Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.233

Rīgā 2011.gada 29.martā (prot. Nr.20 30.§)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
16.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde šādās jomās:

1.1. vides aizsardzība;

1.2. reģionālās attīstības plānošana un koordinācija;

1.3. pašvaldību attīstība un pārraudzība;

1.4. teritorijas attīstības plānošana un zemes pārvaldība;

1.5. vienas pieturas aģentūras principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā;

1.6. (svītrots ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1283);

1.7. informācijas sabiedrība, elektroniskā pārvalde un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība.

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.325; MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1283)

2. Ministrija ir tieši pakļauta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (turpmāk – ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijai ir šādas funkcijas:

4.1. izstrādāt politiku šādās jomās:

4.1.1. vides aizsardzība, tajā skaitā:

4.1.1.1. vides kvalitātes uzlabošana;

4.1.1.2. dabas aizsardzība;

4.1.1.3. dabas resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana;

4.1.1.4. klimata politika;

4.1.1.5. vides investīcijas;

4.1.1.6. hidrometeoroloģija;

4.1.1.7. zemes dzīļu izmantošana;

4.1.2. reģionālā attīstība;

4.1.3. pašvaldību sistēmas attīstība;

4.1.4. teritorijas attīstības plānošana, tajā skaitā ainavu plānošana;

4.1.5. zemes pārvaldība;

4.1.6. vienas pieturas aģentūras principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā;

4.1.7. (svītrots ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1283);

4.1.8. informācijas sabiedrība, elektroniskā pārvalde un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība;

4.1.9. (svītrots ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1283);

4.1.10. (svītrots ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1283);

4.2. (svītrots ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.325);

4.3. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteiktajās jomās;

4.4. pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;

4.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(Grozīts ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr.1283)

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:

5.1. vides aizsardzības jomā:

5.1.1. izstrādā vides kvalitātes normatīvus, vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas, kā arī rīcības programmas piesārņojuma samazināšanai;

5.1.2. nodrošina Eiropas Savienības fondu un finanšu instrumentu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto vides aizsardzības un vides infrastruktūras projektu, kā arī uz klimata politikas mērķu sasniegšanu vērstu projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli;

5.1.3. nodrošina Latvijas dalību starptautiskajā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecībā;

5.1.4. veicina tādu pasākumu integrēšanu citu nozaru politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz vides aizsardzības politikas (tajā skaitā dabas aizsardzības politikas un klimata politikas) mērķu sasniegšanu;

5.1.5. atbalsta un piedalās vides aizsardzības projektu īstenošanā, kas paredz ieguldījumus pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošajā infrastruktūrā, piesaistot finanšu institūciju resursus Energoservisa kompāniju (ESKO) mehānisma projektu īstenošanai;

5.2. (svītrots ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr. 325);

5.3. reģionālās attīstības jomā:

5.3.1. nodrošina reģionālās politikas izstrādi, ieviešanas uzraudzību un ietekmes novērtēšanu;

5.3.2. piedalās reģionālās attīstības pasākumu un teritoriālās sadarbības atbalsta pasākumu ierosināšanā, vadībā un koordinācijā, tajā skaitā nodrošinot Eiropas Savienības fondu un finanšu instrumentu, kā arī ārvalstu un citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli;

5.4. teritorijas attīstības plānošanas jomā:

5.4.1. veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas, tajā skaitā nodrošina jūras telpiskā plānojuma izstrādi;

5.4.2. nodrošina teritorijas attīstības plānošanas metodisko vadību un uzraudzību;

5.4.3. izveido un uztur teritorijas attīstības plānošanas dokumentu informācijas sistēmu un teritorijas plānojuma dokumentu glabātuvi;

5.5. pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības jomā:

5.5.1. nodrošina pašvaldību darbības un attīstības jautājumu koordināciju, kā arī plāno un īsteno pasākumus, kas vērsti uz tiesiskās bāzes pilnveidi, finansiālās darbības uzlabošanu un teritoriālo reformu īstenošanu;

5.5.2. nodrošina pašvaldību finansiālās un ekonomiskās darbības analīzi, pilnveidojot pašvaldību finanšu sistēmu;

5.5.3. (svītrots ar MK 12.11.2013. noteikumiem Nr. 1283);

5.5.4. uzrauga pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;

5.6. jomā, kas saistīta ar vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā:

5.6.1. izstrādā vienotu regulējumu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā;

5.6.2. izvērtē valsts un pašvaldību pakalpojumu tiesisko regulējumu un sniedz priekšlikumus valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas procedūru vienkāršošanai, administratīvā sloga samazināšanai un pakalpojumu sniegšanai pēc vienas pieturas aģentūras principa, tajā skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

5.7. jomā, kas saistīta ar informācijas sabiedrību, elektronisko pārvaldi un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību (neattiecas uz publiskajiem fiksētajiem un mobilajiem elektronisko sakaru tīkliem, valsts aizsardzībai un drošībai paredzētajiem elektronisko sakaru tīkliem un tīkliem, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai):

5.7.1. informē un izglīto sabiedrību par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtajām iespējām un priekšrocībām, kā arī veicina to izmantošanu iestāžu rīcībā esošās informācijas un sniegto pakalpojumu saņemšanai;

5.7.2. veicina iestāžu vadības, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju personāla un lietotāju zināšanas un prasmes izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas un priekšrocības, nodrošinot iestāžu funkciju izpildi un pakalpojumu sniegšanu;

5.7.3. pārrauga informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības politikas īstenošanu, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu aktualizāciju, kā arī integrēšanu citu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos;

5.7.4. veicina labas prakses izplatīšanu, kā arī izstrādā ieteikumus, vadlīnijas vai metodikas elektroniskās pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības jautājumos, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plānošanā, uzskaitē, iepirkumu veikšanā, ieviešanā, uzturēšanā, koplietošanā, sadarbspējas nodrošināšanā, drošībā, attīstīšanā un optimizēšanā, kā arī to izmantošanā optimālai iestāžu funkciju izpildes organizēšanai un pakalpojumu klāsta un satura pilnveidošanai un pieejamības nodrošināšanai;

5.7.5. apkopo un uztur datus par elektronisko pārvaldi un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tajā skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām), kā arī iestādēm nepieciešamā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalsta tehniskajiem un finanšu resursiem un cilvēkresursiem;

5.7.6. izstrādā, kā arī izvērtē citu iestāžu izstrādātos pasākumus un valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus elektroniskās pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošināšanai un optimizēšanai;

5.7.7. nodrošina informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības atbalsta pasākumu (tajā skaitā ārvalstu un Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu) ierosināšanu, plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, vadību, koordināciju, uzraudzību un kontroli;

5.7.8. nodrošina informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības politikas īstenošanai nepieciešamās valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju darbības koordināciju un to savstarpējās sadarbības organizēšanu starpnozaru (pārresoru) līmenī;

5.8. nodrošina valsts iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības koordināciju;

5.9. veic citus attīstības plānošanas dokumentos un ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr. 325; MK 12.11.2013. noteikumiem Nr. 1283; MK 01.11.2016. noteikumiem Nr. 700)

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās iestādēs;

6.8. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijai ir tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, to komercsabiedrību darbību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas parlamentāro sekretāru, ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" pilda Ministru kabineta pilnvarotā ministra funkcijas;

9.10. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.11. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.12. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. atbilstoši kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Valsts sekretārs nosaka ministrijas struktūru, izveido, reorganizē un likvidē ministrijas struktūrvienības atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanu. Patstāvīgo struktūrvienību reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Ministrijas augstākā līmeņa struktūrvienības ir departamenti, kuri ir pakļauti valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību

17. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

18. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

19. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

20. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

21. Ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu.

22. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja

23. Ministrijas padotībā ir:

23.1. Valsts vides dienests;

23.2. Vides pārraudzības valsts birojs;

23.3. Dabas aizsardzības pārvalde;

23.4. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija;

23.5. Valsts reģionālās attīstības aģentūra;

23.6. Latvijas Dabas muzejs;

23.7. Nacionālais botāniskais dārzs;

23.8. Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

24. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

24.1. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides projekti";

24.2. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds";

24.3. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs";

24.4. valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari".

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.325)

VI. Noslēguma jautājums

25. Atzīt par spēku zaudējušiem:

25.1. Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumus Nr.244 "Vides ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70., 183.nr.; 2004, 188.nr.; 2005, 196.nr.; 2007, 21., 100.nr.; 2009, 91., 98., 120.nr.);

25.2. Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumus Nr.698 "Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 169.nr.; 2009, 96.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 233Pieņemts: 29.03.2011.Stājas spēkā: 02.04.2011. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 52 (4450), 01.04.2011.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
228051
{"selected":{"value":"04.11.2016","content":"<font class='s-1'>04.11.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"04.11.2016","iso_value":"2016\/11\/04","content":"<font class='s-1'>04.11.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"15.11.2013","iso_value":"2013\/11\/15","content":"<font class='s-1'>15.11.2013.-03.11.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.05.2012","iso_value":"2012\/05\/11","content":"<font class='s-1'>11.05.2012.-14.11.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.04.2011","iso_value":"2011\/04\/02","content":"<font class='s-1'>02.04.2011.-10.05.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.11.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)