Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.462

Rīgā 2012.gada 3.oktobrī (prot. Nr.52 37.§)
Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju

1. Atbalstīt šādus kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijas kopsavilkumā ietvertos problēmu risinājuma variantus:

1.1. (svītrots ar MK 10.05.2017. noteikumiem Nr. 231);

1.2. (svītrots ar MK 10.05.2017. noteikumiem Nr. 231);

1.3. (svītrots ar MK 10.05.2017. noteikumiem Nr. 231);

1.4. vērtēšanas procesa pilnveidošana – 1.variants (informācijas publicēšana un pašvaldību iepazīstināšana).

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. (Svītrots ar MK 10.05.2017. noteikumiem Nr. 231)

4. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2014.gada 1.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par vienotas nekustamā īpašuma (zeme un būves) kadastrālās vērtības piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, izvērtējot nodokļa objektus, likmes un neapliekamā minimuma piemērošanas iespējas deklarētajai dzīvesvietai, kā arī nodokļa aprēķinu dalītam īpašumam.

5. Jautājums par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu koncepcijā atbalstīto risinājuma variantu īstenošanai 2014.gadā un turpmākajos gados skatāms valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

6. Tieslietu ministrijai, sagatavojot priekšlikumus likumprojekta "Par valsts budžetu 2013.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, iekļaut priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu 50 000 latu apmērā pētījuma veikšanai par kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidošanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs J.Bordāns
(Ministru kabineta
2012.gada 3.oktobra
rīkojums Nr.462)
Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijas
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Koncepcija izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012.gada vienošanās un domstarpību protokola (Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra sēdes protokollēmums (prot. Nr.71 2.§)) VI sadaļas 6.punktu, kas paredz 2012.gadā Tieslietu ministrijai iesniegt Ministru kabinetā koncepciju par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanu un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanu. Koncepcijas mērķis ir piedāvāt konstatēto kadastrālās vērtēšanas sistēmas problēmu risinājumu, lai, racionāli un sabalansēti ieguldot resursus, iegūtu kvalitatīvus kadastrālās vērtēšanas datus un panāktu nekustamā īpašuma tirgus vērtībām atbilstošas un sabiedrībai izprotamas kadastrālās vērtības.

Kadastrālās vērtēšanas sistēmas izvērtēšanai ar Tieslietu ministrijas 2010.gada 13.novembra rīkojumu Nr.1-1/423 tika izveidota darba grupa "Par kadastrālās vērtēšanas attīstību, kadastrālās vērtēšanas modeļiem un sadarbību kadastra datu kvalitātes uzlabošanā". Darba grupa risināja jautājumu par kadastrālās vērtēšanas attīstību, vērtēšanas modeļiem, kadastra datu kvalitātes uzlabošanas iespējām un secināja, ka kadastrālā vērtēšana Latvijā jāattīsta, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informāciju, kā arī:

1) jāuzlabo kadastra datu kvalitāte, aktualitāte un pietiekamība, lai vienādiem objektiem līdzvērtīgā teritorijā nodrošinātu vienādas vērtības un vērtību atbilstību objekta stāvoklim dabā;

2) jāizmanto bāzes vērtību noteikšanā pilnīga nekustamā īpašuma tirgus darījumu informācija (t.sk. noma), izmantojot katrai īpašumu grupai piemērotāko vērtēšanas metodi;

3) jāveicina sabiedrības izpratne par noteikto vērtību pamatotību vienotam nekustamam īpašumam.

2012.gada 1.janvārī stājās spēkā vērtību aprēķina modeļi (apstiprināti ar Ministru kabineta 2011.gada 8.februāra noteikumiem Nr.117 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi""), kas ieviesti, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmā pieejamiem datiem. Visi vērtību aprēķina modeļi ietver galvenos vērtību ietekmējošos faktorus, nodrošinot kadastrālo vērtību vidējo atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām. Tomēr modeļi nenodrošina vērtību kvalitāti visos gadījumos – galvenais iemesls vērtību neatbilstībai ir neaktualizēti dati (piemēram, zemes lietošanas veidu sadalījums, zemes apgrūtinājumi vai ēkas nolietojums), būtiski vērtību neatbilstību ietekmē arī reģistrētā objekta izmantošana, īpaši nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Nepieciešami arī modeļu pilnveidojumi, kas nav saistīti ar datu aktualitāti, bet to turpmākā pilnveidošana iespējama tikai tad, ja tiks iegūti un uzturēti aktuālā stāvoklī jauni dati, kas nepieciešami nekustamo īpašumu kadastrālai vērtēšanai. Savukārt pāreja uz vienoto vērtēšanas modeli jārealizē vienlaikus ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas maiņu – ieviešot vienotu nodokļa procentu likmi zemei un ēkām kā vienotam īpašumam. Pirms pārejas uz vienotu nekustamā īpašuma vērtēšanu jāizvērtē vienotas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības (zeme un būves) piemērošanas iespējas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.

Lai nodrošinātu kadastra datu aktualitāti un pilnveidotu kadastrālo vērtēšanu, koncepcijā izvirzītas četras galvenās risināmās problēmas:

1) būvju datu ieguve un aktualizācija, lai uzlabotu vērtību atbilstību situācijai dabā un būtu iespējas turpmāk pilnveidot vērtēšanas modeļus;

2) zemes izmantošanas noteikšana, lai nodrošinātu vienveidīgu datu piemērošanu vērtēšanā un salīdzināmu zemes vērtību noteikšanu;

3) nomas maksas uzkrāšanas mehānisma izveidošana, lai vērtību bāzes izstrādē nodrošinātu ieņēmumu kapitalizācijas metodes izmantošanu komerciāla rakstura un ražošanas īpašumu vērtēšanā;

4) vērtēšanas procesa pilnveidošana, lai paplašinātu sabiedrības līdzdalību vērtēšanas procesā un nodrošinātu sabiedrībai pieejamu informāciju par vērtībām, kā arī uzsāktu pāreju uz vienotu īpašuma vērtēšanu, nodrošinot vērtību vieglāku salīdzināšanu ar nekustamā īpašuma tirgus informāciju.

Koncepcijā nav izvērtēti tādi risinājumi, kas būtu iespējami nākotnē, apgūstot jaunākās tehnoloģijas un datu aktualizāciju veicot ne tikai uz dokumentu (precīzā uzmērīšana) pamata, bet, piemēram, datu iegūšanā kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izmantojot attālinātās uzmērīšanas (remote sensing) tehnoloģijas.

Risināmās problēmas

Būvju datu ieguve un aktualizācija

Būvju datu ieguvē un aktualizācijā galvenā problēma ir novecojuši būvju dati, jo samazinās individuālo būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu skaits un nav būvju datu aktualizācijas valsts pasūtījuma. Pašlaik aktuāli būves dati Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek iegūti tikai pēc īpašnieka individuāla pasūtījuma maksas pakalpojuma veidā. Savukārt masveida ēku apsekošanā iegūtie minimālie dati nav pietiekami ēku vērtēšanas modeļu izmantošanai, kā arī to aktualitāte 10 gadus pēc masveida apsekošanas perioda beigām vairs nav pietiekama kvalitatīvu vērtību noteikšanai. Pašlaik izmantotie būvju datu ieguves un aktualizācijas paņēmieni nenodrošina papildu datu ieguvi būvju kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidošanai.

Problēmas risinājumam piedāvāti trīs varianti:

1.variants – individuālā datu plūsma un masveida apsekošana;

2.variants – individuālā datu plūsma un datu deklarēšana ar VZD pārraudzību;

3.variants – individuālā datu plūsma un datu deklarēšana ar pašvaldības pārraudzību.

Problēmas risināšanai piedāvāts atbalstīt 2.variantu.

Zemes izmantošanas noteikšana

Zemes izmantošanu nosaka pašvaldība, pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (administratīvs akts). Lietošanas mērķu piemērošanas prakse dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. Ir gadījumi, kad tiek noteikti atšķirīgi lietošanas mērķi pēc lietojuma vienādiem īpašumiem. Nevienveidīgā lietošanas mērķu piemērošanas prakse, smagnējā un neefektīvā aktualizācija rada būtisku kadastrālo vērtību neatbilstību nekustamā īpašuma tirgus situācijai, kā arī zemes kadastrālo vērtību nesalīdzināmību.

Lietošanas mērķu noteikšanas mehānisms tika izveidots laikā, kad visām pašvaldībām nebija izstrādāti teritoriju plānojumi un nebija vienotas teritorijas izmantošanas klasifikācijas. Lai no atšķirīgajiem plānojumiem noteiktu teritorijas izmantošanu, tika apstiprināta vienota klasifikācija (Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"). Pašlaik valstī mainās situācija teritoriju plānošanas jomā, Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz izveidot vienotu teritorijas izmantošanas klasifikāciju un teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (TAPIS). Savukārt Ministru kabinets ir noteicis, ka kadastrālajā vērtēšanā jāpāriet uz jauno teritorijas izmantošanas klasifikāciju.

Problēmas risinājumam teritorijas izmantošanas noteikšanā piedāvāti divi varianti:

1.variants – noteikšanu veic VZD no informācijas sistēmu datiem;

2.variants – noteikšanu turpina veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.

Problēmas risināšanai piedāvāts atbalstīt 1.variantu.

Nomas informācijas uzkrāšana

Nekustamā īpašuma pirkuma darījumi ar komercijas objektiem un ražošanas objektiem notiek salīdzinoši maz – pamatā tiek veikti nomas darījumi. Minēto objektu vērtēšanā piemērotākā ir ieņēmumu kapitalizācijas metode, bet to pagaidām nevar lietot, jo nav uzkrāta informācija par nekustamā īpašuma nomas tirgu.

Lai izmantotu ienākumu metodi un noteiktu kapitalizācijas likmes, informācijai par nomām ir jābūt apkopotai un strukturētai tā, lai būtu iespējams noteikt tīro ieņēmumu no nekustamā īpašuma iznomāšanas (tīrie ieņēmumi ir visi ieņēmumi no nekustamā īpašuma iznomāšanas, no kuriem atņemti ar īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītie izdevumi).

Problēmas risinājumam piedāvāti trīs varianti:

1.variants – informāciju uzkrāj Valsts ieņēmumu dienests (VID);

2.variants – informāciju uzkrāj Tiesu administrācija (zemesgrāmata);

3.variants – nomas tirgus novērošanas un analīzes sistēma (monitorings).

Problēmas risināšanai piedāvāts atbalstīt 3.variantu.

Vērtēšanas procesa pilnveidošana

VZD gatavo informāciju par situāciju nekustamā īpašuma tirgū un izmaiņām valstī kopumā. Tomēr informācija ir nepietiekama, lai ikviens nodokļa maksātājs izprastu kadastrālās vērtības veidošanos savam īpašumam. Publiski pieejamās bāzes vērtības (dalījumā zeme, ēka, telpu grupa) nerada pilnīgu priekšstatu par īpašuma vērtību kopumā un tās atbilstību nekustamā īpašuma tirgus situācijai, jo ir grūtības izprast bāzes vērtību ietekmi uz konkrēta īpašuma kadastrālo vērtību, līdz ar to jāmaina vērtību atspoguļošana. Turklāt atsevišķos segmentos jāpāriet uz vienoto īpašuma vērtēšanas modeli, mainot vērtējamo objektu un nosakot kadastrālo vērtību visam nekustamajam īpašumam kopumā, nevis atsevišķi zemei, ēkām un inženierbūvēm. Pāreja uz vienotu īpašuma vērtēšanu īpaši svarīga, nosakot dzīvokļu īpašuma vērtības – vērtības būs sabiedrībai vienkāršāk uztveramas, kā arī šāda pāreja novērsīs zemes reformas rezultātā radušos nepilnību negatīvo ietekmi uz vērtību.

Pastāvot ikgadējam vērtību aktualizācijas ciklam (ieviests 2009.gadā ekonomiskās krīzes apstākļos) un vērtību prognozēšanai gadu uz priekšu, laika grafikā nav iespējams sagatavot plašāku informāciju un vērtību bāzes izskatīšanā iesaistīt sabiedrību, pašvaldības, ekspertus. Tāpat sabiedrībai nav izprotams atskaites punkts, uz kuru balstoties izstrādāta vērtību bāze (apstiprināšanas datums, spēkā stāšanās datums vai izstrādes uzsākšanas datums), attiecīgi radot atšķirīgus viedokļus par kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgum.

Problēmas risinājumam piedāvāti trīs varianti:

1.variants – informācijas publicēšana un pašvaldību iepazīstināšana;

2.variants – informācijas publicēšana un darbs ekspertu komisijās;

3.variants – informācijas publicēšana.

Problēmas risināšanai piedāvāts atbalstīt 1.variantu.

2. Piedāvātie risinājumu varianti

Būvju datu ieguve un aktualizācija

Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcija paredz pēc 2014.gada būvju datu ieguvei un aktualizācijai par datu avotu izmantot Būvniecības informācijas sistēmu. Sistēma nodrošinās detalizētu būvju datu ieguvi un aktualizāciju pašreizējā apjomā pēc konkrētas būves īpašnieka individuāla ierosinājuma būvniecības procesa ietvaros – individuālā datu plūsma. Papildus individuālajai datu plūsmai tiek piedāvāti šādi varianti.

1.variants – individuālā datu plūsma un masveida apsekošana – paredz papildus individuālajai būvju datu plūsmai organizēt periodisku to būvju masveida apsekošanu, kuru dati piecu gadu laikā nav aktualizēti.

Šāda risinājuma lielākais ieguvums – dati periodiski tiek apsekoti par visām ēkām, trūkums – iegūstamā datu kopa ir ierobežota – tikai ārējās apsekošanas dati (būves esība vai neesība, apjoma un fiziskā stāvokļa izmaiņas).

2.variants – individuālā datu plūsma un datu deklarēšana ar VZD pārraudzību – paredz papildus individuālajai būvju datu plūsmai organizēt periodisku datu ieguvi no būves īpašnieka, izmantojot deklarācijas.

Deklarācijā tiek ierakstīti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati. Deklarācijas automātiski sagatavo no informācijas sistēmas un nosūta īpašniekam. Būves īpašnieks, ja reģistrētie dati neatbilst situācijai dabā, deklarē izmaiņas tiešsaistē portālā www.latvija.lv izveidotajā deklarācijas formā vai nosūta aizpildīto deklarāciju VZD dokumenta formā. VZD apstrādā saņemtās deklarācijas un, ja norādītās izmaiņas liecina par notikušu būvniecības procesu, informē īpašnieku un vietējo pašvaldību par būvniecības procesa iespējamu neievērošanu. Deklarēto datu pareizību, kā arī datus par nedeklarētajām būvēm izlases veidā pārbauda VZD, veicot būves apsekošanu apvidū. Ja vērtēšanas modeļu pilnveidošanai nepieciešami jauni Kadastra informācijas sistēmā vēl neuzkrāti rādītāji, deklarāciju papildina ar nepieciešamajiem datiem.

Izmantojot šādu risinājumu, iespējams iegūt ziņas par visām būvēm vienādā apjomā, kā arī iegūt vērtēšanai nepieciešamos papilddatus arī par būves iekštelpām. Tāpat īpašnieks regulāri tiek iepazīstināts ar datiem, kas izmantoti būves kadastrālās vērtības aprēķinā.

3.variants – individuālā datu plūsma un datu deklarēšana ar pašvaldības pārraudzību – tāpat kā otrais variants paredz papildus individuālajai būvju datu plūsmai organizēt periodisku datu ieguvi no būves īpašnieka, izmantojot deklarācijas. Atšķirība ir tā, ka deklarācijas saņem un to pārbaudi veic pašvaldības.

Pēc veiktajām izlases veida pārbaudēm vietējā pašvaldība iesniedz saņemtās deklarācijas VZD, izņemot tās pārbaudītās deklarācijas, kurās norādītie dati pārbaudes rezultātā izrādījušies nepamatoti. Papildus iesniedz arī apsekošanā iegūtās datu izmaiņas par būvēm, kurām deklarācijas nav iesniegtas.

Šis risinājums nodrošina iespēju iegūt iespējami kvalitatīvākus būvju datus, vienlaikus uzlabojot būvniecības procesa pārraudzību, jo pašvaldību tiešā kompetence ir būvniecības uzraudzība.

Zemes izmantošanas noteikšana

1.variants – noteikšana no informācijas sistēmu datiem – paredz atteikties no lēmumu pieņemšanas pašvaldībās un zemes izmantošanas noteikšanu deleģēt VZD. Tā īstenošana iespējama pēc TAPIS izveides un aizpildīšanas ar teksta un grafiskajiem datiem, kā arī pēc VZD Ģeotelpiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izveides.

Risinājuma variants paredz, šķeļot TAPIS un ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai fiksēt teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) noteikto atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu. Apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem papildus nosaka apbūvē esošo ēku izmantošanu. Savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības.

Ieviešot šādu risinājumu, tiek nodrošināts labas pārvaldības princips – ziņas, kas pieejamas informācijas sistēmās, tiek izmantotas, neiesaistot īpašnieku. Samazinās administratīvais process, tiek ietaupīts administratīvais resurss pašvaldībās, noteikšanas process ir ātrāks, un tiek nodrošināta vienota pieeja zemes izmantošanas noteikšanai vērtēšanas vajadzībām visā valstī.

2.variants – noteikšana ar pašvaldības lēmumu – paredz pēc jaunās teritorijas izmantošanas klasifikācijas izveides noteikt jaunās klasifikācijas izmantošanas kārtību kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, maksimāli izslēdzot dažādas interpretācijas iespējas līdzvērtīgiem īpašumiem. Šis risinājums paredz, ka lēmumi par zemes izmantošanu konkrētai zemes vienībai joprojām tiek pieņemti pašvaldībās.

Ņemot vērā, ka teritorijas izmantošanas noteikšanas procesā otrajā variantā iesaistīts liels darbinieku skaits, pastāv risks, ka netiek nodrošināta vienota pieeja visā valstī visos gadījumos.

Nomas informācijas uzkrāšana

1.variants – informāciju uzkrāj VID – paredz, ka informāciju par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas saņem un uzkrāj VID. Savukārt VZD no VID datu apmaiņas ietvaros saņem informāciju uzkrāšanai nekustamā īpašuma tirgus datubāzē turpmākai izmantošanai kadastrālajā vērtēšanā.

Informāciju par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas VID iegūtu no nodokļu maksātāju deklarācijām. Normatīvie akti jau pašreiz nosaka pārskata sniegšanu par ieņēmumiem, bet informācija par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas nav izdalīta kā atsevišķa pozīcija. Strukturēta informācija nepieciešama arī VID kontroles funkciju veikšanai.

Šis būtu vispiemērotākais variants kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Tomēr tā ieviešana, iespējams, būtu nesamērīga, tā iespējama paralēli atbalstāmajam variantam tikai pēc tam, kad atbildīgās institūcijas būs izvērtējušas administratīvo slogu, kas papildus tiks radīts komersantiem.

2.variants – informāciju uzkrāj Tiesu administrācija (zemesgrāmata) – paredz dzīvojamo telpu īres un nedzīvojamo telpu nomas līgumus slēdzošām personām nostiprināt nomas tiesības zemesgrāmatā. Zemesgrāmata nodrošina strukturētu nomas maksas reģistrāciju un informācijas nodošanu VZD datu apmaiņas ietvaros uzkrāšanai tirgus datubāzē.

Risinājuma trūkums – nomas maksu reģistrē vienreiz, reģistrējot tiesības, bet nomas maksa ir mainīgs lielums. Tāpat ieņēmumu kapitalizācijas metodes izmantošanai nepieciešama informācija par objekta apsaimniekošanas izdevumiem, bet reģistrēt zemesgrāmatā šādu informāciju nav lietderīgi.

3.variants – nomas tirgus novērošanas un analīzes sistēma (monitorings) – paredz nekustamā īpašuma nomas informācijas apzināšanā iesaistīt nekustamā īpašuma vērtētājus, tirgotājus un pārvaldniekus. Sadarbojoties VZD, Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijai (LĪVA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijai (LANĪDA), Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijai (LNPAA), tiek saskaņota metodika datu iegūšanai, tai skaitā noteikts monitorējamo objektu iedalījums, ievērojot to kvalitāti, un teritoriju sadalījums tipiskos rajonos. Datu uzkrāšanai VZD izveido un uztur moduli, kurā monitoringa dalībnieki reģistrē to rīcībā esošo informāciju.

Risinājuma stiprā puse ir tā, ka nomas informācijas apzināšanā iesaistīti profesionāļi – tiek iegūta kvalitatīvāka informācija, kā arī tas, ka monitoringa veikšanai nav nepieciešams būtisks resursu ieguldījums. Strukturētā informācija par nomas maksām būtu pieejama visiem monitoringā iesaistītajiem dalībniekiem.

Vērtēšanas procesa pilnveidošana

Lai nodrošinātu sabiedrību ar izvērstu informāciju, novērtētu kadastrālo vērtību atbilstību tirgus situācijai, visos risinājuma variantos tiek piedāvāts:

1) mainīt kadastrālo vērtību aktualizācijas ciklu, paredzot vērtību pārskatīšanu veikt katru otro gadu visām nekustamā īpašuma grupām vienlaikus;

2) noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību zemākajam tirgus līmenim – kadastrālās vērtības nosaka 85 % apmērā no vidējā tirgus līmeņa;

3) noteikt precīzu atskaites periodu (datums), uz kuru nosakāmas bāzes vērtības, un turpmāk neprognozēt vērtību bāzi;

4) pirms vērtību bāzes apstiprināšanas publicēt prognozētās vērtības visiem reģistrētajiem īpašumiem, kā arī vērtību bāzi publicēt gan dalījumā pa objektiem (zeme, ēka), gan vienotam īpašumam;

5) uzsākt pāreju uz vienota īpašuma vērtēšanu.

1.variants – informācijas publicēšana un pašvaldību iepazīstināšana – paredz izveidot procedūru, lai pirms vērtību bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā būtu iespējams izvērtēt iedzīvotāju un pašvaldību viedokļus.

Procedūra paredz, ka pirms vērtību bāzes apstiprināšanas VZD publicē savā mājaslapā paplašinātu informāciju par vērtību pamatotību katrā vērtību zonā un prognozētās vērtības visiem īpašumiem. Sabiedrība (iedzīvotāji) noteiktā laika periodā izvērtē vērtību bāzi kopumā, savu īpašumu prognozētās kadastrālās vērtības un rakstiski izsaka argumentētus priekšlikumus.

VZD iepazīstina katru pašvaldību ar izstrādāto projektu, izmaiņu pamatojumu un ietekmi uz vērtību kopsummām. VZD un pašvaldību pārstāvji izvērtē saņemto iedzīvotāju priekšlikumu pamatotību.

VZD pēc konsultācijām ar pašvaldībām pieņem gala lēmumu par nepieciešamajām vērtību bāzes korekcijām un sagatavo apkopojumu, ko iekļauj vērtību bāzes pavadošajā pārskatā par vērā ņemtajiem un neņemtajiem priekšlikumiem un veiktajām korekcijām.

2.variants – informācijas publicēšana un darbs ekspertu komisijās – līdzīgi kā 1.variantā papildus paredz izveidot procedūru, lai pirms vērtību bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā būtu iespējams izvērtēt iedzīvotāju viedokļus, kā arī paredz izveidot institūciju (ekspertu komisiju), kas izvērtē vērtību bāzi pēc būtības.

Tiek izveidota profesionālu ekspertu komisija (sertificēti vērtētāji, pašvaldību un VZD pārstāvji), lai izvērtētu VZD sagatavoto vērtību bāzes projektu, kā arī iedzīvotāju un pašvaldību viedokļus.

Tāpat kā 1.variantā pirms vērtību bāzes apstiprināšanas VZD publicē savā mājaslapā paplašinātu informāciju par vērtību pamatotību katrā vērtību zonā un prognozētās vērtības visiem īpašumiem. Sabiedrība (iedzīvotāji) noteiktā laika periodā izvērtē vērtību bāzi kopumā, savu īpašumu prognozētās kadastrālās vērtības un rakstiski izsaka argumentētus priekšlikumus.

VZD iepazīstina ekspertu komisiju ar izstrādāto vērtību bāzes projektu, izmaiņu pamatojumu un ietekmi uz vērtību kopsummām. Ekspertu komisija izvērtē projektu, kā arī iedzīvotāju priekšlikumu pamatotību.

VZD pēc konsultācijām ar ekspertiem pieņem gala lēmumu par nepieciešamajām vērtību bāzes korekcijām un sagatavo apkopojumu, ko iekļauj vērtību bāzes pavadošajā pārskatā par vērā ņemtajiem un neņemtajiem priekšlikumiem un veiktajām korekcijām.

Risinājuma lielākais ieguvums ir tas, ka palielinās sabiedrības uzticēšanās noteiktajām vērtībām, jo tiek izveidota institūcija, kas nodrošina VZD darba izvērtēšanu pēc būtības. Trūkums ir tas, ka ekspertu komisijai īsā laikposmā jāizskata ļoti apjomīga informācija – nepieciešami cilvēku un laika resursi, kā arī ekspertu, kas pārzina masveida vērtēšanu, ir salīdzinoši maz.

3.variants – informācijas publicēšana – paredz izveidot procedūru, lai vērtību bāzes izstrādes noslēgumā uzklausītu un izvērtētu iedzīvotāju viedokļus.

Tāpat kā 1. un 2.variantā VZD pirms vērtību bāzes apstiprināšanas sagatavo un publicē VZD mājaslapā paplašinātu informāciju par vērtību pamatotību katrā vērtību zonā un prognozētās vērtības visiem īpašumiem, lai sabiedrība varētu iepazīties ar vērtību bāzi un rakstiski sniegt argumentētus priekšlikumus vērtību korekcijām.

Atšķirībā no 1. un 2.varianta iedzīvotāju priekšlikumu pamatotību izvērtē tikai VZD. Par iesniegumu analīzes rezultātā veiktajām vērtību bāzes korekcijām VZD sagatavo apkopojumu, ko iekļauj vērtību bāzes pavadošajā pārskatā.

Nodokļu maksātājiem tiek radīta iespēja izteikt viedokli vērtību bāzes izstrādes procesā, bet netiek izveidota institūcija, kas nodrošina VZD darba izvērtēšanu pēc būtības.

3. Koncepcijā atbalstīto risinājumu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

 

Finansējums turpmākajos gados (tūkst. latu)

2013.gads

2014.gads

2015.gads

2016.gads

Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.:        
izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos        
izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos        
Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos, t.sk.:

50,0

195,9

495,5

495,5

izmaiņas valsts budžeta izdevumos

50,0

127,7

481,6

481,6

izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos

0

68,2

13,9

13,9

Kopējā finansiālā ietekme:

–50,0

–195,9

–495,5

–495,5

finansiālā ietekme uz valsts budžetu

–50,0

–127,7

–481,6

–481,6

finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu

0

–68,2

–13,9

–13,9

Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pievieno politikas plānošanas dokumenta pielikumā. Ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem norāda atsevišķi valsts un pašvaldību budžetam) Valsts zemes dienestam papildus nepieciešamais finansējums:

Būvju datu ieguve un aktualizācija

2014.gadā:

Izdevumi KOPĀ: Ls 58 194
Atlīdzība {1000}: Ls 0
Preces, pakalpojumi{2200}: Ls 58 194

1800 cilv./h programmēšanas darbiem (ārpakalpojums) x 32,33 Ls/h = Ls 58 194
Programmēšanas darbu maksa 32,33 Ls/h noteikta saskaņā ar 2012.gadā noslēgtajā līgumā "Par Valsts zemes dienesta informācijas sistēmas uzturēšanu un pilnveidošanu" noteikto izcenojumu.

2015.gadā un turpmāk:

Izdevumi KOPĀ: Ls 481 595
Atlīdzība {1000}: Ls 362 635
Atalgojums {1100}: Ls 292 235

Deklarāciju pieņemšana

4 amata vietas (20.saime III līmenis 10.algu grupa) x 12 mēneši x Ls 578 alga + Soc. iemaksas (24,09 %) = Ls 34 428

Deklarāciju pārbaude pret Kadastra IS datiem

18 amata vietas (20.saime III līmenis 10.algu grupa) x 12 mēneši x Ls 578 alga + Soc.iemaksas (24,09 %) = Ls 154 924

Deklarāciju datu ievade Kadastra IS

12 amata vietas (20.saime III līmenis 10.algu grupa) x 12 mēneši x Ls 578 alga + Soc.iemaksas (24,09 %) = Ls 103 283

Deklarāciju datu pārbaude apvidū

3500 objekti gadā x Ls 20 objekta apsekošanas izmaksas = Ls 70 000

Preces, pakalpojumi{2200}: Ls 118 960

Pēc laika darba samaksas sistēmas strādājošo darbinieku uzturēšanas izdevumi

Ls 120 mēnesī x 12 mēneši x 34 amata vietas = Ls 48 960

Atteikumu datu aktualizācijai nosūtīšana

35 000 objekti x Ls 0,50 sūtījuma izmaksas = Ls 17 500

Ls 15 izmaksas izbraukuma veikšanai apvidū x 3500 objekti gadā = Ls 52 500

 

Nomas informācijas uzkrāšana

2014.gadā:

Izdevumi KOPĀ: Ls 18 428
Atlīdzība {1000}: Ls 0
Preces, pakalpojumi{2200}: Ls 18 428

570 cilv/h programmēšanas darbiem (ārpakalpojums) x 32,33 Ls/h = Ls 18 428

Vērtēšanas procesa pilnveidošana

2014.gadā:

Izdevumi KOPĀ: Ls 30 714
Atlīdzība {1000}: Ls 0
Preces, pakalpojumi{2200}: Ls 30 714

950 cilv./h programmēšanas darbiem (ārpakalpojums) x 32,33 Ls/h = Ls 30 714

Pašvaldībām papildus nepieciešamais finansējums:

Būvju datu ieguve un aktualizācija

2014.gadā:

Izdevumi KOPĀ: Ls 68 210
Atlīdzība {1000}: Ls 0
Preces, pakalpojumi{2200}: Ls 68 210

2075 cilv/h programmēšanas darbiem (ārpakalpojums) x 32,33 Ls/h = Ls 67 085

Pilotprojekts 2250 objekti x Ls 0,50 vienas deklarācijas izsūtīšanas izmaksas = Ls 1125

2015.gadā un turpmāk:

Izdevumi KOPĀ: Ls 13 951
Atlīdzība {1000}: Ls 0
Preces, pakalpojumi{2200}: Ls 13 951

279 013 izdrukas gadā x Ls 0,05 izmaksas vienas izdrukas sagatavošanai = Ls 13 951

Valsts reģionālās attīstības aģentūrai papildus nepieciešamais finansējums:

Būvju datu ieguve un aktualizācija

2014.gadā:

Izdevumi KOPĀ: Ls 20 368
Atlīdzība {1000}: Ls 0
Preces, pakalpojumi{2200}: Ls 20 368

630 cilv./h programmēšanas darbiem (ārpakalpojums) x 32,33 Ls/h = Ls 20 368

Valsts zemes dienestam papildus nepieciešamais finansējums 2013.gadā pētījuma veikšanai:

Pētījums par kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidošanu

2013.gadā:  
Izdevumi KOPĀ: Ls 50 000
Atlīdzība {1000}: Ls 0
Preces, pakalpojumi{2200}: Ls 50 000

1615 cilv./h (ārpakalpojums) x 30,96 Ls/h = Ls 50 000

Cita informācija Risinājuma "Zemes izmantošanas noteikšana" izmaksas VZD paredzēts segt no maksas pakalpojumu ieņēmumiem (2015.gadā – 61,9 tūkst. latu, sākot no 2017.gada – 30,8 tūkst. latu).

Risinājuma "Būvju datu ieguve un aktualizācija" pilotprojekta VZD izmaksas paredzēts segt no VZD maksas pakalpojumu ieņēmumiem (2014.gadā – 1,4 tūkst. latu).

Risinājuma "Nomas informācijas uzkrāšana" VZD izmaksas vienai sistēmanalītiķa amata vietai paredzēts segt no maksas pakalpojumu ieņēmumiem (sākot no 2016.gada – 11,3 tūkst. latu).

Sistēmanalītiķa amata vietas izmaksas

2016.gadā un turpmākajos gados:  
Izdevumi KOPĀ: Ls 11 345
Atlīdzība {1000}: Ls 8601
Atalgojums {1110}: Ls 6931
Sistēmanalītiķis (19.4.saime, III līmenis, 10.algu grupa) Ls 6931
DD VOSAI {1210}: Ls 1670
Preces, pakalpojumi {2000}: Ls 2377
Pamatkapitāla veidošana {5000}: Ls 367

Risinājuma "Vērtēšanas procesa pilnveidošana" VZD izmaksas izbraukumiem uz pašvaldībām paredzēts segt no maksas pakalpojumu ieņēmumiem (sākot no 2015.gada – 9,6 tūkst. latu).

Izmaiņas budžeta izdevumos no 2017. līdz 2020.gadam

2017

2018

2019

2020

358,6

358,6

358,6

358,6

Tieslietu ministrs J.Bordāns
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: rīkojumsNumurs: 462Pieņemts: 03.10.2012.Stājas spēkā: 03.10.2012. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 158 (4761), 05.10.2012.OP numurs: 2012/158.12
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
251895
{"selected":{"value":"10.05.2017","content":"<font class='s-1'>10.05.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"10.05.2017","iso_value":"2017\/05\/10","content":"<font class='s-1'>10.05.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"03.10.2012","iso_value":"2012\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2012.-09.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.05.2017
85
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)