Ministru kabineta noteikumi Nr.340
Rīgā 2014.gada 17.jūnijā (prot. Nr.33 70.§)
Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem
1. Noteikumi nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. 2
2. Apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem (turpmāk – apdrošināšanas atlīdzība) izmaksā vienreizēja maksājuma veidā, apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pieņemot lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs veic personai nodarīto nemateriālo zaudējumu apmēra pārrēķinu, ja saņemts trešās personas iesniegums apdrošināšanas atlīdzības papildu izmaksai un dokumenti, kas pamato, ka mainījušies faktiskie apstākļi. 3
II. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs
3. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzības apmēru katrā konkrētā gadījumā, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ievēro šo noteikumu pielikumā norādītās prasības. 4
4. Ja trešā persona nepiekrīt aprēķinātajam apdrošināšanas atlīdzības apmēram, tai ir tiesības, iesniedzot pamatojumu, vērsties pie apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja ar lūgumu pārskatīt pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību. 5
III. Apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai nepieciešamie dokumenti
5. Iesniegumam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskās traumas vai sakropļojuma dēļ pievieno šādus dokumentus: 5.1. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra: 5.1.1. atzinuma kopiju vai izrakstu no atzinuma (secinājumu daļu), ja ekspertīze veikta kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros ar ekspertīzes noteicēja lēmumu par tiesu medicīniskās ekspertīzes noteikšanu; 5.1.2. atzinuma kopiju, ja atzinums par ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radušos miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanu sniegts kā maksas pakalpojums, uzrādot oriģinālu pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma; 5.2. izrakstus no pacienta medicīniskās kartes, kas atrodas stacionārajā un (vai) ambulatorajā ārstniecības iestādē, kurā ceļu satiksmes negadījumā cietusī persona nogādāta vai vērsusies pēc ceļu satiksmes negadījuma; 5.3. tiesu, prokuratūru vai izmeklēšanas iestāžu dokumentus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai. 6
(Grozīts ar MK 19.09.2023. noteikumiem Nr. 534)
6. Iesniegumam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas invaliditātes dēļ pievieno Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma par invaliditāti atvasinājumu (uzrāda oriģinālu). 7
(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 534 redakcijā)
7. Iesniegumam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par sāpēm un garīgajām ciešanām apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ pievieno šādus dokumentus: 7.1. apgādnieka nāves gadījumā: 7.1.1. apgādājamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu); 7.1.2. izziņu par mirušā apgādībā bijušajām personām; 7.1.3. apgādnieka miršanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu); 7.1.4. dokumentu, kas pamato, kā aizgādībā apgādājamais atradās (pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma); 7.2. apgādājamā nāves gadījumā: 7.2.1. apgādājamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu); 7.2.2. apgādājamā miršanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu); 7.2.3. dokumentu, kas pamato, kā aizgādībā apgādājamais atradās (pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījuma); 7.3. laulātā nāves gadījumā: 7.3.1. laulības apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu); 7.3.2. laulātā miršanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu). 8
