Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1268

Rīgā 2013.gada 5.novembrī (prot. Nr.58 46.§)
Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Pacientu tiesību likuma
16.panta trešo daļu un 17.panta pirmo un trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā no Ārstniecības riska fonda pieprasa atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (turpmāk – kaitējums), kā arī atlīdzību par ārstniecības izdevumiem;

1.2. kārtību, kādā novērtē pacientam radītā kaitējuma apmēru, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksu un izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda;

1.3. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī ārstniecības riska maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību.

1.1 Noteikumi neattiecas uz klīnisko pētījumu ietvaros saņemto ārstniecību.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

2. Ārstniecības riska fonda darbību nodrošina šādas iestādes:

2.1. Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija), kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu un nosaka kaitējuma apmēru procentos, kā arī vērtē ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu;

2.2. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests), kas administrē Ārstniecības riska fonda līdzekļus un, pamatojoties uz inspekcijas atzinumu, pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu to izmaksāt, kā arī izmaksā atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.

II. Kārtība, kādā pieprasa atlīdzību no Ārstniecības riska fonda

3. Pacients, kas saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmo daļu ir tiesīgs prasīt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda (turpmāk – iesniedzējs), ievērojot Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā paredzētos atlīdzības prasījuma termiņus, aizpilda un iesniedz dienestā atlīdzības prasījuma iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

3.1 Pacienta nāves gadījumā atlīdzības prasījuma iesniegumu ir tiesīgs iesniegt pacienta mantinieks, pievienojot apliecību par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecību.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

4. Ja iesniedzējs prasa atlīdzināt ārstniecības izdevumus, atlīdzības prasījuma iesniegumam pievieno ārstniecības izdevumu deklarāciju un maksājuma dokumentus atbilstoši šo noteikumu 1.1 pielikumam, kā arī:

4.1. ārstniecības izdevumus apliecinošus personificētus attaisnojuma dokumentus, kas apliecina izmaksas par ārstniecības personas sniegtajām konsultācijām, medicīniskajām manipulācijām, diagnostiskiem un laboratoriskiem izmeklējumiem, zāļu un medicīnisko ierīču iegādi un medicīnisko rehabilitāciju (čekus, kvītis);

4.2. medicīnas dokumentus, kas pamato saņemtos veselības aprūpes pakalpojumus, zāļu vai medicīnas ierīču iegādi (ārstniecības iestādes izraksts/epikrīze, ārsta speciālista (konsultanta) atzinums, recepte), par kuriem iesniegti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētie dokumenti.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

4.1 Ja pacients saistībā ar nodarītā kaitējuma novēršanu turpina ārstēties pēc dienesta lēmuma pieņemšanas par atlīdzības izmaksāšanu, pacients ir tiesīgs iesniegt šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus Pacientu tiesību likuma 16. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, bet ne biežāk kā vienu reizi pusgadā.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

III. Kārtība, kādā novērtē atlīdzības prasījumu, kā arī lēmuma pieņemšanas un atlīdzības izmaksas kārtība

5. Dienests, saņemot iesniedzēja atlīdzības prasījuma iesniegumu, izvērtē tajā iekļauto informāciju un pievienotos dokumentus (ārstniecības izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus). Ja dienests konstatē, ka atlīdzības prasījuma iesniegums ir nepilnīgs, tas piecu darbdienu laikā pēc atlīdzības prasījuma iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam mēneša laikā iesniegt papildu informāciju.

6. Dienests, izvērtējot atlīdzības prasījuma iesniegumu, kopā ar pievienotiem dokumentiem nosūta to inspekcijai ekspertīzes veikšanai un atzinuma sniegšanai vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

6.1. atteikt izskatīt atlīdzības prasījuma iesniegumu par kaitējumu, ja iesniegumā nav iekļauta visa nepieciešamā informācija un iesniedzējs attiecīgo informāciju nav iesniedzis arī pēc dienesta pieprasījuma;

6.2. atteikt izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, ja atlīdzības prasījuma iesniegumam nav pievienoti ārstniecības izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti un iesniedzējs attiecīgos dokumentus nav iesniedzis arī pēc dienesta pieprasījuma;

6.3. atteikt izskatīt atlīdzības prasījuma iesniegumu, ja nav ievēroti Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā norādītie atlīdzības prasījuma termiņi;

6.4. atteikt izskatīt atlīdzības prasījuma iesniegumu, ja pacienta nāves gadījumā nav iesniegta apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

7. Inspekcija, saņemot no dienesta atlīdzības prasījuma iesniegumu:

7.1. veic pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzi;

7.2. konstatē kaitējuma esību vai neesību;

7.3. konstatē šo noteikumu 12.punktā minēto apstākļu esību vai neesību;

7.4. atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam nosaka konstatētā kaitējuma sekas un apmēru, izteiktu procentos, ņemot vērā veselības stāvokli, kas bijis līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim. Ja konstatēti vairāki šo noteikumu 2. pielikumā minētie kaitējuma veidi, kaitējuma apmēru nosaka smagākā kaitējuma veida procentuālā apmēra ietvaros.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

8. Inspekcija, veicot šo noteikumu 7.punktā minētās darbības, ir tiesīga:

8.1. pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādēm pacienta medicīniskos dokumentus;

8.2. pieaicināt citas ārstniecības personas, tai skaitā ārstniecības personu profesionālo asociāciju pārstāvjus un galvenos speciālistus;

8.3. pieprasīt, lai komisija (ne mazāk kā triju ārstniecības personu sastāvā, ja nepieciešams, pieaicinot speciālistus no citām ārstniecības iestādēm), ko izveidojis tās ārstniecības iestādes vadītājs, par kuru ir saņemts atlīdzības prasījuma iesniegums, veiktu izvērtējumu un sniegtu inspekcijai viedokli par kaitējuma esību vai neesību un kaitējuma apmēru.

9. Kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma pakāpi procentos inspekcija nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā šādus kritērijus:

9.1. veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā;

9.2. slimības paredzamā norises gaita, veicot atbilstošu ārstēšanu, un cēloņsakarība starp ārstniecības personas darbību vai bezdarbību un ārstniecības rezultātā radušos kaitējumu;

9.3. pacienta līdzdalība (līdzestība) savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi;

9.4. kaitējuma smagums kopsakarā ar nepieciešamās ārstēšanās ilgumu un ārstēšanās izdevumiem;

9.5. ārstniecības procesā radušies neparedzamie veselības traucējumi, kas ir vai nav saistāmi ar konkrētās saslimšanas ārstēšanu, ārstniecības personas darbību vai bezdarbību;

9.6. ārstniecības personas ieguldījums pacienta veselības stāvokļa uzlabošanā, atjaunošanā;

9.7. apstākļi un vide ārstniecības iestādē;

9.8. cik pilnīgi un pienācīgi ārstniecības persona veica savus pienākumus pacienta ārstēšanas laikā;

9.9. vai ārstniecības iestādei ir bijuši pieejami visi nepieciešamie resursi, lai novērstu kaitējuma rašanās cēloni;

9.10. ārstniecības personas darbības atbilstība Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmajai daļai.

10. Pēc šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minēto pasākumu veikšanas inspekcija nosūta dienestam atzinumu. Atzinumā norāda:

10.1. kaitējuma esību vai neesību;

10.2. kaitējuma apmēru, izteiktu procentos;

10.3. vai ir konstatēts kāds no šo noteikumu 12.punktā minētajiem apstākļiem.

11. Dienests Pacientu tiesību likuma 16.panta sestajā daļā noteiktajos termiņos pieņem lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai par atteikumu izmaksāt atlīdzību. Lēmumu dienests Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo iesniedzējam.

12. Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzību, ja ir viens no šādiem apstākļiem:

12.1. nav konstatēta cēloņsakarība starp kaitējumu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā;

12.2. orgānu vai audu anatomisks bojājums vai funkciju traucējums ir saistīts ar veikto ārstniecību, taču nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ;

12.3. pacients ar apzinātu rīcību ir veicinājis kaitējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos un ir kavējis ārstniecības personu sniegt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus;

12.4. pacients ir atteicies no ārstniecības;

12.4.1 nav konstatēta kaitējuma esība;

12.5. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja izdevumi nav saistīti ar ārstniecības laikā ārstniecības personas nodarītā vai apstākļu radītā kaitējuma nelabvēlīgo seku pacienta dzīvībai vai veselībai novēršanu vai mazināšanu;

12.6. attiecībā uz ārstniecības izdevumiem – ja saņemta izdevumu atmaksa no ārstniecības iestādes, apdrošinātāja vai citā veidā.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

13. Pieņemot lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu, izmaksājamās atlīdzības apmēru par kaitējumu dienests aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KA = K × a , kur
100

KA – izmaksājamās atlīdzības apmērs par kaitējumu (arī par morālo kaitējumu), izteikts euro;

K – kaitējuma apmērs, izteikts procentos saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 9.punktā noteiktos kritērijus;

a – maksimālā atlīdzības summa par kaitējumu, izteikta euro atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.

14. Atlīdzības izmaksu par kaitējumu un ārstniecības izdevumiem dienests nodrošina 90 darbdienu laikā pēc lēmuma par atlīdzības izmaksāšanu spēkā stāšanās dienas, pārskaitot atlīdzību uz bankas kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu, kas atvērts uz šo noteikumu 15. punktā minētās personas vārda.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

14.1 Ja dienests atsaka izmaksāt atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, tas atdod iesniedzējam šo noteikumu 4. punktā minētos dokumentus.

(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

14.2 Ja dienests izmaksā atlīdzību par ārstniecības izdevumiem, tas neatdod iesniedzējam šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

15. Atlīdzību izmaksā:

15.1. pacientam;

15.2. pacienta nāves gadījumā pacienta mantiniekam proporcionāli mantojuma daļai, ja ir iesniegta apliecība par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecība;

15.3. nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

16. (Svītrots ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

IV. Ārstniecības riska fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī riska maksājuma apmēra noteikšanas un maksāšanas kārtība

17. Ārstniecības riska fondu veido Pacientu tiesību likuma 17.panta pirmajā daļā minētie finanšu līdzekļi, kas uzkrāti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

18. Dienests saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina gada riska maksājuma apmēru par ārstniecības iestādē strādājošām ārstniecības personām un reizi gadā (līdz kārtējā gada 31.martam) nosūta ārstniecības iestādei uz Ārstniecības iestāžu reģistrā norādīto adresi attiecīgu rēķinu.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

19. Lai Ārstniecības riska fonda kārtējā gadā neizlietotos līdzekļus varētu izmantot nākamajā gadā, Veselības ministrija budžeta un finanšu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo priekšlikumu apropriācijas palielinājumam – ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikuma izmantošanai.

20. Ārstniecības iestāde maksājumus Ārstniecības riska fondā veic reizi ceturksnī vienas ceturtdaļas apmērā no gada riska maksājuma summas, rēķinā norādītajā termiņā ieskaitot attiecīgo summu dienestam Valsts kasē atvērtajā attiecīgās pamatbudžeta apakšprogrammas izdevumu kontā. Riska maksājumu var samaksāt arī vienā maksājumā.

(Grozīts ar MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

21. Dienestam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības vērsties ar piedziņu pret ārstniecības iestādi, ja tā nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

22. Ja kaitējumu nodarījusi ārstniecības persona, kura strādā ārstniecības iestādē, kas nav veikusi riska maksājumu vispār vai nav veikusi maksājumu rēķinā norādītajā apmērā vai termiņā, dienests Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā no attiecīgās ārstniecības iestādes regresa kārtībā piedzen visu pacientam izmaksātās atlīdzības summu.

23. Aprēķinot gada riska maksājuma apmēru ārstniecības iestādei un sagatavojot rēķinu, dienests ņem vērā:

23.1. ārstniecības personu dalījumu riska grupās atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

23.2. Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamo informāciju par ārstniecības personu darba vietu (pamatdarbs, blakus darbs) un ārstniecisko un diagnostisko metožu skaitu atbilstoši specialitātei uz kārtējā gada 2. janvāri.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44; MK 26.06.2018. noteikumiem Nr. 369)

24. Vidējo riska maksājuma apmēru par vienu ārstniecības personu dienests aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M = A × S/P, kur

A – maksimālā atlīdzības summa par kaitējumu, izteikta euro atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrajai daļai;

S – prognozējamais pieprasāmo pamatoto atlīdzību skaits gadā;

P – riska apjoms visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

25. Riska apjomu visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = (D1 × K1) + (D2 × K2) + (D3 × K3) + (D4 × K4) + (D5 × K5) + (D6 × K6), kur

P – riska apjoms gadā visās ārstniecības iestādēs strādājošo ārstniecības personu darba vietu skaitam atbilstoši specialitātei, ņemot vērā ārstniecības personu sadalījumu riska grupās;

D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

26. Dienests gada riska maksājumu par tajā strādājošajām ārstniecības personām ārstniecības iestādei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rm = (M × D1 × K1) + (M × D2 × K2) + (M × D3 × K3) + (M × D4 × K4) + (M × D5 × K5) + (M × D6 × K6), kur

M – vidējais riska maksājuma apmērs par vienu ārstniecības personu;

D1 – ārstniecības personu darba vietu skaits atbilstoši specialitātei, kas ietilpst pirmajā riska grupā (otrajā riska grupā D2, trešajā riska grupā D3, ceturtajā riska grupā D4, piektajā riska grupā D5 un sestajā riska grupā D6) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam;

K1 – riska koeficients pirmajai ārstniecības personu riska grupai (K2 – otrajai riska grupai, K3 – trešajai riska grupai, K4 – ceturtajai riska grupai, K5 – piektajai riska grupai un K6 – sestajai riska grupai) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

27. Saskaņā ar šiem noteikumiem pilnam kalendāra gadam aprēķināto ārstniecības riska maksājumu nepārrēķina un attiecina uz visām attiecīgās ārstniecības iestādes ārstniecības personām neatkarīgi no to dalījuma pa riska grupām vai skaita izmaiņām kalendāra gada laikā.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

28. Ārstniecības iestāde mēneša laikā pēc tās reģistrēšanas Ārstniecības iestāžu reģistrā paziņo dienestam datumu, ar kuru tā uzsāk veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā dienests divu nedēļu laikā aprēķina riska maksājuma apmēru kārtējā gada atlikušajam periodam, sākot no paziņojumā norādītā datuma, atbilstoši Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu atbilstoši specialitātei uz to brīdi, kad ārstniecības iestāde ir uzsākusi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un dalījumam riska grupās un nosūta rēķinu ārstniecības iestādei.

(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

V. Noslēguma jautājumi

29. Dienests rēķinus par ārstniecības riska maksājumu 2013.gadā ārstniecības iestādēm nosūta līdz 2013.gada 25.decembrim atbilstoši ārstniecības personu reģistrā pieejamai informācijai par ārstniecības personu darba vietu skaitu uz 2013.gada 1.novembri.

30. 2013. un 2014.gadā dienests aprēķinos izmanto šo noteikumu 24.punktā noteikto maksimālo atlīdzības summu par kaitējumu (A) atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam.

31. Šo noteikumu 3. pielikuma 140. punkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Veselības ministre Ingrīda Circene

1.pielikums

Ministru kabineta
2013. gada 5. novembra noteikumiem Nr. 1268

(Pielikums grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

Atlīdzības prasījuma iesniegums
(vārds, uzvārds)

(personas kods)

(dzīvesvietas adrese)

(kontakttālrunis, e-pasts)

Lūdzu izmaksāt man atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par pacienta

:

(pacienta vārds, uzvārds, personas kods)

(atzīmēt atbilstošo)

nemateriāliem zaudējumiem pacienta veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu);

materiāliem zaudējumiem – ārstniecības izdevumiem,

kas radušies ārstniecības iestādē ārstniecības personas darbības/bezdarbības rezultātā, un sniedzu šādas ziņas:

ārstēšanās periods: no 20__.gada _____.__________________
līdz 20__.gada _____.__________________
ārstniecības persona: specialitāte
vārds, uzvārds
ārstniecības iestāde:

situācijas apraksts un papildu informācija, kas apliecina pacientam nodarīto kaitējumu:

Aprēķināto atlīdzības summu lūdzu ieskaitīt:

norēķinu iestādes nosaukums
bankas kods
konta numurs

Pacienta pārstāvja, mantinieka vārds, uzvārds un personas kods, uz kura vārda atvērts norēķinu konts

Atlīdzības prasījuma iesniegumam pievienoti šādi dokumenti:

1)
2)
3)
4)
5)
6)

1. Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, un apņemos septiņu dienu laikā pēc tam, kad esmu uzzinājis(-usi) par izmaiņām atlīdzības prasījuma iesniegumā minētajās ziņās, paziņot par tām Nacionālajam veselības dienestam.

2. Esmu informēts(-a), ka Nacionālais veselības dienests piedzīs izmaksāto atlīdzību, ja apzināti sniegtas nepatiesas ziņas, lai saņemtu atlīdzību.

3. Esmu informēts(-a), ka Nacionālais veselības dienests piedzīs visu izmaksāto atlīdzību no ārstniecības iestādes, kas nav veikusi ārstniecības riska maksājumu Pacientu tiesību likumā noteiktajā kārtībā.

