Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 227

Rīgā 2016. gada 12. aprīlī (prot. Nr. 17 10. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.5. pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.5. pasākumu "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. saistītās personas – personas, kuras atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai;

2.2. viens vienots uzņēmums – uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 2. panta 2. punktā noteiktajai definīcijai;

2.3. sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti – komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai;

2.4. lielie komersanti – komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai.

3. Pasākuma mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos.

4. Pasākuma mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu "Apstrādes rūpniecība").

5. Pasākuma ietvaros plānotais ERAF finansējums ir 25 130 687 euro, pieejamais ERAF finansējums, ņemot vērā snieguma rezervi, ir 23 597 835 euro, kuru sadala vienlīdzīgās daļās starp pieciem plānošanas reģioniem (tas ir, 4 719 567 euro katram reģionam). Finansējuma saņēmēji pasākuma ietvaros nodrošina privāto finansējumu vismaz 21 750 000 euro apmērā. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt izmantot pieejamo rezerves apjomu jaunai projektu iesniegumu atlases kārtai vai pārdalīt finansējumu cita pasākuma īstenošanai.

(MK 03.05.2017. noteikumu Nr. 241 redakcijā)

6. Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

6.1. līdz 2023. gada 31. decembrim pasākuma ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

6.1.1. 20 komersanti, kas saņēmuši atbalstu (grantu);

6.1.2. privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti, – 21 750 000 euro;

6.1.3. nodarbinātības pieaugums komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām, – 467 (pilnslodzes ekvivalents);

6.2. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 7 712 947 euro apmērā;

6.3. līdz 2023. gada 31. decembrim darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros sasniedzamais specifiskais rezultāta rādītājs ir:

6.3.1. MVK (mazie un vidējie komersanti) skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 40;

6.3.2. MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto (2010. gada salīdzināmajās cenās) – 16 757 euro.

7. Pasākuma īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

8. Pasākuma īstenošanu nodrošina sadarbības iestāde un Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības

9. Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants, nodibinājums vai ostas pārvalde. Komersants un nodibinājums atbilst šādiem nosacījumiem:

9.1. tā darbība ir saistīta ar nekustamā īpašuma attīstīšanu ražošanas vajadzībām un tālākai iznomāšanai vai tas ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants un tā pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība;

9.2. projekta aktivitātes īsteno nozarēs, kas nav noteiktas kā neatbalstāmas nozares saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu.

10. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir konkrētais funkcionālais zonējums, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu apbūve un kurā projekta iesniedzējs veic ražošanas ēkas būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu, un kurā pēc būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas pabeigšanas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē vai iznomā to apstrādes rūpniecības nozares sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem.

11. Pasākuma ietvaros ir atbalstāma projektu īstenošana visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu.

12. Projekta iesniedzējam ir īpašuma vai valdījuma tiesības vai ilgtermiņa nomas tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, kurā veic investīcijas. Valdījuma tiesības ir piešķirtas saskaņā ar Likumu par ostām vai attiecīgā projekta iesniedzēja darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem brīvostas darbības jomā vai normatīvajiem aktiem speciālo ekonomisko zonu darbības jomā. Īpašuma tiesības apliecina zemesgrāmatas ieraksts par projekta iesniedzēja īpašuma tiesībām vai zemesgrāmatā reģistrēts projekta iesniedzēja noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums ar nogaidu tiesību, bet ilgtermiņa nomas tiesības – zemesgrāmatā reģistrētas projekta iesniedzēja ilgtermiņa nomas tiesības – vismaz 10 gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

13. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz biznesa plānu saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajām prasībām.

14. Uz finansējumu nevar pretendēt, ja:

14.1. projekta iesniedzējs atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā minētajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;

14.2. uz projekta iesniedzēju attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;

14.3. projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis komersants saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu.

15. Pasākuma ietvaros atbalstu nesniedz šādām darbībām un nozarēm:

15.1. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā un 3. punktā, kā arī 13. panta "a", "b" un "d" apakšpunktā;

15.2. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 3. panta 3. punktā;

15.3. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā;

15.4. alkoholisko dzērienu ražošanai;

15.5. ieroču un munīcijas ražošanai.

16. Projektu iesniegumu vērtēšanā un atbalsta piešķiršanā ievēro šādus principus:

16.1. savstarpēji salīdzina un vērtē projektu iesniegumus viena plānošanas reģiona ietvaros;

16.2. ja diviem projektu iesniegumiem viena plānošanas reģiona ietvaros ir piešķirts vienāds punktu skaits, tiek salīdzināti projektu iesniegumu vērtēšanā iegūtie punkti pasākuma atlases kārtas kvalitātes kritērijā "Ražošanas ēkas vai telpu izmantošana pēc projekta īstenošanas pabeigšanas";

16.3. ja pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās projektu iesniegumu salīdzināšanas vairākiem projektu iesniegumiem ir vienāds vērtējums, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir lielāka plānoto pārbūvējamo, atjaunojamo vai izveidojamo telpu platība. Ja telpu platība ir vienāda, priekšroku dod projekta iesniedzējam, kas plāno projekta ietvaros izveidotās ražošanas ēkas vai telpas iznomāt;

16.4. ja netiek izmantots viss plānošanas reģioniem pieejamais finansējums, atlikušo finansējumu izmanto, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko punktu skaitu neatkarīgi no tā atrašanās vietas.

III. Atbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

17. Finansējumu piešķir vienas vai vairāku ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai, kas saistīta ar ražošanas ēku izveidi, ja:

17.1. projekta īstenošanas vieta atbilst šo noteikumu 10. un 11. punktā minētajām prasībām;

17.2. pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā jaunuzcelto, pārbūvēto vai atjaunoto ražošanas ēku iznomā tikai sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kuri saimniecisko darbību veic apstrādes rūpniecības nozarē, vai pats finansējuma saņēmējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē, turklāt:

17.2.1. ja ražošanas ēka tiek iznomāta, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka uz projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienu ir iznomāti vismaz 30 %, bet 36 mēnešu laikā pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā – vismaz 80 % no izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās ražošanas ēkas platības, un atbilstošie iznomātāji ir uzstādījuši ražošanas iekārtas un uzsākuši ražošanas procesu. Laikposmā, kas sākas no projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas un ietver 36 mēnešus pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā, ir iznomāti ne mazāk kā 30 % no izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās ražošanas ēkas platības un šajās telpās tiek veikta ražošana;

17.2.2. ja saimniecisko darbību minētajā ražošanas ēkā veic pats finansējuma saņēmējs, uz projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienu ir jābūt uzstādītām vai izvietotām ražošanas iekārtām un uzsāktam ražošanas procesam;

17.2.3. jaunuzcelto, pārbūvēto vai atjaunoto ražošanas ēku nevar iznomāt lielo komersantu vajadzībām;

17.3. pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā jaunuzcelto, pārbūvēto vai atjaunoto ražošanas ēku vismaz uz pieciem gadiem iznomā vai izmanto ražošanai apstrādes rūpniecības nozarē. Jaunus līgumus par ražošanas telpu nomu piecus gadus pēc projekta īstenošanas var slēgt tikai ar sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem. Projektā veiktais ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punktā minētos nosacījumus;

17.4. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darbavietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro ERAF finansējuma. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka no projekta uzsākšanas dienas līdz projekta pabeigšanai tiek izveidoti vismaz 30 % no projekta apjomam atbilstošā jaunizveidoto darbavietu skaita un 36 mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas – 100 % no atbilstošā jaunu darbavietu skaita ar pilnu darba slodzi. Izveidotās darbavietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas vai to izveidošanas (atkarībā no tā, kurš laika periods ir ilgāks), un šajā laikā tiek nodrošināts, ka darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir vienādi ar atbilstošās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem iepriekšējā kalendārā gada pirmajos trijos ceturkšņos (pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kuri publicēti Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē) vai lielāki par tiem. Jaunizveidotajās darbavietās nodarbinātās personas divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas nav tikušas nodarbinātas projekta iesniedzēja, nomnieka vai tā saistīto personu grupā. Vienu un to pašu darbavietu projekta uzraudzības periodā neieskaita divreiz;

17.5. ražošanas ēkā vai telpās, kur projekta ietvaros plānots veikt pārbūvi vai atjaunošanu, pēdējos divus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nav veikta saimnieciskā darbība apstrādes rūpniecībā.

18. Pasākuma ietvaros rūpnieciskās ražošanas ēka atbilst Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" pielikumā "Būvju klasifikācija" 125. koda "Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas" 1251. apakškodā "Rūpnieciskās ražošanas ēkas; Rūpnieciskās ražošanas telpu grupa" minētajām būvēm. Pasākuma ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās. Ja projekta ietvaros paredzēts izveidot telpas administratīvajām vajadzībām, šāda veida telpas nepārsniedz 10 % no projektā izveidoto telpu kopējās platības.

19. Pasākuma ietvaros attiecināmas ir šādas tiešo izmaksu pozīcijas:

19.1. apstrādes rūpniecības komersantu ražošanas vajadzībām paredzētās rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas;

19.2. ūdensapgādes, siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas, notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana un pārbūve, pazemes komunikāciju infrastruktūras ierīkošana un pārbūve, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju infrastruktūras pievadu ierīkošana un pārbūve un pievedceļu, iekšējo ceļu un laukumu būvniecība vai pārbūve projektā paredzētās rūpnieciskās ražošanas ēkas vajadzībām;

19.3. projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;

19.4. projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (tehniski ekonomiskais pamatojums, plānošanas un arhitektūras uzdevums, būvprojekta izstrāde tehniskā projekta vai skiču projekta stadijā un citi dokumenti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību), būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kopā nepārsniedzot 10 % no projekta attiecināmajām izmaksām, kā arī nepārsniedzot 10 % no būvdarbu līguma summas.

20. Šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētās izmaksas par būvprojekta izstrādi ir attiecināmas, ja tās ir saistītas ar projekta rezultātā izveidotajiem pamatlīdzekļiem un ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Ja šīs izmaksas ir radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, bet ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī, tās ir attiecināmas un tām atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

21. Finansējumu piešķir ieguldījumiem pamatlīdzekļos (ēku un būvju būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai), kas saistīti ar ieguldījumiem jaunas ražotnes (vai uzņēmējdarbības vietas) izveidē, esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu vai ar saimnieciskās darbības procesa būtisku maiņu. Projekta ietvaros iegūtie vai izveidotie pamatlīdzekļi atbilst materiālo aktīvu un sākotnējo ieguldījumu definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 49. punktam, bet iegādājamie aktīvi ir jauni, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punktu.

22. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 17. punktā minētās darbības ir atbalstāmas un šo noteikumu 19. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projekta ietvaros plānots pārbūvēt, atjaunot vai izveidot vienu vai vairākas ražošanas ēkas. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais iepirkums"). Nav atbalstāma inženierpieslēgumu izveide, pārbūve vai atjaunošana, ja netiek pārbūvēta, atjaunota vai izveidota ražošanas ēka vai ēkas.

23. Pasākuma ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:

23.1. izmaksas, kas šo noteikumu 19. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz izmaksu ierobežojumus;

23.2. iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

23.3. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

23.4. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

23.5. izmaksas, kas radušās un samaksātas, pirms iesniegums par projekta īstenošanu saņemts sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 20. punktā minēto gadījumu.

24. Projekta iesniedzējs var iesniegt nodrošinājumu projekta īstenošanai, tādējādi saņemot paaugstinātu projekta iesnieguma vērtējumu. Projekta iesniedzējs kā nodrošinājumu var iesniegt Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētas kredītiestādes izsniegtu pirmā pieprasījuma līguma izpildes garantijas vēstuli četru procentu vērtībā no pieprasītā publiskā finansējuma. Garantijas vēstules garantijas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc projekta iesniegumā norādītā projekta īstenošanas beigu datuma. Garantijas vēstulē norādīto summu kredītiestāde izmaksā pēc pirmā sadarbības iestādes pieprasījuma, ja projekts netiek pabeigts līdz projekta īstenošanas beigu datumam. Garantijas vēstuli var iesniegt gan projekta iesniedzējs, gan komersants, kuram plāno iznomāt projekta rezultātā izveidotās ražošanas telpas (nomnieks).

IV. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

25. Sadarbības iestāde lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem, ņemot vērā Komisijas regulas Nr. 651/2014 un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības termiņu, tas ir, ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

26. Šo noteikumu 17. punktā minētās atbalstāmās darbības projekta iesniedzējs var uzsākt un šo noteikumu 19. punktā minētās izmaksas, izņemot šo noteikumu 20. punktā minēto gadījumu, attiecināt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts iesniegums par projekta īstenošanu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētos nosacījumus par stimulējošo ietekmi. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 17. punktā minētās atbalstāmās darbības atzīst par uzsāktām ar dienu, kad uzsākti būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas darbi, vai uzsāktas citas darbības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā noteiktajai darbu sākuma definīcijai.

27. Projektu var īstenot ne ilgāk kā četrus gadus no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

28. Finansējuma saņēmēja pienākums ir uzkrāt un iesniegt sadarbības iestādē šādu informāciju saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu:

28.1. informācija par komersantiem (nosaukums, reģistrācijas numurs, komersanta pārstāvētā nozare atbilstoši NACE 2. red.), kas veic saimniecisko darbību izveidotajās ražošanas ēkās, un šo komersantu darbības dati – piesaistīto investīciju apjoms, eksporta apjoms, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, atbalstītie komersanti ekoinovāciju jomā. Informāciju papildina ne retāk kā reizi gadā;

28.2. projekta izmaksu apjoms, kam izmantots zaļais iepirkums, un projektā izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās ražošanas ēkas enerģijas patēriņš pēc projekta īstenošanas (megavatstundas).

29. Projekts tiek uzskatīts par pabeigtu, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis sadarbības iestādē noslēguma maksājuma pieprasījumu un:

29.1. ja ražošanas ēka tiek iznomāta, ir iznomāti vismaz 30 % no pārbūvētajām, atjaunotajām vai projektā izveidotajām ražošanas telpām un šie nomnieki ir uzstādījuši ražošanas iekārtas un uzsākuši ražošanas procesu;

29.2. ja saimniecisko darbību veic pats finansējuma saņēmējs, ir uzstādītas ražošanas iekārtas un uzsākts ražošanas process;

29.3. ir radītas jaunas darbavietas saskaņā ar šo noteikumu 17.4. apakšpunktā noteiktajām prasībām.

30. Finansējuma saņēmējs nodrošina aktuālās informācijas ievietošanu savā tīmekļvietnē par projekta īstenošanas gaitu ne retāk kā reizi ceturksnī.

31. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

32. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

32.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi vai atbalsta mērķa pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

32.2. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto aktivitāšu īstenošanu nav uzsācis 18 mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu;

32.3. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

32.4. ja pēc ražošanas ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 17. punktā minētajiem nosacījumiem;

32.5. citos gadījumos, ko nosaka līgums par projekta īstenošanu.

33. Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kas nepārsniedz 35 % no projektam piešķirtā ERAF finansējuma.

34. Finansējuma saņēmējam ir pieejams avansa maksājums, ja finansējuma saņēmējs ir atvēris kontu Valsts kasē vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, vai kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un iesniedzis bankas garantiju par avansa summu.

35. Lai saņemtu avansa maksājumu, finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē avansa pieprasījumu un plānotā avansa apjoma pamatojumu.

36. Sadarbības iestāde, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nepārsniedz 75 % no projektam piešķirtā ERAF finansējuma.

37. Sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam izmaksājamo finansējuma apjomu nosaka, pamatojoties uz projekta attiecināmo izmaksu apjomu un attiecināmās izmaksas pamatojošiem dokumentiem, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.

38. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

39. Ja finansējuma saņēmējs nenodrošina vienas vai vairāku šajā punktā minēto prasību izpildi projekta pēcuzraudzības periodā, finansējuma saņēmējam piemēro finanšu korekciju saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām vadlīnijām par finanšu korekcijām. Finansējuma saņēmējs projekta pēcuzraudzības periodā nodrošina šādu prasību izpildi:

39.1. vismaz piecus gadus pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā tā iznomājama vai izmantojama ražošanai apstrādes rūpniecības nozarē, ievērojot šo noteikumu 17.2. un 17.3. apakšpunktā minētos nosacījumus;

39.2. ja ražošanas ēka tiek iznomāta, 36 mēnešu laikā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā ir iznomāti vismaz 80 % no ēkas platības, ir uzstādītas ražošanas iekārtas un notiek ražošanas process;

39.3. 36 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas ir izveidoti 100 % no atbilstošā jaunu darbavietu skaita ar pilnu darba slodzi, ievērojot šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minētos nosacījumus.

V. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

40. Finansējumu šo noteikumu 19. punktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, ja piemēro šo noteikumu 20. punktā minētos nosacījumus.

41. Atbalsts pasākuma ietvaros tiek sniegts granta veidā.

42. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs pasākuma ietvaros ir 1 166 000 euro.

43. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā izmaksām, kurām atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, ir:

43.1. lielajiem komersantiem – 35 %;

43.2. sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem – 45 %.

44. Finansējuma saņēmējs, izmantojot savus resursus vai ārējo finansējumu, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības atbalstu, projekta īstenošanā iegulda vismaz 25 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

45. Valsts atbalstu, pamatojoties uz Komisijas regulu Nr. 651/2014, projekta iesniedzējam piešķir, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

45.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punkta nosacījumi, kas paredz, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus;

45.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punkta nosacījumi, kas paredz, ka ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru valsts atbalsta komercdarbībai saņēmējs ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma ar ieguldījumiem saistītā teritorijā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Šo noteikumu ietvaros valsts atbalsts komercdarbībai nevar tikt sniegts, ja vienotais ieguldījumu projekts pārsniedz liela ieguldījumu projekta apjomu – 50 000 000 euro;

45.3. ja atbalsts saistīts ar būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 7. punktu.

46. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts komersantiem, kas pārstāv šo noteikumu 15. punktā noteiktās nozares. Ja gala labuma guvēji darbojas šajā punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek skaidri nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta.

47. Ja projektā faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki kā atbilstoši šo noteikumu 17.4. apakšpunktam noteiktie rādītāji.

48. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota uzņēmuma līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanas gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus.

49. Atbalstu, kas pasākuma ietvaros sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā un projektā (tai skaitā var apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai projektā sniegto de minimis atbalstu), nepārsniedzot šajos noteikumos noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.

50. Atbalstu, kas sniegts šo noteikumu ietvaros, var apvienot ar atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. pantu un kura izmaksas nav nosakāmas, ar nosacījumu, ka netiek pārsniegta šajos noteikumos noteiktā maksimālā atbalsta summa un intensitāte.

51. Finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pantam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.

52. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktos publicitātes pasākumus.

53. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 12. aprīļa
noteikumiem Nr. 227
Biznesa plāna paraugs

1. Informācija par komersantu, nodibinājumu, ostas pārvaldi (turpmāk – komersants):

1.1. komersanta veiktās komercdarbības apraksts;

1.2. sniegto pakalpojumu apraksts, to kvalitāte (tai skaitā norāda minēto informāciju par saistītajām personām);

1.3. šobrīd pieejamie resursi (rīcībā esošie ilgtermiņa ieguldījumi, pieejamās ēkas un zemes platības, to lietošanas raksturojums un lietošanas mērķis);

1.4. komersanta īstermiņa un ilgtermiņa mērķi;

1.5. komersanta stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SWOT) analīze;

1.6. komersanta darbības raksturīgākie finanšu un ekonomiskie rādītāji pēdējos trijos gados;

1.7. komersanta un ar to saistīto personu grupas pašu kapitāls un bilances vērtība pēdējā noslēgtajā finanšu gadā (norāda atsevišķi katrai saistītajai personai):

 

Projekta iesniedzējam

Saistītajām personām
(ja attiecināms)

Kopā

1. Pašu kapitāls

_________ EUR [nosaukums] _________ EUR _________ EUR

jeb

_________ %

no projekta publiskā finansējuma apmēra

[nosaukums] _________ EUR  
   

2. Bilances vērtība

_________ EUR [nosaukums] _________ EUR _________ EUR
[nosaukums] _________ EUR
 

2. Projekta īstenošanas apraksts:

2.1. projekta mērķis, tai skaitā norāda projekta atbilstību normatīvajos aktos par attiecīgā Eiropas Savienības fonda pasākuma īstenošanu noteiktajam mērķim un projekta saistību ar jaunas ražotnes (vai uzņēmējdarbības vietas) izveidi, esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu vai saimnieciskās darbības procesa būtisku maiņu;

2.2. problēmas apraksts, tās risinājums un optimālā risinājuma izvēles pamatojums (norāda citas aplūkotās iespējas);

2.3. projekta īstenošanas laika grafiks;

2.4. projekta īstenošanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi (piemēram, iekārtas, ēkas, aprīkojums, to tehniskie parametri, paredzamās jaudas un cita informācija), to nepieciešamība;

2.5. projekta īstenošanas vietas raksturojums (vietas raksturojums, kur plānots veikt ražošanas ēkas būvniecību (infrastruktūras vietas raksturojums, pieejamie transporta mezgli, ūdens, gāzes, elektrības un citu pieslēgumu pieejamības raksturojums) un esošās ēkas raksturojums (esošās ēkas tehniskais raksturojums un tās infrastruktūras vietas raksturojums, pieejamie transporta mezgli, ūdens, gāzes, elektrības un citu pieslēgumu pieejamības raksturojums));

2.6. projekta ietvaros plānotās ražošanas ēkas un teritorijas raksturojums (tās lietošanas mērķis, kādu apstrādes rūpniecības nozaru komersantiem ražošanas ēka paredzēta (mērķauditorija), ražošanas ēkas tehniskie parametri (ēkas platība, telpu griestu augstums, telpu plānojums un telpu lietošanas mērķis, iekšējo telpu grīdas nestspēja, elektrības pieslēgumu jaudas, apkures sistēmas raksturojums (siltumenerģijas patēriņš kWh/m2 gadā) un citi parametri), ar ražošanas ēku saistīto būvju raksturojums (ja saistīts ar ražošanas ēku)).

Ražošanas telpas izveides indikatīvā izmaksu tāme

Projekta izmaksu pozīcijas

Vienības nosaukums

Vienību skaits

Vienības izmaksas (EUR)

Kopā izmaksas (EUR)

1. Ēku un būvju rekonstrukcija un būvniecība        
1.1. ēku un būvju rekonstrukcijas un būvniecības izmaksas        
Skaidrojums (būvniecības vai rekonstrukcijas izmaksās iekļauto izmaksu pamatojums)

 

Kopā (1.)

       
2        
Skaidrojums
       

Kopā (2.)

       

Kopā

       

3. Projekta rezultāts:

3.1. saistībā ar projekta īstenošanu sniegto pakalpojumu apraksts (aizpilda, ja komersants ražošanas telpas iznomās apstrādes rūpniecības komersantiem (MVK)):

3.1.1. pakalpojuma un servisa raksturojums (raksturot pakalpojumus un servisu, kāds tiks piedāvāts ražošanas nomniekiem pēc projektā norādīto ilgtermiņa ieguldījumu veikšanas), to salīdzinājums ar šobrīd esošajiem konkurentiem;

3.1.2. nepieciešamie resursi saimnieciskās darbības nodrošināšanai (procesu apraksts un tam nepieciešamās cilvēkresursu, materiāli tehniskās bāzes un finanšu resursu pieejamības pamatojums);

3.1.3. projekta iesniedzēja spēja pielāgot ražošanas telpas apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām (norāda informāciju, kā tiks pielāgotas telpas jauniem klientiem (pretendentu loks, citu nozaru uzņēmumi un to produktu ražošana), ja pēc projekta pabeigšanas ražošanas telpu nomnieki pārtrauc nomas līgumu ar projekta iesniedzēju);

3.1.4. ražošanas ēkas telpu nomas cenu politika (raksturo ražošanas ēkas telpu nomai piemērojamo cenu politiku, tās veidošanas metodi pamato ar izmaksu posteņiem);

3.2. projekta rezultāts (aizpilda, ja komersants ražošanas telpās pats veiks ražošanu apstrādes rūpniecībā):

3.2.1. projekta ietekme uz komersanta saimniecisko darbību (pamato ar šādiem komersanta ekonomiskajiem rādītājiem – neto apgrozījums, eksports, bruto peļņa, neto peļņa, rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu, produktivitāte uz vienu strādājošo, pievienotā vērtība uz vienu strādājošo, darbavietu skaits) un salīdzinājums ar situāciju pirms projekta īstenošanas;

3.2.2. saistībā ar projekta īstenošanu saražoto produktu un sniegto pakalpojumu apraksts:

3.2.2.1. produktu un pakalpojumu apraksts (tehniskās, funkcionālās un citas īpašības);

3.2.2.2. produkta vai pakalpojuma priekšrocības salīdzinājumā ar citiem tirgū esošiem līdzvērtīgiem produktiem vai pakalpojumiem;

3.2.2.3. līdz projekta iesniegšanas brīdim veiktās un plānotās mārketinga aktivitātes (norāda konkrētas darbības, raksturo veicamos pasākumus, iesaistītos finanšu resursus un cilvēkresursus, norāda termiņus), lai nodrošinātu stabilu un lojālu klientu bāzi un tirgus daļu;

3.2.2.4. komersanta konkurētspēja ar produktivitātes priekšrocībām attiecībā uz darbaspēku, materiālu, enerģijas, kapitāla resursiem un citiem faktoriem;

3.2.2.5. plānotā produktu turpmākā attīstība.

4. Projekta ilgtspējas nodrošināšana (norāda informāciju par projekta ietvaros sniegtā pakalpojuma un servisa ilgtspējas nodrošināšanu un konkurences priekšrocībām):

4.1. konkurences priekšrocības (norāda informāciju, kā tiks nodrošinātas konkurences priekšrocības, identificējot konkurenci projekta īstenošanas pilsētā un Latvijā, lai apstrādes rūpniecības nozaru komersanti nomātu ražošanas telpas projekta īstenošanas pilsētā);

4.2. attīstības plāni (sniedz informāciju par ražošanas telpu attīstības tendencēm nākotnē, turpmāk vēlamajiem ieguldījumiem teritorijas sakārtošanā, kā arī sadarbību ar vietējo pašvaldību vai komersantiem industriālo teritoriju attīstībai);

4.3. mērķauditorijas raksturojums.

5. Tirgus un nozares analīze:

5.1. konkurentu analīze, to tirgus daļas un attīstības prognozes;

5.2. mērķa tirgus analīze;

5.3. tirgvedības (mārketinga) plāns:

5.3.1. cenu politika;

5.3.2. atrašanās vieta;

5.3.3. tirdzniecības veicināšana un reklāma (norāda informāciju par to, kā tiks piesaistīti telpu nomnieki projekta izveides laikā, kā arī par telpu pielāgošanu to vajadzībām);

5.4. informācija par projekta īstenošanas nozari, kurā darbosies komercsabiedrība, – nozares pamatrādītāji (vēlams – pamatoti uz Latvijas oficiālo statistiku), piemēram:

5.4.1. nozares tendences un to analīze, cikliskums, sezonālās svārstības;

5.4.2. nozares attīstības perspektīvas – ražošanas vai pakalpojumu apjomu prognozes turpmākajiem trim līdz pieciem gadiem.

6. Projekta finansiālais pamatojums:

6.1. pieņēmumi, uz kuriem balstīta finanšu prognoze:

6.1.1. valsts ekonomiskais stāvoklis (inflācijas un nozares attīstība kopumā);

6.1.2. ekonomiskais stāvoklis ārvalstīs, ar kuru uzņēmumiem ir saistīts komersants;

6.1.3. uzņēmuma attīstības radītāji;

6.1.4. iespējamie finanšu resursi, to avoti;

6.1.5. cenu politika;

6.1.6. tirgus attīstība;

6.2. bilance (par trim gadiem pēc projekta īstenošanas);

6.3. projekta peļņas vai zaudējumu aprēķins (par trim gadiem pēc projekta īstenošanas);

6.4. projekta naudas plūsmas pārskats (pa mēnešiem par trim gadiem pēc projekta īstenošanas);

6.5. izmaksu un ieguvumu analīze:

6.5.1. projekta finansiālās diskontētās vērtības aprēķins (tai skaitā projekta diskontētās vērtības aprēķinā izmantoto pieņēmumu apraksts un pamatojums (sniegtā pakalpojuma un servisa klāsts, ražošanas ēkas nolietojums, pakalpojuma un servisa cenas, fiksētās un mainīgās izmaksas, diskonta likme, diskonta periods, projekta terminālā vērtība un citi pieņēmumi));

6.5.2. projekta alternatīvu izvērtējums;

6.5.3. jutīguma analīze;

6.5.4. risku analīze.

7. Pielikumā – biznesa plānā minētos faktus un atzinumus apstiprinošo dokumentu kopijas, shēmas, tabulas, diagrammas, tirgus pētījumu rezultāti, konkurences analīze, produkcijas rentabilitātes analīze, līgumu (nomas, ar klientiem un piegādātājiem), sertifikātu, ekspertīžu rezultātu un citu dokumentu kopijas.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 227Pieņemts: 12.04.2016.Stājas spēkā: 20.04.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 75 (5647), 19.04.2016. OP numurs: 2016/75.1
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
281590
{"selected":{"value":"12.05.2017","content":"<font class='s-1'>12.05.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.05.2017","iso_value":"2017\/05\/12","content":"<font class='s-1'>12.05.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"20.04.2016","iso_value":"2016\/04\/20","content":"<font class='s-1'>20.04.2016.-11.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.05.2017
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva