Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.364

Rīgā 2013.gada 2.jūlijā (prot. Nr.37 32.§)
Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu
Izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma
42. panta otro daļu un 73. panta trešo daļu,
Komerclikuma 191. panta trešo daļu un
238.1 panta otro daļu, Meža likuma
44. panta astoto daļu, likuma "Par īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām
"
38.2 panta trešo daļu, Publiskas personas
mantas atsavināšanas likuma

5. panta desmito daļu un
Civillikuma 416. panta sesto daļu
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, kā arī noteic drošības naudas apmēru;

1.2. zvērināts tiesu izpildītājs pārņem un pārdod kapitālsabiedrību daļas un akcijas, kuras valsts ieguvusi kā bezmantinieku mantu;

1.3. īstenojamas normatīvajos aktos paredzētās valsts iestāžu pirmtiesības;

1.4. pašvaldība vai valsts iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas līdzekļus par nekustamā īpašuma novērtējumu, kā arī šā novērtējuma apmēru;

1.5. izvērtē un nosaka nepieciešamību saglabāt valsts īpašumā valstij nozīmīgu bezmantinieku mantu, tai skaitā kultūrvēsturisko objektu, mākslas priekšmetu vai dabas objektu.

2. Par bezmantinieku mantu šo noteikumu izpratnē uzskatāma ar notariālu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu (turpmāk – akts) atzīta manta, kurā ietilpst nekustamais īpašums, kustama manta vai komercsabiedrības pamatkapitāla daļas vai akcijas (turpmāk – pamatkapitāla daļas (akcijas)) un citi finanšu instrumenti (turpmāk visi kopā – bezmantinieku manta).

3. Par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāms aktā norādītais kreditors.

4. Lietu par bezmantinieku mantu zvērināts tiesu izpildītājs ieved, pamatojoties uz saņemto akta izrakstu.

5. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības, kas veiktas, administrējot bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesu, kreditors var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.pantu.

6. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētā persona var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 617.pantā noteiktajā kārtībā.

2. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu
2.1. Rīcība, saņemot akta izrakstu par bezmantinieka mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu

7. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus par tiesībām 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot viņa depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

8. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība, ar nekustamā īpašuma pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanu un apsardzību), novērtēšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos izdevumus. Ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildus nepieciešamos izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt nekustamā īpašuma atsavināšanu un rīkoties šo noteikumu 14.punktā paredzētajā kārtībā.

9. Ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, vai ja šo noteikumu 7.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums rīkot nekustamā īpašuma izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.

10. Ja 18 dienu laikā pēc akta izraksta nosūtīšanas zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no valsts institūcijas sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību, viņš attiecīgajai iestādei nosūta nekustamā īpašuma novērtējumu. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu un iemaksājis depozīta kontā drošības naudu, zvērināts tiesu izpildītājs informē attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par nepieciešamību iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiek veikta pēc tam, kad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītie izdevumi. Ja šajā punktā noteiktajā termiņā neviens lūgums sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību netiek saņemts, uzskatāms, ka valsts atteikusies izmantot savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu.

11. Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā pēc bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma novērtējuma nosūtīšanas valsts institūcijai:

11.1. netiek saņemta informācija par nekustamā īpašuma pārņemšanu, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma atsavināšanu šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;

11.2. tiek saņemts Ministru kabineta lēmums par valsts institūcijas vai pašvaldības pirmtiesību īstenošanu un 10 dienu laikā no šīs informācijas nosūtīšanas brīža zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā tiek ieskaitīta naudas summa novērtējumā norādītajā apmērā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc nekustamā īpašuma atsavināšanu. Šajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs no depozīta kontā ieskaitītajiem līdzekļiem kreditoriem atmaksā saņemto drošības naudu.

12. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un valsts šo noteikumu 10. vai 11.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā nav izmantojusi savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoriem paturēt nekustamo īpašumu sev par īpašumam noteikto kadastrālo vērtību. Ja nekustamais īpašums ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā zeme, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā (turpmāk – īpaši aizsargājama dabas teritorija), vai zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežu platība (turpmāk – meža zeme), zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas kreditoriem nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40.punktā paredzētajā kārtībā.

13. Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu, un citu kreditoru un ieinteresēto personu izdevumus saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu hipotekāro vai citu akta izrakstā norādīto prasījumu. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība. Ja vairāki kreditori vēlas īpašumu paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 29., 31. un 32.punktā paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šie kreditori. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs kreditoriem, kuri vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Šādā gadījumā solīšana sākas no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

14. Ja divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 12.punktā minētā uzaicinājuma nosūtīšanas neviena no šo noteikumu 12.punktā minētajām personām nepiesakās paturēt nekustamo īpašumu sev vai ja šo noteikumu 12.punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības, kā arī šo noteikumu 8. un 49.punktā minētajos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod nekustamo īpašumu un aktu šādai institūcijai:

14.1. Finanšu ministrijai, izņemot šo noteikumu 14.2., 14.3., 14.4., 14.5., 14.6. un 14.7.apakšpunktā minētos gadījumus;

14.2. valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valdījumā – nekustamo īpašumu, kurš sastāv no dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašuma vai kopīpašuma daļas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās, dzīvokļu īpašumos un dzīvojamās mājās;

14.3. Zemkopības ministrijai – meža zemi;

14.4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – nekustamo īpašumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

14.5. Satiksmes ministrijai – ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zemi;

14.6. Ekonomikas ministrijai – energoapgādes objektu;

14.7. valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valdījumā – nekustamo īpašumu, par kuru Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā ir iesniegts privatizācijas ierosinājums un Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

2.2. Nekustamā īpašuma aprakste un novērtēšana

15. Ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma apraksti.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

16. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku zvērināts tiesu izpildītājs paziņo kreditoriem.

17. Aprakstes aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

17.1. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

17.2. aktu, uz kuru pamatojoties ievesta lieta;

17.3. kreditoru vai viņu pilnvaroto personu vai pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tādi piedalās aprakstē;

17.4. liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, ja tādi piedalās aprakstē;

17.5. nekustamā īpašuma atrašanās vietu;

17.6. no kādām daļām nekustamais īpašums sastāv;

17.7. uz zemesgrāmatas ierakstu pamata:

17.7.1. aprakstāmā nekustamā īpašuma vērtību, ja tāda ir norādīta, mantojuma masas atstājēju, apgrūtinājumus ar parādiem un to summu, kā arī aprobežojumus un apgrūtinājumus, kas uzlikti nekustamajam īpašumam;

17.7.2. ziņas par nekustamā īpašuma stāvokli un līgumiem, kas noslēgti attiecībā uz šo īpašumu, ja zvērinātam tiesu izpildītājam par tādiem ir zināms, kā arī ziņas par kustamo mantu, kura ir nekustamā īpašuma piederums.

18. Aprakstot tehnoloģiski savstarpēji saistītu iekārtu un ēku kopumu, zvērināts tiesu izpildītājs norāda arī to, kurās ēkās tas atrodas, aizņemto ēku lielumu, sastāvu, darba telpu skaitu, darbgaldu un citu iekārtu skaitu.

19. Aprakstot nekustamo īpašumu, piemērojams arī šo noteikumu 61., 62. un 63.punkts.

20. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc kreditoru lūguma un uz to rēķina var pieprasīt no zemesgrāmatu nodaļas, Valsts zemes dienesta un citām valsts un pašvaldību institūcijām to dokumentu norakstus, kuri attiecas uz aprakstāmo nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā norādīto dokumentu nesaņemšana neaptur apraksti.

21. Ja kreditors nav piedalījies nekustamā īpašuma aprakstē, zvērināts tiesu izpildītājs aprakstes aktu tam nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes.

21.1 Ja nekustamajā īpašumā jāiekļūst piespiedu kārtā, lai veiktu šajos noteikumos minētās darbības ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs iekļūšanu nekustamajā īpašumā organizē kārtībā, kāda noteikta Tiesu izpildītāju likumā mantojuma apsardzības veikšanai.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

21.2 Ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, ieceļot nekustamā īpašuma pārvaldnieku pēc saviem ieskatiem. Pārvaldniekam ir pienākums aprakstīto nekustamo īpašumu saglabāt tādā stāvoklī, kāds tas bija aprakstes brīdī.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

22. Nekustamo īpašumu pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

23. Zvērināts tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā kreditoram paziņo šo noteikumu 22.punktā paredzētajā kārtībā veikto nekustamā īpašuma novērtējumu, vienlaikus izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt tā atkārtotu novērtēšanu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

24. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav iemaksāta, zvērināts tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.

2.3. Nekustamā īpašuma atsavināšana

25. Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma izsoli organizē elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši Civilprocesa likumā un elektronisko izsoļu vietnes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

26. Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli zvērināts tiesu izpildītājs nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto elektronisko izsoļu vietnē. Sludinājumā norādītais izsoles sākuma datums nedrīkst būt vēlāks par 10 darbdienām, skaitot no datuma, kurā sludinājums nosūtīts publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

27. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

27.1. kreditoru vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām – nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

27.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

27.3. nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;

27.4. nekustamā īpašuma novērtējumu;

27.5. informāciju, ka visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā 20 dienu laikā no nekustamā īpašuma izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma;

27.6. kura izsole pēc kārtas tā ir;

27.6.1 izsoles sākumcenu un izsoles soli;

27.7. izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

27.8. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

27.9. datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var iemaksāt nodrošinājuma summu un lūgt zvērinātu tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē;

27.10. norādi uz tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

28. Par nekustamā īpašuma izsoli zvērināts tiesu izpildītājs vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ierakstītā sūtījumā informē kreditorus.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

28.1 Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

29. Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

30. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

31. Izsoles aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

31.1. izsoles sākuma un noslēguma datumu un laiku;

31.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

31.3. aktu, kurā norādīti kreditoru prasījumi, kuru apmierināšanai tiek rīkota izsole;

31.4. kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

31.5. personas, kas autorizētas dalībai izsolē;

31.6. izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu vai firmu (nosaukumu);

31.7. augstāko nosolīto cenu, nosolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

31.8. apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

31.1 Nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi. Nosolītājs viena mēneša laikā pēc izsoles samaksā visu nosolīto summu, Civilprocesa likumā noteikto valsts nodevu par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanu tiesā, kā arī valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Nosolītājam atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto kreditora prasījumu. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

31.2 Par visas summas samaksu uzskatāma arī zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegta bankas pieprasījuma garantijas vēstule, kurā norādīts garantijas priekšmets, summa un termiņš, kas nevar būt īsāks par trijiem mēnešiem, skaitot no izsoles akta apstiprināšanas dienas, ja šādai pieprasījuma garantijas vēstules izmantošanai piekrituši visi kreditori. Pēc tam, kad zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz bankai tiesas lēmuma norakstu par izsoles akta apstiprināšanu, banka triju dienu laikā ieskaita zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā bankas pieprasījuma garantijas vēstulē norādīto summu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

32. Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanas tiesā attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nosūta aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40.punktā paredzētajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

33. Ja nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, zvērināts tiesu izpildītājs iemaksāto nodrošinājumu pievieno kopējai summai, kas saņemta par īpašumu, un sadala tādā pašā kārtībā kā minēto summu. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

34. Lai apstiprinātu nekustamā īpašuma izsoles aktu, aktu par to, ka valsts vai pašvaldība (attiecīgos gadījumos – valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde) izmanto savas pirmpirkuma tiesības, kā arī aktu par to, ka nekustamo īpašumu patur pēdējais pārsolītais solītājs vai kreditors, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

35. Ja tiek atsavināts bezmantinieku mantā ietilpstošs nekustamais īpašums, izsoles aktu apstiprina saskaņā ar Civilprocesa likuma normām par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

36. Zvērināts tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

36.1. izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

36.2. neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

36.3. nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas;

36.4. izsoles norises laikā, izņemot Civilprocesa likumā noteikto gadījumu, kad izsoles laiks tiek pagarināts, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

37. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 36.1. vai 36.2. un 36.4. apakšpunktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo kreditoriem. Personām, kas autorizētas dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

38. Ja izsole atzīta par nenotikušu:

38.1. šo noteikumu 36.1. vai 36.2. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina visus kreditorus un nekustamā īpašuma līdzīpašniekus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu, par nekustamā īpašuma paturēšanu sev paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam divu nedēļu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms piedāvājuma izteikšanas nosūta attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40. punktā paredzētajā kārtībā;

38.2. šo noteikumu 36.3. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties uzaicina pēdējo pārsolīto solītāju paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu, par nekustamā īpašuma paturēšanu sev paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam divu nedēļu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas;

38.3. šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un izsoles norises laikā ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē, ja elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums saņemts izsoles laikā, kā arī nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

39. Pēc tam, kad pēdējais pārsolītais solītājs viena mēneša laikā iemaksājis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu summu, ko viņš nosolījis, Civilprocesa likumā noteikto valsts nodevu par pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanu tiesā, kā arī valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Ja nekustamais īpašums ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai meža zeme, zvērināts tiesu izpildītājs pirms pieteikuma par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda iesniegšanas tiesā attiecīgi Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nosūta aicinājumu izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu par pēdējā pārsolītā solītāja izsolē nosolīto cenu. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" īsteno pirmtiesības šo noteikumu 40.punktā paredzētajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

40. Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" 14 dienu laikā pēc aicinājuma nosūtīšanas informē zvērinātu tiesu izpildītāju par pirmtiesību izmantošanu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā aicinājumā norādīto naudas summu.

41. Ja šo noteikumu 40.punktā noteiktajā termiņā Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" informē par pirmtiesību izmantošanu un iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā aicinājumā norādīto summu, zvērināts tiesu izpildītājs:

41.1. sastāda aktu par nekustamā īpašuma nodošanu Dabas aizsardzības pārvaldei vai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un šo noteikumu 34.punktā paredzētajā kārtībā iesniedz to apstiprināšanai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums;

41.2. informē kreditorus par pirmtiesību izmantošanu un šo noteikumu 32. un 39.punktā minētajā gadījumā informē nekustamā īpašuma nosolītāju vai pēdējo pārsolīto solītāju un atdod viņa iemaksāto naudas summu. Kreditoriem, kas lūguši nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu, pēc zvērināta tiesu izpildītāja izsniegtā aprēķina pārsūdzības termiņa beigām atdod viņu iemaksāto drošības naudu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

42. Ja šo noteikumu 40.punktā noteiktajā termiņā un kārtībā informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" par pirmtiesību izmantošanu nav saņemta, zvērināts tiesu izpildītājs:

42.1. rīkojas šo noteikumu 12.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

42.2. rīkojas šo noteikumu 32.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par izsolē nosolīto augstāko cenu;

42.3. rīkojas šo noteikumu 38.1.apakšpunktā vai 43.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu;

42.4. rīkojas šo noteikumu 39.punktā paredzētajā kārtībā – ja aicinājums izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu bija par pēdējā pārsolītā solītāja izsolē nosolīto cenu.

43. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šo noteikumu 38.2. apakšpunktā paredzētajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs izziņo atkārtotu tās pašas kārtas izsoli.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

44. Kreditors, kas patur nekustamo īpašumu sev, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu, un citu kreditoru un ieinteresēto personu izdevumus saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto prasījumu. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

45. Pēc tam, kad persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, mēneša laikā ir iemaksājusi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā visu nepieciešamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

46. Ja šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajā gadījumā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, zvērināts tiesu izpildītājs rīko izsoli, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

47. Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli:

47.1. ja uz šo noteikumu 46.punktā noteiktajā kartībā organizēto izsoli neviens neierodas;

47.2. ja šo noteikumu 46.punktā paredzētajā kārtībā vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, bet neviena no tām neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no nenotikušās izsoles sākumcenas;

47.3. ja nekustamais īpašums netiek pārdots pirmajā izsolē un kreditori un nekustamā īpašuma līdzīpašnieki (attiecīgos gadījumos valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Dabas aizsardzības pārvalde) nepiesakās to paturēt par izsoles sākumcenu.

48. Zvērināts tiesu izpildītājs otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

49. Ja izsole atzīta par nenotikušu un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts lūgums rīkot otro izsoli vai izsole atzīta par nenotikušu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka arī otrajā izsolē nekustamo īpašumu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūto naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs nodod nekustamo īpašumu šo noteikumu 14.punktā minētajai institūcijai ar pieņemšanas un nodošanas aktu.

50. Pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas zvērināts tiesu izpildītājs no nekustamā īpašuma valdītāja vai pārvaldnieka saņem norēķinu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laiku un pēc pārvaldīšanas laikā gūto ienākumu saņemšanas tos pievieno summai, no kuras šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajā kārtībā apmierināmi kreditoru prasījumi vai kura ieskaitāma valsts budžetā.

51. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

3. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantā ietilpstošo kustamo mantu un naudas līdzekļiem

(Nodaļas nosaukums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

3.1. Kustamas mantas un naudas līdzekļu pārņemšana un kustamas mantas novērtēšana

(Apakšnodaļas nosaukums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

51.1 Ja akta izrakstā norādītie bezmantinieku mantā ietilpstošie naudas līdzekļi atrodas pie trešās personas, zvērināts tiesu izpildītājs dod šai personai rīkojumu naudas līdzekļus pārskaitīt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

52. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs apzina aktā norādīto kustamo mantu.