4. Piekrītu, ka Nacionālais veselības dienests veiks personas datu apstrādi, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas reglamentē fizisko personu datu aizsardzību.

5. Atlīdzību par atlīdzības prasījuma iesniegumā minēto ārstniecību neesmu saņēmis(-usi) civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros, no apdrošinātāja vai citā veidā. Ja šajā punktā minētā informācija mainīsies, apņemos septiņu dienu laikā par to informēt Nacionālo veselības dienestu.

Piekrītu lēmumu saņemt:

uz šā atlīdzības prasījuma iesniegumā norādīto e-pasta adresi

personīgi Nacionālajā veselības dienestā

nosūtītu pa pastu uz atlīdzības prasījuma iesniegumā norādīto pasta adresi

20__.gada ___.______________

(vārds, uzvārds, paraksts)

Veselības ministre Ingrīda Circene

1.1 pielikums

Ministru kabineta
2013. gada 5. novembra
noteikumiem Nr. 1268

(Pielikums MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 44 redakcijā)

Ārstniecības izdevumu deklarācija

(par ārstniecības izdevumiem, kas attiecas uz vienu veselības aprūpes epizodi, aizpilda deklarācijas pielikumu, norādot atsevišķus maksājumus apliecinošos dokumentus)

Pacienta vārds, uzvārds   Personas kods  

 

Veselības aprūpes epizodes Nr. Ārstniecības iestāde Ārstniecības persona Medicīniskais dokuments, kas pamato sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izraksts/epikrīze vai ārsta speciālista (konsultanta) atzinums) Par periodu Pieprasītā summa (euro)
sākuma datums beigu datums
Kopā

Deklarācijai pievienoju:

1. Medicīnas dokumenti, kas pamato sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, uz ___ lp.

2. Deklarācijas pielikums "Maksājumu dokumenti" uz _____ lp.

3. Maksājumu dokumenti uz _____ lp.

Ar parakstu apliecinu, ka deklarācijā norādītie izdevumi ir pilnīgi un pareizi.

         
(vārds, uzvārds)   (paraksts)   (datums)

Deklarācijas pielikums

Maksājumu dokumenti
(aizpilda atsevišķi par katru ārstniecības epizodi)

Ārstniecības izdevumu deklarācijā norādītās veselības aprūpes epizodes Nr. ______

Nr. 
p. k.
Saņemtais veselības aprūpes
pakalpojums
Maksājumu apliecinošais
dokuments, Nr.
Pieprasītā summa (euro)
       
       
       
    Kopā  
         
(vārds, uzvārds)   (paraksts)   (datums)
2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1268
Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 44)

Nr.
p.k.

Pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītais kaitējums

Nodarītā kaitējuma smagums
(apmērs %)*

1. Nav laikus diagnosticēta saslimšana un/vai nav nodrošināta adekvāta ārstēšana, un tas izraisīja:
1.1. pacienta nāvi līdz 100 %
1.2. ilgstošus vai paliekošus veselības traucējumus (ar ilgstošu darbnespēju, rehabilitāciju un invaliditāti), kam turpmākajā ārstēšanas procesā nepieciešami lieli finansiāli izdevumi:
1.2.1. nervu sistēmas darbības paliekoši traucējumi:

centrālā nervu sistēma (galvas smadzeņu, muguras smadzeņu); kustības, jušanas un spēka mazinājums vai zudums;

tetraparēzes un paraparēzes, tetraplēģijas un paraplēģijas;

perifērā nervu sistēma – nervu vai nervu pinumu bojājumi ar sekojošiem to funkciju traucējumiem

līdz 100 %
1.2.2. redzes orgānu bojājums – redzes traucējumi (redzes mazinājums vai zudums, akomodācijas paralīze, hemianopsija, šķielēšana), asaru aparāta funkciju traucējumi, acs ābola zudums līdz 30 %
1.2.3. dzirdes orgānu bojājums – dzirdes traucējumi (dzirdes pavājinājums vai zudums), vestibulārās funkcijas traucējumi, bungplēvītes plīsums līdz 30 %
1.2.4. elpošanas orgānu bojājums – balss zaudējums, paliekoša deguna kaula deformācija ar apgrūtinātu elpošanu, balsenes/trahejas/bronhu/plaušas bojājums ar paliekošu elpošanas mazspēju līdz 50 %
1.2.5. gremošanas orgānu bojājums – mēles, rīkles, barības vada, kuņģa–zarnu trakta un aknu bojājums ar paliekošu to funkciju traucējumu (tai skaitā resnās zarnas izvade uz vēdera priekšējās sienas) vai orgāna pilnīgs/daļējs zudums līdz 75 %
1.2.6. uroģenitālā sistēma – urīnpūšļa/urīnvada bojājums ar paliekošiem urinācijas traucējumiem (tai skaitā pastāvīgais katetrs), nieres bojājums vai zudums ar paliekošu nieru mazspēju (tai skaitā mākslīgā niere), sēklinieku vai dzimumlocekļa bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu; olnīcu/dzemdes bojājums ar paliekošu reproduktīvo funkciju traucējumu līdz 50 %
1.2.7. kustību un balsta aparāts:

mugurkaulāja funkciju traucējumi (izteikts kustību ierobežojums, sāpju sindroms, deformācija);

augšējās ekstremitātes lielo locītavu (pleca, elkoņa) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze;

augšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums (ņemot vērā darbam lietojamo augšējo ekstremitāti);

plaukstas pamata locītavas izteikts funkciju ierobežojums vai zaudējums;

augšējo ekstremitāšu pirkstu vai falangu amputācija/ankiloze (ņemot vērā bojāto pirkstu funkcionalitāti un skaitu);

apakšējās ekstremitātes lielo locītavu (gūžas, ceļa, pēdas) izteikts funkciju ierobežojums vai ankiloze;

apakšējās ekstremitātes pilnīgs vai daļējs zaudējums (ņemot vērā amputācijas līmeni);

pēdas/plaukstas pilnīgs vai daļējs zaudējums;

apakšējo ekstremitāšu pirkstu vai falangu amputācija/ankiloze (ņemot vērā bojāto pirkstu skaitu)

līdz 70 %
2. Neatbilstošu aizvietojošo šķīdumu un asins preparātu lietošana ārstniecības procesā līdz 100 %
3. Ārstniecības procesā laikus nediagnosticētas un/vai neārstētas:
3.1. pamatslimības komplikācijas līdz 50 %
3.2. pievienojušās blakus saslimšanas līdz 50 %
4. Zobārstniecībā lietojamo ārstniecības un mutes dobuma protezēšanas tehnoloģiju neievērošana, kas rada smagas komplikācijas vai zobu zaudēšanu, vai neatbilstošu zobu protēžu izgatavošanu līdz 35 %
5. Ķirurģisku un ginekoloģisku manipulāciju/operāciju laikā atstāts (palicis) svešķermenis (piemēram, instruments, tampons) līdz 50%
6. Cita (veselā) orgāna kļūdaina ārstēšana (tai skaitā ķirurģiska) līdz 25 %
7. Nav laikus diagnosticētas dzemdību un pēcdzemdību komplikācijas, kā rezultātā iestājusies:
7.1. grūtnieces–dzemdētājas un/vai bērna nāve līdz 100 %
7.2. reproduktīvo spēju zaudējums līdz 100 %
7.3. smagi jaundzimušā veselības traucējumi (piemēram, bērnu cerebrālā trieka) līdz 100 %
8. Nav laikus diagnosticēta onkoloģiska saslimšana līdz 50 %
9. Grūtnieces novērošanas laikā (līdz 22.grūtniecības nedēļai) nav laikus diagnosticēta augļa patoloģija, kas apdraud augļa dzīvību un/vai nebūs koriģējama turpmākajā dzīves laikā – jautājuma izlemšanai par grūtniecības priekšlaicīgu pārtraukšanu līdz 10 %
10. Veselības traucējumi, kas radušies, izmantojot medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām līdz 50 %
11. Veselības traucējumi, kas radušies pacientam ārstniecības iestādē, gūstot infekciju ārstniecības procesā līdz 30 %

Piezīme. Vērtējot un izsakot procentos (veselos skaitļos) personas dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma apmēru, ņem vērā:

1) personas pašaprūpes spējas, kas var būt ierobežotas, daļēji ierobežotas un iztrūkst vispār;

2) funkcionālos traucējumus: funkcijas samazinājums, funkcijas zudums saistībā ar bojātās orgānu sistēmas funkcionalitātes nozīmīgumu, individuāli vērtējot kopsakarībā ar personas profesiju;

3) dzīves kvalitāti un prognozējamo dzīvildzi.

Veselības ministre Ingrīda Circene
3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1268
Ārstniecības personu dalījums riska grupās un piemērojamais riska koeficients

(MK 26.06.2018. noteikumu Nr. 369 redakcijā; pielikuma 140. punkts stājas spēkā 01.01.2020., sk. 31. punktu)

Nr.
p. k.
Kods atbilstoši specialitātes klasifikatoram*
Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas
Riska koeficients
I riska grupa
 1.
P03
Ķirurgs
10
 2.
P04
Neiroķirurgs
10
 3.
P05
Torakālais ķirurgs
10
 4.
P08
Urologs
10
 5.
P06
Sirds ķirurgs
10
 6.
P07
Asinsvadu ķirurgs 
10
 7.
P11
Ambulatorais ķirurgs
10
 8.
PP18
Flebologs
10
 9.
P12
Bērnu ķirurgs
10
 10.
P13
Traumatologs, ortopēds
10
 11.
A131
Mugurkaulāja ķirurgs
10
 12.
P14
Ginekologs, dzemdību speciālists
10
 13.
P 40
Katastrofu medicīnas ārsts
10
 14.
A151
Neonatologs – jaundzimušo aprūpe
10
 15.
P09
Plastiskais ķirurgs
10
 16.
PP31
Rokas ķirurgs
10
 17.
PP19
Transplantologs
10
II riska grupa
 18.
P18
Anesteziologs, reanimatologs
8
 19.
P55
Onkologs
8
 20.
A161
Onkoloģijas ķīmijterapeits
8
 21.
A162
Onkoloģijas ķirurgs
8
 22.
A142
Onkoloģijas ginekologs
8
 23.
P16
Onkologs ķīmijterapeits
8
 24.
P26
Mutes, sejas un žokļu ķirurgs
8
 25.
P39
Neatliekamās medicīnas ārsts
8
 26.
P22
Oftalmologs
8
 27.
P23
Otolaringologs
8
 28.
P31
Radiologs terapeits
8
III riska grupa
 29.
P01
Internists
5
 30.
A012, P56
Reimatologs
5
 31.
A013, P57
Pneimonologs
5
 32.
A014, P58
Endokrinologs
5
 33.
A015, P59
Nefrologs
5
 34.
A016, P60
Gastroenterologs
5
 35.
P02
Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts
5
 36.
P15
Pediatrs
5
 37.
A152
Bērnu infektologs
5
 38.
A153
Bērnu kardiologs
5
 39.
A154
Bērnu reimatologs
5
 40.
A155
Bērnu pneimonologs
5
 41.
A156
Bērnu endokrinologs
5
 42.
A158
Bērnu gastroenterologs
5
 43.
A159
Bērnu hematoonkologs
5
 44.
A1510
Bērnu alergologs
5
 45.
PP21, P62
Bērnu neirologs
5
 46.
P17
Hematologs
5
 47.
P19
Psihiatrs
5
 48.
A191
Bērnu psihiatrs
5
 49.
P20
Neirologs
5
 50.
A201
Neirofiziologs
5
 51.
P24
Infektologs
5
 52.
P27
Dermatologs, venerologs
5
 53.
P28
Narkologs
5
 54.
P29
Laboratorijas ārsts
5
 55.
P32
Radiologs
5
 56.
A321
Invazīvais radiologs
5
 57.
P33
Patologs
5
 58.
P36
Sporta ārsts
5
 59.
P42
Psihoterapeits
5
 60.
P52
Kardiologs
5
 61.
P53
Arodveselības un arodslimību ārsts
5
 62.
PP24
Transfuziologs
5
 63.
PP 30
Kombustiologs
5
IV riska grupa
 64.
P25
Zobārsts
2
 65.
A251
Ortodonts
2
 66.
A252
Periodontologs
2
 67.
A253
Bērnu zobārsts
2
 68.
A254
Zobu protēzists
2
 69.
A255
Endodontists
2
 70.
P44
Medicīnas ģenētiķis
2
 71.
P47
Klīniskais mikrobiologs
2
 72.
P48
Geriatrs
2
 73.
P49
Sabiedrības veselības ārsts
2
 74.
P50
Klīniskais farmakologs
2
 75.
P51
Klīniskais fiziologs
2
 76.
P54
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts
2
V riska grupa
 77.
n28
Vecmāte
1
 78.
n52
Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās medicīnas aprūpes māsa
1
 79.
n53
Ķirurģiskās aprūpes māsa
1
 80.
n60
Operāciju māsa
1
 81.
n74
Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs (feldšeris)
1
VI riska grupa
 82.
n10
Zobu feldšeris
0,5
 83.
n11
Zobu higiēnists
0,5
 84.
n27
Ārsta palīgs (feldšeris)
0,5
 85.
n29
Masieris
0,5
 86.
n39
Māsa (medicīnas māsa)
0,5
 87.
n40
Ambulatorās aprūpes māsa
0,5
 88.
n41
Bērnu aprūpes māsa
0,5
 89.
n43
Diabēta aprūpes māsa
0,5
 90.
n59
Onkoloģiskās aprūpes māsa
0,5
 91.
n62
Garīgās veselības aprūpes māsa
0,5
 92.
n68
Zobārstniecības māsa
0,5
 93.
n70
Māsas palīgs
0,5
 94.
n71
Zobārsta asistents
0,5
 95.
n72
Kosmētiķis
0,5
 96.
n73
Hemodialīzes un nieru transplantācijas māsa
0,5
 97.
n76
Biomedicīnas laborants
0,5
 98.
n85
Radiologa asistents
0,5
 99.
n86
Ambulatorā dienesta ārsta palīgs
0,5
 100.
n89
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa
0,5
 101.
n90
Transfuzioloģijas māsa
0,5
 102.
n91
Mākslas terapeits
0,5
 103.
n92
Podologs
0,5
 104.
n93
Uztura speciālists
0,5
 105.
n94
Radiogrāfers
0,5
 106.
n95
Internās aprūpes māsa
0,5
 107.
n96
Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā
0,5
 108.
PP25
Andrologs
0,5
 109.
PP26
Paliatīvās aprūpes speciālists
0,5
 110.
PP32
Trihologs
0,5
 111.
PP33
Osteorefleksoterapeits
0,5
 112.
T01
Fizioterapeits
0,5
 113.
T02
Ergoterapeits
0,5
 114.
T04
Fizioterapeita asistents
0,5
 115.
T05
Audiologopēds
0,5
 116.
T06
Tehniskais ortopēds
0,5
 117.
T07
Ergoterapeita asistents
0,5
 118.
n26
Sabiedrības veselības māsa
0,5
 119.
n42
Dermatoveneroloģijas māsa
0,5
 120.
n44
Diētas māsa
0,5
 121.
n45
Endoskopijas māsa
0,5
 122.
n46
Fizikālās terapijas māsa
0,5
 123.
n47
Ftiziopulmonoloģijas māsa
0,5
 124.
n48
Funkcionālās diagnostikas māsa
0,5
 125.
n49
Ginekoloģijas māsa
0,5
 126.
n50
Iecirkņa māsa
0,5
 127.
n51
Infektoloģijas māsa
0,5
 128.
n54
Narkoloģijas māsa
0,5
 129.
n55
Neatliekamās palīdzības māsa
0,5
 130.
n56
Neiroķirurģijas māsa
0,5
 131.
n57
Neiroloģijas māsa
0,5
 132.
n58
Oftalmoloģijas māsa
0,5
 133.
n61
Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa
0,5
 134.
n63
Rentgenoloģijas un radioloģijas māsa
0,5
 135.
n64
Terapijas māsa
0,5
 136.
n66
Traumatoloģijas un ortopēdijas māsa
0,5
 137.
n67
Podiatrijas māsa
0,5
 138.
n81
Uroloģijas māsa
0,5
 139.
n80
Peritoneālās dialīzes māsa
0,5
 140.
N114
Optometrists
0,5
 141.
A, P, PP, n, M
Cita sarakstā neminēta specialitāte vai metode
0,5
Piezīme. * Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas kods atbilstoši specialitātes klasifikatoram noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība1. pielikumu un atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumu Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu636. punktam.
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1268Pieņemts: 05.11.2013.Stājas spēkā: 23.11.2013.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 228 (5034), 22.11.2013. OP numurs: 2013/228.9
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
262102
{"selected":{"value":"29.06.2018","content":"<font class='s-1'>29.06.2018.-31.12.2019.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2020","iso_value":"2020\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2020.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"29.06.2018","iso_value":"2018\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2018.-31.12.2019.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"22.01.2016","iso_value":"2016\/01\/22","content":"<font class='s-1'>22.01.2016.-28.06.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2013","iso_value":"2013\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2013.-21.01.2016.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
29.06.2018
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva