Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.363

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 4.§)
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
19.2 pantu un 36.panta ceturto daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) par to institucionālajā padotībā esošajiem valsts aizdevuma pretendentiem iesniedz Valsts kasē plānoto valsts aizdevumu pieprasījumus vidējam termiņam iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību.

1.1 Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu var uzdot finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu. Finanšu ministrs valsts aizdevuma izsniegšanu, apkalpošanu un uzraudzību veic saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 639 redakcijā)

II. Valsts aizdevuma pieprasījumu vidējam termiņam iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā

2. Lai pieteiktos uz valsts aizdevuma saņemšanu, valsts aizdevuma pretendents, kas ir zinātniskais institūts vai augstskola, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss (turpmāk – zinātniskā institūcija), vai kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 %, vai vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, kurā pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 % (turpmāk – kapitālsabiedrība), vai ostas pārvalde ministrijas noteiktajā termiņā iesniedz tai šādus dokumentus:

2.1. pieteikumu valsts aizdevuma saņemšanai. Pieteikumā norāda valsts aizdevuma mērķi vai investīciju projekta nosaukumu, valsts aizdevuma apmēru un valūtu, plānoto valsts aizdevuma atmaksas termiņu;

2.2. attīstības plānu, kurā ietverta informācija par projektu, kura īstenošanai paredzēts izmantot valsts aizdevumu. Attīstības plānā ietver citu projekta īstenošanas alternatīvu izvērtējumu un pamatojumu tam, ka valsts aizdevums ir valstiski racionālākais atbalsta instruments projekta īstenošanas nodrošināšanai;

2.3. informāciju par plānoto valsts aizdevuma nodrošinājumu.

3. Ministrija izvērtē iesniegto valsts aizdevumu pieprasījumu atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem un sagatavo atbalstāmo valsts aizdevuma pretendentu projektu sarakstu, kas sakārtots prioritārā projektu īstenošanas secībā, un valsts atbalsta programmu īstenošanai plānoto valsts aizdevumu sarakstu un šo noteikumu 5. punktā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts kasē.

4. Ja projekts, kura īstenošanai ir plānots valsts aizdevums, neatbilst attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, ministrija attiecīgo projektu neiekļauj atbalstāmo valsts aizdevuma pretendentu sarakstā un 10 darbdienu laikā rakstiski paziņo valsts aizdevuma pretendentam par atteikumu, pamatojot atteikuma iemeslus.

5. Divas nedēļas pirms termiņa, kas vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafikā noteikts ministriju valsts budžeta pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā, ministrija iesniedz Valsts kasē informāciju par ministrijas pārraudzībā esošiem investīciju projektiem, valsts atbalsta programmām vai Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, kuru īstenošanai nepieciešams piesaistīt finanšu resursus valsts aizdevumu veidā, par to kopējām izmaksām, nepieciešamo valsts aizdevuma apjomu un īstenošanas laiku.

6. Valsts speciālā budžeta valsts aizdevuma pieprasījumus iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam.

7. Pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā un gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā nosaka Finanšu ministrija.

8. Termiņā, kas vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafikā noteikts ministriju valsts budžeta pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā, Valsts kase pēc šo noteikumu 3. un 5. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par:

8.1. valsts saistību apmēru saskaņā ar iepriekšējos gados noslēgtajiem valsts aizdevuma līgumiem;

8.2. plānotajiem valsts aizdevumiem šo noteikumu 3. punktā minēto atbalstāmo projektu un plānoto valsts atbalsta programmu īstenošanai;

8.3. plānotajām valsts aizdevumu atmaksām.

9. Finanšu ministrija vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā nosaka valsts aizdevumu kopējā palielinājuma maksimālo apmēru iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā.

III. Valsts aizdevumu izsniegšana pašvaldībām un valsts aizdevumu nosacījumu maiņa

10. Valsts aizdevumu pašvaldībai Valsts kase izsniedz saskaņā ar Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu vai finanšu ministra rīkojumu par valsts aizdevuma piešķiršanu pašvaldībai.

11. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt valsts aizdevuma līgumu ar pašvaldību par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu.

12. Valsts aizdevuma nosacījumus pirms valsts aizdevuma līguma noslēgšanas Valsts kase saskaņo ar pašvaldību.

13. Valsts aizdevuma nosacījumus var mainīt, pamatojoties uz Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu vai finanšu ministra rīkojumu, vai pašvaldības rakstisku iesniegumu ar lūgumu precizēt valsts aizdevuma summu atbilstoši faktiski izmantotajam un atmaksātajam valsts aizdevuma apmēram, tai skaitā valsts aizdevuma atmaksas grafiku vai valsts aizdevuma atmaksas grafiku kārtējā budžeta gada ietvaros, nepārsniedzot finanšu ministra rīkojumā vai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumā noteikto valsts aizdevuma apmēru, kā arī pašvaldības rakstisku iesniegumu par valsts aizdevuma procentu likmes maiņu, kuram pievienots pašvaldības domes lēmums.

14. Valsts kase 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas sagatavo vienošanos par izmaiņām valsts aizdevuma līgumā vai vēstuli ar atteikumu veikt grozījumus valsts aizdevuma līgumā, pamatojot atteikuma iemeslu.

15. Valsts aizdevuma procentu likmes maiņa notiek atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā noteiktajai kārtībai.

IV. Valsts aizdevuma izsniegšana valsts speciālā budžeta izpildītājiem un valsts aizdevuma nosacījumu maiņa

16. Lai saņemtu īstermiņa valsts aizdevumu finanšu vadības nodrošināšanai vai ilgtermiņa valsts aizdevumu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (turpmāk – speciālais budžets) izdevumu segšanai, valsts speciālā budžeta izpildītājs iesniedz Valsts kasē valsts aizdevuma pieprasījumu, kurā norāda valsts aizdevuma mērķi un apmēru, valsts aizdevumam piemērojamo valsts aizdevuma procentu likmes veidu (fiksēta, mainīga), plānoto valsts aizdevuma atmaksas termiņu un grafiku. Valsts aizdevuma pieprasī­jumam pievieno ministrijas atzinumu par valsts aizdevuma nepieciešamību.

17. Valsts kase sniedz atzinumu piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 16. punktā minētās informācijas saņemšanas. Dokumentus kopā ar atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

18. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu valsts speciālā budžeta izpildītājam zināšanai.

19. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par valsts aizdevuma izsniegšanu, Valsts kase pirms valsts aizdevuma līguma noslēgšanas saskaņo valsts aizdevuma nosacījumus ar valsts speciālā budžeta izpildītāju.

20. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt aizdevuma līgumu ar valsts speciālā budžeta izpildītāju par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu.

21. Lai mainītu valsts aizdevuma nosacījumus un veiktu grozījumus valsts aizdevuma līgumā, valsts speciālā budžeta izpildītājs iesniedz Valsts kasē:

21.1. iesniegumu, kurā norādīts valsts aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamības pamatojums;

21.2. precizētu valsts aizdevuma atmaksas grafiku, ja izmaiņas valsts aizdevuma līgumā saistītas ar izmaiņām valsts aizdevuma atmaksas grafikā;

21.3. ministrijas atzinumu par valsts aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamību un lietderību.

22. Valsts kase sniedz atzinumu 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 21. punktā minēto dokumentu saņemšanas. Dokumentus kopā ar atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

23. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu valsts speciālā budžeta izpildītājam.

24. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par valsts aizdevuma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas sagatavo vienošanos par izmaiņām valsts aizdevuma līgumā.

V. Valsts aizdevuma izsniegšana kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 %, un vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 %, ostu pārvaldēm, kā arī tiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, un valsts aizdevuma nosacījumu maiņa

25. Zinātniskā institūcija, kapitālsabiedrība vai ostas pārvalde (turpmāk – aizņēmējs) ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. novembrim iesniedz Valsts kasē šo noteikumu 26. punktā minētos dokumentus valsts aizdevuma saņemšanai.

26. Lai saņemtu valsts aizdevumu, aizņēmējs iesniedz valsts aizdevuma pieprasījumu, kurā norāda valsts atbalsta programmas vai projekta nosaukumu, projekta mērķi, valsts aizdevuma apmēru (tai skaitā plānotos valsts aizdevuma izņemšanas termiņus un apmērus), valsts aizdevumam piemērojamo procentu likmes veidu (fiksēta vai mainīga). Pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

26.1. operatīvo bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskās institūcijas – pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu (turpmāk – operatīvie finanšu pārskati) par laikposmu no pēdējā noslēgtā pārskata gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim;

26.2. zvērināta revidenta (ja to paredz likums) vai revidenta (ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums) pārbaudītus gada pārskatus, ja tie jau nav iesniegti nozaru ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā (ePārskati):

26.2.1. par visu darbības periodu, ja saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem;

26.2.2. par pēdējo triju gadu saimniecisko darbību, ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk par trim gadiem;

26.3. attīstības plānu vai biznesa plānu (turpmāk – attīstības plānu) par periodu, kas nav īsāks par plānotā valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņu, attīstības plānā norādot šādu informāciju:

26.3.1. kopsavilkumu par projektu, kam tiek pieprasīts valsts aiz­devums, – īss aizņēmēja apraksts (tai skaitā galvenie darbības virzieni, organizatoriskā struktūra), nozares analīze, tirgus un konkurentu izpētes galvenie secinājumi, nepieciešamo investīciju pamatojums, projekta mērķis, projekta izmaksu un nepieciešamā finansējuma kopsavilkums;

26.3.2. tirgus un konkurentu apskatu;

26.3.3. nozares analīzi;

26.3.4. nepieciešamo investīciju pamatojumu;

26.3.5. projekta īstenošanas termiņus, izmaksas, nepieciešamo finansējumu un finansēšanas avotus, plānoto valsts aizdevuma apmēru, atmaksāšanās perioda (gadu skaits, kas nepieciešams pilnīgai investīciju izmaksu kompensācijai) novērtējumu, projekta ieguvumus un jutīguma analīzi (novērtējums par galveno pieņēmumu izmaiņu ietekmi uz finanšu prognozēm);

26.3.6. plānotās finanšu prognozes par aizņēmēja kopējo darbību (ietverot arī īstenojamo projektu), kā arī pamatojumus un pieņēmumus, kas izmantoti prognožu sagatavošanā. Plānotās finanšu prognozes iesniedz arī elektroniski Microsoft Office Excel vai ekvivalentā formātā, kas nodrošina aprēķinos izmantoto formulu pārskatāmību. Plānotās finanšu prognozes:

26.3.6.1. kapitālsabiedrībai un ostas pārvaldei ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši Gada pārskatu likumā noteiktajām shēmām un aptver laikposmu no valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņam;

26.3.6.2. zinātniskajai institūcijai ietver bilanci, pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmas pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu, un aptver laikposmu no valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas gada līdz valsts aizdevuma atmaksas beigu termiņam;

26.3.7. biznesa riskus, risku novērtējumu un risku analīzi (ietverot izvērtējumu par finanšu riskiem, tehnoloģiskajiem un operacionālajiem riskiem, tirgus un konkurences riskiem un specifiskajiem nozares riskiem (ja tādi ir identificējami), kā arī izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu vai aizņēmēja darbību);

26.4. plānoto valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafiku;

26.5. informāciju par valsts aizdevuma nodrošinājumu:

26.5.1. ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir hipotēka vai komercķīla, sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas valsts aizdevuma pieprasījuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir novērtēts nekustamais īpašums vai kustamā manta ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem. Ja tāds novērtējums nav pieejams, iesniedz:

26.5.1.1. novērtējumu nekustamajam īpašumam, kuru paredzēts uzbūvēt, izmantojot valsts aizdevumu, ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem pēc tā nodošanas ekspluatācijā (jāiesniedz līdzvērtīga nekustamā īpašuma novērtējums);

26.5.1.2. novērtējumu kustamai mantai, kuru paredzēts iegādāties, izmantojot valsts aizdevumu, ar aprēķinātu ātrās realizācijas vērtību un tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem (jāiesniedz līdzvērtīgas kustamas mantas novērtējums);

26.5.2. ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības, pašvaldības apliecinājumu, ka ir ievēroti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4. pantā norādītie tiesību akti;

26.5.3. informāciju par citu nodrošinājumu;

26.6. izņemot šo noteikumu 27. punktā minēto gadījumu, kopīgu zvērināta revidenta un padziļinātu eksperta (ar pieredzi biznesa plānu vērtēšanā) atzinumu, kas sniegts, pamatojoties uz šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto attīstības plānu:

26.6.1. par aizņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt valsts aizdevumu, un kas sagatavots atbilstoši Starptautiskajiem apliecinājuma uzdevumu standartiem;

26.6.2. par attīstības plāna novērtējumu, kurā ietver šādu informāciju:

26.6.2.1. attīstības plāna kvalitātes analīze, sniedzot atzinumu, vai attīstības plāns dod skaidru priekšstatu par aizņēmēja saimniecisko darbību un tā projekta realizācijas plāniem, kam tiek ņemts aizņēmums;

26.6.2.2. finanšu rādītāju analīze un informācija par aizņēmēja finansiālā stāvokļa ietekmi uz aizņēmēja saimniecisko darbību, spēju realizēt projektu un spēju ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu, lai atmaksātu valsts aizdevumu;

26.6.2.3. to pieņēmumu pamatotības un ticamības novērtējums, uz kuru pamata ir izstrādāts attīstības plāns, ietverot vērtējumu par veikto risku analīzi, tirgus un konkurentu apskatu, nozares analīzi, nepieciešamo investīciju pamatojumu, plānoto ieņēmumu un izdevumu pamatotību;

26.6.2.4. citu faktoru analīze, kas, pēc eksperta sprieduma, ir nozīmīgi konkrētajam projektam vai aizņēmējam un var ietekmēt aizņēmēja spēju atmaksāt valsts aizdevumu;

26.7. informāciju par kopējo saņemto un plānoto valsts atbalstu (jebkuru publisko resursu piesaiste, tai skaitā valsts vai pašvaldību galvojumi par kredītiestādes kredītiem), atbalsta apmēru un atbalsta intensitāti (%) attiecīgā projekta īstenošanai un par projektu atbildīgās ministrijas informāciju par pieļaujamo valsts atbalsta apmēru atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

26.8. atbildīgās ministrijas vai pašvaldības:

26.8.1. apliecinājumu, ja valsts aizdevums ir paredzēts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, un tā līguma vai lēmuma kopiju, ar kuru uzlikts pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;

26.8.2. atzinumu par projekta atbilstību attīstības plānošanas dokumentiem un informāciju par projekta ārējiem riskiem, tai skaitā par normatīvo aktu grozījumiem, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz projekta īstenošanas gaitu, nozares politikas un konkurences riskiem;

26.8.3. apliecinājumu, ka nodrošinājuma sniegšana ir saskaņota ar ministriju un no nozares attīstības viedokļa ir atbalstāma, ja valsts aizdevums tiek nodrošināts ar hipotēku, komercķīlu vai citu nodrošinājumu;

26.9. ja plānots projekts, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un īstenojas visi Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētie kritēriji, izņemot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu projektu, – kredītiestādes izsniegtu reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moodys Investors Service", "Standard & Poors" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem, vai aizņēmēja apliecinājumu, ka šādu reitinga novērtējumu nav iespējams iesniegt (norādot iemeslu);

26.10. informāciju no Latvijas Bankas Kredītu reģistra par aizņēmēju (informācijai jābūt izsniegtai ne agrāk kā piecas darbdienas pirms valsts aizdevuma pieteikuma iesniegšanas).

27. Ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums 100 % apmērā, šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minēto zvērināta revidenta atzinumu nesniedz.

27.1 Ja paredzamais valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums 100 % apmērā no valsts aizdevuma summas un valsts aizdevumu ir plānots izmantot, lai īstenotu apstiprinātu Eiropas Savienības fonda vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu, vai kurināmā iegādei, kapitālsabiedrība šo noteikumu 26.3. un 26.10. apakšpunktā minētos dokumentus neiesniedz un šo noteikumu 34. un 35. punktu nepiemēro.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

28. Valsts kase 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 26. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tajos iekļauto informāciju un, ja informācija ir pietiekama, sniedz atzinumu. Dokumentus kopā ar atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

29. Ja aizņēmēja iesniegtā informācija ir nepietiekama vai nepilnīga, Valsts kase pieprasa papildu dokumentus vai informāciju, kas ir saistīta ar aizņēmēja saimniecisko vai finansiālo darbību un var ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu.

30. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 29. punktā minētajos dokumentos iekļauto informāciju un sniedz atzinumu. Dokumentus kopā ar atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai.

31. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu aizņēmējam.

32. Finanšu ministrs lēmumu par valsts aizdevuma piešķiršanas atteikumu pieņem, ja aizņēmējs atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam ir kvalificējams kā grūtībās nonācis, izņemot gadījumus, ja tam tiek sniegts glābšanas vai pārstrukturēšanas, vai pagaidu pārstrukturēšanas atbalsts atbilstoši Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta jomā.

33. Finanšu ministrs lēmumu par valsts aizdevuma piešķiršanas atteikumu var pieņemt, ja:

33.1. ir noteikts paaugstināts valsts aizdevuma atmaksas risks atbilstoši šo noteikumu 34. punktam;

33.2. netiek sniegts pietiekams valsts aizdevuma nodrošinājums;

33.3. iesniedzot projekta pieteikumu sadarbības iestādē, kā finansējuma avots nav ticis paredzēts valsts aizdevums;

33.4. ir konstatēti citi būtiski apstākļi, kas rada šaubas par aizņēmēja spēju veikt valsts aizdevuma atmaksu.

34. Paaugstinātu valsts aizdevuma atmaksas risku nosaka, ja aizņēmējs atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam ir kvalificējams kā grūtībās nonācis vai ja aizņēmējam atbilstoši šo noteikumu 26.9. apakšpunktā saņemtajai informācijai ir noteikts kredītreitings B1 vai zemāks atbilstoši starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moody’s Investors Service" metodoloģijai vai B+ vai zemāks atbilstoši "Standard & Poor’s" vai "Fitch Ratings" metodoloģijai, vai ja īstenojas vismaz trīs no šādiem nosacījumiem:

34.1. saimnieciskā darbība ilgst mazāk par trim gadiem (nav noslēgti trīs pilni pārskata gadi);

34.2. pašu kapitāla īpatsvars bilancē ir vienāds ar 25 % vai mazāks par to (aprēķinam izmanto gada pārskatu par pēdējo noslēgto pārskata gadu un operatīvo finanšu pārskatu);

34.3. bilances postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" atspoguļoti zaudējumi, kas pārsniedz 50 % no pamatkapitāla (aprēķinam izmanto gada pārskatu par pēdējo noslēgto pārskata gadu);

34.4. pēdējo triju pārskata gadu vai šo noteikumu 26.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā noslēgto pārskata gadu vidējā peļņa ir negatīva (aprēķinam izmanto gada pārskatus);

34.5. pēdējo triju pārskata gadu vai šo noteikumu 26.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā noslēgto pārskata gadu likviditātes rādītājs (apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa saistībām, neskaitot nākamo periodu ieņēmumus) kādā no pārskata gadiem ir vienāds vai mazāks par 0,7 (aprēķinam izmanto gada pārskatus);

34.6. gadījumā, ja aizņēmējs ir kapitālsabiedrība vai ostas pārvalde, saistību apkalpošanas koeficients (peļņas vai zaudējumu pirms procentiem, nodokļiem, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu nolietojuma atskaitījumiem attiecība pret visiem saistību maksājumiem, tai skaitā pamatsummām, procentiem, kas jāmaksā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (aizņēmumiem, līzingiem, izsniegtajiem galvojumiem un citiem līgumiem, no kuriem izriet saistības)) ir vienāds ar 1,3 vai mazāks par to (aprēķinam izmanto gada pārskatu par pēdējo noslēgto pārskata gadu);

34.7. maksājumi ir kavēti vairāk nekā par 60 dienām (atbilstoši šo noteikumu 26.10. apakšpunktā minētajai informācijai vai Valsts kases rīcībā esošajai informācijai par aizņēmēja kredītvēsturi);

34.8. novērtētais biznesa risks ir augsts.

35. Biznesa risku izvērtē, ņemot vērā:

35.1. aprēķinos izmantoto pieņēmumu ticamību, plānoto prognožu rādītājus, īpašnieku struktūru un vadības pieredzi;

35.2. ministrijas sniegto informāciju par projekta ārējiem riskiem, tai skaitā tiesību aktu, nozares politikas un konkurences riskiem;

35.3. citus projekta specifiskos riskus.

36. Ja plānotais valsts aizdevums ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts, ministrija atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam iesniedz Finanšu ministrijā plānoto individuālo komercdarbības atbalsta projektu sākotnējai izvērtēšanai un, ja nepieciešams, iesniegšanai Eiropas Komisijā, lai saņemtu lēmumu par valsts aizdevuma atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

37. Ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par plānotā atbalsta atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ministrija to iesniedz Valsts kasē.

38. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu par valsts aizdevuma piešķiršanu, Valsts kase nosūta finanšu ministra lēmumu aizņēmējam un pirms valsts aizdevuma līguma noslēgšanas saskaņo valsts aizdevuma nosacījumus ar aizņēmēju.

39. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt valsts aizdevuma līgumu ar aizņēmēju un atbilstošus valsts aizdevuma nodrošinājuma vai galvojuma līgumus.

40. Lai mainītu valsts aizdevuma līguma nosacījumus, aizņēmējs iesniedz Valsts kasē iesniegumu, norādot, kādus valsts aizdevuma līguma nosacījumus nepieciešams mainīt un kāds ir šo nosacījumu maiņas iemesls, kā arī šādu papildu informāciju:

40.1. lai pagarinātu valsts aizdevuma pamatsummas izmaksas termiņu, ja nepieciešams, precizējot valsts aizdevuma atmaksas grafiku, bet nepagarinot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu:

40.1.1. informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

40.1.2. apliecinājumu, ka līguma nosacījumu maiņa nerada būtiskas izmaiņas iepriekš iesniegtajā attīstības plānā un tā finanšu prognozēs, vai aktualizētu attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 26.3. apakšpunktam, ja izmaiņas ir būtiskas, izņemot šo noteikumu 27.apakšpunktā minēto gadījumu;

40.1.3. ministrijas vai pašvaldības atzinumu par valsts aizdevuma izmaksas termiņa maiņas nepieciešamību un lietderību;

40.2. lai precizētu valsts aizdevuma apmēru, papildu informācija nav jāsniedz šādos gadījumos:

40.2.1. ja tiek precizēts valsts aizdevuma apmērs atbilstoši faktiski izmantotajam valsts aizdevuma apmēram, nemainot valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas gala termiņu;

40.2.2. ja atbilstoši atmaksātajam valsts aizdevumam pamatsummas atmaksas grafikā noteiktajos maksājuma datumos tiek proporcionāli samazināti plānotie pamatsummas maksājumi;

40.2.3. ja atbilstoši atmaksātajam valsts aizdevumam tiek saīsināts pamatsummas atmaksas gala termiņš, nemainot pamatsummas atmaksas grafikā noteiktos maksājumu apmērus;

40.3. lai veiktu grozījumus valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafikā, izņemot šo noteikumu 40.2. apakšpunktā paredzētos gadījumus, iesniedz šādu informāciju:

40.3.1. informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

40.3.2. aktualizētu attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 26.3. apakšpunktam, izņemot šo noteikumu 27.apakšpunktā minēto gadījumu;

40.3.3. zvērināta revidenta atzinumu, kurš sniegts, pamatojoties uz šo noteikumu 40.3.2. apakšpunktā minēto aktualizēto attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 26.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām, izņemot šo noteikumu 27. punktā minēto gadījumu;

40.3.4. precizētu valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas grafiku;

40.3.5. ja valsts aizdevums tiek nodrošināts ar pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegtu galvojumu, – Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes lēmumu, kurā atbalstīts pašvaldības vai vairāku pašvaldību lēmums par izmaiņām sniegtā galvojuma nosacījumos par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrība;

40.3.6. ministrijas atzinumu par valsts aizdevuma nosacījumu maiņas nepieciešamību un lietderību;

40.3.7. pēc Valsts kases pieprasījuma – sertificēta vērtētāja ātrās realizācijas vērtības un tirgus vērtības novērtējumu nekustamajam īpašumam vai kustamai mantai, kas nav vecāks par sešiem mēnešiem, ja valsts aizdevums nodrošināts ar hipotēku vai komercķīlu;

40.3.8. ja valsts aizdevums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, par kuru Eiropas Komisija pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ministrijas informāciju par to, vai nepieciešams komercdarbības atbalsta saskaņojums ar Eiropas Komisiju;

40.4. lai veiktu valsts aizdevuma procentu likmes maiņu atbilstoši šo noteikumu 52. punktam, papildu informācija nav jāsniedz;

40.5. lai pēc aizņēmēja iesnieguma veiktu grozījumus noteiktajā riska procentu likmes apmērā, aizņēmējs iesniedz:

40.5.1. informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

40.5.2. apliecinājumu, ka aizņēmēja attīstības plānā prognozētie pieņēmumi ir īstenojušies un ka faktiskie finanšu rādītāji būtiski neatšķiras no attīstības plānā prognozētajiem vai ir labāki, nekā tika prognozēts, vai aktualizētu attīstības plānu atbilstoši šo noteikumu 26.3. apakšpunktam;

40.5.3. ja tiek iesniegts aktualizēts attīstības plāns, – zvērināta revidenta atzinumu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētajām prasībām un sniegts, pamatojoties uz šo noteikumu 40.5.2. apakšpunktā minēto aktualizēto attīstības plānu, izņemot šo noteikumu 27. punktā noteikto gadījumu;

40.5.4. pēc Valsts kases pieprasījuma – sertificēta vērtētāja ātrās realizācijas vērtības un tirgus vērtības novērtējumu nekustamam īpašumam vai kustamai mantai, kas nav vecāks par sešiem mēnešiem, ja valsts aizdevums nodrošināts ar hipotēku vai komercķīlu;

40.5.5. ja valsts aizdevums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, par kuru Eiropas Komisija pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ministrijas informāciju par to, vai nepieciešams komercdarbības atbalsta saskaņojums ar Eiropas Komisiju;

40.6. ja nepieciešams veikt citus grozījumus valsts aizdevuma līgumā vai pēc plānotajiem valsts aizdevuma līguma grozījumiem paredzamas izmaiņas valsts atbalsta ekvivalenta apmērā, Valsts kase izvērtē, vai lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, un, ja nepieciešams, lūdz iesniegt visu šo noteikumu 26. punktā minēto informāciju un dokumentus vai daļu no tiem.

(Grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 163)

41. Lai mainītu valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumus, aizņēmējs iesniedz Valsts kasē iesniegumu, kurā norādīts valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņas iemesls, un pēc Valsts kases pieprasījuma iesniedz informāciju par valsts aizdevuma nodrošinājumu atbilstoši šo noteikumu 26.5. apakšpunktam, kā arī daļu informācijas vai visu informāciju (atbilstoši šo noteikumu 26. punktam), kas saistīta ar aizņēmēja saimniecisko vai finansiālo darbību un var ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu vai valsts atbalsta ekvivalenta apmēru.

42. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 40. vai 41. punktā minētajos dokumentos sniegto informāciju, kā arī citus dokumentus vai informāciju, kas saistīta ar aizņēmēja saimniecisko vai finansiālo darbību un var ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu.

43. Ja aizņēmēja iesniegtā informācija ir nepietiekama vai nepilnīga, Valsts kase pieprasa papildu informāciju vai dokumentus, tai skaitā aktualizētu individuālā komercdarbības atbalsta projekta sākotnējo novērtējumu vai Eiropas Komisijas lēmumu. Minētie dokumenti Valsts kasē jāiesniedz 20 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

44. Valsts kase 15 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 43. punktā minēto informāciju un:

44.1. ja tiek veikti šo noteikumu 40.1. un 40.2. apakšpunktā minētie grozījumi, saskaņā ar šo noteikumu 46. punktu veic grozījumus valsts aizdevuma līgumā bez atsevišķa finanšu ministra lēmuma pieņemšanas;

44.2. ja tiek veikti šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētie grozījumi, sagatavo atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, un iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai, izņemot šo noteikumu 27.punktā minēto gadījumu, ja veic grozījumus valsts aizdevuma līgumā bez atsevišķa finanšu ministra lēmuma pieņemšanas;

44.3. ja tiek veikti grozījumi valsts aizdevuma nodrošinājuma sastāvā, sagatavo atzinumu, kuram pievienots finanšu ministra lēmuma projekts, un iesniedz finanšu ministram lēmuma pieņemšanai, izņemot šo noteikumu 46.1 punktā minēto gadījumu.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

45. Ja finanšu ministrs pieņem lēmumu atteikt valsts aizdevuma līguma nosacījumu vai valsts aizdevuma nodrošinājuma līguma nosacījumu maiņu, Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc finanšu ministra lēmuma saņemšanas nosūta finanšu ministra lēmumu aizņēmējam.

46. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt vienošanos ar aizņēmēju par grozījumiem valsts aizdevuma un valsts aizdevuma nodrošinājuma vai galvojuma līgumos.

46.1 Šo noteikumu 44.3. apakšpunktā minētajā gadījumā finanšu ministrs var pilnvarot Valsts kasi veikt grozījumus valsts aizdevuma nodrošinājuma līgumos bez atsevišķa finanšu ministra lēmuma pieņemšanas, iekšējā normatīvajā aktā nosakot gadījumus, kad finanšu ministra lēmums netiek pieņemts.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 163 redakcijā)

VI. Valsts aizdevuma procentu un valsts aizdevuma riska procentu likmes noteikšanas un maiņas kārtība

47. Par piešķirto, bet vēl neatmaksāto valsts aizdevumu pašvaldība, valsts speciālā budžeta izpildītājs, kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija un ostas pārvalde maksā valsts aizdevuma līgumā paredzētos aizdevuma procentus.

48. Valsts aizdevuma procentu likmes nosaka šādi:

48.1. valsts aizdevuma procentu likmi valsts aizdevumiem euro valūtā:

48.1.1. ja Latvijas Republika piesaistījusi finanšu resursus finanšu un kapitāla tirgū, tad valsts aizdevuma procentu likmi nosaka uz vienu mēnesi, valsts aizdevuma procentu likmes darbības termiņu fiksējot līdz kārtējās nedēļas svētdienai (ieskaitot);

48.1.2. ja viena kalendāra mēneša laikā no šo noteikumu 48.1.1. apakšpunktā minētajā kārtībā noteiktās valsts aizdevuma procentu likmes noteikšanas datuma nav notikusi finanšu resursu piesaiste euro vai ārvalstu valūtā un veikta to mijmaiņa uz euro, valsts aizdevuma procentu likmi nosaka, izmantojot indikatīvās kotācijas likmi, un fiksē uz vienu kalendāra nedēļu;

48.1.3. ja valsts aizdevuma procentu likme ir noteikta, izmantojot indikatīvās kotācijas likmi, kas 1,30 reizes pārsniedz atbilstošā termiņa pēdējo spēkā esošo valsts aizdevuma procentu likmi, tad aizvietojošo norādes likmi aprēķina, pēdējo spēkā esošo valsts aizdevuma procentu likmi reizinot ar koeficientu 1,30 un noapaļojot līdz trim zīmēm aiz komata;

48.1.4. ja šo noteikumu 48.1.1., 48.1.2. vai 48.1.3. apakšpunktā noteiktā valsts aizdevumu procentu likme ir ar negatīvu vērtību, valsts aizdevuma procentu likmi nosaka ar nulles vērtību;

48.2. valsts aizdevumiem, kurus izsniedz no starptautisko finanšu institūciju vai citu valstu valdību (aizdevuma piešķīrējs) aizdevumiem, lai finansētu noteiktu aizdevuma piešķīrēja apstiprinātu projektu, valsts aizdevuma procentu likmi nosaka atbilstoši noslēgtajiem aizņēmuma līgumiem starp Latvijas Republiku un starptautiskajām finanšu institūcijām vai citu valstu valdībām.

49. Izsniedzot valsts aizdevumu projektam, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un īstenojas visi Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētie kritēriji, izņemot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu projektu, lai izslēgtu komercdarbības atbalstu, šo noteikumu 48.1. apakšpunktā noteiktās likmes un 70. punktā noteiktās apkalpošanas maksas vietā piemēro:

49.1. vienu no šādām bāzes likmēm:

49.1.1. Eiropas Komisijas konkrētajam periodam noteiktās bāzes likmes aizdevuma valūtā, kuras publicētas Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļvietnes sadaļā http://ec.europa.eu/competition/state_aid/ legislation/ reference_rates.html vai tīmekļvietnē, kas to aizstāj;

49.1.2. ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par piemērojamo bāzes likmju apmēru, – Eiropas Komisijas lēmumā noteiktās bāzes likmes;

49.2. Eiropas Komisijas noteiktās bāzes likmes piemēro ar nosacījumu, ka tās nav zemākas par šo noteikumu 48.1. apakšpunktā noteiktās likmes un šo noteikumu 70. punktā noteiktās apkalpošanas maksas summu.

50. Procentu likmju apstiprināšanas dienā procentu likmes publicē Valsts kases tīmekļa vietnē http://www.kase.gov.lv/.

51. Valsts aizdevuma procentu likme tiek fiksēta valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienā, ņemot vērā šo noteikumu 48. un 49. punktā noteikto valsts aizdevumu procentu likmes noteikšanas kārtību.

52. Pēc pašvaldības, valsts speciālā budžeta izpildītāja, kapitālsabiedrības, zinātniskās institūcijas vai ostas pārvaldes rakstiska iesnieguma saņemšanas Valsts kase var pārskatīt valsts aizdevuma procentu likmi saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

52.1. izsniegtajam valsts aizdevumam piemērojamās procentu likmes maiņa notiek ne biežāk kā vienu reizi kalendāra gada laikā, sākot ar otro izsniegtā valsts aizdevuma līguma darbības gadu, ja starpība starp iepriekš noteikto aizdevuma procentu likmi un to likmi, kas tiek piemērota no valsts budžeta izsniedzamajiem aizdevumiem atbilstošajā valūtā, ir lielāka par vienu procentu un atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus;

52.2. izsniegtajam valsts aizdevumam vienu reizi valsts aizdevuma līguma darbības laikā drīkst mainīt valsts aizdevuma procentu likmes fiksēšanas periodu, ievērojot šo noteikumu 48. un 49. punktā minētos nosacījumus.

53. Ja īstenojas šo noteikumu 52. punktā minētie nosacījumi, Valsts kase slēdz vienošanos par valsts aizdevuma procentu likmes maiņu. Ja nosacījumi neīstenojas, Valsts kase piecu darbdienu laikā informē, ka valsts aizdevumu procentu likmes maiņa nav iespējama.

54. Ja tiek īstenots projekts, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un neīstenojas kaut viens no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajiem kritērijiem, vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu projekts, par saņemto valsts aizdevumu aizņēmējs maksā riska procentu likmi, kas nepārsniedz 5 %, ņemot vērā šādus kritērijus:

54.1. valsts aizdevuma nodrošinājumu;

54.2. (svītrots ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 163);

54.3. saistības;

54.4. pelnītspēju;

54.5. likviditāti;

54.6. biznesa risku;

54.7. kredītreitingu, ja tāds ir iesniegts;

54.8. kredītvēsturi.

55. Ja aizņēmējam riska procentu likme netiek piemērota atbilstoši šo noteikumu 54. punktam, aizņēmējs maksā riska procentu likmi, kuras procentuālais apmērs tiek noteikts atbilstoši kredītiestādes izsniegtajam aizņēmēja reitinga novērtējumam un piedāvātajam nodrošinājumam atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajiem apmēriem vai atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam.

56. Ja pašvaldība ir valsts atbalsta saņēmējs projektā, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un īstenojas visi Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētie kritēriji, pašvaldība par saņemto valsts aizdevumu maksā riska procentu likmi atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajiem apmēriem, piemērojot Latvijas Republikai noteikto kredītreitingu un augsta nodrošinājuma novērtējumu, vai atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam.

57. Riska procentu likme var tikt palielināta, ja ir samazinājies valsts aizdevuma nodrošinājums, pasliktinājušies aizņēmēja finanšu rādītāji vai samazināts aizņēmēja kredītreitings.

58. Pēc aizņēmēja rakstiska iesnieguma saņemšanas finanšu ministrs vienu reizi saimnieciskā gada laikā var pārskatīt noteikto riska procentu likmi, ja iesniegti šo noteikumu 40.5. apakšpunktā minētie dokumenti un pārskatītā riska procentu likme ir zemāka nekā iepriekš piemērotā riska procentu likme.

59. Riska procentu likmes izmaiņu gadījumā aizņēmējs riska procentu likmi maksā atbilstoši saņemtajam Valsts kases paziņojumam. Par riska procentu likmes izmaiņām netiek veikti grozījumi valsts aizdevuma līgumā.

60. Ja riska procentu likme ir noteikta atbilstoši attiecīgajām Eiropas Komisijas prasībām par piemērojamās riska procentu likmes apmēru, šādas riska procentu likmes izmaiņu gadījumā jāveic izvērtējums un, ja nepieciešams, procesuālās darbības atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam.

61. Riska procentu likmi nepiemēro:

61.1. kapitālsabiedrībai, ja sniegts pašvaldības vai vairāku pašvaldību galvojums atbilstoši to kapitāla daļu skaitam attiecīgajā pamatkapitālā 100 % apmērā no valsts aizdevuma;

61.2. pašvaldībai, izņemot šo noteikumu 56. punktā minēto gadījumu.

VII. Valsts aizdevuma izsniegšanas vispārīgie nosacījumi

62. Maksimālais valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir 30 gadu no valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

63. Maksimālais īstenojamā projekta dokumentācijas izstrādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir pieci gadi no valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

64. Maksimālais pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā autotransporta iegādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš ir septiņi gadi no valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

65. Valsts aizdevuma pamatsummas atliktā maksājuma periods nepārsniedz trīs gadus no valsts aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

66. Valsts aizdevuma izmaksu Valsts kase veic tikai uz pašvaldības, valsts speciālā budžeta izpildītāja, kapitālsabiedrības, zinātniskās institūcijas vai ostas pārvaldes Valsts kasē atvērtu kontu pēc tāda rakstiska pieprasījuma saņemšanas, kurā norādītā valsts aizdevuma summa atbilst izmaksas pamatojošiem dokumentiem.

67. Ja pašvaldība, kapitāl­sabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde valsts aizdevumu izmanto Eiropas Savienības vai pārējo ārvalstu finanšu palīdzības, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu priekšfinansēšanai, tā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā finansējuma saņemšanas atmaksā valsts aizdevuma daļu saņemtā finansējuma apmērā. Pēc valsts aizdevuma daļas atmaksas pašvaldība, kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde vēršas Valsts kasē ar iesniegumu par valsts aizdevuma atmaksas grafika maiņu.

68. Valsts aizdevuma līguma darbības laikā aizņēmējs, kurš ir nekustamā īpašuma hipotēkas devējs vai komercķīlas devējs, nodrošina ķīlas priekšmeta apdrošināšanu tirgus vai atjaunošanas vērtības apmērā un par personu, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa ķīlas priekšmeta zaudējuma vai bojājuma gadījumā, norāda Finanšu ministriju.

69. Valsts aizdevuma līguma darbības laikā pašvaldība, kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde ir atbildīga par projekta īstenošanu un valsts aizdevuma izmantošanu atbilstoši projekta mērķim.

70. Par piešķirtā valsts aizdevuma apkalpošanu pašvaldība, kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde maksā apkalpošanas maksu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto Valsts kases maksas pakalpojumu cenrādi.

VIII. Valsts aizdevumu apkalpošana un uzraudzība

71. Valsts aizdevuma līguma darbības laikā aizņēmējs iesniedz Valsts kasē:

71.1. reizi gadā līdz 1. jūlijam (sākot ar otro gadu līdz valsts aizdevuma saņemšanai pilnā apmērā) – zvērināta revidenta atzinumu par valsts aizdevuma izmantošanu atbilstoši valsts aizdevuma mērķim;

71.2. katru gadu līdz 30. aprīlim vai 31. jūlijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gada pārskatiem – zvērināta revidenta pārbaudītu iepriekšējā gada pārskatu;

71.3. katru gadu līdz 30. aprīlim, 31. jūlijam, 31. oktobrim un 31. janvārim – bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu (zinātniskās institūcijas iesniedz pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem) un naudas plūsmas pārskatu attiecīgi par trim, sešiem, deviņiem vai divpadsmit mēnešiem;

71.4. ja par valsts aizdevuma nodrošinājumu kalpo aizņēmēja īpašumā esoši pamatlīdzekļi, reizi gadā līdz 31. janvārim – pamatlīdzekļu sarakstu, kurā norādīta pamatlīdzekļu bilances vērtība uz 31. decembri un atzīmēti tie pamatlīdzekļi, kas ir iznomāti, izīrēti vai nodoti lietošanā trešajām personām (norādot nomas, īres vai lietošanas termiņus);

71.5. 45 dienu laikā pēc Valsts kases pieprasījuma, bet ne biežāk kā vienu reizi kalendāra gadā – sertificēta vērtētāja aktualizētu valsts aizdevuma nodrošinājuma ātrās realizācijas vērtības un tirgus vērtības novērtējumu;

71.6. informāciju par jebkuras personas tiesā celtu prasību pret aizņēmēju par saistību neizpildi, kas būtiski ietekmē aizņēmēja saistību izpildi, – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

71.7. informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu – nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas;

71.8. informāciju par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja tāds ir uzsākts, – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

71.9. informāciju par jebkuriem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt aizņēmēja spēju segt savas saistības, – nekavējoties pēc šādu apstākļu konstatēšanas;

71.10. ja valsts aizdevuma nodrošinājums ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību sniegts galvojums 100  % apmērā no valsts aizdevuma summas un valsts aizdevumu ir plānots izmantot vai tas ir izmantots, lai īstenotu apstiprinātu Eiropas Savienības fonda vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu, vai kurināmā iegādei, kapitālsabiedrība šo noteikumu 71.2. un 71.3. apakšpunktā minētos dokumentus neiesniedz.

(Grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 163)

72. Ja, izvērtējot šo noteikumu 71. punktā minētajos dokumentos iekļauto informāciju, Valsts kase konstatē apstākļus, kas var negatīvi ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu, un ja ir nepieciešama tūlītēja rīcība, tā ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā informē finanšu ministru, sagatavojot finanšu ministram ziņojumu par aktuālo situāciju un sniedzot priekšlikumus par iespējamiem risinājuma variantiem, un informē ministriju par esošo situāciju.

73. Ministrija un aizņēmējs sadarbībā ar Valsts kasi izstrādā turpmāko rīcības plānu aizņēmēja finanšu disciplīnas nodrošināšanai ilgtermiņā, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.

74. Līdz valsts aizdevuma līguma darbības beigām ministrija veic projekta attīstības plāna īstenošanas uzraudzību (uzrauga attīstības plānā piedāvātās biznesa idejas īstenošanas gaitu, iepirkumu veikšanas un investīciju plānošanas efektivitāti projekta ietvaros, seko līdzi projekta īstenošanas laika grafikam), lai nodrošinātu atbildīgās ministrijas noteikto mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšanu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

75. Ja ministrijas attīstības plānošanas dokumentu ietvaros tiek veikti grozījumi un identificēti riski, kas var negatīvi ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu, ministrija informē Valsts kasi par turpmāko rīcību.

76. Ja ministrija, aizņēmējs un Valsts kase triju mēnešu laikā nespēj vienoties par tālāko rīcības plānu vai aizņēmējs nav īstenojis pasākumus atbilstoši rīcības plānam, vai konstatēti citi būtiski riski, ministrija par to informē Ministru kabinetu, lai nodrošinātu sākotnēji izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanu atbilstoši ministrijas sākotnēji apstiprinātajiem attīstības virzieniem un prioritātēm.

77. Valsts kase reizi trijos gados var pieprasīt aizņēmējam informāciju par projekta īstenošanas gaitu.

78. Valsts kase:

78.1. izmaksā valsts aizdevumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem atbilstoši valsts budžeta likumā kārtējam gadam noteiktajam valsts aizdevumu kopējam palielinājuma apmēram;

78.2. sagatavo un nosūta rakstisku pieprasījumu par valsts aizdevuma saistību izpildi saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

78.3. uzrauga izsniegto valsts aizdevumu saistību izpildi;

78.4. izvērtē šo noteikumu 71. punktā minētos dokumentus, lai sekotu līdzi aizņēmēja finansiālajam stāvoklim un noteiktu valsts aizdevuma atmaksas iespējamību;

78.5. glabā noslēgto valsts aizdevuma līgumu, valsts aizdevuma nodrošinājuma līgumu un galvojuma līgumu oriģinālus un kārto valsts aizdevumu un nodrošinājuma līgumu reģistrus;

78.6. kārto valsts aizdevumu finanšu uzskaiti, reģistrējot visas saistības, kā arī veic valsts budžeta norēķinus;

78.7. 15 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas sagatavo un iesniedz finanšu ministram priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par valsts aizdevuma vai tā daļas izsniegšanas apturēšanu, ja:

78.7.1. aizņēmējs ķīlas priekšmetu nav apdrošinājis atbilstoši šo noteikumu 68. punktā noteiktajām prasībām;

78.7.2. aizņēmējs nav veicis kārtējos maksājumus vai iesniedzis Valsts kasē paziņojumu par nespēju pildīt saistības;

78.7.3. tiesā ir iesniegta prasība pret aizņēmēju par saistību neizpildi vai saskaņā ar tiesas spriedumu aizņēmēja norēķinu konti ir apķīlāti;

78.7.4. saņemta informācija par maksātnespējas procesa ierosināšanu vai pasludināšanu;

78.8. ja tiek konstatēts vismaz viens no šo noteikumu 78.7. apakšpunktā minētajiem gadījumiem, – aptur valsts aizdevuma vai tā daļas izsniegšanu līdz finanšu ministra lēmuma pieņemšanai;

78.9. valsts aizdevuma līguma darbības laikā sagatavo un iesniedz finanšu ministram priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par valsts aizdevuma tūlītēju un pilnīgu atmaksu, ja privatizācijas gadījumā vai valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas gadījumā pašvaldības vai valsts daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā ir samazinājusies un nepārsniedz 50 % vai vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības pamatkapitālā tā nepārsniedz 65 %.

IX. Noslēguma jautājumi

79. Atzīt par spēku zaudējušiem:

79.1. Ministru kabineta 2010. gada 19. janvāra noteikumus Nr. 63 "Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 14. nr.; 2013, 159. nr.);

79.2. Ministru kabineta 2012. gada 12. jūnija noteikumus Nr. 397 "Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 93. nr.).

80. Zinātniskajai institūcijai, kura valsts aizdevumu plāno izmantot apstiprināta Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēta projekta īstenošanai, līdz nekustamā īpašuma iegūšanai īpašumā nepiemēro šo noteikumu 26.5. apakšpunktā minētos nosacījumus.

81. Zinātniskā institūcija pēc nekustamā īpašuma iegūšanas īpašumā nekavējoties iesniedz informāciju par paredzamo valsts aizdevuma nodrošinājumu atbilstoši šo noteikumu 26.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un slēdz valsts aizdevuma nodrošinājuma līgumu.

82. Zinātniskā institūcija, kura plāno saņemt valsts aizdevumu Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, saskaņā ar šo noteikumu 80. un 81. punktu iesniedz apliecinājumu par tās lietošanā vai valdījumā esošo valsts vai pašvaldības īpašumu.

83. Ja Ministru kabinets ir apstiprinājis valsts atbalsta programmu, nosakot valsts atbalsta programmas īstenotāju un valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumus, tai skaitā lēmis par paredzamo valsts aizdevuma nodrošinājumu, valsts atbalsta programmas īstenotājam nav jāiesniedz šo noteikumu 26. punktā minētie dokumenti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Jānis Reirs

1.pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.363
Informācija par īstenotajiem un plānotajiem projektiem
(paraugs)
   

(iestādes rekvizīti)

SARAKSTS
(dokumenta sagatavošanas vieta)

(dokumenta datums*) (dokumenta reģistrācijas numurs)

 

Projekta iesniedzēja īstenotie un plānotie projekti, par kuriem ir saņemts atbalsts vai kas ir iesniegti atbalsta
saņemšanai valsts, Eiropas Savienības vai cita veida atbalsta programmās

Nr. p. k.

Finansējuma sniedzējs

Finansēšanas avots (Eiropas Savienības fonds, publiskais, privātais)

Juridiskā bāze (Ministru kabineta noteikumi, likums, Ministru kabineta rīkojums)

Atbalsta piešķiršanas datums

Gads

Projekta kopējās izmaksas

Attiecināmās izmaksas

Finansējuma apmērs

Valsts atbalsta intensitāte (%)

1.                  
2.                  
                 
(amats) (paraksts*) (V. Uzvārds)

(dokumenta izstrādātāja uzvārds, dienesta tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs

2.pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.363
Pašvaldības, nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes apliecinājums
(paraugs)
   

(rekvizīti)

APLIECINĀJUMS
(dokumenta sagatavošanas vieta)

(dokumenta datums*) (dokumenta reģistrācijas numurs)

(Pašvaldības, nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes nosaukums) vārdā apliecinu, ka:

1. Pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir uzlikts (kapitālsabiedrības nosaukums (adrese, reģistrācijas numurs)) ar (līgumu/normatīvo aktu (datums, puses)), ievērojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu reglamentējošos normatīvos aktus, tai skaitā Eiropas Savienības tiesību aktus.

2. Finanšu ministrija nekavējoties tiks informēta, ja līdz (plānotais valsts aizdevuma atmaksas termiņš) tiks pārtraukts līgums ar (kapitālsabiedrības nosaukums) par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu.

(amats) (paraksts*) (V. Uzvārds)
     
(dokumenta izstrādātāja uzvārds, dienesta tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs

3.pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.363
APLIECINĀJUMS

(dokumenta sagatavošanas vieta)

(dokumenta sagatavošanas datums)  (dokumenta numurs)

(Valsts aizdevuma saņēmēja nosaukums) vārdā apliecinu, ka (kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija vai ostas pārvalde, vai cits) nav grūtībās nonācis (atbilstoši turpmāk norādītajai definīcijai).

Aizņēmējs ir grūtībās nonācis, ja pastāv vismaz viena no šādām situācijām:

1. Uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no aizņēmēja parakstītā kapitāla. Tā tas ir, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla.

2. Attiecībā uz aizņēmēju, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība, par aizņēmēja parādsaistībām – ja uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no aizņēmēja grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla.

3. Aizņēmējam ir ar tiesas spriedumu pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.

4. Attiecībā uz aizņēmēju, kas nav mazais vai vidējais uzņēmums1, pēdējos divus gadus:

4.1. aizņēmēja parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5;

4.2. aizņēmēja procentu seguma attiecība2, kas aprēķināta pēc EBITDA3, ir bijusi mazāka par 1,0.

(dokumenta parakstītāja amats) (paraksts) (V. Uzvārds)

1 Atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV, L 187, 26.06.2014.), 1. pielikumā minētajai mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai.

2 Peļņas vai zaudējumu pirms procentiem, nodokļiem, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu nolietojuma atskaitījumiem attiecība pret visiem procentu maksājumiem, kas jāmaksā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

3 Peļņa vai zaudējumi pirms procentiem, nodokļiem, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu nolietojuma atskaitījumiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs
4.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.363
Riska likmes
Aizdevuma rezerves bāzes punkti
Novērtējuma kategorija Nodrošinājums
augsts vidējs zems
Spēcīga (AAA-A) 60 75 100
Laba (BBB) 75 100 220
Apmierinoša (BB) 100 220 400
Vāja (B) 220 400 650
Slikta/finansiālās grūtības (CCC un zemāka) 400 650 1 000

Aizņēmējiem, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas ir pamatots ar bilanci (piemēram, īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem), riska likmi nosaka vismaz 4 % apmērā (atkarībā no pieejamā nodrošinājuma) un riska likme nevar būt zemāka par to, ko piemēro mātes uzņēmumam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 363Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: 08.07.2015.Zaudē spēku: 17.08.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 130 (5448), 07.07.2015. OP numurs: 2015/130.1
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
275149
{"selected":{"value":"29.03.2017","content":"<font class='s-1'>29.03.2017.-16.08.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"29.03.2017","iso_value":"2017\/03\/29","content":"<font class='s-1'>29.03.2017.-16.08.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.11.2015","iso_value":"2015\/11\/18","content":"<font class='s-1'>18.11.2015.-28.03.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.07.2015","iso_value":"2015\/07\/08","content":"<font class='s-1'>08.07.2015.-17.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
29.03.2017
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva