Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.



1. nodaļa

Vispārīgie jautājumi

1. Satversmes tiesas reglaments (turpmāk — Reglaments) atbilstoši Satversmes tiesas likumam nosaka Satversmes tiesas struktūru, darba organizāciju, tiesvedību un tiesnešu disciplināro atbildību.

2. Satversmes tiesas likumā un Reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa tiesas sēdē vai rīcības sēdē.

2. nodaļa

Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumu uzsākšana, pilnvaru apturēšana un izbeigšanās

3. Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc tiesneša zvēresta nodošanas. Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu, viņš zvērestu atkārtoti nedod un sāk pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas.

4. Triju darbdienu laikā no dienas, kad uzsākta amata pienākumu pildīšana, Satversmes tiesas tiesnesis (turpmāk — tiesnesis) iesniedz personāla uzskaitei nepieciešamos dokumentus un ziņas.

5. Tiesneša pilnvaras izbeidzas, ja:

1) izbeidzies Satversmes tiesas likuma 7. pantā noteiktais tiesneša pilnvaru termiņš;

2) tiesnesis sasniedzis Satversmes tiesas likuma 8. panta pirmajā daļā noteikto vecumu;

3) tiesnesis rakstveidā paziņojis Satversmes tiesai, ka atstāj amatu pēc paša vēlēšanās;

4) Satversmes tiesa atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmo vai trešo daļu;

5) tiesnesis ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

6) tiesnesis miris.

6. Iesniegumu par amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās tiesnesis iesniedz Kancelejai, kas to nodod Satversmes tiesas priekšsēdētājam (turpmāk — tiesas priekšsēdētājs).

7. Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmajā daļā paredzēto nolēmumu Satversmes tiesa pieņem ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesnesis, par kura atbrīvošanu no amata tiek lemts, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bet, ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka — tiesas sēdes priekšsēdētāju ievēl tiesneši pirms sēdes sākuma.

8. Šādu tiesas sēdi tiesas priekšsēdētājs sasauc pēc savas iniciatīvas vai triju tiesnešu ierosinājuma.

9. Par tiesneša pilnvaru izbeigšanos tiesas priekšsēdētājs rakstveidā paziņo institūcijai, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, bet gadījumos, kad tiesnesis apstiprināts pēc priekšlikuma, ko iesnieguši ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu, — Saeimai.

10. Par tiesneša pilnvaru izbeigšanos sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai Satversmes tiesas likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu tiesas priekšsēdētājs paziņo attiecīgajai Reglamenta 9. punktā minētajai institūcijai vismaz trīs mēnešus iepriekš.

11. Ja Satversmes tiesa atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmo vai trešo daļu, par to tiesas priekšsēdētājs nekavējoties paziņo attiecīgajai Reglamenta 9. punktā minētajai institūcijai un Saeimai.

12. Ja tiesnesis notiesāts par nozieguma izdarīšanu, nekavējoties pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesas priekšsēdētājs paziņo attiecīgajai 9. punktā minētajai institūcijai un Saeimai, ka tiesnesis zaudējis savu amatu.

13. Saņēmis lūgumu izdot kriminālvajāšanai tiesnesi, tiesas priekšsēdētājs nekavējoties sasauc tiesas sēdi. Lēmumu par tiesneša izdošanu kriminālvajāšanai Satversmes tiesa pieņem ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesnesis, par kura izdošanu kriminālvajāšanai tiek lemts, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bet, ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka — tiesas sēdes priekšsēdētāju ievēl tiesneši pirms sēdes sākuma.

3. nodaļa

Tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšana un pilnvaru izbeigšanās

14. Tiesas sēdi tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanai sasauc tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ar rīkojumu, kurā nosaka tiesas sēdes vietu, laiku un tiesas sēdes sekretāru.

15. 14. punktā minēto rīkojumu izdod:

1) ne vēlāk kā desmit dienas pirms tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaru termiņa izbeigšanās;

2) triju darbdienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks nolicis savas pilnvaras vai izbeigušās viņa kā tiesneša pilnvaras.

16. Tiesas sēdei jānotiek ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no rīkojuma izdošanas dienas.

17. Tiesas sēdē piedalās visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Tiesas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

18. Tiesas sēde sākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka ievēlams tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

19. Pēc tam tiesneši izvirza attiecīgā amata kandidātus. Ja izvirzīts klātesošs tiesnesis un viņš neiebilst, uzskatāms, ka viņš piekrīt kandidēt uz attiecīgo amatu. Lai izvirzītu klātneesošu tiesnesi, nepieciešama šā tiesneša rakstveida piekrišana.

20. Balsošanu organizē un balsis skaita Balsu skaitīšanas komisija triju tiesnešu sastāvā. Balsu skaitīšanas komisiju ievēlē ar klātesošo tiesnešu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

21. Pēc Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšanas tiesas sēdē izsludina pārtraukumu un notiek Balsu skaitīšanas komisijas sēde.

22. Uzsākot darbu, Balsu skaitīšanas komisija, atklāti balsojot, no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

23. Pēc tam Balsu skaitīšanas komisija nosaka vēlēšanu zīmju sagatavošanas, balsošanas un balsu skaitīšanas kārtību. Vēlēšanu zīmju, vēlēšanu kastes un aizklātās balsošanas telpas sagatavošanā Balsu skaitīšanas komisija var pieaicināt Satversmes tiesas darbiniekus.

24. Balsu skaitīšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu raksta Balsu skaitīšanas komisijas sekretārs, bet paraksta — Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

25. Tiesas sēde atsākas ar Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja ziņojumu par Balsu skaitīšanas komisijas lēmumiem.

26. Pēc tam tiesas sēdē izsludina pārtraukumu balsošanai un balsu skaitīšanai.

27. Kad balsis saskaitītas, tiesas sēde atsākas un Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņo balsošanas rezultātus.

28. Ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

29. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, uzsāk jaunu kandidātu izvirzīšanu 19. punktā noteiktajā kārtībā. Par kandidātiem atkārtoti var izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanās un neieguva ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

30. Tiesas sēdes norisi fiksē protokolā. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs un paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies sēdē. Protokolam pievieno Balsu skaitīšanas komisijas protokolus.

31. Triju darbdienu laikā pēc attiecīgās tiesas sēdes Kanceleja nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanu. Paziņojumu paraksta Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

32. Tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaras izbeidzas, ja:

1) izbeidzies Satversmes tiesas likuma 12. pantā noteiktais termiņš;

2) izbeigušās tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka kā tiesneša pilnvaras (5. punkts);

3) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks rakstveidā paziņojis par savu pilnvaru nolikšanu;

4) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks atsaukts ar Satversmes tiesas lēmumu.

33. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras izbeidzas arī tad, ja viņš tiek ievēlēts par tiesas priekšsēdētāju.

34. Ja tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaras izbeigušās 32. punkta 3. apakšpunktā minētajā gadījumā, viņš turpina pildīt tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pienākumus līdz brīdim, kad tiek ievēlēts jauns tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

35. Ierosināt tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu var ne mazāk kā trīs tiesneši. Iesniegumu šie tiesneši iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam.

36. Saņēmis šādu iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks triju dienu laikā izdod rīkojumu, kurā nosaka:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) to, kāds iesniegums izskatāms tiesas sēdē;

3) tiesas sēdes sekretāru.

37. Ja 36. punktā minētajā termiņā tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks attiecīgu rīkojumu neizdod, tiesas sēdi var sasaukt ne mazāk kā trīs tiesneši ar motivētu lēmumu.

38. Tiesas sēdei jānotiek ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no 36. punktā minētā rīkojuma izdošanas vai 37. punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

39. Lēmumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu Satversmes tiesa pieņem, aizklāti balsojot, ar absolūto balsu vairākumu tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Tiesas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

40. Tās tiesas sēdes norisi, kurā lemj par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu, fiksē 30. punktā noteiktajā kārtībā.

4. nodaļa

Tiesvedība
1. Tiesas sastāvs

41. Satversmes tiesas sastāvā var būt tikai tie tiesneši, kuri likumā noteiktajā kārtībā uzsākuši pildīt amata pienākumus un kuru pilnvaras nav izbeigušās vai apturētas.

42. Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Citos gadījumos tiesas sastāvā ir tikai tie tiesneši, kurus tiesas priekšsēdētājs norīkojis Satversmes tiesas likumā un Reglamentā noteiktajā kārtībā.