52.1 Ja akta izrakstā norādīts, ka kustamā manta atrodas pie trešās personas, zvērināts tiesu izpildītājs apzina un apķīlā šo mantu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Ja telpās un glabātavās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bezmantinieku manta, jāiekļūst piespiedu kārtā, lai veiktu šajos noteikumos minētās apskates vai apķīlāšanas darbības, zvērināts tiesu izpildītājs iekļūšanu telpās un glabātavās organizē kārtībā, kāda noteikta Tiesu izpildītāju likumā mantojuma apsardzības veikšanai.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

52.2 Ja manta nav atrodama vai tā ir nederīga atsavināšanai, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta aktu kreditoram un Valsts ieņēmumu dienestam, norādot, ka šo aktu var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad izbeidzies zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas pārsūdzēts, – pēc tā tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, ar kuru akts nav atcelts, zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu pabeidz bez izpildes un atsavināšanai nederīgo mantu nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

52.3 Ja, apzinot akta izrakstā norādīto kustamo mantu, zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka manta atrodas citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņš par to paziņo kreditoram un zvērinātam notāram, kurš izdevis aktu, un lietu par bezmantinieku mantu daļā par kustamo mantu pabeidz bez izpildes.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

53. Ja akta izrakstā norādītas lietas, kuras ātri bojājas (piemēram, pārtikas produkti), bet kuras to realizācijas termiņā būtu iespējams pārdot, zvērināts tiesu izpildītājs var pieņemt lēmumu par šo lietu pārdošanu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles. Zvērināta tiesu izpildītāja lēmumu ierakstītā sūtījumā nosūta kreditoriem, kuri to var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur mantas pārdošanu. Cena, par kādu atļauts pārdot lietas, kas ātri bojājas (pirkuma cena), nedrīkst būt zemāka par zvērināta tiesu izpildītāja noteikto piespiedu pārdošanas vērtību, bet, ja pieaicināts eksperts, – par eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību. Šādos gadījumos kreditori nevar lūgt atkārtotu novērtēšanu. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo pircējam termiņu, kādā pirkuma cena ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Minētais termiņš nevar būt ilgāks par septiņām dienām. Pēc tam, kad pirkuma cena pilnā apmērā saņemta depozīta kontā, zvērināts tiesu izpildītājs lietas nodod pircējam, sastādot par to aktu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

54. Ja aktā norādīta manta, kura nav pārdodama šo noteikumu 53. punktā paredzētajā kārtībā, zvērināts tiesu izpildītājs informē kreditorus par tiesībām 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt kustamās mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu, iemaksājot viņa depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

55. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un ar kustamās mantas apķīlāšanu un izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai. Zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt kustamās mantas atsavināšanu un to nodot Valsts ieņēmumu dienestam, ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildu summu nepieciešamo izdevumu segšanai.

56. Ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, vai ja šo noteikumu 54.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums rīkot kustamās mantas izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā kustamo mantu.

57. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs piedāvā kreditoram paturēt mantu sev par zvērināta tiesu izpildītāja mantai noteikto vērtību. Kreditors, kas patur mantu sev, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu, un citu kreditoru un ieinteresēto personu izdevumus saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto prasījumu. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

58. Ja šo noteikumu 57. punktā minētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas mantu paturēt sev, zvērināts tiesu izpildītājs šajos noteikumos paredzētajā kārtībā rīko izsoli, kurā piedalās šie kreditori. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs kreditoriem, kuri vēlas paturēt mantu sev, rakstiski paziņo septiņas dienas iepriekš. Šādā gadījumā solīšana sākas no zvērināta tiesu izpildītāja noteiktās mantas vērtības. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev mantu par rīkotās izsoles sākumcenu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

59. Zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un nodod kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienestam:

59.1. ja neviens no kreditoriem šo noteikumu 57. punktā minētajā gadījumā vai pēc otrās izsoles, kas atzīta par nenotikušu, pamatojoties uz šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktu, nepiesakās paturēt mantu sev;

59.2. ja šo noteikumu 58. vai 93. punktā paredzētajā kārtībā vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev, bet neviens no tiem neiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma nodrošinājuma summu 10 procentu apmērā no mantai noteiktās vērtības, neviens no tiem neierodas uz izsoli vai šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nesamaksā nosolīto summu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

60. Kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, fotofiksācijā un apsardzībā.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

61. Zvērināts tiesu izpildītājs, aprakstot ķermeniskas lietas, precīzi norāda to individuālās īpašības un daudzumu, kā arī veic mantas fotofiksāciju. Viena veida priekšmetus zvērināts tiesu izpildītājs var sasaiņot pakās, mantas aprakstes aktā norādot sasaiņoto priekšmetu kopējo nosaukumu. Atsevišķus priekšmetus var sasaiņot pakās, norādot uz iesaiņojuma aprakstīto priekšmetu nosaukumu. Aprakstot:

61.1. dārgmetālus, norāda raudzi (provi), ja tā ir zināma;

61.2. dārgakmeņiem izgreznotas lietas, norāda šo akmeņu skaitu un krāsu, kā arī lielumu un nosaukumu, ja tie ir zināmi;

61.3. preces, kā arī preču iesaiņojumos esošus izstrādājumus un materiālus, norāda uz iesaiņojumiem esošos numurus vai zīmes un šajos iesaiņojumos glabājamo preču nosaukumu un aprakstu;

61.4. papīra formas vērtspapīrus, norāda to skaitu, šķiru, numurus un nominālvērtību, ja tā ir zināma.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

61.1 Aprakstītos vērtspapīrus zvērināts tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

61.2 Par finanšu instrumentu kontos iegrāmatotu akciju vai citu finanšu instrumentu apķīlāšanu zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apķīlātos finanšu instrumentus un to tirgus cenu, kāda šiem instrumentiem lēmuma pieņemšanas brīdī norādīta regulētā tirgus organizētāja tīmekļvietnē. Pieņemot lēmumu par apķīlāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs vienlaikus dod kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai rīkojumu, ar kuru aizliedz atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām akta izrakstā norādītos finanšu instrumentus. Lēmumu zvērināts tiesu izpildītājs triju dienu laikā nosūta kreditoriem.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

62. Mantas aprakstes aktā norāda:

62.1. mantas aprakstes akta sastādīšanas laiku un vietu;

62.2. zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu un prakses vietu, viņa vārdu un uzvārdu;

62.3. aktu, uz kuru pamatojoties ievesta lieta;

62.4. kreditoru vai mantas aprakstē klātesošo viņa pilnvarotā pārstāvja vārdu un uzvārdu;

62.5. katra aprakstītā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (šo noteikumu 61.punkts), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visu priekšmetu kopējo vērtību;

62.6. tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kurai zvērināts tiesu izpildītājs mantu nodevis glabāšanā;

62.6.1 mantas glabāšanas vietu;

62.7. to, ka kreditoriem izskaidrota aprakstes akta pārsūdzēšanas kārtība un termiņš;

62.8. to, ka personai, kurai zvērināts tiesu izpildītājs mantu nodevis glabāšanā, izskaidrota aprakstītās mantas glabāšanas kārtība, personas civiltiesiskā atbildība, kā arī kriminālatbildība, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina;

62.9. kreditora vai citu mantas aprakstē klātesošo personu izteiktās piezīmes un iebildumus;

62.10. ja mantas aprakstīšanā pieaicināti liecinieki, – liecinieku vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet amatpersonai – vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

62.1 Fotoattēlus glabā Izpildu lietu reģistrā un pievieno mantas aprakstes aktam kā akta pielikumu tikai pēc kreditora lūguma.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

63. Mantas aprakstes aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs, kreditori, mantas glabātājs un citas personas, kuras piedalījušās mantas aprakstē. Ja kreditori vai viņu pārstāvji mantas aprakstes aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs par to aktā izdara atzīmi. Mantas aprakstes aktu triju dienu laikā pēc aprakstes pabeigšanas nosūta kreditoriem, kas aprakstē nav piedalījušies.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

64. Pēc kustamās mantas aprakstes zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties nodrošina tās glabāšanu, ieceļot mantas glabātāju. Kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

64.1 Ja kustamās mantas glabātājs nevar nodrošināt tās apsardzību tajā adresē, kur tā aprakstīta, zvērināts tiesu izpildītājs kustamo mantu izņem un nodod mantas glabātājam, mantas aprakstes aktā norādot adresi, kurā mantas glabātājs apņēmies mantu glabāt. Mantas glabātājs var mainīt mantas glabāšanas vietu, pirms tam saskaņojot to ar zvērinātu tiesu izpildītāju. Mantas glabātājs pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma uzrāda viņam glabāšanā nodoto mantu, ja nepieciešams, nogādājot to zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā vietā.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

64.2 Zvērināts tiesu izpildītājs jebkurā brīdī ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kustamās mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu, nenodrošina pienācīgu kustamās mantas glabāšanu vai nepilda zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

64.3 Atceļot apķīlājumu vai nomainot mantas glabātāju, zvērināts tiesu izpildītājs dod rīkojumu glabātājam zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā nodot glabāšanā nodoto mantu rīkojumā norādītajai personai. Par mantas nodošanu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu. Ja mantas glabātājs nepilda zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu vai nav nodrošinājis pienācīgu mantas glabāšanu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta prokuroram jautājuma izlemšanai par mantas glabātāja atbildību.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

65. Šo noteikumu 61. punktā paredzētajā kārtībā aprakstītās vērtslietas zvērināts tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

66. Kustamā mantā ietilpstošo naudu zvērināts tiesu izpildītājs izņem un, norādot izņemtās naudas daudzumu, iemaksā savā depozīta kontā.

67. Kustamo mantu, ievērojot tās nolietojuma pakāpi, novērtē zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot mantas piespiedu pārdošanas vērtību pēc šai apvidū esošajām cenām. Ja nepieciešams, zvērināts tiesu izpildītājs mantas piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pieaicina ekspertu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

68. Ja mantas novērtēšanai pieaicināts eksperts, zvērināts tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā kreditoram paziņo eksperta noteikto kustamās mantas novērtējumu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

69. Ja 10 dienu laikā no mantas aprakstes dienas, mantas aprakstes akta nosūtīšanas dienas vai šo noteikumu 61.2 punktā minētā lēmuma nosūtīšanas dienas kreditors ir lūdzis zvērinātu tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai, pirms eksperta pieaicināšanas zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo par novērtēšanas izdevumu apmēru kreditoram, kurš lūdzis ekspertu pieaicināt.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

70. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

71. Ja nav iespējams pēc kreditora lūguma ekspertu pieaicināt kustamās mantas aprakstes dienā, zvērināts tiesu izpildītājs kustamās mantas aprakstes aktā norāda paša noteikto mantas vērtību.

3.2. Kustamas mantas atsavināšana

72. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot kustamo mantu, izņemot krājobligācijas, ja šo noteikumu 69. punktā minētajā termiņā nav iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu atkārtotai mantas novērtēšanai. Ja iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības atsavināt kustamo mantu pēc mantas atkārtotas novērtēšanas vai lūguma noraidīšanas.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

73. Kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs var pārdot izsolē kā vienu izsoles priekšmetu, ja kustamā mantā ietilpst vienādas lietas vai galvenā lieta un tās blakus lietas vai ja tās nav lietderīgi pārdot atsevišķi.

74. Pamatkapitāla daļas (akcijas), kuras nav iegrāmatotas finanšu instrumentu kontos, pajas, kā arī citas bezķermeniskas lietas izsolē pārdod zvērināts tiesu izpildītājs, bet akcijas, kas iegrāmatotas finanšu instrumentu kontos, un citi finanšu instrumenti nododami pārdošanai regulētajā tirgū.

75. Ja bezmantinieku mantā ietilpst krājobligācijas, kuras reģistrētas Latvijas Centrālajā depozitārijā, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts vērtspapīru izlaišanu vēršas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto krājobligāciju dzēšana un naudas līdzekļu izmaksa notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vērtspapīru izlaišanu.

76. Zvērināts tiesu izpildītājs var izņemt kustamo mantu:

76.1. pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

76.2. lai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos to nodotu šo noteikumu 53. punktā minētajam pircējam, kustamās mantas nosolītājam vai kreditoram.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

77. Zvērināts tiesu izpildītājs kustamās mantas pirmo izsoli rīko atbilstoši Civilprocesa likumā paredzētajai kārtībai, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

78. Paziņojumā par kustamās mantas izsoli norāda:

78.1. pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu;

78.2. nodrošinājuma summu, kas iemaksājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā;

78.3. izsoles vietu un laiku;

78.4. mantojuma masas atstājēja vārdu un uzvārdu;

78.5. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un amata vietu.

79. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

80. Zvērināts tiesu izpildītājs par izsoli paziņo kreditoriem.

81. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

82. Kustamās mantas izsoli uzsāk no zvērināta tiesu izpildītāja novērtējuma, bet, ja ir bijusi viena vai divas eksperta novērtēšanas, – no augstākā eksperta novērtējuma.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

83. Kuģa izsoli rīko kārtībā, kāda šajos noteikumos noteikta nekustamā īpašuma izsolei, ciktāl Jūras kodeksā nav noteikts citādi.

84. Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, 14 dienu laikā pēc izsoles samaksā pilnu nosolīto summu. Nosolītājam atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto kreditora prasījumu. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

85. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnā apmērā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, un zvērināts tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

86. Izsoles aktā zvērināts tiesu izpildītājs norāda:

86.1. izsoles dienu un vietu;

86.2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

86.3. pārdodamā priekšmeta nosaukumu vai numuru pēc aprakstes akta;

86.4. pārdodamā priekšmeta izsoles sākumcenu un izsoles soli;

86.5. izsolē solīto augstāko cenu;

86.6. nosolītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

87. Zvērināts tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja:

87.1. uz izsoli nav ieradies neviens solītājs;

87.2. neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu;

87.3. nosolītājs, ievērojot šo noteikumu 84.punktu, noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas.

88. Šo noteikumu 87.3.apakšpunktā noteiktajā gadījumā iemaksātais nodrošinājums netiek atmaksāts, bet pievienojams kopējai par mantu saņemtajai summai. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams kopējai summai arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē. Par normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz noteikta veida kustamās mantas iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

89. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 87.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, zvērināts tiesu izpildītājs ieraksta izsoles aktā un paziņo personām, kas ieradušās uz izsoli. Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šo noteikumu 87.1. vai 87.3. apakšpunktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam un kreditoriem.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

90. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šo noteikumu 87.1. un 87.2.apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to kreditoriem, uzaicinot viņus paturēt mantu par izsoles sākumcenu. Kreditoriem ir tiesības divu nedēļu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par mantas paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

91. Kreditors, kurš patur mantu sev un kurš nav lūdzis kustamās mantas novērtēšanu un izsoles rīkošanu, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu, un citu kreditoru un ieinteresēto personu izdevumus saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto prasījumu. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

92. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šo noteikumu 87.3. apakšpunktā minētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties rīko atkārtotu tās pašas kārtas izsoli.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

93. Ja vairāki kreditori vēlas paturēt kustamo mantu sev par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs šajos noteikumos paredzētajā kārtībā rīko atkārtotu pirmo izsoli, kurā piedalās kreditori, kas vēlas paturēt mantu sev par sākumcenu. Solīšana sākas no pirmās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo kreditoriem septiņas dienas iepriekš.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

94. Persona, kas patur sev apķīlāto mantu, samaksu veic šo noteikumu 84.punktā paredzētajā kārtībā.

95. Ja neviens nav pieteicies paturēt mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli.

96. Ja kreditori šo noteikumu 95.punktā minētajā gadījumā lūdz rīkot otro izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā iemaksā depozīta kontā drošības naudu vai ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana otrajā izsolē tiek uzsākta no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

97. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

98. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

99. Ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka kustamo mantu varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un nodod kustamo mantu Valsts ieņēmumu dienestam.

100. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

101. Ja kustamā manta ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tās pircējs informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kura īsteno Civillikuma 416.panta sestajā daļā minēto izvērtējumu saskaņā ar kārtību, kādā valsts izmanto pirmpirkuma tiesības, ja tiek atsavināts valsts nozīmes kultūras piemineklis.

101.1 Šo noteikumu 55., 59. un 99. punktā paredzētajā gadījumā vienlaikus ar kustamo mantu zvērināts tiesu izpildītājs Valsts ieņēmumu dienestam nodod aktu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

4. Zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieka mantā ietilpstošajām pamatkapitāla daļām (akcijām)

102. Pēc lietas ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi ierakstītā sūtījumā paziņo par pamatkapitāla daļu (akciju) atzīšanu par bezmantinieku mantu. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

103. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo kreditoriem par iespēju 15 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas lūgt izsoles rīkošanu, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā apmērā.

104. Drošības naudas apmēru veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un ar pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles rīkošanu saistītie izdevumi, ko nosaka saskaņā ar noteikumiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību. Ja bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros tajā pašā lietā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jau iemaksāta drošības nauda, zvērināts tiesu izpildītājs, nosakot drošības naudas apmēru, tajā atkārtoti neiekļauj amata atlīdzību. Procesa laikā kreditors pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos izdevumus. Zvērināts tiesu izpildītājs var pārtraukt pamatkapitāla daļu (akciju) atsavināšanu un nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai, ja kreditors zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā papildus nepieciešamos izdevumus.

105. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli vai noteiktajā termiņā nav iemaksājis drošības naudu un zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) varētu būt neiespējami pārdot vai pārdošanas izmaksas varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

106. Ja šo noteikumu 103.punktā paredzētajā kārtībā ir iesniegts kreditora lūgums veikt pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāta drošības nauda vai ja zvērināts tiesu izpildītājs secina, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) ir iespējams pārdot un no pārdošanas iegūstamā naudas summa var pārsniegt pārdošanas izmaksas, zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā šajā nodaļā noteiktajam, organizē pamatkapitāla daļu (akciju) izsoli.

107. Pamatkapitāla daļu piespiedu pārdošanas vērtību nosaka zvērināts tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, bet ne zemāku par pamatkapitāla daļas nominālvērtību. Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt sertificētu ekspertu pamatkapitāla daļu (akciju) novērtēšanai. Ja kreditors ir lūdzis zvērinātu tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai pamatkapitāla daļu (akciju) novērtēšanai, pirms eksperta pieaicināšanas zvērināts tiesu izpildītājs rakstiski paziņo par novērtēšanas izdevumu apmēru kreditoram, kurš lūdzis pieaicināt ekspertu. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

108. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, jo uz izsoli nav ieradies neviens solītājs vai neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi rīkojumu, kurā komercsabiedrības valdei uzdod nekavējoties informēt komercsabiedrības dalībniekus (akcionārus) par tiesībām 20 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nosūtīšanas informēt zvērinātu tiesu izpildītāju un komercsabiedrības valdi par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu.

109. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, jo nosolītājs, ievērojot šo noteikumu 84.punktā minēto, noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības 14 dienu laikā pēc tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu sev par savu nosolīto augstāko cenu.

110. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav šo noteikumu 109.punktā minētajā termiņā paziņojis par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu vai atteicies tās paturēt, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercsabiedrībai uz tās juridisko adresi rīkojumu, kurā komercsabiedrības valdei uzdod nekavējoties informēt komercsabiedrības dalībniekus (akcionārus) par tiesībām 20 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nosūtīšanas informēt zvērinātu tiesu izpildītāju un komercsabiedrības valdi par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vienlaikus iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu.

111. Šo noteikumu 108. un 110.punktā minētajā rīkojumā zvērināts tiesu izpildītājs uzdod komercsabiedrības valdei 10 dienu laikā pēc tam, kad pēdējais komercsabiedrības dalībnieks (akcionārs) izteicis paziņojumu par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu:

111.1. proporcionāli dalībniekiem (akcionāriem) piederošajām pamatkapitāla daļām (akcijām) sadalīt bezmantinieku mantā ietilpstošās pamatkapitāla daļas (akcijas) starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu;

111.2. informēt zvērinātu tiesu izpildītāju par šo noteikumu 111.1.apakšpunktā paredzētajā kārtībā veikto pamatkapitāla daļu (akciju) procentuālo sadalījumu starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu.

112. Ja šo noteikumu 111.punktā noteiktajā termiņā komercsabiedrības valde zvērinātam tiesu izpildītājam nepaziņo par bezmantinieku mantā ietilpstošo pamatkapitāla daļu (akciju) procentuālo sadalījumu starp komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, vai ja šo noteikumu 108. un 110.punktā noteiktajā termiņā dalībnieki (akcionāri), kuri paziņojuši par pamatkapitāla daļu (akciju) pirkšanu par izsoles sākumcenu, nav zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājuši pamatkapitāla daļu (akciju) izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par izsoles sākumcenu.

113. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu, un izsole ir pasludināta par nenotikušu, zvērināts tiesu izpildītājs uzaicina kreditorus paturēt pamatkapitāla daļas (akcijas) par izsoles sākumcenu.

114. Kreditoriem ir tiesības 14 dienu laikā pēc zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas rakstiski paziņot tiesu izpildītājam par pamatkapitāla daļu (akciju) paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu. Kreditors, kas patur pamatkapitāla daļas (akcijas) sev un kurš nav lūdzis izsoles rīkošanu, sedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību par bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas procesa administrēšanu un citus izdevumus, ja tādi radušies, kā arī zvērināta notāra izdevumus un amata atlīdzību saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu, un citu kreditoru un ieinteresēto personu izdevumus saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu. Kreditoram atļauts ieskaitīt summā, kas no viņa pienākas, savu akta izrakstā norādīto prasījumu. Ja ar ieņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, kreditors var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

115. Ja vairāki kreditori vēlas pamatkapitāla daļas (akcijas) paturēt par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosaka 10 dienu termiņu, kurā kreditori, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā drošības naudu, var lūgt rīkot otro izsoli.

116. Zvērināts tiesu izpildītājs šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā šajā apakšnodaļā noteiktajam, organizē pamatkapitāla daļu (akciju) otro izsoli.

117. Ja kreditori šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nelūdz rīkot otro izsoli vai zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neiemaksā depozīta kontā drošības naudu otrās izsoles rīkošanai, vai nevēlas pamatkapitāla daļas (akcijas) paturēt par izsoles sākumcenu, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta komercreģistra iestādei un attiecīgajai komercsabiedrībai paziņojumu par to, ka pamatkapitāla daļas (akcijas) pāriet komercsabiedrībai. Ja komercsabiedrībā ir bijis tikai viens dalībnieks (akcionārs), kura daļas (akcijas) ir atzītas par bezmantinieku mantu un kurš bijis vienīgais komercsabiedrības valdes loceklis, informāciju komercsabiedrībai nesūta.

118. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

119. Pēc tam, kad pamatkapitāla daļu (akciju) nosolītājs vai pēdējais pārsolītais solītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, viņš Komerclikumā noteiktajā kārtībā nosūta paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu komercsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ar pirmpirkuma tiesībām.

5. Rīcība ar bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros gūtajiem ienākumiem

120. Bezmantinieku mantas atsavināšanā gūtie ienākumi, kā arī nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laikā gūtie ienākumi glabājas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Visi lietā gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

120.1. zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izdevumi saistībā ar bezmantinieku mantas pārņemšanu (tai skaitā pārvaldīšanas izdevumi), mantas novērtēšanu un atsavināšanu;

120.2. zvērināta notāra izdevumi un amata atlīdzība saistībā ar akta sagatavošanu un mantojuma lietas vešanu, pamatojoties uz zvērināta notāra iesniegto rēķinu;

120.2.1 izdevumi, kuri radušies kreditoram vai citai aktā norādītajai ieinteresētajai personai saistībā ar zvērinātam notāram iesniegto iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un kurus apliecina zvērināta notāra izrakstīta kvīts vai rēķins, kas iesniegta zvērinātam tiesu izpildītājam;

120.3. kreditoru prasījumi.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

121. Ja no gūtajiem ienākumiem, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

121.1. prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu, par darba samaksas piedziņu, prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

121.2. prasījumi par nodokļu un nenodokļu maksājumiem valsts vai pašvaldības budžetā;

121.3. fizisko personu prasījumi par zaudējumu atlīdzināšanu, kas to mantai nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu;

121.4. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

122. Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja gūto ienākumu nepietiek, lai apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

123. Ja no ienākumiem, kas gūti, atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošo kustamo mantu, kas apgrūtināta ar ķīlu, tai skaitā daļas (akcijas), kuras ieķīlātas saskaņā ar Komercķīlas likuma noteikumiem, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā minētos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

123.1. ar ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

123.2. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

124. Ja no ienākumiem, kas gūti, atsavinot bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, kas apgrūtināts ar hipotēku, atskaitot šo noteikumu 120.1., 120.2. un 120.2.1 apakšpunktā noteiktos izdevumus, nav iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, gūtie ienākumi sadalāmi šādā secībā:

124.1. to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;

124.2. prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

124.3. zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;

124.4. ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

124.5. pārējie prasījumi šajos noteikumos noteiktajā secībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

125. Ja ir vairāki kreditori un ja no bezmantinieku mantas atsavināšanā un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas laikā iegūtās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp kreditoriem un izsniedz vai nosūta to viņiem un Valsts ieņēmumu dienestam.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

126. Ja persona šajos noteikumos noteiktajā termiņā un kārtībā izteikusi vēlēšanos paturēt bezmantinieku mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no šīs personas.

127. Par visām šo noteikumu 120.1. apakšpunktā minētajām summām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu un nosūta to kreditoriem.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

128. Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītos aprēķinus Civilprocesa likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

129. Ja viena bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros viens vai vairāki kreditori iemaksājuši drošības naudu, tā viņiem tiek atmaksāta no gūtajiem ienākumiem.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

130. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

131. Ja pēc bezmantinieku mantas realizācijas un gūto ienākumu sadales šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, paliek nesadalīti ienākumi no bezmantinieku mantas atsavināšanas, zvērināts tiesu izpildītājs tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē.

6. Noslēguma jautājumi

132. Nekustamā īpašuma valdītājam, kurš valstij piekrītošo bezmantinieku mantu – nekustamo īpašumu – ieguvis līdz 2013.gada 30.jūnijam, vai minētā īpašuma pārvaldītājam zvērināts tiesu izpildītājs no nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem atlīdzina izdevumus (samaksāto nekustamā īpašuma nodokli, komunālos maksājumus un maksājumus, kas saistīti ar īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā uz valsts vārda) pēc šo noteikumu 120.1. un 120.2.apakšpunktā minēto izdevumu segšanas.

133. Bezmantinieku mantas lietās, kuras uzsāktas līdz 2013.gada 30.jūnijam un kuras saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma Pārejas noteikumu 16.punktu tiek nodotas zvērinātam tiesu izpildītājam, par kreditoru šo noteikumu izpratnē uzskatāma arī persona, kuras labā nostiprināta hipotēka, ķīlas tiesība vai aizlieguma atzīme. Lietās, kuras uzsāktas par mantu, kas līdz 2013. gada 30. jūnijam atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieku mantu, kreditoram, kura prasījums ir ietverts notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, nav nepieciešams iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam spriedumu, ar kuru atzīts viņa prasījums. Kreditora prasījums tiek atlīdzināts atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

134. (Svītrots ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 545)

135. Ja akta izrakstā, uz kura pamata lieta par bezmantinieku mantu uzsākta līdz 2016. gada 31. augustam, norādītas kreditoru saistības, kas nav atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, zvērināts tiesu izpildītājs šajos noteikumos paredzētās darbības veic atbilstoši kārtībai, kāda attiecībā uz rīcību ar šādām saistībām bija spēkā līdz 2016. gada 31. augustam. Kreditors, kura pretenzijas iekļautas aktā, lai gan mantojuma lietas izbeigšanas brīdī saistības, ar kurām tās pamatotas, nav atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, līdz 2016. gada 31. decembrim zvērinātam tiesu izpildītājam iesniedz dokumentus, kas apliecina faktu, ka tiesas tiesvedībā atrodas lieta akta izrakstā ietverto pretenziju pamatojošo saistību atzīšanai. Ja kreditors nav iesniedzis zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecina faktu, ka tiesas tiesvedībā atrodas lieta akta izrakstā ietverto pretenziju pamatojošo saistību atzīšanai, zvērināts tiesu izpildītājs bezmantinieku mantas pārņemšanas un pārdošanas administrēšanas procesa ietvaros gūtos ienākumus pēc 2016. gada 31. decembra sadala šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, neņemot vērā tās akta izrakstā norādītās kreditoru pretenzijas, par kurām kreditors nav iesniedzis šajā punktā noteiktos dokumentus.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

136. Izsoles, kuras zvērināts tiesu izpildītājs izziņojis līdz 2016. gada 31. augustam, notiek atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2016. gada 31. augustam.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 545 redakcijā)

Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre Ilze Viņķele

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 364Pieņemts: 02.07.2013.Stājas spēkā: 24.07.2013.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 141 (4947), 23.07.2013. OP numurs: 2013/141.1
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
258429
{"selected":{"value":"01.09.2016","content":"<font class='s-1'>01.09.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.09.2016","iso_value":"2016\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.08.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.07.2013","iso_value":"2013\/07\/24","content":"<font class='s-1'>24.07.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.09.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva