Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.100

Rīgā 2011.gada 1.februārī (prot. Nr.7 18.§)
Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 3.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra) drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.

2. Kritisko infrastruktūru apzina un nosaka kritisko infrastruktūru reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

II. Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas kārtība

3. Satversmes aizsardzības birojs informē kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par to informācijas tehnoloģiju iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.

4. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu. Par kritiskās infrastruktūras drošību nedrīkst būt atbildīga persona:

4.1. kura nav pilngadīga vai nav Latvijas pilsonis;

4.2. kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

4.3. kura ir notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

4.4. kura ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, ja kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

4.5. kura ir atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

4.6. kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

4.7. kura ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

4.8. kurai ir diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

4.9. kura saskaņā ar valsts drošības iestādes vai Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām pieder pie organizētās noziedzības grupējuma, nelikumīga militarizēta vai bruņota formējuma, kā arī pie nevalstiskās organizācijas vai nevalstisko organizāciju apvienības, kas uzsākusi darbību (juridisko) pirms tās reģistrācijas vai turpina darboties pēc tam, kad tās darbība ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu.

5. Satversmes aizsardzības birojs pārbauda un apstiprina par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas atbilstību šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām.

6. Satversmes aizsardzības birojs var pārbaudīt ar kritiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanu saistītos darbiniekus, kuriem ir pieeja nozīmīgai kritiskās infrastruktūras informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un izvērtēt informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības un klasificētu informāciju. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, Satversmes aizsardzības birojs sniedz ieteikumus kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

7. Par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona:

7.1. plāno kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus;

7.2. sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (turpmāk – Drošības incidentu novēršanas institūcija) nodrošina kritiskās infrastruktūras aktuālo risku novērtēšanu un pārvaldīšanu.

III. Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu īstenošanas kārtība

8. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošo dokumentu vai dokumentus (turpmāk – drošības pasākumu dokumenti) izstrādā, pamatojoties uz šo noteikumu 7.2.apakšpunktā identificētajiem riskiem un ievērojot Drošības incidentu novēršanas institūcijas un Satversmes aizsardzības biroja ieteikumus. Pēc Satversmes aizsardzības biroja pieprasījuma kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Satversmes aizsardzības birojā drošības pasākumu dokumentus.

9. Ja kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir Latvijā reģistrēts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks vai par kritisko infrastruktūru ir noteikta valsts informācijas sistēma, vai uz attiecīgo kritisko infrastruktūru attiecas citas speciālās prasības informācijas tehnoloģiju drošības jomā, drošības pasākumu dokumentus izstrādā atbilstoši attiecīgo nozari reglamentējošajām prasībām, pamatojoties uz šo noteikumu 7.2.apakšpunktā identificētajiem riskiem un ievērojot Drošības incidentu novēršanas institūcijas un Satversmes aizsardzības biroja ieteikumus.

10. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izstrādā drošības pasākumu dokumentus un iekļauj tajos šādu informāciju:

10.1. vispārīgas ziņas par kritisko infrastruktūru – nosaukums, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kritiskās infrastruktūras atrašanās vieta (adrese), dokumenta mērķis;

10.2. struktūrvienība, kas nodrošina drošības pasākumu īstenošanu;

10.3. kritiskās infrastruktūras uzdevumi;

10.4. kritiskās infrastruktūras sistēmas detalizēts tehniskais apraksts un shēma;

10.5. aktuālo risku pārvaldīšanas plāns;

10.6. kārtība, kādā tiek nodrošināta reaģēšana uz informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem un cita veida kaitējumiem vai nodarījumiem, kas apdraud kritiskās infrastruktūras funkcionēšanu;

10.7. kritiskās infrastruktūras darbības atjaunošanas plāns.

11. Satversmes aizsardzības birojs sniedz ieteikumus kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī nosūta ieteikumus valsts pārvaldes iestādēm, kas uzrauga attiecīgās kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

12. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kritiskās infrastruktūras drošību nodrošina tā, lai tiktu pārvaldīti šo noteikumu 7.2.apakšpunktā identificētie riski.

13. Lai nodrošinātu ātrāku informācijas apmaiņu par informācijas tehnoloģiju drošības incidentiem, Drošības incidentu novēršanas institūcija un kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var vienoties par tehnoloģisku risinājumu, kas automātiski apkopo un pārsūta attiecīgo informāciju.

14. Lai noteiktu attiecīgās kritiskās infrastruktūras ievainojamības un drošības riskus, Drošības incidentu novēršanas institūcija var veikt kritiskās infrastruktūras pārbaudes, mēģinot īstenot riskus kritiskās infrastruktūras loģiskajās daļās (turpmāk – pārbaudes).

15. Pārbaudes veic no vides, kura nav kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašumā vai valdījumā, lietojot informāciju, kura ir šīs kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rīcībā.

16. Pārbaudes laikā iegūst tikai to informāciju un tādā apjomā, kas ir nepieciešama pārvaldāmo risku identificēšanai.

17. Drošības incidentu novēršanas institūcija pārbaudes var veikt pēc Satversmes aizsardzības biroja pieprasījuma. Pieprasījumā jānorāda pieprasītās pārbaudes iemesls.

18. Drošības incidentu novēršanas institūcija ne vēlāk kā 48 stundas pirms pārbaudes uzsākšanas rakstiski informē par pārbaudes laiku un ilgumu kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kā arī Satversmes aizsardzības biroju.

19. Pārbaudes tiek veiktas tā, lai tās neradītu neatgriezenisku kaitējumu kritiskajai infrastruktūrai.

20. Detalizētus pārbaudes rezultātus Drošības incidentu novēršanas institūcija nekavējoties nosūta attiecīgajam kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un Satversmes aizsardzības birojam, sniedzot arī attiecīgus ieteikumus.

21. Drošības incidentu novēršanas institūcija apkopo informāciju par veiktajām pārbaudēm, norādot to veicējus, pārbaužu laiku, rezultātu kopsavilkumu un sniegtos ieteikumus. Visa ar pārbaudēm saistītā informācija ir ierobežotas pieejamības, un Drošības incidentu novēršanas institūcija nodrošina šīs informācijas aizsardzību.

22. Pārbaudes laikā iegūto informāciju Drošības incidentu novēršanas institūcija drīkst uzglabāt ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc pārbaudes pabeigšanas, nodrošinot tās atbilstošu aizsardzību.

23. Drošības incidentu novēršanas institūcija ar kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja piekrišanu pārbaudes laikā iegūto informāciju var apkopot un izmantot, lai par aktuālo informācijas tehnoloģiju risku novēršanu informētu sabiedrību.

24. Pārbaudes laikā identificētie riski tiek pārvaldīti saskaņā ar šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētajām prasībām.

25. Satversmes aizsardzības birojs un Drošības incidentu novēršanas institūcija ne retāk kā reizi sešos mēnešos informē Nacionālo informācijas tehnoloģiju drošības padomi par aktuālajiem kritiskās infrastruktūras apdraudējumiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs U.Augulis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 100Pieņemts: 01.02.2011.Stājas spēkā: 16.02.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 25 (4423), 15.02.2011.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
225776
16.02.2011
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva