Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.592

Rīgā 2014.gada 30.septembrī (prot. Nr.51 21.§)
Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
5.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir padomdevēja institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī citu oganizāciju (turpmāk – iesaistītās puses) sadarbību ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām un to līdzdalību Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības politikas izstrādē un īstenošanā.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. ūdeņu resursi ir zivju resursi un to apdzīvotā ūdens ekosistēma, kā arī ūdens bioloģisko resursu daļa, kas ir cieši saistīta ar zivju barības resursiem, to nārsta un dzīvotņu nodrošinājumu, kā arī ūdens dabisko attīrīšanos, un šo ūdeņu pārvaldībai tiek ievērota integrēta pieeja;

2.2. interešu grupa ir ar zivju resursu izmantošanu (zvejniecību, makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām), ūdeņu resursu apsaimniekošanu un aizsardzību (ūdenstilpju izmantošanu rekreācijas, sporta, zivju audzēšanas un citām vajadzībām) saistīto biedrību, nodibinājumu un profesionālo organizāciju pārstāvjus apvienojošā grupa, un tās pārstāvjus ar balsojumu ievēlē darbībai padomes sastāvā.

3. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un nozaru ministrijas tos izvērtē attiecīgo politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu un normatīvo aktu izstrādes procesā, ja tie skar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības jomu.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

4. Padomei ir šādas funkcijas:

4.1. attīstīt zivju resursu pārvaldīšanā iesaistīto valsts institūciju, pašvaldību un ieinteresēto nevalstisko organizāciju sadarbību un nodrošināt savstarpējas konsultēšanās iespējas Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu ilgtspējīgas izmantošanas politikas veidošanā;

4.2. veicināt iesaistīto pušu komunikāciju un saskaņotu rīcību, sagatavojot normatīvo aktu projektus un zivsaimniecības nozares attīstības plānošanas dokumentu projektus, kas skar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību;

4.3. piedalīties to Eiropas Savienības attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādē, kas skar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību.

5. Padomei ir šādi uzdevumi Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības jautājumos:

5.1. ievērojot sabiedrības intereses, sniegt priekšlikumus un viedokli Zemkopības ministrijai un citu nozaru ministrijām par Eiropas Savienības un nacionālajiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī normatīvajiem aktiem;

5.2. noskaidrot un saskaņot iesaistīto pušu viedokļus par sagatavotajiem attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem;

5.3. veicināt sabiedrības iesaistīšanu to iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, kas saistīti ar zivju resursu ieguves kontroli, aizsardzību, to dzīvotņu vides saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī vides aizsardzību un rekreāciju, ja tie skar zivju resursus un ar tiem saistīto ekosistēmu;

5.4. nodrošināt informatīvo saikni starp iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām, Zemkopības ministriju un citu nozaru ministrijām;

5.5. sniegt priekšlikumus valsts institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbības pilnveidošanai;

5.6. sadarboties ar zivsaimniecības konsultatīvo padomi, upju baseinu apgabalu konsultatīvajām padomēm, vides konsultatīvo padomi, kā arī citām valsts un pašvaldību institūcijām vai biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbība ir saistīta ar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu izmantošanu, aizsardzību un apsaimniekošanu.

6. Padomei savas kompetences jomā ir šādas tiesības:

6.1. iepazīties ar Zemkopības ministrijas, citu nozaru ministriju un valsts institūciju sagatavotajiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī normatīvo aktu projektiem, kas skar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību;

6.2. pieprasīt no Zemkopības ministrijas, citām nozaru ministrijām un valsts institūcijām to rīcībā esošo padomes darbībai nepieciešamo informāciju;

6.3. uzdot attiecīgajai interešu grupai sagatavot vienotu viedokli vai priekšlikumus par konkrētu jautājumu to izskatīšanai padomes sēdē;

6.4. ieteikt izskatīšanai citu nozaru konsultatīvajās padomēs jautājumus, kas attiecas uz Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu izmantošanu, aizsardzību un apsaimniekošanu, ja tie skar vai ir saistīti ar šo nozaru konsultatīvo padomju darbības jomu;

6.5. uzaicināt uz padomes sēdi valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus, pieaicināt ar padomdevēja tiesībām ekspertus vai nozaru speciālistus atsevišķu padomē izskatāmo jautājumu izvērtēšanai;

6.6. pilnvarot padomes priekšsēdētāju vai citu padomes deleģēto pārstāvi paust padomes viedokli valsts un pašvaldību institūcijās;

6.7. izveidot padomes darba grupas konkrētu jautājumu izskatīšanai un priekšlikumu sagatavošanai, ja jautājums skar dažādu interešu grupu vai nozaru jomas;

6.8. izskatīt padomes un interešu grupu pamatotus ierosinājumus un priekšlikumus par izmaiņām padomes personālsastāvā un iesniegt tos apstiprināšanai zemkopības ministram;

6.9. sagatavot un sniegt informāciju tās publiskošanai Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē par padomes un interešu grupu pieņemtajiem lēmumiem.

III. Padomes sastāvs

7. Padomes sastāvā ir:

7.1. divi Zemkopības ministrijas pārstāvji;

7.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis;

7.3. divi biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" pārstāvji – pa vienam pārstāvim no pašvaldības, kas robežojas ar jūras piekrastes ūdeņiem, un pašvaldības, kuras valdījumā atrodas iekšējie ūdeņi;

7.4. divi makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību interešu grupas pārstāvji;

7.5. (svītrots ar MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 680);

7.6. divi zvejniecības interešu grupas pārstāvji – pa vienam pārstāvim no jūras piekrastes zvejniecības un iekšējo ūdeņu zvejniecības;

7.7. divi ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības interešu grupas pārstāvji.

(Grozīts ar MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 680)

8. Padomes darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās šādu institūciju deleģēti pārstāvji (turpmāk – padomdevēji):

8.1. viens pārstāvis no Dabas aizsardzības pārvaldes;

8.2. divi pārstāvji no Valsts vides dienesta;

8.3. divi pārstāvji no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR".

9. Padomes locekļu un padomdevēju sastāvu, pamatojoties uz šo noteikumu 7. un 8. punktā minēto valsts institūciju, biedrības un interešu grupu deleģējumu, apstiprina zemkopības ministrs.

10. Padomes locekļu un padomdevēju pilnvaru laiks ir trīs gadi. Ja pēc šī termiņa attiecīgā valsts institūcija, biedrība vai interešu grupa nav deleģējusi citu pārstāvi, iepriekšējais padomes loceklis vai padomdevējs paliek uz nākamo termiņu.

11. Padomes locekli prombūtnes laikā var pārstāvēt tā pilnvarota persona.

12. Padomes locekļi par darbu padomē atalgojumu nesaņem.

13. Padome ir tiesīga ierosināt padomes locekļa izslēgšanu no padomes sastāva, ja konkrētais padomes loceklis trīs reizes pēc kārtas neattaisnojošu iemeslu dēļ nepiedalās padomes sēdēs. Padome atklātā balsojumā ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par konkrētā padomes locekļa izslēgšanu no padomes sastāva un par pieņemto lēmumu rakstiski paziņo attiecīgajai valsts institūcijai, biedrībai vai interešu grupai. Izslēgtā padomes locekļa vietā attiecīgā valsts institūcija, biedrība vai interešu grupa darbam padomes sastāvā deleģē citu pārstāvi.

IV. Interešu grupu izveidošana un darbība

14. Lai padome nodrošinātu šo noteikumu 4. punktā minēto funkciju īstenošanu un dotu iespēju ieinteresēto pušu lielākai līdzdalībai, padomes darba vajadzībām izveido attiecīgas interešu grupas.

15. Lai izveidotu padomes darba vajadzībām nepieciešamās interešu grupas, Zemkopības ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļa vietnē 30 dienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izsludina pārstāvju pieteikšanos šādām interešu grupām:

15.1. makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību interešu grupa;

15.2. (svītrots ar MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 680);

15.3. zvejniecības interešu grupa;

15.4. ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības interešu grupa.

(Grozīts ar MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 680)

16. Biedrības, nodibinājumi un profesionālās organizācijas, kuru darbība saskaņā ar to statūtiem (nolikumu) ir saistīta ar attiecīgo zivju resursu izmantošanas vai ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības jomu, 30 dienu laikā pēc pieteikšanās izsludināšanas piesaka Zemkopības ministrijā savus pārstāvjus iekļaušanai šo noteikumu 15. punktā minētajās interešu grupās un iesniedz savu statūtu (nolikuma) kopiju.

17. Zemkopības ministrija apkopo informāciju par pieteiktajiem interešu grupu pārstāvjiem un sasauc attiecīgās interešu grupas pirmo sēdi. Interešu grupas dalībnieki pirmajā sēdē no sava vidus ar balsu vairākumu ievēlē interešu grupas vadītāju.

18. Pēc interešu grupu izveidošanas šo noteikumu 16. punktā minēto nevalstisko organizāciju pārstāvju pieteikšana dalībai interešu grupās notiek, iesniedzot Zemkopības ministrijā iesniegumu par vēlmi iesaistīties attiecīgajā interešu grupā. Ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajiem kritērijiem, padomes sekretariāts pieteikuma iesniegumu nodod attiecīgās interešu grupas vadītājam. Interešu grupas vadītājs iekļauj jauno dalībnieku interešu grupas sastāvā un uzaicina to uz nākamo interešu grupas sēdi.

19. Interešu grupa pārstāvniecībai padomē deleģē interešu grupas vadītāju un atklātā balsojumā ievēlētu interešu grupas pārstāvi.

20. Interešu grupā katrai biedrībai, nodibinājumam un profesionālajai organizācijai ir pa vienai balsij. Biedrība, kas apvieno citas biedrības, nodibinājumus vai profesionālas organizācijas, ar vienu balsi var pārstāvēt tajā tos biedrības biedrus, kuri nav patstāvīgi pieteikušies un nav iekļauti dalībai interešu grupā. Ja balsojumā balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir interešu grupas vadītāja balss, izņemot balsojumu, kurā ievēlē interešu grupas vadītāju.

21. Interešu grupas sēdes rīko pēc tās vadītāja vai, attiecīgi saskaņojot ar interešu grupas vadītāju, pēc grupas dalībnieka ierosinājuma, vai pēc šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minētā padomes uzdevuma saņemšanas.

22. Interešu grupa nodrošina sēžu protokolēšanu un protokolu iesniegšanu padomes sekretariātā.

23. Interešu grupa ir tiesīga iesniegt priekšlikumus to izskatīšanai padomē, kā arī sniegt viedokli par padomē izskatāmiem un darba kārtībā iekļautiem jautājumiem.

24. Interešu grupas vadītājs vismaz piecas darbdienas pirms interešu grupas sēdes elektroniski informē interešu grupas dalībniekus un padomes sekretariātu par sēdes vietu un laiku. Padomes sekretariāts minēto informāciju nosūta padomei.

V. Padomes darba organizācija

25. Padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Zemkopības ministrija, un tā darbu koordinē padomes sekretariāta vadītājs – padomē deleģētais Zemkopības ministrijas pārstāvis. Padomes sekretariāta vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda otrs Zemkopības ministrijas deleģētais pārstāvis.

26. Padomes priekšsēdētāju ievēlē ar balsu vairākumu no biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" un interešu grupu pārstāvju vidus. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes sekretariāta vadītājs.

27. Atbilstoši plānotajai padomes sēdes darba kārtībai padomes sekretariāta vadītājs, vienojoties ar padomes priekšsēdētāju, uzaicina uz padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām attiecīgus ekspertus vai nozaru speciālistus.

28. Priekšlikumus par kārtējā padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem padomes locekļi un interešu grupas iesniedz padomes sekretariātā rakstiski vismaz nedēļu pirms paredzētās padomes sēdes.

29. Padomes sēdes ir atklātas. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

30. Padomes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā. Padomes sēdes sasauc padomes sekretariāta vadītājs, vienojoties ar padomes priekšsēdētāju, kā arī tās tiek sasauktas pēc rakstiska vismaz divu padomes locekļu pieprasījuma. Ārkārtas sēdes var sasaukt padomes priekšsēdētājs pēc sava ierosinājuma vai vismaz pēc divu padomes locekļu pieprasījuma.

(Grozīts ar MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 680)

30.1 Padome var pieņemt lēmumus rakstveida procedūrā, nesasaucot padomes sēdi, ja vairāk nekā pusei padomes locekļu nav iebildumu vai priekšlikumu par lēmuma projektu.

(MK 05.11.2018. noteikumu Nr. 680 redakcijā)

30.2 Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot sēdi:

30.2 1. padomes sekretariāts sagatavo un elektroniski nosūta padomes locekļiem priekšlikumu izskatīt jautājumu rakstveida procedūrā. Priekšlikumam pievieno rakstveida procedūras piemērošanas pamatojumu, lēmuma projektu un lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus;

30.2 2. ja padomes loceklim nav iebildumu vai priekšlikumu par lēmuma projektu, padomes loceklis par to elektroniski informē padomes sekretariātu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma projekta nosūtīšanas dienas. Ja atbilde no padomes locekļa šajā termiņā nav saņemta, uzskatāms, ka lēmuma projekts saskaņots pēc noklusēšanas un piekrišanas principa. Saņemtos elektroniskos atzinumus pievieno elektroniskās saskaņošanas protokolam. Pieņemto lēmumu paraksta padomes sekretariāta vadītājs un lēmumā norāda, ka lēmums pieņemts, nesasaucot padomes sēdi klātienē;

30.2 3. ja padomes loceklim ir iebildumi vai priekšlikumi par lēmuma projektu, padomes loceklis par to elektroniski informē padomes sekretariātu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma projekta nosūtīšanas dienas. Padomes sekretariāts par to informē padomes priekšsēdētāju. Ja vairāk nekā pusei padomes locekļu ir iebildumi vai priekšlikumi par lēmuma projektu, padomes priekšsēdētājs lēmuma projektu virza izskatīšanai kārtējā padomes sēdē klātienē.

(MK 05.11.2018. noteikumu Nr. 680 redakcijā)

31. Padome, pieņemot lēmumus:

31.1. ievēro vienprātības principu kā galveno lēmumu pieņemšanas veidu;

31.2. var vienoties par lēmuma pieņemšanu atklātā balsošanā, ja padomes locekļu viedokļi dalās. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

32. Zemkopības ministrija pilda šādas padomes sekretariāta funkcijas:

32.1. organizē padomes sēžu darba kārtības sagatavošanu, iekļaujot tajā aktuālos jautājumus un padomes priekšsēdētāja izvērtētos interešu grupu priekšlikumus;

32.2. ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sēdes vai ne vēlāk kā piecas dienas pirms ārkārtas sēdes nosūta elektroniski padomes locekļiem un padomdevējiem, kā arī pieaicināmajiem ekspertiem un nozares speciālistiem uzaicinājumu uz sēdi;

32.3. ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sēdes vai ne vēlāk kā divas dienas pirms ārkārtas sēdes nosūta elektroniski padomes locekļiem un padomdevējiem sēdes materiālus;

32.4. trīs dienas pirms sēdes ievieto Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē informāciju par sēdes darba kārtību un pieteikšanos uz to;

32.5. reģistrē padomes locekļu dalību padomes sēdēs;

32.6. protokolē padomes sēdes. Protokolā norāda darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus, kas ir izteikušies par attiecīgo jautājumu, un pieņemto lēmumu, kā arī atšķirīgos padomes locekļu viedokļus;

32.7. piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes elektroniski nosūta padomes sēdes protokolu visiem padomes locekļiem un padomdevējiem saskaņošanai vai precizējumu sniegšanai.

33. Saskaņoto protokolu paraksta padomes sekretariāta vadītājs. Protokola kopijas tiek izsūtītas visiem padomes locekļiem un padomdevējiem, kā arī protokols tiek publicēts Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnes sadaļā, kas attiecas uz padomes darbību. Ja sēdes atsevišķus protokollēmumu izrakstus nosūta ministrijām, valsts pārvaldes vai pašvaldību institūcijām, tajos iekļauj arī padomes locekļu atšķirīgos viedokļus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministra vietā –
labklājības ministrs Uldis Augulis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 592Pieņemts: 30.09.2014.Stājas spēkā: 16.10.2014.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 204 (5264), 15.10.2014. OP numurs: 2014/204.12
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
269506
{"selected":{"value":"09.11.2018","content":"<font class='s-1'>09.11.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"09.11.2018","iso_value":"2018\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"16.10.2014","iso_value":"2014\/10\/16","content":"<font class='s-1'>16.10.2014.-08.11.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
09.11.2018
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva