Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.204

Rīgā 2013.gada 15.janvārī (prot. Nr.103, 18.§)
Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 9.punktu,
Meža likuma 8.panta otro daļu un Ministru kabineta 2012.gada 2.maija
noteikumu Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 22.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības kārtību, ārpus meža augošu koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, publiskās apspriešanas procedūras norises kārtību un zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība) aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu un izpildes kontroli.

2. Visi apstādījumi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi. Visiem kokiem pilsētā ir sabiedriska vērtība.

II. Apstādījumu uzturēšana un aizsardzība

3. Apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību Rīgas pilsētā pārrauga Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde).

4. Par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

5. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums:

5.1. veikt pasākumus, lai nodrošinātu koku saglabāšanu un aizsardzību, neveikt un novērst darbības, kas var kaitēt koku augšanai, saglabāšanai un aizsardzībai;

5.2. pirms koku ciršanas saņemt Būvvaldē ciršanas atļauju, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

5.3. nodrošināt nokaltušu koku, kuri pilnībā zaudējuši augtspēju, un bīstamu koku (koki ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk kā 80%), aizlūzis, sašķelts, daļēji sasvēries ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai citādi bīstams koks) nociršanu;

5.4. pēc koku ciršanas darbiem sakopt ciršanas vietu (aizvākt koksni un zarus, izfrēzēt celmus, uzbērt auglīgu augsni vismaz 10 cm biezā kārtā);

5.5. kopt kokus profesionāla koku kopēja – arborista uzraudzībā, ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības.

6. Apstādījumos aizliegts:

6.1. bez koku ciršanas atļaujas saņemšanas cirst kokus, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

6.2. bojāt kokus (lauzt zarus, neprofesionāli apzāģēt vainagu, plēst mizu, veikt urbumus stumbrā, traumēt saknes, mehāniski vai ķīmiski bojāt vai citādā veidā ietekmēt koku), ja bojājumu rezultātā koks daļēji vai pilnībā zaudē vai var zaudēt savu augtspēju;

6.3. veicot ar koka vainagošanu saistītus darbus, samazināt koka lapotnes masu vairāk par 20%.

(Grozīts ar Rīgas domes 22.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 63; Rīgas domes 07.06.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 207)

7. Publiskajos apstādījumos papildus 6.punktā noteiktajam aizliegts:

7.1. bojāt apstādījumus – visas ar augiem apaudzētas, dabīgā vai mākslīgā veidā veidotas un koptas teritorijas;

7.2. braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu.

III. Ārpus meža augošu koku ciršanas izvērtēšanas kārtība

8. Iesniegumu par koku ciršanu izskata Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – Komisija), izņemot šajos saistošajos noteikumos noteiktos gadījumus.

9. Koku ciršanas saskaņošanai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Būvvaldē:

9.1. motivētu rakstveida iesniegumu (norādot plānoto cērtamo koku atrašanās vietu zemesgabalā);

9.2. dokumentus, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu (ja ierosinātājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks);

9.3. zemesgabala robežu plāna apliecinātu kopiju;

9.4. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu par koku ciršanu;

9.5. būveksperta slēdzienu, ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību.

10. Būvvalde veic koku apskati, noformējot apstādījumu apskates aktu, un apstādījumu apskates aktu kopā ar iesniegumu iesniedz Komisijai lēmuma pieņemšanai. Ja, veicot koku apskati, Būvvalde konstatē, ka koks ir nokaltis vai bīstams koks, Būvvalde noformē apstādījumu apskates aktu un izsniedz koku ciršanas atļauju.

11. Komisija izskata iesniegumu par koku ciršanu un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai, nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru un norādot nosacījumus zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanai un ciršanas atļaujas saņemšanai, vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu izsniegt atļauju koku ciršanai.

12. Komisijas lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai (izņemot, ja koku ciršana tiek veikta saistībā ar būvniecību) ir derīgs divus gadus no tā pieņemšanas dienas. Ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un Komisijas lēmuma derīguma termiņa laikā būvniecībai ir izsniegta būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte, tad Komisijas lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs, kamēr ir spēkā esoša būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.

(Rīgas domes 07.06.2016. saistošo noteikumu Nr. 207 redakcijā)

13. Pirms šo saistošo noteikumu 11.punktā minētā lēmuma pieņemšanas rīkojama publiskā apspriešana par plānoto koku ciršanu, ja:

13.1. koku ciršana paredzēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā (turpmāk – Rīgas vēsturiskais centrs), izņemot gadījumus, ja koks, kas neatrodas publiski pieejamā objektā, bojā ēku, būvi vai inženierkomunikācijas vai traucē to darbību;

13.2. koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte.

(Grozīts ar Rīgas domes 22.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.63)

14. Komisija lēmumā par publiskās apspriešanas procedūras organizēšanu nosaka publiskās apspriešanas procedūras termiņu, kas nav īsāks kā 10 darbdienas.

15. Koku ciršanas ierosinātājs publiskās apspriešanas procedūras laikā par saviem līdzekļiem ir tiesīgs organizēt un rīkot prezentāciju par plānoto koku ciršanu, pirms tam Būvvaldē saskaņojot prezentācijas materiālus, norises vietu un laiku.

16. Koku ciršanas ierosinātājs saskaņo ar Būvvaldi publiskās apspriešanas uzsākšanas laiku un ne vēlāk kā 5 darbdienas pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas iesniedz Būvvaldē saskaņošanai koku ciršanas ierosinātāja izstrādātu planšeti trijos eksemplāros (ne mazāku kā A1 formātā), kurā iekļauta ciršanai plānoto koku fotofiksācija (fotofiksācija nedrīkst būt vecāka par vienu mēnesi), teritorijas fotofiksācijas (fotofiksācija nedrīkst būt vecāka par vienu mēnesi) un norādīta ciršanai plānoto koku atrašanās vieta zemesgabalā. Planšetē papildus jānorāda šādas ziņas:

16.1. koku ciršanas ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese) un kontakttālrunis;

16.2. zemesgabala, kurā plānots cirst kokus, adrese un kadastra numurs;

16.3. informācija par ciršanai plānotajiem kokiem (koku suga, skaits, diametrs) un koku ciršanas pamatojums;

16.4. informācija par plānoto būvniecību vai citiem sabiedrībai nozīmīgiem gadījumiem (ieceres nosaukums, projektētājs);

16.5. koku ciršanas ieceres prezentācijas vieta un laiks šo saistošo noteikumu 15.punktā noteiktajā gadījumā.

16.1 Planšeti izgatavo no ūdensnecaurlaidīga un pret apkārtējās vides ietekmi noturīga materiāla. Planšeti novieto labi redzamā vietā, kur tā ir pamanāma, skaidri izlasāma un kur ir vislielākā iedzīvotāju plūsma. Planšeti var izvietot pie ciršanai plānotā koka, pie ēkas, žoga vai citas būves, kas atrodas attiecīgajā zemesgabalā, vai kā brīvstāvošu objektu, neparedzot rakšanas darbus. Koku ciršanas ierosinātājs ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc planšetes izvietošanas Būvvaldei nosūta izvietotās planšetes un izvietošanas vietas fotofiksāciju.

(Rīgas domes 26.11.2013. saistošo noteikumu Nr.73 redakcijā)

17. Koku ciršanas ierosinātājs ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas vienu no saskaņotajām planšetēm izvieto Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijā, otru Būvvaldē, trešo pie nociršanai plānotā koka vai tā tuvumā. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums nodrošināt planšetes esību pie nociršanai plānotā koka vai tā tuvumā desmit darba dienas no izvietošanas dienas un atjaunot to sākotnējā izskatā, ja planšete ir pazudusi vai bojāta.

(Rīgas domes 07.06.2016. saistošo noteikumu Nr. 207 redakcijā)

18. Būvvalde ne vēlāk kā 1 darbdienu pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas paziņojumu par publiskās apspriešanas procedūras rīkošanu nosūta ievietošanai Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv, Būvvaldes mājas lapā, kā arī izvieto Būvvaldes telpās.

19. Rakstveida atsauksmes par publisko apspriešanu koku ciršanai iesniedzamas Būvvaldē publiskās apspriešanas laikā.

20. Būvvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc publiskās apspriešanas procedūras pabeigšanas apkopo publiskās apspriešanas rezultātus (saņemtos priekšlikumus, iebildumus, atsauksmes u.tml.) un sagatavo Komisijai ziņojumu par publiskās apspriešanas procedūru.

21. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja publiskās apspriešanas laikā nav saņemts neviens priekšlikums, iebildums vai atsauksme.

22. Komisija pēc Būvvaldes ziņojuma par publiskās apspriešanas procedūru saņemšanas izvērtē publiskās apspriešanas rezultātus un pieņem šo saistošo noteikumu 11.punktā noteikto lēmumu.

23. Ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros notikusi publiskā apspriešana arī plānoto koku ciršanai, tad papildus nav nepieciešams organizēt publisko apspriešanu koku ciršanai.

24. Komisija, izskatījusi jautājumu par koku ciršanu, nosaka zaudējumu atlīdzības apmēru saskaņā ar šo saistošo noteikumu 29.punktu.

25. Koku ciršanas atļauja saņemama Būvvaldē, uzrādot maksājuma dokumenta, kas apliecina zaudējumu atlīdzības samaksu, oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

26. Koku ciršana veicama tikai pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas ciršanas atļaujas derīguma termiņa laikā.

27. Par patvaļīgu koku ciršanu Komisija nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo saistošo noteikumu 29.punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

28. Ja ārējas (ķīmiskas vai mehāniskas, saimnieciskas darbības, būvniecības, neprofesionālas kopšanas u.tml.) iedarbības rezultātā koks daļēji vai pilnībā zaudējis augtspēju, Komisija nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo saistošo noteikumu 29.punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi koka bojāšanu, viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kas veikusi koka bojāšanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

(Rīgas domes 07.06.2016. saistošo noteikumu Nr. 207 redakcijā)

IV. Zaudējumu atlīdzības aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība

29. Zaudējumu atlīdzību (summa euro bez pievienotās vērtības nodokļa) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ZA = Kd x Ks x Kc x Kap x Kav x Kk, kur:

29.1. ZA – zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu;

29.2. Kd – koka diametra koeficients;

29.3. Ks – koka sugas koeficients;

29.4. Kc – koka nociršanas iemesla koeficients;

29.5. Kap – apdzīvotas vietas koeficients Rīgā;

29.6. Kav – koka atrašanās vietas koeficients;

29.7. Kk – korekcijas koeficients.

(Rīgas domes 17.12.2013. saistošo noteikumu Nr.92 redakcijā)

30. Koeficientus Kd, Ks, Kc, Kap, Kav nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža.

31. Nosakot koka atrašanās vietas koeficientu Kav, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža par vecpilsētu uzskata Vecrīgu, par pilsētas centru uzskata Rīgas vēsturisko centru.

32. Nosakot zaudējumu atlīdzību, piemēro šādus korekcijas koeficientus Kk:

32.1. kalstošs koks (koks ar izteiktām kalšanas pazīmēm, nokaltušiem zariem, samazinātu lapojuma apjomu par vairāk nekā 50%), ja kokam nav konstatēta mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai, – 0,2;

32.2. citi gadījumi –1.

(Grozīts ar Rīgas domes 07.06.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 207)

32.1 Ja kokam ir vairāki stumbri un stumbra celma caurmērs nav mazāks par 20 centimetriem, zaudējumu atlīdzību nosaka par katru stumbru.

(Rīgas domes 26.11.2013. saistošo noteikumu Nr.73 redakcijā)

33. Zaudējumu atlīdzība maksājama Būvvaldes pamatbudžeta kontā.

V. Samaksātās zaudējumu atlīdzības sadalījums

34. Saskaņā ar šo saistošo noteikumu 33.punktu iemaksātie līdzekļi izmantojami šādi:

34.1. 60% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai, t.sk. budžeta programmas "Pilsētas apstādījumu uzturēšana" realizācijai;

34.2. 40% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Būvvaldes darbības nodrošināšanai.

VI. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

35. Komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam. Rīgas domes priekšsēdētāja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontrole

36. Par šo saistošo noteikumu 5.3.–5.5., 6.3.apakšpunkta, 7.punkta pārkāpšanu (neievērošanu) izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām no 10 līdz 350 euro, juridiskām personām no 30 līdz 750 euro.

(Rīgas domes 22.10.2013. saistošo noteikumu Nr.63 redakcijā)

37. Par patvaļīgu koku ciršanu un koku bojāšanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

38. Personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt zaudējumu atlīdzību.

39. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas šādas amatpersonas:

39.1. Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas – par saistošo noteikumu 5.3., 5.4. un 7.2.apakšpunkta pārkāpumu;

39.2. Būvvaldes Apstādījumu inspekcijas inspektori – par saistošo noteikumu 5.5., 6.3. un 7.1.apakšpunkta pārkāpumu;

39.3. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas saskaņā ar likumu "Par policiju".

(Rīgas domes 26.11.2013. saistošo noteikumu Nr.73 redakcijā)

39.1 Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektors, izņemot šo saistošo noteikumu 39.2 punktā minēto gadījumu. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektora pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.

(Rīgas domes 07.06.2016. saistošo noteikumu Nr. 207 redakcijā)

39.2 Administratīvā pārkāpuma lietu par šo saistošo noteikumu 7.2.apakšpunkta pārkāpumu izskata un lēmumu pieņem Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

(Rīgas domes 07.06.2016. saistošo noteikumu Nr. 207 redakcijā)

40. (Svītrots ar Rīgas domes 07.06.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 207)

VIII. Noslēguma jautājumi

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2010.gada 30.marta saistošos noteikumus Nr.62 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr.76, 2011, Nr.139).

42. Saistošie noteikumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Rīgas domeVeids: saistošie noteikumiNumurs: 204Pieņemts: 15.01.2013.Stājas spēkā: 09.03.2013. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 48 (4854), 08.03.2013.OP numurs: 2013/48.9
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
255291
{"selected":{"value":"03.09.2016","content":"<font class='s-1'>03.09.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.09.2016","iso_value":"2016\/09\/03","content":"<font class='s-1'>03.09.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"24.01.2014","iso_value":"2014\/01\/24","content":"<font class='s-1'>24.01.2014.-02.09.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.01.2014","iso_value":"2014\/01\/02","content":"<font class='s-1'>02.01.2014.-23.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-01.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.03.2013","iso_value":"2013\/03\/09","content":"<font class='s-1'>09.03.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.09.2016
424
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)