Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.232

Rīgā 2013.gada 17.oktobrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr.40 6.p.)
Krājaizdevu sabiedrību gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likuma
23. panta pirmo un otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Krājaizdevu sabiedrību gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā licencētām krājaizdevu sabiedrībām, sagatavojot gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

2. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no:

2.1. finanšu pārskatiem, kas ietver:

2.1.1. bilanci un ārpusbilances posteņus,

2.1.2. peļņas vai zaudējumu aprēķinu,

2.1.3. pielikumu;

2.2. krājaizdevu sabiedrības padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes (tālāk tekstā – vadības) ziņojuma;

2.3. paziņojuma par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību.

3. Krājaizdevu sabiedrība par katru tās darbības gadu sagatavo gada pārskatu, kurš atbilst šo noteikumu prasībām, un tajā ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātiem.

4. Bilances, ārpusbilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojums atbilst šo noteikumu trešās un piektās daļas prasībām. Papildu posteņus uzrāda, ja tie neatbilst minētajos punktos uzskaitīto posteņu saturam. Posteņus, kuri noteikumu trešajā daļā apzīmēti ar trim cipariem, drīkst neuzrādīt kā atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara bilanci un ārpusbilances posteņus pārskatāmākus, bet tādā gadījumā tajos pieprasīto informāciju uzrāda pielikumā.

5. Pielikumā iekļauj paskaidrojošu informāciju par bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu saturu, komentārus par to risku kontroli un pārvaldīšanu, kas saistīti ar krājaizdevu sabiedrības darbību, kā arī atklāj citu informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt krājaizdevu sabiedrības finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtēšanu.

6. Katram bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina postenim uzrāda pārskata gada un attiecīgos iepriekšējā pārskata gada rādītājus. Ja pārskata gadā atklātas iepriekšējo gadu kļūdas vai mainīta grāmatvedības politika, attiecīgo iepriekšējā pārskata gada posteņa rādītāju koriģē. Pirmajā pārskata gadā uzrāda tikai pārskata gada rādītājus. Bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, kuros nav rādītāju, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

7. Gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi.

8. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavots gada pārskats nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātiem, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, skaidrojot pielikumā šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

9. Pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 18 mēnešiem.

10. Krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija vai Krājaizdevu sabiedrību likuma 23. panta otrajā daļā minētajā gadījumā zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (tālāk tekstā – revidents) sagatavo atzinumu par to, vai krājaizdevu sabiedrības gada pārskatā ietvertie finanšu pārskati visos būtiskos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par tās finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. Krājaizdevu sabiedrības finanšu pārskatu pārbaudi veic un attiecīgo revidenta atzinumu sagatavo saskaņā ar Starptautiskās grāmatvežu federācijas izdoto Starptautisko revīzijas standartu prasībām.

11. (Svītrots ar FKTK 05.12.2014. noteikumiem Nr.288)

II. Ziņojumi

12. Krājaizdevu sabiedrības vadības ziņojumā par gada pārskatu ietver:

12.1. krājaizdevu sabiedrības nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru, licences numuru un izsniegšanas datumu;

12.2. skaidru krājaizdevu sabiedrības attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū apskatu, kā arī ietver tai piemītošo būtisko risku un nenoteiktību aprakstu. Aprakstu sagatavo kā krājaizdevu sabiedrības attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū līdzsvarotu un visaptverošu analīzi, ņemot vērā tās darbības apjomu un sarežģītību, un, cik nepieciešams, lai izprastu krājaizdevu sabiedrības attīstību, tās finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, tajā iekļauj:

12.2.1. finanšu rādītājus,

12.2.2. galvenos attiecīgo krājaizdevu sabiedrību un tās darbību raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par vides aizsardzības prasībām un nodarbinātības jautājumiem vai citu informāciju, ja tas ir piemēroti,

12.2.3. pēc nepieciešamības – atsauces uz finanšu pārskatos norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām;

12.3. informāciju par krājaizdevu sabiedrības turpmākās attīstības prognozi;

12.4. ziņas par pārskata gadā īstenotajiem pasākumiem pētniecības un attīstības jomā;

12.5. informāciju par to paju un papildpaju skaitu un nominālvērtību, kuru īpašnieki ir izstājušies no krājaizdevu sabiedrības vai tās atsavinājuši par labu krājaizdevu sabiedrībai pārskata gada laikā;

12.6. informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai, kas nozīmīgi finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu izpratnei;

12.7. informāciju par krājaizdevu sabiedrības darbības būtiskiem riskiem un šo risku pārvaldīšanas politiku;

12.8. priekšlikumus par peļņas sadali, dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu;

12.9. padomes un valdes priekšsēdētāja un padomes un valdes locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, kā arī ziņas par personām, kuras pārskata gadā atstājušas minētos amatus.

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

13. Krājaizdevu sabiedrību vadības ziņojumu paraksta padomes un valdes priekšsēdētājs.

14. Paziņojumā par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību norāda:

14.1. ka vadībai ir pienākums saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguļo krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli pārskata gada beigās un pārskata gada darbības rezultātus;

14.2. ka vadība atbild par atbilstošas grāmatvedības kārtošanu, par krājaizdevu sabiedrības līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

14.3. vai finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotajām grāmatvedības metodēm un vai jebkura būtiska atkāpe no šīm metodēm ir atklāta un paskaidrota pielikumā;

14.4. vai krājaizdevu sabiedrības vadības lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

15. Paziņojumu paraksta krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes priekšsēdētājs.

16. Ja kāds krājaizdevu sabiedrības padomes vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot pilnsapulcei, to īpaši norāda paziņojumā par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību.

III. Bilances un ārpusbilances posteņu izkārtojums

17. Aktīvi

17.1. Kase

17.2. Prasības pret kredītiestādēm

17.2.1. Prasības uz pieprasījumu

17.2.2. Pārējās prasības

17.3. Kredīti

17.4. Parāda vērtspapīri

17.4.1. Latvijas Republikas valsts parāda vērtspapīri

17.4.2. Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu hipotekārās ķīlu zīmes

17.4.3. valsts kapitālsabiedrību parāda vērtspapīri

17.5. Nemateriālie aktīvi

17.6. Pamatlīdzekļi

17.7. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

17.8. Pārējie aktīvi

17.9. Kopā aktīvi

(Grozīts ar FKTK 05.12.2014. noteikumiem Nr.288)

18. Pasīvi

18.1. Saistības pret kredītiestādēm

18.2. Noguldījumi

18.2.1. Noguldījumi uz pieprasījumu

18.2.2. Termiņnoguldījumi

18.3. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

18.4. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

18.5. Pārējās saistības

18.6. Kapitāls un rezerves

18.6.1. Apmaksātais pamatkapitāls

18.6.2. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

18.6.3. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

18.6.4. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

18.7. Kopā pasīvi

19. Ārpusbilances posteņi

19.1. Iespējamās saistības

19.1.1. Galvojumi un garantijas

19.1.2. Pārējās iespējamās saistības

19.2. Ārpusbilances saistības pret biedriem un darījumu partneriem

19.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

19.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

IV. Paskaidrojumi par bilances un ārpusbilances posteņiem

20. Aktīvi

20.1. Kase

Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. ārvalstu valūtu gan banknotēs, gan arī monētās.

20.2. Prasības pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar iekšzemes kredītiestādēm, kā arī prasības pret Latvijas Banku. Tās prasības pret kredītiestādēm, kuras rada parāda vērtspapīri un kuras atbilst 20.4. punkta prasībām, uzrāda bilances aktīvu 17.4.2. postenī.

Krājaizdevu sabiedrības prasības, kuras var apmierināt bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbdiena, uzrāda bilances aktīvu 17.2.1. postenī. Pārējās prasības uzrāda bilances aktīvu 17.2.2. postenī.

20.3. Kredīti

Šajā postenī atspoguļo visas prasības, kas radušās darījumos ar krājaizdevu sabiedrības biedriem, t.sk. finanšu līzingu.

20.4. Parāda vērtspapīri

Šajā postenī uzrāda ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētajos parāda vērtspapīros, valsts kapitālsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros un Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu emitētajās hipotekārajās ķīlu zīmēs.

20.5. Nemateriālie aktīvi

Šajā postenī uzrāda nemateriālos aktīvus, t.i., identificējamus aktīvus, kuriem nav materiālās formas, kuri tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka krājaizdevu sabiedrība nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtās tiesības, t.sk. koncesijas, patentus, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, un citus pēc būtības līdzīgus pret atlīdzību iegūtus aktīvus. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

20.6. Pamatlīdzekļi

Šajā postenī uzrāda krājaizdevu sabiedrībai piederošos (t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos) pamatlīdzekļus, t.i., materiālos aktīvus, kurus krājaizdevu sabiedrība izmanto pakalpojumu sniegšanā, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas u.tml. aktīvus.

Šeit uzrādāms arī programmnodrošinājums, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, kā arī krājaizdevu sabiedrībai piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas u.tml. izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija.

Šajā postenī uzrāda nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumus par šajā punktā minētajiem pamatlīdzekļiem.

20.7. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

Šajā postenī uzrāda krājaizdevu sabiedrības izdevumus, kuri radušies līdz pārskata gada beigām, bet attiecas uz nākamajiem periodiem.

Šeit uzrāda arī iepriekšējos gados un pārskata gadā uzkrātos, bet vēl nesaņemtos ienākumus, piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu, procentu ienākumus, nomas maksu u.tml.

20.8. Pārējie aktīvi

Šajā postenī uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem bilances posteņiem (t.sk. dārgmetālus, dārgakmeņus, kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja krājaizdevu sabiedrība paredz to pārdot, kā arī materiālos aktīvus, kurus krājaizdevu sabiedrība nelieto un plāno atsavināt). Tāpat šeit uzrāda prasības pret krājaizdevu sabiedrībām.

Šeit uzrādāmas arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas u.tml. izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija.

(Grozīts ar FKTK 05.12.2014. noteikumiem Nr.288)

21. Pasīvi

21.1. Saistības pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar iekšzemes kredītiestādēm, kā arī ārvalstu un starptautiskajām kredītiestādēm.

21.2. Noguldījumi

Šajā postenī uzrāda saistības pret krājaizdevu sabiedrības biedriem, kas rodas, piesaistot biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus.

21.3. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

Šajā postenī uzrāda ienākumus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem, bet kuri saņemti līdz pārskata gada beigām.

Šeit uzrāda arī izdevumus, kuri attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, bet kuru samaksas termiņš bilances datumā vēl nav iestājies.

21.4. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

Šajā postenī uzrāda uzkrājumus paredzamajām nodokļu saistībām, pensijām u.tml. izmaksām, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem.

Šeit uzrāda arī uzkrājumus ārpusbilances saistībām.

21.5. Pārējās saistības

Šajā postenī uzrāda visas pārējās saistības, kuru saturs neatbilst citiem bilances pasīvu posteņiem, piemēram, piešķirtās, bet neizmaksātās dividendes, saistības pret krājaizdevu sabiedrībām, kā arī saistības par to pamatpaju un papildpaju izmaksu, kuru īpašnieki ir izstājušies no krājaizdevu sabiedrības vai tās atsavinājuši par labu krājaizdevu sabiedrībai.

Šeit uzrādāmi arī kredīti, kas saņemti no pasaules latviešu kredītsabiedrības, no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

21.6. Kapitāls un rezerves

Šajā postenī uzrāda visus biedriem piederošos līdzekļus, kas ieguldīti krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā un kas uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā.

21.6.1. Apmaksātais pamatkapitāls

Šajā postenī uzrāda apmaksāto paju nominālvērtību kopsummu.

21.6.2. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

Šajā postenī uzrāda rezerves kapitālu, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iestāšanās maksas, kā arī pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas saskaņā ar krājaizdevu sabiedrības statūtiem.

21.6.3. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda iepriekšējo pārskata gadu nesadalīto peļņu, kas palikusi krājaizdevu sabiedrības rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un dividenžu sadales. Šeit iekļaujami arī iepriekšējo gadu zaudējumi.

21.6.4. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu vai zaudējumus.

(Grozīts ar FKTK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 213; FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 53)

22. Ārpusbilances posteņi

22.1. Iespējamās saistības (contingent liabilities)

Šajā postenī atspoguļo visus darījumus, kuros krājaizdevu sabiedrība galvo par biedru saistību izpildi.

22.1.1. Galvojumi un garantijas

Šajā postenī uzrāda galvojumus, garantijas un aktīvus, kuri ieķīlāti kā biedru saistību izpildes nodrošinājums.

22.1.2. Pārējās iespējamās saistības

Šajā postenī uzrāda indosamentus, akceptus, izņemot pašu akceptus u.tml. iespējamās saistības.

22.2. Ārpusbilances saistības pret biedriem un darījumu partneriem (commitments)

Šajā postenī atspoguļo visas neatsaucamās krājaizdevu sabiedrības saistības pret biedriem un darījumu partneriem, kuras var radīt risku.

22.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

Šajā postenī jāuzrāda saistības no darījumiem, kas būtībā atbilst 23.8. punkta nosacījumiem.

22.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

Šajā postenī uzrāda saistības par kredītu izsniegšanu, līgumu par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumu par noguldījumu izvietošanu nākotnē u.tml. saistības.

23. Speciālie nosacījumi

23.1. Krājaizdevu sabiedrības aktīvus uzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja krājaizdevu sabiedrība ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai biedru saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos trešajām personām kā nodrošinājumu.

23.2. Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst atspoguļot savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā krājaizdevu sabiedrībā.

23.3. Krājaizdevu sabiedrība nodrošina atsevišķu uzskaiti tiem aktīviem, kurus krājaizdevu sabiedrība pārvalda savā vārdā biedru labā, ja krājaizdevu sabiedrība ieguvusi šo aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu. Šādus aktīvus un ar tiem saistītās saistības neuzrāda bilancē, bet norāda pielikumā, sadalot pa attiecīgiem aktīvu un saistību veidiem.

23.4. Aktīvus, kuri iegūti biedru vārdā biedru uzdevumā, neuzrāda krājaizdevu sabiedrības bilancē.

23.5. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) ir darījumi, kas ietver krājaizdevu sabiedrības (pārdevēja) aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

23.6. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad:

23.6.1. pārdotos aktīvus turpina uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē, un tos atsevišķi atspoguļo pielikumā;

23.6.2. pārdošanas rezultātā saņemtos līdzekļus (iegādes cenu) uzrāda bilancē kā saistības pret aktīvu pircēju.

23.7. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē, bet darījuma rezultātā samaksāto iegādes cenu uzrāda kā prasības pret aktīvu pārdevēju.

23.8. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju ir darījumi, kas ietver krājaizdevu sabiedrības (pārdevēja) aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iegādes cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

23.9. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus nedrīkst uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē, bet summu, kas ir vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, uzrāda ārpusbilances 19.2.1. postenī.

23.10. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktos aktīvus uzrāda bilancē kā attiecīgā veida aktīvus.

V. Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojums

24. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

24.1. Procentu ienākumi

24.2. Procentu izdevumi

24.3. Komisijas naudas ienākumi

24.4. Komisijas naudas izdevumi

24.5. Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar parāda vērtspapīriem un ārvalstu valūtu

24.6. Citi ienākumi

24.7. Administratīvie izdevumi

24.8. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtību amortizācija/nolietojums

24.9. Citi izdevumi

24.10. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

24.11. Uzkrājumu samazināšanās ienākumi

24.12. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

24.13. (Svītrots ar FKTK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 213)

24.14. (Svītrots ar FKTK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 213)

24.15. (Svītrots ar FKTK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 213)

24.16. Peļņa/zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas

24.17. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

24.18. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

(Grozīts ar FKTK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 213)

VI. Paskaidrojumi par peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem

25. Procentu ienākumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus un līdzīgus ienākumus no krājaizdevu sabiedrības darbības, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances 17.2.–17.4. postenī, neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru krājaizdevu sabiedrība saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru krājaizdevu sabiedrība saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam.

Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvu starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu.

Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto prasību summu un līguma termiņu.

26. Procentu izdevumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu izdevumus un līdzīgus izdevumus no krājaizdevu sabiedrības darbības, ieskaitot visus izdevumus par saistībām, kas uzrādītas bilances 18.1. un 18.2. postenī, neatkarīgi no izdevumu aprēķināšanas metodes, t.sk. izdevumus, kas radušies, amortizējot diskontu par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru krājaizdevu sabiedrība samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumu samazinājumu iekļauj ienākumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru krājaizdevu sabiedrība samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam.

Kā procentu izdevumus uzrāda izdevumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdēvējam, amortizējot pozitīvu starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu.

Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto saistību summu un līguma termiņu.

27. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos iekļauj pārskata gadā radušās komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus (izdevumus) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, t.sk. komisijas naudu par galvojumu izsniegšanu, veiktajām maksājumu operācijām, operācijām ar vērtspapīriem, ārvalstu valūtas darījumiem, monētu un dārgmetālu pirkšanu/pārdošanu, vērtību glabāšanu u.tml. operācijām biedru uzdevumā.

28. Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu

Šajā postenī uzrāda:

28.1. peļņu/zaudējumus no tirdzniecības ar valūtu, kā arī ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultātu;

28.2. peļņu/zaudējumus no tirdzniecības ar parāda vērtspapīriem, kas nav turēti līdz atmaksas termiņa beigām, un parāda vērtspapīru vērtības pārvērtēšanas rezultātu saskaņā ar 51. punkta nosacījumiem.

29. Citi ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos uzrāda pārējos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar krājaizdevu sabiedrības pamatdarbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši šo noteikumu 25.28. punkta prasībām, piemēram, saņemto vai samaksāto soda naudu, krājaizdevu sabiedrības dalības maksu un tai pielīdzināmos izdevumus (t.sk. maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija)), kā arī peļņu vai zaudējumus, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā.

Šajos posteņos uzrāda arī ienākumus un izdevumus, kas radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no krājaizdevu sabiedrības parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav sagaidāma.

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

30. Administratīvie izdevumi

Šajā postenī uzrāda personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus un nodevas (izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli) un pārējos administratīvos izdevumus.

31. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības amortizācija/nolietojums

Šajā postenī atspoguļo bilances aktīvu 17.5. un 17.6. postenī uzrādīto aktīvu vērtības amortizāciju un nolietojumu.

32. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

Šajā postenī uzrāda izdevumus uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām, kas attiecas uz pārskata gadu. Tie sastāv no izdevumiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem (t.sk. uzkrātajiem ienākumiem), kas uzrādīti bilances aktīva 17.2., 17.3., 17.7. un 17.8. postenī, kā arī no izdevumiem uzkrājumiem galvojumiem un citām 19.1. un 19.2. postenī uzrādītajām ārpusbilances saistībām. Turklāt šajā postenī ietver zaudējumus, kas radušies aktīvu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

(Grozīts ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 53)

33. Uzkrājumu samazināšanas ienākumi

Šajā postenī uzrāda iepriekšējos gados 32. punktā minētajiem nedrošajiem parādiem un ārpusbilances saistībām izveidoto uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumus no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu vērtības atgūšanas.

34. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda līdz atmaksas termiņa beigām turēto ieguldījumu parāda vērtspapīros atgūstamās vērtības samazināšanās zaudējumus, kas aprēķināti atbilstoši 54. un 55. punkta prasībām, ja pastāv varbūtība, ka krājaizdevu sabiedrība nespēs atgūt visu ieguldījuma pamatsummu un procentus, kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šeit uzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugumu, kas kompensē peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos periodos iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu.

35. (Svītrots ar FKTK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 213)

36. (Svītrots ar FKTK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 213)

37. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Šajā postenī uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu.

38. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu vai zaudējumus.

VII. Novērtēšanas noteikumi

39. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem:

39.1. pieņemot, ka krājaizdevu sabiedrība darbosies arī turpmāk (darbības turpināšanas princips);

39.2. lietojot tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

39.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

39.3.1. iekļauj tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu, t.i., ienākumus uzrāda tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība,

39.3.2. ņem vērā visus zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (t.i., tos, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem), pat tos, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un gada pārskata sagatavošanas dienu,

39.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads pabeigts ar peļņu vai zaudējumiem;

39.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

39.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

39.6. novērtējot aktīvu un pasīvu posteņus un to sastāvdaļas atsevišķi;

39.7. katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

40. Ja, lietojot 39. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu un uzskaiti veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

41. Sagatavojot finanšu pārskatus, krājaizdevu sabiedrības vadība drīkst atkāpties no 39. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtību un ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem paskaidro pielikumā.

42. Darījumus un notikumus krājaizdevu sabiedrības darbībā atspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

43. Aktīvus vai saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīvu vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīvu vērtību, izņemot gadījumus, kad krājaizdevu sabiedrībai ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai.

44. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Tomēr:

44.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistību) riska ierobežošanu, ar izdevumiem (ienākumiem) no šā pret risku ierobežotā aktīva (saistībām);

44.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt arī ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību krājaizdevu sabiedrība, izmantojot juridiski pamatotas tiesības, savstarpēji samazina.

45. Aktīvus un saistības sākotnēji atzīst bilancē to iegādes vērtībā (sākotnējā vērtība). Darījumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīvu un saistību iegādi, tiek iekļautas aktīvu un saistību iegādes vērtībā.

46. Pēc sākotnējas atzīšanas bilancē pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus novērtē un atspoguļo uzskaitē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

46.1. to pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu, kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, sākotnējo vērtību samazina par uzkrāto nolietojumu/amortizāciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz šo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku;

46.2. pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas pieskaita pamatlīdzekļu uzskaites vērtībai (summai, kādā aktīvs vai saistības ir uzrādītas bilancē), ja pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā ir uzlabojušies pamatlīdzekļu ekonomiskie rādītāji.

47. Pamatlīdzekļus izslēdz no bilances tad, kad tos atsavina, vai tad, kad tos vairs neizmanto un, atsavinot pamatlīdzekļus, nākotnē nav gaidāmi ekonomiskie labumi. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas, atsavinot pamatlīdzekļus vai izņemot tos no lietošanas, nosaka kā starpību starp aplēsto atsavināšanas ienākumu un pamatlīdzekļu uzskaites vērtību. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šo peļņu vai zaudējumus atzīst par ienākumiem vai izdevumiem.

48. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no nemateriālā aktīva norakstīšanas vai atsavināšanas, nosaka kā starpību starp atsavināšanas ienākumu un nemateriālā aktīva uzskaites vērtību un atzīst par ienākumiem vai izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

49. Parāda vērtspapīrus, kas tiek turēti līdz atmaksas termiņa beigām, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē uzrāda saskaņā ar šādiem noteikumiem:

49.1. to vērtspapīru vērtību, kuri nopirkti ar prēmiju (iegādes vērtība pārsniedz vērtspapīru dzēšanas vērtību), periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski samazina, amortizējot šo prēmiju, un amortizētās summas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

49.2. to vērtspapīru vērtību, kuri nopirkti ar diskontu (vērtspapīru dzēšanas vērtība pārsniedz iegādes vērtību), periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski palielina, amortizējot diskonta summu, un šo pieaugumu atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

50. Gada pārskata pielikuma 49. punktā minētajiem vērtspapīriem, kas nopirkti ar prēmiju vai diskontu, uzrāda to prēmijas un diskonta daļu, kas vēl nav amortizēta pārskata gada beigās.

51. Parāda vērtspapīrus, kas netiek turēti līdz atmaksas termiņa beigām, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē uzrāda saskaņā ar šādiem noteikumiem:

51.1. vērtspapīrus, kam pastāv brīvi pieejams aktīvs tirgus, kurā šos vērtspapīrus ir iespējams pārdot, regulāri pārvērtē atbilstoši tirgus cenai (pārdošanas cenai, kas noteikta regulētā tirgū) šādā kārtībā:

51.1.1. ja vērtspapīru tirgus cena kļūst mazāka (lielāka) nekā cena, atbilstoši kurai vērtspapīri ir atspoguļoti bilancē, tad vērtspapīru uzskaites vērtību samazina (palielina) atbilstoši to tirgus cenai un vērtības samazinājumu (pieaugumu) atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Peļņa/zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu",

51.1.2. ja ieguldījuma apjoms attiecīga veida vērtspapīros pārsniedz tirgū parasti pārdodamo šādu vērtspapīru apjomu, tirgū notiek forsēta vērtspapīru pārdošana, ieguldītājam pieder attiecīgā emitenta izlaisto vērtspapīru nozīmīga daļa un tās pārdošana var nelabvēlīgi ietekmēt tirgu, kā arī citos gadījumos, ja tirgus cena neatbilst cenai, par kādu krājaizdevu sabiedrība var pārdot šos vērtspapīrus, un ieguldījuma vērtības noteikšana, piemērojot tirgus cenu, ir pretrunā ar piesardzības principu, tad piemēro atbilstošu tirgus cenas diskontu. Diskonta apmēram jāatspoguļo visas izmaksas, kas var rasties, pārdodot ieguldījumu. Ja tirgus cenas diskontu nevar pietiekami precīzi novērtēt, ieguldījumu vērtspapīros pārvērtēšana pēc diskontētās tirgus cenas, kas pārsniedz to iegādes vērtību vai tirgus cenu, pēc kuras veikts iepriekšējais novērtējums, nav pieļaujama.

52. Parāda vērtspapīrus, kas netiek turēti līdz atmaksas termiņa beigām un kam nav regulētā tirgus cenas, novērtē atbilstoši iegādes vērtībai, kuru samazina par uzkrātajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem.

53. Viena veida vērtspapīru iegādes cenu nosaka kā to vidēji svērto cenu.

54. Ja eksistē objektīvi pierādījumi tam, ka kāda kredīta u.tml. prasību un līdz atmaksas termiņa beigām turēta ieguldījuma parāda vērtspapīros uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību, krājaizdevu sabiedrība nosaka minēto aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus un tos atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, veidojot uzkrājumus nedrošajiem parādiem. Aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus nosaka, ja pastāv varbūtība, ka krājaizdevu sabiedrība nespēs saņemt visas summas (pamatsummu un procentus), kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem.

(Grozīts ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 53)

55. Ja turpmākajā periodā ar 54. punktā minēto aktīvu vērtības samazināšanos saistītie zaudējumi samazinās un šo samazinājumu ir iespējams objektīvi saistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc uzkrājumu nedrošiem parādiem izveidošanas (piemēram, parādnieka kredītspējas uzlabošanās), aktīva norakstīto summu apvērš, koriģējot uzkrājumu nedrošiem parādiem kontu. Aktīva atjaunotā uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt to summu, kāda būtu bijusi šā aktīva uzskaites vērtība, ja nebūtu atzīts vērtības samazinājums, tajā datumā, kad aktīva norakstītā summa tiek atjaunota. Aktīva uzskaites vērtības korekciju atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(Grozīts ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 53)

56. Kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja krājaizdevu sabiedrība paredz to pārdot, kā arī citus materiālos aktīvus, kurus krājaizdevu sabiedrība nelieto un plāno atsavināt, novērtē pēc aplēstās pārdošanas cenas, kas ir samazināta par aplēstām pārdošanas izmaksām (t.i., pēc tīrās iegūstamās vērtības).

57. Aktīvus, kuru novērtēšanas noteikumi nav iekļauti 46.–56. punktā, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē novērtē to iegādes vērtībā, kuru samazina par uzkrātajiem šo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem.

58. Aktīvus un ārpusbilances saistības, ja tiem ir izveidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem, finanšu pārskatos uzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.

(Grozīts ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 53)

59. Aktīvus, pasīvus un ārpusbilances posteņus ārvalstu valūtā pārvērtē Latvijas Republikas naudas vienībās saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un pasīvu vērtības izmaiņas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

60. Novērtējot krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli, ņem vērā iespējamos zaudējumus, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var ticami novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē realizēsies vai nerealizēsies, un kuras galvenokārt ir saistītas ar ārpusbilances saistību realizāciju nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un atzīt bilancē, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamību skaidro pielikumā, t.sk. sniedz informāciju par tādu notikumu būtību un faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt krājaizdevu sabiedrības darbību, un iespējamiem zaudējumiem.

61. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), ir bijuši notikumi, kuri sniedz papildu informāciju, kas palīdz novērtēt summas, kuras attiecas uz bilances datumā pastāvošajiem apstākļiem, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot aktīvu un saistību novērtēšanu.

VIII. Pielikuma saturs

62. Pielikumā iekļauj šādu, kā arī citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu norādīto kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju.

63. Skaidrojums par lietotajām grāmatvedības politikām

Sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, t.sk. kritērijiem, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās, bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas principiem, nolietojuma/amortizācijas aprēķināšanas metodēm. Posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, uzrāda pārrēķināšanai Latvijas Republikas naudas vienībās lietoto kursu. Sniedz informāciju par ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku, uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principiem, zaudēto parādu norakstīšanas kārtību.

(Grozīts ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 53)

64. Aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām

Uzrāda aktīvu un saistību posteņu sadalījumu pēc valūtām, kā arī būtisku ārvalstu valūtu tīro atklāto pozīciju attiecību pret pašu kapitālu un ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas attiecību pret pašu kapitālu.

65. Ieķīlātie aktīvi

Sniedz informāciju par aktīviem, kurus krājaizdevu sabiedrība ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai krājaizdevu sabiedrības biedru saistībām, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram pasīvu un katram ārpusbilances postenim detalizēti uzrādot tos aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums.

66. Darījumi ar saistītām personām

Sniedz aprakstu par krājaizdevu sabiedrības kredītpolitiku darījumiem ar personām, kuras saistītas ar šo krājaizdevu sabiedrību. Atklāj to darījumu veidus, būtību, apmēru, kurus krājaizdevu sabiedrība ir veikusi ar valdes priekšsēdētāju, revīzijas komisijas priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem.

67. Zaudējumi no nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

Uzrāda izmaiņas uzkrājumos nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pārskata gada laikā, t.i., to atlikumus pārskata gada sākumā, papildu izveidotos uzkrājumus, uzkrājumu samazinājumu, t.sk. norakstījumus zaudēto parādu dzēšanai, atlikumus pārskata gada beigās, atsevišķi uzrādot darījumiem ar saistītām personām izveidotos uzkrājumus. Skaidro, kādiem aktīvu veidiem vai ārpusbilances saistībām uzkrājumi ir izveidoti. Uzrāda to kredītu, kuriem ir pārtraukta procentu uzkrāšana, kopsummu un skaidro šādu kredītu uzskaites vērtības noteikšanai lietoto metodi. Uzrāda pārskata gadā norakstīto neatgūstamo parādu kopsummu.

(Grozīts ar FKTK 26.03.2019. noteikumiem Nr. 53)

68. Informācija par ieguldījumiem vērtspapīros

68.1. Uzrāda parāda vērtspapīros veikto ieguldījumu sadalījumu šādi:

68.1.1. regulētā tirgū tirgotie un ārpus regulētā tirgus tirgotie vērtspapīri,

68.1.2. vērtspapīri, kurus krājaizdevu sabiedrība tur līdz atmaksas termiņa beigām un citos nolūkos, skaidrojot lietoto sadales principu;

68.2. Paskaidro līdz atmaksas termiņa beigām un citos nolūkos turēto vērtspapīru novērtēšanas metodes, to uzskaites vērtības korekcijas, ja tādas pārskata gadā ir veiktas. Ja vērtspapīru tirgus vērtība atšķiras no bilancē uzrādītās vērtības, pielikumā uzrāda vērtspapīru tirgus vērtību.

69. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi

Uzrāda katra pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu veida iegādes vērtību pārskata gada sākumā un pārskata gada beigās, iegādi, atsavināšanu un citas izmaiņas pārskata periodā, uzkrāto nolietojumu/amortizāciju gada sākumā, pārskata gadā un pārskata gada beigās, uzskaites vērtību gada sākumā un pārskata gada beigās. Katram pamatlīdzekļu veidam uzrāda pašu lietošanā esošo pamatlīdzekļu vērtību.

70. Pārējie aktīvi un saistības

Sniedz informāciju par pārējo aktīvu un saistību struktūru.

71. Ārpusbilances posteņi

Ārpusbilances saistības sagrupē atbilstoši to dabai un raksturam, uzrādot atsevišķi saistības trešo personu saistību nodrošināšanai, kā arī citas saistības, kurām piemīt risks, un sniedz informāciju par saistību sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību summām un izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem. Saistībām, kas radušās no darījumiem par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, uzrāda termiņu, kad notiks aktīvu atpirkšana.

(Grozīts ar FKTK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 213)

72. Atlīdzība krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļiem

Uzrāda padomes un valdes locekļiem izmaksāto kopējo atalgojumu. Sniedz informāciju arī par padomes un valdes locekļiem izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summām sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām, norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas.

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

72.1 Par ienākumu un izdevumu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no krājaizdevu sabiedrības parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav sagaidāma, uzrāda to apmēru un darījuma būtības aprakstu.

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

72.2 Uzrāda vidējo darbinieku skaitu pārskata gadā.

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

72.3 Krājaizdevu sabiedrība, kas izmanto revidenta pakalpojumus, sniedz informāciju par pārskata gadā krājaizdevu sabiedrības revidentam aprēķinātās atlīdzības apmēru sadalījumā pa katru no šādiem revidenta sniegtajiem pakalpojumiem:

72.31. gada pārskata revīzija;

72.32. citu revīzijas uzdevumu veikšana;

72.33. konsultācijas nodokļu jautājumos;

72.34. citu lietpratēja uzdevumu veikšana.

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

73. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), ir bijuši notikumi, kuri norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigu datuma, un kuri ir tik nozīmīgi, ka, nesniedzot informāciju par tiem, tiktu ietekmēta gada pārskata lietotāju spēja novērtēt šos pārskatus un pieņemt lēmumus, tad šādus notikumus atklāj gada pārskata pielikumā un sniedz informāciju par šādu notikumu būtību un finansiālo seku aplēsi vai paziņojumu, ka šādu aplēsi nav iespējams veikt.

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

IX. Noslēguma jautājumi

74. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī un ir piemērojami, krājaizdevu sabiedrībai sagatavojot gada pārskatu, par pārskata periodu, kurš sākas šajā datumā vai vēlāk.

75. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Komisijas padomes 2001. gada 30. novembra lēmumu Nr. 21/4 apstiprinātie "Krājaizdevu sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi".

76. Krājaizdevu sabiedrība, kuras aktīvi pārskata gadā nepārsniedz Krājaizdevu sabiedrību likuma 23. panta otrajā daļā noteikto kritēriju un tās sagatavotais gada pārskats nav pakļauts zvērināta revidenta pārbaudei, var nesniegt šo noteikumu 12.2.2. punktā minēto informāciju.

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(FKTK 20.12.2016. noteikumu Nr. 213 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvas par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem 86/635/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz banku un citu finanšu iestāžu gada un konsolidētajiem gada pārskatiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvu 78/660/EEK un 83/349/EEK.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks P. Putniņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 232Pieņemts: 17.10.2013.Stājas spēkā: 01.01.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 206, 22.10.2013. OP numurs: 2013/206.7
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
261160
{"selected":{"value":"09.04.2019","content":"<font class='s-1'>09.04.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"09.04.2019","iso_value":"2019\/04\/09","content":"<font class='s-1'>09.04.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"28.12.2016","iso_value":"2016\/12\/28","content":"<font class='s-1'>28.12.2016.-08.04.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.12.2014","iso_value":"2014\/12\/11","content":"<font class='s-1'>11.12.2014.-27.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-10.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
09.04.2019
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva