1. Noteikumi nosaka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību Latvijas Republikas ūdeņos.

2. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām savam patēriņam ir tiesības personai, kurai zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk – zivis un vēži) ieguves laikā ir klāt:

2.1. derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas) vai elektroniski (internetā) iegādāta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai tiek nosaukts šādas kartes numurs;

2.2. dokuments, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), bet personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecība;

2.3. vietās, kurās organizēta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības, – derīga īpašā atļauja (licence) vai elektroniski (internetā) iegādāta īpašā atļauja (licence) vai tiek nosaukts tās numurs.

3. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

4. Makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos nosaka šie noteikumi, kā arī attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti.

5. Latvijas Republikas ūdeņos var noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajiem nosacījumiem.

6. Ja paredzēts publisks pasākums, tostarp sporta pasākums, kura laikā tiek iegūtas zivis, tā nolikumu (zivju ieguves nosacījumus) pasākuma organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Dalībnieku reģistrācijas dokumentos pasākuma organizētājs norāda dalībnieka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numuru vai ieraksta atzīmi, kāpēc saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu karte nav nepieciešama.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

6.¹ (Svītrots ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. panta sesto daļu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

8. Aizliegts atrasties ūdeņos vai to tiešā tuvumā:

8.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta, izņemot pārvietošanos ar laivu, ja attiecīgo rīku lietošanas aizlieguma vietā tie laivā ir novietoti un tiek uzglabāti tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi;

8.2. ar to sugu zivīm un vēžiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju un vēžu garumam.

9. Zivis līdz to iegūšanas beigām aizliegts sadalīt, izņemot šo noteikumu 16.24. apakšpunktā minētās zivis, vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot zivju ķidāšanu – iekšējo orgānu izņemšanu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

10. Aizliegtas šādas darbības:

10.1. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu;

10.2. piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis vai vēžus labuma gūšanai;

10.3. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22. pantā noteiktās prasības;

10.4. aiztikt, bojāt vai lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus, kā arī rūpnieciskās zvejas rīkus;

10.5. veidot mehāniskus šķēršļus upēs, kanālos un caurtecēs;

10.6. piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī;

10.7. bojāt ūdeņos vai piekrastes joslā izvietotās informatīvās norādes un zīmes;

10.8. apzīmētos kuģu ceļos enkurot laivas un iegūt no laivas zivis un vēžus.

11. Personai ir šādi pienākumi:

11.1. uzrādīt kontrolei šo noteikumu 2. punktā minētos dokumentus, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus un lomu;

11.2. mēneša laikā nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zivij vai vēzim piestiprināto numurēto zīmi vai sniegt informāciju par zinātniski pētnieciskās iestādes vai ūdeņu apsaimniekotāja (ja tas ir iezīmējis zivi vai vēzi) nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta (paturēta vai atlaista) pētījumu nolūkos iezīmēta zivs vai vēzis, kā arī sniegt informāciju par attiecīgās zivs vai vēža sugu, garumu, svaru, iegūšanas rīku, vietu un laiku;

11.3. ziņot kontroles institūcijām par novērotajiem zivju un vēžu ieguves pārkāpumiem, kā arī par masveidīgas zivju bojāejas gadījumiem;

11.4. saudzīgi izturēties pret dabu, atstāt sakoptu vietu pēc makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pabeigšanas.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

12. Makšķerēšanā izmanto rīkus, kas sastāv no makšķerauklas ar āķi (āķiem) vai makšķerkāta ar makšķerauklu ar āķi (āķiem). Citu rīku lietošana zivju ieguvei makšķerēšanas laikā (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētā tīkliņa izmantošanu un trīsuļodu kāpuru un sānpelžu ieguvi) ir aizliegta.

13. Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot:

13.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka:

13.1.1. vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nepārsniedz 15 milimetru (izņemot samu ieguvi Daugavas baseinā – tai āķa izmērs nav noteikts);

13.1.2. vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas un attālums starp blakus esošo vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetru;

13.2. trīs makšķerēšanas rīkus Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņu piekrastē un neierobežotu makšķerēšanas rīku skaitu, ja tos izmanto vismaz divu jūras jūdžu attālumā no krasta. Katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), bet vairāk nekā vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106; MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

14. Atļauts iegūt zivis ēsmai ar tīkliņu, kurš nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem (tīkla linuma laukums līdz 2,25 kvadrātmetriem) un kura linuma acis nav lielākas par 10 milimetriem, ievērojot, ka iegūtās zivis makšķerēšanai atļauts lietot ēsmai tikai tajos ūdeņos, kuros tās iegūtas.

15. Makšķerēšanā aizliegts:

15.1. izmantot aizciršanas paņēmienu (cemmerēšanu) zivs aizķeršanai ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes;

15.2. izmantot dabisko ēsmu lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu ieguvei;

15.3. izmantot ēsmai šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis (izņemot 16.2. un 16.24. apakšpunktā norādīto sugu zivis), kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus);

15.4. izmantot uztveramo āķi (gafu) zivju uztveršanai (izņemot makšķerēšanu no ledus);

15.5. izmantot ūdeņos brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus;

15.6. attālināties no makšķerēšanas rīkiem tālāk par 50 metriem.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

16. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis, kuru attēls un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 1. pielikumā:

16.1. akmeņplekstes – piecas;

16.2. asarus no iekšējiem ūdeņiem – piecus kilogramus, bet no Baltijas jūras vai Rīgas līča ūdeņiem – 10 kilogramu;

16.3. alatu – vienu;

16.4. ālantus – trīs;

16.5. lasi, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu. Laša un taimiņa atšķirības pazīmes norādītas šo noteikumu 2. pielikumā;

16.6. līdakas – piecas, no kurām viena var būt garāka par 75 centimetriem;

16.7. līņus – piecus;

16.8. mencas – piecas;

16.9. plekstes – 10 kilogramu;

16.10. reņģes – 10 kilogramu;

16.11. repšus – 20 gabalu;

16.12. salakas – 10 kilogramu;

16.13. salates (meža vimbas) – trīs;

16.14. samus – trīs;

16.15. sapalus – piecus;

16.16. sīgas – trīs;

16.17. strauta foreli – vienu;

16.18. taimiņu, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu. Taimiņa un laša atšķirības pazīmes norādītas šo noteikumu 2. pielikumā;

16.19. vēdzeles – piecas;

16.20. vējzivis – 10 kilogramu;

16.21. vimbas – septiņas;

16.22. zandartus – piecus, no kuriem viens var būt garāks par 75 centimetriem;

16.23. zušus – vienu, bet no Alauksta, Alūksnes ezera, Cirma, Dreidža, Feimaņu ezera, Ismeru ezera, Kālezera, Ludza ezera, Odzes ezera, Rāznas ezera, Rušona, Sedziera, Sivera, Spāres ezera, Sventes ezera un Usmas ezera – trīs;

16.24. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

17. Vienai personai ūdeņos atļauts iegūt ēsmai ne vairāk kā 100 gramu trīsuļodu kāpuru un sānpelžu.

18. Vienai personai atļauts lomā paturēt zivis, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:

18.1. 60 centimetru – lasim un samam;

18.2. 50 centimetru – līdakai, taimiņam un zutim;

18.3. 45 centimetri – salatei (meža vimbai) un zandartam;

18.4. 35 centimetri – strauta forelei, mencai un vēdzelei;

18.5. 30 centimetru – akmeņplekstei, alatai, ālantam, sapalam, sīgai un vimbai (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts);

18.6. 25 centimetri – līnim;

18.7. 19 centimetru – asarim, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos;

18.8. 16 centimetru – repsim;

18.9. bez garuma ierobežojuma – pārējo sugu zivis.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

19. Katras sugas zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.

20. Katra persona savas iegūtās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.

21. Iegūto zivi, ko nepatur lomā, saudzīgi uztver, atbrīvo no āķa un nekavējoties atlaiž. Ja no zivs āķi nevar izņemt saudzīgi, to atstāj, auklu nogriež un zivi atlaiž.

22. Lomā paturamās zivis nogalina:

22.1. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;

22.2. makšķerējot aizsalušos ūdeņos no ledus – uzreiz pēc makšķerēšanas beigām. Pēc makšķerēšanas pabeigšanas zivis aizliegts atstāt uz ledus.

23. Aizliegts lomā paturēt:

23.1. nēģus – visu gadu;

23.2. lašus un taimiņus:

23.2.1. iekšējos ūdeņos – visu gadu, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Buļļupē, Sausajā Daugavā, Daugavā un vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana;

23.2.2. Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos – no 1. oktobra līdz 15. novembrim, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Rīgas līča ūdeņu teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura atrodas starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām Lat, lon: 57.08608, 24.11927 un Lat, lon: 56.96325, 23.63813, līdz 20 metru dziļumam;

23.3. alatas – no 1. februāra līdz 30. aprīlim;

23.4. līdakas – no 1. marta līdz 30. aprīlim;

23.5. salates (meža vimbas) – no 1. marta līdz 15. maijam;

23.6. zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam;

23.7. akmeņplekstes – no 1. jūnija līdz 31. jūlijam;

23.8. strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim;

23.9. sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106; MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

24. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:

24.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos;

24.2. kanālos un caurtecēs, kas minētas šo noteikumu 2.¹ pielikumā.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106; MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

25. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts izmantot ēsmai zivis jebkuros ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņus.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

26. Visu gadu aizliegta jebkuru zivju ieguve:

26.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:

26.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas (izņemot makšķerēšanu no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas), Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai. Rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no tās līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās – to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus);

26.1.2. 200 metru posmā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kurās upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā, izņemot makšķerēšanu no mola iekšpusē starp Ziemeļu molu un Dienvidu molu Liepājā;

26.2. 100 metru posmā lejup pa straumi no ūdenskritumiem (arī pārgāznēm), aizsprostiem, slūžām un dambjiem;

26.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;

26.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

27. Turpmāk minētajos ūdeņos zivju ieguve atļauta tikai vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana:

27.1. Aiviekstē – 500 metru posmā lejup pa straumi no Aiviekstes HES aizsprosta;

27.2. Braslā – 1000 metru posmā lejup pa straumi no Braslas HES aizsprosta;

27.3. Daugavā – 700 metru posmā lejup pa straumi no Rīgas HES aizsprosta, 1000 metru posmā lejup pa straumi no Ķeguma HES aizsprosta un 1000 metru posmā lejup pa straumi no Pļaviņu HES aizsprosta;

27.4. Salacā – visā garumā;

27.5. Mērsraga kanālā – visā garumā;

27.6. Ventā – no Ventas rumbas Kuldīgā 500 metru posmā lejup pa straumi un 200 metru posmā augšup pret straumi.

28. Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

29. Vēžošana ir atļauta šo noteikumu 4. pielikumā minētajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā vēžošana, vai tās pašvaldības administratīvās teritorijas ūdeņos, kura atbilstoši šo noteikumu 46.2.6. apakšpunktam ir paplašinājusi šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguves iespēju.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

30. Vēžot ir atļauts, ja vēžus (to atšķirīgās pazīmes un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 5. pielikumā) šajos noteikumos norādītajās vietās vai licencētās vēžošanas vietās ķer ar rokām vai izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, kuru konstrukcija aprakstīta un attēlota šo noteikumu 6. pielikumā. Citu vēžu ieguves rīku vai ieguves paņēmienu lietošana vēžošanas laikā ir aizliegta.

31. Katrs krītiņš ir aprīkots ar 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts personas – krītiņa īpašnieka – vārds un uzvārds, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numurs (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas). Marķējums ir skaidri salasāms, un tas atrodas virs ūdens vai ūdens virsmas līmenī.

32. Aizliegts ķert:

32.1. vēžus alās vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm;

32.2. platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus – no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.

33. Vienai personai atļauts lomā paturēt:

33.1. platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50;

33.2. šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50;

33.3. dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā.

34. Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:

34.1. 10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim;

34.2. astoņi centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim.

35. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums priekšpusē starp acīm) līdz astes vidējās plāksnītes galam.

36. Katra persona savus noķertos vēžus vēžošanas laikā uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.

37. Zemūdens medības ir atļautas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos, ar īpašnieka atļauju – privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, šo noteikumu 7. pielikumā minētajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

38. Zemūdens medībās izmanto tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 centimetru. Citu rīku lietošana zemūdens medību laikā ir aizliegta.

39. Zemūdens medību laikā ievēro šādas prasības:

39.1. aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu;

39.2. bērniem vecumā līdz 16 gadiem bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības nav atļauts izmantot zemūdens medību rīkus;

39.3. aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kurās pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas;

39.4. zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens;

39.5. persona sev piestiprina košas krāsas boju ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju (turpmāk – boja), lai norādītu savu atrašanās vietu ūdenī;

39.6. zemūdens medību rīkus aizliegts izmantot no saulrieta līdz saullēktam, ja vien boja nav aprīkota ar atstarojošiem elementiem un riņķa uguni – gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā;

39.7. zemūdens medību laikā loma iegūšanai aizliegts izmantot jebkurus tīklus vai uztveramos tīklus, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.

40. Katra persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.

41. No 1. marta līdz 30. aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

42. Persona zemūdens medību laikā papildus ievēro šo noteikumu 16., 18., 19., 23. un 26. punktā, kā arī 3. pielikumā minētās prasības.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

43. Persona, kas pārkāpusi šos noteikumus, saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tai ir pienākums atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu, ievērojot pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījusi fiziskā persona, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus.

44. Lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 8. pielikumā minēto pamattaksi piemēro:

44.1. trīskāršā apmērā:

44.1.1. par lomu, kas iegūts bez šo noteikumu 2. punktā minētajiem dokumentiem;

44.1.2. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums vai pieļaujamais vēžu un to sugu zivju garums, kuras nav minētas šo noteikumu 44.2.3. apakšpunktā;

44.2. pieckāršā apmērā:

44.2.1. par zivju un vēžu ieguvi aizliegtā laikā vai vietā;

44.2.2. ja izmanto šiem noteikumiem neatbilstošus vai aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus vai rīkus;

44.2.3. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums vai pieļaujamais garums īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm (alatām, lašiem, repšiem, salatēm (meža vimbām), sīgām, taimiņiem), kā arī strauta forelēm;

44.2.4. par zivju sadalīšanu vai veseluma mainīšanu to ieguves laikā, neievērojot šo noteikumu 9. punktā minēto prasību;

44.2.5. ja persona atteikusies uzrādīt kontrolei lomu vai zivju (vai vēžu) ieguves rīkus;

44.2.6. ja makšķerēšanā, vēžošanā vai zemūdens medībās iegūtās zivis vai vēžus piedāvā tirgū, pārdod vai nodod citām personām labuma gūšanai.

(Grozīts ar MK 18.02.2020. noteikumiem Nr. 106)

45. Zemkopības ministrija lēmumus par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Zvejniecības likuma 16. pantā minētajām prasībām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļvietnē.

46. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu zivju un vēžu resursu saudzēšanas, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo zivju sugu un to biotopu aizsardzībai, ietekmes uz vidi samazināšanai un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja:

46.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību tās administratīvās teritorijas ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības;

46.2. tās administratīvās teritorijas ūdeņos atkarībā no vietējiem apstākļiem un atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos paredzētajiem mērķiem ir nepieciešami tādi papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei, kuri nav pamats licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību kārtības organizēšanai. Šādā gadījumā pašvaldībai saskaņā ar institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes vai Valsts vides dienesta atzinumu ir tiesības noteikt:

46.2.1. aizliegumu vai ierobežojumus zivju un vēžu ieguvei diennakts tumšajā laikā;

46.2.2. tādu aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, kurš pārsniedz šo noteikumu 39.3. apakšpunktā minētos ierobežojumus;

46.2.3. zivju un vēžu ieguves aizliegumu vai ierobežojumus atsevišķās ūdeņu daļās, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai, tostarp konkrētā laikposmā – aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī;

46.2.4. zivju ieguves aizlieguma laika pagarināšanu ne vairāk kā par 10 dienām attiecībā uz šo noteikumu 23. punktā minētajām zivju sugām, ievērojot vietējos hidrometeoroloģiskos apstākļus konkrētajā kalendāra gadā;

46.2.5. lomā paturamā līdaku un zandartu skaita samazinājumu, kas atšķiras no šo noteikumu 16.6. un 16.22. apakšpunktā minētā skaita;

46.2.6. šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguves iespēju paplašināšanu tās administratīvās teritorijas ūdeņos papildus šo noteikumu 4. pielikumam, ja ir saņemts institūta saskaņojums vai institūts noteicis prasības vēžu resursu ieguvei.

(Grozīts ar MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 253)

47. Atbilstoši šo noteikumu 46. punktam pieņemtos pašvaldības saistošos noteikumus, kas nosaka no šiem noteikumiem atšķirīgus nosacījumus zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, pašvaldība publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī izvieto attiecīgu informāciju ūdeņu publiskās piekļuves vietās. Pieņemtos saistošos noteikumus pašvaldība nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrija no pašvaldībām saņemtos saistošos noteikumus ievieto ministrijas tīmekļvietnē.

48. Institūts sagatavo zinātniski pamatotu rekomendāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 45. punktā minētā Zemkopības ministrijas lēmuma pieņemšanai, kā arī pēc pašvaldības pieprasījuma sniedz atzinumu, kas nepieciešams ar šo noteikumu 46.2.3., 46.2.4., 46.2.5. un 46.2.6. apakšpunktu saistīto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Zinātniski pamatotajā rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju un vēžu resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildu aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

49. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Zvejniecības likuma 18. pantā minētās institūcijas, un uzraudzībā piedalās arī Zvejniecības likuma 20. pantā minētās personas.

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1498 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 134. nr.; 2013, 7., 159. nr.).

51. Līdz 2017. gada 1. janvārim šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vietā persona drīkst uzrādīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 19. punktā minēto makšķerēšanas karti.

52. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. februārī.