1. Saistošie noteikumi nosaka Liepājas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, apbedīšanas, kapliču izmantošanas, bezpiederīgo apglabāšanas, nekoptas kapavietas aktēšanas kārtību, kā arī kapavietu kopēju un amatnieku profesionālo darbību kapsētās.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. amatnieks – komersants, kurš veic kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, un demontāžu;

2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā apbedī mirušos, ja viņu pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā;

2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.8. kapavieta – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai;

2.9. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.10. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos;

2.11. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.c. vides elementi;

2.12. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.13. kapsētas pārzinis – persona, kura pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.14. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.15. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā dzīvesvieta ir bijusi Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.

4. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja, kurš ir mirušā laulātais vai radinieks un kura dzīvesvieta bijusi Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, iesniegumu. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

5. Liepājas pilsētas dome ar lēmumu var:

5.1. nodot pašvaldības kapsētu vai tās daļu uzturēšanai reliģiskajām organizācijām vai konfesijām;

5.2. noteikt īpašu statusu kapsētas daļai vai sektoram.

6. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata, līgumi par kapavietas uzturēšanu un elektroniskā datubāze.

7. Kapsētās aizliegts:

7.1. uzturēties pēc to slēgšanas;

7.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

7.3. ievest suņus bez pavadas;

7.4. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot gadījumus, kad saņemta Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa atļauja;

7.5. traucēt bēru ceremonijas norisi;

7.6. traucēt kapraču darbu.

8. Kapsētās transportēt mirušos atļauts tikai specializētos transportlīdzekļos.

9. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar pielikumu) kapsētas pārzinis, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, kam pievienoti:

9.1. dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

9.2. dokuments, kas apliecina vienreizējas maksas par kapavietu veikšanu.

10. Kapavietas uzturētājam ir pienākums noslēgt ar pašvaldības iestādi "LIEPĀJAS KAPSĒTU PĀRVALDE" (turpmāk – Kapsētu pārvalde) līgumu par kapavietas uzturēšanu, norādot kapavietas uzturētāju un personu, kura būs kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja, pušu pienākumus un tiesības, kā arī līguma darbības termiņu un atbildību par līguma noteikumu pārkāpšanu.

11. Atvērtā un slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumu, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

12. Slēgtā kapsētā, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu, ievērojot šo saistošo noteikumu 13.punkta nosacījumu, lemj Kapsētu pārvalde, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu slēgtā kapsētā, kam pievienoti:

12.1. dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

12.2. attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida apliecinājums par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu;

12.3. dokuments, kas apliecina vienreizējas maksas par kapavietu veikšanu.

13. Slēgtā kapsētā, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, Kapsētu pārvalde kapavietas uzturētājam piešķir jaunu kapavietu, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, augšupējais vai lejupējais radinieks, brālis vai māsa.

14. Slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā var veikt urnas virsapbedījumu, vai kapsētas teritorijā, kurai noteikts īpašs statuss, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo vai kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

15. Personai, kura uzņēmusies veikt apbedīšanu, bet kura nav mirušā laulātais, vai radinieks, kapsētā piešķir un ierāda tikai apbedījumam nepieciešamo kapavietu skaitu, nenoslēdzot ar viņu kapavietas uzturēšanas līgumu.

16. Ja izveidotā kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, Kapsētu pārvalde kapavietas uzturētājam piešķir jaunu apbedījumam nepieciešamo kapavietu, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un kapsētas pārziņa sastādītu aktu.

17. Kapsētu pārvalde var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Liepājas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

18. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

18.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

18.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves Kapsētu pārvaldē nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

18.3. kapavieta piecus gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu VII.nodaļu;

18.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

19. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam šo saistošo noteikumu 18.1.apakšpunktā minētajā gadījumā, bet 18.2., 18.3. un 18.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot šo saistošo noteikumu 29.punkta nosacījumus.

20. Aktētu kapavietu var piešķirt un ierādīt kapavietas uzturētājam, kura uzturēšanā nodotajā kapavietā attiecīgajā kapsētā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu.

21. Atvērtā un slēgtā kapsētā aktētu kapavietu piešķir Kapsētu pārvalde un ierāda kapsētas pārzinis, noslēdzot ar kapavietas uzturētāju līgumu par aktētas kapavietas uzturēšanu, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par aktētas kapavietas piešķiršanu, kam pievienoti:

21.1. dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);

21.2. dokuments, kas apliecina vienreizējas maksas par kapavietu veikšanu.

22. Kapavietas uzturēšanas līgumu kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas uzturēšanu nav norādīts kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas uzturētāja vai kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku.

23. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

24. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas.

25. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

26. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, bet veicot virsapbedījumu – ne mazāk kā 1 m līdz zārka vākam.

27. Standarta kapa bedres garums – 2,1 m, platums – 0,9 m.

28. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apglabāšana.

29. Virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma.

30. Personai, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, kapsētas pārzinim jāizsniedz kapavietas uzturētāja iesniegums, kā arī Kapsētu pārvaldes un Veselības inspekcijas atļaujas. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

31. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē mirstīgo atlieku pārapbedīšanu.

32. Mirstīgo atlieku ekshumināciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

33. Kapsētu pārvaldei, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (bīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

34. Kapliču apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā Kapsētu pārvalde.

35. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

36. Kapsētu pārvalde atvērtajās kapsētās izveido īpašu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

37. Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā mirušais, kurš tiek atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek apbedīts zārkā.

38. Bezpiederīgo mirušo kapavietu labiekārtošanu nodrošina Kapsētu pārvalde. Kapu apmales, pieminekļi, plāksnītes un dekoratīvie stādījumi, kas uzstādīti, nesaskaņojot ar Kapsētu pārvaldi, tiek demontēti.

39. Bezpiederīgā mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un Kapsētu pārvalde lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

40. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteikušies piederīgie, kuri vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, vai jebkura cita persona, kura vēlas labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņiem ir pienākums:

40.1. samaksāt vienreizējo maksu par kapavietu;

40.2. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā apbedīšanu;

40.3. noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu.

41. Reizi gadā Kapsētu pārvalde apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

42. Kapsētu pārvalde šo saistošo noteikumu 41.punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa nosūta kapavietas uzturētājam.

43. Ja Kapsētu pārvalde ir sastādījusi šo saistošo noteikumu 41.punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapavietu komisija ievieto pašvaldības mājaslapā www.liepaja.lv sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē.

44. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc piektā šo saistošo noteikumu 41.punktā minēta akta sastādīšanas trīs mēnešu laikā nesakopj kapavietu un neierodas Kapsētu pārvaldē, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

45. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, pamatojoties uz šo saistošo noteikumu 44.punktu un 18.2.apakšpunktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums:

45.1. samaksāt vienreizējo maksu par kapavietu;

45.2. sakopt kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

45.3. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

46. Amatnieka un kapavietu kopēja pakalpojumus kapsētā atļauts sniegt tikai kapsētas administrācijas darba laikā saskaņā ar šo saistošo noteikumu II.nodaļu.

47. Amatniekam darba dienas beigās vai beidzot darbus ir pienākums sakārtot darba vietu, atkritumus nogādāt kapsētas atkritumu savākšanas vietā uzstādītajos konteineros vai izvest, kā arī ar savu transportlīdzekli izvest no kapsētas nojauktos kapu pieminekļus un apmaļu paliekas.

48. Kapavietas vai ģimenes kapavietas faktiskajam uzturētājam, kuram nav noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu, piecu gadu laikā pēc šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās ir jānoslēdz līgums par kapavietas uzturēšanu. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu tuvinieki nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2005.gada 25.augusta saistošos noteikumus Nr.18 "PAR VIENREIZĒJU APBEDĪŠANAS PABALSTU".