Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Meža likumā

Izdarīt Meža likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 8.nr.; 2003, 8.nr.; 2005, 5., 10.nr.; 2006, 7.nr.; 2007, 3., 14.nr.; 2008, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76., 106., 205.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1., 2. un 3.pantu šādā redakcijā:

"1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ainavu cirte - cirtes veids ainavas elementu saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai;

2) apliecinājums - Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

3) atmežošana - personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā;

4) atmežošanas cirte - cirtes veids mežā tādu darbību īstenošanai, kuru dēļ tiek mainīts zemes lietošanas veids;

5) augu daļas - stumbra, lapu un sakņu spraudeņi, izpreparējumi mikropavairošanai, pumpuri, noliektņi, saknes, atvases un jebkuras stāda daļas, kas paredzētas stādāmā materiāla audzēšanai;

6) bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi - biotopu un sugu aizsardzībai, izplatībai vai ekoloģisko funkciju nodrošināšanai nozīmīgas meža sastāvdaļas;

7) bonitāte - iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

8) cita cirte - cirtes veids, ko izmanto, ja cirte nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai;

9) dabiska brauktuve - ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām;

10) galvenā cirte - cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;

11) galvenās cirtes caurmērs - mežaudzes valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

12) galvenās cirtes vecums - mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kas jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

13) meža ilgtspējīga apsaimniekošana - meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām;

14) izlases cirte - galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

15) jaunaudze - skuju koku, ošu un ozolu mežaudze līdz 40 gadu vecumam, baltalkšņu mežaudze līdz 10 gadu vecumam, pārējo koku sugu mežaudzes - līdz 20 gadu vecumam;

16) kailcirte - galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

17) kopšanas cirte - cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai;

18) kritiskais šķērslaukums - mežaudzes šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;

19) meža aizsardzība - pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

20) meža atjaunošana - pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu;

21) meža bojājums - mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un tamlīdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

22) meža ieaudzēšana - pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs;

23) meža infrastruktūra - mežā būvēti vai ierīkoti objekti meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, kā arī rekreācijai;

24) meža inventarizācija - informācijas iegūšana par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana;

25) meža reproduktīvā materiāla ieguves avots - atsevišķi koki, mežaudze, koku ģimenes vecāki (koki, no kuriem ar kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu iegūst pēcnācējus, vienu zināmu vecāku izmantojot kā sievišķo augu un to apputeksnējot ar viena vecāka vai vairāku zināmu vai nezināmu vecāku putekšņiem), sēklu ieguves plantācija, klons (koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot) vai klonu maisījums (atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās);

26) meža reproduktīvais materiāls - mežsaimniecībai nozīmīgu koku sugu un to hibrīdu sēklu vienība (čiekuri, augļi un no tiem iegūtas sēklas stādāmā materiāla audzēšanai), augu daļas vai stādāmais materiāls (no sēklu vienībām, augu daļām vai mežeņiem izaudzēti augi), ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

27) meža tiesiskais valdītājs:

a) persona, kurai pēc noteiktas institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem,

b) persona, kura zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata;

28) Meža valsts reģistrs - valsts informācijas sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm;

29) meža zeme - zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi;

30) mežaparks - sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes meža teritorija, kurā ir labiekārtojuma elementi un kuru sabiedrība izmanto rekreācijai;

31) mežaudze - mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

32) mežaudzes šķērslaukums - viena hektāra platībā augošo pirmā stāva (mežaudzes augstāko koku kopa, kuras augstums no stāva vidējā koku augstuma atšķiras ne vairāk par 20 procentiem) koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

33) mežaudzes vecums - mežaudzes valdošās koku sugas koku bioloģiskais vecums. Ja valdošās koku sugas koki mežaudzē ir dažāda vecuma, mežaudzes vecumu nosaka pēc to koku kopas bioloģiskā vecuma, kurai ir lielākā koksnes krāja;

34) mežs - ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības;

35) minimālais šķērslaukums - mazākais mežaudzes šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka produktīva mežaudzes attīstība;

36) nacionālais meža monitorings - meža resursu un vides stāvokļa novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma, kurā tiek izmantotas zinātniskas metodes;

37) neproduktīva mežaudze - mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ;

38) parks - sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes dabas objekts, kurā ir dabas elementu, būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība un īpaši veidota infrastruktūra;

39) plantāciju meži - ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

40) rekonstruktīvā cirte - cirtes veids neproduktīvas mežaudzes nociršanai vienlaidus vai izlases veidā;

41) sanitārā cirte - cirtes veids meža veselības stāvokļa uzlabošanai, cērtot meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus vienlaidus vai izlases veidā;

42) sēklu ieguves plantācija - atlasītu klonu vai koku ģimeņu vecāku stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts, lai dotu biežu, bagātīgu un viegli novācamu sēklu ražu;

43) valdošā koku suga - koku suga, kurai mežaudzes pirmajā stāvā ir vislielākā koksnes krāja;

44) zinātniskās izpētes meži - Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.

2.pants

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašuma tiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus;

2) reglamentēt valsts meža zemes pārvaldības un atsavināšanas nosacījumus.

(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un aizsargjoslu apsaimniekošanā papildu nosacījumus paredz citi normatīvie akti.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanai, ievērojot Paneiropas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijus un indikatorus.

(4) Pilsētu un ciemu teritorijā meža apsaimniekošanas papildu nosacījumus paredz arī pašvaldību saistošie noteikumi.

(5) Meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām.

3.pants

(1) Šā likuma objekts ir:

1) zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs;

2) citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu;

3) mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.

(2) Uz zemes vienību, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids ir mežs ar platību ne lielāku par 0,12 hektāriem (izņemot gadījumus, kad mežs atrodas uz valsts meža zemes), ja uz tās atrodas būves un tā aizņem teritoriju, kuru vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēts (atļauts) izmantot apbūvei, attiecas vienīgi šā likuma I, XI un XII nodaļa.

(3) Uz mežu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem neattiecas koku ciršanas un meža atjaunošanas prasības. Uz mežu aizsargjoslās gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem neattiecas tikai koku ciršanas prasības."

2. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1 pants

Par mežu neuzskata:

1) zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzes vadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase un kapsēta, kā arī mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem, augļu dārzu, parku, kokaudzētavu;

2) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai šā likuma 1.panta 34.punkta izpratnē un ir mazāka par 0,5 hektāriem."

3. 4.pantā:

aizstāt vārdus "valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (attiecīgā locījumā)";

izslēgt otrās daļas trešajā teikumā vārdus "pērk vai";

izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmās un zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes apsaimniekošana un aizsardzība ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē.";

papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" kapitāla daļu turētāji nosaka Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus un uzrauga to sasniegšanu akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" darbībā.

(4) Ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc Ministru kabineta pieprasījuma konkrētas situācijas izvērtēšanai Zemkopības ministrija sagatavo Ministru kabinetam ziņojumu par Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu. Ziņojumā ietverama informācija par:

1) meža kā kapitāla novērtējumu un tā izmaiņām;

2) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža vidē;

3) sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu meža sociālo vērtību izmantošanā.";

uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par piekto daļu.

4. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.";

izslēgt otrajā daļā vārdu "citā";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "īpaši aizsargājamo" ar vārdu "dabas";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, kā arī nacionālā meža monitoringa vai vides monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, ja nepieciešams, uzrādot dienesta vai darba apliecību."

5. Izteikt 7., 8. un 9.pantu šādā redakcijā:

"7.pants

Kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē.

8.pants

(1) Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu ārpus meža. Noteikumos nosaka:

1) kārtību koku ciršanai ārpus meža;

2) metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;

3) gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.

(2) Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.

9.pants

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:

Valdošā koku suga

Galvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes

I un augstāka

II-III

IV un zemāka

Ozols

101

121

121

Priede un lapegle

101

101

121

Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava

81

81

81

Bērzs

71

71

51

Melnalksnis

71

71

71

Apse

41

41

41

2) mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

(2) Kailcirte ir atļauta gadījumos, kad vienā zemes vienībā esošajos mežos:

1) plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību kopā ar tai piegulošajās platībās esošajām visām mežaudzēm, kuras:

a) nav atzītas par atjaunotām un kurām vēl nav iestājies normatīvajos aktos noteiktais atjaunošanas termiņš,

b) ir atzītas par atjaunotām, bet nav sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu,

c) nav atzītas par atjaunotām noteiktajā termiņā, bet kuru kopplatība ir mazāka par vienu hektāru;

2) plānotās kailcirtes platībai nav piegulošu mežaudžu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

3) plānotās kailcirtes platībai piegulošajās platībās esošās mežaudzes ir atjaunotas un sasniegušas vismaz normatīvajos aktos noteikto vecumu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.

(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošs mežs tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīts divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no tā sadalīšanas brīža pēc katras sadales izveidotajai meža daļai tāpat kā mežam pirms tā sadalīšanas piemērojami šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi un 13.pantā minētie noteikumi."

6. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus "vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki".

7. Izteikt 11., 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

"11.pants

Ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Šā panta nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav atļauta sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vai sanitārā cirte izlases veidā. Veicot šajā pantā minēto koku ciršanu pārējās teritorijās, kurās ir aizliegta rekonstruktīvā cirte, galvenā cirte vai kailcirte, saglabā visus augtspējīgos kokus.

12.pants

(1) Lai uzsāktu koku ciršanu mežā, nepieciešams apliecinājums. Apliecinājums nav nepieciešams:

1) tādu koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem;

2) koku ciršanai kopšanas cirtē jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam;

3) ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteiktos sausos un kritušos kokus. Katru gadu pirms šādu koku ciršanas uzsākšanas, bet ne biežāk kā reizi gadā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam;

4) robežstigu ierīkošanai un uzturēšanai;

5) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Apliecinājumu neizsniedz, ja:

1) plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;

2) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis šā likuma 29.panta otrajā daļā noteikto informāciju;

3) iegūtās īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, izņemot gadījumus, kad:

a) paredzēta sanitārā cirte,

b) ieguvēja ir valsts;

4) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis naudas sodu par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un nav atlīdzinājis mežam nodarītos zaudējumus. Apliecinājumu izsniedz pēc naudas soda samaksas un mežam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

(3) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās un situācijās, kad koki apdraud infrastruktūras darbību:

1) koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu;

2) ārkārtējās situācijas seku likvidētājs vai infrastruktūras darbību apdraudošo koku cirtējs nedēļas laikā pēc koku ciršanas informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(4) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus, kā arī gadījumus, kad tiek veikta sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana normatīvajos aktos par koku ciršanu noteiktajā kārtībā.

(5) Aizliegts nocirst kokus, kas sasnieguši normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām noteikto īpaši aizsargājamo
koku - dižkoku - izmēru.

13.pants

Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu mežā, kuros nosaka:

1) galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu un galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas un bonitātes;

2) maksimālo kailcirtes platību;

3) neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtību;

4) sauso, vēja gāzto, slimību inficēto, kaitēkļu invadēto vai citādi bojāto koku ciršanas kārtību;

5) cirsmu sagatavošanas kārtību un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumus;

6) dabas aizsardzības prasības koku ciršanai;

7) koku ciršanas kārtību ainavu cirtē;

8) koku ciršanas kārtību atmežošanas cirtē;

9) koku ciršanas kārtību izlases cirtē;

10) kārtību, kādā izsniedzams apliecinājums koku ciršanai, un tā derīguma termiņu."

8. Papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Noteikumus par meža apsaimniekošanu iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē, nosaka Ministru kabinets."

9. Izteikt 19. un 20.pantu šādā redakcijā:

"19.pants

Meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā atļauts izmantot konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes meža reproduktīvo materiālu.

20.pants

(1) Atļauts pārdot tikai sertificētu meža reproduktīvo materiālu.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka:

1) prasības meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu atestācijai un reģistrācijai un reproduktīvā materiāla ieguves avotu atestācijas un reģistrācijas kārtību;

2) prasības meža reproduktīvā materiāla sertificēšanai un meža reproduktīvā materiāla sertificēšanas kārtību;

3) prasības meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecībai un izmantošanai un meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību;

4) kārtību, kādā tiek noteikts aizliegums pārdot meža reproduktīvo materiālu."

10. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants

Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu."

11. Izslēgt 23.pantu.

12. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants

Ministru kabinets izdod meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumus, kuros nosaka:

1) meža atjaunošanas termiņu;

2) kārtību, kādā mežaudzi atzīst par atjaunotu vai ieaudzētu;

3) atjaunotās un ieaudzētās jaunaudzes kopšanas termiņu;

4) kārtību, kādā atjaunoto vai ieaudzēto jaunaudzi atzīst par koptu;

5) kārtību, kādā meža reproduktīvo materiālu izmanto meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

6) plantāciju meža ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un tā koku ciršanas kārtību."

13. Izteikt 27., 28. un 29.pantu šādā redakcijā:

"27.pants

Ārkārtējā situācijā meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās dēļ Valsts meža dienests var ierosināt šā likuma 26.pantā minētajām personām:

1) pārtraukt vai atlikt koku jebkāda veida ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai;

2) veikt pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos;

3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.

28.pants

Ministru kabinets izdod noteikumus par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā, kuros nosaka:

1) meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;

2) kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās dēļ;

3) kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana.

29.pants

(1) Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju.

(2) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās informācijas iesniegšanu Valsts meža dienestam un otrajā daļā noteiktās iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(4) Par meža inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs meža inventarizācijas veicējs.

(5) Meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta."

14. Papildināt likumu ar 29.1 pantu šādā redakcijā:

"29.1 pants

(1) Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" visā valsts teritorijā veic nacionālo meža monitoringu, iegūstot statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides faktoru (biotisko, abiotisko, antropogēno faktoru) mijiedarbību.

(2) Nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Nacionālo meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtiem līdzekļiem."

15. 31.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Meža apsaimniekošanas plāna saturu, derīguma termiņu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

16. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

"31.1 pants

(1) Valsts meža apsaimniekošana notiek saskaņā ar meža apsaimniekotāja izstrādātu un attiecīgās institūcijas vai apsaimniekotāja valdes apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu, nodrošinot koksnes resursu maksimāli vienmērīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, radot labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai, saglabājot meža ekoloģisko vērtību un apmierinot sabiedrības sociālās vajadzības.

(2) Valsts meža apsaimniekošanas plānā paredz mežsaimniecisko darbu apjomu un izvietojumu teritorijā, ievērojot meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus un nodrošinot sabiedrības līdzdalību."

17. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, ja kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru."

18. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34.pants

(1) Ministru kabinets izdod meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumus, kuros nosaka:

1) meža inventarizācijas saturu un kārtību, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācija;

2) Meža valsts reģistra uzturēšanas un meža inventarizācijas datu aktualizācijas kārtību;

3) informāciju, ko meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedz Valsts meža dienestam, un šīs informācijas sniegšanas kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka minimālās prasības, kādas izvirzāmas meža inventarizācijas veicēju profesionālajai kvalifikācijai, kā arī sertifikācijas un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību."

19. Papildināt 35.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) veicinātu meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām."

20. Papildināt likumu ar 35.1 pantu šādā redakcijā:

"35.1 pants

(1) Meža koku sugu ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai izveido ģenētisko resursu mežaudzes.

(2) Ģenētisko resursu mežaudžu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

21. Izteikt 36. un 37.pantu šādā redakcijā:

"36.pants

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos papildus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām ir nosakāmi un saglabājami bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi.

37.pants

Ministru kabinets izdod noteikumus par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā, kuros nosaka:

1) vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā;

2) aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem;

3) bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus;

4) saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā."

22. Izslēgt 38.pantu.

23. Papildināt likumu ar IX1 nodaļu šādā redakcijā:

"IX1 nodaļa. Parki un mežaparki

38.1 pants

Parku meža zemē izveido saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem pēc noteikta plāna vai projekta, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai un izklaidei piemērotus dabas objektus. Parkam ir nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, lai uzturētu tā funkcijas un kvalitāti.

38.2 pants

(1) Mežaparku izveido, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai, sportam un izklaidei piemērotus apstākļus mežā, un to apsaimnieko tādā apjomā, lai saglabātu meža ekosistēmu un nepasliktinātu teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.

(2) Mežaparkā ir aizliegta kailcirte.

38.3 pants

(1) Parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Saistošos noteikumus vietējā pašvaldība saskaņo ar zemes īpašnieku, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja parku vai mežaparku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

(2) Zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkā.

38.4 pants

(1) Ministru kabinets izdod noteikumus par parkiem un mežaparkiem, kuros nosaka:

1) kārtību, kādā mežā izveidojami parki un mežaparki;

2) parku un mežaparku apsaimniekošanas pamatprincipus;

3) kārtību, kādā piešķirama un aprēķināma kompensācija par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkos.

(2) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos uz mežaparku neattiecas koku ciršanas, meža reproduktīvā materiāla, meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi."

24. Izslēgt X nodaļu.

25. Izteikt XI nodaļu šādā redakcijā:

"XI nodaļa. Atmežošana

41.pants

(1) Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kompensācija neattiecas uz personu, kas mežā veic meža infrastruktūras objektu būvniecību un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu.

(3) Kompensācijas noteikšanas kritērijus, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

42.pants

Kompensāciju pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā (Meža attīstības fondā), un to atļauts izmantot mežsaimniecības atbalsta programmu finansēšanai, lai veicinātu oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, piemērošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu normatīvajos aktos par Meža attīstības fondu noteiktajā kārtībā."

26. 43.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas izstrādā dabas aizsardzības politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus;";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Dabas aizsardzības pārvalde, kas kontrolē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus Latvijas
Natura 2000 - Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Meža nozares atbalsta, attīstības un zinātniskās izpētes, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmu un projektu finansēšanai izveido Meža attīstības fondu. Meža attīstības fonda pārvaldīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

27. Izteikt 43.1 pantu šādā redakcijā:

"43.1 pants

(1) Par mežsaimnieciskām darbībām - apliecinājuma, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, meža reproduktīvā materiāla ievešanas atļaujas izsniegšanu - maksājama valsts nodeva.

(2) Apmēru valsts nodevai par apliecinājuma, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, meža reproduktīvā materiāla ievešanas atļaujas izsniegšanu un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

28. Papildināt 44.panta ceturtās daļas 2.punktu ar "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās;".

29. 45.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja rekonstruktīvajā cirtē un galvenās cirtes vecumu sasniegušās mežaudzēs sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma nocirstā platība pārsniedz piecus procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktās platības, Ministru kabinets pārskata maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu galvenajā cirtē.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

30. Papildināt likumu ar 45.1 pantu šādā redakcijā:

"45.1 pants

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai veicinātu līdzsvarotu meža nozares politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, tiek izveidota Meža konsultatīvā padome. Ministru kabinets nosaka padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus."

31. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

"46.pants

(1) Zinātniskās izpētes mežus apsaimnieko pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.

(2) Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanai, ilglaicīgo zinātniskās izpētes objektu infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, mežsaimniecības mācību prakses, demonstrējuma objektu un tālākizglītības norises atbalstam.

(3) Ieņēmumi no valsts zinātniskās izpētes mežiem ir Valsts meža dienesta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi un tiek izmantoti atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem."

32. Izteikt 47., 48. un 49.pantu šādā redakcijā:

"47.pants

(1) Zinātniskās izpētes mežus, izņemot valsts zinātniskās izpētes mežus, pārvalda un apsaimnieko zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta institūcija, kuras īpašumā vai valdījumā ir zinātniskās izpētes mežu platības.

(2) Valsts zinātniskās izpētes mežus pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests.

48.pants

Uz zinātniskās izpētes mežiem, ja tas nepieciešams pētījumu veikšanai, neattiecas:

1) koku ciršanas noteikumi;

2) meža reproduktīvā materiāla noteikumi;

3) meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi;

4) meža aizsardzības noteikumi;

5) noteikumi par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā.

49.pants

(1) Zinātniskās izpētes mežus izveido, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu.

(2) Zinātniskās izpētes meži tiek reģistrēti Meža valsts reģistrā.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas un uzraudzības kārtību."

33. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punktu šādā redakcijā:

"14. Grozījumi šā likuma 41. un 42.pantā stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

15. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kur atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir aizliegta meža zemes transformācija, ar 2013.gada 1.janvāri līdz grozījumu izdarīšanai attiecīgajos normatīvajos aktos meža zemē ir aizliegts veikt darbības, kuru īstenošana mainītu zemes lietošanas kategoriju.

16. Līdz 2013.gada 1.janvārim meža zeme transformējama saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi".

17. Ar 2012.gada 1.janvāri visos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos līdz grozījumu izdarīšanai tajos termins "galvenā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma" atbilst šā likuma 11.pantā minētajai "sanitārajai cirtei pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas" un sanitārās cirtes definīcijai.

18. Līdz šā likuma 34.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai termins "valdaudze" atbilst šādai definīcijai: mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums no to vidējā augstuma neatšķiras vairāk par 10 procentiem.

19. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi stājušies spēkā pirms 2012.gada 1.janvāra (izņemot teritorijas, kurās ir spēkā vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi), šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

20. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 2.panta trešajā daļā, 13.pantā, 20.panta otrajā daļā, 28.pantā, 31.panta otrajā daļā, 34.pantā, 35.1 panta otrajā daļā, 37.pantā, 38.4 panta pirmajā daļā, 41.panta trešajā daļā, 43.1 panta otrajā daļā un 49.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

21. Līdz šā likuma 13., 20., 28., 34.pantā, 35.1 panta otrajā daļā, 37.pantā, 38.4 panta pirmajā daļā, 41.panta trešajā daļā, 43.1 panta otrajā daļā un 49.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumi Nr.189 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā";

2) Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumi Nr.648 "Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu";

3) Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.630 "Zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtība";

4) Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumi Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi";

5) Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.819 "Parku ierīkošanas kārtība un apsaimniekošanas pamatprincipi";

6) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.892 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs";

7) Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.46 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu";

8) Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.590 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi";

9) Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.421 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā".

22. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā, kas paredz šā punkta izteikšanu jaunā redakcijā, stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, kokus cērt šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā.

23. Ministru kabinets šā likuma 34.panta otrajā daļā minētos noteikumus izdod ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim.

24. Par šā likuma 29.panta pirmajā daļā minēto pirmreizējo meža inventarizāciju uzskatāma meža inventarizācija, kas reģistrēta Meža valsts reģistrā pēc Meža likuma spēkā stāšanās, kā arī meža inventarizācijas informācija, kura reģistrēta Valsts meža dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās un kurai nav beidzies derīguma termiņš.

25. Šā likuma 29.panta piektā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

26. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir aizliegta meža zemes transformācija bez Dabas aizsardzības pārvaldes vai reģionālās vides pārvaldes rakstveida atļaujas, meža zemē darbības, kuru īstenošanas dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, var veikt, ja saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir izdoti reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi vai veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.

27. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.martam izdod šā likuma 8.panta pirmajā daļā, 16.panta ceturtajā daļā, 25.pantā, 29.1 panta otrajā daļā, 43.panta trešajā daļā un 45.1 pantā minētos noteikumus.

28. Līdz šā likuma 8.panta pirmajā daļā, 25.pantā, 29.1 panta otrajā daļā un 43.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi Nr.108 "Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi";

2) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.717 "Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes";

3) Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.313 "Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība";

4) Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas kārtība";

5) Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1453 "Meža atjaunošanas noteikumi".

29. Līdz šā likuma 13.pantā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai par šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā un 9.panta otrās daļas 3.punktā minētajām mežaudzēm, kas sasniegušas vismaz normatīvajos aktos noteikto vecumu, uzskatāmas mežaudzes, kurām pēc atjaunošanas gada ir pagājuši vismaz trīs gadi (ieskaitot atjaunošanas gadu) vai kurās meža tipam atbilstošas sugas koku vidējais augstums ir sasniedzis vienu metru skuju kokiem vai divus metrus lapu kokiem.

30. Par šā likuma 31.1 pantā minētajiem plāniem uzskatāmi arī līdz 2012.gada 1.janvārim izstrādātie valsts meža apsaimniekošanas plāni, kas piemērojami līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 31.decembrim, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

31. Grozījumi šā likuma 45.pantā stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

32. Šā likuma 31.1 un 32.pants stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

33. Šā likuma 3.1 panta 2.punktu neattiecina uz zemi, kas līdz 2012.gada 1.janvārim Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs."

34. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 22.decembra direktīvas 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību."

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 13.oktobrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2011.gada 2.novembrī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 13.10.2011.Stājas spēkā: 01.01.2012. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība, Vides tiesības, Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 173 (4571), 02.11.2011.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
238804
01.01.2012
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)