43. Ja lietu tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā, tiesas priekšsēdētājs, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams tiesneša veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ, tiesas sastāvu nosaka šādi:

1) ietver tiesas sastāvā tiesnesi, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;

2) ietver tiesas sastāvā divus citus tiesnešus, ņemot vērā tiesnešu darba slodzi.

44. Ja veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē tiesnesi piedalīties tiesas sēdē vai rīcības sēdē, viņš to nekavējoties paziņo tiesas priekšsēdētājam.

45. Ja tiesnesis veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar piedalīties tiesas sēdē, kurā viņš norīkots, tiesas priekšsēdētājs līdz attiecīgās sēdes sākumam ar motivētu rakstveida rīkojumu vai lēmumu viņa vietā var norīkot citu tiesnesi.

46. Tiesas sēde katrā lietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā, izņemot gadījumus, kad tiesa izskata lietu pilnā sastāvā un kādu no tiesnešiem, kas uzsācis lietas izskatīšanu, veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties lietas izskatīšanā, turklāt tiesas sastāvā paliek vismaz pieci tiesneši.

47. Gadījumos, kad lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna, ja to pieprasa šis tiesnesis.

48. Satversmes tiesas sēdēs un tiesas rīcības sēdēs visiem tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar pieteikuma, iesnieguma vai lietas izskatīšanu saistītos jautājumus.

49. Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ja veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ ne tiesas priekšsēdētājs, ne viņa vietnieks sēdē nepiedalās, sēdi vada tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis.

50. Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā un tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus rīcības sēdē.

51. Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Tiesas sēde sasaucama vismaz divas nedēļas pirms termiņa notecēšanas.

52. Tiesas sēdi, kurā izveidojamas kolēģijas, sasauc tiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu, norādot tiesas sēdes vietu un laiku un tiesas sēdes sekretāru.

53. Tiesas sēdē tiesa lemj par to, kādā kārtībā un cik kolēģijas tiks veidotas.

54. Tiesas sēdes norisi protokolē. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

55. Kolēģiju, kuras sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

56. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus. Šādas kolēģijas pirmo sēdi sasauc tiesas priekšsēdētājs nedēļas laikā pēc kolēģiju izveidošanas. Pirms kolēģijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kolēģija lemj par ievēlēšanas kārtību.

57. Tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, paziņo par to kolēģijas priekšsēdētājam.

58. Gadījumos, kad tiesnesis veselības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar piedalīties kolēģijas sēdē un kolēģijas priekšsēdētājs to lūdz, tiesas priekšsēdētājs, ņemot vērā tiesnešu darba slodzi, viņa vietā uz šo laiku norīko citu tiesnesi.

2. Tiesas rīcības sēde

59. Tiesas rīcības sēdē (turpmāk — rīcības sēde) lemj par:

1) lietas nodošanu izskatīšanai (114. punkts);

2) (izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu);

3) lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu (105. punkts);

4) tiesvedības izbeigšanu, ja tiesas sēde attiecīgajā lietā nav uzsākta (140. punkta 1. apakšpunkts);

5) Satversmes tiesas likumā un Reglamentā neregulētiem Satversmes tiesas procesa jautājumiem, kas izlemjami pirms lietas izskatīšanas tiesas sēdē.

60. 59. punkta 1. apakšpunktā minētajā gadījumā rīcības sēde notiek tādā sastāvā, kādā tiesa izskatīs attiecīgo lietu, 59. punkta 5. apakšpunktā un 139. punkta 1. apakšpunktā minētajā gadījumā rīcības sēde notiek pilnā tiesas sastāvā, citos gadījumos ( triju tiesnešu sastāvā.

(Grozīts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu)

61. Rīcības sēde ir slēgta un netiek protokolēta. Balsošanas laikā istabā, kur notiek rīcības sēde, drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust.

62. Ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, pirms rīcības sēdes sākuma tiesneši no sava vidus ievēlē rīcības sēdes priekšsēdētāju.

63. Rīcības sēdē lēmumu pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, izņemot 147. punkta trešajā teikumā minēto gadījumu.

64. Rīcības sēdes lēmumu paraksta rīcības sēdes priekšsēdētājs.

3. Pieteikuma iesniegšana

65. Pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā (turpmāk ( pieteikums) Kancelejai iesniedzams noteiktajā pieņemšanas laikā vai nosūtot pa pastu.

66. Pieteikums un tam pievienotie dokumenti noformējami, ievērojot:

1) Satversmes tiesas likuma 18. un 19.19.2 pantu;

2) noteiktās prasības par dokumentu juridisko spēku.

67. Nav izskatāms kā pieteikums ( neatkarīgi no tā nosaukuma ( dokuments, ko iesniedz persona, kura nav minēta Satversmes tiesas likuma 17. pantā, kā arī dokuments, kas acīmredzami neatbilst prasībām, kas likumā noteiktas pieteikumam.

4. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

68. Saņēmis pieteikumu, tiesas priekšsēdētājs triju darbdienu laikā norīko kolēģiju, kas izskata pieteikumu un lemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu (turpmāk — izskata pieteikumu).

69. Katru nākamo pieteikumu nodod izskatīt citai kolēģijai secībā, kādā pieteikums reģistrēts Saņemtās korespondences reģistrā.

70. Kolēģijas norīkojamas to izveidošanas secībā. Lai sekmētu pieteikuma objektīvu un ātru izskatīšanu, tiesas priekšsēdētājs ar motivētu rīkojumu var nododot pieteikumu izskatīt citai kolēģijai.

71. Ja kolēģijas locekļi vienbalsīgi nevienojas citādi, kolēģijas sēdē pieteikumu var izskatīt, ja vismaz trīs dienas iepriekš tas bijis pieejams kolēģijas locekļiem un vismaz trīs dienas iepriekš kolēģijas locekļiem paziņots par sēdi.

72. Kolēģijas darbu organizē kolēģijas priekšsēdētājs. Kolēģijas darba jautājumus, kas nav regulēti Satversmes tiesas likumā un Reglamentā, izlemj kolēģija ar balsu vairākumu.

73. Kolēģijas lietvedību pārzina, kārto un, ja nepieciešams, protokolē tiesas priekšsēdētāja norīkots Kancelejas darbinieks.

74. Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.

75. Gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija (tiesnesis), ja nepieciešams, var:

1) uzaicināt pieteikuma iesniedzēju mutvārdos vai rakstveidā sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus,

2) pieprasīt no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas, iestādes vai amatpersonas dokumentus un ziņas, kas nepieciešami, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.

(Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamenta redakcijā)

76. Dokumenti, ziņas vai paskaidrojumi iesniedzami kolēģijas (tiesneša) noteiktajā termiņā.

(Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamenta redakcijā)

77. Ja nepieciešams pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu, kolēģija par to lemj ne vēlāk kā trīs dienas pirms šā termiņa izbeigšanās.

(Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamenta redakcijā)

78. (Izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu)

79. Ja pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, tā norakstu (kopiju) Kanceleja triju dienu laikā nosūta pieteikuma iesniedzējam.

80. (Izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu)

81. (Izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu)

82. (Izslēgts ar Satversmes tiesas 02.10.2001. reglamentu)

83. Lēmumā par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) kolēģijas sastāvu;

3) pieteikumu, kas izskatīts;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu ierosināt lietu, norādot lietas nosaukumu (apstrīdētā akta nosaukumu un to augstāka juridiskā spēka normatīvo aktu, atbilstība kuram tiek apstrīdēta), vai nolēmumu atteikties ierosināt lietu;

6) ja lieta ierosināta, — termiņu, kurā institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, uzaicināma iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu;

7) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

84. Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, Kanceleja triju dienu laikā:

1) nosūta lēmuma norakstu (kopiju) pieteicējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, — to pilnvarotajam pārstāvim;

2) nosūta institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmuma norakstu (kopiju) un pieteikuma norakstu (kopiju);

3) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Satversmes tiesas likuma 20. panta devītās daļas 4. punktā paredzēto informāciju;

4) izdara attiecīgus ierakstus Pieteikumu reģistrā un Satversmes tiesas lietu reģistrā;

5) iekārto Satversmes tiesas lietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam.

85. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, Kanceleja triju dienu laikā:

1) izdara attiecīgu ierakstu Pieteikumu reģistrā;

2) nosūta lēmuma norakstu (kopiju) pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, — to pilnvarotajam pārstāvim.

5. Lietas sagatavošana izskatīšanai

86. Saņēmis ierosināto lietu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā rakstveidā uzdod vienam no tiesnešiem sagatavot to izskatīšanai vai uzņemas sagatavot lietu izskatīšanai (turpmāk — sagatavot lietu) pats.

87. Secību, kādā tiesneši tiek norīkoti sagatavot lietas, tiesas priekšsēdētājs nosaka, raugoties, lai pēc iespējas tiktu nodrošināta vienmērīga darba slodze un vispusīga un ātra lietu izskatīšana.

88. Sagatavojot lietu, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) pieprasa no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas papildu paskaidrojumus un dokumentus, nosakot iesniegšanas termiņu;

2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;

3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.

89. Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.

90. Lēmumā par pieaicināto personu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) lēmuma motīvus;

3) uzaicinājumu noteiktā termiņā rakstveidā izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar lietu;

4) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

91. Pieaicinātajai personai tiek nosūtīts lēmuma noraksts un, ja nepieciešams, pieteikuma, atbildes raksta un citu dokumentu noraksti.

92. Lietas dalībnieki ir tiesīgi rakstveidā pieteikt lūgumus. Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis.

93. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu, kas nav pārsūdzams.

94. Lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis.

95. Ja lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, tiesnesis pieaicina lietpratēju (ekspertu). Ja nepieciešams, tiesnesis nosaka termiņu, kurā lietas dalībnieki var iesniegt jautājumus lietpratējam (ekspertam).

96. Ekspertīzi nosaka ar lēmumu, kurā:

1) formulē jautājumus, par kuriem nepieciešams lietpratēja (eksperta) atzinums;

2) nosaka, kam uzdots izdarīt ekspertīzi;

3) nosaka termiņu, kurā sniedzams lietpratēja (eksperta) atzinums.

97. Lietpratējs (eksperts) tiek brīdināts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu.

98. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratēja (eksperta) atzinums ir nepilnīgs vai nav pietiekami skaidrs, var noteikt papildu ekspertīzi. Papildu ekspertīzi uzdod izdarīt tam pašam vai citam lietpratējam (ekspertam).

99. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratēja (eksperta) atzinums ir pretrunīgs vai nepamatots, var noteikt atkārtotu ekspertīzi. Atkārtotu ekspertīzi uzdod izdarīt citam lietpratējam (ekspertam).

100. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratējs (eksperts) aicināms uz tiesas sēdi, viņš to norāda 110. punktā minētajā atzinumā.

101. Ja nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms noteiktā termiņa izbeigšanās iesniedz tiesas priekšsēdētājam motivētu iesniegumu.

102. Saņēmis šādu iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs triju darbdienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt iesniegumu;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

103. Ja tiesas priekšsēdētājs sagatavojot lietu uzskata, ka nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, viņš ar motivētu rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt priekšlikumu par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

104. Tiesnesis, kurš ierosinājis pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, iekļaujams priekšlikuma izskatīšanai norīkoto tiesnešu skaitā.

105. Priekšlikumu pagarināt lietas sagatavošanas termiņu izskata rīcības sēdē.

106. Ja pieņemts lēmums par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu, tā norakstu (kopiju) Kanceleja triju dienu laikā nosūta lietas dalībniekiem.

107. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, pabeidz lietas sagatavošanu Satversmes tiesas likuma 22. panta septītajā daļā noteiktajā termiņā.

108. Ja nepieciešams atkārtoti pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, piemērojami 101.106. punkta noteikumi.

109. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos atkārtoti pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, pabeidz lietas sagatavošanu iepriekšējā rīcības sēdē noteiktajā termiņā.

110. Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to. Ja atzinumā netiek ietverts priekšlikums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tajā uzskaita personas, kas aicināmas uz tiesas sēdi.

111. Ne vēlāk kā trīs dienas pirms lietas sagatavošanas termiņa izbeigšanās tiesnesis lietu iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam. Tiesas priekšsēdētājs izskata lietu un pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai.

112. Ja lietu sagatavo tiesas priekšsēdētājs, viņš 110. punktā minēto atzinumu neraksta un lietas sagatavošanu pabeidz, pieņemot lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai.

113. Tiesas priekšsēdētāja lēmumā par lietas nodošanu izskatīšanai norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) lietas nosaukumu un numuru;

3) to, ka lietas sagatavošana pabeigta;

4) rīcības sēdes vietu un laiku;

5) tiesas sastāvu;

6) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

114. Rīcības sēdē tiesa lemj par:

1) rakstveida procesa noteikšanu;

2) tiesas sēdes vietu un laiku;

3) tiesas sēdes priekšsēdētāju, ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka;

4) personām, kuras aicināmas uz tiesas sēdi [lietas dalībniekiem un, ja nepieciešams, pieaicinātām personām, lieciniekiem, lietpratējiem (ekspertiem), tulkiem], ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos;

5) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

115. Rīcības sēdē nolemto atspoguļo rakstveida lēmumā, kuru paraksta rīcības sēdes priekšsēdētājs.

116. Kancelejas darbinieku, kas attiecīgajā lietā pilda tiesas sēdes sekretāra pienākumus, norīko Kancelejas vadītājs.

117. Par to, ka lietā noteikts rakstveida process, tiesas sēdes sekretārs paziņo lietas dalībniekiem, norādot, ka viņiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un Satversmes tiesas likuma 28.1 panta otrajā daļā noteiktajā termiņā izteikt viedokli par tiem.

118. Ja noteikta tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos, par tiesas sēdes izziņošanu Satversmes tiesas likuma 22. panta divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā gādā tiesas sēdes sekretārs.

119. Paziņojumā, kas tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) izskatāmās lietas nosaukumu;

3) aicinājumu personām, kuras vēlas būt klāt tiesas sēdē, laikus pieteikties pie tiesas sēdes sekretāra;

4) tiesas sēdes sekretāru un viņa tālruņa numuru.

120. Paziņojumā, kas tiek nosūtīts personām, kuras aicināmas uz tiesas sēdi, norāda:

1) tās personas vārdu un uzvārdu (nosaukumu) un adresi, kurai nosūta paziņojumu;

2) tiesas sēdes vietu un laiku;

3) izskatāmās lietas nosaukumu;

4) norādījumu, kādā statusā persona tiek aicināta uz tiesu;

5) personas neierašanās sekas;

6) to, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, ja paziņojumu nosūta lietas dalībniekam;

7) tiesas sēdes sekretāru un viņa tālruņa numuru.

121. 117., 119. un 120. punktā minētos paziņojumus paraksta tiesas sēdes sekretārs.

122. Kanceleja nogādā paziņojumu adresātam vai nosūta ierakstītā vēstulē uz attiecīgās personas norādīto adresi.

123. Lietas dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem pēc tam, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai. Laiku, kurā minētās personas var iepazīties ar lietas materiāliem, tās saskaņo ar tiesas sēdes sekretāru.

124. Lietas dalībnieki ar lietas materiāliem iepazīstas tiesas sēdes sekretāra klātbūtnē, apliecinot iepazīšanās faktu ar parakstu. Lietas dalībniekiem ir tiesības izrakstīt no lietas materiāliem nepieciešamo informāciju. Lietā izdarāma atzīme par lietas dalībniekiem, kas iepazinušies ar lietu.

6. Lietu apvienošana un sadalīšana

125. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.

126. Divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā pieļaujama, ja:

1) katrā no lietām tiek apstrīdēta viena un tā paša akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai;

2) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;

3) tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, kuru dēļ tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka;

4) ir citi apstākļi, kuru dēļ lietu apvienošana veicinātu to vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu.

127. Lietas apvieno ar tā tiesneša motivētu lēmumu, kurš tās sagatavo. Ja katru no lietām sagatavo cits tiesnesis, lietas apvieno ar šo tiesnešu kopīgu motivētu lēmumu.

128. Lēmumā par lietu apvienošanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesnesi (tiesnešus), kas pieņēmis (pieņēmuši) lēmumu;

3) apvienojamo lietu numurus un nosaukumus;

4) pamatojumu, kāpēc lietu apvienošana veicinās to vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu;

5) nolēmumu apvienot lietas;

6) apvienotās lietas nosaukumu;

7) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

129. Lēmumu par lietu apvienošanu un lietu iesniedz Kancelejai. Tā:

1) izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā un piešķir apvienotajai lietai numuru;

2) nosūta lietas dalībniekiem lēmuma norakstus (kopijas).

130. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavo viens tiesnesis, apvienoto lietu Kanceleja nodod šim tiesnesim, bet, ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavo vairāki tiesneši — tiesas priekšsēdētājam.

131. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavo viens tiesnesis, apvienoto lietu sagatavo šis tiesnesis.

132. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavoja vairāki tiesneši, tiesas priekšsēdētājs triju darbdienu laikā pēc lietas saņemšanas norīko tiesnesi, kurš sagatavos apvienoto lietu, vai uzņemas to sagatavot pats.

133. Vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās pieļaujama, ja:

1) apstrīdēta viena un tā paša akta vairāku daļu atbilstība vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām;

2) saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta otro daļu apstrīdēti vairāki akti vienā pieteikumā;

3) ir citi apstākļi, kuru dēļ lietas sadalīšana veicinātu tās vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu.

134. Lietu vairākās lietās sadala ar tā tiesneša motivētu lēmumu, kurš sagatavo šo lietu.

135. Lēmumā par lietas sadalīšanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesnesi, kas pieņēmis lēmumu;

3) sadalāmās lietas numuru un nosaukumu;

4) pamatojumu, kāpēc lietas sadalīšana veicinās tās vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu;

5) nolēmumu sadalīt lietu vairākās lietās un šo lietu nosaukumus;

6) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

136. Pēc tam lietas iesniedz Kancelejai. Tā:

1) izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā, iekārto atsevišķi sadalītās lietas un piešķir tām numurus;

2) nosūta lietas dalībniekiem lēmuma norakstus (kopijas).

137. Ja lieta sadalīta vairākās lietās, tiesas priekšsēdētājs kādu no tām var uzdot sagatavot citam tiesnesim vai uzņemties to sagatavot pats.

7. Tiesvedības izbeigšana

138. Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, ja ir Satversmes tiesas likuma 29. pantā minētie nosacījumi.

139. Par tiesvedības izbeigšanu lietā (turpmāk — tiesvedības izbeigšanu) tiesa lemj:

1) pilnā sastāvā, ja attiecīgā lieta izskatāma pilnā sastāvā;

2) triju tiesnešu sastāvā, ja attiecīgā lieta izskatāma triju tiesnešu sastāvā.

140. Par tiesvedības izbeigšanu lemj:

1) rīcības sēdē;

2) tiesas sēdē, ja tiesas sēde attiecīgajā lietā uzsākta.

141. Līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, motivētu priekšlikumu lemt par tiesvedības izbeigšanu var izteikt tiesas priekšsēdētājs vai tiesnesis, kas sagatavo lietu.

142. Ja šādu priekšlikumu izteic tiesas priekšsēdētājs, viņš ar motivētu rakstveida rīkojumu nosaka tiesas sastāvu un rīcības sēdes vietu un laiku. Ja šādu priekšlikumu izteic tiesnesis, viņš to formulē motivēta iesnieguma veidā. Saņēmis iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka tiesas sastāvu un rīcības sēdes vietu un laiku.

143. Tiesnesis, kurš ierosinājis lemt par tiesvedības izbeigšanu, iekļaujams tiesas sastāvā.

144. No brīža, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, līdz brīdim, kad uzsākta tiesas sēde, motivētu rakstveida priekšlikumu par tiesvedības izbeigšanu var izteikt tiesnesis, kas iekļauts tiesas sastāvā attiecīgās lietas izskatīšanai.

145. Ja šāds priekšlikums izteikts pirms Satversmes tiesas 22. panta desmitajā daļā paredzētās rīcības sēdes, par tiesvedības izbeigšanu lemj šajā sēdē.

146. Ja šāds priekšlikums izteikts pēc Satversmes tiesas 22. panta desmitajā daļā paredzētās rīcības sēdes, tiesas sēdes priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka rīcības sēdes vietu un laiku.

147. Ja tiesa konstatē, ka pastāv kāds no Satversmes tiesas likuma 29. pantā minētajiem nosacījumiem, tā lemj par tiesvedības turpināšanu vai izbeigšanu. Lēmumu pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu Balsīm daloties līdzīgi, taisāms lēmums par atteikšanos izbeigt tiesvedību.

148. Lēmumā par tiesvedības izbeigšanu vai atteikšanos izbeigt tiesvedību norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) lietas numuru un nosaukumu;

4) lēmuma motīvus;

5) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

149. Ja rīcības sēdē pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu, lietu nodod Kancelejai. Tā triju dienu laikā:

1) izdara atzīmi Satversmes tiesas lietu reģistrā;

2) nosūta lēmuma kopijas (norakstus) lietas dalībniekiem;

3) nosūta lēmuma kopiju (norakstu) publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

150. Ja rīcības sēdē pieņemts lēmums par atteikšanos izbeigt tiesvedību, lietu attiecīgi nodod tiesnesim, kurš to sagatavo, tiesas priekšsēdētājam vai tiesas sēdes sekretāram.

151. Ja par tiesvedības izbeigšanu lemj tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, lēmumu pieņem apspriežu istabā. Ja pieņemts lēmums atteikties izbeigt tiesvedību, lietas izskatīšana turpināma. Ja pieņemts lēmums izbeigt tiesvedību, to izstrādā un noformē atbilstoši 148. punkta prasībām un ar šā lēmuma paziņošanu tiesas sēde beidzas.

152. Ja, taisot spriedumu, tiesa konstatē, ka ir radušies Satversmes tiesas likuma 29. pantā minētie nosacījumi tiesvedības izbeigšanai, tā pārtrauc sprieduma taisīšanu un lemj, vai tiesvedība izbeidzama.

8. Tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos

153. Masu informācijas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, pēc tam, kad publicēts paziņojums par tiesas sēdi, piesakās pie tiesas sēdes sekretāra.

154. Maksimālo klātesošo personu skaitu nosaka tiesas sēdes sekretārs, ņemot vērā lietas dalībnieku un citu lietā iesaistīto personu skaitu un sēdes zāles ietilpību. Ja visām personām, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, nav iespējams nodrošināt šādu iespēju, vispirms vieta zālē pieteikšanās secībā ierādāma tām personām, kuras pieteikušās noteiktajā kārtībā.

155. Par kārtību tiesas sēdes zālē pirms tiesas sēdes uzsākšanas gādā tiesas sēdes sekretārs.

156. Pirms tiesas sēdes sākuma tiesas sēdes sekretārs fiksē lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, kuras ieradušās uz tiesas sēdi, un ziņo par to tiesas sēdes priekšsēdētājam.

157. Tiesai ienākot tiesas sēdes zālē un izejot no tiesas sēdes zāles, tiesas sēdes sekretārs uzaicina klātesošos piecelties.

158. Tiesas sēdē klātesošās personas drīkst izdarīt rakstveida piezīmes un audioierakstus, neatstājot publikai paredzētās vietas. Videoieraksti, fotouzņēmumi, kā arī audioieraksti ārpus publikai paredzētajām vietām tiesas sēdes laikā izdarāmi tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu un tā, lai pēc iespējas netraucētu tiesas sēdes norisi.

159. Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē.

160. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, tā var izziņot tiesas sēdes pārtraukumu. Izziņojot pārtraukumu, paziņo tā ilgumu vai laiku, kad tiesas sēde tiks turpināta.

161. Tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, pārliecinās par to identitāti un pilnvarojumu.

162. Ja pieaicināts tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs viņu brīdina par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu. To, ka tulks brīdināts, viņš apliecina ar parakstu.

163. Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli.

164. Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies pieaicinātā persona, liecinieks, lietpratējs (eksperts) vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs aptaujā lietas dalībniekus, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šās pieaicinātās personas, liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

165. Atliekot lietas izskatīšanu, tiek paziņota nākamās tiesas sēdes vieta un laiks. Ja kāda no lietas dalībniekiem vai citas lietā iesaistītās personas šā paziņojuma laikā nav tiesas sēdes zālē, tiesas sēdes sekretārs šai personai nākamās tiesas sēdes vietu un laiku paziņo rakstveidā.

166. Ja tiesa nolemj uzsākt lietas izskatīšanu bez pieaicinātās personas, liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes, tiesas sēdes priekšsēdētājs var dot rīkojumu, lai tiktu veikti pasākumi minētās personas klātbūtnes nodrošināšanai.

167. Pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina lieciniekus atstāt tiesas sēdes zāli.

168. Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

169. Ziņojumā tiesnesis norāda:

1) pieteikuma iesniedzēju;

2) apstrīdēto aktu un to, vai apstrīdēts viss akts vai tā daļa;

3) to augstāka juridiska spēka normatīvo aktu, atbilstība kuram tiek apstrīdēta;

4) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

5) to, vai institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, iesniegusi savu atbildes rakstu;

6) vai lietas dalībnieki aicināti sniegt papildu paskaidrojumus un iesniegt dokumentus un vai šādi paskaidrojumi un dokumenti saņemti;

7) pieaicinātās personas;

8) datumu, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai;

9) laikraksta "Latvijas Vēstnesis" numuru, kurā publicēts paziņojums par lietas izskatīšanu;

10) to, vai par tiesas sēdi pienācīgi paziņots lietas dalībniekiem;

11) to, vai lietas dalībnieki iepazinušies ar lietas materiāliem;

12) ja nepieciešams, citu informāciju par lietu.

170. Pēc ziņojuma tiesnesis atbild uz citu tiesas sastāvā esošo tiesnešu jautājumiem.

171. Pēc ziņojuma lietas dalībniekus uzaicina izklāstīt lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu.

172. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam. Ja sakarā ar lietu apvienošanu lietā ir vairāki pieteikumu iesniedzēji, secību, kādā tiem dodams vārds, nosaka tiesa. Ja Satversmes tiesas likuma 18. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos vai sakarā ar lietu apvienošanu vienā lietā apstrīdēti vairāku institūciju vai amatpersonu izdoti akti, vispirms vārdu dod lietas dalībniekam, kura izdotajam aktam ir augstāks juridisks spēks.

173. Katra lietas dalībnieka runa lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas laiku var pagarināt.

174. Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas, lietpratēji (eksperti) un pratināti liecinieki.

175. Secību, kādā tiek uzklausītas pieaicinātās personas un lietpratēji (eksperti), kā arī pratināti liecinieki, pēc lietas dalībnieku viedokļu uzklausīšanas nosaka tiesa.

176. Liecinieku tiesas sēdes zālē pēc tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojuma aicina tiesas sēdes sekretārs.

177. Liecinieku pirms pratināšanas un lietpratēju (ekspertu) pirms atzinuma došanas tiesas sēdes priekšsēdētājs brīdina par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu. To, ka liecinieks vai lietpratējs (eksperts) brīdināts, viņš apliecina ar parakstu. Ja lietpratējs (eksperts) brīdināts lietas sagatavošanas gaitā, tiesas sēdes priekšsēdētājs to paziņo un lietpratēju (ekspertu) atkārtoti nebrīdina.

178. Liecinieku pratināšanas un lietpratēju (ekspertu) un pieaicināto personu uzklausīšanas gaitā tiesneši var uzdot jautājumus arī lietas dalībniekiem un lietas dalībnieki var uzdot jautājumus cits citam.

179. Ja liecinieks pēc nopratināšanas, lietpratējs (eksperts) pēc atzinuma došanas vai pieaicinātā persona pēc viedokļa izteikšanas lūdz atbrīvot no turpmākas piedalīšanās tiesas sēdē, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj par to, vai atļaut lieciniekam, lietpratējam (ekspertam) vai pieaicinātajai personai atstāt tiesas sēdes zāli.

180. Kad uzklausīti visi klātesošo lietpratēju (ekspertu) atzinumi, pieaicināto personu viedokļi un nopratināti visi klātesošie liecinieki, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj, vai lietas izskatīšanu var turpināt bez to lietpratēju (ekspertu), pieaicināto personu vai liecinieku piedalīšanās, kuri nav ieradušies.

181. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, ka lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta un tiek atklātas tiesas debates.

182. Tiesas debatēs runā lietas dalībnieki. Savās runās viņi nav tiesīgi atsaukties uz apstākļiem un materiāliem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē. Debašu laikā runātājam jautājumus uzdot nedrīkst. Tiesa, ņemot vērā lietas dalībnieku viedokli, var ierobežot runas ilgumu.

183. Tiesas debatēs vārdu vispirms dod pieteikuma iesniedzējam. Ja lietā ir vairāki pieteikumu iesniedzēji, secību, kādā tiem dodams vārds, nosaka tiesa.

184. Pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs (iesniedzēji) izteicies (izteikušies), vārdu dod lietas dalībniekam, kas izdevis apstrīdēto aktu. Ja lietā apstrīdēti vairāku institūciju vai amatpersonu izdoti akti, vārdu vispirms dod lietas dalībniekam, kura izdotajam aktam ir augstāks juridisks spēks.

185. Kad lietas dalībnieki izteikušies, tiesas sēdes priekšsēdētājs pasludina tiesas debates par slēgtām un noskaidro, vai kāds no lietas dalībniekiem vēlas izteikt repliku.

186. Ja izteikt repliku vēlas vairāki lietas dalībnieki, vārdu dod tādā secībā, kādā tie runājuši debatēs.

187. Tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

188. Ar procesuālajām sankcijām saistīto lietvedību nosaka Satversmes tiesas lietvedības instrukcija.

9. Rakstveida process

189. Gadījumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Lietas izspriešanu rakstveida procesā nosaka Satversmes tiesas likuma 22. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

190. Piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem.

191. Lietu rakstveida procesā izskata un spriedumu taisa apspriežu istabā.

192. Lietas izskatīšana sākas ar tā tiesneša ziņojumu, kurš sagatavojis lietu izskatīšanai.

10. Tiesas sēdes protokols un stenogramma

193. Tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos norisi fiksē:

1) protokolā;

2) fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu;

3) videoierakstā, ko saglabā Satversmes tiesas arhīvā.

194. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

195. Protokolā norāda:

1) tiesas nosaukumu, tiesas sastāvu (tiesnešu vārdu un uzvārdu, norādot tiesas sēdes priekšsēdētāju) un tiesas sēdes sekretāru;

2) tiesas sēdes vietu, datumu (datumus), sākuma un beigu laiku;

3) tiesas sēdes pārtraukumu sākuma un beigu laiku;

4) lietas nosaukumu un numuru;

5) klātesošos lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas (amatpersonai ( vārdu, uzvārdu un darbavietu vai amatu, bet fiziskai personai ( vārdu, uzvārdu un personas kodu);

6) uz tiesas sēdi aicinātās personas, kas nav ieradušās;

7) to, ka tiesas sēdes norise tiek fiksēta fonogrammā un videoierakstā, un personu, kura izdara šos ierakstus;

8) tiesas sēdes gaitu;

9) tiesas lēmumus, kas nav noformēti rakstveidā;

10) to, ka protokolam pievienota stenogramma.

196. Triju darbdienu laikā pēc tiesas sēdes beigām tiesas sēdes sekretārs sagatavo protokolu parakstīšanai. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

197. Tiesas sēdes fonogrammu izgatavo un stenogrammu sagatavo tiesas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā. Stenogramma sagatavojama nedēļas laikā pēc attiecīgās tiesas sēdes beigām.

198. Stenogrammu paraksta persona (personas), kas to sagatavojusi (sagatavojušas), un tiesas sēdes sekretārs. Stenogrammu pievieno protokolam, bet protokolu — lietai.

199. Pēc stenogrammas parakstīšanas un sprieduma pasludināšanas fonogrammu var dzēst.

200. Ar protokolu un stenogrammu var iepazīties, saskaņojot iepazīšanās laiku ar Kanceleju.

11. Spriedums

201. Pēc tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts spriedums Latvijas Republikas vārdā.

202. Balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā.

203. Atbilstoši apspriedē nolemtajam spriedumu izstrādā un noformē viens vai vairāki tiesneši. Ja nepieciešams, viņi pieaicina Satversmes tiesas darbiniekus.

204. Tiesneša pienākums ir glabāt apspriežu istabas noslēpumu. Satversmes tiesas darbinieki nav tiesīgi izpaust ziņas, kas viņiem kļuvušas zināmas sakarā ar sprieduma izstrādāšanu un noformēšanu un kas varētu atklāt apspriežu istabas noslēpumu.

205. Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai "par" vai "pret". Balsīm daloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

206. Satversmes tiesas spriedumā norādāms:

1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;

2) tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs;

3) lietas dalībnieki (norādot pieteikuma iesniedzēju);

4) Satversmes tiesas likuma norma, uz kuras pamata tiesa izskatījusi lietu;

5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēta;

6) tiesas konstatētie apstākļi;

7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti tiesas secinājumi;

8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem tiesa noraida tos vai citus pierādījumus;

9) Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies tiesa, novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai;

10) nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

11) attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu) — brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

12) ja nepieciešams — citi tiesas nolēmumi;

13) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

207. Spriedumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

208. Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc tiesas sēdes.

209. Spriedumu lietā, kas izskatīta tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, tiesa pasludina publiski.

210. Sprieduma pasludināšanai piemērojami 153.—155., 157., 158., un 160. punkta noteikumi.

211. Spriedumu nolasa tiesas sēdes priekšsēdētājs vai cits tiesas sastāva tiesnesis. Ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu nenolasīt sprieduma konstatējošo daļu, par to ir jāpaziņo pirms sprieduma nolasīšanas.

(Grozīts ar Satversmes tiesas 02.04.2002. reglamentu)

212. Pirms sprieduma nolēmumu daļas pasludināšanas tiesas sēdes sekretārs uzaicina klātesošos piecelties.

(Satversmes tiesas 02.04.2002. reglamenta redakcijā)

213. Pēc sprieduma pasludināšanas lietu un spriedumu tiesas sēdes priekšsēdētājs nodod tiesas sēdes sekretāram, kas pēc nepieciešamo sprieduma norakstu (kopiju) izgatavošanas pievieno spriedumu lietai.

214. Pēc sprieduma pasludināšanas tā norakstus (kopijas) Kanceleja izsniedz lietas dalībniekiem. Lietas dalībnieki sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanu apliecina ar parakstu. Ja vienas dienas laikā pēc sprieduma pasludināšanas kāds no lietas dalībniekiem nav griezies Kancelejā, lai saņemtu sprieduma norakstu (kopiju), Kanceleja to nosūta šim lietas dalībniekam.

215. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, spriedumu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tā parakstīšanas paziņo lietas dalībniekiem, nosūtot sprieduma norakstus (kopijas).

216. Spriedums, kas nodots Kancelejā paziņošanai lietas dalībniekiem, ir pieejams masu informācijas līdzekļiem.

217. Satversmes tiesa var iepriekš noteikt, kad tā paziņos spriedumu.

218. Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, attiecīgā sprieduma noraksts (kopija) ar tiesas priekšsēdētāja pavadvēstuli tiek nosūtīts Ministru prezidentam neatkarīgi no tā, vai Ministru kabinets ir bijis šās lietas dalībnieks.

219. Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc sprieduma pasludināšanas vai parakstīšanas Kanceleja izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā un sprieduma norakstu (kopiju) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".

220. Viens katra sprieduma noraksts (kopija) glabājams atsevišķā lietā lietu numerācijas secībā.

221. Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas, paraksta tās un iesniedz tiesas sēdes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, bet, ja lieta izskatīta rakstveida procesā, divu nedēļu laikā pēc sprieduma parakstīšanas.

(Grozīts ar Satversmes tiesas 19.02.2008. reglamentu)

222. Tiesnešiem, kas ir tiesas sastāvā, tiek izsniegtas atsevišķo domu kopijas.

223. Katrai lietai tiesas sēdes sekretārs pievieno neaizlīmētu aploksni ar lietas numuru un uzrakstu "Tiesnešu atsevišķās domas".

224. Tiesas sēdes priekšsēdētājs visas par attiecīgo spriedumu izteiktās atsevišķās domas ievieto minētajā aploksnē un to aizzīmogo ar Satversmes tiesas zīmogu. Ja spriedums pieņemts vienbalsīgi, tiesas sēdes priekšsēdētājs minētajā aploksnē ievieto rakstveida apliecinājumu, ka atsevišķās domas par spriedumu nav izteiktas, un aizzīmogo aploksni ar Satversmes tiesas zīmogu.

225. Minētās aploksnes neatvērtas glabājas attiecīgajā lietā trīs mēnešus. Pēc tam atsevišķās domas publisko.

226. Satversmes tiesas spriedumu krājumu, saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju, publicēšanai sagatavo Kanceleja.

5. nodaļa

Tiesneša disciplinārā atbildība

227. Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) Satversmes tiesas likuma 34. pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) necienīgu rīcību;

4) administratīvu pārkāpumu.

228. Tiesas sēde, kurā tiek izskatīti ar disciplinārlietu saistītie jautājumi, ir slēgta.

229. Disciplinārlietu var ierosināt tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs tiesneši.

230. Pirms disciplinārlietas ierosināšanas notiek saņemto materiālu vispusīga iepriekšējā pārbaude un tiek pieprasīts tiesneša rakstveida paskaidrojums.

231. Tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks disciplinārlietu ierosina ar motivētu lēmumu, kurā norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) amatpersonu, kura lēmumu pieņēmusi;

3) iepriekšējā pārbaudē konstatētos disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus;

4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

5) likuma normu, pamatojoties uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

6) nolēmumu ierosināt disciplinārlietu;

7) vietu un laiku, kur un kad tiesas sēdē tiks izskatīts jautājums par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību;

8) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot disciplinārlietu izskatīšanai;

9) vietu un laiku, kur un kad disciplinārlieta tiks izskatīta tiesas sēdē;

10) personu, kas protokolēs tiesas sēdi;

11) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

232. Lēmumam pievieno visus ar disciplinārlietu saistītos materiālus un nodod tos Kancelejai. Tā:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

3) iepazīstina ar lēmumu citus tiesnešus;

4) iekārto disciplinārlietu un nodod to tiesnesim, kurš šo disciplinārlietu sagatavo izskatīšanai.

233. Ne mazāk kā trīs tiesneši var ierosināt disciplinārlietu ar motivētu lēmumu, ko paraksta šie tiesneši. Lēmumā norāda:

1) tā pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesnešus, kuri lēmumu pieņēmuši;

3) iepriekšējā pārbaudē konstatētos disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus;

4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

5) disciplinārlietas ierosināšanas pamatu;

6) nolēmumu ierosināt disciplinārlietu;

7) priekšlikumu lemt par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību;

8) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

234. Lēmumam pievieno visus ar disciplinārlietu saistītos materiālus un nodod tos Kancelejai. Tā:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

3) iekārto disciplinārlietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam.

235. Saņēmis disciplinārlietu, ko ierosinājuši ne mazāk kā trīs tiesneši, tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot disciplinārlietu izskatīšanai;

2) vietu un laiku, kur un kad tiesas sēdē tiks izskatīts jautājums par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību;

3) disciplinārlietas izskatīšanas vietu un laiku;

4) personu, kas protokolēs tiesas sēdi.

236. Rīkojumu pievieno disciplinārlietai un kopā ar to nodod Kancelejai. Tā:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) iepazīstina ar rīkojumu tiesnešus;

3) nodod disciplinārlietu tiesnesim, kurš to sagatavo izskatīšanai.

237. Tiesnesis ar parakstu apliecina to, ka saņēmis disciplinārlietu, lēmuma vai rīkojuma norakstu (kopiju) vai iepazinies ar tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka rīkojumu.

238. Disciplinārlietu reģistrā norāda:

1) disciplinārlietas numuru;

2) disciplinārlietas ierosināšanas datumu;

3) disciplinārlietas ierosinātāju;

4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

5) lietas ierosināšanas pamatu;

6) ziņas par tiesneša pilnvaru apturēšanu saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 9. panta otro daļu;

7) tiesnesi, kurš sagatavo disciplinārlietu izskatīšanai;

8) datumu, kad disciplinārlieta izskatīta tiesas sēdē;

9) lēmumu disciplinārlietā vai ziņas par to, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu atsaukts;

10) ziņas par disciplinārsoda noņemšanu.

239. Tiesas sēdei par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai jānotiek ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai saņēmis disciplinārlietu, ko ierosinājuši ne mazāk kā trīs tiesneši.

240. Disciplinārlieta jāizskata mēneša laikā no tās ierosināšanas dienas.

241. Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

242. Disciplinārlietas ierosinātājs, kas pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, to var atsaukt ar motivētu lēmumu līdz disciplinārlietas izskatīšanai. Lēmumu nodod Kancelejai, kas tā norakstu (kopiju) izsniedz tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta. Lēmums pievienojams disciplinārlietai, un disciplinārlieta uzskatāma par izbeigtu, izņemot gadījumus, kad tās izskatīšanu tiesas sēdē triju dienu laikā pēc minētā lēmuma noraksta (kopijas) saņemšanas rakstveidā prasa tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta.

243. Par tiesneša pilnvaru apturēšanu lemj tiesas sēdē, kura netiek protokolēta. Tiesas sastāvā ir visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

244. Lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu tiesa pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu absolūto balsu vairākumu. Ja minētais lēmums negūst tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, tiesa taisa lēmumu par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras.

245. Lēmumā par tiesneša pilnvaru apturēšanu vai par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) izskatāmo jautājumu;

4) lēmuma motīvus;

5) tiesas nolēmumu;

6) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

246. Lēmumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un nodod to Kancelejai.

247. Saņēmusi lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu, Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, kura pilnvaras apturētas;

3) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesas priekšsēdētājam, kas to pievieno tiesneša personīgajai lietai.

248. Saņēmusi lēmumu par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras, Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta.

249. Pēc tam lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu vai atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras pievieno disciplinārlietai.

250. Tiesnesis, kurš sagatavo disciplinārlietu izskatīšanai, iepazīstas ar attiecīgās disciplinārlietas materiāliem, pārbauda, vai ir pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības, ja nepieciešams, pieprasa papildu dokumentus un materiālus, kā arī nosaka, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi.

251. Tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, ir tiesības iepazīties ar attiecīgās lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

252. Disciplinārlietu tiesa izskata pilnā sastāvā, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

253. Tiesnesim, kurš tiek saukts pie disciplinārās atbildības, jāpiedalās tiesas sēdē. Ja tiesnesis nav ieradies neattaisnojošu iemeslu dēļ, tiesa var lemt par disciplinārlietas izskatīšanu bez viņa klātbūtnes. Lēmumu tiesa pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, disciplinārlietas izskatīšana atliekama.

254. Tiesas sēde tiek protokolēta. Protokolu raksta tiesas sēdes priekšsēdētāja norīkots tiesas darbinieks. Triju dienu laikā pēc tiesas sēdes protokolu paraksta darbinieks, kurš to rakstījis, un tiesas sēdes priekšsēdētājs. Protokolu pievieno disciplinārlietai.

255. Disciplinārlietas izskatīšana sākas ar tā tiesneša ziņojumu, kurš disciplinārlietu sagatavojis izskatīšanai. Ja šis tiesnesis veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ sēdē nepiedalās, ziņo cits tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis.

256. Pēc ziņojuma tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, sniedz paskaidrojumus. Pēc tam, ja nepieciešams, tiesa noklausās uz tiesas sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, izpēta lietas materiālus un citus dokumentus.

257. Tiesnesis, kurš tiek saukts pie disciplinārās atbildības, ir tiesīgs jebkurā sēdes brīdī, pirms tiesa aiziet apspriesties, lai pieņemtu lēmumu, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

258. Lūgumus izlemj tiesa ar balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Balsīm daloties līdzīgi, lūgums apmierināms.

259. Satversmes tiesas likuma 36. panta sestajā daļā minēto lēmumu disciplinārlietā tiesa pieņem apspriežu istabā ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, izņemot Satversmes tiesas likuma 10. panta trešajā daļā paredzēto gadījumu. Balsīm daloties līdzīgi, disciplinārlieta tiek izbeigta.

260. Pieņemot lēmumu disciplinārlietā, jāņem vērā disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma raksturs, tā sekas, tiesneša vainas pakāpe nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā. Satversmes tiesa par katru pārkāpumu var uzlikt tiesnesim vienu disciplinārsodu.

261. Disciplinārlietā pieņemtajā lēmumā norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

4) disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus;

5) pamatu saukšanai pie disciplinārās atbildības;

6) tiesneša paskaidrojumus;

7) ziņas, kas raksturo tiesneša personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā;

8) lēmuma motīvus;

9) tiesas nolēmumu;

10) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

262. Lēmumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un paziņo tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta. Pēc tam lēmumu pievieno disciplinārlietai un kopā ar to nodod Kancelejai.

263. Ja pieņemts lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu, Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz disciplinārlietā pieņemtā lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

3) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesas priekšsēdētājam, kas to pievieno tiesneša personīgajai lietai.

264. Ja pieņemts lēmums ierosināt tiesneša atlaišanu no amata, tiesas priekšsēdētājs par to paziņo 11. punktā noteiktajā kārtībā.

265. Ja pieņemts lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta.

266. Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods. Ja disciplinārsods dzēsts, disciplinārlietā pieņemtā lēmuma norakstu (kopiju) no tiesneša personīgās lietas izņem.

267. Satversmes tiesa pēc triju tiesnešu priekšlikuma var noņemt disciplinārsodu pirms termiņa, bet ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no soda uzlikšanas dienas.

268. Priekšlikumu par disciplinārsoda noņemšanu ne mazāk kā trīs tiesneši formulē motivēta iesnieguma veidā un iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam.

269. Tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka vietu un laiku, kur un kad priekšlikums tiks izskatīts tiesas sēdē. Rīkojumu un iesniegumu tiesas priekšsēdētājs nodod Kancelejai, kas ar to iepazīstina tiesnešus. To, ka tiesnesis iepazinies ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, viņš apliecina ar parakstu.

270. Priekšlikumu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Disciplināri sodītais tiesnesis nav tiesas sastāvā, bet viņš var piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

271. Tiesas sēde tiek protokolēta 254. punktā noteiktajā kārtībā.

272. Lēmumu par disciplinārsoda noņemšanu vai atteikšanos to noņemt tiesa pieņem apspriežu istabā ar balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, tiek taisīts lēmums par atteikšanos noņemt disciplinārsodu.

273. Lēmumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un paziņo attiecīgajam tiesnesim. Pēc tam lēmumu pievieno disciplinārlietai un kopā ar to nodod Kancelejai, kas lēmuma norakstu (kopiju) izsniedz attiecīgajam tiesnesim.

274. Ja disciplinārsods noņemts, disciplinārlietā pieņemtā lēmuma norakstu (kopiju) no tiesneša personīgās lietas izņem.

275. Disciplinārlietu glabāšanu pēc tam, kad tajās pieņemti lēmumi, nosaka Satversmes tiesas lietvedības instrukcija.

6. nodaļa

Lietvedība Satversmes tiesā

276. Lietvedību un arhīva darbu Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma, Reglamenta, Satversmes tiesas lietvedības instrukcijas un citu normatīvo aktu noteikumiem organizē Kancelejas vadītājs.

277. Lietvedību Satversmes tiesas lietās, ciktāl to nenosaka Satversmes tiesas likums un Reglaments, nosaka Satversmes tiesas lietvedības instrukcija. Pieteikumam vai lietai visi ar tiem saistītie dokumenti pievienojami minētajā instrukcijā noteiktajā kārtībā.

278. Satversmes tiesas lietvedības instrukciju apstiprina tiesas priekšsēdētājs.

279. Katram tiesnesim ir tiesības iepazīties ar pieteikumu, sūdzību, tiem pievienotajiem dokumentiem, citiem lietas materiāliem un, ja nepieciešams, izdarīt to norakstus un saņemt kopijas. Laiku, kad tiesnesis iepazīsies ar šiem materiāliem, viņš saskaņo ar tiesnesi vai tiesas darbinieku, kura rīcībā ir attiecīgā lieta vai materiāli. Ar lietām vai materiāliem tiesnesis iepazīstas darba telpās.

280. Pieteikumus un ar tiem saistītos materiālus, kā arī lietas un lietas materiālus aizliegts iznest no Satversmes tiesas telpām. Lietu glabāšanas kārtību nosaka tiesas priekšsēdētāja apstiprināta instrukcija.

281. Kanceleja ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tiesas priekšsēdētāja rīkojumu vai lēmumu saņemšanas ar tiem iepazīstina tiesnešus un darbiniekus, uz kuriem šie dokumenti attiecas.

7. nodaļa

Apmeklētāju pieņemšana Satversmes tiesā

282. Apmeklētājus pieņem Kancelejas darbinieki tiesas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā.

283. Informācija par pieņemšanas laiku izvietojama apmeklētājiem redzamā vietā.

8. nodaļa

Kārtība, kādā izdarāmi grozījumi Reglamentā

284. Reglamenta grozījumu projektu (turpmāk — projekts) ir tiesīgs iesniegt katrs tiesnesis.

285. Projektu iesniedz Kancelejai, kas to reģistrē Reglamenta grozījumu projektu reģistrā un iesniedz tiesas priekšsēdētājam.

286. Saņēmis projektu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā izdod rīkojumu par projekta virzīšanu izskatīšanai. Rīkojumā nosaka:

1) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot projektu izskatīšanai;

2) termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi par projektu;

3) tiesnešu plenārsēdes (turpmāk — plenārsēde) vietu un laiku;

4) plenārsēdes sekretāru.

287. Saņēmusi šo rīkojumu, Kanceleja ne vēlāk kā nākamajā dienā:

1) izdara attiecīgas atzīmes Reglamenta grozījumu projektu reģistrā;

2) izsniedz katram tiesnesim projekta un tiesas priekšsēdētāja rīkojuma norakstus (kopijas).

288. Reglamenta grozījumu projektu reģistrā norāda:

1) projekta iesniedzēju;

2) projekta iesniegšanas datumu;

3) Reglamenta punktus, kurus ierosināts grozīt;

4) tiesnesi, kurš sagatavo projektu izskatīšanai;

5) priekšlikumu iesniegšanas termiņu;

6) datumu (datumus), kad projekts izskatīts plenārsēdē;

7) datumu, kad projekts pieņemts pirmajā lasījumā vai noraidīts;

8) datumu, kad projekts pieņemts vai noraidīts.

289. Priekšlikumi par projektu noteiktajā termiņā rakstveidā iesniedzami tiesnesim, kurš sagatavo projektu izskatīšanai.

290. Tiesnesis, kurš sagatavo projektu izskatīšanai, apkopo citu tiesnešu iesniegtos priekšlikumus un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.

291. Ja tiesneši vienbalsīgi nevienojas citādi, ne vēlāk kā trīs dienas pirms projekta izskatīšanas plenārsēdē, tiesnesis, kurš sagatavo projektu izskatīšanai, izsniedz visiem tiesnešiem par projektu iesniegto priekšlikumu apkopojuma kopijas.

292. Projektu izskata plenārsēdē divos lasījumos.

293. Projektu izskata visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties plenārsēdē. Plenārsēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk par pieciem tiesnešiem. Plenārsēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (turpmāk — plenārsēdes priekšsēdētājs).

294. Plenārsēdē var piedalīties un izteikt savu viedokli tiesas darbinieki. Citu personu uzaicināšana piedalīties plenārsēdē saskaņojama ar tiesas priekšsēdētāju.

295. Plenārsēdi atklāj plenārsēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo, kāds projekts tiks izskatīts, nosauc tiesnešus, kuri piedalās plenārsēdē, plenārsēdes sekretāru, tiesas darbiniekus un citas uzaicinātās personas.

296. Plenārsēdē tiesneši lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar klātesošo tiesnešu balsu vairākumu, izņemot 304. un 315. punktā paredzētos gadījumus.

297. Ja kāds no tiesnešiem pirms plenārsēdes rakstveidā iesniedzis priekšlikumu neizskatīt projektu plenārsēdē un nodot to papildu sagatavošanai, par šo priekšlikumu lemj, pirms uzsākta projekta izskatīšana.

298. Ja projekts nodots papildu sagatavošanai, nosakāms, kur un kad projekts tiks izskatīts plenārsēdē, un jauns termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

299. Projekta papildu sagatavošanai piemērojami 289.291. punkta noteikumi.

300. Projekta izskatīšana plenārsēdē sākas ar tā tiesneša ziņojumu, kurš sagatavojis projektu izskatīšanai.

301. Pēc ziņojuma atklājamas debates par projekta vispārīgajiem principiem.

302. Ja kāds no tiesnešiem debatēs ierosina pārtraukt projekta izskatīšanu plenārsēdē un nodot projektu papildu sagatavošanai, debates par projektu pārtrauc un lemj par šo priekšlikumu.

303. Kad visi runātāji izteikušies, plenārsēdes priekšsēdētājs pasludina debates par slēgtām un tiesneši lemj par projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

304. Projekts ir pieņemts pirmajā lasījumā, ja par to nobalso visa tiesnešu sastāva absolūtais vairākums.

305. Ja projekts pieņemts pirmajā lasījumā un neviens no tiesnešiem nav ierosinājis projekta otro lasījumu atlikt, projekta izskatīšana otrajā lasījumā uzsākama tajā pašā plenārsēdē.

306. Ja pieņemts lēmums par projekta otrā lasījuma atlikšanu, nosaka:

1) termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi projekta otrajam lasījumam;

2) tās plenārsēdes vietu un laiku, kurā projekts izskatāms otrajā lasījumā.

307. Otrajā lasījumā projektu izskata pa punktiem.

308. Par katru punktu vispirms izsakās tiesnesis, kurš sagatavojis projektu izskatīšanai, dodot atzinumu par projektā ietvertā grozījuma redakciju un priekšlikumiem.

309. Pēc atzinuma atklājamas debates par attiecīgo punktu.

310. Kad visi runātāji izteikušies, plenārsēdes priekšsēdētājs paziņo, kādā secībā par priekšlikumiem tiks balsots. Vispirms balso par priekšlikumu, kas paredz attiecīgā punkta izslēgšanu no projekta. Pēc tam balso par priekšlikumu, kas paredz attiecīgā punkta izslēgšanu no Reglamenta. Secību, kādā balso par citiem priekšlikumiem, nosaka plenārsēdes priekšsēdētājs.

311. Ja pieņemts viens no alternatīviem priekšlikumiem, par otru priekšlikumu nebalso.

312. Pēc tam, kad visi priekšlikumi par attiecīgo punktu izskatīti, balso par punktu kopumā līdz ar pieņemtajiem priekšlikumiem. Ja punkts kopumā netiek pieņemts, tas uzskatāms par izslēgtu no projekta.

313. Ja pret kādu priekšlikumu vai punktu nav iebildumu, par to nebalso.

314. Kad izskatīti visi projekta punkti, balso par projekta pieņemšanu kopumā.

315. Grozījumi Reglamentā ir pieņemti, ja par projekta pieņemšanu kopumā nobalso visa tiesnešu sastāva absolūtais vairākums. Grozījumi Reglamentā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas, ja tajos nav noteikta cita spēkā stāšanās diena.

316. Plenārsēdes norisi fiksē protokolā, ko plenārsēdes laikā raksta plenārsēdes sekretārs. Protokolā norāda:

1) plenārsēdes vietu, sākuma un beigu laiku;

2) izskatāmā projekta nosaukumu un Reglamenta grozījumu projektu reģistra numuru;

3) tiesnešus, kas piedalās plenārsēdē;

4) plenārsēdes vadītāju;

5) uzaicinātās personas;

6) tiesnesi, kas ziņo par projektu, un ziņojuma īsu saturu;

7) personas, kas izsakās debatēs, un izteikumu īsu saturu;

8) 297. un 302. punktā minētos priekšlikumus un citus plenārsēdes laikā izteiktos priekšlikumus;

9) ziņas par priekšlikumu atsaukšanu;

10) to, ka pret kādu priekšlikumu vai projekta punktu nav iebildumu;

11) balsojumu rezultātus un pieņemtos lēmumus;

12) plenārsēdes pārtraukumu sākuma un beigu laiku.

317. Protokolu parakstīšanai plenārsēdes sekretārs sagatavo triju dienu laikā pēc sēdes. Protokolu paraksta plenārsēdes sekretārs un plenārsēdes priekšsēdētājs.

318. Protokolam pievieno:

1) iesniegto projektu;

2) priekšlikumus;

3) priekšlikumu apkopojumu.

319. Pieņemtos Reglamenta grozījumus paraksta sēdes priekšsēdētājs un tiesnesis, kurš sagatavojis projektu izskatīšanai, bet parakstīšanai sagatavo plenārsēdes sekretārs triju dienu laikā.

320. Triju dienu laikā pēc Reglamenta grozījumu parakstīšanas Kanceleja nodod tos publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Nobeiguma noteikumi

Reglaments stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Ar šā Reglamenta spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes tiesas reglaments, kas pieņemts 1997. gada 21. aprīlī.

Reglaments pieņemts Satversmes tiesas tiesnešu plenārsēdē 2001. gada 30. janvārī.

Tiesas plenārsēdes priekšsēdētājs A. Endziņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Satversmes tiesa Veids: reglaments Pieņemts: 30.01.2001.Stājas spēkā: 30.01.2001.Zaudē spēku: 13.02.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 20, 06.02.2001.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Citi saistītie dokumenti
2827
{"selected":{"value":"19.02.2008","content":"<font class='s-1'>19.02.2008.-12.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.02.2008","iso_value":"2008\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.2008.-12.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.04.2002","iso_value":"2002\/04\/02","content":"<font class='s-1'>02.04.2002.-18.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.10.2001","iso_value":"2001\/10\/02","content":"<font class='s-1'>02.10.2001.-01.04.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.01.2001","iso_value":"2001\/01\/30","content":"<font class='s-1'>30.01.2001.-01.10.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.02.2008
3246
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva