinātības dienā.

13. Uz personālsabiedrības biedru attiecināmajai alternatīvo ieguldījumu fonda (kas ir nodibināts kā komandītsabiedrība) un ārvalsts personālsabiedrības (ja ārvalsts personālsabiedrība nav ārvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa maksātāja) ar nodokli apliekamā ienākuma daļai, kas ir ienākums no kapitāla, kā arī ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro attiecīgo šā panta piektajā daļā minēto likmi.

14. Šā likuma 11.9 panta piecpadsmitās daļas 1. punktā minētajam ienākumam tiek piemērota algota darba ienākumam noteiktā nodokļa likme, kas noteikta ienākuma gūšanas gadā, bet šā likuma 11.9 panta piecpadsmitās daļas 2. punktā minētajam ienākumam - šā panta piektajā daļā noteiktā nodokļa likme.

15. Ja maksātājam piemēro atskaitījumus saskaņā ar šā likuma 3. panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu un šā likuma 3. panta 2.4 daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā, maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 000 euro gadā (1667 euro mēnesī), piemēro nodokļa likmi saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. un 3. punktu vai šā panta trešās daļas 2. punktu, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz 20 000 euro, reizinot ar nodokļa likmi 20 procentu apmērā. Ja šā likuma 10. pantā noteikto attaisnoto izdevumu vai 13. pantā noteikto nodokļa atvieglojumu piemērošanas rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa, maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 20 procentu apmērā.

16. Ja algas nodokļa maksātājs ir persona, uz kuru attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, un maksātāja algota darba ienākums mēnesī pārsniedz 4583 euro, viņa mēneša ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 4583 euro, piemēro nodokļa likmi 31,4 procentu apmērā.

17. Nodokļa likme, ja maksātājs ienākuma izmaksātājam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, ir 23 procenti, ja šā panta sešpadsmitajā daļā nav noteikts citādi. No maksātāja mēneša ienākuma šā likuma 3. panta otrās daļas 1. punktā minētos atskaitāmos izdevumus atskaita tā, kā tas saskaņā ar šā panta piecpadsmito daļu noteikts maksātāja mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 euro mēnesī.

18. Nodokļa likmi 20 procentu apmērā taksācijas gada laikā piemēro ienākumiem no autoratlīdzības par literārajiem darbiem, tai skaitā darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos masu informācijas līdzekļos.

19. Šā panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā minētos ienākumus iekļauj taksācijas gada kopējā apliekamajā ienākumā un tiem rezumējošā kārtībā piemēro šā panta otrajā daļā noteiktās likmes."

17. 16.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"2. Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un ienākuma no alternatīvo ieguldījumu fonda, kas ir nodibināts kā komandītsabiedrība, kā arī no ārvalsts personālsabiedrības (ja tā nav ārvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa maksātāja) uzskata dienu, kad ienākums aprēķināts.";

aizstāt 3.2 daļā vārdu "piecu" ar skaitli "10";

papildināt astoto daļu pēc vārdiem "izmaksātajām dividendēm par publiskajā apgrozībā esošām akcijām" ar vārdiem "(ja tas saskaņā ar likumu jāietur)";

izslēgt 8.1 daļu.

18. 17. pantā:

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdus "15. pantā noteiktajai likmei" ar skaitli un vārdiem "15. panta trešajā daļā noteiktajai likmei";

aizstāt trešās daļas 1. punktā vārdus "mēneša neapliekamā minimuma" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma";

izteikt desmitās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

"12) dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes;";

papildināt desmito daļu ar 22. punktu šādā redakcijā:

"22) izložu un azartspēļu laimesti, kuri pārsniedz 3000 euro, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus.";

aizstāt 10.4 daļā skaitļus un vārdus "15. panta 3.1 daļā" ar skaitli un vārdiem "15. panta piektajā daļā";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"12. No šā likuma 3. panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 7.1, 8., 9.2, 10., 10.1, 11., 12., 13., 14., 14.1, 15., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. punktā minētajiem ienākumiem nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.";

izslēgt 12.3 un 12.4 daļu;

papildināt pantu ar 12.7 daļu šādā redakcijā:

"12.7 Ieturot nodokli no nerezidenta īpašumā esoša augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma - ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas."

19. 18. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests maksātājam, izņemot maksātāju, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, izveido aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu. Maksātājam, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, ir tiesības 30 dienu laikā pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas labprātīgi iesniegt aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, prognozējot paredzamo ienākumu.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"1.1 Ja nodokļa avansa maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu aprēķinu.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"2.1 Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo šā panta trešajā daļā paredzēto termiņu."

20. 19. pantā:

papildināt 1.1 daļu pēc vārdiem "diferencēto neapliekamo minimumu" ar vārdiem un skaitli "kā arī šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi";

izteikt 5.3 daļu šādā redakcijā:

"5.3 Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim. Lai segtu šā likuma 11.9 panta devītajā daļā minētos zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, maksātājs var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu.";

papildināt sesto daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) ka ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.";

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minēto kārtību nepiemēro, nosakot šā likuma 11. panta 3.1 daļā minēto saimnieciskās darbības ieņēmumu ierobežojuma apmēru.";

aizstāt 10.2 daļā vārdus "samaksāto summu" ar vārdiem "samaksāto un atmaksāto summu".

21. 20. pantā:

aizstāt trešās daļas 3. punktā vārdus "gada neapliekamo minimumu" ar vārdiem "gada diferencēto neapliekamo minimumu";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Šajā pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem:

1) kuri gūst ienākumus no saimnieciskās darbības;

2) kuriem rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar šā likuma 15. panta otrajā daļā minētās progresīvās likmes piemērošanu;

3) kuriem rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu."

22. Izslēgt 26. panta ceturtajā daļā vārdu "mēneša".

23. Papildināt 28. pantu ar 18. punktu šādā redakcijā:

"18) iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju un palielināt taksācijas gada ar nodokli apliekamo ienākumu par iepriekšējā taksācijas gadā attaisnotajos izdevumos iekļauto izdevumu par izglītības iegūšanu daļu, kuru taksācijas gada laikā ir atmaksājusi vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestāde."

24. Papildināt 39. pantu ar 11. punktu šādā redakcijā:

"11) saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu noteikšanas un pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas un norakstīšanas kārtību, kā arī pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību dažādās saimnieciskās darbības situācijās."

25. Pārejas noteikumos:

aizstāt 44. punktā vārdu un skaitli "un 2017." ar skaitļiem un vārdu "2017., 2018., 2019. un 2020.";

aizstāt 52. punktā vārdu un skaitli "un 2017." ar skaitļiem un vārdu "2017., 2018., 2019. un 2020.";

aizstāt 94. punktā vārdu un skaitli "un 2018." ar skaitļiem un vārdu "2018., 2019., 2020., 2021., 2022. un 2023.";

aizstāt 108. punktā vārdus un skaitļus "līdz 2018. gada 1. jūlijam" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2023. gada 1. jūlijam";

papildināt pārejas noteikumus ar 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 136., 137. un 138. punktu šādā redakcijā:

"126. Grozījumus šā likuma 8. panta piektās daļas 1. punktā un 5.1 daļā, 10. panta sestajā un astotajā daļā un 16.1 panta 3.2 daļā piemēro tādiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas noslēgti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

127. Piemērojot šā likuma 12. panta piekto daļu, pensionāra neapliekamais minimums:

1) 2018. gadā ir 3000 euro;

2) 2019. gadā ir 3240 euro.

128. Maksātājs par pamatlīdzekļiem, kuri ir iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanai ir tiesīgs izvēlēties vienu no šādām aprēķināšanas metodēm, kuru maksātājam nebūs tiesību turpmāk mainīt:

1) likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. pantā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) noteikto kārtību;

2) šā punkta 1. apakšpunktā noteikto kārtību, nepiemērojot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. panta pirmās daļas 3. un 3.1 punktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) nodokļa likmei noteikto divkāršo apmēru un koeficientu.

129. Ja 2018. taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šiem ienākumu veidiem piemēro attiecīgajā pirmstaksācijas gadā spēkā esošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

130. Dividendēm un nosacītajām dividendēm, kuras uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā.

131. Dividendēm un nosacītajām dividendēm, kuras izmaksā ārvalsts kapitālsabiedrība (izņemot ārvalsts kapitālsabiedrību, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās), 2018. un 2019. taksācijas gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā, ja vien nodokļa maksātājs nepierāda, ka dividendes tiek izmaksātas no peļņas, kas radusies, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

132. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu, kuru personālsabiedrības biedram izmaksā personālsabiedrība 2018. taksācijas gadā un turpmākajos taksācijas gados, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek, ja tā izmaksas avots ir uz maksātāju attiecināmā aprēķinātā personālsabiedrības peļņas daļa, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, un par to ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

133. Dividendēm pielīdzināmajam ienākumam, kuru individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, izmaksā individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašniekam, veicot iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas (kura radusies līdz 2017. gada 31. decembrim) sadali, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā.

134. Peļņu, uz kuru attiecināms pārejas noteikumu 130., 131., 132. un 133. punkts, nosaka saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.

135. Šo pārejas noteikumu 130. un 131. punktu nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju aprēķinātajām un izmaksātajām dividendēm un nosacītajām dividendēm.

136. Šā likuma 3. panta trešās daļas 26. punktu un šā likuma 8. panta trešās daļas 20.4 punktu nepiemēro ienākumam no momentloterijas "Simtgades loterija".

137. Ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti līdz 2017. gada 31. decembrim, bet nav pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā.

138. Grozījums likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā attiecībā uz tā papildināšanu ar "l", "m" un "n" apakšpunktu stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā."

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 28. jūlijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2017. gada 8. augustā

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 28.07.2017.Stājas spēkā: 01.01.2018. Statuss:
vēl nav spēkā
Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 156 (5983), 08.08.2017.OP numurs: 2017/156.5
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
292698
01.01.2018
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)