Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 198

Rīgā 2017. gada 24. aprīlī (prot. Nr. 19 13. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 13.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 13.0. versijā projekta "Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei" (turpmāk - projekts) aprakstu un projekta izmaksas 5 000 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk - 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 580 750 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 88 336 euro segt no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 492 414 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā -
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 24. aprīļa
rīkojumu Nr. 198)

Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei
Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei" (turpmāk - projekts) virsmērķis ir uzlabot sabiedrībai sniedzamo operatīvo dienestu pakalpojumu pieejamību, pakalpojumu sniegšanas savlaicīgumu un to kvalitāti, kā arī nodrošināt vienota zvanu kontaktu centra funkcionalitāti valsts publiskās pārvaldes vajadzībām.

Projekta mērķi

1. Paaugstināt pakalpojuma "112" efektivitāti un savlaicīgumu.

2. Dienestiem nodrošināt pilnas informācijas pieejamību par notikumu tiešsaistes režīmā.

3. Uzlabot pakalpojuma "112" pieejamību.

4. Izveidot ārkārtas ziņojumu (zvans, e-zvans, SMS u. c.) saņemšanas vienotu tehnoloģisko vidi.

5. Ieviest pakalpojuma "112" kvalitātes kontroli.

6. Modernizēt operatīvo dienestu resursu vadības sistēmu.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Sagatavot darbības procesu analīzi un izstrādāt zvanu centra sistēmas un operatīvo dienestu resursu vadības sistēmas projektējuma tehniskās specifikācijas.

2. Nodrošināt zvanu centra tehniskās infrastruktūras un licenču iegādi, uzstādīšanu, programmēšanu, konfigurēšanu, integrēšanu un ieviešanu ekspluatācijā.

3. Nodrošināt zvanu centra sistēmas administratoru un lietotāju apmācības.

4. Veikt Operatīvo dienestu resursu vadības tehnoloģiskās platformas programmnodrošinājuma izstrādi un testēšanu.

5. Izstrādāt datu apmaiņas saskarņu un integrācijas platformas.

6. Nodrošināt projekta testēšanu un ieviešanu ekspluatācijā.

7. Organizēt projekta publicitātes pasākumus.

8. Veikt projekta rezultātu rādītāju izmaiņu un lietotāju apmierinātības monitoringu.

Plānotie rezultāta rādītāji

Nr.
p.k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām

1. Ziņojuma apstrāde un lēmuma pieņemšana operatīvajā dienestā, neiesaistot citus operatīvos dienestus

Min.

2,5

≤ 1

≤ 1

2. Nepieciešamo dienestu resursu piesaistīšana ārkārtas notikuma pārvaldībai

Min.

6

≤ 2

≤ 2

3. Nepieciešamo dienestu resursu piesaistīšana, ja zvans ir saņemts ar cita operatīvā dienesta starpniecību

Min.

5

≤ 2

≤ 2

4. Dienestiem nodrošināta pilnas informācijas pieejamība par notikumu tiešsaistes režīmā

%

50

100

100

5. Uzlabota pakalpojuma pieejamība
(jauni un esošie numura 112 ziņojumu saņemšanas veidi (e-zvans, 112 mobilā lietotne, SMS ziņojumi))

%

1

100

100

6. Ziņojumu saņemšanas vienota tehnoloģiskā vide

%

10

100

100

7. Ieviesta pakalpojuma kvalitātes kontrole

%

20

100

100

8. Resursu izsūtīšana uz ārkārtas notikumu

Min.

≤ 4

≤ 1

≤ 1

9. Pieejamo resursu pārvaldība un uzskaite

%

0

85

100

Plānotie iznākuma rādītāji

Nr.
p.k.

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta sākuma

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1. Publicēto datu kopas

skaits

0

2

10

2. Pilnveidoto procesu skaits, tai skaitā

skaits

0

3

15

2.1. izveidoto procesu skaits

skaits

0

0

5

3. Ieviesta vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei

skaits

0

0

1

Projekta kopējais plānotais finansējums ir 5 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 30 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa1 rezultāta rādītājos

Pirms vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMPD) izveides un projekta "Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide" Nr. 3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 (turpmāk - NMPD projekts) (īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.1.5.2. aktivitātes "Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība" ietvaros) ieviešanas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju rīcībā bija tikai daži ģeogrāfiski izkliedētu un atdalītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) sistēmu risinājumi, piemēram, zvanu saņemšanas risinājums, grāmatvedības un resursu vadības sistēma un izsaukumu apstrādes risinājums, un to funkcionalitāte nebija pietiekama NMPD funkciju izpildei nepieciešamajā kvalitātē un apjomā, kā arī to izmantošana bija iespējama tikai atsevišķās NMPD struktūrvienībās, ar atšķirīgiem sistēmas atjauninājumiem. 2009. gadā NMPD pastāvošie IKT atbalsta risinājumi nespēja nodrošināt atbalstu vienotai vadībai visās NMPD struktūrvienībās visā Latvijas teritorijā.

Lai nodrošinātu atbilstošu atbalstu NMPD darbībai, 2009. gada 1. aprīlī tika sākta ERAF projekta "Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide" īstenošana saskaņā ar noslēgto vienošanos Nr. 3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 par ES fonda projekta īstenošanu un ERAF līdzfinansējumu un valsts budžeta līdzfinansējumu laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 30. jūnijam. Projekta ietvaros NMPD tika ieviesta vienota vadības informācijas sistēma. Minētā sistēma ietver:

1) komunikāciju jeb zvanu saņemšanas un apstrādes risinājumu;

2) brigāžu operatīvās vadības un dispečerizācijas risinājumu;

3) resursu vadības sistēmu;

4) datu analīzes risinājumu;

5) defibrilatoru Lifepak datu apstrādes risinājuma paplašinājumu;

6) dispečerizācijas risinājuma uzlabojumus - papildu funkcionalitātes nodrošinājumu;

7) vienoto datu pārraides tīklu;

8) tehniskās infrastruktūras platformu;

9) rāciju iegādi;

10) brigāžu personāla portatīvo un mobilo datu apstrādes iekārtu iegādi;

11) brigāžu darbu nodrošināšanai nepieciešamā kompleksa piegādi un uzstādīšanu operatīvajā medicīniskajā transportā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, īstenojot projektu tiks sasniegti šādi specifiskā atbalsta mērķa rezultatīvie rādītāji:

1) noslēgti līgumi par informācijas sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādi un autoruzraudzību, informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu ekspluatācijā - 2;

2) izveidota jauna centralizēta atvērtās platformas informācijas sistēma - 1;

3) izveidota vienota zvanu kontaktu centra platforma - 1.

Projekta ietvaros tiks īstenoti 15 dažādi darbības procesi, kuri tieši vērsti uz projekta mērķu sasniegšanu. Tiks izveidoti pieci jauni procesi un pilnveidoti 10 jau esošie procesi.

Projekta ietvaros ir paredzēts pilnveidot Iekšlietu nozares operatīvo dienestu (Valsts policija (turpmāk - VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD)) informācijas sistēmas pamatdarbības procesu atbalstam. Savukārt NMPD informācijas sistēmu pilnveidošana tiek plānota NMPD projektā "Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)".

Projekta ietvaros ir paredzēts izveidot būtiskos arhitektūras elementus (turpmāk - BAE) - ziņojuma saņemšanas vienoto elektronisko kartīti. Projekts piedāvā citiem platformas lietotājiem, piemēram, VP (numurs 110) un NMPD (numurs 113) vai Rīgas pašvaldības policijai, izmantot projektā radīto informācijas sistēmu "Ziņojuma saņemšanas vienotā elektroniskā kartīte" un tajā pieejamos šādus koplietošanas datus:

1) notikuma vietas dati;

2) ziņotāja tālruņa numurs;

3) notikuma vietas adrese;

4) notikumam piesaistīto sarunu ieraksti;

5) iesaistītie dienesti un resursi;

6) citi dati.

Projektā izveidotajai informācijas sistēmai "Ziņojuma saņemšanas vienotā elektroniskā kartīte" tiks radīta arī atgriezeniskā saite ar datiem par notikuma statusu, kas nodrošinās ārkārtas notikuma novēršanā un palīdzības sniegšanā iesaistīto operatīvo dienestu (VUGD, NMPD un VP) informētību par katra ziņojuma izpildes statusu.

Projekta īstenošanā plānots izmantot citos darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektos radītos BAE:

1) īpaši augstas pieejamības datošanas jaudas ar informācijas tehnoloģiju slodzes automatizētām darbības atjaunošanas iespējām standartizētā rezerves datu centrā;

2) datošanas jaudas standartizētā datu centrā;

3) dokumentu integrācijas vidi;

4) valsts informācijas sistēmu, resursu un sadarbībspējas reģistru;

5) ģeoportālu;

6) atkalizmantojamo un atvērto datu publicēšanas portālu.

Projekta sociālekonomiskais ieguvums

Pēc projekta ieviešanas tiks saīsināts operatīvo dienestu reaģēšanas laiks ziņojumu apstrādei vidēji par vienu minūti, resursu piesaiste vidēji par četrām minūtēm, dienesta izbraukšana uz notikuma vietu vidēji par trim minūtēm. Vidēji gadā dažādās situācijās bojā iet 1725 cilvēki. Ņemot vērā minētos rādītājus, būtu iespējams glābt apmēram 0,5 % no kopējā gadā bojā gājušo cilvēku skaita, tas ir, apmēram astoņas personas. Pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un Rīgas Tehniskās universitātes izstrādāto ceļu satiksmes negadījumu rezultātā valstij radīto tautsaimniecības zaudējumu aprēķina metodiku, kura tiek izmantota izmaksu efektivitātes koeficienta noteikšanai, ņemot vērā tiešos zaudējumus (medicīnas izmaksas, zaudētās un bojātās mantas vērtību, administratīvās izmaksas) un netiešos zaudējumus (tā kopprodukta daļa, kura netiek saražota sakarā ar to, ka cilvēks ir gājis bojā, ieguvis invaliditāti vai smagu ievainojumu, līdz ar to noteiktu laikposmu nav piedalījies ražošanā) tiek veikts vienas cietušās (bojā gājušās) personas vidējo izmaksu novērtējums. Veicot aprēķinus un izmantojot iepriekš minēto metodi, vienas bojā gājušās personas izmaksu novērtējums 2015. gadā ir 514 875 euro.

Ņemot vērā minēto, pēc projekta ieviešanas, sasniedzot plānotos rezultatīvos rādītājus, tiktu saīsināts operatīvo dienestu reaģēšanas laiks un līdz ar to izglābti vairāk cilvēku, kuri nonākuši ārkārtas situācijā vai novērsta cilvēka kļūšana par invalīdu. Tādējādi sociālekonomiskie un finanšu ieguvumi pēc projekta ieviešanas, sākot ar 2020. gadu, pamatojoties uz datiem par izglābtajiem cilvēkiem un pieņemot, ka tiek izglābti vismaz astoņi cilvēki, ir 4 119 000 euro gadā, 15 gados - 61 785 000 euro. Projekta uzturēšanas izmaksas gadā plānotas ne vairāk kā 580 750 euro, tai skaitā 88 336 euro tiks segti no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" pieejamiem resursiem un 492 141 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti papildus. 15 gados projekta uzturēšanas izmaksas nepārsniegs 8 711 250 euro. Ieguvumu kopsumma būtiski pārsniedz projekta investīcijas, un tas liecina par projekta augsto pievienoto vērtību un īstenošanas lietderīgumu.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Ieguvumu aprēķins balstās uz statistikas datiem un pieņēmumiem, kuri laika gaitā pēc fakta var mainīties un var nebūt pilnībā precīzi.

Sociālekonomiskais ieguvums

Ekvivalents naudas izteiksmē

Aprēķins

Lielāks izglābto cilvēku skaits 61 785 000,00 euro Izglābto dzīvību skaits - par 8 vairāk. Vienas bojā gājušās personas izmaksu novērtējums - 514 875 euro.
Kopējais ieguvums gadā - 4 119 000,00 euro, projekta dzīves cikla laikā 61 785 000,00 euro


1 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskais atbalsta mērķis "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību".

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā -
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 198Pieņemts: 24.04.2017.Stājas spēkā: 24.04.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 82 (5909), 25.04.2017. OP numurs: 2017/82.2
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
290352
24.04.2017
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva