Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/32

Rīgā 2011.gada 15.decembrī (prot. Nr.45, 1.p.)
Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika
Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmo daļu un
likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu
(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)
1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka sadales sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. diferencētie tarifi – konkrēti sadales tarifi, pēc kuriem par sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales sistēmas lietotāji;

2.2. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – sadales sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.3. elektroenerģijas zudumi – sadales sistēmai pievadīto un no sadales sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.5. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp sadales sistēmas operatora un pārvades sistēmas operatora, kā arī ar lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošām elektroietaisēm;

2.5.1 izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.6. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.7. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – sadales sistēmas operatora īpašumā esošie uz sadales sistēmas pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi;

2.8. sprieguma pakāpes tarifs – maksimālā ieņēmumu līmeņa attiecība pret prognozētajiem enerģijas apjomiem konkrētai sprieguma pakāpei, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai prognozētie ieņēmumi konkrētā sprieguma pakāpē nepārsniedz attiecīgās sprieguma pakāpes pamatoto izmaksu segšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu;

2.9. EUR/kWheuro par kilovatstundu.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

3. Saskaņā ar šo metodiku aprēķinātie tarifi ietver arī uz konkrētu sadales sistēmas lietotāju attiecinātās pārvades sistēmas izmaksas, kas nodrošina lietotājiem, kuriem ir pieeja sadales sistēmai, arī pārvades sistēmas pakalpojumu izmantošanu.

4. Sadales sistēmas operators precīzi un pārskatāmi atspoguļo sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

5. Sadales sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, un tā pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

6. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

7. Ja transportēto elektroenerģijas apjomu, patēriņa struktūras un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas ietekmē sadales sistēmas operatora neto apgrozījumu par vairāk nekā vienu procentu, sadales sistēmas operators ņem vērā šīs atšķirības, nākamajā tarifu projektā par prognožu novirzes summu samazinot vai palielinot plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus. Nosakot transportētās elektroenerģijas apjoma prognozes novirzi, sadales sistēmas operators tajā neieskaita elektroenerģijas apjomu, kas piegādāts lietotājiem, attiecībā uz kuriem sadales sistēmas operators ir piemērojis efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumus. Minētos nosacījumus un to piemērošanu sadales sistēmas operators saskaņo ar regulatoru tā noteiktajā kārtībā.

8. Ja tarifu projekta aprēķinā laika periodam, kas ir ilgāks par vienu gadu, izmantotās prognozes neatbilst ikgadējiem faktiskajiem aprēķinā izmantoto rādītāju lielumiem, regulators var uzdot sadales sistēmas operatoram iesniegt jaunu tarifu projektu likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.pantā noteiktajā kārtībā.

2. Sadales sistēmas elektroenerģijas bilance

9. Sadales sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir sadales sistēmai pievadītās elektroenerģijas daudzuma atbilstība visiem sadales sistēmas lietotājiem piegādātajam elektroenerģijas daudzumam, elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskajām vajadzībām un elektroenerģijas zudumiem sadales sistēmā nepieciešamajam elektroenerģijas daudzumam.

10. Sadales tarifu aprēķināšanai sadales sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

ESSO p = ESSOnod liet + ESSOzud + ESSOtehn ,

kur

ESSO p = EPSOpārv SSO + ESSO + ESSO piesl ,

ESSO nod liet = EPSOpārv SSO + ESSO + ESSO piesl - ESSOzud - ESSOtehn ,

ESSO p – sadales sistēmai pievadītās elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod liet – prognozējamais uz elektroietaišu piederības robežas visiem lietotājiem piegādātais elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSOpārv SSO – prognozējamais sadales sistēmai no pārvades sistēmas pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSO – prognozējamais sadales sistēmas operatoram no citas sadales sistēmas operatora pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSO piesl – prognozējamais elektroenerģijas daudzums no ražotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas sadales sistēmai [kWh];

ESSOzud – sadales sistēmas elektroenerģijas zudumi [kWh];

ESSOtehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh].

11. Visu sadales sistēmas transportēto elektroenerģiju sadala pa šādām sprieguma pakāpēm:

ESSOp 6-20 kV kopn – prognozētais 110/6-20 kilovoltu (turpmāk – kV) transformatoru 6-20 kV kopnēm pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOp 6-20 kV – prognozētais 6-20 kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOp 0,4 kV kopn – prognozētais 6-20/04 kV transformatoru 0,4 kV kopnēm pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOp 0,4 kV – prognozētais 0,4 kV līnijām pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh].

12. Lietotājiem nodoto elektroenerģiju sadala pa šādām sprieguma pakāpēm:

ESSOnod liet = ESSOnod liet 6-20 kV kopn + ESSOnod liet 6-20 kV + ESSOnod liet 0,4 kV kopn + ESSOnod liet 0,4 kV ,

kur

ESSOnod liet 6-20 kV kopn – prognozētais no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod liet 6-20 kV – prognozētais no 6-20kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod liet 0,4 kV kopn – prognozētais no 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnēm lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSO nod liet 0,4 kV – prognozētais no 0,4kV līnijām lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh].

13. Kopējos sadales sistēmas elektroenerģijas zudumus (ESSO zud) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām (ESSOtehn) sadala pa sprieguma pakāpēm atbilstoši nodotās elektroenerģijas daudzumam.

ESSOzud = ESSOzud 6-20 kV kopn+ ESSOzud 6-20 kV + ESSOzud 0,4 kV kopn + ESSOzud 0,4 kV ,

kur

ESSOzud 6-20 kV kopn – prognozētie elektroenerģijas zudumi 110/6-20 kV transformatoros un apakšstaciju vidējā sprieguma sadalnē [kWh];

ESSOzud 6-20 kV – prognozētie elektroenerģijas zudumi 6-20 kV sadales punktos, 6-20 kV līnijās [kWh];

ESSOzud 0,4 kV kopn – prognozētie elektroenerģijas zudumi 6-20/0,4 kV transformatoros [kWh];

ESSOzud 0,4 kV – prognozētie elektroenerģijas zudumi 0,4 kV līnijās [kWh].

ESSOtehn = ESSOtehn 6-20 kV kopn + ESSOtehn 6-20 kV + ESSOtehn 0,4 kV kopn +ESSOtehn 0,4 kV ,

kur

ESSOtehn 6-20 kV kopn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 110/6-20 kV apakšstaciju vidējā sprieguma sadalnē [kWh];

ESSOtehn 6-20 kV – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 6-20 kV sadales punktos [kWh];

ESSOtehn 0,4 kV kopn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 6-20/0,4 kV transformatoru punktos [kWh];

ESSOtehn 0,4 kV – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 0,4 kV līnijās [kWh].

14. Lai aprēķinātu tarifu katrai sprieguma pakāpei, visu sadales sistēmas operatora saņemto un nodoto elektroenerģiju sadala:

ESSOnod 6-20 kV kopn = ESSOp 6-20 kV kopn -ESSOzud 6-20 kV kopn - ESSOtehn 6-20 kV kopn ,

kur

ESSOp 6-20 kV = ESSOnod 6-20 kV kopn - ESSOnod liet 6-20 kV kopn,

ESSOnod 6-20 kV = ESSOp 6-20 kV - ESSOzud.6-20 kV - ESSOtehn 6-20 kV,

ESSOp 0,4 kV kopn = ESSOnod 6-20 kV - ESSOnod liet 6-20 kV,

ESSOnod 0,4 kV kopn = ESSOp 0,4 kV kopn - ESSOzud 0,4kV kopn - ESSOtehn 0,4 kV kopn,

ESSOp 0,4 kV = ESSOnod 0,4 kV kopn - ESSOnod liet 0,4 kV kopn,

ESSOnod 0,4 kV = ESSO p 0,4 kV - ESSOzud 0,4 kV - ESSOtehn 0,4 kV,

ESSOnod 0,4 kV = ESSOnod liet 0,4 kV ,

kur

ESSOnod 6-20 kV kopn – prognozētais no 110/ 6-20 kV transformatoru 6-20 kV kopnēm nodotais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod 6-20 kV – prognozētais no 6-20 kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām nodotais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod 0,4 kV kopn – prognozētais no 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4 kV kopnēm nodotais elektroenerģijas daudzums [kWh];

ESSOnod 0,4 kV – prognozētais no 0,4 kV līnijām nodotais elektroenerģijas daudzums [kWh].

3. Sadales tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

15. Tarifu aprēķinā iekļauj izmaksas, kas sastāv no kapitāla izmaksām (Ikap), ekspluatācijas izmaksām (Iekspl) un nodokļiem (Inod).

ISSO = Ikap + Iekspl + Inod

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

16. Ja sadales sistēmas operators sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, uz sadales tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apmēru. Pamatotas nomas maksas aprēķinā ietverto kapitāla atdevi iznomātājam, kurš ir saistītais komersants (valdošais uzņēmums vai atkarīgā sabiedrība Koncernu likuma izpratnē), nosaka, izmantojot kapitāla atdeves likmi atbilstoši šai metodikai.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

3.1. Kapitāla izmaksas

17. Kapitāla izmaksas (Ikap) veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija).

Ikap = Inol + P ,

kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

P – kapitāla atdeve [EUR].

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

18. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, regulators analizē sadales sistēmas operatora darbības rentabilitāti. Sadales sistēmas operators, atbilstoši sniegtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem, veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

19. Uz sadales sistēmas RAB attiecina tikai sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai efektīvi izmantojamos aktīvus vai to daļu, RAB vērtības aprēķinos iekļaujot pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās. Ja tarifu projektu sadales sistēmas operators aprēķina laika periodam, kas ir ilgāks par vienu gadu, RAB vērtības aprēķinos iekļauj attiecīgā gada sākumam prognozēto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti).

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

20. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar sadales tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

21. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai efektīvā veidā, regulatoram ir tiesības uzdot veikt sadales sistēmas operatoram RAB sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators apstiprina novērtējuma darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi.

22. Regulatoram ir tiesības, ja tas nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai uzdot sadales sistēmas operatoram pārvērtēt RAB. Regulators sastāda vai apstiprina RAB pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi. RAB pārvērtēšanu veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:

22.1. aktīvu iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

22.2. aktīvu iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

22.3. nosakot atlikušo aktīvu aizvietošanas vērtību (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

22.4. ņemot vērā aktīvu tirgus vērtību;

22.5. nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai aktīvu izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīva izmantošanas).

23. Papildus aktīvu pārvērtēšanai RAB noteikšanas nolūkos regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja atklājas, ka sadales sistēmas operators aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kuri netiek izmantoti sadales sistēmas pakalpojuma efektīvai nodrošināšanai.

3.1.2. Kapitāla atdeve

24. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

PKA = RAB * wacc ,

kur

PKA – kapitāla atdeve [EUR];

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/27 redakcijā)

25. Kapitāla atdeves likmi nosaka regulators saskaņā ar kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

26. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

27. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

3.1.3 Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol)

28. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina šādi:

Inol = Inol pam + Inol nem ,

kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

Inol pam – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inol nem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

29. Pamatlīdzekļu nolietojumu (Inol pam) aprēķina saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un sadales sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

30. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

31. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (Inol nem) aprēķina pētniecības un sadales sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot sadales sistēmas operatora nemateriālo vērtību), saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un sadales sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.2. Nodokļi

32. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautajiem aktīviem.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

33. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

34. Sadales sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas (Iekspl) aprēķina:

34.1. ja sadales sistēmas operatora elektroietaises ir tieši pieslēgtas pārvades sistēmai:

Iekspl = IPSO + Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn ,

kur

IPSO – konkrēta sadales sistēmas operatora pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas [EUR];

IPSO = n T ijauda * Ni + n T ielek * EiSSOp  

Σ

Σ

1

1

n – sadales sistēmas operatora pieslēguma vietu skaits pārvades sistēmai;

Tijauda – tarifs i-tās pieslēguma vietas pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai [EUR/kW gadā];

Ni – sadales sistēmas operatora attiecīgās pieslēguma vietas pārvades sistēmai uzstādītā jauda[kW];

Tielek – sadales sistēmas operatora attiecīgās pieslēguma vietas pārvades sistēmai elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs [EUR/kWh];

EiSSOp – sadales sistēmas operatora attiecīgajā pieslēguma vietā pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Itehn proc – elektroenerģijas sadales sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Irem – īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

34.2. ja sadales sistēmas operatora elektroietaises ir pieslēgtas citai sadales sistēmai:

Iekspl = Isad + Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn ,

kur

Isad – konkrēta sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas [EUR].
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

35. Pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas nosaka saskaņā ar pārvades sistēmas diferencētajiem tarifiem atbilstoši lietotāja elektroietaises piederības robežai, ņemot vērā lietotāja prognozētās uzstādītās jaudas un pārvadīto elektroenerģijas daudzumu attiecīgā laika periodā.

36. Ar elektroenerģijas sadales zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu sadales sistēmā saistītās izmaksas (Itehn proc) veido elektroenerģijas zudumi sadales sistēmā un elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām.

Šīs izmaksas ir saistītas ar sadales sistēmai pievadīto un no sadales sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpību attiecīgā laika periodā un tās aprēķina šādi:

Itehn proc = (Etehn + Ezud)* Czud SSO ,

kur

Etehn = Etehn 6-20 kV kopn + Etehn 6-20 kV + Etehn 0,4 kV kopn + Etehn 0,4 kV

Ezud = Ezud 6-20 kV kopn + Ezud 6-20 kV + Ezud 0,4 kV kopn + Ezud 0,4 kV ,

kur

Ezud – prognozētie elektroenerģijas zudumi sadales sistēmā [kWh];

Etehn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];

Czud SSO – prognozētā vidējā elektroenerģijas zudumu iepirkuma cena [EUR/kWh];

Etehn (6-20kV kopn, 6-20kV, 0,4kVkopn, 0,4kV) – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām attiecīgi apakšstacijas 110/6-20 kV kopnēs, 6-20 kV sadales punktos, 6-20/0,4 kV transformatoru punktos un 0,4 kV līnijās [kWh];

Ezud (6-20kV kopn, 6-20kV, 0,4kVkopn, 0,4kV) - prognozētie elektroenerģijas zudumi attiecīgi apakšstacijas 110/6-20 kV kopnēs, 6-20 kV sadales punktos, 6-20/0,4 kV transformatoru punktos un 0,4 kV līnijās [kWh].
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

37. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

38. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem), kā arī citu tādu darbu izmaksas, kuri nepieciešami sadales sistēmas operatora bilancē esošo un nomāto sadales sistēmas aktīvu un citu ražošanas un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citas komercsabiedrības, uzskaita šajā pozīcijā un noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums gādāt par drošu un nepārtrauktu sadales sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

39. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) – ar sadales sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un nav iekļautas citos izmaksu posteņos.

4. Sadales sistēmas operatora pakalpojumi pa sprieguma pakāpēm

40. Sadales sistēmas operators sniedz sadales sistēmas pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, un tarifus aprēķina katrai no sprieguma pakāpēm:

40.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

40.2. no 6-20 kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

40.3. no 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

40.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

41. Sadales sistēmas operatora kopējās izmaksas (Ielek), kas radušās sniedzot pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs aprēķina:

I elek = I elek 6-20 kV kopn + I elek 6-20 kV +I elek 0,4 kV kopn + I elek 0,4 kV

42. Kopējās sadales sistēmas operatora izmaksas (ISSO), kas saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, attiecina uz visiem sadales sistēmas pakalpojumiem, lai noteiktu katra pakalpojuma izmaksas.

43. Sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas par šiem pakalpojumiem ir atšķirīgas dažādās sprieguma pakāpēs.

Ielek = I elek 6-20 kV kopn + I elek 6-20 kV + I elek 0,4 kV kopn + I elek 0,4 kV

44. Katrā sprieguma pakāpē aprēķina sadales sistēmas pakalpojuma izmaksas uz vienu vienību.

45. Sadales sistēmas operatora izmaksas uz vienu vienību par 110/6-20kV transformatoru kopnēm pārvadīto elektroenerģiju (T' elek 6-20 kV kopn) [EUR/kWh] aprēķina šādi:

T' elek 6-20 kV kopn = Ielek 6-20 kV kopn / ESSOnod liet ,

kur

I elek 6-20 kV kopn – izmaksas, kas rodas, transportējot elektroenerģiju pa 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm [EUR].

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

46. Līdzīgi aprēķina izmaksas uz vienu vienību arī pārējās sprieguma pakāpēs:

T' elek 6-20 kV = I Elek 6-20 kV
E SSOnod liet - E SSOnod liet 6-20 kV kopn

 

T' elek 0,4 kV kopn=

I elek 0,4 kV kopn

E SSOnod liet - ESSOnod liet 6-20 kV kopn - E SSOnod liet 6-20 kV

 

T' elek 0,4 kV = I elek 0,4 kV
ESSOnod liet - ESSOnod liet 6-20 kV kopn - ESSOnod liet 6-20 kV - ESSOnod liet 0,4 kV kopn

kur

ESSOnod liet(6-20kV kopn.,6-20kV,0,4kV kopn) – katrā sprieguma pakāpē lietotājiem nodotā elektroenerģija [kWh];

Ielek (6-20kV kopn, 6-20kV, 0,4 kV kopn) – izmaksas, kas attiecinātas uz elektroenerģijas transportēšanu katrā sprieguma pakāpē [EUR];

T'elek 6-20 kV – 6-20 kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām nodotās transportētās elektroenerģijas izmaksas uz vienu vienību [EUR/kWh];

T' elek 0,4kV kopn – uz 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4 kV kopnēm nodotās transportētās elektroenerģijas izmaksas uz vienu vienību [EUR/kWh];

T' elek 0,4kV – 0,4 kV sprieguma līnijām nodotās transportētās elektroenerģijas izmaksas uz vienu vienību [EUR/kWh].

47. Tā kā daļa no sadales sistēmas operatora izmaksām (ISSOkop) ir saistītas ar elektroenerģijas sistēmas darbību un tās drošuma uzturēšanu, tātad dod labumu visiem sadales sistēmas lietotājiem, tās nevar nodalīt atkarībā no lietotāja elektroietaišu pieslēguma vietas sadales sistēmā – tās attiecina uz transportēto elektroenerģiju visās sprieguma pakāpēs vienādās daļās:

TSSO kop = ISSO kop / ESSOnod liet ,

kur

TSSO kop – vienas vienības koppakalpojuma maksa [EUR/kWh].

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījums punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

48. Lai elektroenerģiju piegādātu lietotājiem no 0,4 kV sprieguma līnijām, to pārvada caur visiem sadales sistēmas elementiem, savukārt no 110/6-20 kV transformatoru 6-20kV kopnēm elektroenerģijas piegādei izmanto tikai 6-20 kV sadales.

49. Tā kā aprēķinātās sadales sistēmas vienas vienības izmaksas katras sprieguma pakāpes lietotāju grupai ir atšķirīgas, tad sprieguma pakāpes tarifus aprēķina šādi:

T"elek 6-20 kV kopn = T'elek 6-20 kV kopn + T SSO kop

T"elek 6-20 kV = T'elek 6-20 kV kopn + T'elek 6-20 kV + TSSO kop

T"elek 0,4 kV kopn = T'elek 6-20 kV kopn +T'elek 6-20 kV +T'elek 0,4 kV kopn + TSSO kop

T"elek. 0,4 kV = T' elek 6-20 kV kopn + T'elek 6-20 kV +T' elek 0,4 kV kopn +T'elek 0,4kV + TSSO kop ,

kur

T"elek 6-20 kV kopn – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV apakšstaciju 6-20 kV kopnēs [EUR/kWh];

T"elek 6-20 kV – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 6-20 kV sadales punktos, 6-20 kV līnijās [EUR/kWh];

T"elek 0,4 kV kopn – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4 kV kopnēs [EUR/kWh];

T" elek 0,4 kV – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 0,4 kV līnijās [EUR/kWh].

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

50. Sadales sistēmas operatora izmaksas uz vienu vienību (TSSO), pamatojoties uz sadales sistēmas operatora izmaksām (I SSO) un transportēto elektroenerģijas daudzumu (E SSO nod liet) [EUR/kWh], aprēķina šādi:

TSSO = I SSO / E SSO nod liet

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21; grozījums punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 61.1 punktu)

6. Tarifu noteikšanas procedūra
6.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

51. Tarifu projektu sadales sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz sadales sistēmas pakalpojumiem. Kopā ar tarifu projektu sistēmas operators iesniedz tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un minētās izmaksas pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. Tarifu projekts ietver:

51.1. tarifu aprēķinu lietotāju grupām atkarībā no pieslēguma vietas sadales sistēmai pa sprieguma pakāpēm un to pamatojošās izmaksas;

51.2. diferencētos tarifus. Diferencētos tarifus sadales sistēmas operators aprēķina tā, lai atbilstoši tiem prognozēto ieņēmumu kopsumma par laika periodu, kuram aprēķināts tarifu projekts, nepārsniedz attiecīgo sprieguma pakāpju prognozētos kopējos ieņēmumus. Tarifus var diferencēt atkarībā no diennakts laika un nedēļas dienas ar mērķi sekmēt efektīvāku sadales sistēmas izmantošanu.

(Grozīts ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

52. Sadales sistēmas operators saskaņā ar šo metodiku nosaka izmaksas un aprēķina šādus sprieguma pakāpes tarifus:

52.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

52.2. no 6-20 kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

52.3. no 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

52.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

53. Sadales sistēmas operators var aprēķināt tarifu projektu laika periodam, kas nepārsniedz piecus gadus.

54. Sadales sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus.

6.2. Tarifu projekta izvērtēšana

55. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

56. Regulators, izvērtējot tarifu pamatojošās izmaksas, apstiprina vai noraida sprieguma pakāpes tarifus un diferencētos tarifus, vai uzdod sadales sistēmas operatoram veikt tarifu pārrēķinu.

57. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā sadales sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

58. Noteiktie tarifi un diferencētie tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

59. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmajai daļai, sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus, ievērojot šādu kārtību:

59.1. sadales sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

59.2. vienlaicīgi sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās parādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

59.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

59.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai,

59.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

59.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad tarifi stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktā laikā;

59.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad tarifi nestājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktā laikā. Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sadales sistēmas operatoram lēmumu par diferencēto tarifu neatbilstību metodikā noteiktajam un ekonomiski pamatotām izmaksām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21)

7. Noslēguma jautājumi

60. Metodikas 7.punktā noteiktos efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumus sistēmas operators piemēro attiecībā uz jauniem sistēmas pieslēgumiem vai esošā sistēmas pieslēguma atļautās slodzes palielināšanu par kuriem pieslēguma līgumi noslēgti pēc 2012.gada 1.janvāra.

61. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2009.gada 25.novembra lēmumu Nr.1/6 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 189.nr.).

61.1 Aizstāt visā tekstā apzīmējumu "Ls" un vārdu "lati" attiecīgajā locījumā ar apzīmējumu "EUR" un vārdu "euro". Šajā punktā noteiktās izmaiņas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

61.2 Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā pirms euro ieviešanas dienas, sagatavo un aprēķina latos. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos aprēķinātu tarifu projektu, kura izvērtēšana nav pabeigta, sadales sistēmas operators konvertē euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus (turpmāk – konvertētais tarifu projekts). Konvertētā tarifu projekta izmaksu kopsumma veidojas no konvertētajām tarifu projekta aprēķinā iekļautajām izmaksu pozīcijām un to kopsumma nepārsniedz izvērtēšanā esošā tarifu projekta izmaksu kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā euro ieviešanas dienā vai pēc tās, sagatavo un aprēķina euro. Pamatojošajos dokumentos norāda tādu valūtu, kāda izmantota, tos sagatavojot atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām un Euro ieviešanas kārtības likumam.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

61.3 Atbilstoši metodikas 16.punktam aprēķinātu pamatotu nomas maksu piemēro no brīža, kad stājas spēkā sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kuru aprēķinā izmantotā kapitāla atdeves likme atbilst pamatotas nomas maksas aprēķinā izmantotai kapitāla atdeves likmei.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

61.4 Kapitāla atdeves likmi, kas sadales sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2016.gadā, regulators nosaka līdz 2015.gada 1.decembrim.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

61.5 Kapitāla atdeves likmi, kas sadales sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2017.gadā, regulators nosaka līdz 2016.gada 30.decembrim.

(SPRK padomes 27.10.2016. lēmuma Nr. 1/22 redakcijā)

61.6 (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/21)

62. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/21)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs V.Lokenbahs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Veids: lēmums Numurs: 1/32Pieņemts: 15.12.2011.Stājas spēkā: 22.12.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 200 (4598), 21.12.2011.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
241677
{"selected":{"value":"16.08.2018","content":"<font class='s-1'>16.08.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.08.2018","iso_value":"2018\/08\/16","content":"<font class='s-1'>16.08.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2016","iso_value":"2016\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2016.-15.08.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2016","iso_value":"2016\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2016.-30.11.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.11.2015","iso_value":"2015\/11\/10","content":"<font class='s-1'>10.11.2015.-31.10.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-09.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.10.2013","iso_value":"2013\/10\/04","content":"<font class='s-1'>04.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.2011","iso_value":"2011\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2011.-03.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.08.2018
136
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva