Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Latvijas Bankas noteikumi Nr.141

Rīgā 2014.gada 15.septembrī
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu
Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšana novēršanas likuma 47.panta trešo daļu
I. Vispārīgais noteikums

1. Noteikumi nosaka prasības kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai (tālāk tekstā – kapitālsabiedrība), Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu un pārliecināšanos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs, kā arī attiecībā uz klientu veikto darījumu uzraudzību un klientu saimnieciskās darbības pārzināšanu.

II. Iekšējās kontroles sistēmas izveide

2. Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības un mazinātu iespēju kapitālsabiedrībai tikt iesaistītai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā un sniegt pakalpojumus klientiem, kas varētu būt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumos un terorisma finansēšanā, kapitālsabiedrība veic ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai un saviem klientiem piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku analīzi un, pamatojoties uz veikto riska analīzi, izveido iekšējās kontroles sistēmu un izstrādā iekšējās kontroles sistēmas dokumentus (politikas un procedūras), ko apstiprina kapitālsabiedrības pārvaldes institūcija.

3. Iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka:

3.1. klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas kārtību;

3.2. neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšanas kārtību;

3.3. klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas kārtību;

3.4. klienta izpētes veikšanas kārtību;

3.5. atturēšanās no aizdomīgu darījumu veikšanas kārtību;

3.6. ziņošanas par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem un ziņošanas dokumentu glabāšanas kārtību;

3.7. klientu veikto darījumu uzraudzības kārtību;

3.8. klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūto datu un dokumentu glabāšanas kārtību;

3.9. kapitālsabiedrības darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību iekšējās kontroles sistēmas prasību izpildē.

III. Klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas kārtība

4. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas dokumentā nosaka klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas kārtību.

5. Kapitālsabiedrība novērtē klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, izvērtējot šādus riskus:

5.1. risku, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts;

5.2. risku, ko rada klienta juridiskā forma;

5.3. risku, ko rada klienta saimnieciskā vai personiskā darbība;

5.4. risku, ko rada klienta izmantotie pakalpojumi.

6. Klienta risks ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kas piemīt klienta rezidences (reģistrācijas) valstij vai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai vai klienta veiktajai saimnieciskajai vai privātajai darbībai.

7. Par augsta riska klientu reģistrācijas (rezidences) valsti uzskatāma valsts vai teritorija:

7.1. kas iekļauta Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā;

7.2. pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus;

7.3. kas iekļauta starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai par kuru minētā organizācija publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai kurā tie ir ar būtiskām nepilnībām un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām.

8. Par augstu risku, ko rada klienta juridiskā forma, uzskatāms risks, kas saistīts ar šādām juridiskajām personām:

8.1. juridiskā persona, kuras īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt patieso labuma guvēju;

8.2. biedrība, nodibinājums un tiem pielīdzināms juridisks veidojums, kuram nav peļņas gūšanas rakstura.

9. Par risku, ko rada klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, uzskatāma:

9.1. klienta komercdarbība vai privātā darbība, kas nav saistīta ar Latvijas Republiku;

9.2. klienta komercdarbība, kas saistīta ar:

9.2.1. azartspēļu organizēšanu;

9.2.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšanu;

9.2.3. starpniecību darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;

9.2.4. tirdzniecību ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

9.2.5. tirdzniecību ar ieročiem un munīciju;

9.2.6. naudas pakalpojumu sniegšanu.

10. Par risku, ko rada klienta izmantotie pakalpojumi, uzskatāms risks, ka kapitālsabiedrības sniegtais pakalpojums var tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

IV. Neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana

11. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas dokumentā norāda pazīmes, kas piemīt neparastam vai aizdomīgam darījumam.

12. Darījums uzskatāms par aizdomīgu, ja tas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

12.1. attiecībā uz klientu:

12.1.1. klienta identifikācijas problēmas (klients nevēlas sniegt identifikācijas informāciju vai sniedz to minimālā apjomā, sniedz fiktīvu informāciju, sniedz grūti pārbaudāmu informāciju, ir pamatotas aizdomas, ka personu apliecinošais dokuments ir viltots);

12.1.2. klients nervozē bez acīmredzama iemesla;

12.1.3. klientam ir pavadītāji, kas viņu vēro;

12.1.4. klients atnes naudu, ko viņš nav saskaitījis;

12.1.5. klients veic vairākus līdzīgus maza apjoma darījumus, kas liek domāt par apzinātu izvairīšanos no identifikācijas vai tāda darījuma veikšanas, kurš saskaņā ar likumu atbilst neparasta darījuma pazīmēm;

12.1.6. vairāki klienti secīgi veic līdzīgus darījumus, kas liek domāt par apzinātu izvairīšanos no identifikācijas vai tāda darījuma veikšanas, kurš saskaņā ar likumu atbilst neparasta darījuma pazīmēm;

12.1.7. klients veic sarežģītu darījumu (darījumam nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

12.1.8. no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vai citas tiesībsargājošās institūcijas saņemtas vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta tīmekļa vietnē publicētas ziņas par klienta vai patiesā labuma guvēja aizdomīgumu;

12.1.9. ir pamatotas aizdomas par klienta vai patiesā labuma guvēja iespējamo saistību ar terorismu, kaut arī viņš nav iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta uzturētajā teroristu sarakstā un par viņu nav iepriekš ziņots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam;

12.2. attiecībā uz darījumu:

12.2.1. klients veic viņam netipisku darījumu (šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms);

12.2.2. ir pamatotas aizdomas, ka darījumā izmantoti noziedzīgi iegūti līdzekļi (nav skaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme);

12.2.3. klients veic darījumu, kura apjoms neatbilst viņa finansiālajam stāvoklim;

12.2.4. darījums saistīts ar citu aizdomīgu darījumu, par kuru jau ziņots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam;

12.2.5. ir pamatotas aizdomas, ka darījumā izmantots viltots dokuments;

12.3. attiecībā uz darījumā izmantotajām naudas zīmēm:

12.3.1. naudas zīmju nominālvērtības ir klientam netipiskas;

12.3.2. naudas zīmju iesaiņojums ir klientam netipisks;

12.3.3. darījumā, kura summa ir ekvivalenta 2 000 euro vai pārsniedz šo summu, monētas vai banknotes ar mazu nominālvērtību tiek mainītas pret banknotēm ar lielāku nominālvērtību (vai otrādi) vai pret citām banknotēm ar tādu pašu nominālvērtību;

12.4. darījumam vai klientam piemīt citas pazīmes, kas rada aizdomas par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

13. Darījums ir neparasts, ja tas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

13.1. klients pērk vai pārdod valūtu par summu, kura ir ekvivalenta 8 000 euro vai pārsniedz šo summu;

13.2. klients vai patiesais labuma guvējs tiek turēts aizdomās par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā, ir iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta uzturētajā teroristu sarakstā, un par viņu kapitālsabiedrību informējis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests.

V. Klienta un patiesā labuma guvēja identifikācija

14. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas dokumentā nosaka klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas kārtību.

15. Kapitālsabiedrība fiziskās personas identifikāciju veic, pamatojoties uz šādiem personas identitāti apliecinošiem dokumentiem:

15.1. rezidentam – pasi vai personas apliecību atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam;

15.2. nerezidentam – ieceļošanai Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

16. Kapitālsabiedrība juridiskās personas identifikāciju veic, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā minētajiem dokumentiem. Kapitālsabiedrība var veikt juridiskās personas identifikāciju, iegūstot informāciju par juridisko personu no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

17. Ja kapitālsabiedrība klienta identifikācijai papildus klienta iesniegtajiem dokumentiem izmanto citus informācijas avotus, kapitālsabiedrība dokumentē izmantoto informācijas avotu un no tā saņemto informāciju.

18. Uzsākot darījuma attiecības vai ja darījums ir neparasts vai aizdomīgs, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā:

18.1. pārliecinās, vai klients veic darījumu savā vai patiesā labuma guvēja uzdevumā;

18.2. nokopē klienta un, ja iespējams, patiesā labuma guvēja identifikācijas dokumentus;

18.3. konstatējot, ka klients ir juridiskā persona, ja iespējams, noskaidro un dokumentē fiziskās personas, kurām faktiski pieder vairākums kapitāla daļu vai akciju;

18.4. pārliecinās par klienta un, ja iespējams, patiesā labuma guvēja personu apliecinošo dokumentu, kā arī citu iesniegto dokumentu īstumu un derīgumu;

18.5. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja ir pamatotas aizdomas par iesniegto personu apliecinošo vai citu dokumentu viltojumu;

18.6. pārbauda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta uzturēto teroristu sarakstu un citu pieejamo informāciju, lai pārliecinātos, ka klients vai patiesais labuma guvējs nav saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai nav politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

(Grozīts ar LB 14.03.2016. noteikumiem Nr. 144)

19. (Svītrots ar LB 14.03.2016. noteikumiem Nr. 144)

20. (Svītrots ar LB 14.03.2016. noteikumiem Nr. 144)

21. Kapitālsabiedrība neveic darījumu ar klientu, kurš nav pilnībā identificēts saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.

VI. Darījumi ar politiski nozīmīgām personām, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļiem vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām

(Nodaļas nosaukums grozīts ar LB 14.03.2016. noteikumiem Nr. 144)

22. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas dokumentā nosaka politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļu vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu konstatēšanas kārtību, veicot klienta un patiesā labuma guvēja identifikāciju.

(Grozīts ar LB 14.03.2016. noteikumiem Nr. 144)

23. Līdz brīdim, kamēr Eiropas Savienības valstīs, t.sk. Latvijā, tiks noteikta atbildīgā institūcija par šādu personu sarakstu sagatavošanu un izdošanu un šāds saraksts tiks izdots, kapitālsabiedrības izmanto to rīcībā esošo informāciju par šo personu loku.

24. Ja, identificējot klientu neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas gadījumā, konstatēts, ka klients vai patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, kapitālsabiedrības darbinieks pirms darījuma veikšanas veic šādus pasākumus:

24.1. veic un dokumentē uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, lai noteiktu politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas materiālo stāvokli raksturojošo līdzekļu un labklājības izcelsmi;

24.2. informē kapitālsabiedrības valdi vai tās īpaši pilnvarotu kapitālsabiedrības valdes locekli par darījuma veikšanu ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu un saņem kapitālsabiedrības valdes vai īpaši pilnvarotā kapitālsabiedrības valdes locekļa piekrišanu darījuma veikšanai.

(Grozīts ar LB 14.03.2016. noteikumiem Nr. 144)

VII. Klienta izpētes veikšanas kārtība

25. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas dokumentā nosaka klientu izpētes veikšanas kārtību.

26. Kapitālsabiedrība veic klienta izpēti šādos gadījumos:

26.1. uzsākot darījuma attiecības ar klientu;

26.2. veicot darījumu ar augsta riska klientu;

26.3. veicot darījumu ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu;

26.4. ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

(Grozīts ar LB 14.03.2016. noteikumiem Nr. 144)

27. Veicot klientu izpēti, kapitālsabiedrība pieprasa sniegt šādu informāciju un dokumentus:

27.1. informāciju par klienta materiālo stāvokli raksturojošo līdzekļu un labklājības izcelsmi;

27.2. informāciju par darījumā iesaistīto finanšu līdzekļu izlietošanas mērķi;

27.3. informāciju par klienta saimniecisko un personisko darbību;

27.4. informāciju par klienta finansiālo stāvokli;

27.5. citu nepieciešamo informāciju.

28. Kapitālsabiedrība iespēju robežās, izmantojot publiski pieejamo informāciju, noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona un patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts vai netiek turēts aizdomās par krāpnieciskām darbībām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

29. Kapitālsabiedrība nodrošina darījuma attiecību ietvaros veiktās klienta izpētes gaitā iegūtās informācijas un dokumentu regulāru aktualizēšanu.

VIII. Atturēšanās no neparastu un aizdomīgu darījumu veikšanas

30. Ja darījums ir saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, kapitālsabiedrība pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

30.1. neveikt aizdomīgu darījumu;

30.2. atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, aizturot naudas līdzekļus šo noteikumu 12.1.8., 12.1.9., 12.4. un 13.2. apakšpunktā minētajos gadījumos;

30.3. veikt aizdomīgu darījumu.

31. Kapitālsabiedrība norīko personu, kura ir tiesīga pieņemt šo noteikumu 30. punktā minētos lēmumus.

32. Ja kapitālsabiedrība saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu pieņem lēmumu atturēties no neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas, šāda atturēšanās var tikt veikta tikai labā ticībā un atturēties no darījuma veikšanas var tikai tad, ja tiek konstatēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma finansēšana vai ir pamatotas aizdomas par to.

33. Kapitālsabiedrības lēmumiem par atturēšanos no neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas, aizturot naudas līdzekļus, vai šādas atturēšanās izbeigšanu jābūt motivētiem, noformētiem rakstiski, un par tiem nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā, jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un Latvijas Bankai.

34. Kapitālsabiedrība pieņem lēmumu veikt aizdomīgu darījumu, ja nav iespējams atturēties no darījuma veikšanas vai ja atturēšanās no darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības. Pēc attiecīgā darījuma veikšanas kapitālsabiedrība nekavējoties ziņo par to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas dienestam.

IX. Darījumu reģistrācijas un ziņošanas kārtība

35. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas dokumentā nosaka kārtību, kādā sniedzamas, reģistrējamas, glabājamas un aizsargājamas ziņas par kapitālsabiedrības klientiem, patiesajiem labuma guvējiem un klientu veiktajiem darījumiem.

36. Kapitālsabiedrība izveido speciālu reģistru, kurā reģistrē neparastus un aizdomīgus darījumus.

(Grozīts ar LB 14.03.2016. noteikumiem Nr. 144)

37. Par neparastu vai aizdomīgu darījumu kapitālsabiedrība sagatavo ziņojumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, kurā, ja iespējams, ietver vai tam pievieno:

37.1. klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas datus;

37.2. klienta identifikācijas dokumenta kopiju;

37.3. veiktā vai pieteiktā valūtas maiņas darījuma aprakstu, veikšanas vietu un laiku;

37.4. pazīmes, kas dod pamatu uzskatīt valūtas maiņas darījumu par neparastu vai aizdomīgu darījumu;

37.5. jebkuras citas ziņas un dokumentus, kuriem var būt nozīme konkrētā darījuma izvērtēšanā.

38. Kapitālsabiedrība šo noteikumu 37. punktā minēto ziņojumu personiski iesniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam:

38.1. par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu – nekavējoties;

38.2. par atturēšanos no darījuma veikšanas, aizturot naudas līdzekļus, – nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā.

39. Klientu identifikācijas un izpētes dokumentu kopijas un informāciju par reģistrētiem šo noteikumu 36. punktā minētajiem darījumiem, t.sk. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam nosūtītā ziņojuma kopiju, kapitālsabiedrība glabā vismaz piecus gadus.

40. Kapitālsabiedrībai nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu sniegtas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

41. Kapitālsabiedrība nodrošina šo noteikumu 37. punktā minēto dokumentu un visas ar kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmu saistītās informācijas pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

42. Kapitālsabiedrībai reģistrē un uzskaita Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieprasījumus par kapitālsabiedrības klientiem un klientu veiktajiem darījumiem.

X. Klientu darījumu uzraudzība

43. Kapitālsabiedrība nodrošina klientu veikto darījumu pastāvīgu uzraudzību.

44. Klientu darījumu uzraudzības ietvaros kapitālsabiedrība regulāri veic klientu darījumu analīzi un, pamatojoties uz klientu darījumu uzraudzības ietvaros iegūto informāciju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un citu tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju, nosaka:

44.1. ka darījumi ar klientiem veicami tikai ar kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas vai atbildīgā darbinieka piekrišanu;

44.2. klientu darījumu limitus;

44.3. pastiprinātu uzraudzību klientu veiktajiem darījumiem;

44.4. cita veida uzraudzības pasākumus vai ierobežojumus.

45. Kapitālsabiedrība iekšējās kontroles sistēmas dokumentā nosaka klientu darījumu uzraudzības veikšanas kārtību, t.sk. klientu veikto darījumu uzraudzības regularitāti, klientu uzraudzības ietvaros veicamās darbības un to nostiprināšanas veidu, kā arī par uzraudzību atbildīgo personu.

XI. Kapitālsabiedrības darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība iekšējās kontroles sistēmas prasību izpildē

46. Kapitālsabiedrības izpildinstitūcija nodrošina iekšējās kontroles sistēmas efektīvu īstenošanu ikdienas darbā.

47. Kapitālsabiedrība norīko struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar Latvijas Banku. Par atbildīgās struktūrvienības norīkošanu vai atbildīgā darbinieka iecelšanu kapitālsabiedrība 30 dienu laikā pēc Latvijas Bankas licences ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai stāšanās spēkā vai struktūrvienības vai darbinieku sastāva pārmaiņām paziņo Latvijas Bankai.

48. Kapitālsabiedrībai aizliegts izpaust informāciju par norīkoto atbildīgo struktūrvienību vai atbildīgo darbinieku trešām personām.

49. Kapitālsabiedrības atbildīgā struktūrvienība vai atbildīgais darbinieks:

49.1. pārzina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasības un ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītos riskus;

49.2. regulāri informē kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju par iekšējās kontroles sistēmas darbību kapitālsabiedrībā un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas darbības uzlabošanai.

50. Kapitālsabiedrības atbildīgā struktūrvienība vai atbildīgais darbinieks ir atbildīgs par:

50.1. kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbību;

50.2. kapitālsabiedrības darbinieku informēšanu un mācībām iekšējās kontroles sistēmas darbības jautājumos;

50.3. ziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

50.4. klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūtās informācijas un dokumentu glabāšanu un aizsardzību;

50.5. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieprasījumu par kapitālsabiedrības klientiem un klientu veiktajiem darījumiem reģistrēšanu, uzskaiti un aizsardzību.

51. Kapitālsabiedrības darbinieks, kas veic darījumus ar klientiem, ir atbildīgs par:

51.1. klienta identifikāciju un izpēti;

51.2. neparasta vai aizdomīga darījuma konstatēšanu un kapitālsabiedrības atbildīgā darbinieka informēšanu par konstatētajiem neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem.

52. Dokumentējot procedūras, kapitālsabiedrība vismaz reizi gadā izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

53. Kapitālsabiedrība nodrošina:

53.1. jauno kapitālsabiedrības darbinieku mācības iekšējās kontroles sistēmas jautājumos;

53.2. pastāvīgas darbinieku mācības un regulāru profesionālo iemaņu pilnveidi iekšējās kontroles sistēmas jautājumos.

54. Šo noteikumu 53.2. apakšpunktā minētās mācības veicamas vismaz reizi gadā, un tajās iekļaujamas šādas tēmas:

54.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošie normatīvie akti;

54.2. ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītie riski;

54.3. kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbības pamatprincipi;

54.4. neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana.

55. Ziņas par veiktajām mācībām kapitālsabiedrība reģistrē attiecīgos dokumentos (instruktāžu reģistrācijas žurnālos). Faktu, ka darbinieks ir apmācīts iekšējās kontroles sistēmas jautājumos, apliecina darbinieka paraksts instruktāžas reģistrācijas žurnālā.

XII. Noslēguma jautājumi

57. Kapitālsabiedrības līdz 2015. gada 1. janvārim nodrošina iekšējās kontroles sistēmu atbilstību šo noteikumu un citu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Līdz 2015. gada 1. janvārim kapitālsabiedrības apstiprinātos iekšējās kontroles sistēmas dokumentus iesniedz Latvijas Bankā.

58. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 16. septembrī.

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Latvijas BankaVeids: noteikumiNumurs: 141Pieņemts: 15.09.2014.Stājas spēkā: 16.09.2014. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 183 (5243), 16.09.2014.OP numurs: 2014/183.4
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
268860
{"selected":{"value":"15.03.2016","content":"<font class='s-1'>15.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"15.03.2016","iso_value":"2016\/03\/15","content":"<font class='s-1'>15.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"02.03.2016","iso_value":"2016\/03\/02","content":"<font class='s-1'>02.03.2016.-14.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.09.2014","iso_value":"2014\/09\/16","content":"<font class='s-1'>16.09.2014.-01.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
15.03.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)