8. Iesniegumam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par sāpēm un garīgajām ciešanām, kas radušās tādēļ, ka apgādnieks, apgādājamais vai laulātais kļuvis par personu ar I invaliditātes grupu vai apgādājamais bērns ir kļuvis par bērnu ar invaliditāti un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija viņam ir sniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, pievieno šādus dokumentus: 8.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma par invaliditāti atvasinājumu (uzrāda oriģinālu); 8.2. ja apgādnieks kļuvis par personu ar I invaliditātes grupu: 8.2.1. izziņu par apgādnieka apgādībā esošajām personām; 8.2.2. apgādājamā personu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu) vai apgādājamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu), ja apgādājamais ir bērns; 8.3. ja apgādājamais kļuvis par personu ar I invaliditātes grupu: 8.3.1. apgādājamā personu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu); 8.3.2. dokumentu, kas pamato, kā apgādībā apgādājamais atrodas; 8.4. ja apgādājamais bērns ir kļuvis par bērnu ar invaliditāti un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija viņam ir sniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību: 8.4.1. apgādājamā bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu); 8.4.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamību atvasinājumu (uzrāda oriģinālu); 8.5. ja laulātais kļuvis par personu ar I invaliditātes grupu, – laulības apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu). 9
(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 534 redakcijā)
9. Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs iesniegumam apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem un šo noteikumu 5., 6., 7. un 8. punktā minētajiem dokumentiem pievieno dokumentus, kuri pievienoti rakstiskajam iesniegumam par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, un citus dokumentus, kas pamato apdrošināšanas atlīdzības apmēru. 10
10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumus Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 80. nr.; 2013, 189. nr.). 11
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Finanšu ministra vietā – satiksmes ministrs Anrijs Matīss
Pielikums Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr. 340 (Pielikums MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 534 redakcijā)
Prasības apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai
1. Apdrošināšanas atlīdzības apmēra aprēķināšanas kārtība 1.1. Cietušās personas fiziska trauma 1. Apdrošināšanas atlīdzību cietušajai personai par tās sāpēm un garīgajām ciešanām fiziskas traumas dēļ nosaka, pieņemot, ka nemateriālie zaudējumi šai personai ir nodarīti apmērā, kurš aprēķināms, izmantojot šādu formulu: A = B + (P1 x C + P2 x C + ... + Pn x C), kur A – kopējais apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas fizisku traumu (euro); B – minimālo mēneša darba algu* summa, kas noteikta atbilstoši šā pielikuma 2. punktam; P1 ... Pn – katram miesas bojājumam piemērojamais koeficients procentos atbilstoši šā pielikuma 3. nodaļai; C – bāzes koeficients (10 minimālo mēneša darba algu* apmērā). 2. Minimālo mēneša darba algu* summu atbilstoši miesas bojājumu smaguma pakāpei (B) nosaka šādi: 2.1. ja cietušajai personai ir smagi miesas bojājumi, pieņem, ka tā ir 25 minimālo mēneša darba algu* apmērā; 2.2. ja cietušajai personai ir vidēja smaguma miesas bojājumi, pieņem, ka tā ir 15 minimālo mēneša darba algu* apmērā; 2.3. ja cietušajai personai ir viegli miesas bojājumi, pieņem, ka tā ir piecu minimālo mēneša darba algu* apmērā; 2.4. ja cietušajai personai ir maznozīmīgi miesas bojājumi vai ir miesas bojājumi, kuru smaguma pakāpe nav noteikta, pieņem, ka tā ir vienas minimālās mēneša darba algas* apmērā. 3. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzības kopējo apmēru par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām fiziskas traumas dēļ, ņem vērā miesas bojājumus un to smaguma pakāpi, ko nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 340 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 5. punktā minētajiem dokumentiem. 1.2. Cietušās personas sakropļojums, invaliditāte 4. Apdrošināšanas atlīdzību cietušajai personai par tās sāpēm un garīgajām ciešanām sakropļojuma vai invaliditātes dēļ nosaka šādā apmērā: 4.1. ja cietušajai personai ir audu bojājumi – redzamas rētas un (vai) pigmentācija, sejas un (vai) ķermeņa daļas asimetrija (bez funkcionāliem traucējumiem), – vienas minimālās mēneša darba algas* apmērā; 4.2. ja cietušajai personai ir audu bojājumi, kas radījuši funkcionālus traucējumus, – triju minimālo mēneša darba algu* apmērā; 4.3. ja cietusī persona kļuvusi par personu ar I invaliditātes grupu, – 10 minimālo mēneša darba algu* apmērā; 4.4. ja cietusī persona kļuvusi par personu ar II invaliditātes grupu, – piecu minimālo mēneša darba algu* apmērā; 4.5. ja cietusī persona kļuvusi par personu ar III invaliditātes grupu, – triju minimālo mēneša darba algu* apmērā; 4.6. ja cietusī persona ir bērns, kurš ir kļuvis par bērnu ar invaliditāti, – 10 minimālo mēneša darba algu* apmērā. 1.3. Apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāve 5. Apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgajām ciešanām apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ nosaka 30 minimālo mēneša algu* apmērā. 1.4. Apgādnieka, apgādājamā vai laulātā I grupas invaliditāte vai apgādājamais bērns, kuram noteikta invaliditāte 6. Apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgajām ciešanām, kas radušās tādēļ, ka apgādnieks, apgādājamais vai laulātais kļuvis par personu ar I invaliditātes grupu vai apgādājamais bērns ir kļuvis par bērnu ar invaliditāti, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir sniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, nosaka 20 minimālo mēneša algu* apmērā. 2. Papildu nosacījumi apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai 7. Nosakot apdrošināšanas atlīdzību, ņem vērā nodarītā kaitējuma smagumu un sekas, kā arī citus būtiskus apstākļus. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, konkrēto gadījumu salīdzina ar citiem līdzīgiem gadījumiem un nosaka līdzīgu apdrošināšanas atlīdzības apmēru, ja iespējama konkrētā gadījuma salīdzināšana ar citu līdzīgu gadījumu. Ja nav iespējama konkrētā gadījuma salīdzināšana, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nosaka atlīdzības apmēru individuāli. 8. Ja apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs konstatē papildu faktorus (piemēram, politrauma (vienlaikus vairāku ķermeņa anatomisko apvidu bojājumi); ceļu satiksmes negadījumā gājis bojā vienīgais vai abi apgādnieki, vienīgais apgādājamais vai visi apgādājamie; noteikto invaliditātes grupu piešķir uz mūžu), tad, izvērtējot katru individuālo gadījumu, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saskaņā ar šā pielikuma 1. nodaļu aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību palielina par 5–10 % par katru konstatēto faktoru. 9. Nosakot apdrošināšanas atlīdzību, vienlaikus ņem vērā faktorus, kas var samazināt saskaņā ar šā pielikuma 1. nodaļu aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem. 10. Ja cietušajai personai ir nodarīti nemateriālie zaudējumi, kas atbilst vismaz diviem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem nemateriālo zaudējumu veidiem, par kuriem veicamas izmaksas, tad, nosakot kopējo apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem, summē apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilstoši šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšnodaļai aprēķinātas par katru attiecīgo nemateriālo zaudējumu veidu. 11. Ja trešajai personai ir nodarīti nemateriālie zaudējumi, kas atbilst Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19. panta otrās daļas 3. un 4. punktā noteiktajiem nemateriālo zaudējumu veidiem, par kuriem veicamas izmaksas, tad, aprēķinot kopējo apdrošināšanas atlīdzību apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves gadījumā, ja iepriekš jau veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar šā pielikuma 6. punktu un cietušās personas nāve iestājusies gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma, trešajai personai veic piemaksu 10 minimālo mēneša algu* apmērā. 3. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai piemērojamie procenti atbilstoši miesas bojājumam Nr. p. k. | Miesas bojājums | Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai piemērojamie procenti** | I. Mugurkauls | 1. | Skriemeļu ķermeņa, loka un locītavu izaugumu lūzums, izņemot krustu kaulu un astes kaulu: | | 1.1. | viena–divu skriemeļu | 15 | 1.2. | triju–piecu skriemeļu | 30 | 1.3. | sešu skriemeļu un vairāk | 40 | 2. | Katra šķērsizauguma vai smailā izauguma lūzums | 5 | 3. | Krustu kaula lūzums | 10 | 4. | Astes kaula skriemeļu lūzums | 10 | II. Pleca locītava, augšdelms, apakšdelms, plauksta | 5. | Lāpstiņas lūzums un (vai) atslēgas kaula lūzums | 10 | 6. | Lāpstiņas locītavas dobuma lūzums, lielā paugura lūzums, saišu vai locītavas somiņas plīsums, pleca locītavas mežģījums (izņemot ieraduma mežģījumu): | | 6.1. | cīpslu, locītavu kapsulu plīsums, kaulu fragmentu atrāvums, pleca locītavas mežģījums | 5 | 6.2. | lielā paugura lūzums, lāpstiņas lūzums ar pleca locītavas mežģījumu | 10 | 6.3. | lāpstiņas locītavas dobuma, augšdelma galviņas, anatomiskā un ķirurģiskā kakliņa lūzums, lūzums–mežģījums | 15 | 7. | Augšdelma kaula lūzums: | | 7.1. | jebkurā līmenī | 15 | 7.2. | dubultlūzums | 20 | 8. | Augšdelma traumatiska amputācija vai smags bojājums, kam seko: | | 8.1. | lāpstiņas, atslēgas kaula vai tā daļas amputācija | 80 | 8.2. | augšdelma amputācija jebkurā līmenī | 70 | 8.3. | vienīgās ekstremitātes amputācija augšdelma līmenī | 90 | 9. | Elkoņa locītavas bojājums: | | 9.1. | apakšdelma pronācijas mežģījums | 5 | 9.2. | kaula fragmentu atrāvums, arī epikondiļu, spieķa vai elkoņa kaula lūzums, mežģījums | 5 | 9.3. | spieķa un elkoņa kaula lūzums, apakšdelma mežģījums | 10 | 9.4. | augšdelma intraartikulārs lūzums ar spieķa un elkoņa kauliem (triju kaulu lūzums) | 20 | 10. | Apakšdelma kaulu lūzums jebkurā līmenī, izņemot locītavu rajonu: | | 10.1. | viena kaula lūzums, mežģījums | 5 | 10.2. | abu kaulu lūzums, viena kaula dubultlūzums | 10 | 11. | Apakšdelma traumatiska amputācija vai smags bojājums, kam seko: | | 11.1. | apakšdelma amputācija jebkurā līmenī | 70 | 11.2. | eksartikulācija elkoņa locītavā | 70 | 11.3. | vienīgās ekstremitātes amputācija apakšdelma līmenī | 90 | 12. | Plaukstas locītavas traumatisks bojājums: | | 12.1. | apakšdelma viena kaula lūzums, īlenveida izauguma (izaugumu) atrāvums, kaula (fragmentu) atrāvums, elkoņa kaula galviņas mežģījums | 5 | 12.2. | apakšdelma abu kaulu lūzums | 10 | 12.3. | plaukstas perilunārs mežģījums | 15 | 13. | Vienas plaukstas delnas, plaukstas pamata kaulu lūzums vai mežģījums: | | 13.1. | viena kaula (izņemot laivveida kaulu) | 5 | 13.2. | divu kaulu un vairāk, laivveida kaula | 10 | 14. | Plaukstas traumatiska amputācija vai smags bojājums, kam seko: | | 14.1. | delnas amputācija plaukstas pamata kaulu līmenī vai plaukstas locītavā | 60 | 14.2. | vienīgās plaukstas amputācija | 90 | 15. | Pirmā pirksta bojājums: | | 15.1. | naga plātnītes atrāvums | 2 | 15.2. | lūzums, mežģījums, ievainojums ar falangas (falangu) mīksto audu defektu, cīpslas (cīpslu) kapsulas pārrāvums, cīpslu, locītavas, kaula panarīcijs | 5 | 16. | Bojājums, kam seko pirmā pirksta amputācija: | | 16.1. | naga falangas līmenī | 10 | 16.2. | starpfalangu locītavas līmenī (naga falangas zudums) | 15 | 16.3. | pamata falangas, metakarpālā kaula–pamata falangas locītavas līmenī | 20 | 16.4. | ar metakarpālo kaulu vai tā daļu | 25 | 17. | Otrā, trešā, ceturtā, piektā pirksta bojājums: | | 17.1. | naga plātnītes atrāvums | 2 | 17.2. | lūzums, mežģījums, ievainojums ar falangas (falangu) mīksto audu defektu, cīpslu plīsums, cīpslu, locītavas, kaulu panarīcijs | 3 | 18. | Otrā, trešā, ceturtā, piektā pirksta bojājums, kam seko: | | 18.1. | amputācija naga falangas līmenī, falangas zudums | 5 | 18.2. | amputācija vidusfalangas līmenī (divu falangu zudums) | 10 | 18.3. | amputācija pamata falangas līmenī, pirksta zudums | 12 | 18.4. | pirksta amputācija ar metakarpālā kaula daļu | 20 | III. Iegurnis, augšstilbs, apakšstilbs, pēda | 19. | Iegurņa kaulu lūzums: | | 19.1. | viena kaula lūzums | 10 | 19.2. | divu kaulu lūzums vai viena kaula dubultlūzums, viena savienojuma plīsums | 15 | 19.3. | triju kaulu un vairāk lūzums, divu vai triju savienojumu plīsums | 20 | 20. | Gūžas locītavas bojājums (ja konstatēti vairāki bojājumi, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā par smagāko): | | 20.1. | kaula fragmentu atrāvums | 5 | 20.2. | izolēts viena vai abu grozītāju atrāvums | 10 | 20.3. | gūžas locītavas mežģījums | 15 | 20.4. | gūžas kaula galviņas, kakliņa lūzums | 30 | 21. | Augšstilba lūzums: | | 21.1. | jebkurā līmenī, izņemot locītavu rajonu | 25 | 21.2. | augšstilba dubultlūzums | 30 | 22. | Augšstilba traumatiska amputācija vai smags bojājums, kam seko: | | 22.1. | vienas ekstremitātes amputācija jebkurā līmenī | 70 | 22.2. | vienīgās ekstremitātes amputācija | 90 | 23. | Ceļa locītavas bojājums: | | 23.1. | ar punkciju apstiprināta hemartroze | 5 | 23.2. | kaula fragmentu atrāvums, epikondiļu lūzums, mazā liela kaula galviņas lūzums, menisku bojājums, saišu pārrāvums, mežģījums | 5 | 23.3. | ceļa kauliņa (patella), starpkondiļu izauguma, kaulu kondiļa lūzums | 10 | 23.4. | augšstilba distālās metafīzes, kondiļu lūzums kopā ar apakšstilba jebkura kaula proksimālu lūzumu | 20 | 24. | Apakšstilba kaulu lūzums jebkurā līmenī, izņemot intraartikulāru: | | 24.1. | mazā liela kaula lūzums, kaulu fragmentu atrāvumi | 5 | 24.2. | lielā liela kaula lūzums, fibulas dubultlūzums | 10 | 24.3. | abu kaulu vai tibijas dubultlūzums jebkurā līmenī | 15 | 25. | Apakšstilba traumatiska amputācija vai smags bojājums (ja konstatēti vairāki apakšstilba vai ceļa locītavas bojājumi, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā par smagāko), kam seko: | | 25.1. | apakšstilba amputācija jebkurā līmenī | 70 | 25.2. | eksartikulācija ceļa locītavā | 70 | 25.3. | vienīgās ekstremitātes amputācija jebkurā apakšstilba līmenī | 90 | 26. | Pēdas locītavas bojājums: | | 26.1. | ar punkciju apstiprināta hemartroze | 5 | 26.2. | vienas potītes lūzums, saišu pārrāvums | 5 | 26.3. | divu potīšu lūzums, abu potīšu vai vienas potītes un lielā liela kaula malas lūzums, izolēts starpkaulu sindesmozes plīsums | 10 | 26.4. | abu potīšu lūzums ar lielā liela kaula malas lūzumu (triju potīšu lūzums), lielā liela kaula intraartikulārs lūzums | 15 | 27. | Ahileja cīpslas bojājums: | | 27.1. | ārstējot konservatīvi | 5 | 27.2. | izdarot operāciju | 15 | 28. | Pēdas mežģījums un pēdas kaulu lūzumi: | | 28.1. | viena kaula lūzums vai mežģījums (izņemot papēža kaulu un velteņkaulu) | 5 | 28.2. | velteņkaula, divu kaulu lūzums, mežģījums | 10 | 28.3. | triju un vairāk kaulu lūzums (mežģījums), papēža kaula lūzums, pēdas subtalars mežģījums, mežģījums pēdas kaulu locītavu līmenī (Šeparta, Lisfranka locītava) | 15 | 29. | Pēdas amputācija: | | 29.1. | metatarsofalangeālās locītavas līmenī (visu pirkstu zudums) | 30 | 29.2. | pleznas kaulu vai pēdas pamata kaulu līmenī | 40 | 29.3. | velteņkaula, papēža kaula (pēdas zudums) | 50 | 30. | Vienas pēdas pirksta (pirkstu) falangu lūzumi, mežģījumi, cīpslu pārrāvumi: | | 30.1. | viena pirksta | 3 | 30.2. | divu–triju pirkstu | 5 | 30.3. | četru–piecu pirkstu | 10 | 31. | Pirmā pirksta traumatiska amputācija vai smags bojājums, kam seko amputācija: | | 31.1. | naga falangas līmenī (naga falangas zudums) | 5 | 31.2. | pamata falangas līmenī (pirksta zudums) | 10 | 32. | Otrā, trešā, ceturtā, piektā pirksta traumatiska amputācija vai smags bojājums, kam seko amputācija: | | 32.1. | viena–divu pirkstu naga vai vidusfalangas līmenī | 5 | 32.2. | viena–divu pirkstu pamata falangu līmenī (pirksta zudums) | 10 | 32.3. | triju–četru pirkstu naga vai vidusfalangas līmenī | 15 | 32.4. | triju–četru pirkstu pamata falangu līmenī (pirkstu zudums) | 20 | IV. Galvaskauss, centrālā un perifērā nervu sistēma | 33. | Galvaskausa kaulu lūzums: | | 33.1. | velves kaulu ārējās plātnītes lūzums | 5 | 33.2. | velves | 15 | 33.3. | pamatnes | 20 | 33.4. | velves un pamatnes | 25 | 34. | Intrakraniāli traumatiski asinsizplūdumi: | | 34.1. | epidurāla hematoma | 10 | 34.2. | subdurāla intracerebrāla hematoma | 15 | 34.3. | subdurāla un epidurāla (intracerebrāla) hematoma | 20 | 35. | Galvas smadzeņu trauma: | | 35.1. | galvas smadzeņu satricinājums | 5 | 35.2. | galvas smadzeņu kontūzija, subarahnoidāls asinsizplūdums | 15 | 35.3. | svešķermeņi galvaskausa dobumā (izņemot operācijas materiālus) | 20 | 36. | Nervu sistēmas bojājums, kas radījis: | | 36.1. | augšējās vai apakšējās ekstremitātes monoparēzi | 20 | 36.2. | paraparēzi vai hemiparēzi (abu augšējo vai abu apakšējo, labās vai kreisās puses abu ekstremitāšu parēzi) | 30 | 36.3. | monopleģiju (vienas ekstremitātes paralīzi), amnēziju (atmiņas zudumu) | 50 | 36.4. | tetraparēzi (abu augšējo un apakšējo ekstremitāšu parēzi), kustību koordinācijas traucējumus, plānprātību (demenci), afāziju | 70 | 36.5. | hemi-, para- vai tetraplēģiju, dekortikāciju | 80 | 36.6. | viena vai vairāku galvas smadzeņu nervu perifēru bojājumu | 10 | 37. | Traumatisks muguras smadzeņu bojājums (jebkurā līmenī): | | 37.1. | satricinājums, sasitums | 5 | 37.2. | saspiedums, hematomielija | 10 | 37.3. | pilnīgs muguras smadzeņu pārrāvums | 80 | 38. | Kakla, rokas, jostas un krustu pinumu bojājums (ievainojums, pārrāvums): | | 38.1. | traumatisks pleksīts | 10 | 38.2. | pinumu daļējs pārrāvums | 20 | 38.3. | pinumu pilnīgs pārrāvums | 30 | 39. | Nervu pārrāvums: | | 39.1. | viena nerva pārrāvums pirkstu locītavas līmenī | 3 | 39.2. | viena nerva pārrāvums pēdas vai plaukstas locītavas līmenī | 5 | 39.3. | viena nerva pārrāvums apakšdelma, apakšstilba līmenī | 10 | 39.4. | divu nervu un vairāk pārrāvums apakšdelma, apakšstilba līmenī | 20 | 39.5. | viena nerva pārrāvums augšdelma, elkoņa locītavas, augšstilba līmenī | 25 | 39.6. | divu nervu un vairāk pārrāvums augšdelma, elkoņa locītavas, augšstilba līmenī | 30 | V. Redzes orgāni | 40. | Vienas acs akomodācijas paralīze | 15 | 41. | Hemianopsija (redzes lauka puses izkrišana) vienai acij, acs muskuļu bojājums (traumatiska šķielēšana, ptoze, diplopija) | 15 | 42. | Vienas acs redzes lauka sašaurināšanās | 10 | 43. | Vienas acs pulsējošs eksoftalms | 20 | 44. | Vienas acs asaru izvadceļu ievainojums, kas rada funkcijas traucējumu | 5 | 45. | Acs (acu) ievainojums, kas radījis abu vai vienīgās redzīgās acs pilnīgu redzes zudumu | 80 | 46. | Neredzīgas acs ābola izņemšana (enukleācija) gūtās traumas dēļ | 10 | 47. | Orbītas lūzums, pieres dobuma priekšējās sieniņas lūzums | 10 | 48. | Acs ievainojums, kas radījis paliekošu redzes asuma pazemināšanos, kas konstatēts ne agrāk kā trīs mēnešus pēc traumas | 15 | VI. Dzirdes orgāni | 49. | Auss gliemežnīcas bojājums, kam seko: | | 49.1. | auss gliemežnīcas skrimšļa lūzums, othematoma | 5 | 49.2. | auss gliemežnīcas zudums | 20 | 50. | Paliekoša dzirdes pazemināšanās pēc auss traumatiska bojājuma, kas konstatēta ne agrāk kā trīs mēnešus pēc traumas | 15 | 51. | Vienas auss bungplēvītes plīsums traumas dēļ (bez dzirdes pazemināšanās) | 5 | VII. Elpošanas orgāni un elpošanas sistēma | 52. | Deguna kaulu vai skrimšļa lūzums, mežģījums | 5 | 53. | Svešķermenis krūšu kurvja dobumā, traumatisks plaušu bojājums, zemādas emfizēma, hemotorakss, pneimotorakss, traumatisks pleirīts: | | 53.1. | vienpusējs | 5 | 53.2. | abpusējs | 10 | 54. | Krūšu kurvja un tā orgānu bojājums, kam seko: | | 54.1. | plaušu daļas, daivas izņemšana | 25 | 54.2. | pilnīga vienas plaušas izņemšana | 50 | 55. | Krūšu kaula lūzums | 5 | 56. | Ribas lūzums | 3 (par katras ribas lūzumu, bet kopā ne vairāk kā 15) | 57. | Caururbjošs traumatisks krūšu kurvja ievainojums: | | 57.1. | bez krūšu kurvja orgānu bojājuma | 5 | 57.2. | ar krūšu kurvja orgānu bojājumu | 15 | 58. | Balsenes un trahejas bojājums bez elpošanas un runas traucējumiem | 10 | 59. | Balsenes un trahejas bojājums, kas rada elpošanas un runas traucējumus | 20 | VIII. Sirds un asinsvadu sistēma | 60. | Sirds, tās apvalku un lielo maģistrālo asinsvadu bojājums (bez funkcijas traucējumiem) | 25 | 61. | Lielo perifēro asinsvadu bojājums (bez asinsrites traucējumiem) | 10 | 62. | Lielo perifēro asinsvadu bojājums, kas radījis sirds un asinsrites mazspēju | 20 | IX. Gremošanas sistēma | 63. | Augšžokļa, vaiga kaula vai apakšžokļa lūzums, apakšžokļa mežģījums: | | 63.1. | apakšžokļa mežģījums (izņemot ieraduma) | 3 | 63.2. | viena kaula lūzums | 10 | 63.3. | divu kaulu un vairāk lūzums, viena kaula dubultlūzums | 15 | 64. | Žokļa traumatisks bojājums, kas radījis: | | 64.1. | žokļa daļas zudumu | 40 | 64.2. | žokļa pilnīgu zudumu | 80 | 65. | Mutes dobuma, mēles traumatisks bojājums, arī ar rētu veidošanos (neatkarīgi no lieluma) | 5 | 66. | Mēles traumatisks bojājums, kas radījis: | | 66.1. | mēles galiņa zudumu | 10 | 66.2. | mēles zudumu distālās trešdaļas līmenī | 15 | 66.3. | mēles zudumu vidējās trešdaļas līmenī | 30 | 66.4. | mēles zudumu saknes līmenī vai pilnīgu mēles zudumu | 70 | 67. | Zoba