Ministru kabineta noteikumi Nr.350
Rīgā 2014.gada 17.jūnijā (prot. Nr.33 96.§)
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 37.punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) kārtību;
1.2. novērtēšanas kritērijus;
1.3. dokumentus, ko pedagogs iesniedz novērtēšanai;
1.4. pedagoģiskā darba stāžu, kas nepieciešams attiecīgās pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes (turpmāk – kvalitātes pakāpe) piešķiršanai;
1.5. kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu. 2
2. Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītājs, kas raksturo viņa profesionālās darbības līmeni. 3
3. Pirmā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi mācību procesa organizēšanā darboties saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, skaidriem norādījumiem un procedūras aprakstiem, nodrošinot mācību procesa vadīšanu. 4
4. Otrā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi mācību procesa organizēšanā darboties ne tikai saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, bet arī spēju nodrošināt tām alternatīvas. 5
5. Trešā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi nodrošināt kvalitatīvu pedagoģiskā procesa vadīšanu, izmantojot plānotu metodisku pieeju, īstenojot metodisko daudzveidību pedagoģiskajā darbā un alternatīvas pieejas problēmsituāciju risināšanā, kā arī pieņemot lēmumus. Trešo kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes attīstības plāna izstrādē un īstenošanā un savas metodiskā darba pieredzes nodošanā. 6
6. Ceturtā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi kvalitatīvi un metodiski daudzveidīgi izmantot pedagoģiskā procesa organizēšanai un vadīšanai izvirzītos nosacījumus kā vadlīnijas, radoši bagātinot pedagoģisko procesu. Vienlaikus pedagogam ir visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, un viņš vienas vai vairāku pašvaldību līmenī aktīvi iesaistās vienas vai vairāku pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanā, kā arī savas metodiskā darba pieredzes nodošanā. 7
7. Piektā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi pedagoģiskā procesa kvalitatīvā organizēšanā un vadīšanā darboties radoši gan standarta, gan nestandarta situācijās, balstoties uz profesionālo pieredzi un sistemātisku zināšanu papildināšanu. Piekto kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs vienas vai vairāku pašvaldību un valsts līmenī aktīvi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā, savu pieredzi mērķtiecīgi un metodiski nododot citiem. 8
8. Kvalitātes pakāpi piešķir uz pieciem gadiem un to apliecina atbilstoša parauga apliecība (1. pielikums). 9
II. Novērtēšanas pamatjomas, kvalitātes rādītāji, novērtēšanas kritēriji, līmeņu apraksti un novērtēšanas rezultāts
9. Novērtēšana ir process, kura rezultātā pieņem lēmumu par konkrētā pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, izsaka rekomendācijas un plāno pedagoga profesionālo kompetenču pilnveidi ilgtermiņā. Novērtēšana ietver:
9.1. pedagoga darba pašvērtējumu;
9.2. izglītības iestādes administrācijas (šo noteikumu izpratnē – izglītības iestādes vadītāja, vadītāja vietnieka izglītības jomā vai audzināšanas jomā, vai profesionālās izglītības darbā, mācību priekšmeta vai izglītošanas jomas metodiskās komisijas vadītāja) vērtējumu, kā arī izglītības iestādes vai republikas pilsētu pašvaldību, vai novada (novadu) pašvaldību, vai valsts komisijas (turpmāk – komisija) vērtējumu (turpmāk – ārējais vērtējums). 10
10. Novērtēšanu veic šādās pamatjomās, novērtējot tām atbilstošos kvalitātes rādītājus:
10.1. mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums, ko raksturo:
10.1.1. izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā;
10.1.2. mācību procesa organizēšana mācību stundās (nodarbībās) un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana;
10.1.3. audzināšanas darbības organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās un rezultātu izvērtēšana;
10.1.4. pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana;
10.1.5. pedagoga izpratne par izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanu kā mācību procesa sastāvdaļu;
10.2. pedagoga ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā, ko raksturo:
10.2.1. pedagoga individuālais darbs ar izglītojamiem;
10.2.2. pedagoga sadarbība ar izglītojamā ģimeni;
10.3. pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā, ko raksturo:
10.3.1. komandas darba prasmes;
10.3.2. darba vides pilnveide;
10.3.3. profesionālās ētikas normu ievērošana;
10.4. pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana, ko raksturo:
10.4.1. pedagoga pētnieciskā darbība;
10.4.2. pedagoga profesionālā pilnveide;
10.4.3. svešvalodu izmantošana mācību procesā;
10.4.4. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā;
10.4.5. pedagoga darbība profesionālajās organizācijās un sadarbība ar valsts institūcijām izglītības jomā;
10.5. pedagoģiskās darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija (spēja novērot, analizēt, izprast un attēlot pašam savu rīcību). 11
11. Katru kvalitātes rādītāju raksturo pedagoga darba pienākumu izpilde atbilstoši noteiktam pamatkritēriju un papildu kritēriju kopumam. Atbilstošās kvalitātes pakāpes iegūšanai pamatkritēriju izpilde ir obligāta. Papildu kritēriji nodrošina iespēju pedagogam apliecināt sava darba daudzveidību. 12
12. Katra novērtēšanas pamatkritērija un papildu kritērija izpildi atbilstošai mērķgrupai nosaka kvalitātes vērtēšanas līmeņi, kas izteikti punktos. 13
13. Novērtēšanas pamatkritēriji, papildu kritēriji, kā arī līmeņu apraksti iekļauti šādos pielikumos:
13.1. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno vispārējās (t. sk. vispārējās izglītības programmu pirmsskolas izglītības pakāpē) izglītības programmas un profesionālās izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, – 2. pielikumā;
13.2. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas) izglītības programmas, – 3. pielikumā;
13.3. attiecībā uz pedagogiem, kuri īsteno profesionālās ievirzes (sports) un interešu izglītības programmas, – 4. pielikumā;
13.4. attiecībā uz pedagogu logopēdu – 5. pielikumā;
13.5. attiecībā uz sociālo pedagogu – 6. pielikumā;
13.6. attiecībā uz izglītības psihologu – 7. pielikumā. 14
14. Veicot novērtēšanu, komisija summē pamatkritērijos un papildu kritērijos iegūtos punktus un atzīmē tos attiecīgās kvalitātes pakāpes un pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkuma tabulā (8., 9., 10., 11., 12. un 13. pielikums). 15
15. Novērtēšanas rezultāts, kas atbilstoši vērtēšanas pamatkritērijiem un papildu kritērijiem izteikts punktos, ir iegūto punktu kopsumma no:
15.1. pedagoga darba pašvērtējuma;
15.2. izglītības iestādes administrācijas vērtējuma;
15.3. komisijai iesniegtajā profesionālo sasniegumu darba mapē (turpmāk – pedagoga portfolio) iekļauto materiālu izvērtējuma. 16
16. Pēc novērtēšanas komisija izsaka vienu no šādiem priekšlikumiem:
16.1. par 1. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 65 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;
16.2. par 2. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 70 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;
16.3. par 3. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 75 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;
16.4. par 4. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 80 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita;
16.5. par 5. kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, ja novērtēšanā iegūtais kopējais punktu skaits pārsniedz 85 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita. 17
17. Ja kādā no vērtēšanas pamatkritērijiem (izņemot kritēriju "Mācību priekšmeta programmas izmantošana") pedagogs ieguvis 0 punktu, komisija izsaka priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi. 18
18. Komisija var izteikt priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi, ja:
18.1. pedagogs komisijai iesniedzis tikai daļu no šajos noteikumos noteiktajiem materiāliem;
18.2. materiāli iesniegti pēc komisijas noteiktā termiņa;
18.3. pedagogs novērtēšanas materiālos veicis neprecīzus ierakstus (piemēram, apvilkti vairāki punkti vienam kritērijam, nav norādīti kritērijā iegūtie punkti, norādīts neatbilstošs novērtēšanas periods, svītrojumi u. c.). 19
III. Nosacījumi pretendēšanai uz kvalitātes pakāpi
19. Novērtēšanas procesā, ievērojot brīvprātības principu, pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru no kvalitātes pakāpēm, neievērojot pēctecīgumu. Pedagogam novērtēšanas procesā nav tiesību mainīt izvēlēto kvalitātes pakāpi. 20
20. Pedagogam ir tiesības pieteikties uz novērtēšanu izglītības iestādē, kurā viņš pēdējā pilnā mācību gada laikā ir bijis iesaistīts vismaz vienas Izglītības likuma 49.1 pantā minētās izglītības programmas īstenošanā. 21
21. Pedagogam ir tiesības pieteikties uz:
21.1. pirmreizējo novērtēšanu, ja pedagogam kvalitātes pakāpe vēl nav piešķirta vai piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņš beidzies;
21.2. kārtējo novērtēšanu, ja pedagogs pretendē uz novērtēšanu atkārtoti pirms piešķirtās kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām. Kārtējai novērtēšanai pedagogs iesniegumu iesniedz ne agrāk kā divus gadus pirms kvalitātes pakāpes derīguma termiņa beigām. 22
22. Novērtēšanas procesā ir tiesības iesaistīties pedagogam, kuram:
22.1. kārtējā kalendāra gadā izglītības iestādē, kurā viņš novērtē savas profesionālās darbības kvalitāti, ir tarificētas vismaz septiņas kontaktstundas (turpmāk – stundas), kas ietver mācību stundu vai klases audzināšanas stundu, vai pulciņa nodarbību;
22.2. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz viens gads, ja pedagogs pretendē uz pirmo vai otro kvalitātes pakāpi;
22.3. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz trīs gadi, ja pedagogs pretendē uz trešo kvalitātes pakāpi;
22.4. pedagoģiskā darba stāžs ir vismaz pieci gadi, ja pedagogs pretendē uz ceturto kvalitātes pakāpi;
22.5. pedagoģiskā darba stāžs ir ilgāks nekā astoņi gadi, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi;
22.6. ir izglītības iestādes vadītāja izsniegta rekomendācija, kurā pausts atbalsts pedagoga pretendēšanai uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;
22.7. ir pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā vai valsts institūcijas izglītības jomā izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga lektora darbību novērtēšanas periodā, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;
22.8. ir atbildīgās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina pedagoga kā prakses vadītāja, mentora vai multiplikatora statusu, ja pedagogs pretendē uz ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi;
22.9. ir valsts institūcijas izglītības jomā izsniegti dokumenti, kas apliecina pedagoga sadarbību novērtēšanas periodā ar valsts institūcijām izglītības jomā, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi;
22.10. pretendējot uz kārtējo novērtēšanu, ir dokumenti, kas apliecina pedagoga profesionālās kompetences pilnveidi 36 stundu apjomā atbilstoši iepriekšējā novērtēšanā izvirzītajām pedagoga profesionālās kompetences pilnveides vajadzībām. 23
23. Atbilstoši pedagoģiskā darba stāžam uz novērtēšanu ir tiesības pieteikties arī pedagogam, kurš iegūst augstāko pedagoģisko izglītību un izglītības iestādē par pedagogu ir nostrādājis vismaz vienu mācību gadu. 24
24. Novērtēšana ir process, kurā atbilstoši šiem noteikumiem vērtē pedagoga profesionālo darbību mācību stundās kārtējā mācību gadā un sasniegumus noteiktā novērtēšanas periodā, kas aptver:
24.1. pēdējo mācību gadu, ja pedagogs pretendē uz pirmo kvalitātes pakāpi;
24.2. pēdējos divus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz otro kvalitātes pakāpi;
24.3. pēdējos trīs mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz trešo kvalitātes pakāpi;
24.4. pēdējos četrus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz ceturto kvalitātes pakāpi;
24.5. pēdējos piecus mācību gadus, ja pedagogs pretendē uz piekto kvalitātes pakāpi. 25
25. Ja pedagogs atsāk pedagoģisko darbu pēc prombūtnes, kas pārsniedz divus kalendāra gadus, viņam, lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, izglītības iestādē ir jānostrādā vismaz viens mācību gads, kas šajā gadījumā veido novērtēšanas periodu. 26
26. Ja pedagogs atsāk pedagoģisko darbu pēc prombūtnes, kas nepārsniedz divus kalendāra gadus, viņam, lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, izglītības iestādē ir jānostrādā vismaz viens mācību gads. Novērtēšanas periodu šajā gadījumā veido pēdējais nostrādātais mācību gads un pirms pedagoģiskās darbības pārtraukšanas izglītības iestādē nostrādātie mācību gadi (atkarībā no izvēlētās kvalitātes pakāpes). 27
27. Lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, pedagogs, veicot pedagoģisko darbu, uzkrāj viņa profesionālo darbību raksturojošus materiālus un apliecinājumus atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem pamatkritērijiem un papildu kritērijiem. 28
IV. Dokumentu iesniegšana un informācijas atbilstības pārbaude
28. Lai novērtētu profesionālās darbības kvalitāti, pedagogs līdz kārtējā gada 5. septembrim iesniedz izglītības iestādes vadītājam adresētuu iesniegumu (14. pielikums). 29
29. Kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegumā norādītās informācijas atbilstības pārbaudi šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4., 22.5. un 22.10. apakšpunktā minētajām prasībām nodrošina izglītības iestāde, kurā pedagogs ir nodarbināts pamatdarbā. Izglītības iestāde piecu darbdienu laikā informē pedagogu par informācijas atbilstības pārbaudes rezultātiem. 30
30. Pēc visu kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegtās informācijas pārbaudes, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim izglītības iestādes vadītājs elektroniski informē tās pašvaldības izglītības pārvaldes iestādi vai izglītības speciālistu (turpmāk – pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā), kuras administratīvajā teritorijā atrodas izglītības iestāde, par kārtējā mācību gadā novērtēšanai atbalstītajiem pedagogiem. Informācijā norāda pedagoga vārdu, uzvārdu, pedagoga iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi un, ja attiecināms, iepriekšējā novērtēšanas periodā iegūto kvalitātes pakāpi. 31
31. Pēc izglītības iestāžu iesniegtās informācijas pārbaudes pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā līdz 30. septembrim elektroniski informē izglītības iestādes, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju par kārtējā mācību gadā novērtēšanas procesā iekļautajiem pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendentiem, norādot pretendentu skaitu katrā kvalitātes pakāpē. 32
32. Izglītības iestādes vadītājs pēc tam, kad no pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā saņemta informācija par kārtējā mācību gadā novērtēšanas procesā iekļautajiem pedagogiem, triju darbdienu laikā informē kvalitātes pakāpes pretendentus par novērtēšanas procesa uzsākšanu un nodrošina novērtēšanas procesa uzsākšanu izglītības iestādē. 33
33. Novērtēšanas procesā iekļautajam pedagogam ir tiesības pārtraukt novērtēšanu, par to rakstiski informējot komisiju. Pamatojoties uz pedagoga iesniegumu, komisija piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par novērtēšanas pārtraukšanu. Šādā gadījumā pedagogam ir tiesības pretendēt uz novērtēšanu, atkārtoti iesniedzot iesniegumu līdz kārtējā gada 5. septembrim. 34
V. Komisijas sastāvs un izveide
34. Pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanas procesu izglītības iestādē, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldībā vai valstī koordinē un pārrauga attiecīgi izglītības iestādes, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības vai valsts komisija. 35
35. Izglītības iestādes komisiju pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido izglītības iestādes vadītājs. 36
36. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisiju ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā. 37
37. Valsts komisiju piektās kvalitātes pakāpes pretendentu darbības novērtēšanai izveido Izglītības un zinātnes ministrija. 38
38. Komisijas darbības mērķi, uzdevumus, tās izveidi un darbības principus, kā arī komisijas locekļu pienākumus nosaka komisijas darbību reglamentējošā normatīvā aktā, kuru izdod institūcija, kas izveidojusi attiecīgo komisiju. 39
39. Komisijas sastāvā iekļauj vismaz piecus pārstāvjus (izņemot šo noteikumu 41. un 43. punktā minētos gadījumus) – komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un komisijas locekļus. 40
40. Izglītības iestādes komisijas sastāvā iekļauj izglītības iestādes vadītāju un vadītāja vietnieku, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiskās komisijas vadītāju, arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģētu pārstāvi. Izglītības iestādes komisijā var iekļaut izglītības iestādes padomes deleģētu vecāku pārstāvi. Izglītības iestādes dibinātājs darbam komisijā var deleģēt savu pārstāvi. 41
41. Ja novērtēšanā izglītības iestādē iesaistīti ne vairāk kā pieci pedagogi, izglītības iestādes komisiju veido trīs komisijas locekļi šādā sastāvā:
41.1. izglītības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks;
41.2. izglītības jomas metodiskās komisijas vadītājs;
41.3. pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģēts pārstāvis vai izglītības iestādes padomes deleģēts pārstāvis. 42
42. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas sastāvā iekļauj pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā deleģētu pārstāvi (pārstāvjus), republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības izglītības iestāžu pārstāvjus (vadītājus, vadītāja vietniekus, izglītības iestāžu mācību priekšmetu metodisko komisiju vadītājus), arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību valdes deleģētu pārstāvi. Komisijas sastāvā bez balsstiesībām var iekļaut republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības izglītības iestāžu padomes deleģētus vecāku vai izglītojamo pārstāvjus. Komisijas darbā var pieaicināt arī ārējos vērtētājus – praktizējošus pedagogus (turpmāk – izglītības jomas speciālists). 43
43. Ja novērtēšanā attiecīgajā administratīvajā teritorijā iesaistīti ne vairāk kā pieci pedagogi, republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisiju veido trīs komisijas locekļi šādā sastāvā:
43.1. pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā deleģēts pārstāvis;
43.2. attiecīgās pašvaldības izglītības iestādes pārstāvis (vadītājs, vadītāja vietnieks);
43.3. pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību deleģēts pārstāvis. 44
44. Valsts komisijas sastāvā iekļauj ministrijas deleģētus pārstāvjus, pedagogu arodbiedrības vai izglītības, sporta un kultūras jomas biedrību valdes deleģētus pārstāvjus. Valsts komisijas darbā var pieaicināt arī izglītības jomas speciālistus. 45
45. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētāja vietnieks. 46
46. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās ne mazāk kā trīs komisijas locekļi, to skaitā komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ja komisijas sēde kvoruma trūkuma dēļ nevar notikt, tad komisijas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā sasauc atkārtotu komisijas sēdi. 47
VI. Novērtēšanas norises posmi
47. Novērtēšana, ievērojot nepārtrauktību, norit deviņus mēnešus – no kārtējā kalendāra gada 5. septembra līdz nākamā kalendāra gada 31. maijam – un ietver trīs posmus – sagatavošanās, vērtēšanas norises un rezultātu apkopošanas posmu. 48
48. Sagatavošanās posms ilgst ne vairāk kā 30 dienas, un tas ietver:
48.1. pedagoga pieteikšanos novērtēšanai un pieteikumu atbilstības pārbaudi atbilstoši novērtēšanas nosacījumiem;
48.2. komisijas izveidi un tās darbības uzsākšanu atbilstoši šo noteikumu 49. punktam. 49
49. Sagatavošanās posmā komisija:
49.1. apstiprina komisijas darbības kārtību un novērtēšanas procesā veicamo darbu grafiku;
49.2. apstiprina attiecīgās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu;
49.3. nosaka darba uzdevumus katram komisijas loceklim;
49.4. nodrošina, lai informācija par komisijas darbību būtu publiski pieejama, ievietojot mājaslapā vai citos publiski pieejamos informācijas nesējos ziņas par komisijas sastāvu un novērtēšanas procesā veicamo darbu grafiku;
49.5. konsultē kvalitātes pakāpes pretendentus par novērtēšanas procedūras jautājumiem. 50
50. Vērtēšanas norises posms ilgst ne vairāk kā piecus mēnešus, un tajā iesaistīts pedagogs, izglītības iestādes administrācija un komisija. 51
51. Vērtēšanas norises posms ietver pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu mācību stundās:
51.1. vērojamo mācību stundu skaitu veido:
51.1.1. pedagoga iniciētas divas mācību stundas;
51.1.2 izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas, vai valsts komisijas iniciētas un ar kvalitātes pakāpes pretendentu saskaņotas divas mācību stundas;
51.1.3. izglītības iestādes administrācijas vai republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas, vai valsts komisijas iniciētas divas mācību stundas bez saskaņošanas ar kvalitātes pakāpes pretendentu;
51.2. pēc katras mācību stundas ārējā vērtējuma veicējs (izglītības iestādes administrācija, komisijas pieaicināts izglītības jomas speciālists) savus vērojumus fiksē mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapā (15. pielikums) un organizē sarunu ar pedagogu. Sarunā pedagogam ir tiesības paust savu viedokli par mācību stundā konstatētajiem vērojumiem;
51.3. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālās darbības novērtēšanai izglītības iestādes administrācija kopumā vēro sešas mācību stundas, no kurām kārtējā mācību gadā ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas;
51.4. ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālās darbības novērtēšanai:
51.4.1. izglītības iestādes administrācija kārtējā mācību gadā vēro ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas;
51.4.2. republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija un valsts komisija kārtējā mācību gadā vēro ne mazāk kā divas pedagoga vadītās mācību stundas;
51.5. pedagogam ir tiesības aizpildītās mācību stundas vērošanas un novērtējuma lapu kopijas iekļaut pedagoga portfolio. 52
52. Vērtēšanas norises posmā pedagogs:
52.1. vada mācību stundas;
52.2. aizpilda pedagoga darba pašvērtējuma veidlapas (16. pielikums), kas ir obligāta pedagoga portfolio sastāvdaļa un kurā pedagogs analizē novērtēšanas periodā profesionālajā darbā paveikto atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minēto pamatjomu kvalitātes rādītājiem;
52.3. veido pedagoga portfolio, pēc saviem ieskatiem atlasot un apkopojot materiālus par novērtēšanas periodā paveikto. 53
53. Pedagoga portfolio ir pedagoga profesionālo sasniegumu apkopojums vienā darba mapē par novērtēšanas periodu, atklājot būtiskākos profesionālās darbības aspektus un veidojot visaptverošu priekšstatu par pedagoga profesionālās darbības kvalitāti. Pedagoga portfolio materiāli ir pedagoga darba pašvērtējumā ietvertā satura dokumentāri papildinājumi, kas nodrošina iespēju attiecīgajai komisijai veidot pilnīgu priekšstatu par pedagoga profesionālo meistarību. Dokumentāri apliecinājumi veido ne vairāk kā vienu trešo daļu no portfolio apjoma. 54
54. Ja rodas iepriekš neparedzēti iemesli, pedagogam ir tiesības mācību stundas vērošanas laiku atlikt, par to iepriekš informējot attiecīgās komisijas priekšsēdētāju. Vērojamo mācību stundu skaitu iespējams palielināt, vērotājam un pedagogam savstarpēji vienojoties. 55
55. Pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendents pedagoga portfolio, kurā iekļauts pedagoga darba pašvērtējums (oriģināls), izglītības iestādes komisijai iesniedz tās noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz vērtēšanas posma beigām. 56
56. Ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendents pedagoga portfolio, kurā iekļauts iesniegums (kopija), pedagoga darba pašvērtējums (oriģināls), kā arī izglītības iestādes vadītāja rekomendācija (oriģināls), iesniedz republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijai vai valsts komisijai tās noteiktajā termiņā. 57
57. Ja kārtējā novērtēšana nenotiek iestādē, kur uzkrāta informācija par pedagoga iepriekšējās novērtēšanas rezultātiem, vienlaikus ar šo noteikumu 55. un 56. punktā minētajiem materiāliem pedagogs iesniedz arī iepriekšējā novērtēšanā veidoto pedagoga darba pašvērtējumu. 58
58. Vērtēšanas norises posmā izglītības iestādes administrācija:
58.1. aizpilda noteikta parauga pedagoga darba kvalitātes novērtējuma veidlapu un tai pievienoto informatīvo pārskatu (17. pielikums);
58.2. novērtē pedagoga profesionālo darbību mācību stundās. 59
59. Izglītības iestādes administrācija republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas vai valsts komisijas noteiktajā termiņā iesniedz ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta novērtēšanai nepieciešamos dokumentus:
59.1. aizpildītu šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minēto novērtējuma veidlapu un tai pievienoto informatīvo pārskatu (oriģinālu);
59.2. aizpildītas šo noteikumu 51.2. apakšpunktā minēto mācību stundu vērošanas un novērtēšanas lapas (oriģinālus). 60
60. Vērtēšanas norises posmā republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija un valsts komisija pedagoga vadīto mācību stundu vērošanu un pedagoga darbības novērtēšanu organizē patstāvīgi. 61
61. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijai un valsts komisijai ir tiesības novērtēšanas procesā pieaicināt izglītības jomas speciālistus, kuru pienākumi ir:
61.1. vērot, novērtēt un analizēt pedagoga vadītās mācību stundas;
61.2. analizēt pedagoga portfolio iekļautos materiālus, t. sk. pedagoga darba pašvērtējumu;
61.3. iesniegt komisijai analizēto materiālu (mācību stundas, pedagoga portfolio, t. sk. pedagoga darba pašvērtējums) rezultātu apkopojumu par pedagoga profesionālās darbības kvalitāti. 62
62. Vērtēšanas posms ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus atkarībā no novērtējamo pedagogu skaita, un tas ietver materiālu analīzi, rezultātu apkopošanu un saskaņošanu, priekšlikuma izteikšanu par piešķiramo kvalitātes pakāpi, lēmuma pieņemšanu par piešķirto kvalitātes pakāpi, kā arī individuālo sarunu ar kvalitātes pakāpes pretendentu par novērtēšanas rezultātiem. 63
63. Rezultātu apkopošanas posmā komisija:
63.1. nodrošina pedagoga portfolio iekļauto materiālu, t. sk. pedagoga darba pašvērtējuma, analīzi;
63.2. analizē izglītības iestādes administrācijas sniegtā novērtējuma un informatīvā pārskata saturu;
63.3. saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7. pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un līmeņu aprakstiem apkopo kvalitātes pakāpes un pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma (izglītības iestādes administrācijas, komisijas, izglītības jomas speciālistu) kopsavilkuma tabulās novērtēšanā iegūtos punktus;
63.4. izsaka priekšlikumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātā iegūto punktu kopsummu;
63.5. izsaka priekšlikumu par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi pedagogam, pamatojoties uz šo noteikumu 16., 17. un 18. punktu;
63.6. nodrošina novērtēšanā iegūto datu elektronisku uzkrāšanu par pedagogam piešķiramo kvalitātes pakāpi. 64
64. Komisijai ir tiesības paaugstināt vai pazemināt punktos izteikto vērtējumu konkrētā kvalitātes kritērijā pedagoga darba pašvērtējumā vai administrācijas vērtējumā, ja pedagoga portfolio iekļautie materiāli nav adekvāti punktos izteiktajam vērtējumam. Jebkuras izmaiņas pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtējumā pamato un norāda komisijas sēdes protokolā. 65
65. Komisijas priekšlikums par kvalitātes pakāpes piešķiršanu ir atbalstīts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem komisijas locekļiem. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. 66
66. Ja rodas iepriekš neparedzēti iemesli, komisijai ir tiesības lemt par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas atlikšanu vai pārcelšanu uz citu laiku attiecīgā mācību gada ietvaros, vai izbeigšanu, pamatojumu norādot sēdes protokolā. 67
67. Rezultātu apkopošanas posmā pēc komisijas priekšlikuma izteikšanas par kvalitātes pakāpes piešķiršanu, bet pirms lēmuma pieņemšanas tiek saskaņoti novērtēšanas rezultāti, kas ietver kārtējā mācību gadā novērtēšanā iegūto datu pārbaudi. 68
68. Izglītības iestādes komisija piecu darbdienu laikā pēc priekšlikuma izteikšanas par kvalitātes pakāpes piešķiršanu nodrošina kvalitātes pakāpes novērtēšanas rezultātu – šo noteikumu 8., 9., 10., 11., 12. un 13. pielikumā noteikto pedagoga darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkuma veidlapu – nosūtīšanu saskaņošanai pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā. 69
69. Pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendentu novērtēšanas rezultātu saskaņošanu pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā organizē patstāvīgi, bet ne ilgāk kā līdz kārtējā gada 30. aprīlim. 70
70. Kārtējā mācību gada noslēgumā pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par novērtēšanas rezultātiem no izglītības iestādēm, kurās veikta pedagogu novērtēšana. 71
71. Republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija pēc priekšlikumu izteikšanas par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pretendentu novērtēšanas rezultātus nosūta ministrijai saskaņošanai, iesniedzot ministrijas noteiktajā termiņā šādus materiālus:
71.1. novērtēšanai apstiprināto ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (kopiju);
71.2. komisijas sēdes protokolu vai protokolus (kopijas), kurā fiksēti katra ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta novērtēšanā saņemtie punkti un priekšlikums par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai nepiešķiršanu. 72
72. Ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu novērtēšanas rezultātu saskaņošanu ministrija organizē patstāvīgi, bet ne ilgāk kā līdz kārtējā gada 30. aprīlim. 73
73. Rezultātu apkopošanas posma noslēgumā pēc novērtēšanas rezultātu iesniegšanas saskaņošanai izglītības iestādes komisija un republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisija organizē individuālu sarunu ar kvalitātes pakāpes pretendentu par novērtēšanas rezultātiem un pedagoga tālākās profesionālās izaugsmes vajadzībām. Sarunā, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem, komisija iesaka pedagogam viņa tālākās profesionālās izaugsmes vajadzības, un pedagogs sadarbībā ar attiecīgās izglītības iestādes administrāciju izstrādā plānu, lai īstenotu pedagoga darba pašvērtējumā izvirzītos uzdevumus turpmākajai darbībai. 74
VII. Kārtība, kādā pieņem lēmumu par pedagoga kvalitātes pakāpes piešķiršanu
74. Tās izglītības iestādes vadītājs, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti, pēc saskaņojuma saņemšanas no pašvaldības atbildīgās institūcijas izglītības jomā, pamatojoties uz izglītības iestādes komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam. Ja pieņemts lēmums atteikt kvalitātes pakāpes piešķiršanu, izglītības iestādes vadītājs par to informē pedagogu, izsniedzot viņam komisijas protokola izrakstu un rīkojumu par lēmumu atteikt kvalitātes pakāpes piešķiršanu (kopiju). 75
75. Attiecīgās pašvaldības atbildīgā amatpersona pēc saskaņojuma saņemšanas no ministrijas, pamatojoties uz republikas pilsētas vai novada (novadu) pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam un nosūta informāciju par pieņemto lēmumu izglītības iestādei, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti. Attiecīgā izglītības iestāde lēmumu paziņo pedagogam. Ja attiecīgās pašvaldības atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu atteikt ceturtās kvalitātes pakāpes piešķiršanu, attiecīgās pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā nosūta lēmumu uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. 76
76. Ministrija, pamatojoties uz valsts komisijas izteikto priekšlikumu, pieņem lēmumu par piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu un nosūta informāciju par pieņemto lēmumu izglītības iestādei, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti, un pašvaldības atbildīgajai institūcijai izglītības jomā. Lēmumu par piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam paziņo ministrija, nosūtot kvalitātes pakāpi apliecinošu dokumentu (oriģinālu) uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. Ja ministrija pieņem lēmumu atteikt piektās kvalitātes pakāpes piešķiršanu, ministrija nosūta lēmumu uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. 77
77. Apliecību par pirmo, otro un trešo kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz izglītības iestāde, kurā pedagogs novērtējis savu profesionālās darbības kvalitāti. 78
78. Apliecību par ceturto kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz pašvaldības atbildīgā institūcija izglītības jomā, nosūtot to uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. 79
79. Apliecību par piekto kvalitātes pakāpi pedagogam izsniedz ministrija, nosūtot to uz pedagoga iesniegumā norādīto dzīvesvietas adresi. 80
80. Ja pedagogs, pretendējot uz iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi, ir pārsniedzis kvalitātes pakāpes piešķiršanai noteikto novērtējumu (punktos), pedagogam nepiešķir augstāku kvalitātes pakāpi. 81
81. Ja pedagogs, pretendējot uz iesniegumā norādīto kvalitātes pakāpi, nav sasniedzis kvalitātes pakāpes piešķiršanai noteikto pietiekamo novērtējumu (punktos), viņam nepiešķir zemāku kvalitātes pakāpi. 82
VIII. Komisijai iesniegto dokumentu uzglabāšana
82. Izglītības iestāde tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgās komisijas darbību apliecinošos dokumentus:
82.1. pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (oriģināls);
82.2. izglītības iestādes vadītāja rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls);
82.3. izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls);
82.4. izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu komisijas darba grafiku (oriģināls);
82.5. komisijas sēžu protokolus (oriģināli);
82.6. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli);
82.7. izglītības iestādes administrācijas vērtējumu par pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls);
82.8. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls);
82.9. pirmās, otrās un trešās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls). 83
83. Pašvaldība tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgās komisijas darbību apliecinošos dokumentus:
83.1. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (kopija);
83.2. izglītības iestādes vadītāja rekomendāciju par ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu (oriģināls);
83.3. rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls);
83.4. apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls);
83.5. komisijas apstiprinātu ceturtās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (oriģināls);
83.6. komisijas apstiprinātu darba grafiku (oriģināls);
83.7. komisijas sēžu protokolus (oriģināli);
83.8. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli);
83.9. izglītības iestādes administrācijas vērtējumu par ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls);
83.10. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls);
83.11. ceturtās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls). 84
84. Ministrija tās lietvedībā noteiktajā kārtībā par novērtēšanas procesu uzkrāj šādus pedagoga un izglītības iestādes administrācijas iesniegtos, kā arī attiecīgi komisijas darbību apliecinošos dokumentus:
84.1. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegumu (kopiju);
84.2. izglītības iestādes vadītāja rekomendāciju par piektās kvalitātes pakāpes pretendentu (oriģinālu);
84.3. rīkojumu par komisijas sastāvu (oriģināls);
84.4. apstiprinātu komisijas darbības kārtību (oriģināls);
84.5. komisijas apstiprinātu darba grafiku (oriģināls);
84.6. komisijas apstiprinātu piektās kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu (oriģināls);
84.7. komisijas sēžu protokolus (oriģināli);
84.8. piektās kvalitātes pakāpes pretendentu vadīto mācību stundu vērošanas un novērtējuma lapas (oriģināli);
84.9. administrācijas vērtējumu par piektās kvalitātes pakāpes pretendenta profesionālo darbību (oriģināls);
84.10. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējumu (oriģināls);
84.11. piektās kvalitātes pakāpes pretendenta darba pašvērtējuma un ārējā vērtējuma kopsavilkumu (oriģināls). 85
85. Šo noteikumu 82., 83. un 84. punktā minēto dokumentu glabāšanas termiņš ir pieci gadi. 86
86. Pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes pretendenta iesniegto portfolio pēc novērtēšanas rezultātu paziņošanas nodod pedagogam, un pedagogs periodiski papildina un atjauno tā saturu. 87
IX. Kārtība, kādā apstrīd un pārsūdz lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu
87. Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam ir tiesības apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 88
88. Ja lēmums par kvalitātes pakāpes piešķiršanu tiek apstrīdēts, attiecīgā institūcija izveido komisiju piecu cilvēku sastāvā, atbilstoši šo noteikumu 39. punktam iekļaujot komisijā personas, kas iepriekš nav piedalījušās novērtēšanā. Komisija, pamatojoties uz papildus pieprasīto materiālu (pedagoga pašvērtējums, pedagoga portfolio un izglītības iestādes administrācijas vērtējums par pedagogu) izvērtējumu atbilstoši šo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktā minētajam, pieņem lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi. 89
89. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi, pedagogam ir tiesības pretendēt uz to pašu vai citu kvalitātes pakāpi pēc viena izglītības iestādē nostrādāta mācību gada, no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 28. punktu izglītības iestādē iesniegts pedagoga iesniegums. 90
90. Šo noteikumu 88. punktā minēto lēmumu pedagogam ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. 91
X. Noslēguma jautājums (Nodaļa MK 05.07.2016. noteikumu Nr. 446 redakcijā)
91. Pedagogam, kuram kvalitātes pakāpe līdz 2016. gada 31. maijam nav piešķirta, un pedagogam, kuram kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas laikposmā no 2016. gada 31. maija līdz 2018. gada 31. augustam, ir tiesības pieteikties pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai ne agrāk kā 2018. gada 1. septembrī. Līdz 2018. gada 31. augustam iesniegtie pedagogu iesniegumi netiek izskatīti. 92 (Punkts atzīts par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža ar Satversmes tiesas 21.02.2018. spriedumu, kas stājas spēkā 23.02.2018.)
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Apliecības veidlapas paraugs
Apliecība Nr.______
|
|
|
(izdošanas vieta)
|
|
(izdošanas datums)
|
|
|
|
|
(vārds, uzvārds)
|
|
|
|
|
|
(personas kods)
|
|
pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā
ir ieguvis(-usi) __________________________. kvalitātes
pakāpi.
Institūcija, kas piešķīrusi
kvalitātes pakāpi |
|
Apliecība derīga no ____________. gada 1. septembra līdz
______________ gada 31. augustam.
Apliecības izdevējas institūcijas
vadītājs |
|
|
|
|
(vārds, uzvārds)
|
|
(paraksts*)
|
Z.v.*
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "Z.v."
neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši
normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti
(Vispārējās izglītības, t. sk.
pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās
izglītības programmas)
1. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
Klases audzināšanas darba
plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu,
strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas
programmas/tematiskā plāna;
0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav
izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai
klases audzinātāja pienākumus neveic.
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu
izvērtēšana
|
Mācību procesa plānošana un
organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/
efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un
organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva)
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar
izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par
notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas
korekcijas klases audzināšanas darba plānā;
2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi
kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks
rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes
ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas
pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu
rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;
0 – audzināšanas darbības aktivitātes
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas
ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.
|
Klases audzinātāja darbs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – veic klases audzinātāja pienākumus;
0 – nav klases audzinātājs.
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā
termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā
tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās
nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā
tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos
gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek
veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc
aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču
reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne
vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm
pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;
0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz
aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā
neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas,
paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā mācību sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas
kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos
regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana;
2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami;
vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas
nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču
to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā
mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet
nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās
darbības prognozēšana;
0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus
un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti
vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu
uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un
tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs
nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs
ar izglītojamiem
|
Konsultācijas un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar
izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama
būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību
sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem,
kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem,
tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta
pasākumus;
2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek
nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir
nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta
izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;
1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek
organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē
ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek
pievērsta fragmentāra vērība;
0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku
pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika
netiek pētīta un analizēta.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus;
0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.
Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem,
skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm,
konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības
iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos,
skatēs ārpus izglītības iestādes:
reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno
vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības
programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas
ieslodzījumu vietās.
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas
darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju
apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā
viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un
audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs,
izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes
darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze,
formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi
neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami
vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai
materiāli tiktu nodoti;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi
priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai
faktiski netiek iesniegti.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanas un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;
0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās projektos;
0 – pedagogs nepiedalās projektos.
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālajā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu
izmantošanā.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs ir atvērts
inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
pedagogs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to
kā trūkumu.
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
(Vispārējās izglītības, t. sk.
pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās
izglītības programmas)
2. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
Klases audzināšanas darba
plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu,
strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas
programmas/tematiskā plāna;
0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav
izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai
klases audzinātāja pienākumus neveic.
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu
izvērtēšana
|
Mācību procesa plānošana un
organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/
efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un
organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva)
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar
izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par
notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas
korekcijas klases audzināšanas darba plānā;
2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi
kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks
rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes
ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas
pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu
rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;
0 – audzināšanas darbības aktivitātes
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas
ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.
|
Klases audzinātāja darbs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – veic klases audzinātāja pienākumus;
0 – nav klases audzinātājs.
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā
termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā
tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās
nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā
tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos
gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek
veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc
aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču
reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne
vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm
pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;
0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz
aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā
neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas,
paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā mācību sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas
kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos
regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana;
2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami;
vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas
nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču
to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā
mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet
nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās
darbības prognozēšana;
0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus
un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti
vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu
uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un
tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs
nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultācijas un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar
izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama
būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību
sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem,
kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem,
tajā skaitā nodrošina arī karjeras izglītības atbalsta
pasākumus;
2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek
nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir
nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta
izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;
1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek
organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē
ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek
pievērsta fragmentāra vērība;
0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku
pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika
netiek pētīta un analizēta.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus;
0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.
Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem,
skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm,
konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības
iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos,
skatēs ārpus izglītības iestādes:
reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno
vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības
programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas
ieslodzījumu vietās.
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas
darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju
apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā
viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un
audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs,
izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes
darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze,
formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi
neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami
vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai
materiāli tiktu nodoti;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi
priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai
faktiski netiek iesniegti.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanas un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;
0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās projektos;
0 – pedagogs nepiedalās projektos.
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālajā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu
izmantošanā.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs ir atvērts
inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
pedagogs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to
kā trūkumu.
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
(Vispārējās izglītības, t. sk.
pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās
izglītības programmas)
3. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
Klases audzināšanas darba
plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu,
strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas
programmas/tematiskā plāna;
0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav
izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai
klases audzinātāja pienākumus neveic.
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu
izvērtēšana
|
Mācību procesa plānošana un
organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa
produktivitāte/efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējuma sešu vēroto mācību stundu rezultātus katrā no
mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību
procesa plānošana un organizācija; mācību procesa norises
mērķtiecīgums un rezultativitāte; mācību procesa
produktivitāte/efektivitāte)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva)
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar
izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par
notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas
korekcijas klases audzināšanas darba plānā;
2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi
kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks
rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes
ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas
pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu
rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;
0 – audzināšanas darbības aktivitātes
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas
ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.
|
Klases audzinātāja darbs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – veic klases audzinātāja pienākumus;
0 – nav klases audzinātājs.
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā
termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā
tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās
nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā
tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos
gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek
veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc
aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču
reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne
vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm
pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;
0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz
aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā
neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas,
paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā mācību sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas
kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos
regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana;
2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami;
vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas
nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču
to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā
mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet
nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās
darbības prognozēšana;
0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus
un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti
vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu
uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un
tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs
nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultācijas un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar
izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama
būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību
sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem,
kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem,
tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta
pasākumus;
2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek
nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir
nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta
izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;
1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek
organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē
ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek
pievērsta fragmentāra vērība;
0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku
pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika
netiek pētīta un analizēta.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus;
0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.
Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem,
skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm,
konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības
iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos,
skatēs ārpus izglītības iestādes:
reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno
vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības
programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas
ieslodzījumu vietās.
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas
darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju
apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā
viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un
audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs,
izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes
darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze,
formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi
neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami
vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai
materiāli tiktu nodoti;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi
priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai
faktiski netiek iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas
procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu
un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā,
2 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanai;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības
iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā;
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs ir mentors/prakses vadītājs;
0 – pedagogs nav mentors/prakses vadītājs.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir lektors/multiplikators;
0 – pedagogs nav lektors/multiplikators.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās projektos;
0 – pedagogs nepiedalās projektos.
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālajā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā
un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību
priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības metodikā)
pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē izglītojamos
svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas
apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos;
0 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu kompetenču
(pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas darba,
skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai izmanto
ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz
profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
iegūtās prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa;
viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti un
nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
(Vispārējās izglītības, t. sk.
pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās
izglītības programmas)
4. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
Klases audzināšanas darba
plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu,
strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas
programmas/tematiskā plāna;
0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav
izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai
klases audzinātāja pienākumus neveic.
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu
izvērtēšana
|
Mācību procesa plānošana un
organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/
efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
darba pašvērtējumu un administrācijas (ārējā eksperta) sešu
vēroto mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa
norises rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana
un organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva)
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar
izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par
notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas
korekcijas klases audzināšanas darba plānā;
2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi
kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks
rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes
ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas
pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu
rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;
0 – audzināšanas darbības aktivitātes
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas
ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.
|
Klases audzinātāja darbs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – veic klases audzinātāja pienākumus;
0 – nav klases audzinātājs.
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā
termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā
tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās
nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā
tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos
gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek
veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc
aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču
reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne
vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm
pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;
0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz
aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā
neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas,
paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā mācību sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas
kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos
regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana;
2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami;
vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas
nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču
to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā
mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet
nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās
darbības prognozēšana;
0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus
un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti
vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu
uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un
tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs
nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultācijas un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar
izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama
būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību
sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem,
kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem,
tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta
pasākumus;
2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek
nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir
nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta
izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;
1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek
organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē
ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek
pievērsta fragmentāra vērība;
0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku
pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika
netiek pētīta un analizēta.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus;
0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.
Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem,
skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm,
konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības
iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos,
skatēs ārpus izglītības iestādes:
reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno
vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības
programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas
ieslodzījumu vietās.
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas
darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju
apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā
viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un
audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs,
izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes
darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze,
formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi
neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami
vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai
materiāli tiktu nodoti;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi
priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai
faktiski netiek iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas
procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu
un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanai;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības
iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā;
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā
noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās
saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās
institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma
kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora
darbību un/vai prakses vadīšanu;
0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas
izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā
veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases
vadīšanu;
2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās
institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses
vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās projektos;
0 – pedagogs nepiedalās projektos.
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālajā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; ir dokuments par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu
un portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
iegūtās prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa;
viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti un
nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
(Vispārējās izglītības, t. sk.
pirmsskolas izglītības, programmas vai profesionālās
izglītības programmas)
5. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
Klases audzināšanas darba
plānošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs, veicot klases audzinātāja pienākumu,
strādā pēc individuāli veidotas audzināšanas
programmas/tematiskā plāna;
0 – veic klases audzinātāja pienākumus, bet nav
izstrādājis audzināšanas darba programmu/tematisko plānu vai
klases audzinātāja pienākumus neveic.
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
mācību stundās un pedagoga darbības rezultātu
izvērtēšana
|
Mācību procesa plānošana un
organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/
efektivitāte (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
mācību stundu rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācību procesa plānošana un
organizācija; mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte; mācību procesa produktivitāte/efektivitāte)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs mācību procesā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānoti un organizēti (pedagoga iniciatīva)
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi kopā ar
izglītojamiem; regulāri veikti īsi rakstiski apkopojumi par
notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darba analīze; veiktas
korekcijas klases audzināšanas darba plānā;
2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
organizēti klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumi
kopā ar izglītojamiem; veikts notikušo pasākumu īss rakstisks
rezultātu apkopojums, kas atspoguļots izglītības iestādes
ikgadējā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – formāla klases/izglītības iestādes/ārpusskolas
pasākumu organizēšana kopā ar izglītojamiem; pasākumu
rezultātu analīze tiek veikta neregulāri;
0 – audzināšanas darbības aktivitātes
klases/izglītības iestādes/ārpusskolas pasākumos tiek veiktas
ļoti fragmentāri, reti vai netiek veiktas.
|
Klases audzinātāja darbs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – veic klases audzinātāja pienākumus;
0 – nav klases audzinātājs.
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
precīzi un regulāri; atskaites tiek nodotas noteiktajā
termiņā, un tajās netiek pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos pārsvarā
tiek veikti precīzi un regulāri; pārbaudēs konstatētās
nepilnības pedagogs novērš īsā laikā; atskaites pārsvarā
tiek nodotas noteiktajā termiņā, bet tajās atsevišķos
gadījumos tiek pieļautas nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos netiek
veikti savlaicīgi; tie vietumis ir neprecīzi, pēc
aizrādījumiem par nepilnībām pedagogs tos novērš, taču
reizēm nepieciešami atkārtoti atgādinājumi; atskaites ne
vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā termiņā, un tajās reizēm
pieļautas arī būtiskas neprecizitātes;
0 – ieraksti klases žurnālā u. c. dokumentos tiek veikti
periodiski, tie pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz
aizrādījumiem par nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā
neievēro atskaišu nodošanas termiņus, atskaites ir formālas,
paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā mācību sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs ir informējis izglītojamos par vērtēšanas
kārtību un kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā, tos
regulāri ievēro; veikta visaptveroša izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana;
2 – vērtēšanas kritēriji saprotami un ērti lietojami;
vērtēšanas kritēriju lietošanā reizēm vērojamas
nekonsekvences; pedagoga atskaitēs ir izglītojamo zināšanu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – pamatā ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, taču
to lietošanu pedagogs ne vienmēr izprot; dominē izglītojamā
mācību sasniegumu uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet
nav veikta rezultātu analīze un tālākās pedagoģiskās
darbības prognozēšana;
0 – pedagogs neanalizē izglītojamā mācību sasniegumus
un neprognozē rezultātus, nav skaidri un saprotami izstrādāti
vērtēšanas kritēriji, izglītojamā mācību sasniegumu
uzskaite, datu statistiskā apstrāde, rezultātu analīzes un
tālākās darbības prognozēšanas materiālu nav; pedagogs
nereaģē uz administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultācijas un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultācijas kā viena no būtiskām darba formām ar
izglītojamiem tiek abpusēji aktīvi izmantotas; ir vērojama
būtiska un esošajai situācijai adekvāta izglītojamā mācību
sasniegumu dinamika; pedagogs strādā gan ar izglītojamiem,
kuriem ir mācību grūtības, gan ar talantīgiem izglītojamiem,
tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta
pasākumus;
2 – konsultācijas ar izglītojamiem no pedagoga puses tiek
nodrošinātas, taču izglītojamo apmeklētība ir
nesistemātiska; vērojama esošajai situācijai adekvāta
izglītojamā mācību sasniegumu dinamika;
1 – konsultācijas izglītojamiem formāli tiek
organizētas, taču izglītojamie konsultācijas visumā apmeklē
ļoti reti; izglītojamā mācību sasniegumu dinamikai tiek
pievērsta fragmentāra vērība;
0 – izglītības iestādes veidoto konsultāciju grafiku
pedagogs neievēro; izglītojamā mācību sasniegumu dinamika
netiek pētīta un analizēta.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus;
0 – pedagogs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos
darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālajā/valsts līmenī.
Izglītojamo gatavošana olimpiādēm, konkursiem, skatēm
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos olimpiādēm, konkursiem,
skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos olimpiādēm,
konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi olimpiādēs, konkursos, skatēs
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) olimpiādēs, konkursos, skatēs ārpus izglītības
iestādes: reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu olimpiādēs, konkursos,
skatēs ārpus izglītības iestādes:
reģionālajā/valsts/starptautiskajā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Kritērijs nav attiecināms uz pedagogiem, kuri īsteno
vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības vakara (maiņu) un neklātienes izglītības
programmas un sociālās korekcijas izglītības programmas
ieslodzījumu vietās.
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksts u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās komisijas
darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmju
apmeklēšanu pedagogs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā
viņš izmanto iespēju izteikt savu viedokli par mācību un
audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs,
izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes
darba uzlabošanai; neregulāri veikta sava darba analīze,
formāli izpildot izglītības iestādes prasības, savlaicīgi
neveicot skolas kopējo darba analīzi; nepieciešami
vairākkārtēji administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai
materiāli tiktu nodoti;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas sanāksmes; konstruktīvi
priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai
faktiski netiek iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas
procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu
un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanai;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdalība izglītības
iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā;
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā
noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās
saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās
institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma
kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora
darbību un/vai prakses vadīšanu;
0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas
izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā
veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases
vadīšanu;
2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās
institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses
vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās projektos;
0 – pedagogs nepiedalās projektos.
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
projektos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumos)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālajā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālajā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
regulārai savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta,
audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs
mērķtiecīgi motivē izglītojamo svešvalodas zināšanu
izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; pedagogam ir
tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu
apguvi;
2 – svešvalodu zināšanas pedagogs iespēju gadījumā
izmanto, lai dažādotu savu pedagoģisko darbu; pedagogs
neregulāri, tomēr rosina izglītojamos svešvalodas zināšanu
izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; var būt
tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu
apguvi;
1 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei pedagogs izmanto ļoti neregulāri; pedagogs
nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai
svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt tālākizglītības
kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;
0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto; izglītojamo motivēšana
svešvalodu zināšanu izmantošanā pedagogam nav aktuāla; var
būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu
apguvi.
|
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz
profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus).
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
iegūtās prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa;
viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs iegūtās prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti un
nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
Sadarbība ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar
trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības
jomā;
2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar
divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;
1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar
vienu valsts līmeņa institūciju izglītības jomā;
0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus
apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā.
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti
(Profesionālās ievirzes (mākslas
vai mūzikas) izglītības programmas)
1. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas
pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu
izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas
skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas
iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas
pasākumus kopā ar izglītojamiem;
2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa
ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc
administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas
aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet
arī pats tos organizē vai vada;
1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību
procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību
repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas
neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai
fragmentāri;
0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs
skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamos par
sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā
izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami,
ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamā sasniegumus
apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un
kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;
2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus
vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami,
tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri
analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā
analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā pedagogs
izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic
neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu
statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un
tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;
0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas
kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās
apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības
prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz
administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Atbalsta sniegšana izglītojamiem
un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan
ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot
viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos,
regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu
veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības
iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa
sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu
izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem
izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties
radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos,
koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā,
novadā;
1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē
neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem
(mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma
darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās
aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā
u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos
iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem
sasniegumiem;
0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz
konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs
(izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko
līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs
ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā
līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās
komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās
komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā
pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību
un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības
sanāksmēs;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora/meistarklašu vadītāja /nometnes
vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir lektors/multiplikators/meistarklašu/
nometnes vadītājs;
0 – pedagogs nav lektors/multiplikators/meistarklašu/
nometnes vadītājs.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas
projektos;
0 – pedagogs projektos neiesaistās.
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts
inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā
trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
(Profesionālās ievirzes (mākslas
vai mūzikas) izglītības programmas)
2. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos mācību stundas vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas
pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu
izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas
skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas
iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas
pasākumus kopā ar izglītojamiem;
2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa
ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc
administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas
aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet
arī pats tos organizē vai vada;
1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību
procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību
repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas
neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai
fragmentāri;
0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs
skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamos par
sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā
izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami,
ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamā sasniegumus
apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un
kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;
2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus
vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami,
tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri
analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā
analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā
pedagogs izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic
neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu
statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un
tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;
0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas
kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās
apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības
prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz
administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Atbalsta sniegšana izglītojamiem
un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan
ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot
viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos,
regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu
veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības
iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa
sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu
izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem
izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties
radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos,
koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā,
novadā;
1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē
neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem
(mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma
darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās
aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā
u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos
iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem
sasniegumiem;
0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz
konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs
(izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko
līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs
ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā
līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās
komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās
komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā
pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību
un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības
sanāksmēs;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
materiālus)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos materiālus)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora/meistarklašu vadītāja/nometnes
vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir
lektors/multiplikators/meistarklašu/nometnes vadītājs;
0 – pedagogs nav lektors/multiplikators/meistarklašu/
nometnes vadītājs.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas
projektos;
0 – pedagogs projektos neiesaistās.
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
materiālus)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts
inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā
trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
(Profesionālās ievirzes (mākslas
vai mūzikas) izglītības programmas)
3. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas
pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu
izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas
skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas
iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas
pasākumus kopā ar izglītojamiem;
2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa
ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc
administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas
aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet
arī pats tos organizē vai vada;
1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību
procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību
repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas
neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai
fragmentāri;
0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs
skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamo par
sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā
izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami,
ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamā sasniegumus
apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un
kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;
2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus
vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami,
tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri
analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā
analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā pedagogs
izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic
neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu
statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un
tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;
0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas
kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās
apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības
prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz
administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs
ar izglītojamiem
|
Atbalsta sniegšana izglītojamiem
un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan
ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot
viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos,
regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu
veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības
iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa
sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu
izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem
izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties
radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos,
koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā,
novadā;
1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē
neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem
(mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma
darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās
aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā
u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos
iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem
sasniegumiem;
0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz
konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs
(izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko
līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs
ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā
līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas –
ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā sasniegumu
uzskaites izraksti u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās
komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās
komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā
pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību
un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības
sanāksmēs;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes
pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu
īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu
norises kvalitāti;
2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi
pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā
izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības
plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanā;
1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic
formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības
iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības
plānošanā;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes
pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības
plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes
darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļautos materiālus)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos materiālus)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir mentors/prakses vadītājs;
0 – pedagogs nav mentors/prakses vadītājs.
Lektora/multiplikatora/meistarklašu vadītāja /nometnes
vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir lektors/multiplikators/meistarklašu/
nometnes vadītājs;
0 – pedagogs nav lektors/multiplikators/meistarklašu/
nometnes vadītājs.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas
projektos;
0 – pedagogs projektos neiesaistās;
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
materiālus)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu
un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus).
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti
reti un nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
(Profesionālās ievirzes (mākslas
vai mūzikas) izglītības programmas)
4. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas
pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu
izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas
skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas
iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas
pasākumus kopā ar izglītojamiem;
2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa
ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc
administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas
aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet
arī pats tos organizē vai vada;
1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību
procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību
repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas
neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai
fragmentāri;
0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs
skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamo sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamos par
sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā
izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami,
ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamā sasniegumus
apkopo, veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un
kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;
2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus
vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami,
tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri
analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā
analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā pedagogs
izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic
neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu
statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un
tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;
0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas
kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās
apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības
prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz
administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Atbalsta sniegšana izglītojamiem
un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan
ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot
viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos,
regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu
veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības
iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa
sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu
izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem
izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties
radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos,
koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā,
novadā;
1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē
neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem
(mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma
darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās
aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā
u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos
iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem
sasniegumiem;
0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz
konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs
(izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko
līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs
ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā
līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās
komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās
komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā
pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību
un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības
sanāksmēs;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes
pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu
īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu
norises kvalitāti;
2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi
pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā
izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības
plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanā;
1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic
formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības
iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības
plānošanā;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes
pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības
plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes
darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto
uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites
veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas
izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas
apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai
prakses vadīšanu;
0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas
izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā
veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases
vadīšanu;
2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās
institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses
vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas
projektos;
0 – pedagogs projektos neiesaistās.
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz
profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti
reti un nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
(Profesionālās ievirzes (mākslas
vai mūzikas) izglītības programmas)
5. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Mācību priekšmeta programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta autorprogramma, kuru pedagogs izstrādājis kā
mācību līdzekļu komplekta sastāvdaļu;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
pilnveidota/uzlabota mācību priekšmeta paraugprogramma;
0 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota mācību
priekšmeta paraugprogramma.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs regulāri un mērķtiecīgi veic audzināšanas
pasākumus mācību procesa ietvaros; interesējas par savu
izglītojamo sekmēm un stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas
skolā; atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm pēc savas
iniciatīvas organizē un vada nodaļas/skolas/ārpusskolas
pasākumus kopā ar izglītojamiem;
2 – pedagogs veic audzināšanas pasākumus mācību procesa
ietvaros; regulāri interesējas par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā; pēc
administrācijas norādes organizē izglītojamiem radošas
aktivitātes; ne tikai piedalās skolas rīkotajos pasākumos, bet
arī pats tos organizē vai vada;
1 – pedagogs organizē audzināšanas pasākumus mācību
procesa ietvaros (pārrunas, skates, atbilstoša mācību
repertuāra izvēle u. c.); par savu izglītojamo sekmēm un
stundu apmeklējumiem mākslas/mūzikas skolā interesējas
neregulāri; skolas rīkotajos pasākumos piedalās ļoti reti vai
fragmentāri;
0 – audzināšanas aktivitātes netiek veiktas; pedagogs
skolas rīkotos pasākumus neapmeklē.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Pedagoga izpratne par
izglītojamā sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs savlaicīgi informē izglītojamos par
sasniegumu vērtēšanas kārtību; pedagoģiskajā darbībā
izmantotie vērtēšanas kritēriji izglītojamiem ir saprotami,
ērti lietojami un tiek ievēroti; izglītojamo sasniegumus apkopo,
veicot izglītojamo zināšanu un prasmju statistisko un
kvalitatīvo analīzi un turpmāk veicamā prognozēšanu;
2 – pedagogs praksē izmanto izglītojamiem izskaidrotus
vērtēšanas kritērijus; tie ir saprotami un ērti lietojami,
tomēr reizēm to lietošanā vērojamas nekonsekvences; regulāri
analizē izglītojamā sasniegumus, kuros dominē statistiskā
analīze; pedagoga atskaitēs ir izglītojamā sasniegumu
statistiskā un kvalitatīvā analīze un izvērsta tālākās
darbības prognozēšana, taču tajā vērojamas maznozīmīgas
nepilnības;
1 – vērtēšanas kritērijus pedagoģiskajā darbā
pedagogs izmanto periodiski, izglītojamā sasniegumu analīzi veic
neregulāri; dominē izglītojamā sasniegumu uzskaite un datu
statistiskā apstrāde, bet nav veikta rezultātu analīze un
tālākās pedagoģiskās darbības prognozēšana;
0 – pedagoģiskajā darbā neizmanto vērtēšanas
kritērijus, izglītojamā sasniegumu uzskaites, datu statistiskās
apstrādes, rezultātu analīzes un tālākās darbības
prognozēšanas materiālu nav; pedagogs nereaģē uz
administrācijas aizrādījumiem.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Atbalsta sniegšana izglītojamiem
un viņu iesaistīšana radošās aktivitātēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku, pēc savas iniciatīvas ārpus nodarbībām strādā gan
ar izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, gan arī ar talantīgiem izglītojamiem, gatavojot
viņus konkursiem, koncertiem; motivē savus izglītojamos,
regulāri piedaloties radošās aktivitātēs (izstāžu
veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.) izglītības
iestādē, pilsētā, novadā, mērķtiecīgi virzīties uz mērķa
sasniegšanu, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs ārpus nodarbībām sniedz atbalstu
izglītojamiem, kuri dažādu iemeslu (ilgstošas slimošanas,
mācību apguves grūtību u. c.) dēļ nav apmeklējuši
nodarbības, nodrošinot situācijai atbilstošu sasniegumu
dinamiku; atsevišķos gadījumos strādā arī ar talantīgiem
izglītojamiem; motivē izglītojamos regulāri piedalīties
radošās aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos,
koncertdarbībā u. c.) savā izglītības iestādē, pilsētā,
novadā;
1 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamos konsultē
neregulāri, pamatā palīdz sagatavoties mācību pārbaudījumiem
(mācību koncertiem, kontrolstundām, eksāmeniem, noslēguma
darbiem); fragmentāri iesaista izglītojamos radošās
aktivitātēs (izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā
u. c.); izglītības iestādes rīkotajos pasākumos izglītojamos
iesaista epizodiski, neregulāri seko līdzi viņu individuālajiem
sasniegumiem;
0 – pedagogs ārpus nodarbībām izglītojamiem nesniedz
konsultācijas un neiesaista viņus radošās aktivitātēs
(izstāžu veidošanā, projektos, koncertdarbībā u. c.); neseko
līdzi izglītojamā sasniegumu dinamikai.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs
ārpus izglītības iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā
līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite (individuālās sarunas ar vecākiem, klases
vecāku sanāksmes, izglītojamo dienasgrāmatas ieraksti,
informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas, tikšanās,
praktikumi (vecāku izglītošana par bērnu audzināšanas
jautājumiem), kopīgu pasākumu organizēšana);
2 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprites ar izglītojamo vecākiem nodrošināšanai
pedagogs izmanto tradicionālās informācijas nodošanas formas;
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai notiek
arī tikšanās ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem,
organizējot individuālas sarunas;
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
fragmentāri, izmantojot vienveidīgas sadarbības
formas – ieraksti izglītojamo dienasgrāmatās, izglītojamā
sasniegumu uzskaites izraksti u. tml.;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek – vecākiem/aizbildņiem netiek sniegta informācija
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
un mācību priekšmeta/izglītības jomas metodiskās
komisijas/apvienības darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes, metodiskās
komisijas/apvienības sanāksmju apmeklēšanu pedagogs uztver kā
pašsaprotamu pasākumu, kurā tiek izteikts viedoklis par mācību
un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas/apvienības
sanāksmēs;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās
padomes, metodiskās komisijas/apvienības sanāksmes.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes
pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu
īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu
norises kvalitāti;
2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi
pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā
izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības
plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanā;
1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic
formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības
iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības
plānošanā;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes
pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības
plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes
darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā
noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās
saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās
institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma
kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora
darbību un/vai prakses vadīšanu.
0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas
izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā
veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases
vadīšanu;
2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās
institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses
vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Pedagoga darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas
projektos.
0 – pedagogs projektos neiesaistās;
Pedagoga līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos.
Pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto regulārai savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi
motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; pedagogam ir tālākizglītības kursos
iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;
2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas pedagogs iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu
savu pedagoģisko darbu; pedagogs neregulāri, tomēr rosina
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var būt tālākizglītības kursos
iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;
1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta,
audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par
svešvalodu apguvi;
0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos
savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta,
audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs
neizmanto; izglītojamo motivēšana svešvalodu zināšanu
izmantošanā pedagogam nav aktuāla; var būt tālākizglītības
kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi.
|
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz
profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus).
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti
reti un nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
Sadarbība ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar
trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības
jomā;
2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar
divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;
1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar
vienu valsts līmeņa institūciju izglītības jomā;
0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus
apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā.
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti
(Profesionālās ievirzes (sporta)
vai interešu izglītības programmas)
1. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski
pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu
interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību
autorprogrammu.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un
organizē pulciņa/grupas/izglītības iestādes/ārpus iestādes
pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus
apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības
analīzi;
2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem,
izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic
pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas
tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;
1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar
izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic
neregulāri;
0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai
netiek veiktas.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Izpratne par izglītojamā
sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju
statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās
darbības prognozēšanu;
|
|
2 – pedagoga profesionālās
darbības sastāvdaļa ir izglītojamā prasmju statistiskā un
kvalitatīvā analīze un tālākās darbības prognozēšana,
taču dominē faktu uzskaitījums, nevis analīze;
1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu
uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri
veikta rezultātu analīze un tālākās darbības
prognozēšana;
0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē
izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultēšana un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā
iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki;
pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā
spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli
strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu
individuālajai izaugsmei;
1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo
individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru
vērību;
0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo
individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un
analizēta.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības
iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs,
sacensībās ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamiem
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un
abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas
formas;
2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri,
izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;
1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;
0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs
un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un
līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek
uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā
darbā;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes
sanāksmes un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās
periodiski.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Lektora/meistara/multiplikatora/nometnes vadītāja darbība
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir lektors/meistars/multiplikators/nometnes
vadītājs;
0 – pedagogs nav lektors/meistars/multiplikators/nometnes
vadītājs.
Pedagoga darbība projektos/izlasēs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/
izlasēs;
0 – pedagogs projektos/izlasēs neiesaistās.
Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā
profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās.
Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts
inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā
trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
2. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski
pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu
interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību
autorprogrammu.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un
organizē pulciņa/grupas/izglītības iestādes/ārpus iestādes
pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus
apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības
analīzi;
2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem,
izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic
pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas
tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;
1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar
izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic
neregulāri;
0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai
netiek veiktas.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Izpratne par izglītojamā
sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju
statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās
darbības prognozēšanu;
2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir
izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un
tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu
uzskaitījums, nevis analīze;
1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu
uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri
veikta rezultātu analīze un tālākās darbības
prognozēšana;
0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē
izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultēšana un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā
iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki;
pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā
spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli
strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu
individuālajai izaugsmei;
1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo
individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru
vērību;
0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo
individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un
analizēta.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības
iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs,
sacensībās ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un
abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas
formas;
2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri,
izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;
1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;
0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs
un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un
līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek
uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā
darbā;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes
sanāksmes un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās
periodiski.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Lektora/meistara/multiplikatora/nometnes vadītāja darbība
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir lektors/meistars/multiplikators/nometnes
vadītājs;
0 – pedagogs nav lektors/meistars/multiplikators/nometnes
vadītājs.
Pedagoga darbība projektos/izlasēs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/
izlasēs;
0 – pedagogs projektos/izlasēs neiesaistās.
Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā
profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumi)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās.
Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
dokumentāro apliecinājumu vērtējumu)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts
inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā
trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
3. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski
pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu
interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību
autorprogrammu
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un
organizē pulciņa/grupas/izglītības iestādes/ārpus iestādes
pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus
apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības
analīzi;
2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem,
izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic
pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas
tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;
1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar
izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic
neregulāri;
0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai
netiek veiktas.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Izpratne par izglītojamā
sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju
statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās
darbības prognozēšanu;
2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir
izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un
tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu
uzskaitījums, nevis analīze;
1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu
uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri
veikta rezultātu analīze un tālākās darbības
prognozēšana;
0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē
izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultēšana un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā
iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki;
pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā
spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli
strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu
individuālajai izaugsmei;
1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo
individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru
vērību;
0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo
individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un
analizēta.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības
iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs,
sacensībās ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un
abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas
formas;
2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri,
izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;
1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;
0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs
un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un
līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek
uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā
darbā;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes
sanāksmes
un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās periodiski.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes
pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu
īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu
norises kvalitāti;
2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi
pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā
izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības
plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanā;
1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic
formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības
iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības
plānošanā;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes
pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības
plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes
darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
|
Mācību līdzekļu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs ir mentors/prakses vadītājs;
0 – pedagogs nav mentors/prakses vadītājs.
Lektora/meistara/multiplikatora/nometnes vadītāja darbība
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir lektors/meistars/multiplikators/nometnes
vadītājs;
0 – pedagogs nav lektors/meistars/multiplikators/nometnes
vadītājs.
Pedagoga darbība projektos/izlasēs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/
izlasēs;
0 – pedagogs projektos/izlasēs neiesaistās.
Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā
profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās.
Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu
un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti
reti un nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
4. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktu.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski
pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu
interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību
autorprogrammu.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamā darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un
organizē pulciņa/grupas /izglītības iestādes/ārpus iestādes
pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus
apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības
analīzi;
2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem,
izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic
pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas
tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;
1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar
izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic
neregulāri;
0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai
netiek veiktas.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Izpratne par izglītojamā
sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju
statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās
darbības prognozēšanu;
2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir
izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un
tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu
uzskaitījums, nevis analīze;
1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu
uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri
veikta rezultātu analīze un tālākās darbības
prognozēšana;
0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē
izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultēšana un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā
iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki;
pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā
spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli
strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu
individuālajai izaugsmei;
1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo
individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru
vērību;
0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo
individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un
analizēta.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības
iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs,
sacensībās ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un
abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas
formas;
2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri,
izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;
1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;
0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs
un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un
līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek
uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā
darbā;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes
sanāksmes un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās
periodiski.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes
pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu
īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu
norises kvalitāti;
2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi
pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā
izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības
plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanā;
1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic
formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības
iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības
plānošanā;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes
pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības
plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes
darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā tiek ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā
noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās
saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās
institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma
kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora
darbību un/vai prakses vadīšanu;
0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas
izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā
veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases
vadīšanu;
2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās
institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses
vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Mācību līdzekļu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Pedagoga darbība projektos/izlasēs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas projektos/
izlasēs;
0 – pedagogs projektos/izlasēs neiesaistās.
Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā
profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās.
Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā un regulārai savu kompetenču (pedagoģijā
un mācību priekšmeta, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto vai
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības
kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu
un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti
reti un nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
5. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Mācību un
audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības
rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību programmas
izmantošana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Pamatkritērijs, kurā pieļaujams saņemt 0 punktus.
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
patstāvīgi izstrādāta publiskota interešu
izglītības/profesionālās ievirzes mācību autorprogramma;
2 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota pedagoga
izstrādāta nepubliskota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
1 – pedagoģiskajā darbā tiek izmantota saturiski
pilnveidota/uzlabota interešu izglītības/profesionālās
ievirzes mācību autorprogramma;
0 – pedagogs savā darbā izmanto cita pedagoga veidotu
interešu izglītības programmu/profesionālās ievirzes mācību
autorprogrammu.
|
|
1.2. Mācību procesa organizēšana
nodarbībās un pedagoga darbības rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma sešu vēroto
nodarbību rezultātus katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana (pedagoga darbība);
mācīšanās (izglītojamo darbība); vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Audzināšanas darbības
organizēšana izglītības iestādē un ārpus tās, rezultātu
izvērtēšana
|
Pedagoga veiktais audzināšanas
darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
pedagogs (pēc savas iniciatīvas) mērķtiecīgi plāno un
organizē pulciņa/grupas/izglītības iestādes/ārpus iestādes
pasākumus kopā ar izglītojamiem; regulāri veic īsus rakstiskus
apkopojumus par notikušajiem pasākumiem, audzināšanas darbības
analīzi;
2 – pedagogs, organizējot pasākumus izglītojamiem,
izpilda izglītības iestādes administrācijas norādes; veic
pasākumu uzskaiti un īsu pasākumu rezultātu apkopojumu, kas
tiek atspoguļots pedagoga ikgadējā darba pašvērtējumā;
1 – pedagogs formāli organizē pasākumus kopā ar
izglītojamiem; pasākumu uzskaiti un rezultātu analīzi veic
neregulāri;
0 – aktivitātes tiek veiktas ļoti fragmentāri, reti vai
netiek veiktas.
|
|
1.4. Pedagoģiskā procesa
organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte obligātajā
dokumentācijā un atskaišu iesniegšana (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri;
atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā, un tajās netiek
pieļautas neprecizitātes;
2 – ieraksti dokumentos pārsvarā tiek veikti precīzi un
regulāri; pārbaudēs konstatētās nepilnības pedagogs novērš
īsā laikā; atskaites pārsvarā tiek nodotas noteiktajā
termiņā, bet tajās atsevišķos gadījumos tiek pieļautas
nebūtiskas neprecizitātes;
1 – ieraksti dokumentos netiek veikti savlaicīgi; tie
vietumis ir neprecīzi, pēc aizrādījumiem par nepilnībām
pedagogs tos novērš, taču reizēm nepieciešami atkārtoti
atgādinājumi; atskaites ne vienmēr tiek iesniegtas noteiktajā
termiņā, un tajās reizēm pieļautas arī būtiskas
neprecizitātes;
0 – ieraksti dokumentos tiek veikti periodiski, tie
pārsvarā ir neprecīzi; pedagogs nereaģē uz aizrādījumiem par
nepilnību novēršanu; pedagogs pārsvarā neievēro atskaišu
nodošanas termiņus, atskaites ir formālas, paviršas.
|
|
1.5. Izpratne par izglītojamā
sasniegumu vērtēšanas procesu
|
Izglītojamā sasniegumu
vērtēšana, rezultātu apkopošana un analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs veic visaptverošu izglītojamā prasmju
statistisko un kvalitatīvo analīzi un izvērstu tālākās
darbības prognozēšanu;
2 – pedagoga profesionālās darbības sastāvdaļa ir
izglītojamā prasmju statistiskā un kvalitatīvā analīze un
tālākās darbības prognozēšana, taču dominē faktu
uzskaitījums, nevis analīze;
1 – pedagoga darbā dominē izglītojamā sasniegumu
uzskaite un datu statistiskā apstrāde, bet netiek regulāri
veikta rezultātu analīze un tālākās darbības
prognozēšana;
0 – pedagogs savā darbā vērtēšanu neizmanto; neanalizē
izglītojamā sasniegumus un neprognozē rezultātus.
|
|
2. Pedagoga
ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un
iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā
|
2.1. Pedagoga individuālais darbs ar
izglītojamiem
|
Konsultēšana un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – konsultēšanās tiek izmantota abpusēji: tajā
iesaistās gan pedagogs, gan izglītojamie, gan viņu vecāki;
pedagogs individuāli strādā, attīstot katra izglītojamā
spējas un talantus, tajā skaitā nodrošina karjeras izglītības
atbalsta pasākumus;
2 – pedagogs praktizē konsultēšanu un individuāli
strādā ar talantīgiem izglītojamiem, sekojot līdzi viņu
individuālajai izaugsmei;
1 – konsultēšana no pedagoga puses formāla; izglītojamo
individuālajiem sasniegumiem pedagogs pievērš fragmentāru
vērību;
0 – pedagogs nepraktizē konsultēšanu; izglītojamo
individuālās izaugsmes dinamika netiek pētīta un
analizēta.
|
Izglītojamo iesaistīšana pasākumu
norisē (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs iesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana);
0 – pedagogs neiesaista izglītojamos pasākumu norisē
(plānošana, vadīšana, organizēšana).
Izglītojamo gatavošana konkursiem, skatēm, sacensībām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – pedagogs gatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām;
0 – pedagogs negatavo izglītojamos konkursiem, skatēm,
sacensībām.
Izglītojamo sasniegumi konkursos, skatēs, sacensībās
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamie gūst sasniegumus (atzinības/godalgotas
vietas) konkursos, skatēs, sacensībās ārpus izglītības
iestādes reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī;
0 – izglītojamie negūst sasniegumus konkursos, skatēs,
sacensībās ārpus izglītības iestādes
reģionālā/valsts/starptautiskā līmenī.
|
2.2. Pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri un
abpusēji, pedagogs izmanto daudzveidīgas informācijas nodošanas
formas;
2 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek regulāri,
izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas;
1 – informācijas apmaiņa ar izglītojamo
vecākiem/aizbildņiem no pedagoga puses notiek fragmentāri;
0 – pedagogs izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
informāciju par izglītojamā sasniegumiem nesniedz.
|
|
3. Pedagoga
ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
darbā un iestādes metodiskajā darbā (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs
un iestādes metodiskajā darbā, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšana un
līdzdalība iestādes metodiskajā darbā no pedagoga puses tiek
uztverta kā pašsaprotams pasākums, kurā tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs formāli līdzdarbojas gandrīz visās
pedagoģiskās padomes sanāksmēs un iestādes metodiskajā
darbā;
0 – pedagogs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes
sanāksmes un iestādes metodiskajā darbībā iesaistās
periodiski.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes
pašvērtēšanā, attīstības plānošanā un pasākumu
īstenošanā, uzņemoties atbildību par ieplānoto aktivitāšu
norises kvalitāti;
2 – izglītības iestādes ikgadējo sava darba pašanalīzi
pedagogs veic regulāri, ievērojot visus termiņus kopējā
izglītības iestādes pašvērtējuma veidošanā un attīstības
plānošanā; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības
iestādes darbības uzlabošanā;
1 – ikgadējo sava darba pašanalīzi pedagogs veic
formāli; neregulāri un fragmentāri piedalās izglītības
iestādes pašvērtējuma procesā un attīstības
plānošanā;
0 – pedagogam nav aktuāla līdzdarbība iestādes
pašvērtējuma procesā, izglītības iestādes darbības
plānošanā; konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes
darbības uzlabošanai pedagogs faktiski nesniedz.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes
profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; motivēta augsta
pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās;
prasme izvairīties no konfliktsituācijām; problēmgadījumos
cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un smalkjūtības
izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās situācijās;
1 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes,
atbildības un koleģialitātes līmenis; konfliktsituācijas
savstarpējās attiecībās veidojas nemotivēti augstās
pašapziņas un tikai savas taisnības meklēšanas dēļ;
prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības apliecinājumiem no
kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes
trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru risināšanā
jāiesaistās izglītības iestādes administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Pedagoga pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Pedagoga profesionālā
pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto mācību un metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā noteikto
uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites
veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas
izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas
apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai
prakses vadīšanu.
0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas
izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā
veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases
vadīšanu;
2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās
institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses
vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Mācību līdzekļu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors;
0 – pedagogs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu
komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par mācību un
audzināšanas darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogam ir publikācijas;
0 – pedagogam nav publikāciju.
Pedagoga darbība projektos/izlasēs/nometnēs (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto dokumentāro
apliecinājumu vērtējumu)
1 – pedagogs organizē/vada/aktīvi līdzdarbojas
projektos/izlasēs/nometnēs;
0 – pedagogs projektos/izlasēs/nometnēs neiesaistās.
Pedagoga līdzdalība skatēs, konkursos, sacensībās savā
profesionālās darbības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās;
0 – pedagogs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos,
sacensībās.
Pedagoga sasniegumi savā profesionālās darbības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus
reģionālā/valsts līmenī;
0 – pedagogs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
mācību procesā
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas pedagogs mērķtiecīgi izmanto regulārai savu
kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta, audzināšanas
darba, skolvadības metodikā) pilnveidei; pedagogs mērķtiecīgi
motivē izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; pedagogam ir tālākizglītības kursos
iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;
2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas pedagogs iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu
savu pedagoģisko darbu; pedagogs neregulāri, tomēr rosina
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var būt tālākizglītības kursos
iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;
1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta,
audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs
izmanto ļoti neregulāri; pedagogs nepievērš īpašu uzmanību
izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā;
var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par
svešvalodu apguvi;
0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos
savu kompetenču (pedagoģijā un mācību priekšmeta,
audzināšanas darba, skolvadības metodikā) pilnveidei pedagogs
neizmanto; izglītojamo motivēšana svešvalodu zināšanu
izmantošanā pedagogam nav aktuāla; var būt tālākizglītības
kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi.
|
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana mācību procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu
un pedagoga portfolio iekļautos dokumentārus apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi dažādojot savu
pedagoģisko darbu;
1 – pedagogam var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet
tajos iegūtās prasmes pedagogs neizmanto vai arī izmanto ļoti
reti un nesaskata to kā trūkumu;
0 – pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
Sadarbība ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar
trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības
jomā;
2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar
divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;
1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar
vienu valsts līmeņa institūciju izglītības jomā);
0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus
apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā.
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
|
5. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
5.1. Pedagoga analītiskā
darbība
|
Mācību un audzināšanas
darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam augstā līmenī attīstīta plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; pedagogam piemīt
visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba
rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas
darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt
tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu
apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par
pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga darba
pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
5.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Pedagoga logopēda profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti
1. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Pedagoģiskās
korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda
darbības rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Pedagoga logopēda dokumentu
izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota
pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;
2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais
plāns;
1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza
vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu
korekcijas darba virzību;
0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.
|
Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga
sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par
tiesībām praktizēt;
0 – nav sertifikāta.
|
1.2. Pedagoģiskās korekcijas
nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības
rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma
sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no
mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana;
mācīšanās; vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Atbalsta organizēšana
izglītojamam mācību procesā
|
Pedagoga logopēda veiktais
korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta
personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību
priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c.
Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes
darbos un centralizētajos eksāmenos;
2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic
izglītojam, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas
novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus
ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un
centralizētajos eksāmenos;
1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic
izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem,
klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem
u. c.
|
Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista
atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamo valsts pārbaudes darbus un centralizētos eksāmenus
ar atbalsta pasākumiem;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.
|
1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā
uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu veikšana uzskaites un
apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un
regulāri;
2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri,
taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav
savlaicīgi;
0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.
|
|
1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska
sadarbība ar vecākiem;
2 –sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi semestrī;
1 –sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;
0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.
Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes
organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas
lekcijas veido informatīvus materiālus par valodas attīstību
(bukleti, stendi) u. c.);
2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;
1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;
0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.
|
|
2. Pedagoga
logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
2.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla
metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās
padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un
atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav
priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;
0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes;
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības.
|
2.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
2.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
3. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
3.2. Pedagoga logopēda
profesionālā pilnveide
|
|
Metodisko materiālu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas,
didaktiskie materiāli);
0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas,
didaktiskie materiāli);
0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par
mācību un audzināšanas darba tēmām, valodas attīstību un
korekcijas iespējām. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds veic lektora/multiplikatora
pienākumus, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts
dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds neveic lektora/multiplikatora
pienākumus.
Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;
0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.
Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos;
0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos.
Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī, un to
apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
3.3. Svešvalodu izmantošana
atbalsta organizēšanas procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga logopēda portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs logopēds
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu
kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču pilnveidei pedagogs logopēds neizmanto; var būt
dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.
|
3.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs logopēds ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
pedagogs logopēds neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un
nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.
|
3.5. Pedagoga logopēda darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
4. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
4.1. Pedagoga logopēda analītiskā
darbība
|
Pedagoga logopēda darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda
darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagoga logopēda
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
2. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Pedagoģiskās
korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda
darbības rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Pedagoga logopēda dokumentu
izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā
tiek izmantots administrācijas vērtējums)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota
pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;
2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais
plāns;
1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza
vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu
korekcijas darba virzību;
0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.
|
Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga
sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par
tiesībām praktizēt;
0 – nav sertifikāta.
|
1.2. Pedagoģiskās korekcijas
nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības
rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma
sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no
mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana;
mācīšanās; vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Atbalsta organizēšana
izglītojamam mācību procesā
|
Pedagoga logopēda veiktais
korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta
personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību
priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c.
Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes
darbos un centralizētajos eksāmenos;
2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic
izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas
novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus
ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un
centralizētajos eksāmenos;
1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic
izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem,
klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem
u. c.
|
Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista
atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamo valsts pārbaudes darbus un centralizētos eksāmenus
ar atbalsta pasākumiem;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.
|
1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā
uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu veikšana uzskaites un
apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un
regulāri;
2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri,
taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav
savlaicīgi;
0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.
|
|
1.5. Pedagoga logopēda sadarbība
ar izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska
sadarbība ar vecākiem;
2 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi
semestrī;
1 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;
0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.
Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes
organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas
lekcijas, veido informatīvus materiālus par valodas attīstību
(bukleti, stendi) u. c.);
2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;
1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;
0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.
|
|
2. Pedagoga
logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
2.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla
metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās
padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un
atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav
priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;
0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes;
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – pedagogs regulāri veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
0 – pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no
priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības.
|
2.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
2.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
3. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
3.1. Pedagoga logopēda
pētnieciskā darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
3.2. Pedagoga logopēda
profesionālā pilnveide
|
|
Metodisko materiālu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas,
didaktiskie materiāli);
0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par
mācību un korekcijas darba tēmām, valodas attīstību un
korekcijas iespējām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds veic lektora/multiplikatora
pienākumus, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts
dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds neveic lektora/multiplikatora
pienākumus.
Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;
0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.
Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos;
0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos.
Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī un to
apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
3.3. Svešvalodu izmantošana
atbalsta organizēšanas procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga logopēda portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs logopēds
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu
kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču pilnveidei pedagogs logopēds neizmanto; var būt
dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.
|
3.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; pedagogs logopēds ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
pedagogs logopēds neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un
nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.
|
3.5. Pedagoga logopēda darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
4. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
4.1. Pedagoga logopēda analītiskā
darbība
|
Pedagoga logopēda darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda
darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagoga logopēda
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
3. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Pedagoģiskās
korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda
darbības rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Pedagoga logopēda dokumentu
izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota
pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;
2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais
plāns;
1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza
vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu
korekcijas darba virzību;
0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.
|
Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga
sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par
tiesībām praktizēt;
0 – nav sertifikāta.
|
1.2. Pedagoģiskās korekcijas
nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības
rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma
sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no
mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana;
mācīšanās; vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Atbalsta organizēšana
izglītojamam mācību procesā
|
Pedagoga logopēda veiktais
korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta
personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību
priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c.
Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes
darbos un centralizētajos eksāmenos;
2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic
izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas
novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus
ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un
centralizētajos eksāmenos;
1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.; veic
izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem,
klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem
u. c.
|
Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista
atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamiem valsts pārbaudes darbus un centralizētos
eksāmenus ar atbalsta pasākumiem;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.
|
1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā
uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu veikšana uzskaites un
apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un
regulāri;
2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri,
taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav
savlaicīgi;
0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.
|
|
1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska
sadarbība ar vecākiem;
2 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi
semestrī;
1 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;
0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.
Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes
organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas
lekcijas, veido informatīvus materiālus par valodas attīstību
(bukleti, stendi) u. c.);
2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;
1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;
0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.
|
|
2. Pedagoga
logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
2.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla
metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās
padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un
atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav
priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;
0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes;
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs logopēds regulāri veic sava darba
pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā
pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības
plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus,
gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā; labas sadarbības
prasmes komandas darbā;
2 – pedagogs logopēds veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; maz konstruktīvu priekšlikumu;
1 – pedagogs logopēds formāli līdzdarbojas izglītības
iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās
no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – pedagogs logopēds nepiedalās izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; neregulāri veic
sava darba analīzi.
|
|
2.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
2.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
3. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
3.2. Pedagoga logopēda
profesionālā pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde logopēdijas nodarbībām (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas,
didaktiskie materiāli);
0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par
mācību un audzināšanas darba tēmām, valodas attīstību un
korekcijas iespējām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds veic mentora/prakses vadītāja
pienākumus, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts
dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds neveic mentora/prakses vadītāja
pienākumus.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds veic lektora/multiplikatora
pienākumus, un to apstiprina pedagoga logopēda iesniegts
dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds neveic lektora/multiplikatora
pienākumus.
Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;
0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.
Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos;
0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos.
Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī, un to
apstiprina pedagoga/ logopēda iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
3.3. Svešvalodu izmantošana
atbalsta organizēšanas procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga logopēda portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs logopēds
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu
kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču pilnveidei pedagogs logopēds neizmanto; var būt
dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.
|
3.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz
profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogam logopēdam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam logopēdam var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet pedagogs logopēds piedāvāto
iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas, dažādojot savu pedagoģisko darbību;
1 – pedagogam logopēdam var būt dokuments par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs
logopēds neizmanto vai izmanto ļoti reti;
0 – pedagogam logopēdam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas neizmanto.
|
|
3.5. Pedagoga logopēda darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
4. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
4.1. Pedagoga logopēda analītiskā
darbība
|
Pedagoga logopēda darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda
darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagoga logopēda
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
4. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Pedagoģiskās
korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda
darbības rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Pedagoga logopēda dokumentu
izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā
tiek izmantots administrācijas vērtējums)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota
pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;
2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais
plāns;
1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza
vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu
korekcijas darba virzību;
0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.
|
Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga
sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par
tiesībām praktizēt;
0 – nav sertifikāta.
|
1.2. Pedagoģiskās korekcijas
nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības
rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma
sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no
mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana;
mācīšanās; vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Atbalsta organizēšana
izglītojamam mācību procesā
|
Pedagoga logopēda veiktais
korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta
personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību
priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c.
Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes
darbos un centralizētajos eksāmenos;
2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic
izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas
novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus
ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un
centralizētajos eksāmenos;
1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.; veic
izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā.
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem,
klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem
u. c.
|
Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista
atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamiem valsts pārbaudes darbus un centralizētos
eksāmenus ar atbalsta pasākumiem;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.
|
1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā
uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu veikšana uzskaites un
apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un
regulāri;
2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri,
taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav
savlaicīgi;
0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.
|
|
1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska
sadarbība ar vecākiem;
2 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi
semestrī;
1 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;
0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.
Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes
organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas
lekcijas, veido informatīvus materiālus par valodas attīstību
(bukleti, stendi) u. c.);
2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;
1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;
0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.
|
|
2. Pedagoga
logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
2.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla
metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās
padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un
atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav
priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;
0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes;
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs logopēds regulāri veic sava darba
pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā
pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības
plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus,
gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā; labas sadarbības
prasmes komandas darbā;
2 – pedagogs logopēds veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; maz konstruktīvu priekšlikumu;
1 – pedagogs logopēds formāli līdzdarbojas izglītības
iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās
no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – pedagogs logopēds nepiedalās izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; neregulāri veic
sava darba analīzi.
|
|
2.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
2.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
3. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņrm vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
3.2. Pedagoga logopēda
profesionālā pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde logopēdijas nodarbībām (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā
noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās
saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās
institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma
kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora
darbību un/vai prakses vadīšanu;
0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas
izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā
veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases
vadīšanu;
2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās
institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses
vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas,
didaktiskie materiāli);
0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par
mācību un audzināšanas darba tēmām, valodas attīstību un
korekcijas iespējām. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;
0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.
Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos;
0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos.
Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī, un to
apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
3.3. Svešvalodu izmantošana
atbalsta organizēšanas procesā
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
pedagoga logopēda portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas pedagogs logopēds
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu
kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču pilnveidei pedagogs logopēds neizmanto; var būt
dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos.
|
3.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz
profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogam logopēdam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam logopēdam var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet pedagogs logopēds piedāvāto
iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas, dažādojot savu pedagoģisko darbību;
1 – pedagogam logopēdam var būt dokuments par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs
logopēds neizmanto vai izmanto ļoti reti;
0 – pedagogam logopēdam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas neizmanto.
|
|
3.5. Pedagoga logopēda darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
|
4. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
4.1. Pedagoga logopēda analītiskā
darbība
|
Pedagoga logopēda darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda
darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Pedagoga logopēda
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
5. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Pedagoģiskās
korekcijas darba plānošana, vadīšana un pedagoga logopēda
darbības rezultātu analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Pedagoga logopēda dokumentu
izmantošana korekcijas darbā (Rezultātu apkopojumā
tiek izmantots administrācijas vērtējums)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – logopēdiskajā darbā tiek izmantota nepubliskota
pedagoģiskās korekcijas autorprogramma;
2 – logopēdiskajā darbā tiek izmantots tematiskais
plāns;
1 – pedagogs logopēds savā plānošanas dokumentā izvirza
vispārīgus uzdevumus korekcijas darba posmiem; uzrāda formālu
korekcijas darba virzību;
0 – nav korekcijas darba plānošanas dokumenta.
|
Sertifikācija (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir IZM apstiprināts privātprakses pedagoga
sertifikāts vai Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts par
tiesībām praktizēt;
0 – nav sertifikāta.
|
1.2. Pedagoģiskās korekcijas
nodarbību organizēšana un pedagoga logopēda darbības
rezultātu izvērtēšana
|
Mācīšana; mācīšanās;
vērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējuma
sešu vēroto logopēdijas nodarbību rezultātus katrā no
mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: mācīšana;
mācīšanās; vērtēšana)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Atbalsta organizēšana
izglītojamam mācību procesā
|
Pedagoga logopēda veiktais
korekcijas darbs mācību procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
mērķtiecīgi plāno un organizē sadarbību ar atbalsta
personāla speciālistiem, klašu audzinātājiem, mācību
priekšmetu skolotājiem, pedagoģiski medicīnisko komisiju u. c.
Regulāri veic izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamo, valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes
darbos un centralizētajos eksāmenos;
2 – atbilstoši izglītojamā specifiskajām vajadzībām
sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c. Veic
izglītojamo, t. sk. 3., 6., 9., 12. klašu izglītojamo, valodas
novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus
ikdienas mācību procesā, valsts pārbaudes darbos un
centralizētajos eksāmenos;
1 – sadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem, klašu
audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem u. c.; veic
izglītojamo valodas novērtēšanu, lai noteiktu nepieciešamos
atbalsta pasākumus ikdienas mācību procesā;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem,
klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem
u. c.
|
Atbalsta darbs (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – atbalsta organizēšanā sadarbojas vai piesaista
atbalsta personāla speciālistus un vada 3., 6., 9., 12. klašu
izglītojamiem valsts pārbaudes darbus un centralizētos
eksāmenus ar atbalsta pasākumiem;
0 – nesadarbojas ar atbalsta personāla speciālistiem.
|
1.4. Pedagoga logopēda izglītojamā
uzskaites un apmeklētības dokumentācijas aizpildīšana
|
Ierakstu veikšana uzskaites un
apmeklētības žurnālā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un
regulāri;
2 – ieraksti dokumentos tiek veikti precīzi un regulāri,
taču vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – ieraksti dokumentos tiek veikti neprecīzi un nav
savlaicīgi;
0 – ieraksti dokumentos netiek veikti regulāri.
|
|
1.5. Pedagoga logopēda sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek individuāla mutiska vai rakstiska
sadarbība ar vecākiem;
2 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi
semestrī;
1 – sadarbība ar vecākiem notiek vienu reizi gadā;
0 – sadarbība ar vecākiem nenotiek.
Vecāku izglītošana iestādē (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – regulāri un aktīvi piedalās izglītības iestādes
organizētajos pasākumos vecākiem (piemēram, lasa izglītojošas
lekcijas, veido informatīvus materiālus par valodas attīstību
(bukleti, stendi) u. c.);
2 – regulāri piedalās vecāku sapulcēs;
1 – vienu reizi semestrī piedalās vecāku sapulcēs;
0 – nepiedalās vecāku sapulcēs.
|
|
2. Pedagoga
logopēda ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
2.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla grupas vai atbalsta personāla
metodiskās komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs logopēds regulāri piedalās pedagoģiskās
padomes, atbalsta komisijas sanāksmēs, pedagogs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagogs logopēds piedalās pedagoģiskās padomes un
atbalsta komisijas sanāksmēs. Dažkārt tiek izteikts viedoklis
par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – pedagogs logopēds formāli piedalās gandrīz visās
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmēs. Nav
priekšlikumu izglītības iestādes attīstībai;
0 – pedagogs logopēds nesistemātiski apmeklē
pedagoģiskās padomes, metodiskās komisijas sanāksmes;
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs logopēds regulāri veic sava darba
pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā
pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības
plānošanas virzību; izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus,
gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā; labas sadarbības
prasmes komandas darbā;
2 – pedagogs logopēds veic sava darba pašanalīzi, kas
nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma
veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas
virzību; maz konstruktīvu priekšlikumu;
1 – pedagogs logopēds formāli līdzdarbojas izglītības
iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās
no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – pedagogs logopēds nepiedalās izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; neregulāri veic
sava darba analīzi.
|
|
2.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu
darba vidi; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības
vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra
iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai
nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto
izglītības iestādes nodrošinātos resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
2.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem parādās viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa; prasme izvairīties no
konfliktsituācijām; prasme problēmsituācijās atrast
kompromisu; cieņas un smalkjūtības izrādīšana pret visiem,
arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās;
2 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
motivēta augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmgadījumos cenšanās pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi;
0 – pedagoga logopēda rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
3. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
3.1. Pedagoga logopēda pētnieciskā
darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
3.2. Pedagoga logopēda
profesionālā pilnveide
|
Mācību un metodisko materiālu
izstrāde logopēdijas nodarbībām (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba
pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
1 – formāla pieeja amata apraksta/līgumā
noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās
saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās
institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma
kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora
darbību un/vai prakses vadīšanu;
0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas
izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā
veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases
vadīšanu;
2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās
institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses
vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors (spēles, rotaļas,
didaktiskie materiāli);
0 – pedagogs logopēds nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Pedagoga logopēda publikācijas plašsaziņas līdzekļos par
mācību un audzināšanas darba tēmām, valodas attīstību un
korekcijas iespējām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga
portfolio iekļauto materiālu vērtējums)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Pedagoga logopēda darbība projektos (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā pedagoga logopēda portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds darbojas projektos;
0 – pedagogs logopēds nedarbojas projektos.
Pedagoga logopēda līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga logopēda portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – pedagogs logopēds piedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos;
0 – pedagogs logopēds nepiedalās radošo darbu skatēs,
konkursos, projektos.
Pedagoga logopēda profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs logopēds ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī, un to
apstiprina pedagoga logopēda iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagogs logopēds nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
3.3. Svešvalodu izmantošana
atbalsta organizēšanas procesā
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas logopēds mērķtiecīgi izmanto regulārai savu
kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba,, skolvadības
metodikā) pilnveidei; logopēds mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; logopēdam ir tālākizglītības kursos
iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;
2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas logopēds iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu
savu pedagoģisko darbu; logopēds neregulāri, tomēr rosina
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var būt tālākizglītības kursos
iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;
1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba,
skolvadības metodikā) pilnveidei logopēds izmanto ļoti
neregulāri; logopēds nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo
motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt
tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu
apguvi;
0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos
savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei pedagogs neizmanto; izglītojamo motivēšana
svešvalodu zināšanu izmantošanā pedagogam nav aktuāla; var
būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu
apguvi.
|
|
3.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana atbalsta organizēšanas procesā
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga logopēda pašvērtējumu, administrācijas
vērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – pedagogam logopēdam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
pedagoģiskajā darbā;
2 – pedagogam logopēdam var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet pedagogs logopēds piedāvāto
iespēju gadījumā lieto informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas, dažādojot savu pedagoģisko darbību;
1 – pedagogam logopēdam var būt dokuments par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes pedagogs
logopēds neizmanto vai izmanto ļoti reti;
0 – pedagogam logopēdam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas neizmanto.
|
|
3.5. Pedagoga logopēda darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
Sadarbība ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar
trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības
jomā;
2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar
divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;
1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar
vienu valsts līmeņa institūciju izglītības;
0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus
apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā.
|
Pedagoga darbība mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
|
4. Pedagoģiskās
darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija
|
4.1. Pedagoga logopēda analītiskā
darbība
|
Pedagoga logopēda darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – pedagogam logopēdam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
pedagogam logopēdam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – pedagogam logopēdam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – pedagogam logopēdam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais pedagoga logopēda
darba pašvērtējums veikts formāli, un tas neatspoguļo pedagoga
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir
fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes
izvērtējuma.
|
|
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
6.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Sociālo pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti
1. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Sociālā
pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā,
vadīšanā un rezultātu analīze
|
1.1. Sociālā pedagoga darbības
plānošana
|
Sociālā pedagoga darbības
plāns (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes
specifikai;
2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā;
1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns bez
izvirzīta mērķa un uzdevumiem;
0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.
|
|
1.2. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot
preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā
|
Diagnosticēšana, plānošana un
koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā,
izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par
sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi
maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana
preventīvajā darbā
|
Sociālā pedagoga veiktais
preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga
iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs
rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu,
vadīšanu, izvērtēšanu;
2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais
darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas
atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav
mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta
fragmentāri;
0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta
fragmentāri vai netiek veikta.
|
Sadarbība ar izglītības iestādes
ārējiem partneriem pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir sadarbība ar pašvaldības institūciju
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to
apstiprina dokumentārs apliecinājums;
0 – nav sadarbības ar pašvaldības institūciju
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.).
|
1.4. Sociālā pedagoga
individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā
|
Ierakstu veikšana individuālajā
darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem)
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē
izglītojamo sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā
skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;
2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem)
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet
veiktā darba analīze ir nepilnīga;
1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot
sadarbību ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem);
0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav
paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem,
izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem), netiek analizēts
veiktais darbs.
Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to
analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un
veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē
sasniedzamos rezultātus;
2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno
tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;
1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un
nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās
darbības plānošanas;
0 – izveidota izglītojamo uzskaites karte, bet ieraksti
tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti
vispār.
|
|
1.5. Sociālā pedagoga izpratne par
dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un
darbība to mazināšanā
|
Sociālā pedagoga darbība to
problēmu risināšanā, kas rada traucējumus izglītības ieguves
procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;
2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču
tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības;
0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības.
|
|
2. Sociālā
pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem
|
2.1. Sadarbība ar izglītojamiem
|
Izglītojamo iesaistīšana
pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības
organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
dažādas darba formas;
2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
vienveidīgas darba formas;
1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek
mērķtiecīgi plānota;
0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un
netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus;
0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.
|
2.2. Sociālā pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai
kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem,
klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas
lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu
izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā
ar klašu audzinātājiem;
2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai
(individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku
sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas,
tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par
bērnu audzināšanas jautājumiem);
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek.
|
|
3. Sociālā
pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā
apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus
priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu
īstenošanā;
2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās
apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas
sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;
1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas;
neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības
iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji
administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu
nodoti;
0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās
padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla
komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek
iesniegti.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba
pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā
pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības
plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus
izglītības iestādes darbības uzlabošanai;
0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes
darbības uzlabošanai netiek iesniegti.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu,
izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic
darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu
un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos
resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs
izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā;
izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts
priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās
un pretrunīgās situācijās;
2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā
profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro
konfidencialitāti;
0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā
profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā
darbība
|
Pētnieciskā instrumentārija
izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.)
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības
instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek
apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un
citi interesenti;
2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;
1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek
analizēti;
0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos
instrumentārijus.
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Sociālā pedagoga
profesionālā pilnveide
|
|
Metodisko materiālu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla
izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Sociālā pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par
sociālpedagoģiskā darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs ir lektors/multiplikators;
0 – sociālais pedagogs nav lektors/multiplikators.
Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;
0 – nepiedalās projektos.
Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;
0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu
kompetenču pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto vai izmanto
ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu
uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu
izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar
izglītojamiem
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā
lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi
uzlabojot savu darbu;
0 – sociālais pedagogs izglītības iestādē pieejamās
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas neizmanto, var būt
dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos.
|
4.5. Sociālā pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Sociālā pedagoga darbība
profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs darbojas mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un
to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā apstiprina sociālā pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā neapliecina sociālā pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums.
|
5. Sociālā
pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija
|
5.1. Sociālā pedagoga analītiskā
darbība
|
Sociālā pedagoga darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts
formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs
faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.
|
|
Sociālo pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
2. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Sociālā
pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā,
vadīšanā un rezultātu analīze
|
1.1. Sociālā pedagoga darbības
plānošana
|
Sociālā pedagoga darbības
plāns (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas
vērtējums)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes
specifikai;
2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā;
1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns bez
izvirzīta mērķa un uzdevumiem;
0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.
|
|
1.2. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot
preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā
|
Diagnosticēšana, plānošana un
koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā,
izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par
sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi
maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana
preventīvajā darbā
|
Sociālā pedagoga veiktais
preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga
iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs
rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu,
vadīšanu, izvērtēšanu;
2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais
darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas
atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav
mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta
fragmentāri;
0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta
fragmentāri vai netiek veikta.
|
Sadarbība ar izglītības iestādes
ārējiem partneriem pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir sadarbība ar pašvaldības institūciju
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to
apstiprina dokumentārs apliecinājums;
0 – nav sadarbības ar pašvaldības institūciju
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.).
|
1.4. Sociālā pedagoga
individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā
|
Ierakstu veikšana individuālajā
darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem)
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē
izglītojamo sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā
skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;
2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem)
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet
veiktā darba analīze ir nepilnīga;
1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot
sadarbību ar izglītojamā vecākiem (aizbildņiem);
0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav
paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem,
izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem), netiek analizēts
veiktais darbs.
Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to
analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un
veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē
sasniedzamos rezultātus;
2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno
tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;
1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un
nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās
darbības plānošanas;
0 – izveidota izglītojamā uzskaites karte, bet ieraksti
tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti
vispār.
|
|
1.5. Sociālā pedagoga izpratne par
dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un
darbība to mazināšanā
|
Sociālā pedagoga darbība to
problēmu risināšanā, kas rada traucējumus izglītības ieguves
procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;
2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču
tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības;
0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības.
|
|
2. Sociālā
pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem
|
2.1. Sadarbība ar izglītojamiem
|
Izglītojamo iesaistīšana
pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības
organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
dažādas darba formas;
2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
vienveidīgas darba formas;
1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek
mērķtiecīgi plānota;
0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un
netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus;
0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.
|
2.2. Sociālā pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai
kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem,
klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas
lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu
izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā
ar klašu audzinātājiem;
2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai
(individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku
sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas,
tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par
bērnu audzināšanas jautājumiem);
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek.
|
|
3. Sociālā
pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā
apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus
priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu
īstenošanā;
2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās
apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas
sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;
1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas;
neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības
iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji
administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu
nodoti;
0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās
padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla
komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek
iesniegti.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba
pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā
pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības
plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus
izglītības iestādes darbības uzlabošanai;
0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes
darbības uzlabošanai netiek iesniegt.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu,
izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic
darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu
un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos
resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs
izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā;
izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts
priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās
un pretrunīgās situācijās;
2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā
profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro
konfidencialitāti;
0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā
profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā
darbība
|
Pētnieciskā instrumentārija
izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.)
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības
instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek
apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un
citi interesenti;
2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;
1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek
analizēti;
0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos
instrumentārijus.
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Sociālā pedagoga
profesionālā pilnveide
|
|
Metodisko materiālu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Sociālā pedagoga publikācijas plašsaziņas līdzekļos par
sociālpedagoģiskā darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs ir lektors/multiplikators;
0 – sociālais pedagogs nav lektors/multiplikators.
Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;
0 – nepiedalās projektos.
Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;
0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu
kompetenču pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto vai izmanto
ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu
uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu
izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar
izglītojamiem
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs piedāvāto iespēju gadījumā
lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi
uzlabojot savu darbu;
0 – sociālais pedagogs izglītības iestādē pieejamās
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas neizmanto, var būt
dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos.
|
4.5. Sociālā pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Sociālā pedagoga darbība
profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs darbojas mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un
to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā apstiprina sociālā pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā neapliecina sociālā pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums
|
5. Sociālā
pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija
|
5.1. Sociālā pedagoga analītiskā
darbība
|
Sociālā pedagoga darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts
formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs
faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.
|
|
Sociālo pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
3. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Sociālā
pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā,
vadīšanā un rezultātu analīze
|
1.1. Sociālā pedagoga darbības
plānošana
|
Sociālā pedagoga darbības
plāns (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas
vērtējums)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes
specifikai;
2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā;
1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns
bez izvirzīta mērķa un uzdevumiem;
0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.
|
|
1.2. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot
preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā
|
Diagnosticēšana, plānošana un
koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā,
izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par
sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi
maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana
preventīvajā darbā
|
Sociālā pedagoga veiktais
preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga
iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs
rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu,
vadīšanu, izvērtēšanu;
2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais
darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas
atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav
mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta
fragmentāri;
0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta
fragmentāri vai netiek veikta.
|
Sadarbība ar izglītības iestādes
ārējiem partneriem pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir sadarbība ar pašvaldības institūciju
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to
apstiprina dokumentārs apliecinājums;
0 – nav sadarbības ar pašvaldības institūciju
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.).
|
1.4. Sociālā pedagoga
individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā
|
Ierakstu veikšana individuālajā
darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem)
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē
izglītojamo sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā
skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;
2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem)
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet
veiktā darba analīze ir nepilnīga;
1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot
sadarbību ar izglītojamā vecākiem (aizbildņiem);
0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav
paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem,
izglītojamo un viņa vecākiem (aizbildņiem), netiek analizēts
veiktais darbs.
Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to
analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un
veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē
sasniedzamos rezultātus;
2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno
tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;
1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un
nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās
darbības plānošanas;
0 – izveidota izglītojamā uzskaites karte, bet ieraksti
tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti
vispār.
|
|
1.5. Sociālā pedagoga izpratne par
dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un
darbība to mazināšanā
|
Sociālā pedagoga darbība to
problēmu risināšanā, kas rada traucējumus izglītības ieguves
procesā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;
2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču
tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības;
0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības.
|
|
2. Sociālā
pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem
|
2.2. Sadarbība ar izglītojamiem
|
Izglītojamo iesaistīšana
pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības
organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
dažādas darba formas;
2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
vienveidīgas darba formas;
1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek
mērķtiecīgi plānota;
0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un
netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus;
0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.
|
2.3. Sociālā pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai
kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem,
klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas
lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu
izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā
ar klašu audzinātājiem;
2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai
(individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku
sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas,
tikšanās, praktikumi – vecāku/viņu aizbildņu izglītošana
par bērnu audzināšanas jautājumiem);
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek.
|
|
3. Sociālā
pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā
apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus
priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu
īstenošanā;
2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās
apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas
sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;
1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas;
neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības
iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji
administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu
nodoti;
0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās
padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla
komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek
iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, sociālais pedagogs
izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas
uzlabojumu ieviešanā;
2 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba
pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā
pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības
plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus
izglītības iestādes darbības uzlabošanai;
1 – sociālais pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības
iestādes pašvērtēšana un attīstības plānošanā; izvairās
no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes
darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu,
izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic
darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu
un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos
resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs
izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā;
izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts
priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās
un pretrunīgās situācijās;
2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā
profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro
konfidencialitāti;
0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā
profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā
darbība
|
Pētnieciskā instrumentārija
izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.)
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības
instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek
apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un
citi interesenti;
2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;
1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek
analizēti;
0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos
instrumentārijus.
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Sociālā pedagoga
profesionālā pilnveide
|
Metodisko materiālu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0 –3 punktus
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
|
Sociālā pedagoga publikācijas
plašsaziņas līdzekļos par sociālpedagoģiskā darba tēmām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – veic mentora/prakses vadītāja pienākumus;
0 – neveic mentora/prakses vadītāja pienākumus.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs ir lektors/multiplikators;
0 – sociālais pedagogs nav lektors/multiplikators.
Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;
0 – nepiedalās projektos.
Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;
0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu
kompetenču pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto vai izmanto
ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu
uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu
izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar
izglītojamiem
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas
vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālajam pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
sociālajam pedagogam iegūtās prasmes ir neatņemama darba
sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst
un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;
2 – sociālajam pedagogam var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet piedāvāto iespēju gadījumā
lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi
uzlabojot savu darbu;
1 – sociālajam pedagogam var būt dokuments par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet sociālais pedagogs iegūtās
prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti;
0 – sociālajam pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Sociālā pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Sociālā pedagoga darbība
profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs darbojas mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un
to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/
izglītības jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā apstiprina sociālā pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā neapliecina sociālā pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums.
|
5. Sociālā
pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija
|
5.1. Sociālā pedagoga analītiskā
darbība
|
Sociālā pedagoga darbības
pašanalīze
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts
formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs
faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.
|
|
Sociālo pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
4. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Sociālā
pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā,
vadīšanā un rezultātu analīze
|
1.1. Sociālā pedagoga darbības
plānošana
|
Sociālā pedagoga darbības
plāns (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas
vērtējums)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes
specifikai;
2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā;
1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns
bez izvirzīta mērķa un uzdevumiem;
0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.
|
|
1.2. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot
preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā
|
Diagnosticēšana, plānošana un
koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā,
izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par
sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi
maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana
preventīvajā darbā
|
Sociālā pedagoga veiktais
preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga
iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs
rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu,
vadīšanu, izvērtēšanu;
2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais
darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas
atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav
mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta
fragmentāri;
0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta
fragmentāri vai netiek veikta.
Sadarbība ar izglītības iestādes ārējiem partneriem
pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par
sadarbību ar trīs pašvaldības institūciju speciālistiem
(piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests,
bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina
dokumentārs apliecinājums;
2 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par
sadarbību ar divu pašvaldības līmeņa institūciju
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to
apstiprina dokumentārs apliecinājums;
1 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentu par
sadarbību ar vienas pašvaldības līmeņa institūcijas
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to
apstiprina dokumentārs apliecinājums;
0 – sociālais pedagogs nav iekļāvis portfolio
dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar pašvaldības
līmeņa institūciju speciālistiem.
|
|
1.4. Sociālā pedagoga
individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā
|
Ierakstu veikšana individuālajā
darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē
izglītojamā sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā
skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;
2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet
veiktā darba analīze ir nepilnīga;
1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot
sadarbību ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem;
0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav
paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem,
izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem, netiek analizēts
veiktais darbs.
Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to
analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un
veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē
sasniedzamos rezultātus;
2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno
tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;
1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un
nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās
darbības plānošanas;
0 – izveidota izglītojamā uzskaites karte, bet ieraksti
tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti
vispār.
|
|
1.5. Sociālā pedagoga izpratne par
dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un
darbība to mazināšanā
|
Sociālā pedagoga darbība to
problēmu apzināšanā un risināšanā, kas rada traucējumus
izglītības ieguves procesā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;
2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču
tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības;
0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības.
|
|
2. Sociālā
pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem
|
2.1. Sadarbība ar
izglītojamiem
|
Izglītojamo iesaistīšana
pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības
organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
dažādas darba formas;
2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
vienveidīgas darba formas;
1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek
mērķtiecīgi plānota;
0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un
netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus;
0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.
|
2.2. Sociālā pedagoga sadarbība
ar izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai
kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem,
klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas
lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu
izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā
ar klašu audzinātājiem;
2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai
(individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku
sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas,
tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par
bērnu audzināšanas jautājumiem);
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek.
|
|
3. Sociālā
pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā
apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus
priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu
īstenošanā;
2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās
apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas
sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;
1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas;
neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības
iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji
administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu
nodoti;
0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās
padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla
komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek
iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības
plānošanas un pašvērtēšanas procesā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, sociālais pedagogs
izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas
uzlabojumu ieviešanā;
2 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba
pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā
pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības
plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus
izglītības iestādes darbības uzlabošanai;
1 – sociālais pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības
iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās
no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes
darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu,
izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic
darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu
un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos
resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs
izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā;
izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts
priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās
un pretrunīgās situācijās;
2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā
profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro
konfidencialitāti;
0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā
profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Sociālā pedagoga
pētnieciskā darbība
|
Pētnieciskā instrumentārija
izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.)
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības
instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek
apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un
citi interesenti;
2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;
1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek
analizēti;
0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos
instrumentārijus.
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Sociālā pedagoga
profesionālā pilnveide
|
Metodisko materiālu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
2 – sociālais pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
1 – formāla pieeja amata aprakstā/līgumā
noteikto uzdevumu izpildē; sociālais pedagogs nenodrošina
atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
0 – sociālais pedagogs mentora/prakses vadītāja
pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un sociālā pedagoga
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs valsts un republikas
pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas
pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā
izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;
2 – sociālais pedagogs valsts līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/ vada meistarklases; ir valsts
atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/
meistarklases vadīšanu;
1 – sociālais pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora /lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – sociālais pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par sociālā pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām
(mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Sociālā pedagoga publikācijas
plašsaziņas līdzekļos par sociālpedagoģiskā darba tēmām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;
0 – nepiedalās projektos.
Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;
0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas sociālais pedagogs
mērķtiecīgi izmanto pedagoģiskajā darbā un regulārai savu
kompetenču pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas
konkrētas tēmas apguvē; var nebūt dokumenta par svešvalodu
apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas pedagoģiskajā darbā un savu
kompetenču pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto vai izmanto
ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu
uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu
izmantošanā; var būt dokuments par svešvalodu apguvi
tālākizglītības kursos.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar
izglītojamiem
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas
vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus).
Iespēja saņemt 0–6 punktus
3 – sociālajam pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
sociālajam pedagogam iegūtās prasmes ir neatņemama darba
sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst
un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;
2 – sociālajam pedagogam var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet piedāvāto iespēju gadījumā
lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi
uzlabojot savu darbu;
1 – sociālajam pedagogam var būt dokuments par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet sociālais pedagogs iegūtās
prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti;
0 – sociālajam pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītība kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Sociālā pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
|
Sociālā pedagoga darbība
profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs darbojas mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un
to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/
izglītības jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā apstiprina sociālā pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – sociālā pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā neapliecina sociālā pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums.
|
5. Sociālā
pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija
|
5.1. Sociālā pedagoga analītiskā
darbība
|
Sociālā pedagoga darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts
formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs
faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.
|
|
Sociālo pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un
līmeņu apraksti
5. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Sociālā
pedagoga darbs sociālpedagoģiskās darbības plānošanā,
vadīšanā un rezultātu analīze
|
1.1. Sociālā pedagoga darbības
plānošana
|
Sociālā pedagoga darbības
plāns (Rezultātu apkopojumā tiek izmantots administrācijas
vērtējums)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas iekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā un atbilst izglītības iestādes
specifikai;
2 – ir detalizēti izstrādāts sociālā pedagoga darba
plāns, kas neiekļaujas izglītības iestādes atbalsta personāla
komandas darba plānā;
1 – formāli izstrādāts sociālā pedagoga darba plāns
bez izvirzīta mērķa un uzdevumiem;
0 – nav sociālā pedagoga darba plānošanas dokumenta.
|
|
1.2. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana (izņemot
preventīvo darbu) pedagoģiskajā procesā
|
Diagnosticēšana, plānošana un
koordinēšana, iesaistīšanās problēmu risināšanā,
izvērtēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par
sešiem risinātajiem problēmgadījumiem)
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums, konstatēti atsevišķi
maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Sociālā pedagoga darba
organizēšana un darbības rezultātu izvērtēšana
preventīvajā darbā
|
Sociālā pedagoga veiktais
preventīvais darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm
mērķtiecīgi plānots un organizēts (sociālā pedagoga
iniciatīva) preventīvais darbs, tiek nodrošināts regulārs
rakstisks apkopojums par veiktā preventīvā darba plānošanu,
vadīšanu, izvērtēšanu;
2 – atbilstoši darba plānam organizēts preventīvais
darbs, veikts īss rakstisks rezultātu apkopojums, kas
atspoguļots sociālā pedagoga darba pašvērtējumā;
1 – tiek organizēts preventīvais darbs, bet tas nav
mērķtiecīgi plānots, darba rezultātu analīze tiek veikta
fragmentāri;
0 – preventīvā darba plānošana un vadīšana tiek veikta
fragmentāri vai netiek veikta.
Sadarbība ar izglītības iestādes ārējiem partneriem
pašvaldībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par
sadarbību ar trīs pašvaldības institūciju speciālistiem
(piemēram, pašvaldības policija, sociālais dienests,
bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to apstiprina
dokumentārs apliecinājums;
2 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par
sadarbību ar divu pašvaldības līmeņa institūciju
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to
apstiprina dokumentārs apliecinājums;
1 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentu par
sadarbību ar vienas pašvaldības līmeņa institūcijas
speciālistiem (piemēram, pašvaldības policija, sociālais
dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvaldes u. c.), un to
apstiprina dokumentārs apliecinājums;
0 – sociālais pedagogs nav iekļāvis portfolio
dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar pašvaldības
līmeņa institūciju speciālistiem.
|
|
1.4. Sociālā pedagoga
individuālais darbs izglītojamā problēmu risināšanā
|
Ierakstu veikšana individuālajā
darbības plānā un rezultātu analīze (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, analizē
izglītojamo sasniegumus un plāno tālākās darbības, tajā
skaitā nodrošina karjeras izglītības atbalsta pasākumus;
2 – sociālais pedagogs sadarbībā ar klases audzinātāju,
skolotājiem, izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem
izstrādājis individuālo darbības plānu, to realizē, bet
veiktā darba analīze ir nepilnīga;
1 – izstrādāts individuālais darbības plāns, neparedzot
sadarbību ar izglītojamā vecākiem/aizbildņiem;
0 – izstrādāts individuālais darbības plāns, kurā nav
paredzēta sadarbība ar klases audzinātāju, skolotājiem,
izglītojamo un viņa vecākiem/aizbildņiem, netiek analizēts
veiktais darbs.
Ierakstu veikšana izglītojamo uzskaites kartēs un to
analīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē rezultātus un
veic izvērstu tālākās darbības plānošanu, prognozē
sasniedzamos rezultātus;
2 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs tiek veikti
regulāri un precīzi; sociālais pedagogs analizē un plāno
tālākās darbības, nav prognozēti sasniedzamie rezultāti;
1 – ieraksti izglītojamo uzskaites kartēs ir neprecīzi un
nav savlaicīgi veikti; nav rezultātu analīzes un tālākās
darbības plānošanas;
0 – izveidota izglītojamā uzskaites karte, bet ieraksti
tajā tiek veikti formāli, neregulāri vai netiek veikti
vispār.
|
|
1.5. Sociālā pedagoga izpratne par
dažādu problēmu ietekmi uz izglītības ieguves procesu un
darbība to mazināšanā
|
Sociālā pedagoga darbība to
problēmu apzināšanā un risināšanā, kas rada traucējumus
izglītības ieguves procesā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus;
2 – sociālais pedagogs izprot dažādu problēmu ietekmi uz
izglītības ieguves procesu, mērķtiecīgi plāno un organizē
savu darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai
sadarbībā ar izglītojamo un viņa ģimeni, piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālais pedagogs analizē un izvērtē
tālākās darbības un prognozē sasniedzamos rezultātus, taču
tajā vērojamas maznozīmīgas nepilnības;
1 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo un viņa ģimeni, daļēji piesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības;
0 – sociālais pedagogs daļēji izprot dažādu problēmu
ietekmi uz izglītības ieguves procesu, plāno un organizē savu
darbību šo problēmu mazināšanai vai novēršanai sadarbībā
ar izglītojamo, neiesaistot viņa ģimeni, nepiesaistot
nepieciešamos resursus; sociālā pedagoga darbā netiek
analizētas un izvērtētas tālākās darbības.
|
|
2. Sociālā
pedagoga ieguldījums darbā ar izglītojamiem
|
2.1. Sadarbība ar izglītojamiem
|
Izglītojamo iesaistīšana
pašpārvaldē un izglītojamo savstarpējās palīdzības
organizēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
dažādas darba formas;
2 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
tiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība, izmantojot
vienveidīgas darba formas;
1 – izglītojamie aktīvi tiek iesaistīti pašpārvaldē,
izglītojamo savstarpējā palīdzība tiek organizēta, bet netiek
mērķtiecīgi plānota;
0 – izglītojamie netiek iesaistīti pašpārvaldē, un
netiek organizēta izglītojamo savstarpējā palīdzība.
|
Zinātniski pētniecisko darbu
vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – sociālais pedagogs vada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus;
0 – sociālais pedagogs nevada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.
|
2.2. Sociālā pedagoga sadarbība ar
izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga un abpusēja
informācijas aprite atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai
kārtībai (individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem,
klases vecāku sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas
lekcijas, tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu
izglītošana par bērnu audzināšanas jautājumiem) sadarbībā
ar klašu audzinātājiem;
2 – vienu reizi semestrī notiek informācijas aprite
atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai
(individuālās sarunas ar vecākiem/aizbildņiem, klases vecāku
sanāksmes, informācijas nodošana, izglītojošas lekcijas,
tikšanās, praktikumi – vecāku/aizbildņu izglītošana par
bērnu audzināšanas jautājumiem);
1 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem notiek
vienu reizi gadā, izmantojot vienveidīgas sadarbības formas;
0 – informatīvas, izglītojošas, sadarbību veicinošas
informācijas aprite ar izglītojamo vecākiem/aizbildņiem
nenotiek.
|
|
3. Sociālā
pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās
padomes, atbalsta personāla komisijas darbā un metodiskajā
apvienībā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, sociālais pedagogs izsaka konstruktīvus
priekšlikumus un aktīvi līdzdarbojas kopējo lēmumu
īstenošanā;
2 – regulāri piedalās pedagoģiskās padomes, metodiskās
apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla komisijas
sanāksmēs un izsaka priekšlikumus;
1 – piedalās gandrīz visās pedagoģiskās padomes,
metodiskās apvienības sanāksmēs un atbalsta personāla
komisijas sanāksmēs, izvairās no priekšlikumu izteikšanas;
neregulāri veic sava darba analīzi; formāli izpilda izglītības
iestādes prasības; nepieciešami vairākkārtēji
administrācijas lūgumi un atgādinājumi, lai materiāli tiktu
nodoti;
0 – mācību gada laikā apmeklējis vienu pedagoģiskās
padomes, metodiskās apvienības sanāksmi un atbalsta personāla
komisijas sanāksmi, konstruktīvi priekšlikumi netiek
iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas
procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, sociālais pedagogs
izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas
uzlabojumu ieviešanā;
2 – sociālais pedagogs regulāri veic sava darba
pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā
pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības
plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus
izglītības iestādes darbības uzlabošanai;
1 – sociālais pedagogs formāli līdzdarbojas izglītības
iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās
no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba
uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli
izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – sociālajam pedagogam nav aktuāla līdzdalība
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes
darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
sociālais pedagogs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu,
izglītojošu darba vidi; sociālais pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic
darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu
un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos
resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; sociālais pedagogs
izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā;
izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; sociālais pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; sociālais pedagogs nav ieinteresēts
priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
prasme problēmsituācijās atrast kompromisu; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī neviennozīmīgās
un pretrunīgās situācijās;
2 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; savā
profesionālajā darbībā ievēro konfidencialitāti; motivēta
augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās
attiecībās; prasme izvairīties no konfliktsituācijām;
problēmsituācijās cenšas pierādīt savu taisnību; cieņas un
smalkjūtības izrādīšana pret visiem, arī pretrunīgās
situācijās;
1 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
konfliktsituācijas savstarpējās attiecībās veidojas
nemotivēti augstās pašapziņas un tikai savas taisnības
meklēšanas dēļ; prasības sākotnēji cieņas un smalkjūtības
apliecinājumiem no kolēģu puses, bet ne otrādi; savā
profesionālajā darbībā ne vienmēr ievēro
konfidencialitāti;
0 – rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem,
vecākiem/aizbildņiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; neievēro konfidencialitāti savā
profesionālajā darbībā; biežas konfliktsituācijas, kuru
risināšanā jāiesaistās izglītības iestādes
administrācijai.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Sociālā pedagoga pētnieciskā
darbība
|
Pētnieciskā instrumentārija
izstrāde (piemēram, anketas, novērošanas kartes u. c.)
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs izstrādājis pētniecības
instrumentāriju, tas izmantots pētniecībā, rezultāti tiek
apkopoti, analizēti un ar tiem iepazīstināta mērķauditorija un
citi interesenti;
2 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti un analizēti;
1 – sociālais pedagogs izmanto gatavu pētniecības
instrumentāriju, rezultāti tiek apkopoti, bet netiek
analizēti;
0 – sociālais pedagogs savā darbā neizmanto pētnieciskos
instrumentārijus.
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
pedagoģijā/izglītības zinātnēs vai specialitātē.
|
4.2. Sociālā pedagoga
profesionālā pilnveide
|
Metodisko materiālu izstrāde
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas
periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā
pedagoga darba pašvērtējumu un sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi;
nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu,
tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi;
ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
2 – sociālais pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos
mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr
periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un
atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir
atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu;
1 – formāla pieeja amata aprakstā/līgumā noteikto
uzdevumu izpildē; sociālais pedagogs nenodrošina atgriezeniskās
saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās
institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma
kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora
darbību un/vai prakses vadīšanu;
0 – sociālais pedagogs mentora/prakses vadītāja
pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments
(apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina
novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses
vadīšanu.
Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana
novērtēšanas periodā* (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
sociālā pedagoga darba pašvērtējumu un sociālā pedagoga
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālais pedagogs valsts un republikas
pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora
pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas
pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā
izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;
2 – sociālais pedagogs valsts līmenī veic
multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts
atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par
novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora
darbību/meistarklases vadīšanu;
1 – sociālais pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī
veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir
republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības
jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto
multiplikatora/lektora darbību;
0 – sociālais pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus
neveic/meistarklasi nevada.
Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši
novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums
par sociālā pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām
(mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)
|
Sociālā pedagoga publikācijas
plašsaziņas līdzekļos par sociālpedagoģiskā darba tēmām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Sociālā pedagoga piedalīšanās projektos (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – piedalās projektu izstrādē un realizācijā;
0 – nepiedalās projektos.
Sociālā pedagoga profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs ir ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;
0 – sociālais pedagogs nav ieguvis godalgotas
vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā sociālā pedagoga darba
pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un sociālā pedagoga
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas sociālais pedagogs mērķtiecīgi izmanto regulārai
savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei; sociālais pedagogs mērķtiecīgi motivē
izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai izpratnes
veidošanai par kādu konkrētu situāciju; sociālajam pedagogam
ir tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu
apguvi;
2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas sociālais pedagogs iespēju gadījumā izmanto, lai
dažādotu savu pedagoģisko darbu; sociālais pedagogs
neregulāri, tomēr rosina izglītojamos svešvalodas zināšanu
izmantošanai izpratnes veidošanai par kādu konkrētu situāciju;
var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par
svešvalodu apguvi;
1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu
zināšanas savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba,
skolvadības metodikā) pilnveidei sociālais pedagogs izmanto
ļoti neregulāri; sociālais pedagogs nepievērš īpašu
uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu
izmantošanā; var būt tālākizglītības kursos iegūts
dokuments par svešvalodu apguvi;
0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos
savu kompetenču (pedagoģijā, audzināšanas darba, skolvadības
metodikā) pilnveidei sociālais pedagogs neizmanto; izglītojamo
motivēšana svešvalodu zināšanu izmantošanā sociālajam
pedagogam nav aktuāla; var būt tālākizglītības kursos iegūts
dokuments par svešvalodu apguvi.
|
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar
izglītojamiem
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga darba pašvērtējumu, administrācijas
vērtējumu un sociālā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – sociālajam pedagogam ir dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
sociālajam pedagogam iegūtās prasmes ir neatņemama darba
sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst
un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;
2 – sociālajam pedagogam var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet piedāvāto iespēju gadījumā
lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tādējādi
uzlabojot savu darbu;
1 – sociālajam pedagogam var būt dokuments par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet sociālais pedagogs iegūtās
prasmes neizmanto vai izmanto ļoti reti;
0 – sociālajam pedagogam nav dokumenta par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un
izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas viņš neizmanto.
|
|
4.5. Sociālā pedagoga darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar valsts
institūcijām izglītības jomā
|
Sadarbība ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par
sadarbību ar trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā;
2 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentus par
sadarbību ar divām valsts līmeņa institūcijām izglītības
jomā;
1 – sociālais pedagogs ir uzrādījis dokumentu par
sadarbību ar vienu valsts līmeņa institūciju izglītības
jomā;
0 – sociālais pedagogs nav iekļāvis portfolio
dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa
institūcijām izglītības jomā.
|
Sociālā pedagoga darbība
profesionālajās organizācijās (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā sociālā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – sociālais pedagogs darbojas mācību
priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un
to apstiprina sociālā pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – sociālais pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/
izglītības jomas profesionālajā organizācijā.
|
5. Sociālā
pedagoga darbības rezultātu analīze un pašrefleksija
|
5.1. Sociālā pedagoga analītiskā
darbība
|
Sociālā pedagoga darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – sociālajam pedagogam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
sociālajam pedagogam piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana,
viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno
savus tālākos uzdevumus;
2 – sociālajam pedagogam piemīt prasme plānot un apkopot
sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt
savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos,
izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – sociālajam pedagogam vāji attīstīta plānošanas un
rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – sociālā pedagoga darba pašvērtējums veikts
formāli, un tas neatspoguļo sociālā pedagoga plānošanas,
rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes; ir fragmentārs
faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.
|
|
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete
7.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.350
Izglītības psihologa profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriji un līmeņu apraksti
1. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Izglītības
psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu
analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā
|
Izglītības psihologa darba plāns
kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības
iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no
darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes
kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no
nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas
kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem
un uzdevumiem.
|
|
1.2. Nodarbību organizēšana
profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu
izvērtēšana
|
Izglītības psihologa darbība
(nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās),
atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana)
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām
vērotajām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība
(nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās),
atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā
izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot
konfidencialitāti
|
Izglītības psihologa veiktais
grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības
psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām
(klasēm))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un
sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota
un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes
rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija;
izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba
uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta
grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai
administrācija;
2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un
sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota
un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes
rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija;
izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba
uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi,
kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;
1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze
tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek
iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;
0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta.
|
|
1.4. Izglītības psihologa darba
procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas
aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte atskaitēs un
atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba
jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā
konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana,
grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;
izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī
kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;
2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba
jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā
konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana,
grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;
1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte,
individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji;
atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;
0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko
atskaiti.
|
|
2. Izglītības
psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju
attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību
nodrošināšanā
|
2.1. Izglītības psihologa
individuālais darbs ar izglītojamiem
|
Konsultācijas un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības
psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem
izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot
konfidencialitāti))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības psihologs individuāli konsultē
izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā
psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību
sasniegumu un uzvedības dinamika;
2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā
psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir
grūtības mācībās;
1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai
risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic
izglītojamā psiholoģisko izpēti;
0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā
mācību grūtību risināšanā.
|
Izglītojamo zinātniski pētniecisko
darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus;
0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.
|
2.2. Izglītības psihologa
sadarbība ar izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos
aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību
risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās
izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības
problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai
izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek
abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas,
konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc
izglītojamā psiholoģiskās izpētes;
2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās
izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu
mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku
rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai
saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas
aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem,
ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās
izpētes;
1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei
iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas,
konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās
izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem,
tiek sniegts tikai formāls atzinums;
0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek
sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti
par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.
Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā
vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga
informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs
piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē
praktiskas nodarbības vecāku grupām (piemēram, "vecāku
klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);
2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla
informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības
psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;
1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla
informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības
psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;
0 – izglītības psihologs nevada informatīva,
izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas
vecāku sanāksmēs.
|
|
3. Izglītības
psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs
un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu
atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu
pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt
viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz
visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta
komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas
izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba
uzlabošanai;
0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē
pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās
atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar
atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem,
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības
plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba
ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes
kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes
attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus
priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;
0 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības
iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi,
formāli izpildot izglītības iestādes prasības.
Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā administrācijas vērtējumu)
1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes
atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;
0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes
atbalsta komisijas pienākumus.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu,
izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic
darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu
un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos
resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme
risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu
vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un
problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un
smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās
situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši
psihologu Ētikas kodeksam;
2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē
savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt
konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas
prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī
pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu
atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;
1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir
grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās
saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes
principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;
0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas,
neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes
principus.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Izglītības psihologa
pētnieciskā darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
psiholoģijā;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
psiholoģijā.
|
4.2. Izglītības psihologa
profesionālā pilnveide
|
|
Metodisko materiālu izstrāde klašu
audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un
mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības
psihologa portfolio iekļautos metodiskos materiālus)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors;
0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos
par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;
0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.
Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs piedalās projektos;
0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.
Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs,
konkursos. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības
psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs,
konkursos;
0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu
skatēs, konkursos.
Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī;
0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs
mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī
regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par
svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei
izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var
būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;
svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības
psihologam nav aktuāla.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar
izglītojamiem
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama izglītības psihologa darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
izglītības psihologa darbā; var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
izglītības psihologs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un
nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.
|
4.5. Izglītības psihologa darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām
izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība izglītības jomas
profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības
jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības
līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas,
sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās
komisijas, policija, tiesa u. c.);
0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības
līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas,
sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās
komisijas, policija, tiesa u. c.).
|
5. Izglītības
psihologa darbības rezultātu analīze un darbības
pašrefleksija
|
5.1. Izglītības psihologa
analītiskā darbība
|
Izglītības psihologa darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un
apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme
saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt
tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas
un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības
psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas
neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu
apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu
uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.
|
|
Izglītības
psihologa profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas
kritēriji un līmeņu apraksti
2. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Izglītības
psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu
analīze
|
1.1. Izglītības iestādes
iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa
darbā
|
Izglītības psihologa darba plāns
kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības
iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no
darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes
kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no
nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas
kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem
un uzdevumiem.
|
|
1.2. Nodarbību organizēšana
profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu
izvērtēšana
|
Izglītības psihologa darbība
(nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās),
atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana)
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām
vērotajām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība
(nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās),
atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā
izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot
konfidencialitāti
|
Izglītības psihologa veiktais
grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības
psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām
(klasēm))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un
sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota
un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes
rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija;
izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba
uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta
grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai
administrācija;
2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un
sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota
un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes
rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija;
izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba
uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi,
kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;
1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze
tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek
iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;
0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta.
|
|
1.4. Izglītības psihologa darba
procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas
aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte atskaitēs un
atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba
jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā
konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana,
grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;
izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī
kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;
2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba
jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā
konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana,
grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;
1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte,
individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji;
atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;
0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko
atskaiti.
|
|
2. Izglītības
psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju
attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību
nodrošināšanā
|
2.1. Izglītības psihologa
individuālais darbs ar izglītojamiem
|
Konsultācijas un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības
psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem
izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot
konfidencialitāti))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības psihologs individuāli konsultē
izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā
psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību
sasniegumu un uzvedības dinamika;
2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā
psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir
grūtības mācībās;
1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai
risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic
izglītojamā psiholoģisko izpēti;
0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā
mācību grūtību risināšanā.
|
Izglītojamo zinātniski pētniecisko
darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus;
0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.
|
2.2. Izglītības psihologa
sadarbība ar izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos
aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību
risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās
izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības
problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai
izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek
abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas,
konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc
izglītojamā psiholoģiskās izpētes;
2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās
izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu
mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku
rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai
saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas
aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem,
ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās
izpētes;
1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei
iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas,
konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās
izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem,
tiek sniegts tikai formāls atzinums;
0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek
sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti
par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.
Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā
vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga
informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs
piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē
praktiskas nodarbības vecāku grupām (piemēram, "vecāku
klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);
2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla
informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības
psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;
1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla
informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības
psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;
0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša
rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku
sanāksmēs.
|
|
3. Izglītības
psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs
un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu
atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu
pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt
viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz
visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta
komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas
izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba
uzlabošanai;
0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē
pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās
atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar
atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem,
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
Līdzdalība izglītības iestādes
pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības
plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba
ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes
kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes
attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus
priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;
0 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības
iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi,
formāli izpildot izglītības iestādes prasības.
Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā administrācijas vērtējumu)
1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes
atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;
0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes
atbalsta komisijas pienākumus.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu,
izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic
darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu
un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos
resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme
risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu
vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un
problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un
smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās
situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši
psihologu Ētikas kodeksam;
2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē
savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt
konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas
prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī
pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu
atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;
1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir
grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās
saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes
principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;
0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas,
neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes
principus.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Izglītības psihologa
pētnieciskā darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
psiholoģijā;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
psiholoģijā.
|
4.2. Izglītības psihologa
profesionālā pilnveide
|
|
Metodisko materiālu izstrāde klašu
audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un
mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības
psihologa portfolio iekļautos metodiskos materiālus)
1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā
nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis,
materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta
raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā
trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides
mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā
rezultāta raksturojums.
Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors;
0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos
par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;
0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.
Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs piedalās projektos;
0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.
Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs,
konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības
psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs,
konkursos;
0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu
skatēs, konkursos.
Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī;
0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs
mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī
regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par
svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei
izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var
būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;
svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības
psihologam nav aktuāla.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar
izglītojamiem
|
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio
iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir
neatņemama izglītības psihologa darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
izglītības psihologa darbā; var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos;
0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas
izglītības psihologs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un
nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos.
|
4.5. Izglītības psihologa darbība
profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām
izglītības jomā
|
|
Pedagoga darbība izglītības jomas
profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga
iesniegts dokumentārs apliecinājums;
0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības
jomas profesionālajā organizācijā.
Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos
dokumentāros apliecinājumus)
1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums;
0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām
izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs
apliecinājums.
Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības
jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības
līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas,
sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās
komisijas, policija, tiesa u. c.);
0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības
līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas,
sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās
komisijas, policija, tiesa u. c.).
|
5. Izglītības
psihologa darbības rezultātu analīze un darbības
pašrefleksija
|
5.1. Izglītības psihologa
analītiskā darbība
|
Izglītības psihologa darbības
pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta
plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme;
piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus
sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos
uzdevumus;
2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un
apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme
saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt
tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;
1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas
un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē;
par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt
viedokli;
0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības
psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas
neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu
apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu
uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma.
|
|
Izglītības
psihologa profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas
kritēriji un līmeņu apraksti
3. kvalitātes
pakāpe
PAMATKRITĒRIJI
|
PAPILDU KRITĒRIJI
(Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu)
|
1. Izglītības
psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu
analīze
|
1.1. Izglītības iestādes iekšējo
normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā
|
Izglītības psihologa darba plāns
kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības
iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no
darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes
kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa
darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte,
individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no
nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas
kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;
0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem
un uzdevumiem.
|
|
1.2. Nodarbību organizēšana
profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu
izvērtēšana
|
Izglītības psihologa darbība
(nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās),
atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana)
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām
vērotājām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises
rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība
(nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās),
atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))
Iespēja saņemt 0–57 punktus.
3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas
rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;
2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu
nav;
1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski
trūkumi;
0 – pārsvarā trūkumi.
|
|
1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā
izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot
konfidencialitāti
|
Izglītības psihologa veiktais
grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības
psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām
(klasēm))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un
sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota
un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes
rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija;
izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba
uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta
grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai
administrācija;
2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un
sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota
un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes
rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija;
izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba
uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi,
kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;
1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze
tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek
iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;
0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta.
|
|
1.4. Izglītības psihologa darba
procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas
aizpildīšana
|
Ierakstu precizitāte atskaitēs un
atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba
jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā
konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana,
grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;
izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī
kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;
2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba
jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā
konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana,
grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;
1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs
veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte,
individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu
konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji;
atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;
0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko
atskaiti.
|
|
2. Izglītības
psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju
attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību
nodrošināšanā
|
2.1. Izglītības psihologa
individuālais darbs ar izglītojamiem
|
Konsultācijas un atbalsta
sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības
psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem
izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot
konfidencialitāti))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības psihologs individuāli konsultē
izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā
psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību
sasniegumu un uzvedības dinamika;
2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā
psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir
grūtības mācībās;
1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai
risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic
izglītojamā psiholoģisko izpēti;
0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā
mācību grūtību risināšanā.
|
Izglītojamo zinātniski pētniecisko
darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus;
0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski
pētnieciskos darbus.
Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas
vērtējumu)
1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas
vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē
reģionālā/valsts līmenī;
0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko
darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī.
|
2.2. Izglītības psihologa
sadarbība ar izglītojamā ģimeni
|
Vecāku/aizbildņu informēšana
par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos
aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību
risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās
izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības
problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai
izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek
abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas,
konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc
izglītojamā psiholoģiskās izpētes;
2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās
izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu
mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku
rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai
saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas
aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem,
ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās
izpētes;
1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei
iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas,
konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās
izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem,
tiek sniegts tikai formāls atzinums;
0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek
sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti
par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.
Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā
vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – regulāri notiek daudzveidīga
informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs
piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē
praktiskas nodarbības vecāku grupām (piem., "vecāku klubiņš",
atbalsta grupas vecākiem u. c.);
2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla
informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības
psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;
1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla
informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības
psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;
0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša
rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku
sanāksmēs.
|
|
3. Izglītības
psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā
|
3.1. Komandas darba prasmes
|
Līdzdalība pedagoģiskās padomes
sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs
un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan
konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu
ieviešanā;
2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu
atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu
pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt
viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;
1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz
visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta
komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas
izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba
uzlabošanai;
0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē
pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās
atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar
atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem,
konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības
uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas
procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes
pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, izglītības
psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi
līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;
2 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba
ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes
kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes
attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus
priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;
1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības
iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi,
formāli izpildot izglītības iestādes prasības;
0 – izglītības psihologam nav aktuāla līdzdalība
izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības
plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes
darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.
|
Atbalsta komisijas vadīšana
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes
atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;
0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes
atbalsta komisijas pienākumus.
|
3.2. Darba vides pilnveide
|
Sakoptas, estētiskas un drošas
darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros
izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu,
izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic
darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu
un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos
resursus;
2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem
izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda
pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības
iestādes nodrošināto resursu ietvaros;
1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba
vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza
neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;
0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās
labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu
izteikšanā par savas darba vides pilnveidi.
|
|
3.3. Profesionālās ētikas normu
ievērošana
|
Ētikas normu (koleģialitātes,
profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības,
taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba
pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme
risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu
vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un
problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un
smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās
situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši
psihologu Ētikas kodeksam;
2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis;
piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē
savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt
konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas
prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī
pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu
atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;
1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa
profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir
grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās
saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes
principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;
0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar
izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma,
koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas,
neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes
principus.
|
|
4. Pieredzes
uzkrāšana un tālāknodošana
|
4.1. Izglītības psihologa
pētnieciskā darbība
|
|
Zinātniskais/akadēmiskais grāds
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)
1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds
psiholoģijā;
0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda
psiholoģijā.
|
4.2. Izglītības psihologa
profesionālā pilnveide
|
Metodisko materiālu izstrāde
klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases
un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa portfolio iekļauto metodisko materiālu
vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo
materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot
strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto
rezultātu;
2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās
puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama
viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla
izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču
konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no
sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas
apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;
0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi:
materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne
izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.
Sadarbība ar kolēģiem izglītības iestādē izglītojamo
problēmu risināšanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības
psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
Iespēja saņemt 0–3 punktus.
3 – izglītības psihologs regulāri sniedz daudzveidīgu
informāciju – izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktiskas
nodarbības pedagogu grupām (pedagogu atbalsta grupās), kā arī
individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību
grūtības un uzvedības problēmas;
2 – izglītības psihologs regulāri vada informatīvi
izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālas
informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas,
piedalīšanās pedagogu sanāksmēs), individuāli sadarbojas ar
pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības
problēmas;
1 – izglītības psihologs fragmentāri vada informatīvas
izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālās
informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas,
piedalīšanās pedagogu sanāksmēs);
0 – izglītības psihologs nevada informatīvi izglītojoša
rakstura sanāksmes vai nodarbības pedagogiem, nesadarbojas ar
pedagogiem un pedagogu grupām.
|
Mācību līdzekļu/mācību
literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā
izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors;
0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību
līdzekļu komplekta autors/līdzautors.
Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos
par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā
ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – ir publikācijas;
0 – nav publikāciju.
Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu
vērtējumu)
1 – izglītības psihologs veic mentora/prakses vadītāja
pienākumus;
0 – izglītības psihologs neveic mentora/prakses vadītāja
pienākumus.
Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;
0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.
Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu
apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto
materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs piedalās projektos;
0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.
Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs,
konkursos. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības
psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)
1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs,
konkursos;
0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu
skatēs, konkursos.
Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa
portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)
1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī;
0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības
rakstus reģionālā/valsts līmenī.
|
4.3. Svešvalodu izmantošana
sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem
|
|
Svešvalodu izmantošanas prasmju
ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti
(Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un
izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs
mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī
regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par
svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;
0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei
izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var
būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;
svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības
psihologam nav aktuāla.
|
4.4. Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar
izglītojamiem
|
Informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās
darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem
vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu,
administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros
apliecinājumus)
Iespēja saņemt 0–6 punktus.
3 – izglītības psihologam ir dokuments par informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos,
un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir
atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto
savā darbā;
2 – izglītības psihologam var nebūt dokumenta par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet izglītības iestādes piedāvāto
iespēju gadījumā izglītības psihologs lieto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas pedagoģiskajā darbā, tādējādi
dažādojot to;
1 – izglītības psihologam var būt dokuments par
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi
tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes
izglītības psihologs pedagoģiskajā darbā neizmanto vai izmanto
ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;
0 – izglītības psihologam nav dokumenta par informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos,
un izglītības iestādē pieejamās informācijas un
k | |