zaudējums | 3 (par katra zoba zaudējumu) | 68. | Rīkles, barības vada, zarnu trakta ievainojums, traumatisks plīsums, kā arī izdarīta ezofagogastroskopija, lai izņemtu svešķermeņus vai noteiktu diagnozi (bez funkcijas traucējumiem) | 5 | 69. | Barības vada traumatisks bojājums, kas radījis barības vada sašaurinājumu | 40 | 70. | Gremošanas orgānu traumatisks bojājums, kas radījis: | | 70.1. | kuņģa, zarnu trakta, izejas zarnas rētainu sašaurinājumu (deformāciju) | 10 | 70.2. | zarnu fistulu, rektovaginālo fistulu, aizkuņģa dziedzera fistulu | 30 | 70.3. | anus prenaturalis (kolostomu) | 50 | 71. | Trūce, kas izveidojusies pēc bojājuma vēdera priekšējā sienā, diafragmā vai pēcoperācijas rētas apvidū, ja operācija izdarīta traumas dēļ | 10 | 72. | Aknu traumatisks bojājums, kam seko: | | 72.1. | aknu sašūšana | 30 | 72.2. | daļēja aknu rezekcija | 40 | 73. | Žultspūšļa traumatisks bojājums, kam seko žultspūšļa izņemšana | 15 | 74. | Liesas traumatisks bojājums: | | 74.1. | subkapsulārs liesas plīsums bez operatīvas iejaukšanās | 5 | 74.2. | liesas izņemšana | 20 | 75. | Kuņģa, aizkuņģa dziedzera, zarnu, apzarņa traumatisks bojājums, kam seko: | | 75.1. | nekroze, sašūšana, pēctraumatiska cista | 20 | 75.2. | kuņģa, zarnu, aizkuņģa dziedzera rezekcija | 30 | 75.3. | gastroektomija | 50 | X. Uroģenitālā sistēma | 76. | Nieru traumatisks bojājums: | | 76.1. | nieres sasitums, subkapsulārs plīsums (bez operācijas) | 5 | 76.2. | nieres rezekcija | 30 | 76.3. | nieres izņemšana | 60 | 77. | Urīnvadu, urīnpūšļa, urīnizvadkanāla traumatisks bojājums: | | 77.1. | bez funkcijas traucējuma | 5 | 77.2. | ar funkciju traucējumu | 20 | 78. | Dzimumorgānu sistēmas traumatisks bojājums (bez funkcijas traucējuma) | 5 | 79. | Dzimumorgānu sistēmas traumatisks bojājums, kas radījis: | | 79.1. | viena sēklinieka, olnīcas, olvada zudumu | 15 | 79.2. | abu olnīcu, vienīgās olnīcas, abu olvadu, vienīgā olvada, abu sēklinieku vai vienīgā sēklinieka, vai daļēju dzimumlocekļa zudumu | 100 | 79.3. | dzemdes amputāciju traumas dēļ: | | 79.3.1. | vecumā līdz 40 gadiem | 100 | 79.3.2. | vecumā no 40 līdz 50 gadiem | 80 | 79.3.3. | vecumā virs 50 gadiem | 50 | 80. | Pilnīgs dzimumlocekļa zudums | 100 | XI. Mīkstie audi | 81. | Mīksto audu bojājums sejā, kakla priekšējā–sānu virsmā, pazodes rajonā, ausu gliemežnīcās, kas radījis kosmētisku defektu | 10 | 82. | Mīksto audu traumatisks bojājums galvas matainajā daļā, uz ķermeņa, ekstremitātēm, kas radījis rētu veidošanos | 5 | 83. | Neizņemti svešķermeņi | 5 | 84. | Muskuļu trūce, posttraumatisks periostīts, muskuļu plīsums | 5 | 85. | Traumatisks šoks vai traumas izraisīts hemorāģisks šoks | 5 | 86. | Grūtniecības pārtraukums | 100 |
Piezīmes. 1. * Latvijas Republikā noteiktā minimālā mēneša darba alga, kāda bija spēkā ceļu satiksmes negadījuma dienā atbilstoši tiesību aktiem, kas nosaka minimālās mēneša darba algas apmēru valstī. 2. ** Šā pielikuma tabulas 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 49., 53., 54., 63., 66., 70., 72., 74., 75., 76., 77. punktā, 79.1. un 79.2. apakšpunktā minētos atlīdzības procentus nesummē. 3. Ja tiesu medicīnas eksperta atzinumā vai izrakstā(-os) no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes(-ēm) ir norādīti miesas bojājumi, kuri nav minēti šā pielikuma tabulā, kompensācijas procentus nosaka apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja speciālists – ārsts.
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozījumi
-
Tiesību akti, kuriem maina statusu
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Skaidrojumi
|